Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti pastāstīs par šodienas jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajai vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Noslēdzot ziemas sesiju, ir vietā izvērtēt, cik produktīvs un atbildīgs ir bijis parlamenta darbs un ko mums, opozīcijā esošiem frakcijas “No sirds Latvijai” deputātiem, ir izdevies panākt.

Problēma, kuru es akcentēšu, ir jau daudz pārrunātā izpratne par atbildību. Par atbildību Saeimas līmenī, pieņemot... precīzāk sakot, velkot garumā sabiedrībai svarīgu lēmumu, likumu pieņemšanu. Un par atbildību ierēdņu līmenī, rīkojoties ar nodokļu maksātāju naudu. Un par atbildību par sasniegto rezultātu.

Bieži vien sadzīvē veidojas situācijas, kad mēs nezinām, kā rīkoties. Šādos gadījumos palīdz elementārs paņēmiens – domās ielikt sevi otras personas vietā, lai sajustu, kā šī situācija ietekmētu mani.

Kā es redzu pozīcijas deputātu darbošanos? Trīs mēneši pagājuši no gada sākuma, nespējot pieņemt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai uzņēmējiem, nodokļa maksātājiem, būtu skaidrība, kāda nodokļa likme būs spēkā no šī gada 1.janvāra. Tajā pašā laikā ātri tiek pieņemti lēmumi par garākām starpsesiju brīvdienām deputātiem.

Ir skaidrs, ka pašiem nav praktiska darba pieredzes. Pretējā gadījumā sekotu ļoti operatīva rīcība, lai labotu iepriekš pieļautās kļūdas. Pretējā gadījumā saprastu, ka katram uzņēmējam un katram, kurš vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību, ir svarīga noteikumu stabilitāte, prognozējamība.

Vēl viens piemērs nespējai saprast reālo situāciju ir Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšanas vilkšana garumā. Valdība ir atzinusi, ka ir sākusies ekonomikas atdzišana. Tiek samazinātas ekonomikas izaugsmes prognozes. Tajā pašā laikā deputāti nevēlas sakārtot investīciju vidi tā, lai līdzekļus investēt un darba vietas radīt spējīgie to darītu Latvijā.

Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti vienmēr ir iestājušies par principu “valsts budžeta līdzekļu izmantošana kopā ar atbildību par sasniegto rezultātu”. Tāpēc ir mūsu jautājumi ministriem, kā savienot sociālās aprūpes centru slēgšanu un profesionālās izglītības iestāžu reorganizāciju reģionos ar valdības deklarēto politiku par bezdarba samazināšanu, darba vietu radīšanu reģionos un sabiedrības interešu ievērošanu. Joprojām ierēdņi var vieglu roku notērēt miljoniem eiro projektos, kuri noslēdzas bez rezultāta, par to nenesot nekādu atbildību. Spilgtākie piemēri tam ir Latvijas gatavošanās dalībai Expo izstādē un e-skolas ieviešanas projekts. Tajā pašā laikā atbalstam paraolimpiešiem, lai sagatavotos olimpiskajām spēlēm, invalīdu sportam, kam vajadzētu desmit reizes mazākus līdzekļus, nauda neatrodas!

Pie tā, ka ministru atbildes ir formālas un ministriem nav laika atbildēt, mēs jau sākam pierast, jo nav jau laika ministriem iegriezties Latvijā.

Mēs, frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti, nenolaižam rokas, un jau šodien Ministru prezidentei uz galda būs kārtējie mūsu sagatavotie jautājumi par likumu grozījumu nevirzīšanu KNAB darbības sakārtošanai un par finansējuma nenodrošināšanu zinātnei, tautsaimniecības attīstības veicināšanai.

