Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas piektā sēde
2024. gada 2. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 2. maija kārtējo sēdi un sākam ar paziņojumu.

Šīs zemes gaitas 26. aprīlī beidza 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis. Viņš bija viens no 4. maija deklarācijas parakstītājiem, spilgts sava laikmeta politiķis, Latvijas patriots, kurš strādāja Augstākajā padomē, kā arī 5. un 6. Saeimas sasaukumā.

Kolēģi, aicinu godināt aizgājēju ar klusuma brīdi. (Klusuma brīdis.)

Paldies.

___

Par šīsdienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Harija Rokpeļņa, Mairitas Lūses, Agneses Krastas un Jāņa Reira iesniegumu ar lūgumu Saeimas 2024. gada 2. maija sēdē izsludināt pārtraukumu no pulksten 10.00 līdz pulksten 11.00 (veselu stundu), lai varētu sarīkot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi. Deputātiem iebildumu nav.

___

Par citām iesniegtajām izmaiņām apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Antoņina Ņenaševa, Anita Brakovska un Zanda Kalniņa-Lukaševica lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 24. punktu – likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” otrajā lasījumā un iekļaut to nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtības sadaļa – “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas... Es atvainojos... Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Pirmo papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Amils Saļimovs.

A. Saļimovs (ST!).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man kā personai, kurai nav sveša uzņēmējdarbība, ir ļoti labi zināms, cik stingri tiek uzraudzītas un kādā apjomā no Uzņēmumu reģistra puses tiek pieprasītas ziņas par patieso labuma guvēju. Protams, visas prasības attiecībā uz patiesajiem labuma guvējiem ir pamatotas, jo tādā veidā tiek ievērotas normas, kuras ir vērstas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu. Uzņēmēji publisko visus datus par saviem patiesajiem labuma guvējiem, publisko datus par peļņu un atskaitās par katru mazāko pārpratumu Valsts ieņēmumu dienestam.

Viss tiek darīts mūsu visu labā un interesēs, bet rodas pamatots jautājums, kā labā un kā interesēs mēs lemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijai, kurš izceļ un nodala akciju sabiedrības kā atsevišķu komersantu, kas drīkst nezināt par saviem akcionāriem minimālāko informāciju kā, piemēram, personas datus vai adresi. Ja 2022. gada jūnijā tika pieņemti grozījumi Komerclikumā, kas paredz, ka līdz 2023. gada 30. jūnijam komercreģistrā reģistrētās akciju sabiedrības, kurām ir vārda un uzrādītāja akcijas, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam piesaka Uzņēmumu reģistram statūtu grozījumus, kas paredz, ka visas akcijas ir vai nu reģistrētas akcijas, vai dematerializētas akcijas, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu pienākumu visiem komersantiem sniegt un publiskot atvērto datu veidā visus iesaistīto subjektu datus, tad pie šādas nostājas mums ir jāpieturas.

Nav pieļaujama situācija, ka parastam komersantam – SIA – tiek uzlikts pienākums sniegt visas ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, tiek uzlikti neskaitāmi pienākumi aizpildīt AML anketas un uzrādīt visu par visu, bet atsevišķas kategorijas komersantiem, kuri, kā mums visiem ir zināms, ir turīgākās kategorijas pārstāvji, tiek atbrīvoti no pienākuma publiskot atvērto datu veidā datus par piederošajām akcijām.

Es uzstāju, lai likumprojekts netiek virzīts uz komisiju, jo tādā veidā mēs darbosimies pretēji mūsu valsts interesēm.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Komerclikumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Nākamā sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei 2024. gada 25. aprīlī.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

___

Sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Zanes Actiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 23. aprīlī izskatīja lēmuma projektu “Par Zanes Actiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Actiņas kundze Latvijas Policijas akadēmijā ieguvusi 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību, profesionālā bakalaura grādu publiskajās tiesībās un jurista kvalifikāciju; Latvijas Universitātē ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē (Zālē troksnis.); bijusi jurista palīdze un juriskonsulte Juridiskās palīdzības administrācijā...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazlietiņ klusāk! Neko nevar dzirdēt.

E. Teirumnieks.... kopš 2014. gada līdz šim brīdim ir prokurore Vidzemes prokuratūrā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Zani Actiņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi ar šī gada 3. septembri.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zanes Actiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Ināras Rozītes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 23. aprīlī izskatīja lēmuma projektu “Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Ināras Rozītes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Ināra Rozīte ir bijusi Kuldīgas rajona tiesas tiesnese un Kurzemes apgabaltiesas tiesnese. Viņai piešķirts Tieslietu ministrijas Goda diploms par ilggadēju un godprātīgu darbu, darba pienākumu priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu pildīšanu, kā arī Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības raksts un “zelta” spalva par ilggadēju, godprātīgu, priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Ināru Rozīti no tiesneša amata ar šī gada 18. maiju pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim lēmuma projektu “Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Ināras Rozītes atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ingas Zālītes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 23. aprīlī izskatīja lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ingas Zālītes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Inga Zālīte ir bijusi Aizkraukles rajona zemesgrāmatu nodaļas priekšniece, Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesnese un priekšniece, Aizkraukles rajona tiesas tiesnese un priekšsēdētāja, Zemgales rajona tiesas tiesnese un priekšsēdētāja vietniece. Kopš 2020. gada – arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekle.

Ingai Zālītei piešķirts Tieslietu ministrijas Atzinības raksts par ieguldījumu Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas izveidē, kā arī Tieslietu ministrijas Pateicības raksts par sadarbību un atbalstu Tieslietu ministrijas funkciju un uzdevumu īstenošanā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Ingu Zālīti no tiesneša amata ar šī gada 1. jūniju pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ingas Zālītes atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Zemgales apgabaltiesas tiesneses Daces Skrauples atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 23. aprīlī izskatīja lēmuma projektu “Par Zemgales apgabaltiesas tiesneses Daces Skrauples atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Dace Skrauple ir bijusi Jelgavas rajona tiesas tiesnese, Zemgales apgabaltiesas tiesnese, kā arī Tiesnešu ētikas komisijas locekle un priekšsēdētāja.

Dacei Skrauplei piešķirts Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un “sudraba” spalva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tiesu sistēmas attīstībā un ilggadēju un pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Daci Skraupli no tiesneša amata ar šī gada 1. jūliju pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zemgales apgabaltiesas tiesneses Daces Skrauples atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Elgas Sudāres atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 23. aprīlī izskatīja lēmuma projektu “Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Elgas Sudāres atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Elga Sudāre ir bijusi Madonas rajona tiesas tiesnese un Vidzemes apgabaltiesas tiesnese.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Elgu Sudāri no tiesneša amata ar šī gada 1. jūliju pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Elgas Sudāres atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jāņa Tiltiņa atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 23. aprīlī izskatīja lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jāņa Tiltiņa atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Jānis Tiltiņš ir bijis Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvais tiesnesis, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis un Augstākās tiesas tiesnesis.

Jānim Tiltiņam piešķirts Tieslietu ministrijas Pateicības raksts par atbalstu un iesaisti Latvijas tiesu sistēmas attīstībā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Jāni Tiltiņu no tiesneša amata ar šī gada 1. jūliju pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jāņa Tiltiņa atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Sandras Dreijas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 23. aprīlī izskatīja lēmuma projektu “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Sandras Dreijas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Sandra Dreija ir bijusi Valkas rajona zemesgrāmatu nodaļas priekšniece, Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese un priekšniece, Valkas rajona tiesas tiesnese un Vidzemes rajona tiesas tiesnese.

Sandrai Dreijai piešķirts Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības raksts un “zelta” spalva par nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas un Latvijas tiesību sistēmas attīstībā un darba pienākumu pašaizliedzīgu pildīšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Sandru Dreiju no tiesneša amata ar šī gada 1. augustu pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Sandras Dreijas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Agritas Sīmanes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 23. aprīlī izskatīja lēmuma projektu “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Agritas Sīmanes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Agrita Sīmane ir bijusi Valmieras rajona tiesas tiesnese un Vidzemes rajona tiesas tiesnese.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Agritu Sīmani no tiesneša amata ar šī gada 18. augustu pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Agritas Sīmanes atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Latgales rajona tiesas tiesneša Jura Kokina atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 23. aprīlī izskatīja lēmuma projektu “Par Latgales rajona tiesas tiesneša Jura Kokina atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juris Kokins ir bijis Daugavpils tiesas tiesnesis un Latgales rajona tiesas tiesnesis.

Jurim Kokinam piešķirts Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un “sudraba” spalva par būtisku ieguldījumu tiesu sistēmas un Latvijas tiesību sistēmas attīstībā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Juri Kokinu no tiesneša amata ar šī gada 31. augustu pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latgales rajona tiesas tiesneša Jura Kokina atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Ingunas Pinnes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 23. aprīlī izskatīja lēmuma projektu “Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Ingunas Pinnes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Inguna Pinne ir bijusi Valkas rajona tiesas tiesnese, Valkas rajona tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja un priekšsēdētāja, kā arī Vidzemes apgabaltiesas tiesnese un priekšsēdētāja vietniece.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Ingunu Pinni no tiesneša amata ar šī gada 2. septembri pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Ingunas Pinnes atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām ar iesniegtajām izmaiņām apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Bāriņtiesu likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Anna Rancāne.

A. Rancāne (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Izskatām likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā” trešajā lasījumā. Likumprojekta mērķis – visās pašvaldībās noteikt vienotu bāriņtiesu darbinieku ētikas pārkāpumu izskatīšanu.

Komisijā uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.

Ir iesniegti 10 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 319/Lp14) trešajā lasījumā.

Mēs sākām strādāt ar šo likumprojektu pagājušā gada augustā nolūkā palielināt atbildību transportlīdzekļu vadītājiem, kuri ļoti nopietni pārkāpj likumu – pārsniedz ātrumu par 60, 70 un vairāk kilometriem.

Mēs saņēmām dažādus priekšlikumus, arī par vairākiem citiem jautājumiem.

Šodien dienaskārtībā ir 10 priekšlikumi.

1. – iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Piedāvā veikt korekciju likumprojekta 6. panta pirmajā daļā. Ņemot vērā, ka Juridiskā komisija 2. priekšlikumā aicina šo normu vispār izslēgt, šādi grozījumi nav nepieciešami. Tādēļ Juridiskā komisija 1. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Izslēgt likumprojekta 6. panta pirmo daļu. Pēc diskusijas mēs konstatējām, ka mūsu mērķa sasniegšanai šāds regulējums nav vajadzīgs. Jautājums tiek regulēts citās daļās. Līdz ar to iesniegtais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, veidojot 4. – Juridiskās komisijas priekšlikumu. Mēs ņēmām vērā iekšlietu ministra piedāvājumu un pārveidojām to – izveidojām savu priekšlikumu.

Saistībā ar šo normu mums bija ļoti daudz diskusiju. Jāatzīst, bija diezgan liela pretestība no CSDD un citām institūcijām. Mēs gribam mainīt kārtību. Mēs gribam, lai institūcija...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

A. Judins.... institūcija strādātu kā servisa sniedzēja, pakalpojumu sniedzēja. Proti, runa ir par gadījumiem, kad cilvēkam nav civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas, nav tehniskās apskates, bet persona turpina vadīt transportlīdzekli, pārkāpumus fiksē radari, un pēc tam tiek saņemti vairāki sodi. Komisijā mums stāstīja par gadījumiem, kad pārkāpumus fiksē sešas septiņas reizes dienā. Būtībā tas nozīmē, ka par katru pārkāpumu persona var saņemt sodu, teiksim, 350 eiro, nu, diezgan lielas summas.

Mēs aicinām veidot cilvēkam draudzīgu sistēmu, proti, ja radars fiksēja pārkāpumu, lai informācija par to tiktu nosūtīta tai personai īsziņā. Mūsu juristi visu laiku stāsta, ka būs lēmums un persona uzzinās, bet to lēmumu persona saņem pēc nedēļas, pusotras, divām un turpina braukt un pārkāpt.

Nebija viegli, un tiešām mēs vairākas reizes no institūcijām, tai skaitā no Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, dzirdējām, ka vajadzētu darīt citādāk. Tomēr mēs šo normu iestrādājām.

3. priekšlikums atbalstīts daļēji...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins.... un izveidots 4. priekšlikums, kas šādu kārtību paredz. Protams, tā nestāsies spēkā uzreiz, būs jāizstrādā regulējums, un mēs paredzam, ka šāda kārtība sāks funkcionēt no nākamā gada janvāra.

4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 5. – deputāta Putras priekšlikums. Saturiski mums nebija iebildumu, bet eksperti norādīja, ka jautājums par vinjetēm, uz ko attiecas šis priekšlikums, būtu risināms cita normatīvā akta grozījumos. Tas nav jautājums, ko var iestrādāt Ceļu satiksmes likumā. Mēs aicinām strādāt ar šo jautājumu, bet pieņemt, atbalstīt šo priekšlikumu nebija iespējams.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Es šajā gadījumā neredzu starpību – vai tā ir OCTA, vai tā ir vinjete vai pati automašīnas apskate. Runa ir par to, ka par katru reizi, kad nav nopirkta vinjete... aizbrauc garām fiksācijas vietai... tie ir 500 eiro... dienā... varbūt tiešām cilvēks ir aizbraucis...

Ja mēs ejam tādu principu, kas ir atbalstīts otrajā lasījumā, es jebkurā gadījumā neredzu atšķirību. Vinjete paliek vinjete, un saņemt 500 eiro sodu par vienu reizi... šis sods ir gana bargs. Ja tās ir pāris reizes dienā, tad var nopelnīt vairākus tūkstošus dienā.

Aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vadītājam ir kas piebilstams?

A. Judins. Jā, es vēlreiz gribu atkārtot – mums nebija nekādu iebildumu pret ideju, bet Juridiskais birojs mums norādīja, ka tas ir jautājums, kas regulējams ar citu likumu. Mēs nevaram visas labās lietas rakstīt vienā likumā, ir jāraksta vietā, kur šis jautājums tiek regulēts. Līdz ar to komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... vai (Starpsauciens: “Balsojam!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 16, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 6. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres kundzes priekšlikums. Arī attiecas uz tiem gadījumiem, kad cilvēki brauc bez OCTA, bez tehniskās apskates. Priekšlikums paredz atteikties no tā, ko mēs atbalstījām otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu satiksmes ministrs piedāvāja noteikt, ka, ja ir gadījums, kad nav noslēgts civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums, personu var saukt pie atbildības ne vairāk kā vienu reizi 24 stundu laikā. Mēs fiksējam visus pārkāpumus, bet nebūs tā, ka dienā viņš saņems 10 sodus par to, ka viņam nav OCTA.

Tieslietu ministrija piedāvā no tā atteikties un būtībā atgriezties pie iepriekšējā... ne pilnīgi, bet daļēji atgriezties pie iepriekšējā, proti, ka sodu... nu, teiksim, jāskatās, vai cilvēkam ir paziņots, un tad jāņem vērā nevis 24 stundas, bet paziņojums.

Komisijā diskutējot mēs nebijām ļoti priecīgi par tām 24 stundām, bet, ja mums ir problēma, ja divu ministriju pārstāvji savā starpā strīdas par to, vai šis pārkāpums ir ilgstošs, vai ir vairāki pārkāpumi, mēs uzskatām, ka mums problēma ir jārisina. Tādēļ mēs neatbalstījām šo priekšlikumu, saglabājām variantu, kas bija atbalstīts otrajā lasījumā.

Tātad 6. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 7. – deputāta Kūtra kunga priekšlikums. Arī attiecas uz gadījumiem, kad personai nav OCTA – nav noslēgts obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums. Saskaņā ar likumu pie atbildības patlaban saucams gan transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs), gan persona, kura vadīja transportlīdzekli. Ja tā ir viena un tā pati persona, protams, ka atbild vienreiz, bet, ja tās ir dažādas personas, tad atbild abi divi: viens atbild par to, ka viņš vada transportlīdzekli, kuram nav OCTA, otrs atbild par to, ka viņš pieļauj, ka cita persona vada tādu transportlīdzekli. Priekšlikums paredz atteikties no šīs kārtības – atteikties no soda piemērošanas transportlīdzekļa vadītājam, sodīt tikai īpašnieku.

Mēs daudz diskutējām par šo jautājumu, tika norādīts uz vairākām shēmošanām, kas pastāv, uz to, ka pārkāpumi ir dažādi: viens vada transportlīdzekli, otrs ir īpašnieks; viens piedalās ceļu satiksmē un nepilda 25. pantā paredzēto kārtību – nepārbauda, ir vai nav OCTA, otrs ļauj tādu transportlīdzekli izmantot. Tātad katram ir savs pārkāpums. Pēc garām diskusijām mēs nolēmām esošo kārtību saglabāt.

Šo priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pēc būtības šī likuma norma līdz šim bija diezgan neskaidra, un policija praksē piegāja tā, ka... Judina vārdiem sakot – cilvēkam draudzīgā sistēmā... un iztulkoja normu tā, ka jāsoda gan īpašnieks, gan vadītājs. Praksē centās sodīt abus.

Redakcija nebija skaidra, un Juridiskā komisija izdarīja labu darbu – šo normu padarīja skaidrāku, ieviešot to, ka vajadzētu sodīt abus, bet nodalot katru savā daļā. Mans priekšlikums ir šo pirmo daļu jeb pirmo sodīšanas sastāvdaļu izslēgt, proti, izslēgt to, ka par šo pārkāpumu tiek sodīts transportlīdzekļa vadītājs. Kāpēc?

Pirmkārt, likums paredz, ka īpašniekam tiek apdrošināta civiltiesiskā atbildība – obligāti apdrošināta. Nevis vadītāja civiltiesiskā apdrošināšana, bet īpašnieka civiltiesiskā apdrošināšana. Tas ir šīs apdrošināšanas primārais nosacījums.

Otrkārt, vadītājam vienkārši nav iespējas pārliecināties par to, vai automašīnas īpašnieks ir veicis civiltiesisko apdrošināšanu. Daži saka: o, tas ir vienkārši – ieejiet un paskatieties tur un tur! Paņemiet taustiņu telefonu un pamēģiniet ieiet tur un tur un atrast skaidrojumu, vai tur ir vai nav apdrošināšana.

Trešais moments. Līdzīga situācija ir ar transportlīdzekļa tehnisko apskati. Likuma 25. pants noteic, ka arī vadītājam ir jāpārliecinās, vai mašīnai ir veikta tehniskā apskate, bet, ja mašīnai nav veikta tehniskā apskate, likums paredz sodīt tikai īpašnieku. Vadītājs netiek sodīts. Daži teiks, ka vadītājs var būt tas sliktais, ļaunais – bez atļaujas paņēmis mašīnu un aizbraucis, un tad, redziet, viņš izvairīsies no atbildības. Atvainojiet, likumā un praksē jau sen ir skaidrība. Satversmes tiesa spriedumā izskaidroja: ja vadītājs bez īpašnieka atļaujas ir aizbraucis un īpašniekam pienāk lēmums par sodu, īpašniekam ir tiesības paziņot par to, ka viņa mašīna ir bijusi ārpus viņa valdījuma, un tādā gadījumā viņš norāda, kurš ir braucis ar viņa mašīnu, vai var teikt: nē, viņš tur nav bijis.

