Frakciju viedokļi 2011.gada 7.aprīlī

(11.04.2011.)

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti turpmākajās minūtēs jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti Saeimas sēdē un kādi lēmumi tika pieņemti.

Pirmā šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

 

A.Barča (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos ZZS frakcijas vārdā runāt ne tikai par to, par ko šodien ir lēmusi Saeima; mans uzdevums ir frakcijas vārdā pateikt arī par to, kas vakardien Rīgā notika, un tās ir nopietnas tikšanās ar starptautisko aizdevēju, tātad Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas, pārstāvjiem.

Zaļo un Zemnieku savienība, kura, būdama pārstāvēta parlamentā, sevī apvieno četras partijas, proti, Zaļo partiju, Zemnieku partiju, „Latvijai–Ventspilij” un Liepājas partiju, ir vienisprātis par to, ka tādas sfēras kā sociālā sfēra, medicīna un izglītība, arī gatavojoties 2012.gada budžetam, ir maksimāli jāaizsargā. Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka to, ko cilvēki Latvijā (šajā konkrētajā gadījumā es domāju par pensionāriem) savulaik ir nopelnījuši, maksājot valstij nodokļus... tas viņiem ir jāsaglabā, un viņiem savas pensijas ir jāsaņem.

Vēl. Es vēlos šodien jūs informēt, ka Sociālo un darba lietu komisija šonedēļ ļoti nopietni ir strādājusi sadarbībā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Mums šonedēļ notika kopsēde, un mēs runājām par grozījumiem Fondēto pensiju likumā.

Es domāju, ka galu galā gan Sociālo un darba lietu komisijā, gan arī līdzatbildīgajā komisijā, tas ir, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, mēs virzīsimies uz priekšu, un esmu pārliecināta, ka šī uzsāktā diskusija par to, ka personas, kuras ir pensiju 2.līmeņa dalībnieki... Ja viņi aiziet priekšlaicīgi aizsaulē... Arī tad, kad viņi jau saņem savu noteikto valsts pensiju, pilnajā pensijas vecumā būdami, viņi varētu būt tiesīgi daļu no savas pensijas (šeit ir runa par uzkrājumu, kuru viņi ir menedžējuši savā darba dzīves laikā) novēlēt saviem ģimenes locekļiem. Mēs vēl tikai domāsim, kas tās varētu būt par personām, un tā tālāk.

Kādēļ, mūsuprāt, šis jautājums ir būtisks? Laikā, kad sāka darboties Fondēto pensiju likums, sāka darboties pensiju 2.līmenis. Nu jau gandrīz vai miljards ir ieguldīts šo līdzekļu pārvaldītāju kontos. Naudas ziņā tas apjoms varētu būt atšķirīgs katrai personai, bet... Mēs gribam dot signālu, ka valstī šie likumi... netiks situācija pasliktināta, un tad cilvēki, pēc daudziem gadiem ejot pensijā, būtu pilnīgi pārliecināti, ka tas viņiem būs nopietns atspaids, aprēķinot pensiju.

Un vēl viena lieta, par kuru sabiedrība ik pa brīdim ir satraukusies. Tas ir jautājums par Invaliditātes likumu, un tāpēc Sociālo un darba lietu komisija šonedēļ uzklausīja Valsts darba ekspertīzes ārstu komisiju, jo ar šā gada 1.janvāri sākās tāda nopietna lieta kā prognozējamās invaliditātes noteikšana. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuri ilgstoši, vairākus mēnešus, slimo, bet par kuriem ārsti ir pārliecināti, ka šos cilvēkus varēs izārstēt, nepieciešama tikai vēl kāda papildu rehabilitācija, un šie cilvēki nekļūs par invalīdiem. Naudas līdzekļi šādiem pakalpojumiem ir paredzēti, un tāpēc mēs gribējām ļoti precīzi izzināt, kādas pašreiz ir kļūdas, ko varbūt būtu nepieciešams visiem kopā apspriest, un kā vēl labāk paskaidrot un rīkoties ģimenes ārstiem vai ārstējošajiem ārstiem. Un, lūk, rītdien nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari” kopā ar Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienību Rīgas Stradiņa universitātē organizē konferenci, un nu jau ģimenes ārsti, kas ir pieteikušies, skaitāmi vairākos simtos.

Mēs domājam, kā šos darbus izdarīt vēl labāk, un tādēļ es aicinu radioklausītājus, ja kādam ir kādi nopietni jautājumi, vērsties Valsts darba ekspertīzes ārstu komisijā, uzrunāt savu ģimenes ārstu, lai varētu maksimāli sakārtot savu veselību un atgriezties darbā, nevis kļūt par invalīdu.

