Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti nākamajās minūtēs jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajai šodien vārds apvienības „Vienotība” frakcijas deputātei Inai Druvietei. Lūdzu!
I.Druviete (frakcija „Vienotība”).
Esiet sveicināti! Šajā garajā Saeimas sēdē otrajā lasījumā tika pieņemti divi svarīgi likumprojekti, kas skāra izglītības un augstākās izglītības jautājumus. Esmu gandarīta, ka Saeima vienprātīgi atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas pašvaldībām uzliek par pienākumu nodrošināt vienlīdzīgu pieeju izglītības iestādēm, tajā skaitā bērniem, sākot no pusotra gada vecuma. Tā ir liela politiska izšķiršanās, un perspektīvā valstī noteikti ir jārod līdzekļi pirmsskolas izglītības nodrošināšanai arī tīri finansiālā izteiksmē.
Otrs likumprojekts bija „Grozījumi Augstskolu likumā”. Lai garantētu mūsu augstskolu konkurētspēju, paaugstinātu izglītības kvalitāti, ir svarīgi atjaunot likumdošanu, kas regulē mūsu augstskolu darbību, un tādēļ šajā likumprojektā mēs izskatījām 103 priekšlikumus.
Priekšlikumi skāra gan kopīgo grādu un diplomu izdošanu, kas ir ļoti svarīga, lai mūsu izglītības iestādes varētu integrēties Eiropas un pasaules augstākās izglītības telpā, gan arī tika nokārtoti augstskolu īpašuma jautājumi, bet visasākās debates izvērsās par izglītības ieguves valodu augstākās izglītības iestādēs.
Tas, ka Latvijas valsts augstskolās augstākā izglītība iegūstama valsts valodā, ir viens no mūsu valodas politikas stūrakmeņiem. Un runa nav tikai par vienu šauru sektoru – par augstāko izglītību, bet runa ir par visu mūsu valodas politiku, ko ar lielām pūlēm esam veidojuši 20 gadus, jo augstākajā izglītībā atspoguļojas gan tas darbs, kas ir veikts mūsu mazākumtautību skolēnu latviešu valodas zināšanu nodrošināšanā, gan arī tas, kā latviešu valodā spēsim veidot zinātnes terminoloģiju. Mēs orientējamies uz Eiropas un pasaules lingvistisko un augstākās izglītības telpu, tādēļ mūsu augstākās izglītības iestādēs mācības noteiktu procentu apjomā var notikt Eiropas Savienības valodās, bet ir noraidāms priekšlikums liberalizēt Latvijas augstskolu valodas politiku, kas praktiski nozīmētu krievu valodas atgriešanos mūsu augstskolās. Šo priekšlikumu es uzskatu par ekonomiski nepamatotu, jo augstskolu peļņa, hipotētiski cerot uz iespējamiem Krievijas, Kazahstānas un Ukrainas studentiem, varētu būt niecīga vai arī vispār nekāda, toties riskam tiktu pakļauta visa mūsu augstākās izglītības sistēma. Un arī politiski mēs skaidri būtu devuši signālu par to, ka mēs vairāk skatāmies Austrumu, nevis Rietumu virzienā. Latvijai ir daudz apmaiņas studentu un ārvalstu studentu arī no Kazahstānas, Ukrainas, Gruzijas, Moldovas, un viņi visi apgūst kursus gan angļu valodā, gan arī labi jau ir apguvuši latviešu valodu.
Man ir liels gandarījums, ka pārbalsojot Saeima tomēr saprata, cik ļoti svarīga mūsu valodas politikā ir valsts valoda, un šis „Saskaņas Centra” priekšlikums netika pieņemts.
Es ļoti ceru, ka tas netiks pieņemts nekad, jo tas tik tiešām pakļautu riskam mūsu ilgi un grūti veidoto valodas politiku.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Druvietes kundzei no politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas.
Nākamais runās nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu!
R.Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija).
Labvakar! Šodien Saeimā bija tiešām ļoti gara un saspringta darba diena. Un sākt gribētu ar dažām pozitīvām ziņām, es pat gribētu teikt, ar ļoti nelielām, bet tomēr konkrētām uzvarām. Proti, šodien otrajā lasījumā deputāti apstiprināja nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” rosinātos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz iestrādāt Druvietes kundzes jau pieminēto vienlīdzības principu attiecībā uz pirmsskolas vecuma bērniem. Lietas būtība ir tāda, ka šodien apmēram 34 tūkstošu bērnu vecāki visā Latvijā stāv rindā uz bērnudārzu un ir spiesti izmantot bieži vien ļoti dārgus privāto bērnudārzu pakalpojumus vai arī atteikties no bērnudārza un līdz ar to arī no māmiņu tiesībām uz sociāli aktīvu dzīvi.
