Frakciju viedokļi 2011.gada 17.februārī

(18.02.2011.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde. Skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmais šodien runās partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

 

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labrīt, godātie klausītāji! Vakar publiskajā telpā bija pietiekami daudz diskusiju par tēmu, kāds būs elektroenerģijas tarifs. Vakar tarifu arī apstiprināja regulators. Mēs dzirdējām no „Latvenergo” puses diezgan ilgu argumentāciju, kādēļ šis tarifa pieaugums esot neizbēgams, dzirdējām arī nedaudz līdzīgu ekonomikas ministra pozīciju un, protams, regulatora pozīciju, kurš teica apmēram tā: nu, ja jau tāds ir aprēķināts, tad tāds ir arī jāpiemēro.

Bet mēs tomēr šodien Saeimā vēlējāmies vērst uzmanību uz divām lietām. Viena ir tāda: ja arī tarifs tāds ir, tad ir ļoti svarīgi, kur paliek uzņēmuma „Latvenergo” peļņa. Uzņēmuma peļņa 40 miljonu latu apmērā tika iekasēta valsts budžetā. Tas nozīmē, ka principā, mūsuprāt, ir atverama diskusija par to, ka, ja šāda peļņa netiktu plānota valsts budžetā, tad iespējams, ka tarifs varētu būt mazāks. Stingras un pārliecinošas atbildes, ka tā nav, mēs vakar nedzirdējām... nedzirdējām, ka tā tas nevarētu būt. Un arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs vakar apliecināja, ka ne vairāk par 50–60 procentiem... ka nevis visus 40 miljonus, bet ne vairāk kā 20 miljonus ieskaitīt valsts budžetā būtu daudz korektāk.

Un tāpēc mēs uzskatām, ka pēc būtības šī 40 miljonu peļņas novirzīšana... tas, ko mēs, katrs Latvijas iedzīvotājs, samaksājam par elektrību... šī peļņas novirzīšana caur „Latvenergo” uz valsts budžetu principā ir uzskatāma par virtuālu nodokli. Tā kā ne Ekonomikas ministrija, ne valdība netaisās no šādas pozīcijas atkāpties, mēs šodien Saeimai piedāvājām priekšlikumu, ka to nodokli, kas tiešām ir tiešs nodoklis, kas uzlikts uz elektrību, sākot ar šā gada 1.janvāri... Piedāvājām valdībai no šā nodokļa atteikties un atgriezties pie samazinātās likmes elektroenerģijai iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka tarifs pieaugtu... pat tad, ja „Latvenergo” un regulators to palielina, tarifs tomēr pieaugtu nevis par 30 procentiem, kā šobrīd, bet par 20 procentiem. Tas nav „tikai”. Tas arī ir ļoti daudz, bet tomēr 20 procenti ir mazāk nekā 30 procenti.

Mūsu priekšlikumu atbalstīja Saeimas opozīcijas frakcijas – „Saskaņas Centrs” un „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Daži pozīcijas deputāti atturējās. Diemžēl Saeimas vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja. Manuprāt, tas ir nepareizi un tam būs lielas sociālās sekas Latvijas reģionos.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Zalāna kungam – apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamā šodien runās apvienības „Vienotība” frakcijas deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!

 

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labdien, godātie radioklausītāji! Apvienības „Vienotība” frakcijas deputāti šodien iesniedza priekšlikumu grozīt Saeimas kārtības rulli, lai turpmāk Saeimā deputāti par valsts amatpersonām lielākoties balsotu atklāti, nevis aizklāti.