Visbeidzot – likumā esošā norma pārkāpj vienlīdzības principu. Kādu? Kādā veidā pārkāpj? Likuma norma paredz: ja īpašnieks vienlaikus ir pie stūres, tad viņš saņem vienu sodu – kā īpašnieks; ja īpašnieks sēž blakussēdeklī (pie stūres ir viņa laulātais, īpašnieks sēž blakus), tad sodīs abus divus. Tātad, ja gadījumā kaut kas tāds ir nofiksēts, visticamāk, vajadzētu noskaidrot, kurš sēdējis pie stūres, lai, ja pie stūres sēdēja īpašnieks, nesodītu abus divus. Mēs sakām: nujā, ja blakus sēž, var noskaidrot vismaz, kurš sēž. Ja laulātais ir mājās un vīrs aizbrauc uz veikalu, bet izrādās, ka ir nokavējuši apdrošināšanu, vienalga tiek sodīti abi divi. Manuprāt, šāda attieksme nav korekta.

Judina kungs pieminēja Ceļu satiksmes likuma 25. pantu, kurš noteic, kas vadītājam ir jāievēro. Ticiet vai ne, jūs to visu nekad nevarat izdarīt. Ja jūs varat pārliecināties par tehnisko apskati – logā ir uzlīme –, diez vai kāds, ņemot mašīnu lietošanā, paskatās, kur ir nolikta ātrās palīdzības aptieciņa, jo arī tas ir jāapskatās. Diez vai jūs pārliecināties, ka mašīnai ir nomaksātas visas nodevas un nodokļi – arī par to vadītājam ir jāpārliecinās. Vadītāju nesoda, par to soda tikai īpašnieku, bet tas viss 25. pantā ir ierakstīts, tāpēc šajā gadījumā atsaukties uz 25. pantu nav korekti. Jāievēro princips, ka šajā gadījumā civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana attiecas uz īpašnieku.

Manuprāt, vadītājs nav sodāms, ir sodāms īpašnieks, līdzīgi kā tehniskās apskates neiziešanas gadījumā.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Deputāti! Es arī aicinu atbalstīt Kūtra kunga priekšlikumu, jo, strādājot Juridiskajā komisijā, jau kādu laiku ir tāda nomācoša sajūta. Mēs nepārtraukti esam vai nu palielinājuši, vai radījuši kādus jaunus sodus.

Klausoties, piemēram, apdrošinātājus... viņi pieminēja dažus simtus mazdēlu, kuri ar omes mašīnu kaut kur Eiropā brauc bez OCTA. A kur paliek, man liekas, gandrīz miljons godīgo auto īpašnieku visā Latvijā? Tad ko mēs viņus...? Un to nejaušo gadījumu būs daudz.

Tad jau ejam vēl tālāk – ja, piemēram, kādam uzņēmumam ir 100 mašīnu, uzliekam sodu arī sargam, kas paceļ barjeru tad, ka mašīna brauc ārā. Viņš nav pārbaudījis mašīnai OCTA. Varbūt vēl grāmatvedim uzliekam sodu, vēl rēķinvedim vai vēl kādam? Kādus septiņus sodām par to?! Nu, ko saka loģika? Tāpat kā ar tehnisko apskati – automobiļa īpašnieks tiek sodīts, un punkts, un nemocīsim sabiedrību ar papildu sodiem.

Vēl, ja runā par tehniskajām apskatēm. Es kā cilvēks, kurš mazliet ir, kā saka, apostījis gaisu Amerikā... piemēram, Floridā, kur dzīvo 22 miljoni iedzīvotāju, vispār nav tehniskās apskates – nav! –, un nesitas un nelauž kaklu, un vidējais negadījumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir mazāks nekā Latvijā. Tā ka padomāsim par to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, kaut gan es komisijas vārdā jau sniedzu informāciju par šo priekšlikumu, redzu, ka ne visiem ir saprotams un skaidrs šis priekšlikums. (Zālē troksnis.)

Pirmām kārtām es gribu...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vienu mirklīti! Es lūdzu – mazliet klusāk!

A. Judins.... vērst Krištopana kunga uzmanību, ka mēs nepiedāvājam šeit noteikt atbildību. Atbildība jau ir gan vienam, gan otram. Priekšlikuma būtība – atbrīvot no atbildības, nevis noteikt atbildību. Tas, manuprāt, ir būtiski.

Ar šo jautājumu mēs sākām strādāt ārpus šī likumprojekta vairāk nekā pirms pusotra gada, un es varu teikt, ka tad, kad es atnācu uz pirmo sēdi, arī mana doma bija tieši tāda kā Kūtra kungam, ka vajadzētu atteikties... un sodīt vienu personu, jāatbild vienam – vai nu vadītājam, vai īpašniekam. Mēs strādājām ļoti ilgi, un tā nebija tikai viena sēde, kur Krištopana kungs piedalījās, tās bija... varbūt ap 10 sēdēm notika, kad mēs diskutējam par jautājumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmi, un tas bija viens no tiem sarežģītākajiem.

Uz ko norāda eksperti? Pirmām kārtām – tieši uz 25. pantu. Patīk vai nepatīk, bet likumā ir paredzēts: uzsākot transportlīdzekļa vadīšanu, ir jāpārliecinās – ir vai nav OCTA. Ja mēs gribam atbrīvot no šī pienākuma, tad ir jāgroza 25. pants.

Eksperti norāda, ka ļoti daudz cilvēku brauc ar svešām automašīnām un, ja mēs pateiksim, ka vadītājam nav jāatbild par to, ka nav OCTA, tad būs daudz gadījumu, ka informāciju par pārkāpumiem saņems īpašnieki.

Mums stāstīja par gadījumiem, ka, piemēram, lai būtu jāmaksā mazāks nodoklis, mašīnu reģistrē cilvēkam, kurš dzīvo kaut kur laukos un kuram ir paredzētas īpašas atlaides. Tad ko mēs veidosim? Mēs veidosim situāciju, ka transportlīdzekļa vadītājs sēž, vada transportlīdzekli un vispār jūtas relaksēti attiecībā uz OCTA nepieciešamību, jo nekas nebūs. Tas cilvēks, kuram mašīna pieder, nemaksās, vadītājam atbildība nav paredzēta. Tas ir bīstami. Mums stāstīja par tādām shēmām, un tādēļ mēs nolēmām, ka negrozīsim likumu.

Kaut gan cilvēciski šķiet... īpaši, ja runājam par situāciju, ka pie stūres sēž viens ģimenes loceklis, blakus ir cits un katram būs savs sods. Bet, kolēģi, ja mēs tā skatāmies, ja mēs gribam sargāt ģimeni, tad, lūdzu, ņemiet vērā, ka tad būs arī turpinājums – nevis ģimenes draugs, bet, pieņemsim, tuvs radinieks, kas nav ģimene šaurā nozīmē, vai partneris, vai vēl kāda cita persona. Kur ir tā robeža?

Tādēļ es vēlreiz atgādinu par juridisko būtību. Ir divas personas – īpašnieks un vadītājs. Vadītājs atbild par to, ka viņš nolēma stūrēt transportlīdzekli bez OCTA, īpašnieks atbild par to, ka viņš pieļāva šo situāciju, ka viņš atļāva otrai personai vadīt transportlīdzekli. Patlaban situācija ir tāda.

Ja mēs varam izgudrot labāku risinājumu, kas ņems vērā gan ceļu satiksmes drošības aspektus, gan finansiālos, – darīsim to. Šajā likumprojektā mums tas nav izdevies.

Līdz ar to es aicinu patlaban šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es, šeit stāvot, esmu piemērs, vakar apritēja divi gadi, kad pēc avārijas es šeit varēju arī nebūt. Tas gadījums arī var būt piemērs – manī ieskrēja kundze, kuras mašīna bija ātrā kredīta noformēta. Bieži vien mēs neesam... īpašnieks ir ļoti tālu no mašīnas, juridiskais, de facto īpašnieks ar to brauc, un tā ir viņa ikdiena. Viņas OCTA būtu beigusies divas dienas vēlāk... pēc avārijas.

Ja mēs obligāto civiltiesisko apdrošināšanu atstājam tikai uz, teiksim, ātro kredītu kompānijas juridisko atbildību un noņemam no vadītāja – tas diemžēl var būtiski palielināt tādu automašīnu skaitu uz mūsu ceļiem, kuras ir bez OCTA. Tad mēs apdraudēsim gan iedzīvotājus, gan... tas būs garantijas fonda jautājums. Un mums tas nav vajadzīgs, jo bieži īpašnieks ir tālu no mašīnas. Un mūsu atbildība... kā vadītāji mēs braucam ar augstas bīstamības objektu. Automašīna – augstas bīstamības objekts uz ceļa. Mums ir jāatbild ne tikai par OCTA, mums ir jāatbild par to, ka ir ziemas (vai vasaras) riepas atbilstoši kvalitātes standartiem, ir ugunsdzēšamais aparāts – un tam mašīnā ir jābūt! –, ka mašīna ir tehniskajā kārtībā, jāatbild, ka bremzes strādā. Tas nekas, ka tehniskā apskate bija pirms pusgada. Jums kā vadītājam ir ļoti daudz atbildības, tai skaitā OCTA. Atceramies deviņdesmitos gadus, kad nebija OCTA.

Tāpēc mēs piekrītam – Kūtra kungam no juridiskās puses ir taisnība, bet no ikdienas prakses... Manuprāt, noņemt šo atbildību ir pārāk bezatbildīgi. Ir jāseko... mums jau pietiek gadījumu ar ēdiena izvadātājiem. Mēs labi zinām šos no dažādām valstīm atbraukušos, kas brauc ar 200–500 eiro vērtām automašīnām ar Somijas numuriem... un mainās ar numuriem. Mēs zinām, cik viņi bezatbildīgi pieiet šim jautājumam.

Tāpēc vadītājam ir jābūt atbildīgam par to, ka transportlīdzeklim ir civiltiesiskās apdrošināšanas polise.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 7. priekšlikums komisijā netika atbalstīts. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 44, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. To izstrādājām, ņemot vērā Juridiskā biroja norādījumu, ka sods, kas ir paredzēts mopēda īpašniekam gadījumā, ja nav OCTA, ir ļoti liels. Starp citu, te tieši ir piemērs, ka mēs samazinām sodus, nevis tikai palielinām. Patlaban ir paredzēts, ka mopēda īpašniekam var piemērot naudas sodu līdz 650 eiro. Priekšlikums paredz noteikt diferencētu pieeju, ka sods nevar būt vairāk par 200 eiro. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 9. – satiksmes ministra Briškena priekšlikums. Attiecībā uz likuma 43.7 panta papildinājuma spēkā stāšanos. Es atgādināšu, runa ir par paziņojumiem tiem vadītājiem, kuru pārkāpums fiksēts ar radariem... un pārkāpums ir, ka nav tehniskās apskates vai OCTA. Mēs to redzam tā, ka cilvēks saņem īsziņu, ja, protams, viņš ir norādījis savu telefona numuru. Bet, lai to iedzīvinātu, ir vajadzīgs laiks. Satiksmes ministrs piedāvāja šo kārtību izveidot no 2026. gada 1. janvāra.

Diskutējot mēs atbalstījām domu, ka ir vajadzīgs laiks, bet vairāk nekā pusotrs gads nav samērīgi. Līdz ar to 9. priekšlikumu mēs atbalstījām daļēji un izveidojām 10. – Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas paredz, ka jaunā paziņošanas kārtība būs spēkā nevis 2026. gadā, bet no nākamā gada 1. janvāra. Tātad 9. priekšlikums ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums.

Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Paldies. Kolēģi, mēs izskatījām visus priekšlikumus, kas bija iesniegti šim likumprojektam.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā priekšsēdētāja! Labdien, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajam lasījumam izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””.

Atgādināšu – likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu direktīvas prasības, kā arī starptautiski atzītus 10 radiācijas drošības pamatprincipus. (Zālē troksnis.)

Komisija uz trešo lasījumu nesaņēma nevienu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu klusāk! Putras kungs!

V. Pleškāne. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. (Noklaudzina ar āmuru.) Lūdzu, turpiniet!

V. Pleškāne. A es jau pabeidzu. (Smejas.) Labi.

Komisija uz trešo lasījumu nesaņēma nevienu priekšlikumu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

V. Pleškāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Labdien, kolēģi! Ar šo likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”, kurš regulē laulību kā civilstāvokļa aktu, tiek saskaņots ar Civillikumā un likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” ietvertajiem grozījumiem... par atteikšanos no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā, tādējādi atvieglojot laulības reģistrācijai noteiktās formālās prasības.

Vienlaikus Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā tiek veikti atsevišķi grozījumi civilstāvokļa aktu reģistrācijas tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu un atbalstīja tā virzību pirmajā lasījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 13. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums.

Komisijā izskatījām četrus priekšlikumus.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. 1. priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Ā, jā...

Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

K. Krištopans. 7. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums Kontu reģistra likumā”, otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 3. – arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kontu reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

K. Krištopans. 7. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

K. Krištopans. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, otrais lasījums.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Likumprojektu izstrādājusi Zemkopības ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to pirms otrā lasījuma izskatīja divās komisijas sēdēs – šī gada 16. janvārī un 23. aprīlī.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi pilnveidot lauksaimniecības zemes darījumu tiesisko regulējumu, lai veicinātu lauksaimniecības zemes efektīvu, racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu, tostarp papildinot lauksaimniecības zemes pirmpirkuma tiesību subjektu loku.

Tāpat jāmin, ka likumprojekts sagatavots, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedumu lietā C-206/19 KOB, kurā atzīts, ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus tiesiskais regulējums attiecībā uz ārvalstu juridisko personu kapitāldaļu īpašniekiem uzlikto pienākumu zināt valsts valodu un noteikto prasību reģistrēties Latvijā kā Latvijas iedzīvotājiem ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra direktīvu par pakalpojumiem iekšējā tirgū.

Izskatīšanai komisijā tika iesniegti 23 priekšlikumi.

Pēc komisijas sēdes 16. janvārī tika saņemtas meža īpašnieku un mežizstrādātāju organizāciju vēstules par komisijā skatītajiem priekšlikumiem. Izvērtējot meža nozares organizāciju vēstulēs izteiktās bažas, Zemkopības ministrija iesniedza komisijai vēstuli, kurā lūdza noraidīt visus deputātu iesniegtos priekšlikumus. Zemkopības ministrijas ieskatā, deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem bija nepieciešams vispusīgs izvērtējums, kā arī lauksaimnieku un mežsaimnieku organizāciju pārstāvju padziļināta diskusija.

Ņemot vērā iesniegto priekšlikumu saturu un diskusiju komisijas sēdē, Zemkopības ministrijas pārstāvji izteica apņemšanos līdz šī gada decembrim izstrādāt jaunu normatīvo regulējumu lauksaimniecības zemes pārvaldības jomā.

Izvērtējot 23. aprīļa komisijas sēdē izskanējušo informāciju un viedokļus, izskatīšanai Saeimas sēdē tika virzīti 10 priekšlikumi.

Un tagad par visu pēc kārtas.

1. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ņemot vērā, ka ir pienācis laiks pārtraukumam, priekšlikumu izskatīšanu un arī debates turpināsim pēc tā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

Kolēģi, mazu uzmanību!

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies 8 deputāti: Česlavs Batņa, Mārcis Jencītis, Arturs Krišjānis Kariņš, Līga Kozlovska, Agnese Krasta... redzēju... Valdis Maslovskis, Ričards Šlesers un Edmunds Teirumnieks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vēl viens – ļoti patīkams paziņojums.

28. aprīlī 35 gadu jubileju svinēja Gatis Liepiņš. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00, tātad stundu.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda KalniņaLukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, laiks atsākt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas mums tūdaļ pievienosies, bet es domāju, ka mēs jau varam turpināt izskatīt grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”.

Ziņotājs mums pieteica 1. priekšlikumu. Par to pieteicies debatēt deputāts Jānis Vitenbergs.

Uzsākam debates.

Aicinām Vitenberga kungu paust savu viedokli.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Kā jau ziņotājs teica, šī likumprojekta galvenais mērķis, kādēļ šīs normas tiek virzītas, ir atteikties no esošās kārtības, kas noteic, ka Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, ja viņi vēlas iegādāties lauksaimniecības zemi šeit, Latvijā, ir nepieciešams zināt latviešu valodu.

Šāda norma ir spēkā jau daudzus gadus. Tā aizsargā mūsu valsts pašu vērtīgāko, kas mums ir, – mūsu zemes. Un tas ir ļoti labi, tam arī jābūt kā tādam mērķim, – lai šeit saimniekotu mūsu, vietējie, iedzīvotāji, zemnieki, lai lauki tiktu apdzīvoti. Bet ar šiem grozījumiem šo normu ir plānots labot... to izslēgt, līdz ar to Eiropas Savienības valstu pilsoņi varēs šeit iegādāties zemes bez latviešu valodas zināšanām.

Kādēļ tas ir noticis, kādēļ šāda pēkšņa aktivitāte? Kā jau minēju, daudzus gadus šāda prasība bija un to arī respektēja. Liela daļa Eiropas Savienības valstu pilsoņu, kuri grib šeit saimniekot, ir iemācījušies latviešu valodu, spēj komunicēt ar saviem kaimiņiem – blakus esošajiem zemniekiem –, iekļaujas mūsu sabiedrībā, un tas ir tiešām apsveicami. Bet atsevišķi indivīdi (šajā gadījumā – Eiropas Savienības iedzīvotāji, kuri saimniekoja Madonas pusē) sūdzējās par esošo kārtību, jo Madonas pašvaldība viņiem liedza iegādāties kādu jaunu zemes gabalu.

Viņi sūdzējās un jutās diskriminēti, bet neviens šajā sūdzībā... vai plašāk par to nerunāja, kas tad ir... un kā saimnieko šie Eiropas Savienības pilsoņi, kuri sūdzējās. Tas stāsts ir diezgan skarbs – netiek maksāti nodokļi, zemes īpašumi ir aizauguši ar kārkliem –, tā ka pašvaldības lēmums uzticēt un dot šādu zemes gabalu vietējam zemniekam, kurš šeit māk saimniekot, ir likumsakarīgs.

Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur mēs šo likumprojektu skatījām jau vairākos lasījumos, Zemkopības ministrija norādīja uz riskiem, kas varētu būt, ja šo kārtību nemainīs.

Mans priekšlikums (kamēr Zemkopības ministrija nav piedāvājusi kādu citu, labāku risinājumu) ir atstāt esošo kārtību, kāda tā ir bijusi līdz šim, lai regulējums ir spēkā, bet Zemkopības ministrijas pārstāvji iet vieglāko ceļu, šo normu izslēdzot. Viss it kā ir kārtībā, bet vietējās zemes netiek aizsargātas... arī esošajā regulējumā ir virkne izņēmumu, kā nacionālā līmenī mēs varam savas zemes aizsargāt, lai sekmētu apdzīvotību mūsu reģionos un lai neuzkarsētu nekustamā īpašuma tirgu.

Tā starpība ir ļoti liela: ja Polijā grib pirkt lauksaimniecības zemi, tie ir 20 tūkstoši eiro par hektāru, Latvijā – vidēji septiņi tūkstoši eiro par hektāru. Protams, interese par zemi Latvijā būs gana liela un zemniekiem, uzņēmējiem no Rietumeiropas valstīm līdzekļi ir daudz lielāki, tie ir vairāk pieejami, bankas viņus kreditē labāk, viņi izmantos šādu iespēju. Tā ka tā ir otra iespēja – lai neuzkarsētu nekustamā īpašuma tirgu, kas noteikti arī notiek, kamēr šī interese ir liela.

Un trešais – tradicionāla saimniekošana, lai saglabātu saimniekošanas metodes un, kā jau teicu, lai latvieši saimniekotu savā zemē, jo tas ir tas, ko šis priekšlikums paredz, – atstāt esošo kārtību, nepakļauties kādām apšaubāmu saimnieku sūdzībām un pārliecināt kolēģus Eiropā par šiem izņēmumiem, kādēļ Latvijā tas būtu nepieciešams, jo tā norma tiešām ir strādājusi. Zemkopības ministrijas kolēģi neko – tiešām neko! – vietā nepiedāvā: mehāniski izņemam ārā šādu prasību un tad jau skatīsimies, kā situācija attīstīsies.