Kad jaunā redakcija būs stājusies spēkā, vecākiem būs tiesības prasīt vienlīdzīgu finansējuma sadali visiem bērniem, kas vēlas izmantot licencētu bērnudārzu pakalpojumus. Tādā veidā tiek likti būtiski pamati bērnudārzu rindu problēmas atrisināšanai, un par to tiešām liels paldies kolēģiem no pārējām frakcijām, jo šajā jautājumā valdīja vienprātība un koncentrēšanās uz pozitīvo mērķi.
Tāpat šodien konceptuāli tika atbalstīts un nodots komisijām arī nacionālās apvienības priekšlikums par to, lai samazinātu pieļaujamos tēriņu griestus priekšvēlēšanu laikā, respektīvi, lai partijas savai priekšvēlēšanu aģitācijai varētu tērēt četras reizes mazāk līdzekļu, nekā tās varēja tērēt līdz šim, un, ja izdosies panākt atbalstu arī turpmākajos lasījumos, tad tas būs ļoti būtisks solis uz priekšu naudas ietekmes mazināšanā Latvijas politiskajā dzīvē.
Diemžēl attiecībā uz mūsu ierosinājumu ieviest grozījumus Satversmē, lai tauta varētu vēlēt prezidentu, nevis to darītu Saeimas deputāti, kā tas bija līdz šim, pārsteigumus, pozitīvus pārsteigumus, mēs tā arī nesagaidījām. Bija divi balsojumi, un tātad pirmajā balsojumā politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija izvēlējās īpatnēju taktiku – vispār nebalsoja par šo priekšlikumu, kā rezultātā ar nacionālās apvienības un lielākās daļas Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvju balsīm pietika, lai gūtu pozitīvu iznākumu, taču tad „Vienotības” frakcijas pārstāvji pieprasīja šo jautājumu pārbalsot, kā rezultātā „Saskaņas Centrs” jau bija mainījis savu viedokli un balsoja „atturoties”, līdz ar to izgāžot šo balsojumu kopumā. Tad notika tāda interesanta „Vienotības” un „Saskaņas Centra” saspēle, kas vēlreiz liecina par to, ka „Saskaņas Centra” nozīme jau šajā Saeimā un riska formā arī attiecībā uz nākamo Saeimu ir ļoti liela.
Šo „Saskaņas Centra” politiku un ietekmes pieaugumu pierādīja arī tas, ka gandrīz par mata tiesu izdevās izglābties no Pimenova kunga priekšlikuma apstiprināšanas par to, ka augstskolās turpmāk programmas varēs īstenot arī krievu valodā. Par laimi, pārbalsojot šo priekšlikumu, vismaz pagaidām tas netika apstiprināts.
Tātad iespēja, ka tuvākā vai tālākā nākotnē „Saskaņas Centrs” būs valdībā un ar lielu ietekmi, kas kļūs arvien lielāka, mūsu skatījumā, var nozīmēt ļoti nopietnus draudus Latvijai, jo viena lieta ir „Saskaņas Centra” tēls, tas, ko viņi runā latviešu auditorijai, tas, kā viņi cenšas sevi pasniegt, bet otra lieta ir reālie priekšlikumi, ar kuriem viņi nāk klajā, otra lieta ir reālā aizmugure, kas, mūsu skatījumā, var nozīmēt vienu – Latvijas rusifikāciju.
Un tāpēc es īpaši gribu aicināt izmantot, nu jau var teikt, pēdējās stundas, pusotru stundu, kad mēs vēl varam Rīgas iecirkņos, kas šodien strādā līdz pulksten 20, parakstīties par to, lai mācības pakāpeniski valsts skolās notiktu valsts valodā. Tā būs ļoti nozīmīga kājas ielikšana durvīs, lai, ja šādi rusifikācijas draudi pastāvētu, to būtu iespējami grūtāk izdarīt. Un es tiešām aicinu doties uz iecirkņiem savlaicīgi. Uz Rīgas iecirkņiem var doties arī cilvēki, kas nedzīvo Rīgā, jo rindas šajās pēdējās parakstu vākšanas dienās ir ārkārtīgi lielas, līdz ar to katra balss tiešām var izrādīties izšķirīgā.
Un visbeidzot. Tātad, lai uzzinātu par parakstīšanās vietām, kur jūs to varat izdarīt jebkurā laikā, arī šobrīd jūs varat zvanīt Centrālajai vēlēšanu komisijai pa tālruni 67049999. Vēlreiz atkārtoju – 67049999. Es aicinu izmantot šo iespēju un balsot par latviskām skolām, par latvisku Latviju.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Raivim Dzintaram no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
„Frakciju viedokļos” nākamais runās politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SC frakcija).
