Frakciju viedokļi 2011.gada 5.maijā

(09.05.2011.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti Saeimas sēdē un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam.

Lūdzu!

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nacionālā apvienība paralēli darbam parlamentā, protams, ir uzsākusi ļoti aktīvu darbu tiešā sasaistē ar Latvijas pilsoņiem, jo mēs uzskatām, ka politiskā elite pilnībā ir zaudējusi Latvijas pilsoņu uzticību un līdz ar to lēmumu – svarīgāko lēmumu! – pieņemšana būtu jāveic tautas nobalsošanā. Mūsu ierosinātais referendums par Satversmes 112.panta grozījumiem ir izraisījis ļoti plašu rezonansi, un interesanti ir tas, ka pārsvarā komentēt šos grozījumus ir uzņēmušies cilvēki, kuri ir neinformēti, un līdz ar to, protams, viņi ir izdarījuši kļūdainus secinājumus. Tāpēc uzskatu par nepieciešamu pirms 11.maija, kad sāksies parakstu vākšana, vēlreiz minēt pašu būtiskāko.

Mūsu piedāvātā reforma paredz, ka 2012.gada 1.septembrī, sākot ar 1.klasi, notiks pakāpeniska pāreja uz mācībām latviešu valodā visās valsts skolās. Šīs reformas ietvaros, protams, 2012.gadā apmēram 6000 pirmklasnieku to programmu, kāda viņiem ir šobrīd... Tātad šī programma tiks pārstrukturēta, un, protams, latviešu valodā tiks pasniegti praktiski visi mācību priekšmeti, izņemot mazākumtautības valodu un literatūru, un vecākajās klasēs arī atsevišķi priekšmeti, kas saistīti ar attiecīgās tautas kultūru un vēsturi, tiks mācīti šīs attiecīgās tautas valodā.

Interesanti, ka kļūdainie secinājumi tiek izdarīti pārsvarā tāpēc, ka cilvēki nedz zina par šo grozījumu pārejas noteikumiem, nedz arī zina, ka Satversmē ir 4.pants, kas nosaka, ka valsts valoda ir latviešu valoda, nedz zina arī to, kādas tiesības mazākumtautībām ir noteiktas Satversmes 114.pantā. Un diemžēl šie kļūdaino secinājumu izdarītāji nezina arī to, ka Satversme ir jāuztver, šos visus pantus lasot kontekstā, nevis gramatiski tulkojot, kā to darīja padomju okupācijas laikā.

Interesanti arī tas, ka mūsu piedāvātos grozījumus uzņemas komentēt pārsvarā cilvēki, kuri nav juristi un kuri nesaprot šo grozījumu būtību.

Mēs uzskatām, ka šī kļūda ir jānovērš, un no 11.maija līdz 9.jūnijam, kad būs parakstu vākšana, mēs ļoti aktīvi skaidrosim to sabiedrībai.

Ja runā par šīsdienas sēdi, tad es domāju, ka mani kolēģi gana labi komentēs opozīcijas viedokli, jo mūsu balsojumi bija ļoti līdzīgi gan jautājumā par deputātu pieprasījumu, gan arī vairākos citos.

Paldies par uzmanību. Tiksimies 11.maijā parakstu vākšanas iecirkņos!

Vadītāja. Paldies nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam.

Nākamais runās politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputāts Klāvs Olšteins. Lūdzu!

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Apvienības „Vienotība” frakcijā šī nedēļa pagāja, diskutējot par reformām, kuras nepieciešamas mūsu valstī un valsts pārvaldē, tātad arī valstij piederošajos uzņēmumos.

