5.2. Valsts budžeta likumprojekta struktūra

 

Likumprojekts „Par valsts budžetu 2008. gadam” nosaka:

·        valsts budžeta ieņēmumus;

·        valsts budžeta izdevumus;

·        valsts budžeta mērķdotāciju apmēru pašvaldībām;

·        valsts budžeta dotāciju apmēru pašvaldībām;

·        valsts ilgtermiņa saistību limitus investīcijām (to skaitā Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansētās programmas) un  pārējām ilgtermiņa saistībām saskaņā ar 14. pielikumu;

·        maksimālo valsts parādu gada beigās;

·        izsniedzamo valsts galvojumu apmērus;

·        valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu;

·        pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu un pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu.

 

Tāpat, lai nodrošinātu finanšu vadības nosacījumu izpildi, likumā ir iekļauti šādi valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas un izpildes īstenošanas norādījumi:

·        noteikts, ka pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu neietekmē pašvaldību ilgtermiņa saistības, ko tās uzņēmušās atbilstoši likuma „Par pašvaldību budžetiem” 22. pantam;

·        noteikts, ka rajona pašvaldībai ir tiesības saņemt aizņēmumu tikai tad, ja šāda aizņēmuma ņemšanu ir atbalstījušas vairāk kā puse no novadā ietilpstošajām vietējām pašvaldībām, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas uzņemas pilnā apmērā atmaksāt rajona pašvaldības saņemto aizņēmumu.  Vietējo pašvaldību domju (padomju) lēmumos ir jānorāda saistību izpildes finansējuma avoti;

·        noteikts līdzekļu apjoma palielinājums 2008. gadā Rīgas pašvaldības finanšu nepieciešamību galvaspilsētas funkciju nodrošināšanai, veicot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu atbilstoši likumam „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”;

·        noteikts Izglītības un zinātnes ministrijai finansējums studējošo un studiju kreditēšanas dzēšanai;

·        sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā;

·        noteikts iemaksu likmes apmērs valsts fondēto pensiju shēmā no iemaksu objekta;

·        noteikti izdevumi programmai „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” 2008. gadā saskaņā ar 16. pielikumu. Programmas „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” izlietojumu nosaka Ministru kabinets;

·        budžeta izpildītājiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādīt un apstiprināt valsts budžeta iestāžu valsts budžeta programmu un apakšprogrammu un pasākumu tāmes. Budžeta izpildītājiem piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošināt efektīvu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam;

·        noteikts, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2. pielikumu;

·        noteikti Valsts prezidenta kancelejas programmas „Valsts prezidenta darbības nodrošināšana” ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam un reprezentācijas izdevumiem mēnesī;

·        noteikti mērķdotāciju un dotāciju pašvaldībām programmu izpildītāji un noteikts, ka tie nodrošina finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei;

·        noteikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognoze Valsts kases iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu budžeta sadales kontā;

·        noteikts iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu mēnesī;

·        atļauts finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā dzēst valsts aizde­vumus likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komerc­sabiedrībām;

·        noteiktas tiesības finanšu ministram veikt nepieciešamos maksājumus gadījumos, kad Eiropas Kopienas iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Kopienas budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apmērus, līdz grozījumu izdarīšanai šajā likumā;

·        noteikts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja budžeta programmā 02.00.00 „Operatīvās darbības pasākumu nodrošināšana” paredzētās apropriācijas piešķiršanas, izlietojuma un tās uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets;

·        noteikts līdzekļu apjoms, ko Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma nodrošināšanai paredzētos līdzekļus Kultūras ministrijas apakšprogrammā 22.04.00 „Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana” no Latvijas Bankas maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu un no likuma „Par Latvijas Banku” 18.1 pantā noteiktajiem Latvijas Bankas maksājumiem valsts budžetā uzkrāj Kultūras ministrijas atvērtajā norēķinu kontā „Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts” Valsts kasē;

·        noteikts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apakšprogrammā 25.01.00 „Atbalsts novadiem” paredzētās apropriācijas sadalījumu novadu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai nosaka Ministru kabinets;

·        noteikts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apakšprogrammā 25.05.00 „Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstība un uzturēšana” paredzētās apropriācijas piešķiršanas kārtību pašvaldību publiskajām bibliotēkām bezmaksas interneta un datoru izmantošanai nosaka Ministru kabinets;

·        noteikts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apakšprogrammā 25.04.00 „Mērķdotācija pašvaldību apvienošanas projektu sagatavošanai un dotācijas pašvaldībām Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei” paredzētās apropriācijas piešķiršanas kārtību pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai nosaka Ministru kabinets;

