5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

5.1. Valsts budžeta izdevumu plānošanas būtiskākie elementi

5.1.1. Budžeta plānošanas un politikas saistība

Lai īstenotu Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto, sākot ar 2008. gadu Latvijā tiek ieviesta vidējā termiņā budžeta plānošana, kas tiek realizēta atbilstīgi Ministru kabineta 2006. gada 14. septembrī ar rīkojumu Nr. 703 apstiprinātai Koncepcijai par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē.

Ministru kabineta 2007. gada 21. marta rīkojumā Nr. 157 „Par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem 2008. – 2010. gadam” ir noteikts, ka vidēja termiņa budžeta mērķis 2008. – 2010. gadā ir sekmēt Latvijas Nacionālajā attīstības plānā paredzēto mērķu sasniegšanu. Rīkojumā ir noteikti šādi valsts budžeta vidēja termiņa mērķa īstenošanas prioritārie attīstības virzieni:

· uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošana;

· sabalansēta un līdzsvarota ekonomikas attīstība;

· indivīda veselības, garīgo un sociālo vajadzību nodrošināšana;

· ilgtspējīga valsts attīstība, līdzsvarota reģionu attīstība un laba pārvaldība.

Lai nodrošinātu politikas un budžeta plānošanas procesa pilnveidošanu, tiek turpināta institucionālās darbības stratēģijas sistēmas (IDS) ieviešana valsts pārvaldē. Institūciju darbības stratēģija, atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm, definē vidēja termiņa nozares attīstības mērķus un virzienus un tiem atbilstošas visas konkrētās ministrijas programmas un apakšprogrammas, kā arī to finansējumu. Īstenojot darbības stratēģiju, pakāpeniski tiek integrētas budžeta programmas un politikas programmas, jo viens no IDS uzdevumiem vidējā termiņā ir panākt, ka budžeta programmas atbilst to politikas programmām. 2007. gadā Ministru kabinetā stratēģijas apstiprināja Ārlietu ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija), kā arī savas izstrādātās stratēģijas aktualizēja Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Valsts kanceleja, Vides ministrija, Zemkopības ministrija. Aizsardzības ministrijas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta institucionālās darbības stratēģijas ir izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē un patreiz turpinās to saskaņošanas process.

Lai turpinātu institucionālo darbības stratēģiju sistēmas un budžeta sistēmas savstarpējo pilnveidošanu ir izstrādāts jauns Rezultatīvo rādītāju attīstības pamatnostādņu projekts, kas paredz ciešu politikas rezultātu un darbības rādītāju savstarpējo mijiedarbību.

Lai nodrošinātu vidēja termiņa valsts budžeta izstrādāšanas nosacījumus Ministru kabinets:

· 2007. gada 20. martā apstiprināja noteikumus Nr. 198 „Noteikumi par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas metodiku vidējam termiņam”, kurā noteikta valsts budžeta bāzes izdevumu un attīstības daļas aprēķināšanas un saskaņošanas kārtība, kā arī definēti jauni termini (maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms, maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms ministrijām; samazinātā bāze; budžeta un attīstības daļa.);

· 2007. gada 28. augustā apstiprināja noteikumus Nr. 594 „Noteikumi par valsts budžeta apropriācijas rezerves izmantošanu”, kas paredz jaunizveidotās programmas „Apropriācijas rezerve” pārdales kārtību pēc ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pieprasījumu izskatīšanas;

· 2007. gada 28.augustā apstiprināja noteikumus Nr. 584 „Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un Finanšu ministrija izvērtē pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem”. Noteikumi paredz, ka Ministru kabinetam ir tiesības pārdalīt ministrijām un centrālajām iestādēm apstiprināto apropriāciju Saiemas noteiktajos gadījumos un apjomos.

