3.8. Izmaiņas valsts budžeta ilgtermiņa saistībās

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam”” pielikumā „Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms” ir atspoguļotas pamatbudžeta un speciālā budžeta saistības 2009. gadā finansējamo projektu un pasākumu turpināšanai 2010., 2011. gadā un tālākā laika posmā līdz projekta īstenošanai. Šajā pielikumā ir detalizēta informācija par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu saistībām programmu (apakšprogrammu) un saistību izdevumu veidu sadalījumā.

Ilgtermiņa saistībās tiek paredzēts finansējums investīciju projektiem, attīstības programmām un pasākumiem, kurus finansē no Eiropas Savienības programmu līdzekļiem un no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kā arī maksājumi starptautiskajās institūcijā un programmās.

Valsts pamatbudžetā ilgtermiņa saistības salīdzinājumā iepriekš valsts budžetā 2009.gadam apstiprinātajām saistībām attiecīgajam periodam mainās šādi:

· 2010.gadā tiek palielinātas par 397,4 milj. latu jeb par 50,0 %;

· 2011.gadā tiek palielinātas par 255,0 milj. latu jeb par 34,9 %;

· tālākā laika posmā līdz projekta īstenošanai saistības tiek palielinātas par 747,1 milj. latu jeb par 122,4 %.

Valsts speciālajā budžetā ilgtermiņa saistības (maksājumi starptautiskajās institūcijā un programmās) salīdzinājumā ar iepriekš valsts budžetā 2009.gadam apstiprinātajām saistībām

· 2010.gadā tiek palielinātas par 2,2 tūkst. latu jeb par 13,0 %;

· 2011.gadā tiek palielinātas par 2,2 tūkst. latu jeb par 22,3 %;

· tālākam laika posmam saistību nav.

Valsts ilgtermiņa saistību lielākā daļa tiek plānota 2009.gadā finansējamo, bet nepabeigto investīciju projektu un attīstības programmu turpināšanai. Saistības tiek noteiktas ministrijām analizējot un izvērtējot nepieciešamo līdzekļu apjomu. Kopumā nozīmīgākie projekti, kuru īstenošanu plānots turpināt 2010., 2011.gadā un turpmākajos gados, ir:

· Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts, kura īstenošana tiek finansēta no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem,

· Nacionālo Bruņoto Spēku Gaisa spēku un Jūras spēku attīstība, kas tiek finansēta no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem,

· Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansētie projekti lauku, lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstībai,

· Kohēzijas fonda finansētie pašvaldību projekti (sadzīves atkritumu apsaimniekošanas, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu attīstības projekti), u.c.

· Kohēzijas fonda projekti autoceļu jomā,

· Citu ES politiku instrumentu finansētās izglītības un zinātnes programmas,

· Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētie valsts atbalsta politikas ieviešanas pasākumi,

· Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētie reģionu attīstības atbalsta instrumenti, u.c.