1. Makroekonomiskās stratēģijas apraksts
Pasaules ekonomikas izaugsmes tendences ir pozitīvas. 2006. gadā pasaules IKP pieauga par 5,2%, un 2007. un 2008. gadā tiek prognozēts 4,8% augsts pieaugums. Izaugsmes pamatā ir strauja jaunu tirgu veidošanās un attīstības valstu ekonomikas pieaugums. Izaugsmes tempu nelielu samazinājumu 2007. un 2008. gadā noteiks zemāks ASV ekonomikas pieaugums, kā arī rūpniecības sektora izaugsmes palēnināšanās visā pasaulē, lai gan pakalpojumu nozares turpinās strauju attīstību.
2006. gadā pasaules ekonomikas attīstība veicināja arī starptautiskās tirdzniecības kāpumu par 9,2%. Lai gan rūpniecības pieauguma palēnināšanās, noteiks zemākus pasaules tirdzniecības pieauguma tempus 2007. un 2008. gadā attiecīgi 7,7% un 7,6 procenti. Zemāks importa pieaugums būs Ziemeļ- un Dienvidamerikas valstīs, bet Āzijas valstu importa pieauguma tempi būtiski nemainīsies.
2006. gadā Eiropas Savienība un eiro zona sasniedza labākus ekonomikas rezultātus nekā bija prognozēts. Turklāt augstās naftas cenas un ASV ekonomikas izaugsmes samazināšanās gandrīz neietekmēja ekonomikas attīstību ES un eiro zonā. 2006. gadā ekonomiskā aktivitāte palielinājās par 3% ES un par 2,7% eiro zonā jeb par 1 procentpunktu straujāk nekā 2005. gadā. Galvenie faktori, kas ietekmēja IKP izaugsmi bija lielāks iekšzemes pieprasījums un privātā patēriņa pieaugums. 2006. gadā iekšzemes pieprasījuma izaugsme eiro zonā bija 2,6% (3,0% ES), kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar vidējo izaugsmi eiro zonā 1,7% (2,1% ES) periodā no 2003. 2005. gadam. Tiek prognozēts, ka 2007. gadā ekonomiskā aktivitāte samazināsies, IKP pieaugums ES tiek prognozēts 2,9% 2007. gadā un 2,7% 2008. gadā, eiro zonā attiecīgi 2,6% un 2,5 procenti. IKP pieauguma samazinājums 2007. un 2008. gadā ir izskaidrojams ar pasaules tirdzniecības attīstības palēnināšanos attiecīgajā periodā.
Kopš 2005. gada decembra Eiropas
Centrālā bankas noteiktā procentu likme ir pieaugusi par 200 bāzes punktiem no
2% līdz 4%. Lai gan procentu likme tika palielināta, reālās un nominālās
īstermiņa procentu likmes joprojām atrodas zemā līmenī, tādējādi izraisot
naudas un kredītu pieaugumu. Turklāt ilgtermiņa procentu likmes arī ir
vēsturiski zemā līmenī. Kaut gan ir jāņem vērā, ka procentu likmes ES un eiro
zonā sāk pamazām palielināties. Cenas finanšu tirgū norāda uz iespējamo Eiropas
Centrālās bankas procentu likmju turpmāko palielināšanu arī 2007. un
2008. gadā.
Mājsaimniecības sektora kredītu
pieaugums samazinājās, krītoties hipotekārajai kreditēšanai, ko var izskaidrot
ar procentu likmju pieaugumu, jau pietiekami augstu aizņēmumu apjomu, kā arī
augstām nekustāmā īpašuma cenām. Mājsaimniecību kredītu apjoma pieaugums eiro
zonā samazinājās līdz 10% jau 2006. gada martā un 2007. gada sakumā uzrādīja
8 procentus. Tajā pašā periodā hipotekāro kredītu pieaugums kritās no
vairāk kā 12% līdz 9 procentiem. Pieaugums hipotekāro kredītu apjomā
samazinājās gandrīz visās eiro zonas valstīs, it īpaši Īrijā, Grieķijā un
Nīderlandē.
Tiek prognozēts ka iekšzemes pieprasījuma ieguldījums ES ekonomikas attīstībā palielināsies 2007. un 2008. gadā. Privātā patēriņa pieaugums ir sagaidāms 2,4% apmērā eiro zonā un 2,6% ES 2008. gadā. Privātā patēriņa ieguldījums IKP pieaugumā palielināsies no 1 procentpunkta 2006. gadā līdz 1,4 procentpunktiem 2008. gadā eiro zonā (no 1,3 līdz 1,5 procentpunktiem ES), atspoguļojot pieaugumu darbaspēka ienākumos un nelielo inflāciju. No 2004. gada investīcijas iekārtās ir bijusi visstraujāk augošā iekšzemes pieprasījuma komponente. 2006. gadā investīcijas iekārtās pieauga par 5,5%, un tiek prognozēts, ka 2007. gadā tās pieaugs par 5,9% un 2008. gadā par 4,9 procentiem.
Starptautiskā ekonomiskā vide ES eksportētājiem kļūs mazāk labvēlīga, atspoguļojot zemāku pasaules ekonomikas pieaugumu un eiro vērtības pieauguma efektu. Turklāt iekšzemes pieprasījuma kāpums ievērojami ietekmēs importa pieaugumu. Neto eksporta ieguldījums IKP izaugsmē saruks. Eiro zonā ieguldījums IKP samazināsies par 0,3 procentpunktiem (no +0,3 pp. 2006. gadā līdz 0,0 pp. 2008. gadā). Savukārt ES kopumā neto eksporta ieguldījums IKP samazināsies par 0,2 procentpunktiem (no +0,1 pp. 2006. gadā līdz -0,1 pp. 2007. un 2008. gadā). Ir jāņem vērā atšķirības dalībvalstu eksporta sniegumā. Tiek prognozēts, ka Vācija un Slovēnija iegūs jaunus tirgus, kamēr Īrija un Itālija pazaudēs savas tirgus daļas. To var izskaidrot ar atšķirībām produktu kvalitātē un cenu elastībā. Eksporta radītāji dažās ES un eiro zonas valstīs iespaido tekošo kontu nelīdzsvarotību. Lielāki deficīti tiek prognozēti valstīs, kur intensīvi attīstās ekonomika, un tur deficīts varētu sastādīt 20% no IKP.