Paldies, ka uzklausījāt.

 

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai.

Nākamais runās apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

 

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja pirmajā lasījumā Latvijas valsts budžeta grozījumus, un tas bija ļoti īpatnēji, ka šie grozījumi tika pieņemti bez debašu sadaļas. Un jāsaka tā pavisam godīgi, ka īsti jau nebija ar ko debatēt, jo sēdi neapmeklēja ne premjers, kura vadībā šis budžets bija sagatavots un pēc tam nodots Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ne arī valdības ministri. Ļoti būtu gribējies redzēt labklājības ministri, jo tiek grozīti viņas pārziņā esoši trīs likumi, kas skar pabalstus un vispār sociālo aizsardzību. Tā ka, manuprāt, šāds veids, ka diskutē par budžetu bez ministru klātbūtnes jeb, pareizāk sakot, nediskutē, nav īsti pareizs. Kā jau zināms, budžets ir sagatavots uz nodokļu palielināšanas principa pamata jeb piemērojot tieši nodokļu palielināšanu kā galveno ieguvuma principu. Var jau būt, ka valdības ministriem vienkārši negribas runāt par to, kas patiesībā nav pietiekami labi, negribas stāstīt sabiedrībai, ka dzīve būs sliktāka, taču sabiedrība tik un tā to „izbaudīs”.

Kopumā jāteic, ka šie budžeta grozījumi tomēr kaut kādā veidā cenšas koriģēt to brāķi, kas tika sastrādāts pagājušā gada beigās. Faktiski pagājuši tikai daži mēneši, bet budžets jau tiek grozīts! Normāli būtu bijis, ja budžets visam gadam tiktu pieņemts jau pagājušā gada beigās. Jāteic, ka toreiz tas brāķis radās tikai tāpēc, ka viss notika ļoti sasteigti. Var jau būt, ka kādam pozīcijā likās, ka tas nav sasteigti, tomēr visiem, kas piedalījās diskusijās, it īpaši sociālajiem partneriem, likās, ka tas ir ļoti, ļoti sasteigti.

Un izrādās, ka šogad mēs strādājam tāpat, jo valdība aicina vienā dienā, trešdienā, nodot komisijām un ceturtdien izskatīt pirmajā lasījumā, un rīt iesniegt priekšlikumus, un nākamceturtdien jau skatīt galīgajā lasījumā. Es domāju, ka tā nav pareiza rīcība, bet nu redzēsim, kā tas viss beigsies.

Otra lieta. Šis tā sauktais novēlotās darbības princips izpaužas arī citos likumprojektos.

Ļoti labi, ka Saeima šodien atbalstīja to, ka tiek saglabāts moratorijs uz Latvijas lauku zemi. Tas nozīmē zemes nepārdošanu Eiropas Savienības pilsoņiem, jo zeme tiešām ir mūsu vienīgais resurss, kas jāsaglabā mūsu rokās. Jāteic, ka arī tas notika pašā pēdējā brīdī, jo faktiski, ja šodien, šonedēļ šis likums nebūtu pieņemts, 1.maijā jau faktiski būtu brīva rīcība ar šo zemi. Visi pirms vēlēšanām to solīja augustā, septembrī, bet diemžēl darba izpilde pārāk ātri negāja.

Laba ziņa varbūt ir arī tā, ka ir izdevies – un tas ir opozīcijas iniciatīvas rezultāts! – ar pozīciju vienoties par vienu jautājumu, kas, manuprāt, būs ļoti svarīgs, un tā ir Demogrāfijas politikas apakškomisijas darbības uzsākšana. Minētajā apakškomisijā piedalās ļoti daudzi pozīcijas deputāti. Es domāju, ka šis darbs ir uzsākts pietiekami racionāli un pragmatiski un ka šā gada laikā komisijai tomēr izdosies sagatavot konceptuālus priekšlikumus, tādus, kurus varēsim ietvert, opozīcijai un pozīcijai kopā strādājot, nākamā gada budžetā, jo mēs saprotam, ka cilvēku skaits, Latvijā dzīvojošo cilvēku skaits, ir izšķirošs mūsu valsts nākotnei un ka patiesībā tas ir mūsu valsts drošības jautājums.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam Edgaram Zalānam.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Jānim Tutinam. Lūdzu!

 

J.Tutins (SC frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Sakarā ar šodienas lēmumu pieņemt pirmajā lasījumā grozījumus valsts budžetā gribu paziņot, kāds ir apvienības „Saskaņas Centrs” un mans personīgais viedoklis. Mēs esam pret tādiem likumiem, kas ir vērsti pret mūsu valsts iedzīvotājiem, pret Latvijas iedzīvotājiem, jo saistīti ar nodokļu paaugstināšanu.