·        noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammas 41.08.00 „Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu  un pārējas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai;

·        noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasā­kumu īstenošanai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām;

·        noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta programmā 21.00.00 „Pedagogu darba samaksas paaugstināšana” paredzētās apropriācijas sadali nosaka Ministru kabinets, veicot nepieciešamo apropriāciju pārdali starp ministriju programmām, apakšprogrammām, budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomis­kajām kategorijām un pašvaldībām saskaņā ar Ministru kabineta noteikto peda­gogu darba samaksas kārtību atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai, pedagoģiskā darba stāžam un darba slodzei;

·        noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammai 05.02.00 „Zinātnes bāzes finansējums” paredzētās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp ministrijām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību par bāzes finansējuma aprēķināšanu valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, vadoties no uzturēšanas izdevumu, zinātniskā personāla atalgojuma un zinātniskās darbības kvalitātes izvērtējuma;

·        noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammai 03.03.00 „Zinātniskās darbības attīstība un infrastruk­tūras nodrošināšana augstskolās un koledžās” paredzētās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp ministrijām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem;

·        noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp program­mām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus (nosacījumi neattiecas uz šā likuma 29., 30., 31., 32. un 33.pantā paredzēto apropriācijas pārdali):

1) kopējais pārdales apjoms starp programmām (apakšprogrammām) nevar izraisīt katras atsevišķas programmas (apakšprogrammas) palielinājumu lielāku par 5% no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma;

2) ir pieļaujama tikai tāda apropriācijas pārdale no kapitālajiem izdevumiem uz kārtējiem izdevumiem, kas neietekmē ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes nākamajiem periodiem noteiktos maksimāli pieļaujamos izdevumu apjomus;

3) pārskaitījumi pašvaldībām tiek nodrošināti tikai ar transfertu starpniecību;

4) nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu kopējo apjomu;

5) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām) uz citiem izdevumiem;

6) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz citiem izdevumiem;

7) nav pieļaujamas tādas apropriācijas izmaiņas, kas palielina ministrijas ilgtermiņa saistību pilnvaru limitus;

8) nav pieļaujama apropriācijas pārdale starp šajā likumā apstiprināto pamatbudžetu un speciālo budžetu;

9) speciālajā budžetā nav pieļaujama apropriācijas pārdale starp apakšprogrammām;

10) nav pieļaujama jaunu programmu (apakšprogrammu) izveidošana;

·        noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības pārdalīt programmā „Apropriācijas rezerve” apstiprināto apropriāciju, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu veikt noslēdzošos maksājumus par 2007. gadā saņemtajiem pakalpojumiem un īstenotajiem investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1) 2007. gadā bija uzsākta un netika pabeigta iepirkumu procedūra, bet 2008. gadā attiecīgajam pasākumam apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs bijis nepietiekams;

2) 2007. gada valsts budžetā plānotu un iesāktu investīcijas projektu (izņemot izdevumus atlīdzībai) pabeigšanai, ja 2008. gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs bijis nepietiekams;

3) maksājumiem, kas nepieciešami 2007. gada valsts budžetā plānotiem un iesāktiem pasākumiem un pasūtījumiem, ja galīgā norēķina maksājumus (izņemot komunālos maksājumus) nevarēja nodrošināt preču vai pakalpojumu piegādātāja darba nepietiekamas kvalitātes vai aizkavētas piegādes dēļ un 2008. gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs bijis nepietiekams;

4) investīciju projektu sagatavošanai nepieciešamo zemju iegādei (atsavināšanai), ja par iegādes nepieciešamību ir iesniegts objektīvs pamatojums;

·        noteikts līdzekļu apjoms, ko Valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” jāieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm);

·        noteikts, ka programmas  42.00.00 „Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana” izpildītājs ir Valsts kase un tā nodrošina programmas uzskaiti valsts budžeta finanšu bilances ietvaros;

·        noteikts, ka Valsts īpašuma privatizācijas fondā iemaksātie līdzekļi Ministru kabineta noteiktajā apmērā tiek ieskaitīti Finanšu ministrijas norādītajā kontā Valsts kasē valsts parāda nomaksai un pārfinansēšanai;

·        noteikts, ka valsts pamatbudžetā saņemtie ieņēmumi, kas pārsniedz gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto, izņemot ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus un ieņēmumus no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus, kā arī ieņēmumi no valsts īpašuma privatizācijas ir ieskaitāmi ilgtermiņa stabilizācijas rezervē. Par ilgtermiņa stabilizācijas rezervē ieskaitīto līdzekļu izlietojumu pēc finanšu ministra ierosinājuma lemj Ministru kabinets;

·        ja pēc šā likuma pieņemšanas normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek veikta līdzekļu pārdale starp ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, vai tiek palielināta apropriācija, Finanšu ministrijai uzdots katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10. datumam atbilstoši veiktajām izmaiņām precizēt valsts budžeta kopsavilkuma datus.