Eiropas darbaspēka tirgus turpināja attīstīties 2006. gadā, nodarbinātības līmenis palielinājās, un bezdarba līmenis krietni samazinājās. Saskaņā ar prognozēm nodarbinātība palielināsies par 1,4% 2007. gadā un par 1,2% 2008. gadā eiro zonā. Savukārt pieaugums ES būs 1,4% 2007. gadā un 1,1% 2008. gadā. Plānots radīt 5,5 miljonus jaunu darba vietu ES un 3,8 miljonus eiro zonā. Spānijas, Itālijas un Francijas ieguldījums jauno darba vietu radīšanā būs visievērojamākais. Bezdarba līmenis arī manāmi samazināsies no 7,3% 2007. gadā līdz 6,9% 2008. gadā eiro zonā un no 7,2% līdz 6,7% ES. Tik zems bezdarba līmenis nav sasniegts kopš 1993. gada. Prognozētais bezdarbnieku samazinājums periodā no 2005. līdz 2008. gadam ir 2,5 miljoni bezdarbnieku eiro zonā un 4,8 miljoni ES kopumā. Darbaspēka vienības izmaksas samazināsies, jo reālās algas pieaugs mēreni, par 0,6% 2007. gadā un 1,0% 2008.gadā eiro zonā, un attiecīgi par 0,8% 2007. gadā un par 1,3% 2008. gadā ES kopumā. Eiro zonā darba produktivitāte pieaugs vidēji par 1,2%, savukārt ES tā pieaugs par 1,5 procentiem.
2006. gada beigās inflācija saglabājās zem 2% gan eiro zonā, gan
arī ES kopumā, atspoguļojot enerģijas un naftas cenu kritumus. Svarīgi atzīmēt,
ka tas ir pirmais periods kopš 1999. gada, kad inflācija saglabājās zem 2%
septiņu mēnešu garumā.
Kopumā ražotāju cenu pieaugums sasniedza tikai 3% 2007. gada februārī, salīdzinot to ar iepriekšējā gada jūliju, kad ražotāju cenu inflācija bija 6 procenti. Tas ir izskaidrojams ar enerģijas cenu pieauguma samazinājumu līdz 1-2% 2007. gada pirmajos mēnešos. Tiek prognozēts, ka inflācija eiro zonā nākamgad samazināsies līdz 1,9%, bet 2008. gadā paliks nemainīga, bet ES tā samazināsies līdz 2,2% 2007. gadā un līdz 2,1% 2008. gadā. To lielā mērā ietekmēs importa cenas un darbaspēka izmaksas. Atšķirības dalībvalstu inflācijas rādītāju lielumos samazināsies, lai gan intervāls starp augstāko (Latvija, Rumānija, Igaunija, Bulgārija) un zemāko (Vācija, Spānija, Francija, Nīderlande) radītāju saglabāsies ievērojams.
ASV ekonomika pēc 3 gadus ilga straujas attīstības perioda 2006. gada otrajā pusē uzrādīja izaugsmes palēnināšanos, ko pamatā ietekmēja mājokļu tirgus. Investīcijas dzīvojamās mājās kritās par 20%, un vidējās nekustamā īpašuma cenas nedaudz samazinājās. Ņemot vērā pārdošanā esošo mājokļu skaitu, investīcijas dzīvojamās mājās samazināsies arī 2007. gadā, atstājot ietekmi uz IKP pieaugumu, kas tiek prognozēts 2,2% apmērā. Atsākoties investīcijām mājokļos, 2008. gadā tiek prognozēts 2,7% augsts IKP pieaugums, kas atbilst ilgtermiņa potenciālajai izaugsmei. Tekošā konta deficīts 2006. gadā veidoja 6% no IKP, un vidējā termiņā nav gaidāms tā uzlabojums. Augsti nodokļu ieņēmumi 2006. gadā ļāva samazināt valdības budžeta deficītu līdz 2,3% no IKP, taču nākamajos gados tas atkal var pasliktināties.
Japānā IKP pieauga par 2,2% 2006. gadā. Iekšzemes pieprasījums, it īpaši investīcijas, ir galvenais izaugsmes avots. Nākamajos gados privātais patēriņš arvien pieaugs uzlabojoties darba tirgus situācijai, sagaidot straujāku algu pieaugumu, kā arī samazinoties nodokļu slogam.. Kopumā, tiek prognozēts ka IKP pieaugs par vairāk nekā 2% 2007. un 2008. gadā. Tiek prognozēts, ka 2008. gadā Japānā vairs nebūs deflācijas, un inflācija sasniegs 0,5 procentus.
Āzijas valstu IKP pieaugums tiek prognozēts aptuveni 8,3% 2007. gadā un 8,4% 2008. gadā. Nedaudz zemāki izaugsmes tempi nekā 2006. gadā atspoguļos Āzijas valstu eksporta uz ASV samazinājumu un naftas cenu sadārdzinājuma efektu. Āzija turpina būt par svarīgu pasaules ekonomikas izaugsmes virzītājspēku. Ķīnas ekonomikas pieaugums 2006. gadā bija 10,7%. To var izskaidrot ar pieaugušo eksportu un investīcijām, ko Ķīnas valdība pagaidām nespēj iegrožot. Ķīnas IKP pieaugums tomēr samazināsies 2007. gadā un būs 10,5%, arī 2008. gadā tas saglabāsies virs 10 procentiem. Tekošā konta pārpalikums palielināsies pārskata periodā virs 9% no IKP. Indijas IKP pieaugums samazināsies no 8,7% 2006. gadā līdz 7,6% 2007. gadā un 7,4% 2008. gadā, ko var izskaidrot ar iekšzemes pieprasījuma samazinājumu, saistītu ar stingrāku monetāro politiku kopš 2004. gada. Citu Āzijas valstu ekonomikas pieaugs nedaudz virs 5% gadā. Taču eksports ir nozīmīgs izaugsmes veicinātājs, un ASV ekonomikas svārstības ir potenciāls risks Āzijas valstu IKP attīstībai.