Pateicos.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Tagad runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Šics. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Labdien visā Latvijā! Šodiena bija ētikas un amoralitātes savienojuma diena. Mani un mūsu frakcijas deputātus ļoti satrauca tas ciniskais mēģinājums atrisināt jautājumu par partiju finansējumu... atrisināt, nodrošinot iespēju atmaksāt no valsts līdzekļiem daļu pievienotās vērtības nodokļa, lai partijām būtu vieglāka un labāka, un materiāli nodrošinātāka dzīve, vienlaikus nerisinot jautājumu, ka varētu šie paši principi tikt attiecināti uz invalīdiem, uz pensionāriem un tamlīdzīgi. Mums nav saprotams, kādu politisku tirgu rezultātā notika tas brīnums, ka šie priekšlikumi tika atsaukti, un tas sakrita pilnībā ar mūsu frakcijas piedāvāto balsojumu – izslēgt šo piedāvājumu no labojumu paketes.

Otra lieta, kas mūs ļoti satrauc, ir tas, ka veidojas mikrouzņēmumu nodokļa atgriešana 9 procentu apmērā. Solījumi, kuri ilga mēnešiem, kopš janvāra, līdz galam netiek pildīti. Šī mikrouzņēmumu nodokļa “raustīšana” rada lielu nesapratni uzņēmumos, nestabilitāti, uzticības zudumu valsts likumdošanai ilgtermiņā. Un tas, ka finanšu kontrolētāji nav spējīgi izķert tos atsevišķos negodīgos, neļauj godīgiem uzņēmējiem, kas nekad varbūt nebūs spējīgi izveidot lielu uzņēmumu mazās lauku saimniecībās, mazās viesnīciņās, daudz kur citur, kur darba apjoms nav pietiekoši liels, lai būtu pilnais apjoms. Tie nekad nekļūs par lieliem uzņēmumiem, bet šiem cilvēkiem, kuri nākuši no bezdarbniekiem, ir darbs, viņi sevi nodrošina un ir jau atslogojoši sociālos dienestus un pašvaldības no pabalstu maksāšanas. Nē, tagad tas ir mēģinājums to graut.

Nākošais jautājums, kas mūs ļoti satrauc, ir tiesībsarga ziņojums, kurā bija norādīts uz ļoti daudziem – ļoti daudziem! – risināmiem jautājumiem un kļūdām. Un mani kā mediķi satrauc, protams, tas, kā var tikt mīdīta Latvijas Republikas Satversme, var netikt pildīts Satversmes Republikas 111.pants. Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas nav noteikts iedzīvotāju veselības aprūpes minimums veselības aprūpes saņemšanai.

Jā, un pēdējais, un tā ir labā ziņa, ka varbūt šo interesanto kompromisu un politisko tirgu rezultātā tika pieņemts mūsu frakcijas piedāvājums radīt nodokļu atlaides un nodokļu atmaksu par to, ka mēs esam tiesīgi izmantot... ka mēs esam tiesīgi audzināt un skolot savus bērnus sporta skolās, pulciņos un tā tālāk; senāk tas bija noraidīts pašā saknē. Tas ir pozitīvi, ka mūsu priekšlikums ir atbalstīts un daudzi Latvijas vecāki, kuri līdz šim nevarēja par savu bērnu, nākamo nodokļu maksātāju, audzināšanu un pilnveidošanu saņemt nekādu valsts atbalstu, vismaz saņems šo atlaidi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šicam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Skujiņš. Lūdzu!

V.Skujiņš (ZZS).

Labdien, godājamie radioklausītāji visā Latvijā! Es trīs lietas jums gribu šodien pastāstīt.

Pirmā lieta ir tāda, ka likumprojektā “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” 15.priekšlikums bija no mūsu frakcijas deputātiem Aijas Barčas un Andra Bērziņa, bet atbildīgā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Dažos vārdos paskaidrošu, kas tas bija par priekšlikumu. Priekšlikums bija palielināt neapliekamo minimumu pensijām no 235 eiro uz 280 eiro. Ļoti jauki skan, un bija ļoti daudzas debates, un man ir prieks, ka šo Aijas Barčas priekšlikumu atbalstīja arī Liepājas partija un Liepājas pilsētas vadītāji, kas izprot šo situāciju, jo, kā Aija Barča jau teica, ja palielinātu šo minimumu, tad katru mēnesi pensionāri, kam ir mazākās pensijas, saņemtu vairāk nekā 10 eiro. Nu, tas paliktu pāri, gadā tie būtu 120 eiro, un katrs varētu tos ieguldīt kādā no sev vajadzīgām lietām.