Likumprojekta „Par valsts budžetu 2008. gadam” pielikumos noteikti plānotie valsts budžeta ieņēmumi pa veidiem, un detalizēti ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pamatbudžeta un speciālā budžeta programmu un apakšprogrammu izdevumi kārtējā saimnieciskajā gadā, kā arī ilgtermiņa valsts saistību limiti 2009., 2010. gadā un tālākā laika posmā līdz projektu īstenošanai.

 

1. pielikums „Valsts konsolidētais budžets 2008. gadam”.

„Valsts konsolidētais budžets 2008. gadam” ietver valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summu, izslēdzot no tā ieņēmumu un izdevumu daļas transfertus (savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem).

Valsts budžeta izdevumi sastāv no uzturēšanas izdevumiem un kapitālajiem izdevumiem.

Šajā pielikumā ir noteikts valsts konsolidētā  budžeta, valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta finansiālās bilances apjoms, kā arī norādīti tā finansēšanas avoti – aizņēmumi; valsts pamatbudžeta maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas; valsts pamatbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas; valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas.

Finansiālā bilance ir valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība.

Valsts budžetam ir finansiālais pārpalikums, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir pozitīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem. Valsts budžetam ir finansiālais deficīts, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir  negatīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir mazāki par izdevumiem.

 

2. pielikums „Valsts budžeta ieņēmumi”.

2. pielikums ietver valsts pamatbudžeta ieņēmumus 2008. gadā, valsts speciālā budžeta ieņēmumus 2008. gadā, valsts pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas un citus maksājumus no valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un veiktās darbības.

Šajā pielikumā plānotie valsts budžeta ieņēmumi sadalīti divās lielās grupās — pamat­budžeta ieņēmumi pa ieņēmumu veidiem: nodokļu ieņēmumi, nenodokļu ieņēmumi, ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finanšu palīdzība un valsts speciālā budžeta ieņēmumi.

Noteiktas valsts pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas un citi maksājumi no ministriju un citu centrālo valsts iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem un veiktās darbības.

 

3. pielikums „Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums”.

Šajā pielikumā noteikts valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums ieņēmumu, resursu izdevumu segšanai un budžeta izdevumu ekonomisko kategoriju sadalījumā, kā arī šo resursu izdevumu segšanai un izdevumu sadalījums pa ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm.

Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkuma ieņēmumu apjoms atbilst 2. pielikumā „Valsts budžeta ieņēmumi“ noteiktajam, savukārt resursos izdevumu segšanai iekļauti šādi finanšu līdzekļi: dotācija no vispārējiem ieņēmumiem (ieņēmumu avots ir nodokļu un nenodokļu ieņēmumi), ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos, transferti.

Transferts  ir īpaši iezīmētu budžeta līdzekļu pārskaitījums, ko var veikt viena līmeņa budžeta – valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžeta, pašvaldību speciālā budžeta ietvaros vai starp dažāda līmeņa budžetiem. Transferta saņēmējs saņemto budžeta līdzekļu pārskaitījumu var izmantot gan izdevumu segšanai, gan pārskaitīšanai tālāk citam transferta saņēmējam.

 

4. pielikums „Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām“.

Valsts budžetā 2008. gadam ministriju un citu centrālo valsts iestāžu resursi izdevu­mu segšanai un izdevumi tiek plānoti sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām.

Ar budžeta programmu saprot savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopumu, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskatīts un kontrolēts no budžeta finansētās institūcijās un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji.

Programmu budžets dod iespēju noteikt valsts funkciju realizācijai nepieciešamo pakal­pojumu efektīvāko un racionālāko realizētāju.

Valsts budžetā 2008. gadam tiek iekļauta ārvalstu finanšu palīdzība, kuru plā­nots saņemt un izlietot ministriju un centrālo valsts iestāžu programmu (apakšpro­grammu) finansēšanai atbilstoši Eiropas Savienības finanšu palīdzības programmām. Valsts budžeta izdevumos iekļauti valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības politiku instrumentu finansēto projektu īstenošanai, tai skaitā ES struktūrfondu, ES Kohēzijas fonda un citu ES finanšu instrumentu finansēto projektu īstenošanai.