NVS reģiona valstu grupa ir otrā straujāk augušo valstu grupa pēc Āzijas, ar IKP pieaugumu 7,5% 2006. gadā un prognozēto 7% pieaugumu 2007.-2008. gadā. Ekonomikas izaugsme Krievijā sasniedza 6,7% 2006. gadā, pateicoties iekšzemes pieprasījuma pieaugumam, kas mazināja negatīvo enerģijas cenu krituma efektu. Neraugoties uz energoresursu cenu samazinājuma ietekmi uz eksportu tiek prognozēts augsts IKP pieaugums 6,5% apmērā 2007. un 2008. gadā. Ekonomiskā izaugsme citās NVS valstīs 2006. gadā bija 10%, un tā saglabāsies 7,5% apmērā 2007. 2008. gadā. Reģiona ekonomikas izaugsmi ietekmēs Ukrainas ekonomikas augšupeja, jo IKP pieaugums palielināsies no 2,6% 2006. gadā līdz 7,6% 2007. gadā.
2006. gadā Brent jēlnaftas cenas
svārstības sasniedza augstāko punktu gandrīz 80 ASV
dolāru par barelu augustā, sākoties Libānas karam, kas raisīja bažas par plašāku
konfliktu Tuvajos austrumos, un samazinoties pasaules ekonomikas izaugsmes
tendencēm. Savukārt 2007. gada sākumā situācija izmainījās, aukstā ziema
ASV, pasaules ekonomikas izaugsmes uzlabošanās, kā arī OPEC saskaņotā rīcība
noteica naftas cenu 6570 ASV dolārus par barelu. Pieprasījums pēc naftas pasaulē
palielinās, un kombinācijā ar ne tik strauji augušo piedāvājumu naftas cenas
paliks diapazonā no 67 līdz 70 ASV dolāriem par barelu.
2007. gadā tāpat kā 2006. gadā vidēja cena būs 66,2, savukārt
2008. gadā tā palielināsies par 6% un būs 70,3 ASV dolāri par barelu.
2007. gada martā februārī vērtspapīru cenas pasaulē piedzīvoja strauju korekciju, ko ierosināja Ķīnas akciju cenu kritums un bažas par ASV ekonomikas attīstību. Šāda korekcija norāda uz investoru uzmanību pret globāliem attīstības procesiem. Taču drīz pēc tam tirgus ātri atguvās. Īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmes ir joprojām ir vēsturiski zemā līmenī.
1.1. tabula. Reālā IKP un pasaules tirdzniecības pieauguma tempi (% pret iepriekšējo gadu)
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
|
faktiski |
prognoze |
||||
|
Japāna |
1,8 |
2,3 |
2,6 |
2,2 |
2,3 |
2,1 |
|
ASV |
2,5 |
3,9 |
3,2 |
3,3 |
2,2 |
2,7 |
|
Krievija |
7,3 |
7,2 |
6,4 |
6,7 |
6,8 |
6,5 |
|
Eiropas Savienība (ES-27) |
1,3 |
2,4 |
1,7 |
3,0 |
2,9 |
2,7 |
|
Eiro zona (ES-12) |
0,8 |
2,0 |
1,4 |
2,7 |
2,6 |
2,5 |
|
Pasaule |
4,1 |
5,3 |
4,8 |
5,2 |
4,8 |
4,8 |
|
Pasaules tirdzniecības pieaugums |
6,7 |
11,3 |
7,1 |
9,2 |
7,7 |
7,6 |
Avots: Economic Forecasts Spring 2007, European Commission.
1.2. Tautsaimniecības attīstība[2]
1.2.1. Iekšzemes kopprodukts, ekonomiskā aktivitāte
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2007. gada 1.pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, salīdzināmās cenās pieauga par 11,1 procentu.
IKP pieaugumu šajā laika periodā galvenokārt veicināja apjomu kāpums šādās nozarēs: tirdzniecībā par 15,1% (īpatsvars IKP struktūrā 19,0%), transporta un sakaru nozarē par 8,6% (13,3%), būvniecībā par 16,4% (7,7%), operācijās ar nekustamo īpašumu un cita veida komercdarbībā par 9,8% (16,3%) un finanšu starpniecībā par 21,5 procentiem (6,2%).
Tāpat samērā straujš pieaugums vērojams ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 21,1% (īpatsvars IKP struktūrā 0,4%), viesnīcu un restorānu pakalpojumos par 9,7 procentiem (1,8%). Savukārt mazāks pieaugums vērojams apstrādes rūpniecībā par 1,1% (11,2%), veselības un sociālās aprūpes jomā par 3,8% (3,0%), kā arī izglītībā par 3,9% (4,9%) procentiem. Zvejniecības nozarē tika novērots samazinājums par 7,8 procentiem (0,1%). Savukārt elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē (2,0%) saglabājās iepriekšējā līmenī.
IKP pieaugumu pamatā noteica stabili augstais iekšējā patēriņa un investīciju līmenis. Ārējās tirdzniecības bilance savukārt pasliktinājās, importa kāpumam absolūtos rādītājos pārsniedzot eksporta pieaugumu.