Un, atgriežoties vēl pie šodienas sēdes, es gribu pieskarties vienam likumprojektam, kurš cieši saistīts ar ļoti, ļoti daudziem iedzīvotājiem. Tas ir likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. It kā ir direktīvas, kuras ir nepieciešams Latvijā ieviest sakarā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, un šajā sakarā likumprojektā ir paredzēts papildināt redakciju attiecībā uz pasākumiem, ko veic elektronisko sakaru abonents pret elektronisko sakaru komersantu tā saistību nepildīšanas gadījumā. Un pamatojums ir tas, ka nepieciešams nodrošināt ne tikai komersanta, tas ir, pakalpojumu sniedzēja, bet arī abonenta, tas ir, pakalpojumu ņēmēja, civiltiesisko aizsardzību.

Šajā sakarā var teikt, ka diemžēl ir tādi negodīgie uzņēmēji, kuri tādēļ, lai piesaistītu sev klientus jeb abonentus, līgumos paredz bargus, lielus līgumsodus par to, ja līgums tiek lauzts no abonenta puses. Un tāpēc šie likuma grozījumi varētu būt vēl labāki, vēl jaukāki, vēl radikālāki. Es domāju, ka komisijai uz otro lasījumu būtu jādomā par iespējamo risinājumu, lai līgumsaistību laušanas gadījumā abonents varētu bez jebkādām soda naudām lauzt līgumu un izvēlēties sev piemērotāko, ērtāko, labāko pakalpojumu sniedzēju.

Tāpat mums rodas bažas, ka šā likuma grozījumi paredzēs, ka regulēt šo tirgu un novērst monopolstāvokli elektronisko sakaru jomā turpmāk tiks uzticēts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, bet ne vairs Monopoldarbības uzraudzības padomei, kā tas ir pašreiz. Tad jau iznāk, ka, ja pieņemam šos sagatavotos grozījumus, ar monopoldarbības ierobežošanu valstī nodarbosies... sāks nodarboties jau divas institūcijas – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Monopoldarbības uzraudzības padome. Sanāks, ka divas institūcijas dublēs... varētu dublēt vienu un to pašu un Monopoldarbības uzraudzības padome jau pēc sava nosaukuma, pēc savas definīcijas, no šīs darbības varētu tikt izslēgta.

Tāpat es saskatu to, ka šajā likumprojektā, kas, iespējams, tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tiek plānots, ka Datu valsts inspekcijā būs jāpalielina nodarbināto skaits, tas ir, jāpalielina par trijiem darbiniekiem. Tie būs nodaļas vadītājs, juriskonsults un vecākais eksperts. Un atalgojums attiecīgi katram mēnesī būs 925 lati, 558 lati un 558 lati. Un tam visam klāt nāk arī visas izmaksas par telefonsarunām, izmaksas par datoriem, printeriem – un tā tālāk, un tā tālāk. Un tiek arī paredzēts, ka telpu īrei tiks piešķirti 5 lati par vienu kvadrātmetru. Man liekas, ka ir bišķi par lielu tā cena. Un šajā ziņā jāatzīmē, ka, lai šo darbu veiktu, nav vajadzīgs, es domāju, nodaļas vadītājs, kam ir pakļauti divi cilvēki, bet to varētu veikt kāds eksperts ar daudz mazāku atalgojumu kādas jau varbūt esošas struktūras sastāvā.

Jebkurā gadījumā Datu valsts inspekcija, plānojot un iesniedzot šos priekšlikumus, šajā likumprojektā, man liekas, nav ņēmusi vērā esošo ekonomisko situāciju valstī, un arī tas nesakrīt ar valdības sludināto taupības režīmu.

Paldies par uzmanību. Vēlu jauku dienu!

 

Vadītāja. Paldies Tutina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamajam vārds nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Imantam Parādniekam. Lūdzu!

 

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Gan vakardienas steidzamā kārtā sasauktā ārkārtas sēde budžeta grozījumu nodošanai komisijām, gan šodienas kārtējā sēde skaidri parādīja mūsu valsts problēmu galveno cēloni – varas izmantošanu šauru interešu realizēšanai.

Mēs lūdzām dot vairāk laika nekā 20 stundas, lai iepazītos ar budžeta paketi – kaut vai tikai tāpēc, ka iepriekš prezentētie projekti bija ne tikai atšķirīgi, bet pat matemātiski kļūdaini (piemēram, azartspēļu nodokļa aprēķinos – par 1 miljonu latu par labu azartspēļu nodokļa zemāka paaugstinājuma variantam). Mums pretī: „Stāviet pie ratiem!”