Es aicinu, kolēģi, to nepieļaut, atbalstīt šo priekšlikumu un ļaut Zemkopības ministrijai nākt ar kādu redzējumu. Viņi nenāk, viņiem šobrīd viss ir kārtībā, viņiem, ierēdņiem, nav nekādas intereses meklēt citus risinājumus. To no mūsu puses nevajadzētu pieļaut. Atstājam esošo regulējumu, kāds tas ir, un ļaujam Zemkopības ministrijai sākt strādāt un kreatīvi meklēt risinājumus, kā pasargāt mūsu zemes, kā aizsargāt to, kas mums šeit ir visdārgākais.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs gribētu kaut ko piebilst?

M. Felss. Kā jau teicu, komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Varu piebilst, ka komisijas sēdē tika saņemts Juridiskā biroja komentārs, ka šis un nākamie četri priekšlikumi, kas ir par līdzīgu tēmu, neatbilst tam, kas tika lemts iepriekš minētajā tiesas spriedumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 25, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Felss. 2. – deputāta Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šis likumprojekts un šie grozījumi, kā dzirdējām no iepriekšējā debatētāja un arī no komisijas ziņotāja, paredz atcelt normu, kura lieliski ir darbojusies vairāk nekā 10 gadus. Es domāju, to atšķirību mēs ļoti labi varam redzēt: kā tirgus ir izveidojies meža sektorā un kā – lauksaimniecības zemju sektorā. Līdz ar to, es teiktu, ka tā ir ļoti labi pildījusi savu uzdevumu, lai mēs ierobežotu... Tas, ko Eiropas Komisija pasaka, arī šajā tiesas nolēmumā tas ir ierakstīts, – ka pieļauj ierobežojumus, ja... atsevišķām dalībvalstīm ierobežojumus pieļauj, ja tas apdraud tradicionālās apsaimniekošanas saglabāšanu lauku apvidos; otrs punkts ir cīņa pret spiedienu nekustamā īpašuma tirgū; un trešais punkts ir par lauku apsaimniekošanu jeb par pašu saimniekošanu kā tādu.

Principā sakrīt ne tikai viens no trim punktiem, ko Eiropas Komisija nosaka kā izņēmumu, bet visi trīs, jo šajā tradicionālajā apsaimniekošanā ir svarīgi, ka lauksaimniecības zeme ir ne tik lielos – tūkstošos hektāru – masīvos, mums ir svarīga ainaviskā sadrumstalotība un ģimenes saimniecības modeļa saglabāšana, kur šīs saimniecības ir izmēros mazākas.

Tāpat cīņa pret spiedienu nekustamā īpašuma tirgū. Mēs vēl joprojām redzam lielu zemes cenu atšķirību starp citām Eiropas dalībvalstīm, Rietumvalstīm, un Latviju. Kaut vai skatāmies mums tuvākās valstis, kā, piemēram, Poliju, kur zemes hektārs maksā 20 tūkstošus eiro, bet Latvijā šī cena ir no 5 līdz 10 tūkstošiem. Mēs redzam būtisku atšķirību, tāpēc esam tiesīgi ierobežot šos darījumus un lauku apsaimniekošanu pēc savas būtības.

Mēs tikko, vēl dažas nedēļas atpakaļ, veltījām rītu, lai izskatītu jautājumu par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu dzīvojamo māju tuvumā, un diskutējām par paziņošanu – kā lauksaimniekam būtu jāpaziņo apkārtējiem iedzīvotājiem, ko smidzinās un... kā darīs. Bet tad man ir jautājums: kā to var izdarīt, nezinot valodu?

Tieši tas pats ir par meliorācijas sistēmām. Meliorācijas sistēmas ir kopīgas, līdz ar to zemes īpašniekiem ir jāvienojas, ko tīrīs, kā tīrīs, un, ja ir kādi aizsprostojumi, tad ir jāvienojas, kā tos attaisīs vaļā. Ja īpašnieks nav sastopams uz vietas, tad bieži vien to ir ļoti grūti izdarīt.

Mans piedāvājums šajā priekšlikumā ir tāds, ka mēs prasām pilnīgi visiem – lai izpildītu šo tiesas prasību par diskrimināciju... tajā pašā laikā var uzrādīt gan sertifikātu, visi cilvēki var uzrādīt sertifikātu... bet mēs pieņemam, ka arī pase... pieļaujam, ka eID kartes, kas mums ir, arī apliecina šīs zināšanas.

Visskumjākais ir tas, ka Zemkopības ministrija septiņu mēnešu laikā (septiņus mēnešus šis likumprojekts ir apritē) nav nākusi klajā ne ar vienu saprātīgu risinājumu. Viens vienīgais priekšlikums ir no zemkopības ministra Krauzes par to, ka šo prasību mēs neattiecinām tikai “OECD valstīm” (to es lieku pēdiņās, jo tās ir 38 valstis), bet tas galīgi nerisinās šo situāciju.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un iekļaut normu, ka mēs prasām visiem... bet eID karte arī apliecina latviešu valodas zināšanas. Ir arī opcijas par šo vēl debatēt, jo tā vietā mēs varam likt kaut vai pamatskolas izglītību. Ja persona ir saņēmusi pamatskolas atestātu šeit, Latvijā, tas arī liecina par to, ka ir latviešu valodas zināšanas, un B līmenis atsevišķi nav jākārto.

Aicinu šo normu saglabāt, lai mēs neatdotu Latvijas zemi, it sevišķi lielu investīciju kompāniju rokās, kura pēc tam nebūs sasniedzama vietējiem lauksaimniekiem.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja, godātie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums savu aktualitāti nav zaudējis ne septiņu mēnešu laikā, ne 10 gadu laikā un nezaudēs arī rīt, parīt un aizparīt, un arī tad, kad mēs redzēsim sekas pēc šī priekšlikuma neatbalstīšanas un jaunās kārtības stāšanās spēkā. Tad mēs centīsimies sasmelt to, ko paši būsim izlējuši.

Es gribētu, lai jūs ieklausieties. Arī Grasberga kungs teica, ka šos ierobežojumus – prasības valsts valodas zināšanām... uzrādīt šīs zināšanas lauksaimniecības zemes pircējam var likumīgi saglabāt. Ziņotājs teica, ka Juridiskais birojs ir norādījis, ka tas ir pretrunā. Pretrunā ir tad, ja tas netiek pamatots. Ja tas tiek pamatots un tiek nodrošināta šī vienlīdzīgā pieeja, ka visi uzrāda dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas, tad arī nav nekādas diskriminācijas. Tas, kurš Latvijā beidzis latviešu skolu, automātiski ir saņēmis šo zināšanu apliecinājumu, un arī visi, kas pērk, var uzrādīt šo apliecinājumu.

Es gribu īpaši norādīt uz to, ka daudzi no klātesošajiem deputātiem uzsver, ka viņi aizstāv vietējo zemnieku intereses. Ir daži, kam uz lielajiem plakātiem ir norādīts – “saimnieki savā zemē”. Nu tad, saimnieki savā zemē, ieklausieties arī tais saimniekos, zemniekos, kas vēlas iegādāties šos īpašumus, tais jauniešos, kas nemaz necer īpašumu iegūt, jo visas zemes ir ļoti pieprasītas, tiek izpirktas! Jaunie zemnieki tikai ar īpašiem atbalstiem var uzsākt saimniekot, bet jūs šobrīd atverat durvis bez valodas zināšanām iegādāties šo zemi jebkuram ārvalstu pilsonim, faktiski atņemot pēdējo instrumentu... ka mēs varam cerēt, ka šie cilvēki, kas pērk zemi, ne tikai grib zemi nopirkt, bet grib saimniekot atbilstoši mūsu tradicionālajai kultūrai, saprast vietējos iedzīvotājus, ar kaimiņiem komunicēt, runāt latviešu valodā.

Es domāju, ka šī ir atkāpšanās, tāds slikts piemērs un patiesībā apstiprina bažas, ka mūsu ierēdniecība un diemžēl, jāsaka, šobrīd arī politiskā pārstāvniecība ministriju līmenī necīnās par mūsu nacionālajām interesēm Eiropā. Šis ir piemērs – varētu izdarīt, bet nesanāk, jo negribas. Faktiski iznāk tā, ka mēs šo prasību atceļam, jo tā ir vieglāk – nav jāpiepūlas, nav jāskaidro, nav jāargumentē, nav jāpierāda, ka tas ir pamatoti un ka mūsu situācija varbūt atšķiras no citām dalībvalstīm.

Šis pamatojums un arī sagaidāmais cenu pieaugums, spiediens uz cenām latviešu zemniekam vai vienkārši lauku reģionu iedzīvotājam vēl vairāk ierobežos iespējas iegādāties īpašumus, jo vienmēr uzvarēs tas, kas solīs vairāk, un valoda vairs nebūs kā instruments, kas gan mazina šo cenu spiedienu, gan nodrošina, ka cilvēki spēs sazināties, sarunāties un respektēs mūsu tradicionālo kultūru Latvijā, īpaši Latvijas lauku reģionos.

Es domāju, šī ir iespēja atbalstīt zemniekus – latviešu zemniekus – savā zemē būt saimniekiem. Īpaši vēršos pie tiem, kam tas ir virsraksts visās vēlēšanās.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vārds ziņotājam.

M. Felss. Kā jau minēju, šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 27, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Felss. 3. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Pirms brīža jūs noraidījāt deputāta Grasberga priekšlikumu... kurš nāca ar konkrētu risinājumu, kā varētu interpretēt un izspēlēt situāciju tā, ka ir iespējams saglabāt šīs prasības – prasīt latviešu valodas zināšanas Eiropas Savienības pilsoņiem, iegādājoties lauksaimniecības zemes Latvijā. Tā ka Grasbergs darīja Zemkopības ministrijas ierēdņu, arī politiskās vadības, darbu, bet pat ZZS neatbalstīja. Es domāju, jūs vairs nedrīkstat lietot saukli “saimnieki savā zemē”, jo jūs neatbalstāt šos priekšlikumus, jūs neesat gatavi aizsargāt mūsu galveno resursu – mūsu lauksaimniecības zemes.

Nākamie – 3. un 4. priekšlikums – ir mani priekšlikumi par vienu tēmu: par juridiskajām personām, par tiem ārzemniekiem, kuri veido vairākumu dažādās sabiedrībās. Arī šeit tas ļautu izvairīties no situācijas, kā tas ir noticis ar mežiem, ka “Latvijas valsts meži” vienā pakotnē lielas mežu platības neiegādājas, bet tās nopērk kāds skandināvu uzņēmums, un vietējiem tiek pazaudētas iespējas par šīm platībām lemt un saimniekot. Un te arī līdzīgi – atstājam spēkā esošo normu! Kamēr Zemkopības ministrija nav piedāvājusi neko konkrētu, kā šo jautājumu risināt, būs vismaz kāds regulējums.

Aizbrauciet... to arī teicu komisijā zemnieki... Francijā, Vācijā nav iespējams iegādāties lauksaimniecības zemes. Viņi ir atraduši kreatīvus risinājumus, kā šīs teritorijas aizsargāt. Man nav īsti izskaidrojuma, kādēļ mēs ar vieglu roku atsakāmies no tā, kas daudzus gadus tiešām ir strādājis un bijis kā motivators tiem uzņēmējiem, zemniekiem, kuri šeit nāk un saimnieko. Viņi spēj iekļauties... liela daļa no viņiem spēj iekļauties mūsu sabiedrībā, es pats esmu saticis šādus cilvēkus. Prieks redzēt, ka ar katru gadu viņu valodas prasmes uzlabojas un viņi aktīvi darbojas vietējā komūnā.

3. un 4. priekšlikums ir par vienu tēmu, tā ka es nenākšu runāt pie nākamā priekšlikuma, bet aicinu tiešām padomāt par šo priekšlikumu būtību un nesagraut to, kas ir labi strādājis, kamēr nav izdomāts nekas labāks. Ja Eiropa mums pakratīja ar pirkstu, esam gatavi skriet, sagraut visu, kas ir bijis līdz šim, nepadomājot par to, kādas sekas tas radīs.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt gan 3., gan 4. priekšlikumu un iedot laiku Zemkopības ministrijai, lai viņi sagatavo savus mājasdarbus par to, par ko viņiem ikdienā būtu jārūpējas, – kā pasargāt lauku iedzīvotājus, lai apdzīvotība būtu lielāka, lai tā nesamazinātos, kā saglabāt tradicionālo saimniekošanu un neuzspridzināt nekustamā īpašuma tirgu tā, ka vietējie zemnieki nevarēs paplašināties, nevarēs iegādāties zemes, jo viņiem izgriezīs pogas Eiropas Savienības valstu zemnieki. Kuru gan citu interesē šīs zemes? Ne jau kāds no Dienvidamerikas vai Japānas te brauc pirkt lauksaimniecības zemes. Tie ir Vācijas, Francijas, Skandināvijas zemnieki. Es domāju, ka nav attaisnojuma skriet līdzi tādam Eiropas Savienības diktātam.

Tā ka atbalstām – iegūstam laiku, iedodam Zemkopības ministrijai vēl papildus šiem septiņiem mēnešiem laiku, lai normāli sagatavotu priekšlikumu, kā šo problēmu risināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vārds ziņotājam.

M. Felss. 3. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 31, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Felss. 4. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 26, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Felss. 5. – deputāta Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Cienījamie kolēģi! Pastāstīšu par sekām. Šis priekšlikums principā būs tas lielākais seku radītājs, jo, ja mēs skatāmies analoģiju ar meža zemi, kas netika sargāta, tad nosaukt ciparos... es neminēšu vārdā īpašniekus, bet platību, cik ir iepirkta un konsolidēta viena fonda ietvaros. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskanēja arguments, ka šī prasība esot tikai uz papīra, ārzemju investors, kurš vēlas iegādāties lauksaimniecības zemi, atrod kādu latviešu valodas pratēju, uz viņa vārda piereģistrē un tādā veidā darbojas.

Es gribu teikt: vai tiešām kapitālsabiedrības, akciju sabiedrības, pensiju fondi, kas ir ar vairāku miljardu portfeļiem, tiešām tā rīkotos? Es domāju, ka nē. Jā, ir atsevišķi gadījumi, kur mēs redzam, – kāds ārzemju pilsonis ir ko tādu izmantojis, bet to nav darījušas ne kapitālsabiedrības, ne fondi. Un šis priekšlikums runā tieši par kapitālsabiedrībām.

Tagad piemērs no mežu nozares – par kapitālsabiedrībām, par pensiju fondiem, kas iegādājas meža zemi. Trešā vieta – 54 tūkstoši hektāru meža masīva, kas pieder kādai kapitālsabiedrībai. Otrā vieta – 90 tūkstoši hektāru konsolidētas mežsaimniecības zemes. 2018. gadā bija raksts “Noticis lielākais darījums ar meža zemēm Latvijā”, un šī meža zeme tika iepirkta 111 tūkstošu hektāru platībā.

Man ir jautājums: vai tiešām šādi uzņēmumi meklēs kādu latviešu valodas pratēju, lai uz viņu to piereģistrētu? Es domāju, ka nē. Punkts par to, ka tam, kurš ar to darbojas, jāzina latviešu valoda vismaz B līmenī un jābūt, jāstrādā šeit uz vietas, principā atturēja no tā. Bet šobrīd mēs atvērsim durvis, lai pensiju fondi iepirktu lauksaimniecības zemi un ieguldītu šeit naudu... izņemot to no tirgus. Tādā veidā mēs vienkārši atdodam, pārdodam šo resursu – resursu, ar kuru mēs varam ražot pārtiku.

Vēlreiz atkārtošu, ka skumjākais ir tas, ka Zemkopības ministrija un politiskā vadība, kas ir Zaļo un Zemnieku savienība, nedarīja neko šo septiņu mēnešu laikā, lai nāktu ar priekšlikumiem, ar piedāvājumiem, kā šo normu atstāt, lai mēs būtu izpildījuši tiesas prasību par diskrimināciju. Jā, tā bija diskriminējoša norma... tai laikā prasīja tikai ārzemniekiem.

Tāpēc arī ir šis priekšlikums – ka mēs atstājam šādā veidā, kā es piedāvāju priekšlikumā, – mēs prasām visiem. Mēs varam diskutēt, vai tā ir izglītība... vai prasām bez pases uzrādīšanas... vai vēl kādām lietām, bet darām kaut ko lietas labā.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai pēc tam – uz trešo lasījumu – mēs to uzlabotu. Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vārds ziņotājam.

M. Felss. Komisijā diemžēl šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Grasberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 31, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Felss. 6. – zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 7. – deputāta Mārtiņa Felsa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet vēlos pateikt – lai tas paliek ierakstīts stenogrammā. Šis ir priekšlikums, kurš dod stiprākas tiesības jeb nostiprina pirmpirkuma tiesības Latvijas zemes fondam vai – pircējam būs jāiesniedz izziņa ar Latvijas zemes fonda atteikumu no pirmpirkuma tiesībām. Labs punkts, lai darbotos, lai iegūtu zemi Latvijas īpašumā.

Ko es minēju pie iepriekšējā priekšlikuma... par šiem lielajiem tūkstošiem hektāru meža zemes... tur ir opcija – “Latvijas valsts meži”, kuri arī varēja izmantot, bet diemžēl neizmantoja. Tieši tāda pati darbība būs Latvijas zemes fondam, bet, dodot tam lielākas pilnvaras, var gadīties, ka Latvijas zemes fonds iestājas starp diviem lauksaimniekiem, diviem Latvijas pilsoņiem, un tādā veidā – ar lielāku naudas portfeli – jauši vai varbūt nejauši, bet traucē saimnieciskajai darbībai.

Tāpēc ir ļoti svarīgi... to mēs likumā nevaram ierakstīt... bet ir ļoti svarīgi lauksaimniekiem apzināties... Arī es aicinu lauksaimniekus: ja jūs kādreiz saskaraties ar šādu pretdarbību, tad noteikti par to skaļi ziņojiet un vērsieties... lai šādi nenotiktu.

Kopumā priekšlikums ir ļoti labs un atbalstāms. Vienīgi ir atruna, un šī atruna būs atkarīga no konkrētiem ierēdņu lēmumiem, kā viņi vērtēs šo darījumu. Tāpēc es aicinu ierēdņus vērtēt pēc būtības – ja šis gadījums notiek... patiešām reāli strādājoša lauksaimnieka interesēs... tad šo zemes gabalu arī atstāt lauksaimniekam, bet, ja jūs jūtat, ka tas var aizplūst kaut kur projām, tad noteikti izmantot šīs pirmpirkuma tiesības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Šis ir ļoti labs priekšlikums un nācis faktiski no “Altum” Latvijas zemes fonda. Protams, ka neviens nav mūžīgs un nenostrādā vienā darbavietā... varbūt kāds var nostrādāt, bet lielākā daļa tomēr kaut ko pamaina.

Pēc būtības problēma ir tajā, ka diemžēl Latvijā, lai arī ir regulējums, ka pašvaldības komisijai ir jāprasa atļauja vai jāsaņem dokuments par to, ka “Altum” ir atteicies no pirmpirkuma tiesībām, ir bijuši gadījumi, kad pašvaldības nav to paprasījušas. Tāpēc – lai norma būtu skaidrāka – ir šis priekšlikums, un tas sakārtos to, kas dažam liekas nesakārtots.

Atbalstām šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vārds ziņotājam.

M. Felss. Paldies kolēģiem par skaidrojumu. Edgars ļoti precīzi raksturoja, kāpēc šāds priekšlikums ir iesniegts.

Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai ir vajadzīgs balsojums? (Starpsauciens: “Nav!”)