1.1. att. MSI un IKP, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas novērtējumu, Makroekonomisko rādītāju saliktais indekss (MSI)[3] 2007. gada pirmajā pusē, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, salīdzināmās cenās pieauga par 11,1 procentu. Š.g. pirmajā pusē MSI pieaugumu galvenokārt noteica iedzīvotāju ienākumu pieaugums un mazumtirdzniecības apjomu palielinājums. Savukārt indeksa pieaugumu ierobežoja relatīvi zemā rūpnieciskās produkcijas izlaide, lai gan tās realizācija joprojām saglabājās salīdzinoši augstā līmenī.
1.2.2. Tautsaimniecības nozaru attīstība
2007. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 1,2%, Tai skaitā elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē apjomi palielinājās par 6,5%, bet samazinājums bija novērojams apstrādes rūpniecībā par 0,2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 5,2% procentiem.
Ražošanas apjomi salīdzinoši ar pagājušā gada attiecīgo periodu visstraujāk palielinājusies tekstilizstrādājumu ražošana par 6,7%, gumijas un plastmasas ražošana par 8,3%, elektrisko mašīnu un aparātu ražošana par 10,6% kā arī celulozes, papīra un papīru izstrādes ražošana par 5,4 procentiem. Rūpniecības apjomi, kas ir augstāki par vidējo rūpniecības pieaugumu, bija novērojami arī pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, apģērbu ražošanā, izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, ķīmisko vielu ražošanā, nemetālisko minerālu ražošanā un citu transportlīdzekļu ražošanā.
Savukārt rūpniecības apjomi samazinājās koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā par 8,0%, metālu ražošanā par 2,9%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 3,8%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā par 9,3% un mēbeļu ražošanā, kā arī citur neklasificēta ražošanā par 2,4 procentiem.
1.2. att. Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss, % pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi.
2007. gada pirmajā pusgadā visu veidu saimniecībās saražotās gaļas apjoms bija 58,8 tūkst. t, kas ir par 8,9% vairāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā. Saražotu olu daudzums š.g. pirmajā pusgadā, salīdzinot par attiecīgo periodu 2006. gadā, ir palielinājies par 9,0% un bija 309,5 milj. gabalu, bet saražotā piena apjoms ir samazinājies par 0,4% un sastādīja 376,8 tūkst. tonnas.
2007. gada pirmajos sešos mēnešos bija novērojams lopkopības produkcijas iepirkuma cenu samazinājums. Š.g. janvārī jūnijā lopu un putnu vidējā iepirkuma cena bija par 5,5% zemāka kā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, t. sk. liellopu vidējā iepirkuma cena bija par 7,4% zemāka. Arī cūku iepirkuma cenas samazinājās par 2,8 procentiem. Savukārt, piena iepirkuma cenas š.g. janvārī jūnijā bija par 0,9% augstākas nekā atbilstošajā periodā pērn.
2007. gada pirmajā pusē Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms ir palielinājies, salīdzinot ar 2006. gada pirmo pusgadu. 2007. gada janvāra jūnija periodā kravu apgrozība ostās sastādīja 31,38 milj. t kravu, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā. 2007. gada pirmajos sešos mēnešos tika nosūtītas 27,6 milj. t kravu, kas ir par 0,5% vairāk nekā atbilstošajā periodā 2006. gadā. Savukārt saņemto kravu apjoms Latvijas ostās 2007. gada pirmajā pusgadā sastādīja 3,8 milj. t, kas ir par 48,0% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2006. gadā.
1.3. att. Nosūtītās un saņemtās kravas ostās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni.
2007. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, Rīgas ostā kravu kopējais apgrozījums samazinājās par 2,0%, Liepājas ostā par 2,5 procentiem. Ventspils ostā savukārt bija vērojams kravu apgrozījuma pieaugums par 10,4%, mazajās ostās par 30,4 procentiem.
2007. gada pirmajā pusē turpināja pieaugt pasažieru apgrozība lidostā Rīga. 2007. gada pirmajā pusē iebrauca un izbrauca 1412,8 tūkst. pasažieru, kas ir par 24,8% vairāk nekā 2006. gada pirmajā pusgadā. Tāpat pieauga arī to pasažieru skaits, kuri ar Latvijas aviokompāniju lidmašīnām iebrauca un izbrauca no lidostas Rīga 682,7 tūkst. pasažieru, kas ir par 40% vairāk nekā 2006. gada pirmajā pusgadā. Savukārt ar ārvalstu aviokompāniju lidmašīnām lidostā Rīga 2007. gada pirmajā pusgadā iebrauca un izbrauca 730,1 tūkst. pasažieru, kas ir par 13.2% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
2007. gada janvārī jūnijā Rīgas pasažieru ostā iebrauca un izbrauca 160 tūkst. pasažieru, kas ir par 94,6% vairāk nekā 2006. gada pirmajā pusgadā.
2007. gada pirmajā pusē pa maģistrālo naftas cauruļvadu tā tehniskās apkopes dēļ netika transportēta nafta. Savukārt 2007. gada pirmajā pusē tika transportēti 3,4 milj. t naftas produktu, kas ir par 1,0% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.
2007. gada pirmajā pusē palielinājās
kravu pārvadājumi ar autotransportu.
Ar šo transporta veidu 2007. gada pirmajos 6 mēnešos pārvadāja 29,4 milj. t
kravu, kas ir par 5,3 milj. t jeb 22,0% vairāk nekā 2006. gada
atbilstošajā periodā. No kopēja pārvadāto kravu apjoma 86,1% tika transportēti
iekšzemē 25,3 milj. t kravu, kas ir par 20,4% vairāk nekā 2006. gada
pirmajā pusgadā. 2007. gada pirmajos 6 mēnešos starptautiskajā satiksmē ar
autotransportu pārvadāja 4,1 milj. t kravu, kas ir par 33,5% vairāk nekā 2006. gada
attiecīgajā periodā. 2007. gada pirmajā pusgadā pieauga gan importa, gan eksporta pārvadājumi,
attiecīgi par 57,9 un 17,9 procentiem.