Mēs piedāvājam nodot komisijām izsvērtus, augstas raudzes konstitucionālo ekspertu izstrādātus Satversmes grozījumus, kas paredzētu tautas vēlētu Valsts prezidentu ar plašākām pilnvarām no 2015.gada. Aicinām ne tikai vārdos, bet darbos atbalstīt Valsts prezidenta, sabiedrības autoritāšu un absolūti lielākās tautas daļas vēlmi – nepastarpināti ievēlēt valsts galvu.

Turpretī visnotaļ cienījamā bijusī Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne no Saeimas tribīnes nodarbojas ar demagoģiju, no konteksta izraudama tos likumprojekta... Satversmes pantus, kas it kā pamato viņas tēzi par vadonības ieviešanu, – maldina deputātus.

Laikam jau lielākā daļa kolēģu pat nebija iepazinušies ne ar likumprojektu, ne ar tā anotāciju un ar balsu vairākumu neatbalstīja šādu grozījumu tālāko virzību.

Acīm redzami, ka atsevišķu cilvēku varaskāre ir neremdināma; to slēpj aiz demokrātijas izkārtnes.

Labās ziņas ir tās, ka Saeima otrajā lasījumā pieņēma nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ierosinātos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumus, kas paredz stingrākus sodus par valsts valodas nelietošanu.

Budžeta grozījumu sakarā mums ir dots pavisam īss laika sprīdis – līdz rītdienas pulksten 12.00 –, lai varētu iesniegt savus priekšlikumus budžeta grozījumiem. Mēs darīsim, ko varēsim.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Imantam Parādniekam no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un šodien „Frakciju viedokļos” pēdējais runās apvienības „Vienotība” frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. Lūdzu!

 

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Vēlos jums vēstīt par veselu virkni likumprojektu, kuri šodien tika skatīti Saeimas sēdē un kuri ir, manuprāt, ļoti nozīmīgi Latvijas nākotnei.

Pirmais un pats galvenais, neapšaubāmi, ir budžets. Latvijas kopbudžets – ieklausieties skaitļos! –, ir vairāk nekā 4 miljardi latu. Tas ir izdevumu sadaļā. Stipri vairāk par 4 miljardiem latu! Latvija, lai nodrošinātu to apjomu, ko vēlas iedzīvotāji no valsts saņemt, aizņemsies šogad teju vai 600 miljonus eiro. Nāksies aizņemties! Darīsim to pēc iespējas lētākā veidā, respektīvi, aizņemsimies no Starptautiskā Valūtas fonda, bet tik un tā nauda būs jāaizņemas.

Kas liek domāt par to, ka jelkāda veida aizņēmuma samazinājums ir lietderīgs? Nedrīkst tērēt to naudu, kuru tu neesi nopelnījis. Tāpēc mēs vēl šogad aicinām konsolidēt jeb, pareizāk sakot, samazināt izdevumus un mēģināt palielināt ieņēmumus. Tikai tāpēc, lai nebūtu jāaizņemas lieka nauda! Un tāpēc šobrīd notiek budžeta grozījumi. Tas, ko valdība piedāvā, ir nodokļu palielināšana, bet – ieklausieties! – tā ir nodokļu palielināšana alkoholam, tabakai, azartspēlēm. Tātad šeit jau vairāk nekā mēnesi garā diskusijā ir atmesta, piemēram, doma par līdzekļu samazinājumu autotransportam vai par kaut kādām korekcijām pedagogu algām. Tātad tās lietas, kas ir sensitīvas un kas sabiedrībā netiek akceptētas, mēs netaisāmies realizēt. Sarkanā līnija – pensijas – joprojām tiek nosargāta. Izmaiņas pensiju sistēmā šobrīd netiek plānotas.

Budžeta grozījumu projekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. Nākamnedēļ, jādomā, būs iespēja, gari diskutējot, pieņemt to otrajā, galīgajā, lasījumā, un līdz ar to tērēsim pēc iespējas mazāk naudiņas.