Šī jautājuma izskatīšana beidzās ar to, ka Aija Barča atsauca savu priekšlikumu, bet es gribu sacīt, ka tas tika atsaukts uz laiku – uz laiku līdz nākamajam budžeta gadam, kad šis priekšlikums par neapliekamā minimuma palielināšanu tiks atkal diskutēts. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija kopā ar Liepājas partiju noteikti centīsies, lai tas tiktu iekļauts nākamā gada budžetā.

Otrā lieta, par ko es gribu jums pastāstīt. Šajā nedēļā pēc diezgan ilgām diskusijām Izglītības, kultūras un zinātnes komisija beidzot sagatavoja izskatīšanai otrajā lasījumā un piedāvās 16.aprīlī deputātiem diskutēt par likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Šis likumprojekts ir komisijā saņemts no iepriekšējās Saeimas, un tur ir pāris lietu, par kurām es jums gribu pastāstīt. Tiks izveidotas nozaru ekspertu padomes, lai darba tirgū saskaņotu darba devēju prasības ar darba ņēmēju prasībām. Nozaru ekspertu padomēs varēs būt klāt pārstāvji no arodbiedrībām, un viņi varēs iesniegt priekšlikumus... iesniegt priekšlikumus par to, lai cilvēki izglītotos tajās programmās jeb, pareizāk sakot, tiktu apmācīti tajās profesijās, kas šobrīd Latvijā ir visvairāk nepieciešamas darba tirgū.

Un vēl. Man ir patīkami teikt, ka Latvijā tiks izveidoti vairāki kompetences centri, kuros tiks apvienota māksla, mūzika un deja. Tas ir tāds jaunums... Tas ir ļoti jauki, jo tie būs tādi ļoti lieli un plaši kompetences centri ar daudzām iespējām. Es zinu, ka ir cilvēki, kuriem ir ļoti liela pieredze, bet nav profesionālās izglītības mūzikas, mākslas un dejas žanrā. Viņi varēs savu pieredzi parādīt kompetences centros, un tad varēs viņiem piešķirt... Šo izglītību, protams, viņi tad iegūs profesionālās izglītības līmenī.

Un vēl trešā lieta, kas ir paredzēta šajā likumā, ir tā, ka tiks izveidoti konventi, kam ir padomdevēju tiesības. Respektīvi, šie konventi būs palīgs šo skolu direktoriem. Tajos būs pašvaldības pārstāvji, kā arī darba devēju, sabiedrisko organizāciju un darba ņēmēju pārstāvji. Un, protams, dibinātāji.

Šis likumprojekts Saeimā otrajā lasījumā tiks skatīts 16.aprīlī, un es ļoti ceru uz Saeimas atbalstu.

Un trešā lieta, par ko es jums gribu pastāstīt. Tā ir vienkārši izcila, man tā ļoti patika! Vakar veselības ministrs Guntis Belēvičs prezentēja savu redzējumu, ka Latvija līdz 2065.gadam... Līdz 2065.gadam, kā viņš saka, Latvija būs veselīgākā valsts pasaulē! Es neiedziļināšos šajā prezentācijā. Lūdzu, lūdzu, sekojiet līdzi informācijai, un, ja jūs redzat vai dzirdat kaut kur informāciju par šo prezentāciju, tad ieklausieties! Tas patiešām ir lielisks veselības ministra tāds... nu, prezentējums.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Skujiņam.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neapšaubāmi šī sesija ir bijusi notikumiem bagāta, un arī šodien netrūka nedz svarīgu jautājumu, nedz arī emociju. Tomēr es vēlos jums pastāstīt par trijām iniciatīvām, kas faktiski šobrīd jau atrodas Saeimā un kas tuvākajā laikā varētu tikt skatītas ar jaunu sparu.