Šī diskusija ievirzījās arī Saeimas šīsdienas sēdē. Ilgstoši, vairāku minūšu garumā, tika debatēts par valsts uzņēmumu pārvaldību un nepieciešamajām reformām šajā jautājumā. Mums ir diezgan skaidrs viedoklis, kā šo jautājumu virzīt nākotnē, paredzot to, ka valsts uzņēmumiem ir jābūt daudz lielākai kapitāla atdevei, proti, lai katrs no mums, Latvijas iedzīvotājiem, gūtu maksimālu labumu no valstij piederošajiem uzņēmumiem, tādiem kā „Latvenergo”, „Latvijas valsts meži” un citiem; lai šo uzņēmumu darbība būtu prognozējama, saimnieciska un ikvienam no mums saprotama.

Apvienības „Vienotība” frakcijā tika debatēts arī par citiem tikpat būtiskiem reformu jautājumiem, ieskaitot izglītību. Apvienības „Vienotība” frakcijas deputātiem ir ļoti kategoriska nostāja, ka profesionālajā izglītībā mums ir jāveic būtiskas reformas, lai darba tirgū ienāktu tādi speciālisti, kādi ir vajadzīgi šodien uzņēmējiem, un tādi speciālisti, kurus mēs varam izmantot darba tirgū. Jo, kā liecina šodienas tendences, ir tiešām jau grūtības atrast atbilstošus speciālistus dažādās jomās.

Noteikti tikpat svarīgs ir jautājums, kas ir tieši saistīts ar izglītību un kas secības ziņā jau ir nākamais, – jautājums par bezdarba novēršanu jeb darba tirgus atjaunošanu. Uzskatām, ka tā ir šīsdienas galvenā prioritāte, lai mēs varētu runāt par bezdarba līmeņa samazināšanos un darba tirgus atjaunošanos. Vispirmām kārtām, protams, ir runa par Latvijas iedzīvotājiem, bet jāsaprot arī tas, ka mūs, protams, ietekmē kopējā Eiropas Savienības darba tirgus politika un iespējamā aizceļošana no Latvijas.

Ļoti liela vērība tika pievērsta arī jautājumiem par konkurētspēju un eksportu, un šajā sakarā ir runa par tiem mūsu valsts uzņēmumiem, kas varbūt nav vistiešākajā veidā saistīti ar valsts pārvaldi, bet ir saistīti ar privāto sektoru. Lai šiem uzņēmumiem būtu iespēja radīt jaunas darba vietas, mums ir arī no valsts puses maksimāli jāpalīdz šo uzņēmumu attīstībai, un šajā sakarā jārunā par attīstības bankas izveidi; tur šiem uzņēmumiem būtu iespēja piekļūt finansējumam, iespēja piekļūt valsts dotām papildu garantijām vai atbalstam, lai tie varētu veiksmīgi attīstīties, veiksmīgi radīt jaunas darba vietas gan Latvijas lielajās pilsētās, gan arī mazajās reģionu pilsētās un pagastos, kur šobrīd ir vērojamas vislielākās bezdarba problēmas.

Protams, tikpat būtisks jautājums ir enerģētika. Pēdējā laikā tieši politiskajā vidē šis jautājums ir guvis ļoti lielu vērību, un, strādājot pie reformu plāna un tālākās attīstības plāna, noteikti mums liela vērība būs jāpievērš enerģētikas jautājumam. Es ceru, ka par enerģētikas jautājumu tiks diskutēts kādā atsevišķā Saeimas sēdē, kur noteikti katrs no Saeimas deputātiem varēs paust savu viedokli, savu redzējumu par enerģētikas nākotni šeit, Latvijā. Kā zināms, šodien enerģētika ir ne tikai neatkarības jautājums, bet to jau izmanto kā ārpolitikas ieroci, un tāpēc mums noteikti ir svarīgs savs pašnodrošinājums enerģētikā. Turklāt mums vajag arī skatīties uz pasaules tendencēm, lai par to enerģiju, kas tiek saražota šeit, Latvijā, vai iepirkta no ārzemēm, mums nebūtu daudz dārgāk jāmaksā jeb jāpārmaksā.

Paldies, tas īsumā būtu viss.

Vadītāja. Paldies Klāvam Olšteinam no politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas.