2007. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa
transportu pārvadāja 25,5 milj. t kravu, kas ir par 0,1% mazāk nekā
2006. gada attiecīgajā periodā. 2007. gada pirmajos 6 mēnešos ar
dzelzceļa transportu iekšzemē transportēja 0,9 milj. t kravu, kas ir
par 19,8% mazāk nekā 2006. gada pirmajā pusgadā. Starptautiskajos
pārvadājumos ar dzelzceļa transportu 2007. gada 3 mēnešos transportēja 24,6 milj. t
kravu par 0,6% vairāk nekā 2006. gada pirmajā pusgadā.
Pasažieru pārvadājumi ar autotransportu 2007. gada pirmajos 6 mēnešos, salīdzinot ar 2006. gada attiecīgo periodu, ir samazinājušies. Ar regulāras satiksmes autobusiem 2007. gada pirmajā pusgadā pārvadāja 100,3 milj. pasažieru, kas ir par 5,5% mazāk nekā 2006. gada pirmajā pusgadā. Tāpat kā iepriekšējos periodos, lielākā daļa (99,7%) regulārās satiksmes autobusu izmantojošo pasažieru tika pārvadāti iekšzemē. Pārvadāto pasažieru skaits iekšzemē, salīdzinot ar 2006. gada pirmo pusgadu, samazinājās par 5,4 procentiem. No iekšzemē ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāto pasažieru kopskaita lielākā daļa (77,1%) pasažieru izmantoja pilsētu satiksmes maršrutu autobusus. Ar pilsētu elektrotransportu 2006. gada pirmajā pusgadā pārvadāja 86,6 milj. pasažieru, kas ir par 8,8% mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.
Pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru skaits
2007. gada janvārī jūnijā, salīdzinot ar 2006. gada attiecīgo
periodu, ir palielinājies par 5,7%, sasniedzot 13,2 milj. pasažieru.
2006. gada pirmajos sešos mēnešos iekšzemē pa dzelzceļu pārvadāja 13,0
milj. pasažieru, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2006. gada pirmajā pusgadā.
Starptautiskajā satiksmē dzelzceļa pakalpojumus izmantoja 0.2 milj.
pasažieru par 8,3% vairāk nekā 2006. gada pirmajā ceturksnī.
2007. gada pirmajā pusē patēriņa preču un pakalpojumu cenas vidēji ir kāpušas par 5,7% (janvārī 1,3%, februārī 0,5%, martā 1,4%, aprīlī 0,9%, maijā 0,6% un jūnijā 0,9%), kas ir pēdējo gadu augstākais rādītājs gada pirmajā pusē.
Straujāk kā citus gadus cenas pieaugušas gandrīz visās preču un pakalpojumu grupās, bet lielākā ietekme uz kopējo rādītāju bija pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu sadārdzināšanai, transporta cenu straujajam pieaugumam, ko noteica maksas palielināšana sabiedriskajā transportā, kā arī akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana degvielai un tabakai. Jāņem vērā arī cenu kritumu telekomunikāciju pakalpojumu, apavu, apģērbu un TV, audio un video tehnikas sektoros.
Gada sākumā tradicionāli tikai veikta daudzu administratīvi regulējamo cenu augšupejošas korekcijas, t.sk. arī elektrībai. Jāatzīmē gan, ka elektrības un dabas gāzes izmaksas mājsaimniecībām ierobežoja samazinātās PVN likmes piemērošana šiem un atsevišķiem citiem pakalpojumiem ar š.g., janvāri. Jūnijā administratīvi regulējamo cenu 12 mēnešu inflācija bija 12,1 procents.
Pakalpojumu cenu pieaugums 12 mēnešu griezumā būtiski pārsniedz preču cenu palielinājumu attiecīgi 12,4% un 7,5 procenti.
Ražotāju cenas 2007. gada II ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, kopumā palielinājās par 17,8%. Vislielākais cenu kāpums (par 33,9%) bija vērojams koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā. Ražotāju cenas būtiski pieauga nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 26,3%), ūdens ieguvē, attīrīšanā un sadalē (par 21,2%), elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē (par 19,0%).
1.4. att. Patēriņa cenu indekss.
2007. gada II ceturksnī salīdzinājumā ar 2006. gada II ceturksni būvniecības izmaksas Latvijā cēlās vidēji par 29,1 procentu. Visstraujāk par 47,9% pieauga strādnieku darba samaksa. Izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai palielinājās par 36,6%, būvmateriālu cenas par 15,6 procentiem. Vislielākais būvizmaksu pieaugums bija vērojams biroju ēku renovācijā (par 37,9%), kā arī izglītības, veselības aprūpes un sporta ēku rekonstrukcijā un celtniecībā (par 34,2%). Dzīvojamo māju celtniecībā izmaksas palielinājās par 30,5%, transporta objektu būvē par 26,9%, rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku rekonstrukcijā un celtniecībā par 25,3%, pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē par 23,4 procentiem.
1.2.4. Nodarbinātība un bezdarbs
Valstī kopumā 2007.gada II ceturksnī bija nodarbināti 1108 tūkst. cilvēku (61,4% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2007.gada 2.ceturksnī nodarbināto iedzīvotāju skaits palielinājās (2006.gada 2.ceturksnī tas bija 1071,6 tūkst. cilvēku).