Pirmkārt. Atcerēsimies, pirms mēneša Saeima balsoja par to, lai nodotu komisijai likumprojektu, ar kuru paredzēts Rīgas sabiedriskā transporta cenu politiku nodot regulatora rīcībā. Gribu pastāstīt, kā šis jautājums virzās. Tas tika skatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konstatēja, ka šeit ir vairākas problēmas, tomēr atturējās pieņemt lēmumu. Tad šis jautājums tika nodots Satiksmes ministrijai papildu izpētei. Satiksmes ministrijai tika doti divi mēneši, kuru laikā ir jāizpēta, kā šis jautājums iet kopā ar citiem likumdošanas aktiem, kā arī ar Eiropas Savienības normām. Tāpat arī jāizpēta, vai ir iespējami arī kādi citi risinājumi, ar kuriem sasniegt mērķi. Es kā iniciators aktīvi šim procesam sekoju līdzi. Un piedalīšos šajās te diskusijās un tātad uzpasēšu, lai šis jautājums nenoklustu, bet virzītos.

Ir viens jautājums, kas saistīts ar šo “Rīgas satiksmes” lietu. Proti, arodbiedrības.

Mēs esam pēdējās nedēļas laikā dzirdējuši, nu, pieaugošu problēmu, ka arodbiedrības ir tāds jauns veids, kā faktiski cilvēkus, varbūt pat viņiem pašiem negribot un nezinot, nedaudz pat piespiedu kārtā iesaistīt politiskajās cīņās. Tas nav pareizi, jo arodbiedrībām ir jābūt politiski neatkarīgām, neitrālām un jākalpo tikai un vienīgi savu biedru interesēm. Tomēr, kā jau mēs paši labi saprotam, tad, ja arodbiedrība saņem... teiksim, konkrēta arodbiedrība “LABA” saņem naudu no sava darba devēja, proti, no “Rīgas satiksmes”, tad skaidrs, ka par tās politisko neitralitāti vai neatkarību īsti nevar būt runa. Tāpēc es esmu iecerējis šo jautājumu tomēr pētīt dziļāk un skatīt iespēju, kā šo sistēmu sakārtot, jo tomēr līdzīgi kā... Piemēram, ir tāds sava veida... hibrīdkara paveids, ko organizē mūsu austrumu kaimiņš, ir dažādi, teiksim, komentāri interneta portālos, kas savā veidā tomēr rada tādu sabiedrisko domu... Arī arodbiedrības, kuras spiestā veidā ierodas uz dažādiem mītiņiem, rada tādu pūļa efektu un var kalpot par faktoru sabiedrības domas izmaiņām. Un tāpēc tas ir ļoti svarīgi demokrātijas principu nodrošināšanai.