Paldies.
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” Saeimas frakcijas desmit deputāti ir iesnieguši grozījumus likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Grozījumos paredzēts, ka gadījumā, ja darbinieks cietis, pildot darba pienākumus, viņš slimības laikā saņem pabalstu 100 procentu apmērā no darba algas, nevis 80 procentu apmērā, kā tas ir pašlaik. „Saskaņas Centrs” arī uzskata, ka darbspēju zaudējuma gadījumā, ja tas noticis, pildot darba pienākumus, pabalstam ir jābūt proporcionālam darbspēju zaudējumam.
Pie „Saskaņas Centra” bija vērsusies dokeru arodbiedrība, savā vēstulē norādot, ka mūsu valstī daudzos uzņēmumos darbinieki gūst traumas, tāpēc ka nav pienācīgu darba drošības apstākļu. Dokeri lūdza „Saskaņas Centru” izdarīt likumos grozījumus, lai palielinātu sociālās garantijas tiem darbiniekiem, kuriem nākas gadiem ilgi ārstēties. Mēs esam sagatavojuši atbilstošus grozījumus, jo pašlaik darbinieks, kam ir slimības lapa, saņem pabalstu 80 procentu apmērā no darba algas, bet mēs piedāvājam no nākamā gada 1.janvāra pabalstu izmaksāt 100 procentu apmērā. Tas būtu taisnīgi.
Turklāt sociālo garantiju palielināšana ir arī metode, kā cīnīties ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Jo lielākas ir sociālās garantijas, jo lielāka ir darbinieku motivācija pieprasīt darba devējam darba algu maksāt godīgi, nevis aploksnē.
Tika sagatavoti arī grozījumi, kas attiecas uz pabalsta apmēru darbspēju zaudējuma gadījumā. Pašlaik likums nosaka, ka atkarībā no veselības un Darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdziena apdrošinātai personai tiek izmaksāta atlīdzība par darbspēju zaudējumu. Šīs atlīdzības apmērs tiek noteikts procentos no darba algas, par kuru veiktas sociālās iemaksas. Piemēram, ja darbspējas zaudētas par 100 procentiem, tiek izmaksāti 80 procenti no algas; ja darbspējas zaudētas par 50 līdz 79 procentiem, izmaksā līdz 65 procentiem no algas. Mūsu priekšlikums ir no 1.janvāra izlīdzināt darbspēju zaudējuma pabalsta procentus un procentus no algas, ko izmaksā kā pabalstu. Tādā veidā pabalsts palielināsies, un tas paaugstinās sociālo garantiju apjomu.
Jautājums par likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” grozījumu nodošanu komisijām tika izskatīts Saeimas šodienas sēdē, bet diemžēl neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Acīmredzot vairākiem kolēģiem ir krietni vieglāk bārstīties ar kailiem saukļiem, nevis domāt par vienkāršiem strādājošiem cilvēkiem.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Un šodienas „Frakciju viedokļus” noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Vitauts Staņa. Lūdzu!
V.Staņa (ZZS frakcija).
Labvakar, cienījamās klausītājas un godājamie klausītāji! Runājot par šodienas Saeimas sēdes darba kārtību un lietām, bija tā, ka, pirmkārt, mēs kopā ar nacionālo apvienību pārstāvējām versiju, ka tomēr ir jābūt tautas vēlētam prezidentam. Absolūti lielākā daļa no mums balsoja „par” tautas vēlētu prezidentu, jo tas ir ierakstīts mūsu partiju programmās. To mēs esam solījuši saviem vēlētājiem, un mēs absolūti no tā nebaidāmies, lai arī kādā gaismā prezidenta izvēlē mēs esam pasniegti. Mēs uzskatām, ka tauta ir cienīga pati izvēlēties sev prezidentu. Diemžēl kopumā to šodien neizdevās panākt, jo tika panākts atkārtots balsojums, kurā, kā jau te stāstīja nacionālās apvienības pārstāvis Dzintara kungs, tas tika „izgāzts”.