Nodarbināto skaits 2007. gadā II ceturksnī, salīdzinot ar 2006. gada II ceturksni, ir pieaudzis operācijās ar nekustamo īpašumu par 33,4%, būvniecībā par 30,4%, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un remonta nozarē par 6,9%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē par 12,6 procentiem, apstrādes rūpniecībā par 3,0% un sabiedrisko, sociālo un individuālo pakalpojumu nozarē par 16,9%, izglītības nozarē par 0,7 procentiem.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, nodarbināto skaits 2007. gada II ceturksnī straujāk ir samazinājies lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā par 12,7 % un finanšu starpniecības nozarē par 24,3 procentiem. Attiecībā uz pārējam nozarēm nodarbināto skaits veselības un sociālās aprūpes nozarē samazinājās par 2,9%, valsts pārvaldē, aizsardzībā un obligātajā sociālajā apdrošināšanā par 5,7%, transporta un sakaru nozarē par 7,2% un viesnīcās un restorānos par 7,5 procentiem.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem no visiem nodarbinātajiem lielākais cilvēku skaits strādāja tirdzniecībā 16,9%, otrajā vietā seko apstrādes rūpniecība 14,9%, un trešā vietā ir būvniecība 10,8 procenti. Savukārt pārējās nozarēs strādājošo skaits bija mazāks, transporta un sakaru nozarē 8,2%, lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā 10,7% un valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā 7,6 procenti.
1.5. att. Bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem) perioda beigās.
2007. gada II ceturkšņa beigās reģistrētā bezdarba līmenis, salīdzinot ar 2006. gada II ceturkšņa bezdarba līmeni, ir samazinājies par 1,1 procentpunktiem un bija 5,8 procenti. Kopējais valstī reģistrēto bezdarbnieku skaits 2007. gada II ceturksnī bija 62,3 tūkst. cilvēku, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājies par 17,4 tūkst. cilvēku.
1.6. att. Ilgstošo bezdarbnieku skaits un īpatsvars no kopējā bezdarbnieku skaita, perioda beigās.
Neliela situācijas uzlabošanās
vērojama bezdarba līmenī pa reģioniem. Latvijā ir izteikts reģionālais
bezdarbs, it īpaši austrumu rajonos. Augstākais reģistrētā bezdarba līmenis
2007. gada jūnijā beigās joprojām bija Latgalē: Ludzas rajonā tas bija
20,4% ( 27% 2006. gada jūnijā), Rēzeknes rajonā 19,3%
(25,6%) un Krāslavas rajonā 16,3% (20,5 procenti). Zemākais bezdarba
līmenis š.g. jūnijā beigās tika reģistrēts Tukuma rajonā
4,2% (5,2%) un Rīgas rajonā 4,6% (4,8 procenti). No pilsētām
viszemākais bezdarba līmenis jūnijā beigās tika reģistrēts Rīgā 3,5%
(3,9% iepriekšējā gada jūnijā
beigās), Ventspilī 4,4% (6,3%), Jelgavā 4,8 (5,5%) un Jūrmalā 4,7% (5,6 procenti).
2007. gada II ceturksnī Latvijā bija 70,5 tūkst. darba meklētāju jeb 6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2007. gada II ceturksnī samazinājies gan darba meklētāju skaits (2006. gada II ceturksnī tas bija 83,3 tūkst. cilvēku), gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (2006. gada II ceturksnī šis rādītājs bija 7,2%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī 2007. gada II ceturksnī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 6,2% un 5,8%. Gandrīz trešā daļa (29,4%) no darba meklētājiem bija ilgstošie darba meklētāji.
2007. gada pusgadā vidējā bruto darba samaksa tautsaimniecībā sasniedza 373 latus, kas ir par 33,0% vairāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā. Mēneša vidējā neto darba samaksa valstī šajā periodā palielinājās par 33,1% un sasniedza 268 latus. Pārskata pusgadā nedaudz straujāk pieauga vidējā neto darba samaksa, jo 2007. gadā 1. janvārī no 32 latiem līdz 50 latiem tika palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais mēneša minimums, un nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām pieauga no 22 latiem līdz 35 latiem. Sākot ar 2007. gada 1. janvāri, minimālā alga valstī ir palielināta no 90 uz 120 latiem. Reālās darba samaksas pieaugums 2007. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, bija 23,3% procenti.
Lielākais darba samaksas pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bija sabiedriskajā sektorā 35,8%. Privātajā sektorā darba samaksas pieaugums arī bija ļoti augsts 32,2% procenti. Tādejādi sabiedriskajā sektorā š.g. pirmajā pusgadā mēneša vidējā darba alga sasniedza 435 latus pretstatā 343 latiem privātajā sektorā.
Vērtējot pēc lielākajām nozarēm, visstraujāk mēneša bruto darba samaksa 2007.gada pirmajā pusgadā attiecībā pret 2006.gada pirmo pusgadu pieauga elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē no 398 līdz 540 latiem jeb par 35,8%, kā arī sabiedrisku, sociālu un citu pakalpojumu sfērā no 239 līdz 334 latiem jeb par 40,0%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē no 299 līdz 411 latiem jeb par 38 procentiem. Straujāk darba samaksa augusi arī tādās nozarēs kā būvniecība no 254 līdz 349 latiem jeb par 37,4%, valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana no 385 līdz 534 latiem jeb par 37,7%, kā arī veselība un sociālā aprūpe no 281 līdz 390 latiem jeb par 38,8 procentiem.
Starp Latvijas reģioniem vidējā bruto darba
samaksa š.g. pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo
periodu visdinamiskāk pieauga Pierīgas reģionā par 35,3%, Zemgales
reģionā par 35,0% un Kurzemes reģionā par 35,5 procentiem.
Attiecībā uz pārējiem reģioniem vidējā bruto darba samaksa Vidzemē par 32,2%
un Latgalē par 30,9 procentiem. Visaugstākā darba samaksa bija
Rīgas rajonā 423 lati, un, salīdzinot ar 2006. gada pirmo pusgadu,
2007. gada pirmajā pusgadā tā pieaugusi par 101 latu. Viszemākā darba
samaksa bija Latgales reģionā. 2007. gada pirmajā pusgadā tā bija 259 lati
jeb 69,4% no vidējās bruto darba samaksas valstī, salīdzinot ar iepriekšējā
gada atbilstošo periodu tā palielinājās par 61 latu.