Un trešā, pēdējā lieta. Šonedēļ tika skatīts manis vadītajā Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijā jautājums par pašvaldībām ļoti nozīmīgu reformu. Faktiski pēdējo gadu viens no nozīmīgākajiem jautājumiem ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds. Jo, kā arī pašas pašvaldības vērtē, šis jau pagājušā gadsimta 90.gados, teiksim to tā, radītais mehānisms tomēr ir novecojis un mūsdienu situācijai, šībrīža situācijai, īsti vairs neatbilst. Tas ir ļoti sarežģīts, un ne katrs tajā var viegli orientēties. Tādēļ jau pirms faktiski vairāk nekā pieciem gadiem tika pieņemts lēmums, ka jāveido jauns risinājums, un ilgus gadus to neizdevās atrast. Tādēļ šis jautājums tika nodots izstrādei Finanšu ministrijai. Un šonedēļ šajā apakškomisijā Finanšu ministrija nāca klajā ar savu konceptuālo redzējumu, piedāvājumu, kurš tad tika likts deputātiem uz galda apspriešanai. Debates bija ļoti karstas, bet vairums deputātu uzskatīja, ka šis piedāvājums ir labs vai vismaz virzāms uz priekšu. Kur ir tā problēma šādā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā? Ko vispār nozīmē izlīdzināšanas fonds? Tas nozīmē, ka savā ziņā bagātajām... vienkārši izsakoties, bagātajām pašvaldībām tiek nauda nedaudz atņemta – tā tiek pārdalīta par labu tām pašvaldībām, kurām tik viegli neiet. Protams, kā jau tas ir saprotams, tad ir neapmierināti gan tie, kam ņem nost, gan arī tie, kam dod. Varbūt kādam liekas, ka vajadzētu dot vairāk. Tāpēc šis ir tāds ļoti... arī ļoti jutīgs process, kurā ir daudz, teiksim, neapmierinātu interešu, un līdz ar to ļoti daudzi izsakās negatīvi. Bet process kā tāds tomēr jāvirza, un tas ir pareizs.

Un, manuprāt, galvenais pluss, kas ir šinī Finanšu ministrijas piedāvājumā. Vienalga, cik labi pašvaldība, teiksim, veicina attīstību savā teritorijā, viņa tiek pievilkta līdz tādam sava veida iztikas minimumam vai tādam vidējam rādītājam, kas absolūti... kas īsti nemotivē spert soļus attīstībai. Tomēr jaunais modelis paredz palīdzību: tomēr tas atalgo tās pašvaldības, kuras vairāk dara attīstības vārdā, – atalgo tās ar lielākiem ienākumiem. Un tajā pašā laikā tas motivē faktiski visas pašvaldības tomēr domāt par attīstību.

Par šo jautājumu noteikti būs vēl ļoti daudzas debates. Ir ļoti svarīgi, lai šo reformu varētu palaist jau ar 2017.gada 1.janvāri. Tas nozīmē, ka šis likumprojekts faktiski līdz Jāņiem vai vismaz kādā ārkārtas sēdē vasarā ir jāpieņem jau galīgajā lasījumā, jo par šo jautājumu mēs noteikti dzirdēsim vēl daudz un dikti.

Tas man īsumā viss. Paldies, radioklausītāji. Atliek jums vien novēlēt jauku nākošo nedēļu – Kluso nedēļu – un priecīgas Lieldienas! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim.

Tagad vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

R.Jansons (VL–TB/LNNK).

Godājamie radioklausītāji! Šajā sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā”. Sabiedrībā bieži vien ir priekšstats, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārsvarā nodarbojas tikai ar secinājumiem, tukšu pļāpāšanu, un līdz ar to šis likumprojekts uzsver, ka lēmums par galaziņojumu, kuru pieņem parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, tiek pieņemts ar absolūto balsu vairākumu.

Grozījumos ir paredzēta arī norma, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumi un tie atzinumi, ko tā ir devusi, obligāti jāizskata atbildīgajās Saeimas komisijās. Un līdz ar to Nacionālā apvienība arī, saprotot šī likumprojekta svarīgumu, uzskatīja, ka līdzatbildīgai par šiem grozījumiem jābūt ne tikai Juridiskajai komisijai, bet arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā to arī Saeima akceptēja.

Vēl šajā sēdē tika izskatīti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Dažus no tiem bija iesniedzis mūsu frakcijas deputāts Jānis Dombrava, un šo priekšlikumu būtība bija tāda, lai pēc iespējas labāk saskaņotu valsts un pašvaldību intereses teritoriju robežu mainīšanā. Un, kopīgi strādājot visai komisijai, tika izstrādāts formulējums, ka administratīvās teritorijas robežu var grozīt Ministru kabinets, ja pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas robeža tiek grozīta, ir pieņēmušas lēmumu – atbalstīt robežu grozīšanu. Tātad ir gan Ministru kabineta akcepts, gan konkrēto pašvaldību akcepts, un tikai tad šī robeža tiek grozīta. Protams, ja viens novads pievienojas otram, tad ir vajadzīgs Saeimas atbalsts. Tas joprojām paliek spēkā pēc likuma gara.