Otra lieta, kas bija, manuprāt, gana svarīga, bija mūsu priekšlikums – pareizāk sakot, mans priekšlikums – par 200 000 šīs „burkānu naudas” visām pašvaldībām, kuras tika apvienotas arī piespiedu kārtā, jo līdz šim likums atļāva to izmaksāt tikai tiem, kuri piekrita apvienoties brīvprātīgi. Bet ir jau tā, ka, teiksim, paņemot novadu, kurā no ietilpstošajām piecām pašvaldībām, piemēram, divas brīvprātīgi nepiekrita, novads kopumā ir zaudētājs, jo jābūt jau ir vienādai teritorijas attīstībai, un tāpēc tie, kuri to naudiņu saņēma šajā laikā, ir spiesti šobrīd ziedot naudiņu tiem, kas to naudiņu nav saņēmuši. Un tas rāda arī to, ka mēs esam par vienmērīgu valsts attīstību visā teritorijā, nevis atsevišķos reģionos, kā tas reizumis tika norādīts iepriekš. Mēs esam arī par to, lai lauki saņemtu šādu naudu, lai tie varētu attīstīties, jo, kā rāda pieredze, tie pagasti, kas šādu naudiņu ir saņēmuši, ir veiksmīgi realizējuši... īstenojuši daudzus vērtīgus, iedzīvotājiem svarīgus un vajadzīgus projektus. Un to mums balsojumā izdevās arī panākt. Kā par brīnumu, koalīcijas partneri atturējās šajā balsojumā. To es joprojām nekādi nevaru saprast, jo arī viņi vienmēr deklarēja, ka ir par vienmērīgu teritorijas attīstību.
Tālāk vēl viens svarīgs jautājums. Protams, mēs, visa Saeima, es domāju, nobalsojot gandrīz vienbalsīgi, piekritām deputāta imunitātes noņemšanai gan kratīšanas gadījumos, gan arī administratīvo pārkāpumu gadījumos, jo faktiski jau mums ir jābūt gataviem, ka mēs ievērojam likuma burtu pilnīgi precīzi, un arī šodien bija šī izdošana, teiksim, administratīvajai sodīšanai. Faktiski tā bija par atsevišķa sīka likuma burta pārkāpumu, kur netika pārtērēta naudiņa. Bet, protams, likums visiem ir vienāds, un mums ir jābūt gataviem izlasīt likumu līdz pēdējam burtiņam.
Protams, es, būdams viens no ierosinātājiem par imunitātes noņemšanu administratīvā pārkāpuma gadījumos, izteicu cerību, ka nākotnē vairs nebūs mēģinājumu nomelnot Saeimu, kā tas šoziem notika atsevišķos gadījumos. Kas to visu pasūtīja – grūti pateikt, bet tā nu tas bija. Tomēr es ticu tam, ka mēs ejam uz gaišāku nākotni. Es vienmēr esmu ticējis godaprātam gan no KNAB puses, gan arī no visu pārējo tāda tipa tiesību iestāžu puses, un es tam joprojām ticu, tāpēc arī tas bija mans ierosinājums. Kopumā arī mūsu frakcija pārstāvēja tādu variantu, ka tas ir jāatbalsta un ka deputātiem ir jābūt pilnībā atbildīgiem bez speciālas viņu izdošanas.
Tālāk. Vēl šodien bija paredzēts jautājums – un to jau nacionālā apvienība stāstīja – par vēlēšanu tēriņu griestiem. Faktiski šo priekšlikumu pirmā iesniedzēja bija manis vadītā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija jau pagājušajā ceturtdienā, bet sakarā ar pezidenta vēlēšanām tie tika atlikti uz šodienu. Šodien mēs tātad tos izskatījām, un tie tika atbalstīti. Bija cerība, ka tos izdosies izskatīt jau pirmajā lasījumā un steidzamības kārtā virzīt tālāk, lai jau jaunnedēļ varētu pieņemt, jo laiks jau skrien ātri, un vēlēšanas, ļoti iespējams, tuvojas. Un es domāju, ka izbēgt no tā, ka Saeima tiks atlaista, nav nekādu cerību.
Diemžēl kopumā Saeima nobalsoja arī par to, ka šodienas darbs ir jāpārtrauc un neizskatītie jautājumi jāpārnes uz nākamo nedēļu. Mēs kā frakcija pilnīgi noteikti atbalstām to, ka vēlēšanu tēriņu griesti ir jāierobežo. Jāierobežo tāpēc, lai neradītu lieku vajadzību iesaistīt kaut kādus speciāli bagātus cilvēkus, un arī tāpēc, ka, lai arī kurš to naudu ziedotu partijai, tā kopumā ir naudiņa, ko var izmantot valsts attīstībai daudz labāk.
Vēl viena lieta, par ko mēs daudz runājām šobrīd savā frakcijā, atkal ir pensionāru aizstāvība, jo ir redzams, ka strauji aug inflācija valstī. Un inflācijas loģisks atrisinājums pensionāriem ir pensiju indeksācija. Mēs šobrīd runājam par to, lai varētu indeksēt pensijas cilvēkiem, kuri saņem mazāk par 165 latiem mēnesī. Jo šī naudiņa tiešām ir ļoti maza, paskatoties uz to, kā aug pārtikas cenas un viss pārējais. Mēs esam gatavi šo cilvēku atbalstam.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Staņas kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir noslēgušies.
No Saeimas nama Sēžu zāles tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties! Un visu labu!