Ikmēneša izmaksāto vecuma pensiju vidējais lielums 2007. gada pirmajā pusgadā bija 106,0 lati, kas ir par 13,4 latiem jeb 12,6% vairāk nekā atbilstošajā periodā 2006. gadā.
1.2.6. Ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance
2007. gada pirmajā pusē nedaudz paātrinājās ārējās tirdzniecības pieauguma tempi un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 27,5 procentiem. (22,1% 2006. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2005. gadā). Arī šogad importa pieaugums pārsniedza eksporta pieaugumu 2007. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2006. gadā preču eksports pieauga par 22,5%, kamēr imports par 30,1 procentu.
Eksporta struktūrā nav novērotas būtiskas izmaiņas, joprojām būtisku daļu no Latvijas eksporta sastāda koksne un tās izstrādājumi (23,6% no eksporta kopapjoma), metāli un to izstrādājumi (15,0%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (7,1%), kā arī neaudz pieauga lauksaimniecības un pārtikas preču īpatsvars (12,8%).
Nozīmīgākās produktu grupas Latvijas importā 2007. gada jūnijā bija mehānismi, mehāniskās iekārtas un elektroiekārtas (īpatsvars 19,5%), minerālprodukti (12,9%), satiksmes līdzekļi (15,3%), metāli (10,1%) un ķīmiskās rūpniecības produkti (7,9%).
2007. gada jūnijā preču eksports uz ES valstīm veidoja 73,6 procentus. Savukārt preču importa īpatsvars no ES valstīm veidoja 79,1% no kopējā preču importa. Savukārt uz NVS valstīm 2007. gada jūnijā preču eksports sastādīja 17,4 %, bet imports - 11,8 procentus.
Nozīmīgākie Latvijas partneri eksportā 2007. gada pirmajā pusgadā bija Igaunija, Lietuva, Krievija, Zviedrija un Vācija, bet importā Lietuva, Vācija, Igaunija, Polija un Krievija.
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, 2007. gada pirmajos sešos mēnešos maksājumu bilances tekošā konta deficīts sastādīja 1462,2 milj. latu, kas ir par 80% lielāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. 2007. gada I ceturksnī maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 25,7% no IKP. Tekošā konta deficīta kāpumu galvenokārt noteica preču importa pieaugums, kas pārsniedza preču eksporta pieauguma tempus un par 48,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielināja tirdzniecības deficītu. Tāpat par 27,3% attiecībā pret 2006. gada pirmo pusgadu pasliktinājās arī ienākumu bilance. Nelielu tekošā konta samazinājumu deva pakalpojumu bilances pozitīvā saldo pieaugums, tomēr tas sedz tikai 15,5% no tirdzniecības deficīta. Par 35,4% samazinājās, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, arī kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo.
Kapitāla konta pozitīvais saldo šī gada pirmajā pusē bija 84,2 milj. latu., kas ir par 11,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā. Tekošā konta deficīta straujais pieaugums šajā periodā tika finansēts ar tik pat strauju finanšu konta pieaugumu, ko pamatā noteica citu ieguldījumu (par 40,6% salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu) un tiešo investīciju kāpums (40,8%).
2007. gada jūnijā Latvijā darbojās 23 bankas, 35 krājaizdevu sabiedrības un divas ārzemju banku Latvijas filiāles.
2007. gada I pusgada beigās plašā nauda M2X pieauga līdz 5 939 milj. latu, tādējādi, salīdzinot ar 2006. gada attiecīgo periodu, tā palielinājās par 31,4 procentiem. Tai skaitā visstraujāk pieauga rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā par 43,0% un termiņnoguldījumi par 31,6% procentiem. Zemāks bija skaidrās naudas apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) pieaugums par 13,0% un pieprasījuma noguldījumu palielinājums par 29,4 procentiem.
1.7. att. M2X struktūra un dinamika.
2007. gada pirmajā pusē saglabājās augsts privātpersonu kreditēšanas pieaugums, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, privātpersonām izsniegto kredītu apjoms palielinājās par 68,7 procentiem. Savukārt privātuzņēmējiem izsniegto kredītu apjoma pieaugums kļuva straujāks un gada laikā pieauga par 46,9 procentiem.
1.8. att. Komercbanku aktīvu dinamika.
Skaidras naudas noguldījumu attiecība turpināja samazināties un 2007. gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājās par 3,8 procentpunktiem un bija 19,0 procenti.
Latvijas bankas aktīvi 2007. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2006. gada attiecīgo periodu, pieauga par 639,1 milj. latu jeb par 30,6 procentiem. Aktīvu pieaugumu pārskata periodā, noteica ārzemju aktīvu pieaugums par 34,5%, tai skaitā ārvalstu konvertējamās valūtas pieauga par 37,6 procentiem, bet vietējie aktīvi samazinājās par 60,7%. Pasīva pusē lielākais pieaugums bija valdības noguldījumiem par 69,0 procentiem. Lati apgrozībā palielinājās par 13,8 procentiem. Ārzemju saistības samazinājās par 8,8%. Savukārt kapitāls un rezerves palielinājās par 32,1 procentu.
Uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto latu kredītu vidējās procentu likmes palielinājās un 2007. gada I pusgada beigās īstermiņa kredītiem tās sasniedza 11,3%, bet ilgtermiņa 14,9%, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir par 4,3 un 3,8 procentpunktiem vairāk. No uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto latu depozītu vidējā likme 2007. gada I pusgada beigās bija 5,4% īstermiņa depozītiem un 6,4% ilgtermiņa. Starpbanku tirgus procentu likme latu kredītiem 2007. gada jūnijā bija 3,6 procenti.
2007. gada jūnija beigās ASV dolāra vērtība attiecībā latu gada laikā bija samazinājusies par 6,8% un LVL/USD kurss bija 0,522.