Nākamais runās partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Vispirms sveicu jūs visus ar tiem svētkiem, ko svinējām vakar. Un jāteic, ka maijā ir vairāki svētki, vairākas svētku dienas, kuras atzīmējam. Un labi, ka maijs sākas ar mūsu neatkarības svētkiem. Katram ir iespējas padomāt, kā mēs šobrīd dzīvojam, – vai dzīvojam vai nedzīvojam atbilstoši tam, ko esam lēmuši pirms vairāk nekā 20 gadiem.

Saeima strādā pietiekami aktīvi. Jāsaka, šodien bija diezgan plašas diskusijas, un šajās diskusijās, tā teikt, bija iespējas nodalīt graudus no sēnalām. Un tiešām ir tā, ka bija jāpievērš uzmanība tam, ka tad, kad tiek runāts par likumprojekta būtību, bieži vien pozīcija cenšas novērst šīs sarunas par būtību, cenšas no sarunas par būtību pāriet uz sarunām par detaļām un formu. Tas, manuprāt, nav īpaši pareizi tādā laikā, kad no valsts vadības tiek prasīta konstruktīva rīcība, nevis vienkārši runāšana.

Un es konkretizēšu.

Runa bija par likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Tas bija viens no tiem skatāmajiem jautājumiem, par kuriem šādi diskutēja. Lai gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, protams, pēc būtības atbalsta visas tās idejas, kas ir šajā likumprojektā, šī pati komisija tomēr bija sagatavojusi lēmuma projektu, kuru šodien Saeima atbalstīja (paldies tiem deputātiem, kas atbalstīja!) un kurš noteic, ka šis likumprojekts tieši tādā versijā, kādā tas ir atsūtīts uz Saeimu, ir jāatdod atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai. Ministru kabinets neprot organizēt likumprojektu rakstīšanu tā, lai teksts ir pietiekami skaidri un nepārprotami izlasāms, lai nerodas dažāda rakstura interpretācijas. Mūsuprāt, Ministru kabinets nestrādā pietiekami adekvāti, pietiekami kvalitatīvi: daudzi, ja tā var teikt, pusjēli jeb īsti nesagatavoti likumprojekti vienkārši tiek atnesti uz Saeimu, lai tad nu deputāti pēc tam labo to, izdara to, ko Ministru kabinets nav spējis izdarīt. Es esmu pret šādu pozīciju.

Un ir arī otra lieta, par kuru šodien bija diezgan daudz diskusiju. Tur Ministru kabinets strādā vēl sliktāk... Ir tā, ka pēc būtības Ministru kabinets – šoreiz jau konkrēti premjera personā! – nespēj veikt tos darbus jeb izpildīt tos uzdevumus, ko tam ir uzdevusi Saeima jeb, var teikt, Saeimas vairākums. Vienkārši mierīgi kavē dažādus termiņus, kurus Saeima ir noteikusi, un vispār pat neuztraucas! Jāsaka, šādu rīcību atbalsta arī koalīcija – koalīcija konkrēti „Vienotības” personā.

Par ko es runāju? Es runāju par to pieprasījumu, kuru mēs, opozīcijas partijas, bijām parakstījušas saistībā ar dotā uzdevuma nepildīšanu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību labākas pārvaldes izveidi. Te Olšteina kungs runāja par idejām, kuras Ministru prezidentam vai ekonomikas ministram ir galvā, bet kuras mēs, Saeima, nekādi nevaram sagaidīt izskatīšanai šeit, Saeimā. Gaidām jau kopš pagājušā gada novembra, kad Saeima pieņēma lēmumu, ka šā gada 15.martā premjeram ir jāiesniedz mums priekšlikums, kādā veidā uzlabot kapitālsabiedrību pārvaldi. Tā vietā premjers pats ir vienkārši voluntāri pagarinājis šā uzdevuma izpildi līdz šā gada beigām, un viņš uzskata, ka Saeimai tas termiņa pagarinājums ir bezierunu kārtībā jāatbalsta.