Tātad visi deputāti 7. priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Mārtiņš Felss, atbalsta.

M. Felss. 8. – deputāta Edgara Putras priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Jau 12. Saeimā mēs sākām šo problēmu risināt. Problēma ir tā, ka ir likums un likumam – kā vienmēr vai vairumā gadījumu – ir nepilnības vai tā saucamais caurums.

Šajā gadījumā ļoti daudz pirmpirkuma tiesību, ko varētu izmantot “Altum”, tiek apietas ar uzņēmuma kapitāldaļu iegādi. Faktiski no 2017. gada... mēs vēl tajā Saeimā uzdevām... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva Ekonomikas ministrijai, Zemkopības ministrijai rast risinājumu. Risinājuma vēl joprojām nav. Arī šajā pamatlikumā tas netika iestrādāts, tāpēc iesniedzu konkrētu priekšlikumu.

Bet, redzot atrunu, ka šis jautājums tiks risināts jaunajā Zemes pārvaldības likumā, kurš būs ātri gatavs un risinās šo problēmu, es, kolēģi, šo priekšlikumu atsaucu, jo neesmu līdz galam par to pārliecināts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums ir atsaukts.

Turpinām izskatīt likumprojektu.

M. Felss. 9. – deputāta Mārtiņa Felsa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 10. – deputāta Edgara Putras priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Putram. (Starpsaucieni.)

E. Putra (AS).

Šo gan es neatsaukšu, jo šis pēc būtības ir ļoti svarīgs jautājums. Kas šobrīd notiek? Pensiju fondi, ārvalstu investīciju fondi šobrīd izspiež lauksaimniekus no labām lauksaimniecības zemēm. Kādā veidā izspiež? Viņi ir nopirkuši kādu īpašumu, apkārt ir citiem īpašniekiem piederošas zemes, un viņiem vajag vienlaidus platību. Šī vienlaidus platība tiek panākta, piedāvājot par zemes hektāra nomu 1000–1200 eiro vai, ja zeme maksā kādus 5 tūkstošus, tad iegādāties šo zemi par 8 vai 9 tūkstošiem (ir pat gadījumi – par 10 tūkstošiem). Protams, klasisks lauksaimnieks – augkopis vai lopkopis – šādu nomu nespēj samaksāt un tāpēc šajā cīņā zaudē.

Mēs varam runāt par konkrētiem gadījumiem. Zinu konkrētu gadījumu Cīravas pagastā, kas ir bijušā Liepājas rajona teritorijā, kur ir visauglīgākās lauksaimniecības zemes. Ir runa par 45–50 ballēm. Šajā Cīravas gadījumā... jauda ir neiedomājama, netverama – 800 megavati – tie ir apmēram vienlaidus 800 hektāri. Ja mēs paskatāmies, tad pagastā parasti ir apmēram 2200–2500 hektāri lauksaimniecības zemes. Viena trešā daļa vai pat vairāk būs vienkārši nolikta ar saules paneļiem. Tā ir ainava, ko mēs gribam redzēt labā lauksaimniecības zemē?

Mums iepriekš, 12. Saeimā, bija stratēģija, ka ir jāpanāk divi miljoni zemes hektāru lauksaimniecībai. Tas, kas notiek šobrīd... skaidrs ir viens – mēs šo mērķi nesasniegsim, jo laba lauksaimniecības zeme tiek apmežota. Feisbuks un sociālie tīkli ir pilni ar to, ka zviedru investīciju fondi šobrīd apmežo labu, meliorētu lauksaimniecības zemi, it sevišķi Latgalē, Vidzemē, tāpat arī Kurzemē. Tas ir līdzīgs stāsts.

Nākamais projekts tepat Pierīgā, Tumē, Tukuma novadā, – 302 hektāri. Vācu investīciju fondi kopā ar Lietuvas “Ignitis” tūlīt apbūvēs 302 hektārus... vienlaidus platībā, protams.

Rodas jautājums: ko mēs vēlamies sasniegt? Vai tā ir saules fermu attīstība vai tomēr... redzot, kā tas pandēmijā notika – visas robežas bija ciet... vai tomēr mums ir svarīgs pārtikas drošības jautājums? Abus mēs diez vai varēsim.

Kāds ir priekšlikums? Ka šādus saules paneļus var būvēt, bet lauksaimniecības zemei ir jābūt ar zemes kvalitātes novērtējumu zemāk nekā 30 balles. 30 balles – tas ir ļoti objektīvs rādītājs. Tas nav novecojis. No kā tas veidojas? Tas veidojas no tā, ka skatās, vai tur ir meliorēta lauksaimniecības zeme, kāds ir zemes granulometriskais sastāvs – vai tas ir māls, smilšmāls vai kāda cita zeme –, kāds tur ir reljefs un tā tālāk. Un kopā izveidojas šīs balles.

Piemēram, 30 balles – tās tika pieņemtas tādā veidā, ka tie ir 30 centneri rudzu, kuri izaug, uzkaisot 100 kilogramus slāpekļa; 30 centneri – tās ir trīs tonnas. Tas ir ekonomiski pamatots.

Protams, šis ierobežojums neattiecas arī uz tiem, kas grib veidot pašpatēriņa parkus, respektīvi, izmantot saules enerģiju pašpatēriņam. Šinī gadījumā tiek ierobežota platība – ja tas nav pašpatēriņš – pieci hektāri. Tātad pieci hektāri – tie jebkurā gadījumā ir pieci miljoni... kas ir gana ievērojams lielums.

Šis priekšlikums pēc būtības ir juridiski korekts, jo es to saskaņoju arī ar Juridisko biroju.

Aicinu atbalstīt. Es domāju, ka mums ir svarīgi mūsu lauksaimnieki, nevis ārvalstu investīciju fondi, kuri šo labo lauksaimniecības zemi izmantos ne tam mērķim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētājas biedre! Deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību – Putras kunga priekšlikumam ir būtiska nozīme. Kāpēc? Tāpēc, ka Latvijā ir viens no zemākajiem apdzīvotības blīvumiem.

Es redzēju, kādu postu saules paneļu jautājums ir nodarījis Holandē, kur ir ļoti liels iedzīvotāju skaits uz mazu zemes pleķīti, kur saules paneļi ir tiešām okupējuši ļoti daudzas lauksaimnieciski vērtīgas zemes un notikusi nevajadzīga konkurence starp enerģētikas sektoru un lauksaimniecības sektoru.

Mums ir pietiekami daudz degradētu Padomju Savienības laika būvju, militāro objektu, mums ir ēku jumti saules paneļiem. Enerģētikai jāatrodas tur, kur tiešām nav konkurences un nav lauksaimniecības zemju pielietošanas ierobežojuma, jo tas mums nav vajadzīgs. Tas pats, ja mēs pēkšņi visur sāktu ražot tikai rapsi, jo tas būtu izdevīgs, un aizņemtu lauksaimniecības zemes.

Enerģētikas jautājuma ziņā šis ir atbalstāms priekšlikums, jo saules paneļu daudzums, kas mums no visām jaudām ir rezervēts, ir 83 procenti, kas ir nevajadzīgi daudz. Mums nav nepieciešams tāds saules paneļu parku īpatsvars, jo visam ir jābūt balansā.

Šis priekšlikums noteikti palīdzētu ar to, ka mēs neatdotu vērtīgu zemi tam, kam to nevajadzētu. Savukārt degradētās teritorijas tā arī paliek un turpina būt degradētas. Tās ir pareizās vietas, kur izvietot šādus paneļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi! Par šo un varbūt arī citiem priekšlikumiem, par kuriem šodien kolēģi jau debatēja.

Kas saistīts ar šo likumprojektu – es gribu norādīt, ka šis ir likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un vēsturiski tas ir apaudzis ar visādiem ierosinājumiem, kādā veidā rīkoties ar lauksaimniecības zemēm Latvijā.

Tas, ko mēs komisijas sēdēs uzklausījām, bija, ka Zemkopības ministrija, ņemot vērā šīs daudzās intereses, izstrādās atsevišķu likumprojektu, kas paredzēs to, kā Latvijā var rīkoties ar šīm zemēm, cik ballēm jābūt lauksaimniecības zemēm, lai tur varētu uzstādīt saules paneļus, kā arī – kā rīkoties ar šīm lauksaimniecības zemēm gadījumā, ja ārvalstnieki vēlas tās iegādāties. Tas ir... visus mājasdarbus, ko Zemkopības ministrija apņēmās izdarīt.

Mēs sagaidām likumprojektu Saeimā šī gada laikā. Tad arī debatēsim par ballēm un citiem jautājumiem, kas saistās ar zemes īpašumu apriti Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram otro reizi.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Nu, redziet – parādās dinamika! Dinamika pārnestā nozīmē. Mums ir problēma konkrētajā jautājumā. Būšot jauns pārvaldības likumprojekts līdz 1. decembrim. Ko tas nozīmē? Ja šis likumprojekts 1. decembrī tiks iesniegts, paies vēl kādi trīs mēneši, līdz to Saeimā izskatīs trijos lasījumos. Tas nozīmē – labākajā gadījumā likums stāsies spēkā nākamā gada 1. jūlijā. Tas nozīmē pusotru gadu. Cik saules paneļu mēs varam uzbūvēt pusotra gada laikā? Ļoti daudz.

Likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” – jā, tas ir ļoti vecs, bet 2014. gadā tika izstrādāta atsevišķa sadaļa, kas attiecas uz darījumiem ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, un šī sadaļa nav veca. Taisot jaunu likumprojektu... tas jau nenozīmē, ka nevar būt spēkā esošs likums, kas jau regulē konkrēto problēmu konkrētajā laikā. Uztaisām jaunu likumprojektu, veco izbeidzam, bet šo normu taču var atbalstīt arī šodien.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Šis likums ir atvērts vairāk nekā septiņus mēnešus, un, ja septiņu mēnešu laikā nevarēja izdarīt izmaiņas, kāpēc lai to izdarītu līdz gada beigām? Gan komisijā, gan... arī skatoties, vērojot darbu, es neredzu kapacitāti un neticu, ka tiks izstrādāts jauns likumprojekts un visas šīs normas tiks iekļautas.

Ja mēs skatāmies uz enerģētikas sektoru, saules paneļi tiek uzstādīti, šobrīd tas notiek. Ja mēs gaidīsim līdz noliktajam laikam – līdz gada beigām... bet pēc pieredzes, ko es jau minēju... pa šiem septiņiem mēnešiem likumprojekts nebūs sagatavots un izstrādāts, ka mēs varētu to apstiprināt.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai norma sāktu darboties un lai mēs ieviestu kārtību šajā jomā, un tad jaunajā likumprojektā, kurš – būsim optimisti! – varbūt nāks ārā līdz gada beigām, norma būs iestrādāta. Šī automātiski zaudēs spēku, un nebūs nekādu problēmu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt normu tagad, kad tā ir aktualitāte. Iespējams, pēc gada vai diviem, kad jaunais likums stāsies spēkā (tas pat vēl īsti nav sākts rakstīt), būs jau par vēlu – zemes būs apliktas ar saules paneļiem, bet degradētās vietas tāpat paliks degradētas.

Mēs vienkārši parādīsim virzienu, kurā vietā nodarboties ar enerģētiku, un tas būs pareizi.

Tāpēc es aicinu... vēlreiz saku – atbalstām, lai šī norma sāk darboties, un tad arī gaidīsim rezultātu, ko mums piedāvās. Ja septiņu mēnešu laikā ir tikts līdz idejai, ka ir jāveido darba grupa, tad man ir jautājums: cik mēnešos tiks uzrakstīta pirmā rindiņa?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – Felsa kungs.

M. Felss. Komisijas vārdā varu teikt, ka priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

No savas puses aicinu Zemkopības ministriju operatīvi ķerties pie darba, lai ideja, ko ir izteicis Edgars Putra savā priekšlikumā, tiktu risināta un bažas, ko viņš izteica, tiktu novērstas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Putras iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 22, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

M. Felss. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 10, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 9. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu ierosinājumu nav. Priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 9. maijam.

M. Felss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Godātie kolēģi! Esam saņēmuši priekšlikumu par izmaiņām Saeimas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 2. maija kārtējās sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pēc likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” jaunemitējamo fiksēta ienākuma vērtspapīru (obligāciju) iegādei”. Deputāti piekrīt. Darba kārtība ir grozīta.

___

Likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kā jūs atceraties, pēc iepriekšējiem grozījumiem Imigrācijas likumā tika iesniegta sūdzība Satversmes tiesā. Satversmes tiesa izskatīja šo jautājumu un deva savu atzinumu, kur bija arī rekomendācijas par nepieciešamām darbībām.

Reaģējot uz šo atzinumu, Iekšlietu ministrija ir iesniegusi grozījumu Imigrācijas likumā, kuru Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 24. aprīļa sēdē izskatīja pirmajam lasījumam.

Komisija atbalstīja likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā”, papildinot pārejas noteikumus ar 63., 64., 65., 66., 67., 68., 69. un 70. punktu, kas nepieciešami, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, veicinātu ārvalstu pilsoņu, kas uzturas Latvijā ilgtermiņā, piederību Latvijai.

Paredzēts, ka arī tiem Krievijas pilsoņiem, kas saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju ar likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”, būs jānokārto valsts valodas prasmju pārbaude.

Atļaujas šiem pilsoņiem būs derīgas līdz 2025. gada 15. maijam, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē līdz 2025. gada 30. aprīlim nebūs saņemti dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labdien, kolēģi! Man liekas, ka valsts drošība ir tautas apvienošana, nevis dalīšana pēc reliģijas, pēc valodas zināšanas. Pats galvenais mums – apvienot mūsu tautu.

Grozījums Imigrācijas likumā skar piecus tūkstošus cilvēku. Man liekas, tas ir vienkārši priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Un tiešām, “Nacionālā apvienība”, mums ir, ko darīt, mums ir, ko darīt mūsu valsts labā, nevis dalīt cilvēkus. Un atkal tie vecie cilvēki! Viņiem būs grūti.

Es jau, man liekas, 10 vai 12 reizes esmu kāpusi tribīnē, lai pastāstītu jums tieši par šiem cilvēkiem. Es nerunāju par jauniem cilvēkiem, runa ir tieši par tiem, kam tagad ir grūti.

Lūgums neatbalstīt šo likumprojektu, bet atbalstīt cilvēkus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Prezidij! Kolēģi! Latvijas Republikas Satversmes 1. pants noteic: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Satversmes 1. panta tvērumā ietilpst no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātais tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, kas aizsargā personas reiz iegūtas tiesības, tādējādi persona var paļauties uz to, ka tiesības, kas iegūtas saskaņā ar spēkā esošu tiesību aktu, noteiktā laika posmā tiks saglabātas un reāli īstenotas.

Turklāt tiesiskās paļāvības aizsardzības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanai regulējums tiek mainīts.

Ir jāatzīst, ka pēdējo divu gadu laikā likumdevēju rokās esošā vara jebkurai personai – vai tā dzimusi Latvijā vai jebkādu iemeslu dēļ ieradusies Latvijā, vēloties atrasties demokrātiskas un tiesiskas valsts patvērumā, – nodrošina nepārtrauktu neskaidrības un baiļu sajūtu. Cilvēki ar termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujām tiek spiesti dzīvot bailēs par rītdienu, un šeit vairs nav runa par valsts drošību vai patriotismu, bet par lūgumu pārtraukt šo haotisko normu grozīšanu.

Kopš 2022. gada februāra šie būs jau astotie Imigrācijas likuma grozījumi. Ik reizi grozījumi aptver plašu jautājumu loku un papildu pienākumu prasību virkni. Šķiet, ka likums tiek labots un pārrakstīts, zaudējot jebkādu saikni ar realitāti, aizmirstot, ka aiz katra panta stāv cilvēki. Vara, kura vēlēšanu ceļā mums tika deleģēta, pašlaik tiek izmantota ne attīstībai vai uzlabošanai, bet atsevišķu cilvēku trenkāšanai.

Aicinu mūs visus pieturēties pie demokrātiskas valsts pamatprincipiem – nodrošināt ikvienam Latvijas iedzīvotājam pastāvīgu un prognozējamu normatīvo regulējumu, balsojot “pret” kārtējiem Imigrācijas likuma grozījumiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

“Nacionālā apvienība”, tā ir uzvara, goda vārds! Jums palīdzēja tie cilvēki, kuriem pēc būtības vajadzēja kaut kā apgrūtināt jūsu darbu. Bet tagad jums ir Satversmes tiesas lēmums. Pret šo struktūru vispār neko nevar pateikt. Tas ir augstākais punkts. Ja jums ir šāds dokuments, jūs varat darīt jebko, nevienam šajā telpā nav nedz kādas tiesības, nedz kādas manevra iespējas, lai kaut ko izdarītu. Jums tā ir skaļa uzvara... un jums palīdzējuši.

Bet atkal atgriežamies pie cilvēciskā jautājuma. Tie cilvēki pie mums taču dzīvo visu savu mūžu. Skaidrs, ka var pateikt, ka viņi varēja mainīt savus dokumentus, savu statusu, varēja visu, bet viņi ir vairāk mūsējie nekā... ārpus Latvijas. Viņi ir vairāk ar mums nekā ar kaut kādu citu valsti ārpus mūsu robežām. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Manā skatījumā, kolēģi, balsojums ir politisks, cilvēcisks un... pēc Satversmes tiesas sprieduma.

Es pilnīgi piekrītu tam, ka Iekšlietu ministrija izdomāja nākt ar šādu piedāvājumu. Nu, Satversmes tiesa nolēma... Es pilnīgi saprotu šo rīcību. Ministrija nevar nepakļauties, bet šeit taču ir 100 cilvēki, kuri ir tautas vēlēti deputāti. Es vairākas reizes esmu redzējis, ka jūs pieņemat lēmumus, kas balstīti uz cilvēciskās sajūtas – tā, kā pienākas pēc dvēseles. Jums tāda iespēja ir, neviens jūs neierobežo, neviens likums neliedz jums pieņemt lēmumu tā, kā, jūsuprāt, būtu pareizi, lai saliedētu sabiedrību.

Man jau tagad zvana cilvēki no laukiem, reģioniem un tiešām... kuri ir nonākuši šajā situācijā un nejūtas vairāk kā mājās, bet viņiem gribas justies kā mājās, viņiem Latvija ir mājas. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Mēs tagad izdarījām tā, ka šie cilvēki ir politiskais instruments. Dombravas kungs, tā arī ir. Vienā pusē viņus izmanto, otrā pusē izmanto. Es nezinu. Manā skatījumā, ja jums būtu tiešām tādi ideoloģiski mērķi, jūs varētu sekot līdzi šim procesam pēc vēlēšanām. Tagad ļoti labi var redzēt, ka šo cilvēku izstumšana ārpus Latvijas ir politiski motivēta. Šeit taisnīguma nav.

Viņi neko sliktu mūsu valstij nav izdarījuši, viņi pret mūsu valsti nav nostājušies, un tas ir svarīgs moments. Vairākiem Latvijas iedzīvotājiem, arī cilvēkiem, kas tagad atrodas šajā telpā, ir tuvinieki un radinieki ar šādām pasēm. Viņi nav nekādi ienaidnieki, tas ir fakts. Vienkārši agrāk tā bija, un tas bija pilnīgi normāli. Šodien politiskā situācija ir mainījusies.

Bet es vēršu absolūti visu frakciju uzmanību uz... Jūs taču veidojat politisko situāciju valstī, jūs! Un cilvēki, kuri atrodas ārpus parlamenta, ir spiesti pakļauties. Ja šodien... Pāris gadu atpakaļ Zatlers brauca dāvināt sportiskus kreklus kaimiņvalsts līderiem un visi uzskatīja, ka tas ir normāli. Tagad situācija ir mainījusies, neviens nevienam neko nedāvinās.