Pašlaik paredzēta aizklāta balsošana gan par tiesnešiem, gan par ģenerālprokuroru, gan par SAB priekšnieku, gan par KNAB priekšnieku, kā arī vēl par apmēram... vismaz par kādām 50 amatpersonām valsts pārvaldē (es tā saskaitīju). Bez tam arī paši par sevi mēs te visi vienmēr balsojam aizklāti. Un, salīdzinot, piemēram, ar Igauniju, Lielbritāniju, Īriju, Poliju un citām valstīm un izvērtējot atklātas un aizklātas balsošanas plusus un mīnusus, mēs tomēr uzskatām, ka balsošana par amatpersonām Latvijā pašreizējā situācijā būtu veicama atklāti, jo šo amatpersonu apstiprināšana nav privāta lieta, kā šeit mēģināja daži deputāti uzsvērt.

Atklāta balsošana saskan ar parlamentārās demokrātijas principu. Proti, tā kā deputāti ir tautas pārstāvji, vēlētājiem jābūt informētiem par viņu viedokļiem un rīcību. Un kontrolei pār deputātu rīcību ir jābūt maksimālai; slepenība nav attaisnojama, jo tādā gadījumā šādai pārstāvniecībai ir ļoti maza vērtība. Mēs secinām, ka aizklāti balsojumi ir pretrunā ar pašu ideju par demokrātiskām vēlēšanām.

Daudzos gadījumos deputāta patieso attieksmi parāda tikai viņa balsojumi, jo vārdi var neatbilst darbiem. Atklāta balsošana ļauj sabiedrībai kontrolēt, kā kurš deputāts ir balsojis. Ja balsojums par amatpersonu ir aizklāts, tad tas nozīmē, ka neviens par šo balsojumu nav politiski atbildīgs. Un slepenības apstākļos arī nav neviena, kam lūgt skaidrojumu.

Atklāti balsojumi parādītu deputātus kā cilvēkus, kas patiešām rīkojas, pārliecības un godīguma vadīti. Proti, tā sauktie sirdsapziņas balsojumi ir attaisnojami tikai tad, ja tie ir publiski.

Es īpaši vērsos pie jaunievēlētajiem deputātiem, uz kuriem sabiedrība ir likusi lielas cerības. Kā zināms, Saeimā to ir apmēram sešdesmit. Man, protams, nav ilūziju par tiem kolēģiem, kas šeit gadu gadiem sēž, kas šeit spēlē tumšo zolīti, dala kvotas amatpersonu sakarā un dažādi citādi shēmo. Diemžēl mans aicinājums neguva atbalstu, jo 51 deputāts neatbalstīja mūsu priekšlikumu, uzskatot, ka tā ir privāta lieta.

Tā nav privāta lieta, kā mēs redzam. Ņemsim vērā kaut vai šo aktuālo jautājumu par tiesībsarga meklēšanu! Mēs redzam, cik grūti ir atrast šeit piemērotu kandidatūru, ja deputāti šim iespējamam kandidātam, ko izvirza, acīs saka vienu, bet aizmuguriski izdara kaut ko pilnīgi citu.

Diemžēl šeit tas ir līdzīgi, aptuveni tā kā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Mēs zinām, ar ko tas viss beidzās. Arī toreiz Saeimas deputāti tika brīdināti, ka aizklātā balsošana pie laba gala nenovedīs.

Nu, katrā ziņā mēs neesam metuši, tā teikt, plinti krūmos un centīsimies savus kolēģus tomēr pārliecināt, lai sabiedrībai būtu pēc iespējas vairāk zināms, kā kurš deputāts konkrētā gadījumā ir balsojis un rīkojies.

Paldies jums par uzmanību. Lai jums jauka diena!

 

Vadītāja. Paldies Ilmai Čepānei, apvienības „Vienotība” frakcijas deputātei.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Aivars Dronka. Lūdzu!

 

A.Dronka (ZZS frakcija).

Labrīt, klausītāji! Gribu izteikt Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedokli par šīsdienas sēdi, kaut gan šie balsojumi, kas bija atklāti, gan par balsošanas turpmāko kārtību, gan arī par PVN likmi elektroenerģijai, visi bija redzami. Šos priekšlikumus mēs noraidījām, jo uzskatām, ka balsošanas kārtību mainīt tikai mainīšanas pēc nav vajadzības, jo neviens nezina, kāda ietekme šādam lēmumam varētu turpmāk būt.

Par PVN. Nevaram mēs svaidīties arī ar PVN likmēm elektrībai un, ja iepriekšējos budžeta grozījumos nobalsojām par paaugstināto nodokļa likmi, tagad to samazināt. Šinī gadījumā, protams, visiem patērētājiem tas ir smags jautājums, bet jāmeklē kaut kādas citas iespējas, nevis jāmaina katru mēnesi PVN likmes.

Vēl par budžeta konsolidācijas jautājumiem, kuru risināšana mums stāv priekšā. Gribu pateikt ZZS frakcijas viedokli, ka šī budžeta konsolidācija ir jāveic. Mēs visi kopīgi risinām šos jautājumus, vienīgi gribu vēlreiz uzsvērt to, ka noteikti mēs neļausim aiztikt sociālo budžetu, samazināt pensijas, tāpat arī stingri stāvēsim par izglītības nozari un lauksaimniecības nozari.

Paldies jums, klausītāji, un veiksmīgu dienu!

 

Vadītāja. Paldies ZZS frakcijas deputātam Aivaram Dronkas kungam.

Nākamais runās nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godājamie radioklausītāji! Nacionālās apvienības vārdā vēlos pievērsties diviem, mūsuprāt, šodien svarīgiem jautājumiem.

Pirmais jautājums ir par elektroenerģijas tarifu, tātad par izmaksu pieaugumu. Es kā Saeimas deputāts esmu saņēmis virkni vēlētāju vēstuļu, kas pauž neapmierinātību. Mēs esam uz šo jautājumu reaģējuši un nosūtījuši jautājumus ekonomikas ministram Artim Kamparam un ļoti ceram, ka Kampara kungs spēs izskaidrot gan mums, gan sabiedrībai kopumā šā tarifa pieauguma nepieciešamību.

Es vēlos arī atgādināt to, ka nacionālā apvienība jautājumā par šā gada budžeta apstiprināšanu aicināja nepalielināt pievienotās vērtības nodokļa likmi elektroenerģijai, bet aicināja šos plānotos ieņēmumus, tas ir, ieņēmumus, kas tiktu gūti tieši no šīs PVN likmes palielināšanas, kompensēt ar tā saukto banku nodokli vai nekreditēšanas nodokli, diemžēl šis priekšlikums tika noraidīts no pozīcijas puses.

Otrs jautājums attiecas uz amatpersonu vēlēšanām. Mēs, nacionālā apvienība, atbalstījām partiju apvienības „Vienotība” virzītos Saeimas kārtības ruļļa grozījumus attiecībā uz balsošanas atklātības nepieciešamību (tiesa gan, šis likumprojekts būtu, protams, Juridiskajā komisijā dziļāk izdiskutējams un pilnveidojams), tomēr Saeima kopumā šo likumprojektu diemžēl neatbalstīja. Neapšaubāmi, mūsuprāt, šis jautājums daļēji ir saistīts arī ar tiesībsarga amata kandidātu virzīšanu, kura, mūsuprāt, šobrīd ir pārvērtusies par tādu politisko tirgu. Nacionālā apvienība šobrīd nav paudusi savu viedokli viena vienīga iemesla dēļ – tāpēc, ka nav bijis skaidrs, kas tad būs šis kandidāts, jo oficiāli tikai viens kandidāts ir izvirzīts vakar. Nacionālās apvienības vārdā varu jūs informēt, ka mēs, neapšaubāmi, tiksimies ar vienu vai vairākiem kandidātiem, ja tādi vēl tiks izvirzīti šodien, un definēsim tos principus, kas, mūsuprāt, ir svarīgi tiesībsarga darbā, un tad arī pieņemsim galīgo lēmumu par to, vai mēs atbalstīsim vai neatbalstīsim konkrētu kandidātu.

Vēlos, protams, atgādināt, ka nacionālā apvienība strādā opozīcijā, bet, neraugoties uz to, mēs esam iesnieguši virkni likumprojektu un lēmumu projektu, no kuriem daļa šobrīd ir atbalstīti tālākvirzīšanai, izskatīšanai komisijā.

Vēlos arī informēt, ka šodien nacionālās apvienības deputāti Kara muzejā pulksten 18.00 tiksies ar vēlētajiem, lai pārspriestu arī vēlētāju aktualitātes un informētu vēlētājus par veiktajiem darbiem – darbiem, ko ir veikuši nacionālās apvienības deputāti. Tāpēc nacionālās apvienības vārdā aicinu visus interesentus ierasties Kara muzejā šodien pulksten 18.00.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Bērziņa kungam no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un šodien frakciju viedokļu izklāstu noslēdz politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par diviem jautājumiem: par finansējumu izglītībai un zinātnei un par tiesībsargu.

Vispirmām kārtām mēs uzskatām, ka mērķdotāciju samazināšanu skolotāju piemaksām nedrīkst pieļaut. Taču katru reizi, kad ir runa par valsts budžeta konsolidāciju, valsts, partijas bāž roku skolotāju kabatā, samazinot viņu algu. Tādējādi pēdējo divu gadu laikā finansējums izglītībai un zinātnei kopumā samazināts par vairāk nekā 50 procentiem. Turpmāki samazinājumi šai nozarei nav pieļaujami. Es labi zinu, kādu reakciju pedagogu vidū izraisīja finanšu ministra Andra Vilka paziņojums par plāniem samazināt dotācijas pedagogu piemaksām. Šie cilvēki ir novesti izmisumā, viņi ir gatavi streikot un protestēt. Mēs aicinām koalīciju neprovocēt skolotājus ar šādām darbībām, bet atcerēties, ka tieši kvalitatīvs pedagogu darbs nodrošina valstij veiksmīgu nākotni. „Saskaņas Centrs” aicina koalīciju ieklausīties arī arodbiedrību viedoklī, atteikties no šā sava nodoma un atcerēties par citiem ekonomijas avotiem, pirmām kārtām par nepieciešamību samazināt izdevumus valsts pārvaldes uzturēšanai.

Otrām kārtām – par tiesībsargu. Ir zināms, ka tiesībsarga Romāna Apsīša pilnvaru laiks beigsies šā gada 28.februārī, un Apsīša kungs ir paziņojis, ka atkārtoti nekandidēs uz tiesībsarga amatu. Līdz ar to „Saskaņas Centrs” oficiāli virza tiesībsarga amatam Rīgas slimokases bijušo vadītāju un tagadējo likvidatoru Juri Jansonu. Jansons piekritis virzīšanai šim amatam, un frakcija vakar nolēmusi to darīt.

Uz mums labu iespaidu ir atstājis tas, ka Jansona kungs savulaik izturēja konkursu un kļuva par Juridiskās palīdzības administrācijas direktoru. Un arī turpmākajā karjerā viņš visu esot panācis pats. Jansonam ir administratora pieredze valsts pārvaldē, un tas ir pozitīvi vērtējams fakts. Jansons pats norādīja, ka viņa galvenais uzdevums ievēlēšanas gadījumā būs institūcijas kapacitātes stiprināšana un tas, lai Tiesībsarga birojs būtu atpazīstamāks sabiedrībā.

Viņa dzīvesgājumā ir ļoti daudz labas pieredzes un arī izglītība. Jansons līdz šim nav bijis pazīstams kā cilvēktiesību speciālists, taču viņš esot pietiekami jauns. Un, ja viņam esot motivācija un sapratne par tiesībsarga darbu, tad viņam ir iespēja iegūt autoritāti sabiedrībā.

Paldies jums par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

 

Piektdien, 29.martā