Runājot par iepriekš minēto ļoti labo Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Barčas kundzes iniciatīvu apņemties pacelt neapliekamo minimumu pensionāriem no 2820 eiro uz 3320 eiro gadā, jāteic, ka parlamentam tad noteikti ir jāparedz arī finansiālais segums. Šajā gadījumā no ārpuskārtas budžeta līdzekļiem to nevar izdarīt, jo to vienkārši vairs nav. Un, ja mēs grozām šobrīd budžetu ar Saeimas kopējo lēmumu, tad kādam atkal būs šie līdzekļi jāatņem. Es ļoti negribētu, piemēram, lai pedagogiem, kuriem ir apsolīts algu pielikums, šobrīd tiktu tas apstādināts. Un līdz ar to tad tiešām ļoti slavējama ir šī Barčas kundzes iniciatīva – neapliekamo minimumu pensionāriem turpmāk virzīt nākošā gada budžetā un pie tā strādāt arī turpmāk.

Vēl jāatzīmē, ka šajā sēdē tika pieņemta arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma un Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu tālāka virzība. Šo grozījumu būtība slēpjas tajā vēsturiskajā pieredzē, kas Latvijai jau bijusi divdesmitajos, trīsdesmitajos gados un arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Lai neveidotos sīkpartijas, gan uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, gan uz Saeimas vēlēšanām var startēt partijas, kurās ir 500 biedru, vai partiju apvienības, kurās ir 500 biedru, un šīm partijām un partiju apvienībām jābūt dibinātām gadu pirms Saeimas vēlēšanām. Tas tādēļ, lai būtu demokrātija, tomēr vienlaikus nebūtu sadrumstalotības politiskajā spektrā. Taču, kā uzsvēra Nacionālās apvienības frakcijas vietnieks Cilinska kungs, nozīmīga vieta jāatvēl arī nevalstisko organizāciju attīstībai, jo ne visi cilvēki sabiedrībā iesaistīsies politiskajās partijās, tāda ir realitāte.

Vēl gribu uzsvērt, ka šajā nedēļā Nacionālās apvienības frakcija ir ļoti strādājusi pie tā, lai kopā ar atbildīgo ministriju – Tieslietu ministriju – savestu kārtībā VDK dokumentu izpētes komisijas darbību. Es vakar runāju ar komisijas vadītāju vēstures zinātņu doktoru Kangera kungu, viņš ir apmierināts ar to virzību, kāda notika vakardienas sarunās, kurās piedalījās Ministru prezidente Straujumas kundze, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs un viņš kā komisijas vadītājs, ar to modeli, kā tiks nodrošināta zinātniskā vadība un uzraudzības vadība un kā noritēs pētnieku darbs, un kā beidzot atalgojums būs nonācis līdz pētniekiem.

Tiešām, godājamie radioklausītāji, cerēsim uz tālāko pozitīvo virzību un arī uz jaukām Lieldienām!

Vadītāja. Paldies deputātam Ritvaram Jansonam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pēc ilgām debatēm Saeima diemžēl nespēja vienoties par priekšlikumu palielināt neapliekamo minimumu pensionāriem. Grozījuma likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” būtība: lai summa, no kuras nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pieaugtu no 235 eiro mēnesī līdz nepilniem 280 eiro mēnesī. SASKAŅA atbalsta šo priekšlikumu un šo pieeju.

Vidējā pensija Latvijā, ņemot vērā valsts vecuma pensiju, izdienas pensiju, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējumu pensiju, ir 279 eiro. Un es varu tikai atgādināt, ka vēl 9.Saeimas laikā Ivars Godmanis, būdams premjers, skaidroja, ka neapliekamo minimumu pensionāriem nevar palielināt, jo tuvojas krīze. Ja pat tagad, zinot, ka krīze ir pārdzīvota, koalīcijā esošās partijas VIENOTĪBA, Nacionālā apvienība un ZZS nevar atļauties atbalstīt seniorus, tad paliek pavisam skumji.