Mēs esam pret šādu rīcību. Mēs uzskatām, ka, ja reiz ir priekšlikumi, kādā veidā kapitālsabiedrību pārvaldi uzlabot, tad ir jānāk uz Saeimu ar pietiekami kvalitatīvi sagatavotu ziņojumu un jāturpina debates Saeimā. Tas, ko mēs šodien Saeimā dzirdējām no pozīcijas, bija nevis savas darbības izvērtējums (faktiski šā jautājuma izvērtējums, šā jautājuma skatīšana turpinās jau divus gadus), bet gan atsauces uz to, ka ir bijis kaut kas... ka kāds kaut ko nav darījis pirms 10 gadiem. Manuprāt, šāda retorika vairs nav īsti moderna un mūsdienīga. Manuprāt, šobrīd ir jārunā par jautājuma būtību. Tāpēc opozīcija aicina un aicinās Ministru kabinetu strādāt kvalitatīvi, nevis meklēt dažādus attaisnojumus savai... faktiski nespējai normāli rīkoties.

Un pēdējā lieta. Jāteic, ka mēs esam arī vērsuši uzmanību uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir akceptējusi un šobrīd izplata mācību materiālus, kuros, mūsuprāt, ir saredzama homoseksuālisma propaganda. Mūsuprāt, tas nav pieņemami. Šajā sakarā mēs esam arī uzrakstījuši deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram, taču viņš gan pašlaik ir komentējis, ka tas esot normāli. Es iesaku tiem, kam ir iespēja, palasīt šos mācību materiālus pamatskolai, un tad jūs redzēsiet, vai tas ir normāli vai nav normāli, – tas, kas tur ir rakstīts. Tāpēc ir ļoti labi, ka mums tomēr ir tādas tradīcijas, kas balstās uz tradicionālām ģimenes vērtībām.

Es sveicu visus ar Mātes dienu, kas būs jau šīs nedēļas nogalē! Tiešām ir iespēja šajā laikā ģimenēs būt kopā ar bērniem un runāt par tām lietām, kas katrā ģimenē ir svarīgas, vienam otru apsveikt un justies pietiekami labi.

Vadītāja. Paldies apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam deputātam Edgaram Zalānam.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir, protams, jauki dzirdēt no šobrīd opozīcijā esošajām partijām, teiksim, tādus apzīmējumus kā „varas elite” un tamlīdzīgus – it sevišķi, ja ņem vērā, ka partiju apvienībā „Par Labu Latviju” ir, vismaz pēc maniem aprēķiniem, septiņi bijušie premjeri. Un tas pats attiecas arī uz „tēvzemiešiem”, no kuru vidus ir bijis viens premjers, kura laikā – tieši tajā laikā! – šīs valsts kapitālsabiedrības samilza gan apjomos, gan algu apjomos. Un ir naivi gaidīt, ka to visu var likvidēt un reformēt īsā laikā.

Taču šodien strīds bija vairāk par to, vai ir jānāk pašam premjeram atbildēt uz šādiem pieprasījumiem vai arī ir normāli, ja premjers atsūta no attiecīgajām ministrijām, teiksim, četrus kompetentus cilvēkus, kuri šo paskaidrojumu dod. Un tas arī tika izdarīts. Tā ka šajā jautājumā īpaši pārmest nevajadzētu.

Otra lieta, ko šodien pozīcija noraidīja, bija tāds diezgan nesaprotams, dīvains „Visu Latvijai!” priekšlikums, ka referendumus Latvijā varētu rīkot tikai divreiz gadā un stingri noteiktos laikos. Mēs uzskatījām, ka tā būtu demokrātiju klaji ierobežojoša norma, jo referendums tomēr ir tautas brīvas gribas izpausme un, ja rodas vajadzība pēc tā, tad tautai jādod iespēja savu gribu šādi realizēt jebkurā brīdī. Kaut vai lai ir divreiz mēnesī referendumi!

