Frakciju viedokļi 2011.gada 16.jūnijā

(20.06.2011.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties „Frakciju viedokļus”, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti Saeimā un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Eināram Cilinskim. Lūdzu!

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Labvakar, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimā bija veselas trīs sēdes: pagājušās nedēļas sēdes nobeigums, ārkārtas sēde, kurā savu atvadu runu teica Valsts prezidents Valdis Zatlers, un kārtējā sēde ar ļoti daudziem jautājumiem.

Valdis Zatlers savā runā norādīja uz nepieciešamību šai Saeimai pabeigt likumprojektus tiesiskuma nodrošināšanai. Un jāsaka, ka Saeima arī šajā virzienā spēra virkni soļu, gan nododot komisijām Valda Zatlera sagatavotos likumprojektus, gan arī atbrīvojot no amata neveiksmīgo KNAB priekšnieku Vilnīša kungu.

Un nacionālā apvienība, protams, novēl veiksmi Valdim Zatleram viņa turpmākajā politiskajā darbībā, kuru viņš šodien arī pieteica.

Par citiem svarīgākajiem likumprojektiem, kas, mūsuprāt, būtu atzīmējami. Saeima nodeva komisijām nacionālās apvienības priekšlikumu – grozījumus Imigrācijas likumā (mēs jau kuro reizi aicinām izslēgt normu par uzturēšanās atļauju tirdzniecību, šajā gadījumā – pret nekustamo īpašumu...), tāpat arī nacionālās apvienības un „Vienotības” deputātu kopīgi iesniegtos Darba likuma grozījumus, kas novērstu nepamatotas prasības zināt krievu valodu (faktiski šobrīd ir situācija, ka latvieši ir diskriminēti darba tirgū), un es ceru, ka šī Saeima vēl tiks galā arī ar šiem abiem likumprojektiem.

Es domāju, ka nozīmīgs bija jautājums par naudas varas samazināšanu vēlēšanu procesā. Un jāsaka, ka šinī gadījumā, kaut arī Saeima samazināja ārkārtas vēlēšanu tēriņus uz pusi salīdzinājumā ar parastajām Saeimas vēlēšanām, tas tomēr, mūsuprāt, ir nepietiekami. Diemžēl tika noraidīti nacionālās apvienības priekšlikumi samazināt vēl vairāk – četrkārtīgi – šos tēriņus, kā arī samazināt ļoti būtiski – četrkārtīgi – tēriņus Saeimas un pašvaldību kārtējām vēlēšanām. Tāpat arī tika noraidīti „Vienotības” priekšlikumi šajā virzienā. Tā ka diemžēl deputāti nebija gatavi būtiski samazināt naudas varu vēlēšanās, un tas droši vien arī nākotnē var radīt negatīvas sekas.

Es domāju, ka Saeimai vajadzētu aktīvi turpināt darbu, lai pabeigtu gan manis pieminētos, gan arī daudzos likumprojektus, kas ir vajadzīgi starptautisko saistību izpildei. Vienu gan gribu teikt: nacionālā apvienība šobrīd nevirzīs un neatbalstīs likumprojektus, kas skar nākamā vai turpmāko gadu budžetus. Es domāju, ka tas šobrīd nebūtu pareizi un tas būtu jāatstāj nākamajai Saeimai.

Taču pārējie likumprojekti ir jāpieņem, Saeimai ir jāstrādā, un Saeima arī strādās. Kaut arī sesija ir pabeigta, strādās komisijas un būs ārkārtas sēdes.

Un, protams, izmantojot šo iespēju, gribu novēlēt radioklausītājiem priecīgi sagaidīt Jāņus, jo arī Jāņi tuvojas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Eināram Cilinskim – apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamais runās partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputāts Aleksejs Loskutovs. Lūdzu!

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Labdien, radioklausītāji! Man šī sēde bija visai interesanta, ievērojot vairākus likumprojektus, par kuriem stāstīja Cilinska kungs un kuri bija ļoti nopietns mēģinājums ierobežot naudas varu pār vēlēšanām, pār cilvēku prātiem, jo, neapšaubāmi, lielākā naudas daļa, kas tiek tērēta vēlēšanās, iet tā sauktajai „smadzeņu skalošanai”, izmantojot skaistus, iespaidīgus, bet visai bieži neko neizsakošus radio un video... video un audioklipus. Mēs arī esam redzējuši televīzijā skaistas filmiņas, kas aicina uz kaut ko, nezin ko, iedarbojoties ne uz cilvēku prātiem, bet drīzāk uz zemapziņu.

Ja jau jārunā par mūsu šodienas darba nopietno sastāvdaļu, tad jāteic, ka šodien Saeima turpina strādāt pie vairākiem likumprojektiem, kurus ierosināja Saeimai Valsts prezidents Zatlera kungs, un tajā pašā laikā jau bija padarīts daudz, lai pilnveidotu mūsu kontroles sistēmu arī attiecībā uz vēlēšanām – neatkarīgi no tā, vai tās būtu Saeimas vai pašvaldību, vai Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanas.

Šodien Saeima atbalstīja to likumprojektu par Krimināllikuma grozījumiem, kurš, iespējams, ar Muižnieces kundzes „svētību”, kad viņa vadīja Saeimas Juridisko komisiju, nebija virzīts izskatīšanai Saeimā. Un, kā jūs zināt, pašlaik attiecībā uz Muižnieces kundzi... pret Muižnieces kundzi uzsākts kriminālprocess saistībā ar komisijas protokola viltošanu, kas, iespējams, veikta no viņas puses.

Bija interesanta sakritība, ka man šodien bija uzticēts Saeimai prezentēt likumprojektu par grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, ar kuriem iecerēts noteikt stingrākas un skaidrākas prasības tai personai, kas pretendē uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu, – gan prasība attiecībā uz to, lai šī perona būtu ar labu reputāciju... lai cik tas būtu dīvaini, likumā tas nebija atrunāts, ka, lai šī persona... lai attiecībā uz šo personu netiktu uzsākta kriminālvajāšana, lai kandidāts uz KNAB priekšnieka amatu nebūtu saistīts ar politiskajām partijām vai politisko partiju apvienībām... un arī prasības attiecībā uz profesionalitāti, lai šis cilvēks būtu ar augstāko juridisko izglītību, ar zināmu pieredzi juridiskajā darbā un... es pieļauju, ka Saeimas komisija par to diskutēs... bet Valsts prezidenta kungs rosina, lai šim cilvēkam būtu arī pieredze operatīvajā un izmeklēšanas darbā.

Un šodien, kā es saku, interesanta sakritība: mēs runājām par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku jau pavisam citā kontekstā, lemjot par Normunda Vilnīša atbrīvošanu no KNAB vadītāja amata sakarā ar to, ka viņš neatbilst savam amatam.

Pašlaik komisijas slēdziens, uz kura pamata mēs balsojam, ir klasificēts dokuments, ir divas versijas: pilnā versija ir slepena, nedaudz šaurākā versija ir dienesta vajadzībām. Es izlasīju abus dokumentus un varu apgalvot, ka ir pārkāpti vairāki likumi, ir pārkāpts Kriminālprocesa likums, ir vairākas reizes pārkāpts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums, ir pārkāpts Operatīvās darbības likums, ir pārkāpts Valsts pārvaldes iekārtas likums, un ir pārkāpti Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē darbu ar klasificētu informāciju un valsts noslēpumu. Es domāju, ka šie pārkāpumi ir būtiski, nozīmīgi un tie bija par pamatu Vilnīša kunga atbrīvošanai no amata, bet... es domāju, ka grūti komisijai būtu izvērtēt to, kas palicis aiz kadra. Proti, aiz kadra paliek smagnēja, nomācoša gaisotne pašā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, jo nav normāla tāda situācija, ka kolektīvs, vairāk nekā simt trīsdesmit cilvēku vai apmēram simt četrdesmit cilvēku, nevar uzticēties savam priekšniekam, kas, kolektīvam zinot, pārkāpj likumus.

Grūti bija strādāt, kad regulāri pret biroja amatpersonām notika vai nu dienesta izmeklēšanas, vai dienesta pārbaudes neatkarīgi no tā, cik nopietns pamats tādām pārbaudēm ir. Es domāju, ka biroja amatpersonas tagad uzelpos ar atvieglojumu, jo tagad tām būs daudz vairāk laika pievērsties viņu profesionālajam darbam.

Un, pat jau zinādams, ka, visdrīzāk, būs atbrīvots no amata, Vilnīša kungs mēģina, tautas valodā sakot, „piepūst vaigus”, sacīdams, ka viņu no amata atbrīvo sakarā ar viņa milzīgajām iecerēm pilnveidot korupcijas apkarošanu uz Latvijas austrumu robežas. Ziniet, cienījamie radioklausītāji, zinot biroja darbu un zinot – kaut vai pēc statistikas rādītājiem –, kas notiek pašlaik, – nu, tā ir atklāta ņirgāšanās par mums visiem, jo vienīgais sasniegums divu gadu laikā no tās četru cilvēku grupas puses, kas izveidota ar nosaukumu „reģionālā nodaļa”, bija viena pagastveča aizturēšana. Bet, kad nebija tās reģionālās nodaļas un nebija deklarēta un deklamēta vēlme apkarot korupciju uz austrumu robežas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iegūtā operatīvā informācija bija rezultējusies milzīgās vairāku tiesībaizsardzības iestāžu operācijās robežpārejas punktos Grebņevā un Terehovā. Vienā no šādām operācijām piedalījās apmēram 130 cilvēku – gan no KNAB, gan no Valsts policijas, gan no Finanšu policijas un Muitas kriminālpārvaldes. Bija veiktas vairākas aizturēšanas un kratīšanas. Tikai tāpēc, ka biroja iespējas ierobežotas, šī lieta bija... faktiski bija uzsākti vairāki kriminālprocesi un izmeklēšana turpinājās citās tiesībaizsardzības iestādēs, jo visi KNAB izmeklētāji nevarētu nodrošināt tādas apjomīgas lietas izmeklēšanu.

Tāpēc jūs varat salīdzināt divas lielas operācijas ar vairākām krimināllietām un vienu nodaļu ar pagastveci „bagāžā”, kuras dēļ, pēc Vilnīša kunga apgalvojumiem, viņu atbrīvoja no amata.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Aleksejam Loskutovam no politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas.

Nākamais runās politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Manuprāt, Saeimā pēdējā laikā pievērš par daudz uzmanības jautājumiem, kuri absolūti minimāli skar vienkāršā cilvēka intereses – pensionāra intereses, darbinieka vai zemnieka intereses –, un gandrīz vai pavisam atstāti novārtā vairāki sociāla rakstura jautājumi. Un mums tas nav pieņemams, jo „Saskaņas Centra” prioritāte vienmēr ir bijusi sociālo problēmu risināšana.

Kas noteikti nav jāpieņem un nav jāatbalsta Saeimai? Tā ir ideja par pensionēšanās vecuma palielināšanu. Es uzskatu, ka šī ideja jāatstāj bez virzības. Nav īstais laiks, un mēs nevaram atļauties tracināt sabiedrību.

No otras puses, uzskatām, ka tuvākajā laikā ir jāvirza uz priekšu, jāatbalsta un jāpieņem „Saskaņas Centra” izstrādātie un iesniegtie likumprojekti, piemēram, pirmām kārtām „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Ierosinātajos grozījumos paredzēts, ka līdzekļiem, ko nopelnījis pensiju sistēmas 2.līmeņa pensiju kapitāla pārvaldītājs, jābūt mantojamiem. Likumprojekts paredz fondētās pensijas kapitāla pieaugumu pieskaitīt mirušā fondētās pensijas shēmas dalībnieka norādītās personas fondētās pensijas kapitālam.

Otrām kārtām – „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Pamatideja – vecākiem, kuru bērni uz mūžu atzīti par invalīdiem, jādod tiesības priekšlaicīgi doties pensijā. Pašlaik likums nosaka, ka tiesības doties pensijā 5 gadus ātrāk par noteikto termiņu jeb 57 gadu vecumā ir vecākam, kas audzina bērnu invalīdu kopš bērnības, ja diagnoze viņam noteikta līdz 8 gadu vecuma sasniegšanai. Ja bērns ticis atzīts par invalīdu uz mūžu pēc šā vecuma, vecākam nav tiesību pretendēt uz ātrāku pensionēšanos. Tas ir netaisnīgi, jo arī pēc 8 gadu vecuma bērns dažādu traumu vai slimību dēļ var tikt atzīts par invalīdu uz mūžu. Un tāds cilvēks visu dzīvi būs vai nu ar ierobežotām iespējām, vai arī daļēji rīcībnespējīgs, un viņam ir nepieciešamas īpašas rūpes.

Un trešām kārtām komisijās atrodas arī „Saskaņas Centra” ierosināti grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kuru pamatideja ir šāda: personas, kas jaunākas par 21 gadu, nedrīkstētu būt spēļu zāļu un kazino klienti. Pašlaik noteiktais vecuma ierobežojums ir 18 gadi. Mēs uzskatām, ka vecuma ierobežojums spēļu zāļu un kazino klientiem ir jāpaaugstina, lai samazinātu risku jaunajai paaudzei kļūt atkarīgai no azartspēlēm.

Bet ir arī konkrēta laba ziņa: šodien tika nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām „Saskaņas Centra” sagatavotie grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Šie grozījumi nepieciešami, lai risinātu problēmas tiem tūkstošiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju, kuru mājas atrodas uz zemes, kas atdota bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Zemes gabaliem, uz kuriem atrodas atsevišķas daudzdzīvokļu mājas, ir atradušies bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki, un tagad dzīvokļu īpašniekiem, pirmkārt, ir jāatlīdzina zemes saimniekam izdevumi par zemes nodokļu nomaksu pusotra procenta apmērā no zemes gabala kadastrālās vērtības un, otrkārt, jāmaksā augsta zemes nomas maksa, un atbilstoši likumam, ja puses nevar vienoties par nomas maksas lielumu, tā ir 6 procentu apmērā no zemes gabala kadastrālās vērtības. Tādējādi ģimene, kas dzīvo standarta – divu vai trīs istabu – dzīvoklī, gadā ir spiesta maksāt papildus simtiem latu, bet atsevišķos gadījumos – pat līdz tūkstošiem latu gadā. Valsts uzdevums ir palīdzēt dzīvokļu īpašniekiem, kuri nonākuši šādā stāvoklī. Likumdošanas ceļā pazemināt nomas maksas griestus, kas patlaban noteikti 6 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības, nav iespējams, jo tas izriet no Satversmes tiesas lēmuma. Mēs esam pārliecināti, ka ir jāievieš norma, kas uzdod Ministru kabinetam līdz 2011.gada 1.oktobrim iesniegt Saeimai likumprojektu, lai rastu risinājumu pašreizējai bezizejas situācijai. Piemēram, ja puses nevar vienoties par nomas maksas lielumu, tad nomas maksu uz termiņu līdz pieciem gadiem, ņemot vērā visus apstākļus, nosaka tiesa. Tā ir mūsu pamatideja, un tas, protams, ir pagaidu risinājums.

Priecājos par to, ka šie likumprojekti tika šodien nodoti izskatīšanai komisijās.

Paldies jums par uzticību un uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS frakcija).

Labdien jūsmājās! Mans uzdevums šodien – stāstīt par to, ko ZZS frakcija ir veikusi šodien un iepriekšējās dienās, un vispirmām kārtām jau apliecināt, ka neviens nekur mēs neaiziesim... tālos atvaļinājumos nebūs iespējas doties, jo komisijas, to skaitā arī Sociālo un darba lietu komisija, turpinās darbu arī starpsesiju laikā, jo mums ir pietiekami daudz likumprojektu, kuri ir izskatāmi gan pirmajā, gan otrajā, gan trešajā lasījumā. Tā kā, iespējams, rudenī parlamentā strādās citi, jūsu akceptēti, atbalstīti un iebalsoti deputāti, mēs gribam, lai viņi saņem sagatavotus un maksimāli labi sarēķinātus... labi uzrakstītas anotācijas, lai jauniem cilvēkiem, ienākušiem šeit, parlamentā, ir iespēja nopietni un normāli strādāt. Jo tas nemaz nav tik ātri izdarāms – nav tik ātri apgūstams tas, kā ir rakstāmi likumprojekti un kā šeit notiek diskusijas pat par vienu pantu vai tikai vienu teikumu kādā noteiktā likuma pantā.

Un vēlos vēstīt, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, desmit kopskaitā, šodien no rīta iesniedza parlamentā grozījumus likumā „Par valsts pensijām”. Un būtība šiem grozījumiem ir tāda: ņemot vērā pašreizējo dzīves dārdzību un zinot, kāda varētu būt nākamā apkures sezona, mēs uzskatām, ka tiem valsts noteikto pensiju saņēmējiem, kuru pensija mēnesī nepārsniedz 165 latus, ir nepieciešams veikt pensiju indeksāciju. Un, lūk, šie sagatavotie likuma grozījumi Saeimā tika atbalstīti, nodoti komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Par šo priekšlikumu, tātad par pensiju indeksāciju, nobalsoja 52 deputāti, atturējās 24, bet nebalsoja 18.

Vēlos uzsvērt, ka neviens no klātesošajiem deputātiem nepateica galīgu „nē”, tas ir, nebalsoja „pret” grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, bet mani nedaudz izbrīnīja, ka mūsu jaunie kolēģi no „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, praktiski visi kā viens, nepiedalījās balsošanā, kaut gan iepriekš skaļi no tribīnes deklarēja, ka nevar būt tāda iespēja, ka cilvēks atturas, ka jāpasaka ir skaidri un gaiši savs viedoklis. Nu, bet, lūk! Iznāk tā, ka vispār balsojumā 18 deputāti nepiedalās.

Sociālo un darba lietu komisija šodien Saeimas sēdē aicināja izskatīt divus komisijas izstrādātus likumprojektus, tas ir, grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un grozījumus Invaliditātes likumā, un ar absolūtu vairākumu Saeimas deputāti abiem šiem manis minētajiem likumprojektiem piešķīra steidzamību, un likumprojekti šodien tika izskatīti pirmajā lasījumā.

Komisija darbu pie tiem turpinās nākamajā nedēļā, tas ir, otrdien, – jau otrdien skatīsim abus likumprojektus un gatavosim otrajam lasījumam. Šodien komisijas vārdā lūdzu Saeimas Prezidiju otro, galīgo, lasījumu ieplānot Saeimas 8.jūlija ārkārtas sēdē.

Lietas būtība. Būtība šiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumiem ir tāda, ka mūsu Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm būtu turpmāk, sākot no nākamā gada 1.janvāra, iespēja un tiesības rehabilitēties pēc atgriešanās no operācijām vai arīdzan pēc smagiem gadījumiem (nu, kaut vai tie smagie gadījumi, kādi šogad Latvijā ir bijuši, kad cietuši Iekšlietu ministrijas darbinieki), saņemt kvalificētu sociālo rehabilitāciju, medicīnisko rehabilitāciju un arī psihosociālo palīdzību, un ir mūsu valstī institūcija, kas šādus pakalpojumus sniedz, – ir tāda valsts iestāde kā Sociālās integrācijas valsts aģentūra Jūrmalā. Un pirmajā lasījumā šāds mūsu izstrādāts likumprojekts tika atbalstīts.

Runājot par Invaliditātes likuma grozījumiem, varu pateikt, ka personām, kurām ir smagi dzirdes traucējumi, kurām ir nepieciešami surdotulka pakalpojumi, mācoties izglītības iestādēs, to skaitā augstākajās mācību iestādēs, ar šā gada 1.septembri būs iespēja saņemt surdotulka pakalpojumus izglītības programmu apguvei. Šodien Saeima pirmajā lasījumā šo likumprojektu atbalstīja. Esam panākuši vienošanos... Ir runa par Latvijas Nedzirdīgo savienību, par kuru mēs varam teikt tikai labus vārdus, kura strādā ar daudziem ļoti nopietniem projektiem un kurai nopietni rūp ne tikvien savu biedru, bet arī visu cilvēku ar dzirdes traucējumiem gan ikdiena, gan arī... kopā viņi tiek pulcēti svētku reizēs.

Un šodien, godātie radioklausītāji, es gribu jums teikt, ka Latvijas Neredzīgo biedrība svin savu 85.dzimšanas dienu, un es vēlos ļoti sirsnīgi sveikt gan ZZS, gan arī Sociālo un darba lietu komisijas vārdā visus – ne tikvien neredzīgās personas, bet arī viņu radiniekus – šajos svētkos.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Aijai Barčai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to tiešraide „Frakcijas viedokļi” šodien ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
 Saeimas kārtējā sēde