Frakciju viedokļi 2015.gada 10.decembrī

(14.12.2015.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Saeimas Sēžu zālē ir pulcējušies deputāti no Saeimas frakcijām, lai jums pastāstītu par Saeimas šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmā šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Mans uzdevums ir frakcijas vārdā stāstīt par to, ko šodien esam paveikuši Saeimā un kā, ar kādiem jautājumiem un ar kādiem panākumiem strādā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kuru man ir uzdevums vadīt.

Šodien esmu gandarīta, ka Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi likumprojektu par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai. Īpašums atrodas Rīgā, Skolas ielā 3. Latvijas Ārstu biedrība ir dibināta pirms vairāk nekā 25 gadiem, tas ir, 1989.gadā. Latvijas Ārstu biedrība veic vairākus valsts dotos uzdevumus, līdz šim brīdim īrējot telpas no VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Izstrādājot likumprojektu, ļoti nopietni strādāja mūsu komisijas un Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti. Piesaistījām šajā darbā Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, arī Finanšu ministriju, un... Tātad šodien deputāti pirmo lasījumu ir akceptējuši. Es ļoti ceru, ka tā tas notiks arī otrajā un trešajā lasījumā. Un kādēļ es šodien izsaku gandarījumu? Tādēļ, ka Saeimas iepriekšējos sasaukumos mums šis darbs neveicās.

Gribētu atgādināt radioklausītājiem un daudzus nomierināt, jo cilvēki zvana mums un ir satraukti, ka masu medijos ir saklausījuši tādu informāciju, kura diemžēl ne vienmēr ir bijusi precīza. Un tā ir par iespējamām izmaiņām sociālajos jautājumos nākošajā gadā, sākot ar 1.janvāri. Tātad ar janvāri, kā Saeima ir akceptējusi, apstiprinot budžetu, uzsāksies pārrēķins pensijām, kuras Latvijā ir piešķirtas 2010.gadā. Turklāt ne tikai tām pensijām, kuras 2010.gadā ir piešķirtas, bet arī tām, kuras ir pārrēķinātas. Un tā uz priekšu, kamēr 2018.gadā pabeigsim pilnīgi visu to pensiju pārrēķinu, kuras bija saistītas ar krīzes laiku, ar algu negatīvo koeficientu.

Es domāju, mēs šodien varam izteikt gandarījumu arī par deputātu atbalstu tam, ka ar nākošā gada janvāri darba samaksa tiek palielināta cilvēkiem, kuri ikdienā nodarbojas ar ļoti nopietniem sociāliem jautājumiem. Un tie ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki.

Man, no savas puses, ir vēl daži precizējumi, un es vēlos radioklausītājiem pateikt, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā darbu uzsākusi viena ļoti nopietna darba grupa jautājumā par iespējamiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, tas ir, par pensiju turpmāko indeksāciju. Un šāda sanāksme pie mums notiks 16.decembrī pulksten 16.00, kurā ir laipni gaidīti cilvēki no daudzām pensionārus un invalīdus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, kas iepriekš jau arī ar to strādājuši.

Un pēdējais precizējums. 2016.gadā pensiju indeksācija notiks visiem, kā paredzēts likumā, turklāt ņemot vērā algu indeksu 25 procentu apmērā. Finanšu ministrija ir prognozējusi, ka indekss, iespējams, varētu būt 1,033. Tas nozīmē – praktiski divas reizes vairāk nekā 2015.gadā, un budžetā tam nauda ir paredzēta.

Paldies, ka uzklausījāt! Jauku un klusu, un svētīgu šīsnedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies Aijai Barčas kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas sēde, salīdzinot ar budžeta pieņemšanu un citām sēdēm, noritēja tādā mierīgā gaisotnē, un, protams, tika pieņemti daudzi un dažādi likumi, kuri veicinās attīstību un mēģinās sakārtot sasāpējušos jautājumus.