Programmu un apakšprogrammu izdevumi plānoti šādās grupās atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai atbilstoši ekonomiskajām kategorijām: uzturēšanas izdevumi, kurus veido kārtējie izdevumi, procentu maksājumi, subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti, kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā un starptautiskā sadarbība, uzturēšanas izdevumu transferti un kapitālie izdevumi, kurus veido pamatkapitāla veidošana, kapitālo izdevumu transferti, mērķdotācijas.

Uzturēšanas izdevumi ir izdevumi, kuri ir regulāri katru gadu un ir saistīti ar kārtējā gada patēriņu, neradot jaunas vērtības, kuras izlieto turpmākajos gados.

Kapitālie izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar programmu un apakšprog­rammu attīstību un to pielietojums ir ilglaicīgs.

 

5. pielikums „Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām”.

Valsts speciālo budžetu veido Labklājības ministrijas programma „Sociālā apdro­šināšana”, tās ieņēmumus veido: nodokļu ieņēmumi, (sociālās apdrošināšanas iemaksas), nenodokļu ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti.

Labklājības ministrijas programmas „Sociālā apdrošināšana” izdevumi plānoti at­bilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

 

6. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2008. gadam” 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, tai skaitā piemaksām darba samaksai un valsts sociālās apdrošinā­šanas obligātajām iemaksām pedagogiem, kuri māca latviešu valodu un citus mācību priekšmetus latviešu valodā mazākumtautību skolēniem un darba samaksai un valsts sociālo apdrošināšanas obligātajām iemaksām pedagogiem, kuri īsteno kristīgās mācības un ētikas programmu.

 

7. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2008. gadam” 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

8. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2008. gadam” 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

9. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām“.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2008. gadam“ 3. pantu pieli­kumā plānota mērķdotācija pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

10. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2008. gadam” 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, tai skaitā pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

11. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2008. gadam” 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija pašvaldību izglītības iestāžu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

12. pielikums „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2008. gadam” 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

13. pielikums „Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2008. gadam” 3. pantu pielikumā plānota mērķdotācija pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociā­lās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

14. pielikums „Pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, valsts ilgtermiņa saistību limiti investīcijām (to skaitā ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansētās programmas) un  pārējām ilgtermiņa saistībām”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2008. gadam” 5. pantu šajā pielikumā apstiprinātas pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē un ārvalstu finanšu palīdzības un valsts budžeta līdzdalības maksājumi pa ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm 2008., 2009., 2010. gadam un tālākajam laika posmam līdz projekta īstenošanai. Pielikumā norādīti ES politiku instrumentu līdzfinansēto valsts investīciju apjomi sadalījumā pa saistību grupām un valsts budžeta programmām, kā arī tikai Latvijas valsts finansētie valsts investīciju projekti 2008. gadam sadalījumā pa saistību grupām, valsts budžeta programmām un konkrētiem projektiem.

Ilgtermiņa saistības ietver valsts investīciju un citus projektus, kuri tiek īstenoti ES finanšu līdzekļu līdzfinansējuma ietvaros – Pārejas perioda palīdzība; ES Kohēzijas fonds; ES Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF); Eiropas Sociālais fonds (ESF); Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Virzības daļa; Zivsaimniecības vadības finanšu instruments (ZVFI); Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju daļa, Eiropas Lauksaimniecības fonds; Eiropas Kopienas Iniciatīvas; citas Eiropas Kopienas programmas; Eiropas Kopienas atbalsts transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīkliem (TEN-T); Pārejas programma (Transition Facility); Citi Eiropas Savienības politikas instrumenti; Ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti;  investīcijas (izņemot ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektus) – maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem, maksājumus starptautiskajās organizācijās un programmās, aizņēmumu pamatsummu atmaksu, pārējās saistības.

 

15. pielikums „Valsts izsniedzamie galvojumi 2008. gadam”.

Atbilstoši likumprojekta „Par valsts budžetu 2008. gadam” 6. pantā noteiktajam valsts galvojumu kopējam apjomam, pielikumā noteikti valsts izsniedzamie galvojumi sadalījumā pa galvojumu saņēmējiem, norādot galvojuma mērķi un galvo­jumu summu.

 

16. pielikums „Programma „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” 2008. gadam”.

Saskaņā ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2008. gadam” 10. pantu šajā pielikumā ir no­teikts programmai „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” plānotais finansējums 2008. gadam sadalījumā pa ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm un to programmām.