Parastie cilvēki ir atkarīgi no jums, viņi nespēja prognozēt, ka pēc 10 gadiem šī pase būs slikta vai pēc 10 gadiem cilvēks, ar kuru viņa ir precējusies – viņš ir krievu tautības cilvēks ar Krievijas pasi –, būs izraidīts no valsts. Jā, divas nedēļas atpakaļ latviete... atkal, divi bērni, viens ir īpašais... atbrauca no Maskavas... no radiniekiem... Turpat uz robežas, jūs varat iedomāties, robežsargi viņus – hopā! – pa malām: tu pie sevis uz Krieviju, tu pie sevis uz Latviju! Viss. Viņa atnāk pie mums, viņa nesaprot, ko darīt. Viņai viens bērns ir īpašs... viņa ir lat-vie-te! Nu – kāpēc? Kas vispār notiek ar mūsu valsti?

Mēs šajā situācijā nekādā veidā nevājinām mūsu kaimiņus un nestiprinām Latviju. Saprotu, ka ideoloģiski un tviterī tas izskatās ļoti forši – mēs tūlīt visus... iztīrīsim... Bet pa lielam mēs visi esam saistīti. Pēdējā pusgada laikā mums ir trīs tādas ģimenes – trīs! –, ka latvietes, mūsu meitenes, ir apprecējušas Krievijas pilsoņus – tā ir viņu izvēle, viņu mīlestība –, un tagad ģimenes ir šķirtas. Divas ir aizbraukušas uz Krieviju, viena cīnās šeit, cenšas palikt Latvijā, bet visdrīzāk būs spiesta emigrēt uz Krieviju, jo viņai tur ir vīrs.

Tas nav normāli. Absolūti. Kolēģi! Politika, protams, ir tāda diezgan netīra lieta, bet šeit spekulēt ar cilvēku dzīvībām ir ārkārtīgi nesmuki. Daudzi Latvijas pilsoņi, kuri godina mūsu valsti, zina mūsu himnu, mīl mūsu karogu... un viņiem, piemēram, viens no vecākiem ir ar šādu pasi. Nu, ir tādi cilvēki, nu, ko tagad darīt? Viņš jau ir vecs, nenokārtos neko, a 75 gadi vēl nav. Nu, priekš kam viņu aiztikt?

Kolēģi, man lūgums: ir juridiskas lietas, un ir cilvēciskas lietas, un uzturēšanās atļaujas ir cilvēciska lieta. Padomājiet ar sirdi! Lūdzu! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Šis nav tikai politisks jautājums, pavisam noteikti nav. Šis ir drošības jautājums. Es nevaru piekrist iepriekšējam runātājam, kas mēģina stāstīt pekstiņus, ka šie cilvēki jau neko pret Latvijas valsti nav izdarījuši. Šie cilvēki – viena daļa – ir bijuši okupācijas varas sastāvā, ir bijuši PSRS bruņotajos spēkos, kas nodrošināja Latvijas okupāciju, tālāk iesaistījušies Interfrontes aktivitātēs pret Latvijas valstiskumu, un beigās viņi ir izvēlējušies Krievijas pilsonību, nevis Latvijas pilsonību tad, kad bija iespēja to iegūt, citi pat ir atteikušies no Latvijas pilsonības. Nav neko izdarījuši pret valsti? Muļķības!

Tajā pašā laikā radīt nosacījumus, ka šīm personām ir jāaizpilda anketa, kurā viņi apliecina savu vērtību orientāciju, – es domāju, tas nav nekas briesmīgs. Citiem... uzrādīt valodas zināšanas – tas nav nekas briesmīgs.

Atbalstām šo likumprojektu un virzāmies uz priekšu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debašu turpinājumā vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Tātad, manuprāt, šī ir pašsaprotama norma, kas iepriekš likumdevējam bija paslīdējusi garām. Ir labi, ka Satversmes tiesa ir uz to norādījusi, lai mēs šo nepilnību varam novērst... un šo dažādo attieksmi pret Krievijas pilsoņiem un tiem tūkstošiem, kas bija veiksmīgi izslīdējuši no iepriekšējām valodas pārbaudēm un prasībām. Tāpēc šis noteikti ir atbalstāms virziens, un es ceru, ka šodien mēs visi, visi par to nobalsosim... vai vairākums, respektīvi.

No Rosļikova kunga dzirdējām, ka šis ir cilvēktiesību jautājums un ir jāvērtē kā cilvēkiem. Tad es aicinu izlasīt likumprojektu. Tur ir rakstīts, ka likumprojekts atbilst starptautiskajām saistībām, tostarp arī Eiropas Savienības tiesībām imigrācijas jomā un starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā. Tātad visas cilvēktiesības ir ievērotas, un nevajag izdomāt, ka bijušajiem PSRS armijas pārstāvjiem būtu kaut kādas vēl īpašākas cilvēktiesības, nekā Eiropā ir noteikts.

Ja jūs mēģināt iežēlināt ar konkrētiem gadījumiem par to, kā tās prasības tiek attiecinātas, uzdodiet jautājumu tiem, kas ir radījuši apstākļus, kāpēc viņi ir nonākuši pie Krievijas pasēm. Es neesmu dzirdējis, ka jūs būtu kritizējis Krievijas vēstniecību vai konsulātus, kas šīs pases izsniedza, vai nevalstiskās biedrības, kas aicināja cilvēkus, veda aiz rociņas, lai viņi ņemtu šīs Krievijas pases, vai medijus, kuri nenosodīja vai pat aicināja izmantot šādas iespējas.

Skaidrs, ka viņu darbības rezultātā šobrīd tie Krievijas pilsoņi, kurus jūs aizstāvat... viņu darbības rezultātā šobrīd ir šie iežēlinošie stāsti, ko jūs pats atskaņojat. Tāpēc varbūt vērsieties pie tiem, kuri izveidoja šo situāciju. Kāpēc daudzi, kas pirms tam skaitījās (kā jūs pats vienmēr pasvītrojat) Latvijas valstspiederīgie, tātad Latvijas nepilsoņi... kāpēc viņi pārgāja... un ņēma Krievijas pases?

Esiet konsekvents savos izteikumos un vērsieties pret viņiem, un neviens... Jūs sakāt: ļausim viņiem justies kā mājās. Mēs jau ļaujam viņiem justies kā mājās. Iemācieties valodu! Jebkurš šeit var justies kā mājās neatkarīgi no tā, kāds ir pagātnes konteksts, bet jūs prasāt izņēmumu, nepamatoti atsaucaties uz cilvēktiesībām, tāpēc jūsu teiktais vairāk līdzinās dezinformācijai nekā argumentācijai.

Aicinu atbalstīt likumprojektu un novērst šo nepilnību Imigrācijas likumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Ja mēs šodien diskutētu par šo jautājumu... laikā, kad ir 1992., 1993., 1995. gads... tad argumentācija par Interfronti, visdrīzāk, būtu ļoti pamatota, jo Interfronte tiešām ir bijusi un tā strādāja pret Latvijas neatkarību, bet ir pagājuši jau vairāk nekā 30 gadi, kopš Latvija ir atguvusi neatkarību, un tās runas, kuras skanēja no šīs tribīnes, turpina skanēt. Paaudzes jau sāk nomainīties.

Es nebūtu nācis un diskutējis, ja šis likumprojekts nebūtu saistīts ar to, ka galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijā drošību. Tātad cīņa pret pensionāriem, tiem, kas kaut kādu iemeslu pēc (un mēs zinām šos iemeslus), dzīvojot Latgalē... daudzās vietās ikdienā cilvēki runā krievu valodā... kaut kādu iemeslu pēc viņi tās pases nav nomainījuši. Viņi dzīvoja šādā vidē, bet viņu bērni ir Latvijas pilsoņi. Un tas ir tas, par ko mēs runājam, un, ja mēs gribam pensionārus, kuriem ir 70 gadi, spiest likt visus šos eksāmenus, es esmu jau vairākkārt teicis – daudzi no viņiem drīzāk dabūs infarktu, nekā nokārtos eksāmenu. Mēs redzam to, ka cilvēki pusmūžā... ļoti daudziem ir lielas veselības problēmas.

Ja tas ir principiāls jautājums Nacionālajai apvienībai, es saprotu, jā, viņi vienmēr to ir pauduši, bet pārējām partijām es gribu teikt, ka tā problēma jau ir tāda – Padomju Savienībā ļoti bieži tika izmantots termins “kolektīvā atbildība”. Ja kāds tavā ģimenē kaut ko sliktu ir izdarījis, visi ir atbildīgi. Kurus tad savā laikā sūtīja uz Sibīriju? Tos, kuru ģimenē kāds kaut ko bija izdarījis pret padomju varu... pieņemsim. Tātad tā tas ir bijis, vai ne? Protams, nevainīgi cilvēki tika aizsūtīti, bet ideja bija tāda – kolektīvā atbildība.

Šodien, ja mēs runājam par drošību, runāt par likumu, kas uzreiz automātiski pasludina, ka kaut kādi cilvēki ir vainīgie... es teikšu tā: mums ir drošības dienests... mums ir virkne drošības dienestu, un, ja kāds no šiem dienestiem pasaka, ka tas Latvijai ir bīstams cilvēks vai viņš ir kaut ko noziedzies, lūdzu, tiesājam viņu. Par to jau ir tas stāsts. Bet šoreiz vienīgais noziegums ir tas, ka viņš valodas eksāmenu nevarēja nokārtot, nevarēja aizpildīt. Ļoti bieži nevis likums nosaka būtību, bet cilvēciskā attieksme. Un šī cilvēciskā attieksme pret šiem pensionāriem šodien nav godīga, tā pat ir nežēlīga pret tiem, kas... nu nav viņi valodu iemācījušies, bet, ja mēs 30 gadus esam strādājuši tā, kā esam strādājuši, un tie cilvēki varēja dzīvot savā vidē, tad kaut kas nav bijis kārtībā.

Mēs taču redzam, kas brauc projām no Latvijas uz ārzemēm. Oficiālā statistika parāda, ka vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku ir aizbraukuši, starp kuriem ir gan latvieši, gan krievi. Nav viss labi Latvijā. Un tagad, kad cilvēki brauc projām no Latvijas, mēs ķeramies pie pensionāriem un sakām: viņi ir tie, kas nodrošinās drošību, tie, kam... izsūtām viņus ārā, un tad mēs dzīvosim drošībā. Kāda drošība saistībā ar pensionāriem?

Ja runa ir par Interfronti – ja kāds ir noziedzies un vēl nav atrasts, tad, lūdzu, ir likumi par kaut kādiem noziegumiem, par ko var tiesāt, bet tagad visus ņemt notiesāt... Diemžēl mēs dzīvojam tādā valstī. Šoreiz es uztraucos ne tik daudz par tiem cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu pēc to valodu nav iemācījušies, bet es uztraucos par viņu ģimenēm kopumā, jo šo cilvēku absolūtais vairākums, kas pārstāv šīs ģimenes, tātad viņu bērni un mazbērni, ir Latvijas pilsoņi... jūs saprotiet.

Mēnesis līdz vēlēšanām, un atkal valstī ir virkne ekonomisku problēmu. Mēs neko neesam atrisinājuši, Latvija joprojām ir pēdējā vietā ekonomiskajos rādītājos, bet, redz, kur... super, atradām!... vot, pensionāri 75 gados, kas nav iemācījušies valodu, – viņi ir tie, kas apdraud Latvijas drošību. (Starpsauciens: “Jā!”; starpsauciens.)

Es nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai otro reizi.

S. Čulkova (ST!).

Es ļoti iesaku “Nacionālajai apvienībai” tomēr izlasīt likumu un saprast, kā viņi ir saņēmuši Krievijas Federācijas pasi. Gribu jums vienkārši atgādināt: patīk jums vai ne, es esmu krieviete, bet Latvija ir mana dzimtene, un mēs, mūsu frakcija, turpināsim aizstāvēt jebkuru cilvēku, kuram vajag palīdzību Latvijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Kalniņas-Lukaševicas kundze! Godātie kolēģi! Šlesera kungs, nebūtu nākusi runāt šeit, no Saeimas tribīnes, ja jūs muļķīgā kārtā nebūtu pieminējis deportācijas no Latvijas. Šis ir drošības jautājums, tas, par ko mēs runājam šodien, bet jūs runājāt par deportācijām un kolektīvo atbildību. Lai tas paliktu Saeimas stenogrammā, es gribu uz to atbildēt, jo mana ģimene ir piedzīvojusi deportācijas – un divkārt, tāpēc es jūtu morālu pienākumu šeit nākt un par to runāt.

Deportāciju piemiņas dienā mēs kā Saeimas pārstāvji, kā tautas priekšstāvji iesim un pieminēsim deportētos. 1941. gadā tika deportēta liela daļa Latvijas politiskās elites un ne jau tāpēc, ka viņi bija kaut ko nodarījuši vai... ne visi bija vērsušies pret padomju varu. Nē, tika analizēts, ko viņi ir darījuši Latvijas laikā, tātad pirms okupācijas, tika ņemts vērā viņu mantiskais stāvoklis. Protams, tie bija turīgi cilvēki, kas tika deportēti. Tika deportēti arī ebreju tautas pārstāvji. 1949. gada deportācijas pamatā skāra zemniekus, ar tām tika “pārlauzts mugurkauls” mūsu zemniecībai.

Otra lieta, ko es gribēju pieminēt. Mēs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šo likumprojektu, kas ir darba kārtībā, analizējām ļoti rūpīgi, un “Nacionālā apvienība” bija iesniegusi savu versiju. Šis ir dažu deputātu iesniegtais pārstrādātais... “otrais uzlējums”, varētu teikt, plaģiāts. Arī tā varētu teikt. Bet labi, mēs šo... labu lietu atbalstīsim.

Ir divas pamatlietas: viena – valsts valodas zināšanas, otra – Valsts drošības dienesta veiktās pārbaudes. Abas ir par drošību. Bet es ceru, ka no Saeimas tribīnes vairs nebūs jāklausās absurdi un muļķīgi apgalvojumi par mūsu tautas ciešanām un par deportācijām tajā skaitā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Gribu minēt, ka tajos laikos cilvēku skaits... no Baltijas valstīm deportēja laikam 90 tūkstošus, puse no viņiem (45–50 tūkstoši) bija no Latvijas. Jūsu politikas dēļ 300 tūkstoši labvēlīgas vai savas vēlmes... paši deportēja sevi uz citām valstīm. Tikai 30 gadu laikā (Starpsauciens.) 300 tūkstoši izbrauca no Latvijas tādas politikas dēļ. (Starpsauciens.)

Lojalitāte. Es piedalījos komisijā, izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, un uzdevu ļoti vienkāršu jautājumu: lojalitāte un valoda – kas kam ir svarīgāks? Lojalitāte. Un kā to vērtēt – to lojalitāti? Neviens no jums nevar apgalvot, ka zina, kā mērīt un vērtēt lojalitāti. Lojalitāte pat nav konstanta, lai to mērītu un vērtētu. Lojalitāte var mainīties ik gadu, ik mēnesi, ik stundu. (Starpsauciens.) Vai tādā gadījumā... cik bieži ir nepieciešams vērtēt un mērīt lojalitāti?

Lojalitāti jūs mērāt ar anketu, ko... vai valsts valodas zināšanām... vai gribat mērīt. Sakarā ar to, ka lojalitāte nav konstanta un tās mērīšana ir laika tērēšana (institūciju darba laika tērēšana, cilvēku laika un viņu ģimenes laika un līdzekļu tērēšana)... tālāk – lojalitāti mēs nevaram izmērīt. Nu, nevaram. Neviens no jums nevar apgalvot, ka tieši valsts valodas zināšanas... tas cilvēks būs simtprocentīgi lojāls Latvijai, vai, aizpildot anketu, viņš simtprocentīgi ir lojāls Latvijai. Nu nav tā. Neticu.

Valoda. Tālāk – valoda. Valoda un ģimene. Kas šķiet svarīgāks? Vai par valodu jūs iesiet aizstāvēt savu ģimeni vai savu valsti? Sauklis: ejam karot ar ienaidnieku, jo mums jāaizsargā sava valoda! Es domāju, ka – nē. Lielākā vērtība būs, ja jūs sauksiet: es aizstāvēšu savu ģimeni, es aizstāvēšu savus bērnus, es aizstāvēšu savus vecākus! Šis ir sauklis, un ar šo es varu pateikt, ka ģimene ir vērtīgāka. Manā dzīvē vērtīgāka ir ģimene, un man vienalga, kurā valodā runās mans bērns, pat ja viņš ir aizbraucis uz Angliju un runā angliski. Man vienalga. Es aizstāvēšu savu bērnu, kurā valodā viņš nerunātu (Zālē troksnis.), un man nebūs (Starpsauciens.)... jā. Jūsu bērni arī ir tur, un es zinu, kur un kādā valodā viņi runā. (Starpsauciens.)

Tālāk. Vai lojalitāte nav tas, ka cilvēks ar Krievijas Federācijas pilsonību izveidoja šeit ģimeni, radīja bērnus, kuri jau ir Latvijas Republikas pilsoņi, pat mazbērni ir, mazmazbērni ir? Man liekas, tas ir svarīgāk un svarīgāk par valodu, – ka viņš šeit nodzīvoja 30 gadus, nekur no šejienes neaizbraucot, šeit pavadot laiku, audzinot jūsu, mūsu... piederīgi... valstu... bērnus, savus mazbērnus, un līdz šim audzina tos mazbērnus. Man liekas – tas ir svarīgāk. Un jūs gribat izjaukt šīs ģimenes. Vai tas ir pareizi? Vai tikai cilvēka nepietiekamās valodas zināšanas dēļ cilvēku var izņemt no ģimenes un izjaukt ģimeni?

Likuma priekšā un taisnīgumu un tikumību liekot uz svariem, vērtējot lojalitāti, vienā pusē liekot valodas nepietiekamas zināšanas veciem cilvēkiem un otrajā pusē – ģimeni un Latvijā nodzīvotos gadus... Latvijas labā ceļot, strādājot šeit... ceļot būvniecības uzņēmumus, vispār visu infrastruktūru, kas šeit ir tagad. Jums tas liekas svarīgāk? Pavērtējiet to, kur ir lojalitāte, – vai es zinu latviešu valodu pietiekamā līmenī, vai es audzinu šeit bērnus?

Pārejot visām grūtībām, kas bija pa šo gadu... pa šiem gadiem... un tiešām deviņdesmitajos gados neviens nezināja, kas būs tagad. Kāpēc jūs sodāt cilvēkus par to, kādus lēmumus viņi pieņēma tad? Vai jūs nesodīs par to, kādus lēmumus jūs pieņemat tagad?

Un vēl – komisijai bija ļoti skaidri un skaļi pateikts un paskaidrots, ka šī sistēma, kura ir izveidota (pagājušo reizi, aizstāvot tos cilvēkus, es teicu), nav piemērota. Ārstniecības pakalpojumi un ārstu komisijas iziešana... šiem grozījumiem... nepaspēja cilvēki iziet visus ārstus un pierādīt, ka tiešām viņiem ir vāja veselība, lai to darītu, un nepietiekama veselība, lai pat aizbrauktu uz to komisiju vai pat uz valsts valodas eksāmenu.

Gribu vēl minēt, ka likuma “Par valsts pensijām” 11. panta pirmajā daļā minēts, ka uz vecuma pensiju ir tiesības “sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem”. Nevaru saprast, kāpēc tad mēs pārbaudām valsts valodu no 75 gadiem. Paskaidrojiet, lūdzu, kur 65, kur 75?! Kāpēc vecuma pensiju mēs skaitām no 65, bet valodu prasmes mēs prasām no 75?

Cilvēks aiziet pensijā, viņam nevajag pierādīt valsts valodas zināšanas, jo viņš jau nestrādā. Tas vairāk ir domāts tiem cilvēkiem, kuri aktīvi piedalās darba tirgū, bet šeit es nesaskatu tādu nepieciešamību. Tāpēc varam samazināt to slieksni līdz 65 gadiem, lai nemocītu vecus cilvēkus.

“Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.” Satversmes 95. pants. Izņemot no ģimenes... tas ir cietsirdīga... cietsirdīga (Starpsauciens: “Labāk būtu paklusējusi!”)... “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.” Satversmes 96. pants.

Pieņemot grozījumus tādā redakcijā, kā tiek piedāvāts šobrīd, nosakot par slieksni 75 gadus, notiek iejaukšanās no valsts puses personu privātajā dzīvē, jo tādējādi personām tiek uzlikts papildu pienākums, esot pensijā, mājās izmantot ne dzimto valodu, ierobežojot viņu tiesības uz domas un apziņas brīvību. Satversmes 99. pants.

“Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos [..] atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.” Satversmes 106. pants. Tad... saprotams, kāpēc ar šādiem grozījumiem personas, kuras atrodas pelnītā pensijā, ir jāpiespiež, pārkāpjot cilvēktiesības, apgūt valsts valodas zināšanas virs šo pensionēto personu spējām.

Ir pagājis laiks (Starpsaucieni.), ilgs laiks, un šo eksāmenu sistēmu varēja izmēģināt daudzi, kas ir latvieši kopš dzimšanas, un tiem, kas mācās latviešu skolā, runā latviski, ir grūtības nodot eksāmenu. Bet jūs to pieprasāt no veciem cilvēkiem.

Satversmes 114. pants paredz: “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.” Ja Valsts valodas likumā ir teikts, ka “valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”, man vēl jums jautājums: a kāpēc šīs personas kārto eksāmenu latviešu valodā? Kāpēc dota iespēja izvēlēties starp latviešu un latgaliešu valodu? Ir vērts aizdomāties.

Lūdzu ņemt vērā veco cilvēku veselību, to, ka viņi nav spējīgi tādā vecumā nokārtot... un, ja pat viņi zina valodu, ir baigais stress gan veciem cilvēkiem, gan viņu ģimenēm iet uz eksāmenu un kārtot. Pat jauniešiem tas ir stress, bet šeit – veci cilvēki, kuri dzīvoja un strādāja arī Latvijas labā.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Esmu spiesta atgādināt, ka Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. pantā ir teikts, ka “deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju”. Es domāju, nav pieņemams, ka no Saeimas tribīnes izskan deportāciju nozīmes nonicināšana un apjoma samazināšana.

Ļaujiet jums atgādināt, ka 1941. gada deportācijās vienā naktī no Latvijas tika izvesti 15 400 cilvēki un 1949. gada deportācijās vienā naktī no Latvijas tika izsūtīti 42 149 cilvēki.

Lūdzu, atcerēsimies par savu pienākumu godīgi minēt faktus un tos interpretēt. (Starpsaucieni.)

Turpinām debates.

Vārds deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Cienījamā priekšsēdētājas biedre! Cienījamie deputāti! Paldies priekšsēdētājas biedrei, kas palīdzēja man sākt manu uzstāšanos.

Vispirms par deportācijām. Skaitļus jūs nosaucāt pareizi. 1949. gada 25. martā manu vectēvu, vecmammu, māti, tēvu, brāļus – visus salika vagonā un aizveda uz Omskas apgabalu. Tie bija 42 tūkstoši, jā, tā bija traģēdija. Viņiem atņēma māju, tajā ierīkoja kolhoza kantori, tās drupas viņi dabūja atpakaļ 1991. gadā, kad sākās denacionalizācija.

Bet kas notika vēlāk? Tās daudzās valdības, kuras stāstīja mūsu pilsoņiem, ka mūs gaida labklājība, ka mēs tuvākajā laikā noķersim Eiropas vidējo dzīves līmeni... aizbrauca prom vairāki simti tūkstošu cilvēku, daļai no kuriem banka atņēma māju vai dzīvokli un vēl aplika ar parādiem. Vai tā nav tāda pati deportācija? Jūs, Nacionālā apvienība, bijāt entajās valdībās, jūsu darbības rezultātā vairāki simti tūkstošu ir tieši tāpat deportēti. (Starpsauciens.) Jūsu darbības rezultātā viņi ir ekonomiskie bēgļi.

Bet tagad... tagad... pie kā ir vainīga tā ģimene, kur vīrs ir latvietis, 75 gadus vecs, sieva – krieviete, Krievijas pilsone, 75 gadus veca, kura klausījās jūsu daudzo valdību runas, ka ir noslēgtas NATO partnerattiecības mieram starp NATO un Krieviju. Bija? Bija. Jūs stāstījāt, ka viss būs ļoti rožaini un labi, ka mums ir draudzīgas attiecības ar Krieviju. Pirms dažiem gadiem Kariņš dāvināja Lukašenko hokeja kreklu, 2011. gadā Zatlers ar Rinkēviču dāvināja Putinam hokeja kreklus. Tas viss bija. Un šie cilvēki jums ticēja. Viņi ticēja, ka viss ir kārtībā.

Labi, es zinu savu krievu valodu, dzīvoju, kā es vienmēr saku, Zabludovkā jeb, kā to tagad sauc, Priežmalē Latgalē... it sevišķi vecticībnieki. Un kas pēkšņi notika? Mēs tagad sāksim viņiem atriebties par to, ka manus vecākus 1949. gadā deportēja uz Sibīriju? Mēs viņiem visiem atriebsimies! Pat ja viņam ir 100 gadi, ja? Nu labi, jūs tur esat ielikuši 75 gadus, bet, ja 74, – lai mācās valodu. Tā ir tā jūsu attieksme pret Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem?

Parunāsim par 4. maija deklarāciju. Kāda lojalitāte pret valsti bija tiem latviešiem, kas balsoja “pret” neatkarības deklarāciju? Vesela virkne latviešu – paskatieties vēsturē! – balsoja “pret”. Kāds tam sakars ar valodu? Bija tāds Dīmanis, Interfrontes līderis, labāk runāja latviski nekā Dombrava. Un kur tur bija lojalitāte pret Latviju?

Tā ka es esmu kategoriski pret šādu atriebību kaut kādai nelielai daļai cilvēku.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Esam saņēmuši deputātu Edmunda Jurēvica, Harija Rokpeļņa, Edmunda Zivtiņa, Andra Šuvajeva, Alekseja Rosļikova, Raivja Dzintara un Andra Kulberga iesniegumu ar priekšlikumu turpināt šā gada 2. maija sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. (Starpsauciens: “Jā!”) Deputāti piekrīt. Turpinām darbu.

Nākamajam vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Mums bija tāda Saeimas deputāte Grevcova, un izskatās, ka vēl viena “Stabilitātei!” deputāte grib sekot viņas pēdās, pārkāpjot Krimināllikuma 74.1 pantu – attiecībā uz genocīda, kara nozieguma noliegšanu un attaisnošanu, trivializēšanu. Arī no Krištopana kunga skan kaut kas līdzīgs.

Izbeidziet darīt šīs lietas! Saeima nav tā vieta, kur jūs mēģināsiet trivializēt notikumus, kas notika ar latviešu tautu padomju okupācijas un arī nacistiskās Vācijas okupācijas laikā, salīdzinot ar notikumiem, kas ir notikuši pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad cilvēki ir pieņēmuši brīvprātīgus lēmumus.

Izskanēja, ka, ja ārvalstniekam, kurš vēlas dzīvot Latvijā, būtu pienākums zināt latviešu valodu, tā ir spīdzināšana – par ko jūs runājat?! Nu tiešām, kas tās par muļķībām?! Uzbekistānas pilsonis, kas vēlas dzīvot Latvijā, var apgūt latviešu valodu, ja viņš vēlas dzīvot ilgtermiņā, bet, redziet, Krievijas pilsoņi ir tā īpašā izredzētā kategorija. (Starpsauciens: “Nav!”) Tā nav un nebūs vairs nekad! Tie Krievijas pilsoņi, kuri sakārtos savas attiecības ar Latvijas valsti, var justies laimīgi, ka Latvija dod viņiem iespēju šeit dzīvot, nevis viņiem ir jāatgriežas Putina Krievijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei otro reizi. (Zālē troksnis.)

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pirmām kārtām es gribu atgādināt tādu lietu... ja jūs, Dombravas kungs, apmeklētu Sarkanajā zālē notikušās diskusijas un seminārus vai sarunas... bija teikts... es no tribīnes nepaužu savu viedokli. Es paužu cilvēku viedokli, tāpēc par šo es nevaru būt sodīta. Tas ir viens. (Starpsauciens.)

Otrais ir tas, ka neviens šeit nenoliedza neko, ko jūs tagad minējāt. Tas ir otrs.

Trešais. Jā, okupācija, deportācija – bija. Es teicu, ka tieši jūsu valdības pieņemto lēmumu dēļ mēs pazaudējām un tiek pazaudēti cilvēki. Jā, ekonomisko apstākļu dēļ cilvēki pamet Latviju un brauc uz ārzemēm pelnīt. Paprasiet! Paprasiet viņiem, kāpēc viņi pamet Latviju! (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Man brīžiem šķiet, ka mums visiem vajadzētu nolikt kādu Saeimas deputātu ētikas kodeksa eksāmenu. Piemēram, 6. punkts: “Deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām, balsojumiem u. c).”

Turpinām debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi! Ja būtu deviņdesmitie gadi, tad tas būtu pašsaprotami. Bet tas, ko es vēlos, Mūrnieces kundze, jums atbildēt, – Latvijas tauta ir cietusi padomju režīma laikā, cilvēki ir bijuši deportēti bez vainas – tikai tāpēc, ka viņi bija latvieši, ka ieņēmuši kādus lielākus amatus. Tādu cilvēku ir daudz.

Vilis Krištopans ir piedzimis Sibīrijā, tāpēc ka viņa ģimene bija izsūtījumā, bet Vilis Krištopans šodien, uzstājoties no šīs tribīnes, teica, ka nevajag atriebties par to, ka mums ir tāda vēsture, tagad, kad ir pagājuši vairāk nekā 30 gadi. Būtība ir tāda, ka mums tā vēsture diemžēl tāda ir, cilvēki ir bijuši izsūtījumā... bet viņu kļūst aizvien mazāk, jo lielākā daļa jau ir nomiruši, ir vēl kādi palikuši (kas bija bērni), bet lielākā daļa jau ir miruši.

Par ko ir tas stāsts? Daļa gados vecāku cilvēku te ir palikuši ar Krievijas pasēm, tāpēc ka viņiem ir ģimene arī Krievijā. Ja mēs apskatāmies, piemēram, uz Nacionālās apvienības biedriem... daudzās Saeimās strādāja Pēteris Tabūns, viņš bija ievēlēts no TB/LNNK daudzos sasaukumos. Viņš bija PSKP biedrs, bet vienlaikus, kad uzstājās no šīs tribīnes, viņš bija ļoti nacionāli noskaņots un viņa runas bija tiešām aizraujošas, ļoti nacionālas – uzstājās pret Plineru, citiem, kas sēdēja šajā zāles pusē. (Norāda uz zāles kreiso pusi.)

Tas, ko es esmu dzirdējis, – viņš ir bijis propagandas rupors, kurš tad, kad notika demonstrācijas krastmalā, sauca: “Lai dzīvo Padomju Savienība! Lai dzīvo Komunistiskā partija! Lai dzīvo mūsu līderi!” un tā tālāk. Pēc tam kļuva par TB/LNNK biedru. Varbūt viņš tiešām mainījās, bet padomju laikā viņš bija propagandists. Šodien pārmest to, ka viņš ko darīja padomju laikā, mēs, protams, varam... Tie ir fakti, es to neesmu izdomājis. (Starpsauciens.)

Es uzskatu, ka šobrīd pareizais risinājums būtu ļaut tai vecākajai paaudzei nomirt mierīgi... viņiem gadiņš palicis, varbūt divi vai pieci, vai 10... vienkārši aiziet. Tā pagātne, kura ir, beigsies pati no sevis. Neviens jaunāks nepaliek, ja mēs runājam par pensionāriem. Tā ir mana pozīcija. Un šajā gadījumā, pasarg dievs, vēl runāt par to, kas ir bijis padomju laikā...

Protams, latviešu tauta ir bijusi represēta, tāpat kā citas tautas, kuras bija izsūtītas... ebreju tauta, kas cieta no nacistiskās Vācijas. Vēsture ir bijusi diezgan traģiska. Bet es vienkārši aicinu aizdomāties... jo nekas jau nebeigsies ar šo balsojumu, būs vēl citi balsojumi, jo ir priekšvēlēšanu laiks. Savu neizdarību ir vieglāk noslēpt aiz nacionālās pozīcijas – tūlīt mēs sodīsim vainīgos, nodevējus, kuri apdraud Latvijas drošību. Kāpēc jūs rakstāt “apdraud drošību”? Jo ikvienu cilvēku mūsu valstī ir iespējams tiesāt, ja viņš ir noziedzies pret valsti.

Tas, kas arī šodien izskanēja, – kurš ir tas, kas pārbaudīs lojalitāti? Kāds uzrakstīs anketā, pateiks, ka viņš ir lojāls, nosodīs Krieviju, Krievijas vadību un tā tālāk, a beigās izrādīsies, ka viņš ir Kremļa aģents, bet ir iefiltrējies ļoti nacionālā kustībā. Daudz kas ir bijis mūsu laikā – spiegi, provokatori un tā tālāk, tas vienmēr ir bijis. Ja kāds uzrakstīs uz baltas lapas ar pildspalvu, ka viņš ir lojāls, tas nenozīmē, ka viņš būs lojāls. Tad jau viss būtu ļoti vienkārši – uzraksta un vispār... atlaid policiju, kā saka... mēs dzīvojam drošā valstī, un ne par ko nav jābažījas.

Tās manas bažas ir, ka tagad jūs esat ķērušies klāt pensionāriem, paceļot karogu pirms vēlēšanām, sakot: mēs tūlīt dzīvosim drošā valstī. Es domāju, ka tie 300 tūkstoši cilvēku, kas bija spiesti aizbraukt, kas vienkārši nesaskatīja savā valstī nākotni, šodien dzīvo... daudziem bērni vispār vairs nerunā latviešu valodā, lai gan vecāki ir latvieši.

Tā ka domāsim par īstām problēmām!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šī diskusija pieņem tādus ļoti emocionālus apmērus, veidolus, un arī man ir grūti nepiemest savu pagalīti.

Mēs daudz runājam par šiem 300 tūkstošiem, kuri beidzamajos gados ir pametuši Latviju, un pieņemam, ka tikai ekonomisku apsvērumu dēļ, daudz runājam par to, ka mums pietrūkst pētījumu un faktu. Es arī labprāt redzētu pētījumu, cik no šiem cilvēkiem, jauniem cilvēkiem, ir pametuši Latviju valodas dēļ – tieši nepamatotas krievu valodas prasības dēļ. Šādu faktu mums nav, bet šādi fakti mums patiešām noderētu, lai mēs nenivelētu, saliekot visus vienā kaudzītē, – ka tā ir tikai iepriekšējo valdību neizdarība un tikai ekonomisku apsvērumu dēļ.

Visvairāk mani pārsteidza Pleškānes kundzes uzstādījums un jautājums... ka viņa saka – cilvēki ceļas, dodas karot savas ģimenes, savas zemes dēļ, kas ir loģiski. Kurš gan ietu karā tikai savas valodas dēļ? Es nezinu, kolēģi, par jums, bet zinu vienu, kurš būtu gatavs doties karā tikai savas valodas dēļ. Tas cilvēks šobrīd stāv šeit – tribīnē.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilim Krištopanam otro reizi.

V. Krištopans (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! Es vēlreiz atkārtošu – manam labam skolniekam un draugam bija taisnība, kad viņš man teica, ka... es jau to esmu jums teicis... tad, kad tu runā, tev vajag tulku, kas viņiem to pārtulko.

Es mēģināšu vēlreiz jums izstāstīt bez tulka. No 2006. gada... es nepaklausīju Brigmaņa kungu... 2006. gadā viņš mani aicināja startēt vēlreiz no ZZS. Es pateicu – atnāks jaunie, visu sakārtos. No 2006. līdz 2022. gadam, 16 gadus, es biju prom no politikas, tiešām domādams, ka atnāks jaunie un visu sakārtos.

Tie jaunie, absolūti ekonomiskie analfabēti, 2007., 2008., 2009. gadā pieņēma absolūti stulbus un nepareizus lēmumus – tā vietā, lai devalvētu latu un visu smagumu uzliktu zviedru bankām... nekas tāds nenotika. Zviedru bankas tika izglābtas. Aizņēmās miljardus, nosacīti iegrūda bijušajā “Parex bankā”, nepieņēma “nolikto atslēgu” likumu, kas bija obligāti jāpieņem.

Tie desmiti tūkstošu, kuri pazaudēja īpašumus un vēl tika apkrauti ar kredītiem, aizbrauca tikai tāpēc, ka viņiem šeit nebija glābiņa. Zināmā mērā tā bija tāda ekonomiskā deportācija. Es nebaidos šī vārda. Un jūs, Nacionālā apvienība, bijāt gandrīz visās tajās valdībās. Es neredzu nekā slikta tajā, ko es saku. Bet varbūt sēdes vadītāja, kura mīl citēt Kārtības rulli, pārtulkos, ko es jums mēģinu pateikt, – jūs esat vainīgi pie tā, ka mēs esam pazaudējuši 300 tūkstošus cilvēku.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Krištopana kungs, laipni lūdzu! Vārds “deportācija” nozīmē ‘piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (aiz politiskiem vai krimināliem motīviem uz likuma vai valsts varas iestāžu lēmuma pamata)’.

Šķiet, jūs to vārdu lietojat citādi, nekā piedāvā latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca. (Starpsauciens.)

Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Godātā Saeima! Man ir kauns, ka mums jādzird šādas replikas no Saeimas tribīnes par deportācijām, par rotaļāšanos ar šādiem nopietniem jēdzieniem un centieniem to visu trivializēt.

Pēc nedēļas ir 9. maijs. Jūs varat pietaupīt savus ar propagandu pilnos tekstus un prātus un nenākt tribīnē, neatskaņot tādus! Par ko mēs vispār runājam? Kā jums nav kauna nākt?! Mēs runājam par PSRS armijas virsniekiem. Šo cilvēku vidū ir tādi, kuri, iespējams, ir līdzdarbojušies Latvijas okupācijā, vai viņu pēcnācēji.

Jūs te nākat gudri filozofēt... un neviens pat pēc tam, kad jums aizrāda no Prezidija... jums nepietiek dūšas atnākt un pateikt: mēs pāršāvām pār strīpu! Un koriģēt savu teikto. (Starpsauciens.) Jums pietrūkst vīrišķības, lai atnāktu un izlabotu sevi.

Ja jūs negrābstītos... ar emocijām... bet paskatītos PMLP datus... un jūs esat arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, jūs zināt datus, kurus mums prezentēja... Vecākā paaudze, ar ko jūs cenšaties iežēlināt, ir tā, kas vislabāk, vissekmīgāk, visaktīvāk nokārto šīs prasības. Tieši vidējā paaudze ir tā, kas to nedara. Tā ir tā pati auditorija, kurai mēs pagājušā gada septembrī noņēmām ieročus... kuriem bija ieroču atļaujas. Padomājiet, par ko jūs runājat, pirms jūs nākat!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei otro reizi.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Šlesera kungs un Krištopana kungs, jums, izmantojot otru reizi debatēm, bija lieliska iespēja atnākt un atvainoties par jūsu teikto. Diemžēl jūs to neizmantojāt. Tā vietā izskanēja mājieni, ka gan jau paaudze, kura pārcietusi deportācijas, aizies un tad šī problēma tā kā būs projām. Es to sadzirdēju jūsu teiktajā.

Arī manas ģimenes deportētie cilvēki ir jau aizgājuši, bet tas nenozīmē, ka mēs aizmirsīsim mūsu tautas traģēdiju. Es nesaprotu, kāpēc mums šeit vairāk nekā 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir jānievā savas tautas traģiskā vēsture. Gribu teikt, ka jūs šodien iespļāvāt sirdī daudzām ģimenēm.

Attiecībā uz likumprojektu – mēs runājam tikai un vienīgi par vienādiem un līdzvērtīgiem nosacījumiem visām iedzīvotāju grupām. Jā, viena iedzīvotāju grupa bija palikusi ārpus uzmanības loka, bet tika vienādoti nosacījumi, un tie ir ļoti vienkārši – tās ir valsts valodas pamatzināšanas, lai visa sabiedrība varētu sarunāties, saprasties un tādējādi stiprināt demokrātiju. Otrs nosacījums ir Valsts drošības dienesta veiktās pārbaudes. Tik vien, tik vien.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs. Tātad atgriežamies pie likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā”. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16. maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija ierosina – 16. maijs. Vai ir citi priekšlikumi?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Lūdzu vēl plusot divas nedēļas – 23. maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs ierosināt – 23. maijs.

Godātie deputāti, mums ir jābalso, vispirms balsojot par tālāko noteikto priekšlikumu. Ja tas tiks noraidīts, tad spēkā paliks komisijas ierosinātais.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātes Pleškānes ierosināto priekšlikumu – par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 23. maiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 16. maijs.

I. Rajevs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, pie frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne ir paudusi vēlmi nolasīt savu balsojuma motivāciju.

Lūdzu, Pleškānes kundze!

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuriem tika liegta iespēja būt par Latvijas Republikas pilsoņiem vai kuri citu personīgu iemeslu dēļ izvēlējās Krievijas pilsonību deviņdesmitajos gados, šobrīd tiek pakļauti dubultai sodīšanai par piederību etniskajai grupai, kā arī par to, ka komunicē savā valodā.

Šie Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir tiesības uz uzturēšanos šajā valstī, kuriem šeit ir ģimenes, bērni, mazbērni un pat mazmazbērni, šobrīd ir spiesti atkārtoti pierādīt savas tiesības būt piederīgiem Latvijai.

Bija milzīga kļūda no valdības nepiešķirt pilsonību cilvēkiem, kuriem ir ģimenes, nepiešķirt pienācīgas pensijas par nostrādātajiem gadiem, ar to atdodot cilvēkus citai valstij, kura piedāvā cilvēkiem pensijas ar pilnu darba stāžu. Cilvēkiem bija nepieciešams izdzīvot, barot, apģērbt un apmācīt savus bērnus.

Akcentēju to, ka Latvijas Republikas pilsoņus jūs paši izmetāt... mūsu cilvēkus svešās rokās un tagad sodāt viņus par jūsu pieņemtajām kļūdām... pielaistajām kļūdām. Ar šausmām tiek novērota dzīvu cilvēku mērķtiecīga pazemošana, vēlēšanās izraidīt no viņu mājām, vēlēšanās šķirt ģimenes, turklāt iepriekšējās tiesību normas šīm personām ļāva nodibināt ģimenes, izveidot piemērotu dzīvesvietu, audzināt bērnus un mazmazbērnus.

Kā dubulto standartu piemērošanu Latvijā gribu minēt, ka “airBaltic” izpilddirektors strādā Latvijā no 2011. gada un līdz šim nerunā latviešu valodā. Martina Gausa ģimene, kā arī viņš pats neizvēlējās Latviju kā valsti, kur var dzīvot viņa ģimene, bērni un mazbērni. Kas un kā vērtēs viņa lojalitāti? Piederību Latvijai nedrīkst vērtēt ar to, kāda ir pilsonība, jo pat milzīgi ienākumi, brīnišķīgi darba apstākļi, varas patronāža (Starpsauciens.) un piesegšana jau 13 gadu garumā neļāva “airBaltic” izpilddirektoram sajust piederību Latvijai un Latvijas tautai, un to nevar salīdzināt ar tiem cilvēkiem, kuri izvēlējās Latviju kā savu māju, bet kuri pēkšņi palikušo... nepopulāro pilsonību bija spiesti paņemt izdzīvošanas iemeslu dēļ.

Nekompetentu lēmumu dēļ Latvija jau pazaudēja 300 tūkstošus savu iedzīvotāju un rādītāji turpina augt. Cik vēl vajag pazaudēt, lai jūs sāktu domāt par Latviju un Latvijas tautu, par tiem cilvēkiem, kuri izvēlējās Latviju kā savas mājas? Katrai darbībai ir sekas. Arī šodienas balsojumam būs sekas – sekas, kas nelabvēlīgi izpaudīsies daudzām ģimenēm.

Es balsoju pēc labākās sirdsapziņas, domājot par nākotni un pienesumu mūsu valstij. Cilvēki paliek uz dzīvi tur, kur viņu ģimenes vai arī kur šīs ģimenes tiek izveidotas. Daudzi cilvēki, kas noteiktā laika posmā, pirms 30 un vairāk gadiem, dibināja Latvijā ģimenes, radīja bērnus un cēla pilsētas, strādāja rūpnīcās un citās vietās, iemīlēja šo valsti un palika uz dzīvi līdz mūža galam Latvijā.

Tas nozīmē, ka šie cilvēki mīl šo valsti tāpat kā es, kā jūs, kas šobrīd lemj šo cilvēku dzīves tālāko nākotni. Katrs laika posms nāk ar kaut kādu radīšanu un postīšanu. Es nevēlos, lai vēstures stundās nākotnē tiktu stāstīts par to, ka 14. Saeima lēma par cilvēku diskrimināciju nacionālās izcelsmes un piederības dēļ, cilvēkus... atstāt savas dzīvesvietas, šķirt šos cilvēkus, seniorus, no viņu ģimenēm, kuras tika nodibinātas Latvijā.

Mēs paši radām nelabvēlīgas sekas savai tautai, tiem, kas šeit dzīvo un kādreiz jaunībā atbrauca uz šejieni, lai ar savu darbību radītu Latviju, kādā mēs šobrīd dzīvojam. Es domāju infrastruktūru.

Visa apzinīgā dzīve un vecumdienas tika pavadītas Latvijā. Un tad, kad šie cilvēki kļuva veci, viņi vairs nav noderīgi. Vai tiešām mēs gribam šeit iet šādu ceļu? Latvija varēs pastāvēt tikai tādā gadījumā, ja mēs visi būsim vienoti savā garā, mīlēsim viens otru, būsim iecietīgi, radīsim labvēlīgu vidi cilvēkiem, visiem tiem, kas dzīvo Latvijā. (Starpsaucieni.)

Tas arī attiecas uz visiem tiem krieviem, kas izvēlējās Latviju kā savas mājas, jo mums viņi ir draugi, radi, paziņas, kaimiņi, bet tur, citā zemē, viņi būs sveši, viņus jau nekas nesaista ar Krieviju. (Starpsauciens.) Vai valodas nepietiekamās zināšanas var būt par iemeslu, lai cilvēku izrautu no ģimenes? (Starpsauciens.) Vai jūs esat padomājuši...?

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, laiks. Paldies. Rakstiski paliks viss jūsu viedoklis. (Starpsaucieni: “Naida kurināšana!”; “Kauns!”)

___

Turpināsim darba kārtības izskatīšanu.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” jaunemitējamo fiksēta ienākuma vērtspapīru (obligāciju) iegādei”.

Komisijas vārdā – deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti un deputātes! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē 2. maijā izskatījām un atbalstījām lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” jaunemitējamo fiksēta ienākuma vērtspapīru (obligāciju) iegādei”.

Lēmuma projekta būtība – piekrist tam, ka finanšu ministrs atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 34.1 panta otrajai daļai un 8.1 panta pirmās daļas pirmajam punktam, pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa lēmumu, veic akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” jaunemitējamo fiksēta ienākuma vērtspapīru (obligāciju) iegādi ne vairāk kā 100 miljonu eiro vērtībā vai ekvivalentā apmērā saskaņā ar jaunemitējamo obligāciju prospektu, emisijas vadošo banku norādījumiem un starptautiski pieņemto praksi.

Šajā lēmuma projektā noteikto ieguldījumu īstenošanā valsts piedalās ar tādiem pašiem nosacījumiem un līdzvērtīgā apmērā kā privātie investori, un noteiktā ieguldījuma īstenošanas gadījumā valsts ieguldījumu apmērs pret AS “Air Baltic Corporation” nepārsniegs 136 miljonus eiro vai ekvivalentu apmēru.

Es vēlos vērst uzmanību, ka šajā gadījumā valsts obligācijas iegādātos ar tādiem pašiem nosacījumiem un līdzvērtīgā apjomā kā privātie investori un valsts, līdzīgi kā privātie investori, no uzņēmuma katru ceturksni saņemtu procentu maksājumus.

Tāpēc komisijas vārdā vēlos aicināt jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētājas biedre! Kolēģi! Gribu teikt – ir skaidrs, ka jārīkojas valstiski. “airBaltic” ir valsts... kritisks... uzņēmums, un tam ir biznesa intereses... arī sabiedrības intereses, lai tā būtu plaukstoša kompānija, bet Latvijas valsts... caur kapitālsabiedrībām... kuras šis likumprojekts virza... ir tieši tāds pats investors kā jebkurš cits starptautiskais investors.

Satiksmes ministr, vai jūs tieši tāpat arī citiem investoriem pasniedzat informāciju (un tikai daļēju informāciju) stundu pirms tikšanās? Problēma ir tāda, ka mēs, parlaments, kas ir tieši tādi paši investori, kuriem ir tieši tādas pašas tiesības, vēl joprojām neesam iepazīstināti ar informāciju. Mums pat nav ne ar pušplēstu vārdiņu iedota informācija, mums nav kā jebkuram starptautiskajam investoram, kurš ir aicināts investēt “airBaltic”, dots pilns prospekts par to, ko šīs investīcijas nozīmēs, kas tiek piedāvāts. Nē, mēs tukši strādāsim šeit kā balsošanas mašīna.

Mēs esam atbildīgi par sabiedrības nodokļu naudu, par tās saimniecisku iztērēšanu. Mēs šobrīd šeit... Jūs gribat, lai notiek balsojums bez informācijas par konkrētiem miljoniem. Manuprāt, tas ir bezatbildīgi. Tas nav pieņemami, ka satiksmes ministrs šādi izturas pret mums kā investoru. Mēs esam valsts naudas turētāji šinī mirklī un taisāmies balsot bez informācijas.

Visu cieņu uzņēmumam “airBaltic”, kurš cīnījās par šiem jautājumiem, bet šādā veidā pasniegt informāciju ir nepieņemami. Satiksmes ministrs to dara klaji neprofesionāli. Tā ka es nevaru atbildēt ar savu balsi, jo es neesmu iepazīstināts ar informāciju. Mēs nerunājam par 10 eiro, mēs runājam par nopietnu nodokļu maksātāju naudas aizņemšanos un ieguldīšanu. Mūs ir jārespektē tieši tāpat, kā respektē jebkuru starptautisko investoru. Valsts (šinī gadījumā – kapitālsabiedrības) ir tieši tāds pats investors, nav starpības un atšķirības.

Lūdzu pret šo jautājumu attiekties profesionāli, nevis kā balsošanas mašīnai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Cienījamā priekšsēdētājas biedre! Godājamie deputāti! Tas taču bija zināms jau pirms diviem gadiem, ka jūlijā “airBaltic” būs jādzēš obligācijas... 200 miljonu.... Par to runāja ekonomisti. Nu ir pagājuši divi gadi, un vakar deviņos vakarā notiek valdības sēde, šodien mums ir jābalso.

Es nerunāju par to, vajag vai nevajag, es runāju par to absolūto ekonomisko nihilismu, kāds diemžēl jau ilgstoši valda šajās valdībās.

Es nekad nebalsotu “par” šādu lēmuma projektu, ja pie tā būtu piebilde: katrs deputāts, kurš balsos “par”, par vienu savu deputāta algu pērk šīs obligācijas. Jo tas taču ir droši, vai ne? Bet, tā kā tāda noteikuma nav – par velti –, tad es labprāt balsošu, jo es jau ne ar ko neriskēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Pirms mēs balsojam, dažas lietas, kurās vēlētos salikt uzsvarus. Ja mēs atveram medijus un paskatāmies, ko par nozari ir teicis publiski atbildīgais ministrs un kā tas saskan ar situāciju, kurā šobrīd esam nonākuši... Tātad februāris, sižets no “De facto”, kurā aviokompānijas vadītājs saka: mēs neplānojam vērsties pie Latvijas valdības. Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens saka: šobrīd netiek strādāts pie variantiem, kur tiek sniegts valsts atbalsts, jo ir virkne citu opciju, lai pārfinansētu tirgū šos vērtspapīrus.

Tātad, lai jūs saprastu, – mēs šobrīd lemjam par situāciju, par kuru pirms diviem mēnešiem atbildīgais ministrs teica: netiek strādāts pie šāda varianta. Tātad nav pat plānots, ka varētu būt šis scenārijs. Bija cerēts uz labākiem scenārijiem, bet tāds drošības spilvens – ja nu nesanāk – acīmredzot nav bijis, atbildīgais ministrs tādu nav izstrādājis.

Publiski mēs lasām informāciju, ka ir grūtības piesaistīt akcionārus, jo ir kara stāvoklis, ģeopolitiskie izaicinājumi. Tas, protams, ir saprotams un objektīvs arguments, it īpaši aviokompānijām. Bet šo jūs stāstījāt pirms diviem mēnešiem, un tad ģeopolitiskā situācija un kara konteksts bija tieši tāds pats kā tad, kad jūs bijāt optimisma pilni un kad PROGRESĪVIE stāstīja, ka netiek strādāts... pat ne paralēli, vispār netiek strādāts pie šāda scenārija. Vai tā nav sabiedrības maldināšana?

Mēs atrodam tādus virsrakstus kā “Briškens izglābs “Rail Baltica”, bet “airBaltic” izglābsies pats”, kur pat padomnieks saka, ka šāds variants netiek izstrādāts. Tātad, man liekas, mums dārgi izmaksā nevis “airBaltic”, bet mums dārgi izmaksā šāda pārvaldība no PROGRESĪVO puses, kad līdz pēdējam brīdim viņi cer uz labāko, tur īkšķus, bet negatavojas sliktākajam scenārijam. Te nu mēs esam – pie sliktākā scenārija, un satiksmes ministram Briškenam nav plāna, un tagad Saeimai ir jāglābj. Un to dara partija, kura vienmēr sludinājusi caurspīdību, labu pārvaldību, bet tagad vakarā lemj... Un mēs, Saeima, saņemam dokumentus jau tad, kad mums faktiski ir komisija, mums nav dienu iepriekš laika iepazīties ar dokumentiem. Tas ir pirmais, ko es vēlējos pateikt.

Otrais – juridiskais apstāklis. Mēs visi varam atvērt Saeimas mājaslapu un apskatīties, kāds ir šis lēmums, par kuru notiks balsojums. Tajā ir divas daļas.

1. punkts, kā jūs redzat, sakrīt ar to, ko finanšu ministrs vēl šonedēļ... vēl pirms trīs dienām Arvils Ašeradens teica, ka ne vairāk kā 100 miljoni būs šajās obligācijās. Un 1. punkts tiešām to paredz.

2. punkts ir pilnīgi pretējs. Tur parādās jau 136 miljoni. Es saprotu, ka tā situācija var būt dažāda, var gadīties, ka vajag vairāk par 100... nu, tad pielemiet, precizējiet to punktu, ka ir 136... Ja ir vajadzīgi 136, tad lemjam par 136, ja ir vajadzīgi 100, lemjam par 100. Bet man izskatās, ka tas ir mēģinājums, lai nebūtu otrreiz jānāk – pēc tiem 36 –, lai pie vienām sāpēm, tā teikt, izdarītu divas lietas, kuras ir juridiski savstarpēji pretējas.

Man nav tiesību teikt to, ko mēs runājām komisijas sēdē, bet tiem deputātiem, kas piedalījās, bija iespēja dzirdēt arī Juridiskā biroja viedokli par šo. Tā ka, kolēģi, pirms jūs balsojat, es vēlreiz aicinu pārlasīt 1. un 2. punktu. Manuprāt, tie ir savstarpēji izslēdzoši. Un par šādu juridisku nepilnību... pat nerunājot par visu kontekstu kopumā... tādu mēs nevaram atbalstīt.

Aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi! Vai šāds darbības princips ir pieņemams, ka sasteigtā formā tiek atsūtīti priekšlikumi uz Saeimu? Tas nav pieņemams. Bet pagājušajā reizē, kad es debatēju no šīs tribīnes par “airBaltic” jautājumu, es arī atklāti teicu, ka bez šiem lēmumiem “airBaltic” kā kompānija vairs nepastāvēs. Tieši tāpēc daži pozīcijas pārstāvji sāka stāstīt, cik valstiski viņi domā, rīkojas, kāpēc tādi likumi tiek pieņemti. Tā melošana pēdējā laikā ir radījusi tik milzīgu neuzticību. Tā vietā, lai pateiktu un atklāti deklarētu problēmas... nē, tur stāsta visu kaut ko.

Bet, atgriežoties pie šodienas jautājuma, “airBaltic” nav viens no uzņēmumiem, tas ir uzņēmums, kurš vistiešākajā veidā ietekmē Latvijas ekonomiku, un, ja šis uzņēmums aizvērsies (aizvēršanās jeb bankrots iestājas tajā brīdī, kad uzņēmums nevar pildīt savas saistības), tad zaudējumi, protams, būs krietni lielāki. Viens ir tas, ka tūristi vēl mazāk brauks uz Latviju nekā ir braukuši pēdējos gados, bet lielākā problēma ir uzņēmējdarbībai, jo tur, kur nav tiešā savienojuma starp vienu un otru pilsētu, arī bizness attīstās daudz sliktāk nekā tur, kur ir tiešie savienojumi. Līdz ar to ir jāvērtē arī no šāda aspekta.

Nav pieņemami, ka ne esošais ministrs Briškens, ne iepriekšējie ministri – Vitenbergs, Linkaits un tā tālāk –, kas ir bijuši saistīti ar šo jautājumu daudzu gadu laikā, nav izplānojuši to, kā attīstīt šo konkrēto uzņēmumu tā, lai situācija būtu labāka. Kā jau teicu, kovida laikā lēmumus, kurus pieņēma Somijā, kuriem ir svarīga nacionālā aviokompānija... Šeit principā tika pieņemti lēmumi ar mērķi iznīcināt “airBaltic”, un tas notika Kariņa valdības laikā. Tādi lēmumi bija pieņemti. Kāpēc tas tika pieņemts? Kas tad “airBaltic” vadīja? Tā saucamie eksperti, kuri atbildēja par kovidu? Bet starptautisks bizness vienmēr jāsalīdzina ar to, kas notiek citās valstīs, ko dara konkurenti. Mēs principā tajā brīdī radījām milzīgus zaudējumus. Šodien mēs esam spiesti turpināt maksāt par tām kļūdām un lēmumiem, kuri tika pieņemti kovida laikā. Protams, arī karš Ukrainā ļoti negatīvi ietekmē aviobiznesu, jo virkne lidojumu vairs nenotiek, ir atcelti, plus – vēl jālido apkārt Krievijai, Ukrainai un tā tālāk... tas, kas saistīts ar Centrālās Āzijas valstīm.