Es gribētu akcentēt divus jautājumus, kas frakcijai “No sirds Latvijai” liekas šodien būtiski. Un viens jautājums saistās ar likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai”. Ja mēs citām organizācijām esam atdevuši īpašumus, tad noteikti bija jābalso arī par īpašuma nodošanu Ārstu biedrībai, zinot vēl to, ka ārstu profesijas darbiniekiem nemaz tik viegli neveicas līdzšinējā darbībā un šo ēku viņi izmanto (nomā) jau ilgus gadus. Es domāju, ka viņi gan morāli, gan fiziski, gan juridiski ir pelnījuši, ka šī ēka pāriet Ārstu biedrībai. Un tas veicinātu arī vēl lielāku ārstu saliedētību.

Kas attiecas uz otro jautājumu – likumprojektu “Afganistānas kara veterānu sociālās aizsardzības likums” –, šeit, man liekas, būtu ļoti uzmanīgi jāpieiet šim likumprojektam, jāmēģina to vispusīgi aplūkot, jo tas saistās ar Latvijas atrašanos Padomju Savienības ietekmes sfērā. Ne jau tikai Afganistānā bija misijas, kurās piedalījās dienējušie Latvijas iedzīvotāji, bet šeit tiek izceltas tikai Afganistānas kara veterānu sociālās aizsardzības... tiesības uz šo aizsardzību, bet, es domāju, ja papētītu, vēsturnieki mums varētu pamatoti norādīt arī citas misijas, kas Padomju Savienības laikā bija jāpilda Latvijas iedzīvotājiem, tad arī to dalībnieki būtu pelnījuši tikpat lielu uzmanību kā Afganistānā karojušie un katrs no viņiem būtu pelnījis lielāku sociālo aizsardzību. Es ļoti ceru, ka mēs saprātīgi pieiesim un aplūkosim šo jautājumu daudzpusīgi, nevis tikai vienas misijas ietvaros.

Gribētu atgādināt, ka vakardien Saeimā bija ļoti priecīgs notikums – 20 gadi apritēja Augstskolu likumam. Tie pagāja, godīgi sakot, ļoti, ļoti nemanot, bet pēc vakardienas, varētu teikt, jubilejas sēdes varēja just, ka ir ļoti labi, ka šāds likums Latvijā tika izstrādāts. Protams, tika pieminēti (šoreiz varbūt mazāk) arī tie mīnusi, kas nav novērsti. Tie saistās ar finansējumu zinātnei un augstskolām, bet, kopumā ņemot, šis likums tomēr ir devis ļoti daudz pozitīvu rādītāju un veicinājis mūsu augstskolu pārstrukturēšanos, attīstību, pārorganizēšanos.

Vēl varētu atgādināt, ka “No sirds Latvijai” bija jāatbild uz jautājumiem, kas saistās ar aktuāliem notikumiem Latvijā. Priecēja tas, ka viena no Latvijas skolotājām ir izvirzīta apbalvošanai no 8000 pretendentiem un iekļuva starp 50 labākajām nominētajām personām no daudzām valstīm. Tas tikai apliecina to, ka arī šodien pieņemtais likums “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi” ir tas, kas palīdz uzturēt šo kvalitāti, un mēs varam lepoties ar daudziem skolotājiem attiecīgajās specialitātēs.