5.1.2. Eiropas Savienības politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu plānošana valsts budžetā

Sakarā ar to, ka Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, viena no Ministru kabineta valsts budžetā 2008. gadam noteiktajām prioritātēm ir nodrošināt Latvijas pilntiesīgu līdzdalību ES, izmantojot tās dotās iespējas aizstāvēt nacionālās intereses lēmumu pieņemšanā un nodrošināt valsts ekonomisko izaugsmi. Lai sekmīgi īstenotu šo Latvijas ekonomikai un sabiedrībai tik nozīmīgo uzdevumu, nepieciešams pilnā apjomā un efektīvi apgūt Latvijai piešķirtos (pieejamos) ES politiku instrumentu līdzekļus, tādējādi nodrošinot valsts attīstību un izaugsmi.

ES politiku instrumenti ietver ES struktūrfondus, Kohēzijas fondu, Kopējās lauksaimniecības politikas un citus ES finanšu līdzekļus, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par ES noteikto mērķu sasniegšanai.

ES struktūrfondi ir vieni no galvenajiem ES Reģionālās politikas īstenošanas instrumentiem. ES Reģionālā politika ir viena no ES kopējām politikām starpnacionālā līmenī, kuras mērķis ir panākt dažādu Eiropas reģionu sociāli - ekonomiskās attīstības līmeņu izlīdzināšanu un veicināt reģionu konkurētspēju Eiropas un globālā mērogā. Latvija 2008. gadā turpinās saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, kā arī šādiem ES struktūrfondiem: Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda virzības daļas (ELVGF), Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta (ZVFI).

Latvija strukturālo instrumentu līdzekļu apgūšanai ir izstrādājusi Attīstības plānu (Vienoto programmdokumentu) 1.mērķa programmai 2004-2006. gadam, kas paredz darbības stratēģiju un pasākumus struktūrfondu līdzekļu apguvei Latvijā. Valsts budžetā 2008. gadam tiek turpināta prioritāšu īstenošana, kuras uzsāktas laika periodā no 2004. līdz 2006. gadam atbilstoši Vienotajā programmdokumentā paredzētajam.

Vienotais programmdokuments paredz šādas prioritātes:

1. prioritāte: Līdzsvarotas attīstības veicināšana, kura ietver kapacitātes celšanu reģionālās attīstības plānošanā, vides un infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu, pieejamības un transporta sistēmas attīstību, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstību, veselības un izglītības infrastruktūras attīstību. Projektus un pasākumus finansē ERAF;

2. prioritāte: Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana, kura ietver pasākumus pielietojamo pētījumu, inovāciju un tehnoloģiju pārneses veicināšanai uzņēmumos, uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstību, atbalstu uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai, finansējuma pieejamības uzlabošanu uzņēmējdarbībai. Projektus un pasākumus finansē ERAF;

3. prioritāte: Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana, kura ietver nodarbinātības veicināšanu, izglītības un tālākizglītības attīstību, sociālās izstumtības mazināšanu. Projektus un pasākumus finansē ESF;

4. prioritāte: Lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstības veicināšana. Prioritāte ietver investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos, atbalstu jaunajiem zemniekiem, lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošanu, zemes uzlabošanu, lauku ainavas saglabāšanu, lauku ekonomikas dažādošanu, ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstību, apmācību, zvejas intensitātes sabalansēšanu, akvakultūras attīstību, zvejas ostu aprīkojumu un citus pasākumus. Projektus un pasākumus finansē ELVGF un ZVFI;

5. prioritāte: Tehniskā palīdzība. Prioritātes mērķis ir atbalstīt programmas efektīvu un drošu vadību, uzraudzību, kontroli un izvērtēšanu.

2004.–2006. gada plānošanas periodā ES struktūrfondu projektu finansēšanas kārtību nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 27. jūnija noteikumiem Nr. 546 „Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus” (grozījumi: MK 16.01.2007. not. nr.63, MK 10.07.2007. not. nr.488). Savukārt, 2007.-2013. gada plānošanas periodā resursus un izdevumus ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētajiem projektiem plāno saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 418 „Kārtība, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība”.

Sākoties jaunajam ES finanšu ietvaram 2007. - 2013. gadam, tiek noteikti jauni ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma apjomi, un izstrādāts jauns to izmantošanas tiesiskais regulējums, kā arī sagatavoti plānošanas dokumenti atbalstāmajās teritorijās. Ievērojot to, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2004. gadā bija tikai aptuveni 40% no ES vidējā rādītāja, arī 2007. - 2013. gada programmēšanas periodā Latvija varēs pretendēt gan uz ES struktūrfondu, gan uz Kohēzijas fonda finanšu līdzekļiem.