Saeimas šīsdienas sēdē tika izskatīti arī vairāki likumprojekti saistībā ar Valsts prezidenta priekšlikumiem politisko partiju sistēmas pilnveidošanai. Tāpēc vēlos paust īsi un kodolīgi frakcijas SASKAŅA viedokli arī par šo tēmu.

Īpašu interesi, mūsuprāt, izraisa Valsts prezidenta ierosinājumi par nepieciešamo biedru skaitu politiskajās partijās un prasību, ka Saeimas vēlēšanās politiskā partija var piedalīties, ja tā ir dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām, kā arī citiem būtiskiem jautājumiem.

Vairāku gadu garumā tiek spriests par politisko partiju biedru skaita palielināšanu. Arī Valsts prezidents uzskata, ka no partijas biedru skaita ir atkarīga partijas kvalitāte un ietekme sabiedrībā. SASKAŅAI, vecākajai no Saeimā pārstāvētajām partijām, biedru skaita palielināšana nav problēma, bet partiju nevar vērtēt pēc aritmētiska kritērija. Politisko partiju darbībā un tās rezultātos diez vai noteicošā loma ir partijas biedru skaitam.

Izņēmums ir vienas vadošas partijas politiskā sistēma, kur visu nosaka tā dēvētā masu partija. Jebkurai partijai pakāpeniski jānonāk līdz plašākai pārstāvniecībai, realizējot savu politiku un iegūstot autoritāti ar savu politisko darbību, kā rezultātā paplašinās partijas biedru skaits un atbalstītāju kopums. Varas partijām nebūs grūti mehāniski palielināt partijas biedru skaitu, iespējams, arī ar sponsoru palīdzību, piesaistot partijai kāda partijas biedra, darba devēja darbiniekus. Pastāv risks, ka noteikto skaitu, 500 biedrus, kā to redz Valsts prezidents, var savākt arī ar populistiskiem uzstādījumiem. Tas savukārt deformētu uz tautas un sabiedrības interešu nodrošināšanu vērstu demokrātisko sistēmu un nonāktu pretrunā ar Valsts prezidenta norādīto mērķi – stiprināt valsts politiskos pamatus, stimulējot ilgtspējīgu, stabilu politisko partiju attīstību un mazinot politisko partiju atkarību no privātajiem sponsoriem.

Viens no Valsts prezidenta ierosinājumiem ir priekšlikums paplašināt Politisko partiju likumu, piešķirot partijas biedriem garantētas tiesības, piemēram, tiesības pieprasīt konkrēta jautājuma iekļaušanu biedru sapulces darba kārtībā. Diemžēl nav izprotama šāda rosinājuma aktualizēšana, jo minētais ir normālas politiskās partijas iekšējās demokrātijas un darbības jautājums. Tas ir pats par sevi saprotams jautājums, jo pretējā gadījumā partijā veidojas grupējumi, frakcijas, kuru darbība destruktīvi ietekmē partijas stabilitāti.

Un pēdējais, ko vēlos pateikt šodien. Savā vēstulē Valsts prezidents secina, ka politisko partiju pastāvēšana noteiktu laiku pirms vēlēšanām varētu padarīt politisko procesu vieglāk prognozējamu un garantēt vēlētājiem iespēju iepazīt jaundibinātās politiskās partijas. Tāpēc ir izteikts priekšlikums – noteikt, ka Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai tāda politiskā partija vai politisko partiju apvienība, kas dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām.

Mēs uzskatām, ka vēlēšanās galvenais soģis un lēmējs ir vienīgi vēlētājs un nav pamata viņam neuzticēties.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” izskanējis. Paldies, ka klausījāties.

Lai jums jauka pēcpusdiena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!