Un būtiskākais jautājums dienaskārtībā, protams, ir valdības sastādīšana. Šajā jautājumā “No sirds Latvijai” ir savs viedoklis, savi priekšlikumi. Tāpēc mēs ļoti uzmanīgi sekojam visiem notikumiem, kas saistās ar Ministru prezidenta nominēšanu. Vakardien Riharda Kozlovska atteikšanās pildīt šo misiju izvirza atkal jaunas versijas, kas varētu būt un ko varētu “No sirds Latvijai” dot šajā procesā, lai stiprinātu mūsu valsts darbu.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Arvīdam Platperam.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mēs izskatījām virkni likumprojektu, starp kuriem es vēlētos akcentēt vairākus grozījumus, piemēram, grozījumus Ceļu satiksmes likumā. Tur galvenā lieta... Tur diskusija bija par daudziem jautājumiem, bet galvenā lieta ir tā, ka tie autovadītāji, kuri ir pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus un kuriem ir atņemtas autovadītāja tiesības uz mazāk nekā gadu, tagad viņiem būs pienākums kārtot teorijas eksāmenu, lai atgūtu šīs autovadītāja tiesības. Tāpat arī bija diskusijas, kas nerezultējās ar panākumiem, par to, ko darīt ar sodiem, kas tiek uzlīmēti uz automašīnām vai nu par stāvēšanu, vai kad pārkāpums tiek fiksēts ar ātruma radaru, jo tad faktiski tiek sodīts auto īpašnieks un veidojas tāda interesanta situācija, piemēram, ja par ātruma pārsniegšanu noķer iedzīvotāju... autovadītāju tiešā veidā un iespējams šoferi identificēt, tad viņš saņem, iespējams, šo sodu kopā ar soda punktiem. Savukārt, ja pārkāpums tiek fiksēts ar radaru, tad pēc tam, pat ja norāda īsto pārkāpēju, kas ir bijis pie stūres, šo soda punktu nav. Šāda diskusija bija, bet līdz sakarīgam rezultātam komisija tā arī netika. Līdz ar to tas netika pieņemts.

Bet, runājot par pārējiem likumprojektiem, bija likumprojekts, kas pašvaldībām dod tiesības nolietotos vai pamestos transportlīdzekļus faktiski transportēt uz stāvvietu un pēc tam arī utilizēt, ievērojot zināmus nosacījumus. Tāpat arī divi likumprojekti bija tādi, kas skāra biodegvielas jomu, proti, tiek ļauts tiem, kas iegādājas transportlīdzekļus sabiedriskā transporta vajadzībām vai citiem mērķiem... kā kritēriju šādos iepirkumos izmantot to, vai automašīna ir pietiekami labi aprīkota, vai, teiksim, tehniskie parametri atbilst tam, lai varētu lietot biodegvielu. Līdz ar to mēs veicinātu arī biodegvielas lietošanu Latvijā.

No lietām, kas notiek līdztekus, es gribētu akcentēt vienu ļoti nopietnu likumprojektu, kas virzās šobrīd Saeimā (jāatzīst – diezgan smagnēji). Tas ir jautājums par “Latvijas Gāzes” liberalizāciju... gāzes tirgus liberalizāciju, “Latvijas Gāzes” sadalīšanu. Ir skaidrs, ka šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt lielāku ģeopolitisku un enerģētisku neatkarību no Krievijas gāzes. Ir jau “Latvenergo” bijuši mēģinājumi pirkt Lietuvā gāzi, ir skaidri zināms tas, ka mēs vairs neesam izolēti Eiropas Savienībā, mums jau ir savienojums ar Lietuvu, mums ir iespēja pirkt gāzi no Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa. Bet, nu, “Latvijas Gāze” liek diezgan nopietnus šķēršļus tam, lai tas varētu notikt. Mēs, deputāti, esam vienojušies par to komisijā, ka straujāk virzīsim šo likumprojektu, un tas ir panākts: jau šonedēļ mēs komisijā pieņēmām likumprojektu otrajā lasījumā, un tas jau nākošnedēļ tiks virzīts uz Saeimas sēdi.

Jā, tas no manas puses būtu viss. Un es vēlu jums tādu priecīgu Adventu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam.

Nākamajai vārds frakcijas SASKAŅA deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos šodien frakcijas SASKAŅA vārdā pastāstīt par frakcijas iniciatīvu, kura šodien tika skatīta Saeimā un par kuru jau mani kolēģi ir izteikušies.

Tātad runa ir par likumprojektu “Afganistānas kara veterānu sociālās aizsardzības likums”. Paskaidrojot daudz nopietnāk vēlos pieskarties jautājumam, vēsturiskam jautājumam, jo Latvijas iedzīvotāji ir karojuši Afganistānā no 1979. līdz 1989.gadam, un viņiem būtu, pēc frakcijas SASKAŅA domām, oficiāli jāpiešķir Afganistānas kara veterāna statuss, kā arī jānodrošina viņiem sociālo garantiju pakete līdzīgi, kā tas ir citiem kara veterāniem. Tāpēc mūsu frakcija šī jautājuma sakarā ir sagatavojusi šo likumprojektu.

Latvija joprojām sūta NBS karavīrus dalībai NATO operācijā Afganistānā, un viņus aizsargā jau citi likumi, bet tikmēr aptuveni 3 tūkstoši cilvēku, kuri karojuši Afganistānas karā laika posmā no 1979. līdz 1989.gadam (tātad desmit gadus), nesaņem nekādu atbalstu.

Likumprojekts paredz, ka Afganistānas kara veterāniem būtu tiesības uz zāļu iegādes izdevumu kompensāciju, viņi būtu atbrīvoti no pacienta iemaksas ārstniecības iestādēs un viņiem būtu tiesības reizi gadā saņemt bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Likumprojekts būtu stājies spēkā pēc 2017.gada 1.janvāra, bet diemžēl jāsecina, ka Saeimā bez nopietnām diskusijām šo likumprojektu tomēr vairākums neatbalstīja.

Paldies jums par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Jūlijai Stepaņenko no frakcijas SASKAŅA.

Raidījumā “Frakciju viedokļi” nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē ir skatīti vairāki aktuāli jautājumi. No Nacionālās apvienības puses vēlos izcelt dažus no tiem.

Trešajā lasījumā apstiprināts likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas ietver ar valsts nodrošināto juridisko palīdzību saistītus grozījumus, iekļaujot un definējot jaunu, ar lietas vešanu saistītu izdevumu veidu, nosakot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu piedziņas nosacījumus un kārtību, kā arī kārtību, kādā notiks valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšanas process.

Šodien turpinājām darbu pie Latvijas iekšpolitikai un ārpolitikai būtiskā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma, kas paredz iespēju noteikt nacionālās sankcijas, tādā veidā sniedzot Latvijai savu, tā teikt, maigās varas instrumentu, kā arī iespēju nacionālā līmenī cīnīties un nodrošināt valsts aizsardzību pret dažāda veida agresiju.

Rietumu telpā, arī Latvijā, ir nepieciešamība ierobežot propagandu jeb “piegriezt skābekli” propagandas ruporiem un šo ruporu saimniekiem, darbojoties pie jaunām iestrādēm likumos un kompleksi piemērojot ierobežojumus propagandas izplatītājiem un tās autoriem. Tā sauktā Mogerīni darba grupa strādā pie atbildes un ierobežojoša mehānisma izstrādes Eiropas Savienības līmenī, lai spētu cīnīties pret Krievijas izplatīto dezinformāciju, kas vērsta gan uz iekšējo, gan starptautisko auditoriju.

Mūsu kaimiņvalsts Lietuvas drošības iestādes konstatējušas, ka Krievija Lietuvā ir izveidojusi veselu propagandas institūtu, kas tiek finansēts, pārkāpjot valsts likumus, un izveidojusi daudzas dažādas institūcijas, ar kuru starpniecību pa dažādiem kanāliem tiek izplatīta Lietuvas valsti apdraudoša propaganda. Lietuvā jau ir likumā iestrādātas nopietnas finansiālas sankcijas, lai cīnītos pret propagandas izplatību.

Augsti vērtētās domnīcas “Atlantijas padome” eksperti ir norādījuši: lai efektīvi cīnītos pret arvien pieaugošo un nospiedošo propagandas ietekmi uz Rietumvalstīm, pret to ir jācīnās ar līdz šim ietekmīgāko līdzekli – sankcijām.

Iniciatīva izveidot šo likumu – Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu – ir apsveicama un atbalstāma, taču uzskatām, ka šajā likumprojektā ir veicami daži būtiski uzlabojumi. Nepieciešams kā vienu no institūcijām, kuras var rosināt un noteikt sankcijas, likumā iekļaut arī Latvijas Republikas Saeimu, kas tiešā veidā pārstāv valsts iedzīvotāju intereses un viedokli, kā arī iekļaut normas par propagandas ierobežošanu un propagandas izplatītājus un autorus noteikt kā potenciālo sankciju subjektus. Tādā veidā Latvijai tiks sniegta ne vien iespēja efektīvāk aizsargāt savu informatīvo telpu, bet arī mehānisms, lai atturētu un ierobežotu potenciālos propagandas ruporus.

Šī Saeimas sēde bija kārtējā sēde, taču tā tomēr bija arī citādāka. Dažādu iekšpolitisko norišu un mazāku vai lielāku skandālu dēļ ir atkāpusies premjerministre Laimdota Straujuma. Kā jau vairākkārt Nacionālā apvienība ir uzsvērusi, mēs neredzējām – un joprojām neredzam! – reālu iemeslu valdības maiņai un uzskatījām, ka tai jāturpina iesāktie darbi. Taču ar nožēlu jāsecina, ka premjeres pašas partija noveda viņu līdz demisijai un valdību – līdz krišanai. Ceram uz efektīvu, konstruktīvu un atklātu darbu nākamās valdības veidošanā, izvairoties no dažādām politiskajām intrigām un saspēlēm.

Nobeigumā vēlos jums, klausītāji, novēlēt priecīgu tuvojošos trešo Adventa svētdienu. Lai jums skaists un mierīgs šis laiks!

Paldies par jūsu uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Cienījamie radioklausītāji! Gadiem ilgi sabiedrības uzticēšanās Saeimai un valdībai ir kritusies. Kā to mainīt? Manuprāt, vispirmām kārtām – ar pamatotiem un skaidriem lēmumiem.

Būt godīgam – to māca visās baznīcās un skolās. Taču bieži tas viss piemirstas, kad tikts pie varas.

Pēc tam, kad bija apstiprināts valsts budžets 2016.gadam, kurā vairākus miljonus valsts naudas deputāti izdalīja pa labi un pa kreisi bez loģiska pamatojuma meklēšanas izpildvaras deklarācijā, sevi cienošai valdībai būtu bijis jāatkāpjas uzreiz. Tad sabiedrība būtu varējusi patiesi novērtēt valdības vadītājas atbildību par savu darbu vai vismaz pašcieņu. Laimdota Straujuma palaida garām iespēju kļūt par vienu no svarīgiem Latvijas politikas atjaunināšanas vēstnešiem: to, ko jau sen sabiedrība, pauzdama savu attieksmi plašsaziņas līdzekļos, gaidīja, viņa paveica ar vismaz vienas nedēļas nokavēšanos un bez pietiekoši skaidra pamatojuma.

Jauna valdība jau tiekot zīmēta; laiku pa laikam arī par pašreizējo opozīcijas partiju pieaicināšanu tiek runāts – vai nu tādēļ, lai patiešām padarītu topošās valdības darbu stabilāku, vai varbūt tikai tādēļ, lai drusku iebiedētu savējos. Katrā gadījumā, pirms ejam tālāk, svarīgi ir ņemt līdzi gūtās mācības, arī tās, ko guvām no nupat apstiprinātā valsts budžeta. Sabiedrība atkal varēja redzēt, kā valsts augstākās amatpersonas... ne Valsts prezidents, ne Saeimas priekšsēdētāja, ne arī valdības vadītāja neiebilda, ka Latvijas politikā pērk, pārdod, izliekas un, jā, arī melo. Kad Saeimas sēdē tika mēģināts norādīt uz aplamībām, kas saistītas ar kvotu atklātu dalīšanu, liela daļa koalīcijas deputātu smējās. Kāds teiks – labāk lai smejas, nekā raud. Tomēr pavisam nepatīkami, ja tā ir demokrātijas pamatu izsmiešana, godīguma un cerības uz godīgu politiku apsmiešana. Nedrīkst smieties par saviem vēlētājiem, par tām vērtībām, kuras uz barikādēm aizstāvēja Latvijas ļaudis, – par neatkarīgu un no padomju blatu sistēmas brīvu Latviju! Vai tiešām tā ir taisnīga demokrātija – dalīt nodokļu maksātāju naudu pēc partejiskās piederības? Vai šādi netiek izsmietas tās pašvaldības, kas godīgi strādā, par saviem līdzekļiem meklē risinājumus, kā uzcelt sporta zāles, stadionus, bērnu laukumus? Vai pareizi rīkojas nevalstiskās organizācijas, kas mēģina piedalīties projektu konkursos, nevis pa tiešo sūta vēstules uz Saeimu? Vai vispār šāda naudas dalīšana ir kristīga un tikumīga? Saprotams, ka nav tādas baznīcas, kurai nebūtu kāda vajadzība pēc remonta. Un kaut vai neliels Saeimas deputātu atbalsts tiek pieņemts ar pateicību.

No otras puses, varbūt tieši garīgajai vadībai, no valsts iestādēm neatkarīgai, šķirtai institūcijai, būtu pret to jānostājas pirmajai, citādi no malas kādam var izskatīties, ka nu jau atkal uzsākta indulgenču tirgošana tiem grēcīgākajiem deputātiem.

Ja budžetā ir tā sauktie liekie miljoni, tad varētu kaut vai koalīcijas deputātu vidū sarīkot aptauju un to naudu ieguldīt kādā vienā valdības prioritātēs balstītā aktivitātē. Ja naudu vajag bērnu laukumu ierīkošanai, – labi, taisīsim tādus pa visu Latviju un kaut vai uz katra rotaļu zirdziņa liksim Saeimas logo! Vismaz šādu aktivitāti valstiskā līmenī varētu skaidrot ar to, ka mērķis ir demogrāfijas veicināšana.

Ja naudu vajag sakrālā tūrisma attīstībai, tad konkrētā kopējā naudas summa lai tiek baznīcu ēkām uz vienādiem nosacījumiem! Piesakieties, pamatojiet! Lai izvērtē Baznīcas vadība, būvniecības un kultūrmantojuma eksperti un sadala finansējumu prioritārā secībā, lai ir godīgi!

Vai tas ir tik daudz prasīts?

Patiešām negribētos, ka mūsu vēl jau brīvā un demokrātiskā valsts pārņemtu Austrumu kaimiņu tradīcijas: tur nekas nenotiek bez valdnieka ziņas; ne ceļa remonts, ne gubernatora iecelšana, pat ne kartupeļu pārlasīšana neuzsākas, kamēr valdnieks nav devis savu tiešo akceptu.

Lai kāda būtu nākamā valdību veidojošā koalīcija, tās sastāvā jābūt spējīgiem dažādu partiju un frakciju pārstāvjiem, vismaz daļai vajag vienoties par kopīgu veto attiecībā uz lēmumiem, kuri ir vērsti pret godīgas politikas pamatprincipiem. Valdībai jābūt īstenai, neatkarīgai izpildvarai, nevis tikai tādai sabiedrisko attiecību aģentūrai, kas mēģina izdarīt visiem pa prātam un “aizslaucīt” atsevišķu ministru, kā arī parlamenta vairākuma koalīcijas sastrādātos nesmukumus.

“Par godīgu politiku!” – šāds sauklis gandrīz katrās vēlēšanās skan no visām partijām. Ja ne visai frakcijai, tad vismaz atsevišķiem politiķiem tomēr būtu jābūt spējīgiem sekot šim principam turpmāk.

Arī ģimenē, kad gadās kāda kļūda vai strīds, mēģina situāciju labot, vispirms visu godīgi izrunāt, atzīt savas vainas un tad izvirzīt tālākos dzīves principus. Nav viegli. Bet, ja to nedara, tad ģimene kļūst aizvien vairāk pakļauta riskam izjukt.

Latvijas Reģionu apvienība aicina veidot stipras ģimenes un arī patiesi rīcībspējīgu valsts izpildvaru – nākamo valdību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Sestdien, 20.oktobrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196