Mēs esam situācijā, kad viss nav tik vienkārši, bet tas nekādā gadījumā neattaisno valdības darbības stilu. Kā jau es teicu: apstiprinot šī gada budžetu, es teicu, ka neredzu sadaļu “airBaltic” un “Rail Baltica”. Un tagad mēs atgriežamies pie jautājuma, kas skar “airBaltic”. A kur ir “Rail Baltica” tie miljardi... iztrūkstošie? Par to arī neviens nerunā no valdības puses.

Es teikšu tā, ka mēs kā frakcija pagājušoreiz nobalsojām “par” atbalstu “airBaltic” un mēs nobalsosim arī šodien, bet es vēlreiz gribu pateikt no šīs tribīnes: es aicinu Valsts kontroli nekavējoties sākt kontroli pār “airBaltic”. Tā uzraudzība, kāda bijusi pēdējos gados, nav pieņemama, it sevišķi tagad, kad notiks izmaiņas saistībā ar pārfinansēšanu. Es aicinu Valsts kontroli skatīties, strādāt un principā darīt visu, lai nodokļu maksātāji... vismaz viņiem būtu cerība, ka viss tiek darīts, lai nekas netiek iztērēts nepareizi.

Tā ka, godājamie kolēģi, šodien principā ir jāatbalsta nevis labākais lēmums, bet sliktākais iespējamais lēmums, jo aizvērt kompāniju “airBaltic” būtu ļoti nepareizi, iespējams, pat noziedzīgi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Godājamais Prezidij! Godātie kolēģi! Gribēju pajautāt... nu, nevis pajautāt, varbūt pastāstīt, atgādināt varbūt. Pieņemsim, mēs ejam uz banku, jo vēlamies nopirkt dzīvokli, hipotekāro kredītu paņemt. Kādi ir nosacījumi? Vajag vismaz kaut kādu vērtējumu, dzīvokļa vērtējumu; banka noteikti prasīs naudas izcelsmi, algu, izdruku par pēdējiem sešiem mēnešiem un tā tālāk, un tā tālāk.

Pats galvenais, ka tās visas AML prasības un viss kaut kas ir diezgan sarežģīti. Lai saņemtu kredītu, es nezinu, pat 30 tūkstošus eiro, ir jāsakārto ļoti daudz kas, bet šinī gadījumā mēs vienkārši ar balsojumu varam iztērēt vairāk nekā 100 miljonus valsts naudas, lai glābtu “airBaltic”.

Labi, no vienas puses, skaidrs – jāglābj. Bet, kur mēs iemaksāsim to naudu? Par ko? Kur ir nodrošinājums? Kur ir atmaksas grafiks? Mēs nodrošinājām... Cik es saprotu, ir tikai Martina Gausa solījums. Gada sākumā viņš teica ļoti konkrēti, ka viņam palīdzība nebūs vajadzīga, jo viņš pats nokārtos savas problēmas, teiksim tā, bet galu galā izrādās, ka valstij tagad atkal “airBaltic” jāglābj.

Es vispār nesaprotu, kā strādā mūsu valsts aviokompānija, jo kvalitāte ir diezgan zema, cenas ir augstas, pat lidojuma gaitā nevar vienkārši paprasīt ūdeni, trīs eirikus no jums paprasīs.

Tā ka es ļoti šaubos, ka valstij vajag... Vienkārši nav skaidrs, kur šādu milzīgu summu ieguldīt... un nodrošinājums ir tikai Gausa solījumi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotāja vēlas ko piebilst?

J. Simanovska. Aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” jaunemitējamo fiksēta ienākuma vērtspapīru (obligāciju) iegādei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 17, atturas – 13. Lēmums ir pieņemts.

___

Turpinām izskatīt darba kārtības jautājumus.

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja ierosinājumu veikt grozījumus Krimināllikumā attiecībā uz pantiem, kas paredz kriminālatbildību par partiju nelikumīgu finansēšanu.

Pagājušā gada rudenī Tieslietu ministrijas darba grupa ar aktīvu KNAB līdzdalību vērtēja attiecīgās normas un kā vienu no būtiskākajām problēmām atzina faktu, ka patlaban saskaņā ar likumu pie atbildības var saukt gadījumos, ja nodarījumi izdarīti lielā apmērā. Liels apmērs ir 50 minimālās mēnešalgas. Tas nozīmē, ka, lai būtu kriminālatbildība, lai būtu pamats piemērot sodu, ir jābūt vismaz 35 tūkstošiem eiro... tikpat lielam pārkāpumam.

Uzskatot, ka ir nepieciešams pārskatīt šo regulējumu un noteikt mazāku apmēru, mazāku to slieksni, ir ierosināts aizstāt lielu apmēru ar ievērojamu apmēru. Ievērojams apmērs ir 10 minimālās mēnešalgas. Tas nozīmē, ka patlaban 7000 eiro.

Juridiskajā komisijā notika divas sēdes. Mēs diskutējām, viedokļi bija dažādi, tika uzdoti vairāki jautājumi. Kopumā, izvērtējot situāciju un ņemot visu vērā, komisijas vairākums ierosināja virzīt jautājuma izskatīšanu tālāk. Tika sagatavots likumprojekts.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godātie kolēģi! Caurskatāms partiju finansējums ir ļoti svarīgs, lai mēs veidotu godīgu politiku bez korupcijas un arī bez slēptām ietekmēm. Nesen izskanējušais gadījums, kad nopietni pārkāpumi partiju finansēšanā paliek bez atbildības, nav pieļaujams, un tas liek mums pilnveidot esošo tiesību sistēmu, lai novērstu tādus gadījumus. Frakcija PROGRESĪVIE atbalsta lielāku un skaidrāku atbildību par partiju finansēšanas prasību pārkāpumiem.

Mēs esam ļoti rūpīgi iepazinušies ar Tieslietu ministrijas iesniegtajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas nosaka zemākus sliekšņus, pie kādiem ir jāsāk krimināllieta, un to noteikti atbalstām. Es vēlos piebilst, ka arī pie mazākiem pārkāpumiem – zem noteiktā sliekšņa – iestājas administratīvā atbildība, bet tas jau ir cits likums. Un ir redzama problēma, ka šobrīd ir ļoti īss noilguma termiņš. Mēs uzskatām, ka tas būtu jāpagarina, tāpēc pilnīgi noteikti sniegsim priekšlikumus nākamā likuma pilnveidei.

Tātad attiecībā uz likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” – mēs to atbalstām, turpināsim strādāt arī pie citiem likumiem, lai kopējais tiesiskais ietvars būtu labs un novērstu slēptas ietekmes.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko piebildīsiet?

A. Judins. Komisijas vārdā vēlos piebilst... es nepateicu, ka ir ierosinājums izslēgt normu, kas paredz atbildību par nelikumīga finansējuma starpniecību. Sēdes laikā vairāki kolēģi jautāja, ko tas nozīmē un kāpēc tas tiek darīts. Tas nekādā gadījumā nenozīmē atteikšanos no atbildības par šādiem pārkāpumiem, bet pārkāpēji atbildēs kā atbalstītāji, uzkūdītāji, organizētāji.

Šis priekšlikums iesniegts, ņemot vērā, ka pirms pusotra gada mēs izdarījām līdzīgus grozījumus attiecībā uz kukuļošanu, vairs nav panta, kas paredz atbildību par starpniecību, bet ir atbildība par līdzdalību kukuļdošanā un kukuļņemšanā. Šeit arī līdzīgi.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Judins. 24. maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 24. maijs. Paldies.

___

Izskatīsim noslēdzošo šodienas sēdes darba kārtības jautājumu.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības jūras drošības operācijā kuģošanas brīvības aizsardzībai saistībā ar krīzi Sarkanajā jūrā (EUNAVFOR ASPIDES)”.

Lēmuma projektu ir sagatavojis un iesniedzis Ministru kabinets.

Uzsākam debates.

Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Atim Švinkam.

A. Švinka (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi, kolēģes! Saeimas lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības jūras drošības operācijā kuģošanas brīvības aizsardzībai saistībā ar krīzi Sarkanajā jūrā (EUNAVFOR ASPIDES)” ir izstrādāts, lai Nacionālie bruņotie spēki varētu piedalīties šajā Eiropas Savienības jūras operācijā.

Kopš pagājušā gada nogales drošība Sarkanajā jūrā ir strauji pasliktinājusies, to ir izraisījuši Jemenas hutiešu kaujinieki, kas veic uzbrukumus starptautiskajiem jūras tirdzniecības kuģiem, izmantojot triecienus gan ar raķetēm, gan droniem.

Ņemot vērā to, ka šis jūras ceļš nodrošina nozīmīgu preču apriti arī Eiropas Savienības valstīm, kā arī apdraud kuģu un apkalpju drošību, Eiropas Savienības Padome šī gada 19. februārī uzsāka jūras operāciju EUNAVFOR ASPIDES, kuras mērķis ir starptautisko kuģu pavadīšana, situācijas apzināšana, novērošana operācijas rajonā, jūras kuģu aizsardzība ūdenī pret dažādiem uzbrukumiem atbilstoši starptautiskajiem likumiem, ievērojot nepieciešamības un proporcionalitātes principus operācijas apakšreģionos. Operācijas darbības rajons – Babelmandeba jūras šaurums, Hormuzas jūras šaurums un starptautiskie ūdeņi Sarkanajā jūrā, Adenas līcī, Arābijas jūrā, Omānas līcī un Persijas līcī.

Saeimas lēmuma projektā norādīts, ka nacionālais mandāts NBS dalībai operācijā tiek sasaistīts ar Eiropas Savienības Padomes lēmumā noteikto operācijas laiku. Šāds nosacījums ietverts ar apsvērumu, ka, ja Eiropas Savienība lems par tālāku operācijas darbības termiņa pagarinājumu pēc pašreizējā mandāta beigām 2025. gada 19. februārī, pagarināsies arī termiņš NBS dalībai operācijā. Jāatzīmē, ka minētais termiņš neierobežo Latvijas tiesības pārtraukt dalību operācijā pirms minētā datuma.

NBS dalības uzsākšana operācijā tiek plānota šī gada vasaras beigās, tas ir, uz otro operācijas personāla rotāciju. Sākotnēji plānots piedalīties operācijā ar vienu NBS Jūras spēku pārstāvi dienestam operācijas EUNAVFOR ASPIDES spēku štābā uz Itālijas kuģa. Latvijas saistību izpilde tiks nodrošināta no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības jūras drošības operācijā kuģošanas brīvības aizsardzībai saistībā ar krīzi Sarkanajā jūrā (EUNAVFOR ASPIDES)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Godātie kolēģi, informēšu jūs par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem šā gada 2. maijā pulksten 17.00.

Deputātu Jura Viļuma, Česlava Batņas, Edmunda Teirumnieka, Viļa Krištopana un Viktorijas Pleškānes jautājums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Atkārtoti par Rēzeknes tehnikuma mācību telpām pilnvērtīga un nepārtraukta mācību procesa nodrošināšanai”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties un sniegt mutvārdu atbildi šodien.

Deputātu Lindas Liepiņas, Viļa Krištopana, Aināra Šlesera, Ričarda Šlesera un Ramonas Petravičas jautājums klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim un ekonomikas ministram Viktoram Valainim “Par valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” pienākumu izvērtēt jau noslēgtās līgumattiecības un pienākumu veikt aktīvas darbības, lai nodrošinātu savas komercprakses atbilstību Konkurences likumam un labas pārvaldības principam”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministri informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānoto darba pasākumu dēļ.

Deputātu Andra Kulberga, Edvarda Smiltēna, Ingmāra Līdakas, Māra Kučinska un Edgara Tavara jautājums klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par nepieciešamo regulējumu un atbalstu enerģiju uzkrājošo ierīču atbilstošai darbībai Latvijas elektroenerģijas sistēmā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Ināras Mūrnieces, Artūra Butāna, Edvīna Šnores, Jāņa Dombravas, Jāņa Vitenberga un Edmunda Teirumnieka jautājums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam “Par dronu ražošanu Latvijā”. Uz jautājumu ir saņemta atbilde, bet, ņemot vērā, ka rakstveida atbilde tika sniegta pēc noteiktā laika un jautājuma iesniedzēji nepaspēja iepazīties ar atbildi, atbildes izskatīšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Godātie kolēģi, šodien pulksten 17.00 notiks atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Sēdē piedalīsies izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Jāni Grasbergu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nelielu uzmanību! Nav reģistrējušies 9 deputāti: Česlavs Batņa, Mārcis Jencītis, Arturs Krišjānis Kariņš, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Līga Kozlovska, Valdis Maslovskis, Daiga Mieriņa un Edvards Smiltēns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Godātie kolēģi, atgādinu, ka tiekamies pavisam drīz – 4. maija svētku pasākumos, tostarp Saeimas svinīgajā sēdē sestdien, 4. maijā, pulksten 12.00.

Paldies visiem par šodienas darbu.

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Klusuma brīdis, pieminot Alfredu Čepāni

Par procedūru

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 571/Lp14) (Dok. Nr. 2007, 2007A)

Par likumprojektu “Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Pirmo papildprotokolu” (Nr. 573/Lp14)(Dok. Nr. 2021, 2021A)

Par likumprojektu “Grozījums Komerclikumā” (Nr. 576/Lp14) (Dok. Nr. 2031, 2031A)

Par likumprojektu “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” (Nr. 577/Lp14) (Dok. Nr. 2047, 2047A)

Par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 578/Lp14) (Dok. Nr. 2048, 2048A)

Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 579/Lp14) (Dok. Nr. 2053)

Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Zanei Skujiņai–Rubenei 2024. gada 25. aprīlī (Dok. Nr. 2049., 142.2.8/1-47-14/24)

Lēmuma projekts “Par Zanes Actiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 483/Lm14) (Dok. Nr. 2010)

Lēmuma projekts “Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Ināras Rozītes atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 484/Lm14) (Dok. Nr. 2011)

Lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ingas Zālītes atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 485/Lm14) (Dok. Nr. 2012)

Lēmuma projekts “Par Zemgales apgabaltiesas tiesneses Daces Skrauples atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 486/Lm14) (Dok. Nr. 2013)

Lēmuma projekts “Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Elgas Sudāres atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 487/Lm14) (Dok. Nr. 2014)

Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jāņa Tiltiņa atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 488/Lm14) (Dok. Nr. 2015)

Lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Sandras Dreijas atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 489/Lm14) (Dok. Nr. 2016)

Lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Agritas Sīmanes atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 490/Lm14) (Dok. Nr. 2017)

Lēmuma projekts “Par Latgales rajona tiesas tiesneša Jura Kokina atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 491/Lm14) (Dok. Nr. 2018)

Lēmuma projekts “Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Ingunas Pinnes atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 492/Lm14) (Dok. Nr. 2019)

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījums Bāriņtiesu likumā” (Nr. 483/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2024)

Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 319/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2042)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr. 496/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2043)

Likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” (Nr. 557/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1946, 2023)

Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 512/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 2039)

Likumprojekts “Grozījums Kontu reģistra likumā” (Nr. 513/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 2040)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 322/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 2044)

Reģistrācijas rezultāti

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā” (Nr. 561/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1954, 2052)

Par procedūru

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” jaunemitējamo fiksēta ienākuma vērtspapīru (obligāciju) iegādei” (Nr. 501/Lm14) (Dok. Nr. 2060)

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 579/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2053)

Lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības jūras drošības operācijā kuģošanas brīvības aizsardzībai saistībā ar krīzi Sarkanajā jūrā (EUNAVFOR ASPIDES)” (Nr. 500/Lm14) (Dok. Nr. 2046)

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Balsojumi

Datums: 02.05.24 09:09 Balsojums 1
Par - 77, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Komerclikumā (576/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.05.24 09:12 Balsojums 2
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Zanes Actiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (483/Lm14)

Datums: 02.05.24 09:13 Balsojums 3
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Ināras Rozītes atbrīvošanu no tiesneša amata (484/Lm14)

Datums: 02.05.24 09:15 Balsojums 4
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ingas Zālītes atbrīvošanu no tiesneša amata (485/Lm14)

Datums: 02.05.24 09:16 Balsojums 5
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Zemgales apgabaltiesas tiesneses Daces Skrauples atbrīvošanu no tiesneša amata (486/Lm14)

Datums: 02.05.24 09:17 Balsojums 6
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Elgas Sudāres atbrīvošanu no tiesneša amata (487/Lm14)

Datums: 02.05.24 09:18 Balsojums 7
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jāņa Tiltiņa atbrīvošanu no tiesneša amata (488/Lm14)

Datums: 02.05.24 09:19 Balsojums 8
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Sandras Dreijas atbrīvošanu no tiesneša amata (489/Lm14)

Datums: 02.05.24 09:20 Balsojums 9
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Agritas Sīmanes atbrīvošanu no tiesneša amata (490/Lm14)

Datums: 02.05.24 09:21 Balsojums 10
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latgales rajona tiesas tiesneša Jura Kokina atbrīvošanu no tiesneša amata (491/Lm14)

Datums: 02.05.24 09:23 Balsojums 11
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Ingunas Pinnes atbrīvošanu no tiesneša amata (492/Lm14)

Datums: 02.05.24 09:25 Balsojums 12
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Bāriņtiesu likumā (483/Lp14), 3.lasījums

Datums: 02.05.24 09:31 Balsojums 13
Par - 41, pret - 16, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (319/Lp14), 3.lasījums

Datums: 02.05.24 09:47 Balsojums 14
Par - 33, pret - 44, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (319/Lp14), 3.lasījums

Datums: 02.05.24 09:50 Balsojums 15
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (319/Lp14), 3.lasījums

Datums: 02.05.24 09:51 Balsojums 16
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (496/Lp14), 3.lasījums

Datums: 02.05.24 09:53 Balsojums 17
Par - 93, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā (557/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.05.24 09:55 Balsojums 18
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītiestāžu likumā (512/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.05.24 09:56 Balsojums 19
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kontu reģistra likumā (513/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.05.24 09:59 Balsojums 20
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 02.05.24 11:09 Balsojums 21
Par - 23, pret - 25, atturas - 26.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (322/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.05.24 11:19 Balsojums 22
Par - 25, pret - 27, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (322/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.05.24 11:24 Balsojums 23
Par - 34, pret - 31, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (322/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.05.24 11:24 Balsojums 24
Par - 33, pret - 26, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (322/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.05.24 11:29 Balsojums 25
Par - 25, pret - 31, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (322/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.05.24 11:47 Balsojums 26
Par - 31, pret - 22, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (322/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.05.24 11:48 Balsojums 27
Par - 76, pret - 10, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (322/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.05.24 12:45 Balsojums 28
Par - 66, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Imigrācijas likumā (561/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.05.24 12:46 Balsojums 29
Par - 15, pret - 67, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2024.gada 23.maijs. Grozījums Imigrācijas likumā (561/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.05.24 13:12 Balsojums 30
Par - 57, pret - 17, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” jaunemitējamo fiksēta ienākuma vērtspapīru (obligāciju) iegādei (501/Lm14)

Datums: 02.05.24 13:17 Balsojums 31
Par - 77, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (579/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.05.24 13:21 Balsojums 32
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības jūras drošības operācijā kuģošanas brīvības aizsardzībai saistībā ar krīzi Sarkanajā jūrā (EUNAVFOR ASPIDES) (500/Lm14)

Datums: 02.05.24 13:24 Balsojums 33
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

02.05.2024. 09.00 11.00
Pirmdien, 20.maijā
13:50  Saeimas Prezidija sēde