Šodien tika piedāvāti arī ļoti būtiski grozījumi Satversmē. Respektīvi, šodien tika piedāvāts Latviju pārtaisīt no parlamentāras par prezidentālu valsti. Sākumā paskaidrošu, ka atšķirībā no citiem likumprojektiem Satversmes grozījumi tiek skatīti pēc nedaudz citas procedūras, proti, tie priekšlikumi, kas iesniegti sākumā, nevar tikt mainīti. Tie var tikai tikt atbalstīti vai netikt atbalstīti tādā formulējumā, kādā tie sākumā tikuši iesniegti. Ko mēs šodien saņēmām? Mēs saņēmām no „Visu Latvijai!” iepriekš izgāzušamies mēģinājuma sarīkot tautas nobalsošanu par šo jautājumu... Tiek piedāvāts ārkārtīgi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras, līdzīgi kā Krievijā un daudzās citās kaimiņvalstīs, bet... Austrumu kaimiņvalstīs prezidentam būtu neierobežota vara, proti, tiesības iecelt valdību, atlaist valdību, atlaist bez brīdinājuma parlamentu, izsludināt ārkārtas situāciju, pārņemt varu valstī un darīt daudzas citas lietas, kas, mūsuprāt, pilnīgi nemaz nav sabiedrības (bet, es saku, – demokrātiskas sabiedrības!) interesēs.

„Vienotība” pēc būtības atbalsta ideju, ka nākotnē Valsts prezidentu varētu ievēlēt tiešās vēlēšanās, respektīvi, ka to dara visa tauta kopā. Taču tādā gadījumā ir jāmaina Valsts prezidenta pilnvaras, bet jāmaina saprātīgi. Jāpaplašina, bet jāpaplašina saprātīgi. Pagātnē vienmēr, pieņemot Satversmes grozījumus... Īpaši jāņem vērā, ka mūsu Satversmes tēvi jebkuru no jautājumiem vispirms ļoti nopietni izdiskutēja un tikai tad iesniedza, un tikai tad par to balsoja. Arī mēs vēlamies turēties pie šāda principa. Tieši tādēļ jau labu laiciņu atpakaļ... un arī pēdējo nedēļu laikā Juridiskajā komisijā ir uzsākta ļoti nopietna diskusija par to, kādi grozījumi, kādi pilnvaru paplašinājumi Valsts prezidentam ir vajadzīgi. Un, protams, tas var noslēgties – un, es domāju, arī noslēgsies – ar ievēlēšanas kārtības maiņu. Respektīvi, Valsts prezidentu tālākā nākotnē varētu ievēlēt arī visa sabiedrība, respektīvi, jūs un mēs – mēs visi kopā.

Vēl viens ļoti būtisks jautājums, ko šodien uzsākām risināt, ir jautājums par lauksaimniecības zemi. Respektīvi, līdz šā gada maijam saglabājas spēkā norma, ka lauksaimniecības zemi lauku un pilsētu apvidos var pārdot tikai Latvijas iedzīvotājiem un tikai tiem ārzemju... tikai tiem Eiropas Savienības cilvēkiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību Latvijā. Šī norma ir spēkā līdz maijam, bet mums ir tiesības to pagarināt vēl uz trīs gadiem. Mēs neesam īsti sagaidījuši precīzu atbildi no Eiropas Savienības, bet, neskatoties uz to, mēs iesim droši uz priekšu un šos likuma grozījumus pieņemsim pietiekami ātrā režīmā, jo uzskatām, ka ir ļoti būtiski, ka parlaments ir definējis savu viedokli, ka Latvijas zeme tomēr ir pamatu pamats, tātad arī lauksaimniekiem biznesa pamats.

Bija vēl vesela virkne priekšlikumu, par ko mēs šodien diskutējām. Viens no priekšlikumiem, ko iesniedza „Vienotība”, neguva atbalstu. Respektīvi, mēs mēģinājām piedāvāt normu, ar kuru Kārtības rullī tiktu izmainīta kārtība attiecībā uz apakškomisiju darbību. Proti, ierosinājām atgriezties pie vecās kārtības, kāda bija līdz 2009.gada nogalei, – ka deputāts var piedalīties vairākās apakškomisijās. Jo ir mums daudz jaunu deputātu, ir ļoti zinātkāri un strādīgi deputāti, kas vēlas piedalīties vairākās apakškomisijās. Atgādināšu, ka šajā Saeimā par darbu komisijās deputāti atsevišķu samaksu vairs nesaņem, tātad tas vairs nav budžeta jautājums. Mēģinājām piedāvāt grozījumus, lai turpmāk jebkurš deputāts varētu piedalīties jebkurā no apakškomisijām, bet diemžēl atbalstu šis priekšlikums neguva.

Paldies, cienījamie radioklausītāji, par uzmanību!

 

Vadītāja. Paldies Dzintaram Zaķim – apvienības „Vienotība” frakcijas priekšsēdētājam.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Piektdien, 24.novembrī
14:30  Frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas tikšanās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V. E. Hayri Hayret Yalav