Šajā periodā svarīgākais uzdevums, kas realizējams ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu palīdzību, ir radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, kā arī tiešā veidā panākt izmaiņas, kas nodrošinātu zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošanos valstī. Līdz ar to, lielākais uzsvars ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijām 2007.-2013. gada periodā Latvijā liekams tieši uz tiem pasākumiem, kas attīsta zināšanas kā galveno izaugsmes resursu un veido labvēlīgus dzīves apstākļus cilvēkam kā šī resursa turētājam.

Lai sasniegtu šo mērķi ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijas tiek plānotas atbilstoši trim tematiskām asīm:

1. cilvēku resursu attīstība un efektīva izmantošana;

2. konkurētspējas palielināšana un virzība uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku;

3. sabiedrisko pakalpojumu un infrastruktūras uzlabojumi kā priekšnoteikums valsts un tās teritorijas līdzsvarotai attīstībai.

Mērķu sasniegšanai ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijas vadīs ar trīs darbības programmu palīdzību:

1. „Cilvēkresursi un nodarbinātība”, ESF darbības programma;

2. „Uzņēmējdarbība un inovācijas”, ERAF darbības programma;

3. „Infrastruktūra un pakalpojumi”, ERAF un Kohēzijas fonda darbības programma.

2007. gada beigās tiks uzsākta pirmo jaunā ES struktūrfondu plānošanas perioda projektu īstenošana, kas turpināsies arī 2008. un nākamajos gados.

Papildus 2008. gada valsts budžetā ir plānots ES politikas instruments – Pārejas programmas (Transition Facility). Šis programmas mērķis ir pagaidu finansiālā palīdzība jaunajām dalībvalstīm, lai attīstītu un stiprinātu to administratīvās spējas attiecībā uz Eiropas Kopienas tiesību aktu ieviešanu un īstenošanu, kā arī attiecībā uz speciālistu pieredzes apmaiņu. Pārejas programmas līdzekļus 2008. gadam plāno no 2004., 2005. un 2006. gada pieejamā finansējuma, kura ietvaros ir noslēgti līgumi un apstiprināti projekti, taču līdzekļu apguve (reālā naudas plūsma) notiek trīs gadu laikā pēc līgumu slēgšanas/projektu apstiprināšanas atbilstoši to īstenošanas gaitai.

Papildu 2008. gada valsts budžetā līdzekļi plānoti virknei citu mazāku ES politiku instrumentu, kā piemēram, Eiropas Kopienas iniciatīvai „Eiropas teritoriālā sadarbība”, Šengenas konvencijas finanšu programma (Schengen Facility), Eiropas Kopienas atbalsts transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīkliem (TEN-T, TEN-E), ES programmas solidaritātes un Solidaritātes un migrācijas plūsmas pārvaldīšanas pamatprogrammām, piemēram, Eiropas Bēgļu fondam, Eiropas Kopienas programmai „Eiropas Kopienas iniciatīva sabiedrības veselības jomā (2003-2008)”, programmai „Jaunatne darbībā”, Mūžizglītības programmai, finanšu instruments videi „Life+”), 6.Ietvara programmai zinātnei un tehnoloģiju attīstībai, Kultūra u.c.

ES politiku instrumentu līdzfinansētie projekti tiek īstenoti, finansējot tos no ministriju budžeta programmās plānotajiem valsts budžeta līdzekļiem. Atbilstoši Eiropas Komisijas nosacījumiem ES politiku instrumentu finansētajiem projektiem ir nepieciešams Latvijas nacionālais līdzfinansējums.

Resursus ES struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai plāno valsts budžetā kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem.Projektiem, kuri 2008. gada valsts budžeta izstrādes laikā vēl nav apstiprināti, finansējumu rezervē Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.08.00 „Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Valsts budžeta izpildes gaitā šie finanšu resursi saskaņā ar ministriju līdzekļu pieprasījumiem un atbilstoši Ministru kabineta lēmumam tiks novirzīti projektu finansēšanai.