Un ir arī tāda bīstamība, ka tad, ja tiktu pieņemts šāds priekšlikums, referendumu termiņi varētu tikt pietuvināti vai nu pašvaldību vēlēšanām, vai pat Saeimas vēlēšanām, un tad referendumus varētu izmantot arī drusku negodīgos nolūkos, reklamējot sevi vai savas partijas idejas.

Vēl. Mēs gribam pateikt, ka šodien mums, Zaļo un Zemnieku savienībai, un apvienībai „Vienotībai” ir paredzēta kopīga tikšanās ar Valsts prezidentu. Un, ņemot vērā to, cik aktuāls ir šis jautājums, un apsteidzot varbūt jau preses dienestus, jo šī būs slēgta tikšanās, esmu pilnvarots informēt, ka mūsu partiju apvienība šodien tomēr vēl nekādu lēmumu nepieņems, jo sabiedrībā šobrīd ir diezgan vienlīdzīgs atbalsts trijiem vai pat četriem kandidātiem, turklāt termiņš, kurā Valsts prezidenta amata kandidāts jāvirza, ilgst no 19.maija līdz 25.maijam. Tā ka mēs vēl partijas iekšienē diskutēsim. Šodien neteiksim ne „jā”, ne „nē”.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Seržanta kungam no Zaļo un Zemnieku Savienības frakcijas.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos informēt par „Saskaņas Centra” izstrādātajām likumdošanas iniciatīvām un idejām, kuru mērķis ir atvieglot Latvijas iedzīvotāju dzīvi krīzes laikā.

Saeima turpina strādāt pie mūsu priekšlikuma, ka procentiem no otrā pensiju līmeņa ir jābūt mantojamiem, jo tā nav valsts nauda – tā ir cilvēku nopelnīta nauda.

Tāpat, mūsuprāt, nav pieļaujams, ka darba ņēmēji zaudē sociālās garantijas darba devēju dēļ. Uzņēmēji ne vienmēr maksā sociālo nodokli! Īsi pirms pensijas vecuma sasniegšanas darbinieki konstatē, ka sociālās iemaksas par viņiem nav veiktas, un tāpēc pensija ir mazāka. Tāpēc mūsu frakcija ir iesniegusi prasību Satversmes tiesā, lai šo netaisnību labotu, un Satversmes tiesa šo lietu izskata.

Arī mēs joprojām pastāvam uz progresīvā nodokļa ieviešanu, kas, mūsuprāt, palīdzētu vienkāršiem cilvēkiem un valstij izdzīvot un attīstīties.

Vēl viens mūsu piedāvāts risinājums – birokrātiskā aparāta mazināšana. Apvienības „Saskaņas Centrs” ekonomisti un konsultanti pierāda, ka šajā jomā ir vēl ko griezt. Mēs uzskatām, ka mums ir jāatbalsta ražotājs, proti, tas, kas reāli ražo pievienoto vērtību. Piemēram, pirms pāris gadiem valsts atbalstīja ar valsts garantiju piešķiršanu uzņēmumu „Liepājas Metalurgs”, un tagad uzņēmums nodrošina darba vietas 2,5 tūkstošiem cilvēku.

Es uzskatu, ka gan Latvijai kopumā, gan arī katram no novadiem atsevišķi ir jāturpina meklēt savas nišas. Piemēram, viena no Rīgas pilsētas nišām ir tūrisms. Tagad tas dod pilsētai peļņu, un līdz ar to sociālo pabalstu apjoms krīzes laikā Rīgas pilsētā tikai pieaug, pensionāri turpina braukt sabiedriskajā transportā bez maksas. Ar to es vēlos tikai pateikt, ka skaistiem vārdiem nav nozīmes, visu izšķir rīcība.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to tiešraide „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties! Visu labu!

 

Trešdien, 22.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde