Ārlietu un Eiropas lietu komisiju deputāti kopsēdē spriež par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā

(13.12.2023.)
Galerie

Lai pārrunātu aktuālos ārpolitikas jautājumus, Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien, 13.decembrī, kopsēdē uzklausīja ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.

“Darbs starptautiskajos sadarbības formātos un ar starptautiskajām tiesībām Latvijai vienmēr ir bijis prioritāte – vēsture pierāda, ka starptautiskās tiesības mazākām valstīm ir kritiski svarīgas,” pauda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

“Jau vairākus gadus mēs novērojam, kā šķeļas un sairst starptautiskā vide. Agresorvalstis ar Krieviju priekšgalā sabotē un mērķtiecīgi paralizē darbu starptautiskajās organizācijās, arī tādās, kuras pēdējās desmitgadēs definējušas Eiropas miera projekta ilgtspēju un izaugsmi, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā,” sacīja R.Kols. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs aicināja aktīvi risināt šos jautājumus, sadarbojoties ar citām līdzīgi domājošām valstīm.

Savukārt Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis uzsvēra ārpolitikas saikni ar citām jomām, tostarp energoneatkarību un energodrošību. E.Cepurītis pauda: “Tieši enerģētikas jomā līdztekus reāliem, fiziskiem darbiem un tehniskiem risinājumiem ir būtiski stiprināt kompetenci izšķirošos ārpolitikas jautājumos gan Eiropā, gan globāli. It īpaši, lai mazinātu atkarību no Krievijas fosilajiem resursiem.”

Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš uzsvēra prioritātes valsts ārpolitikā – Latvija kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī Eiropas Savienības paplašināšanās. Tāpat ārlietu ministrs pauda, ka līdzās NATO un Eiropas Savienības iekšējai stiprināšanai nepieciešams atspēkot Krievijas naratīvus, dezinformāciju un rast jaunus sabiedrotos Latīņamerikas, Āfrikas un Āzijas reģionā.

Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību Eiropas Savienības jautājumos. Ja nav priekšlikumu vai prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sēdē. Pirmās ārpolitikas debates notika 2011.gadā.

 

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 14.maijā
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Saeimas sekretāra Edvarda Smiltēna tikšanās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Tang Songgen
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
14:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēde
14:00  Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja Harija Rokpeļņa tikšanās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Tang Songgen
15:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas sēde