2007. gada I pusē bija vērojams Rīgas Fondu biržas OMXR indeksa[4] pieaugums par 6,9 procentiem. Pakāpeniski pieaugot no 665.32 punktiem otrā ceturkšņa sākumā, jūnija beigās tam izdevās pārsniegt 700 punktu atzīmi, un tas bija 700.78 punkti. Indeksa pieaugums bija vērojams arī citu Baltijas valstu vērtspapīru tirgū. Pirmajā pusgadā tirdzniecības apgrozījums Rīgas Fondu biržā kopumā pieaudzis par 27.5% un bija 43,993 miljoni latu. Savukārt Tallinas un Viļņas fondu biržā vērtspapīru apgrozījums pieauga attiecīgi par 85,5% un 116,4 procentiem.
1.9. att. Rīgas Fondu Biržas OMXR indekss.
2007. gada I pusē Rīgas fondu biržas sarakstos bija iekļautas 47 akcijas no kurām oficiālajā sarakstā 8, otrajā 6, brīvajā 33, kā arī 42 parāda vērtspapīri. Rīgas fondu biržas tirgus kapitalizācija 2007. gada jūnijā beigās, salīdzinot ar gada sākumu, bija palielinājusies par 23,79 % un bija 1 999 milj. latu.
1.2.9. Valsts parāds
2007. gada jūnija beigās kopējais valsts parāds bija 973,9 milj. latu, kas ir par 2,4% jeb 24,3 milj. latu mazāk nekā 2006. gada jūnija beigās. Valsts parāda izmaiņas noteica valsts ārējā un iekšējā parāda samazinājums pārskata periodā.
Valsts iekšējais parāds
Valsts iekšējais parāds 2007. gada jūnija beigās bija 400,4 milj. latu, kas ir par 4,2% jeb 17,5 milj. latu mazāk nekā iepriekšējā gada jūnija beigās.
2007.gada 3. un 4.janvārī notika 6 mēnešu parādzīmju vērtspapīru izsoles, kopsummā abās izsolēs realizējot 10 milj. latu pēc nominālvērtības ar vidējo svērto ienesīguma likmi 4,213 procenti. Š.g. 10. janvārī, pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, tika pārdotas 12 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes 9,6 milj. latu apjomā pie vidējās peļņas likmes 4,344 procenti. 24. janvārī notika 5 gadu valsts obligāciju izsole, kurā tika realizētas parādzīmes 9,7 milj. latu apjomā ar vidējo ienesīguma likmi 5,089%, nepārsniedzot Valsts kases noteikto maksimāli pieļaujamo ienesīguma likmi 5,15 procenti.
2007. gada februārī notika divas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsoles. 7. februārī 5 gadu obligāciju izsolē piedāvājums bija mazāks nekā pieprasījums un pārdotais apjoms bija 12,91 milj. latu pie vidējās ienesīguma likmes 5,196 procenti. Zemo tirgus dalībnieku aktivitāti var skaidrot ar tā brīža nepietiekamo banku obligāto rezervju prasību izpildi. Arī īstermiņa parādzīmju (6 mēnešu) izsolē 24. februārī bija salīdzinoši zemāks piedāvājums nekā agrāk, bet tika pārdotas visas parādzīmes 4. milj latu vērtībā ar vidējo peļņas likmi 4,393 procenti.
Š.g. 14. martā valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju konkurējošā daudzcenu izsolē, atkārtoti piedāvājot, tika pilnā apjomā pārdotas parādzīmes 4,8 milj. latu apmērā ar dzēšanas termiņu 2008.gada 11.janvāris. Pieprasījums, galvenokārt, no banku puses pārsniedza piedāvājumu 3 reizes, un vidējā ienesīguma likme bija 5,105 procenti. 28. martā Valsts kase uzsāka jaunas 2 gadu obligāciju emisijas programmas realizēšanu. Tika piedāvāti vērtspapīri 12 milj. latu apmērā pēc nominālvērtības, taču pieprasījums sasniedza tikai 1/3 no piedāvātā apjoma. Nosakot maksimāli pieļaujamo ienesīguma likmi 6%, tika pārdotas parādzīmes tikai 145 tūkst. latu apmērā ar vidējo peļņas likmi 5,959 procenti. Salīdzinoši nelielo pieprasījumu pēc vērtspapīriem izsolē noteica zema latu naudas tirgus likviditāte, par ko liecina arī paaugstinātas procentu likmes darījumiem starpbanku naudas tirgu.
2007. gada aprīlī tika piedāvātas valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmes ar atmaksas termiņu viens gads 4,8 milj. latu apmērā. Neskatoties uz pieprasījumu, aprīlī veiktajā valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju izsolē, parādzīmes netika pārdotas. Maksimālā pieļaujamā peļņas likme tika noteikta 5,75% līmenī.
2007. gada 9. maijā tika piedāvātas valsts iekšējā vidējā termiņa obligācijas ar atmaksas termiņu divi gadi 12,0 milj. latu apmērā. Maksimālā pieļaujamā peļņas likme tika noteikta 6,0% līmenī. Zemākā no likmēm, kuras piedāvāja izsoles dalībnieki bija 6,5%, līdz ar to, līdzīgi kā iepriekšējā izsolē, vērstpapīri netika pārdoti. 2007. gada 16. maijā tika piedāvātas valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmes ar atmaksas termiņu viens gads 4,0 milj. latu apmērā. Maksimālā pieļaujamā peļņas likme tika noteikta 5,5% līmenī. Zemākā no likmēm, kuras piedāvāja izsoles dalībnieki bija 6,49%, līdz ar to, līdzīgi kā iepriekšējā izsolē, vērstpapīri netika pārdoti.
2007. gada 6. jūnijā tika veikta valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsole ar atmaksas termiņu 1 gads 4,8 milj. latu apmērā, pieprasījumam ievērojami pārsniedzot piedāvājumu. Jūnijā veiktajā valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsolē, parādzīmes pārdotas netika. 2007. gada 20. jūnijā tika veikta valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsole ar atmaksas termiņu 6 mēneši 4,0 milj. latu apmērā, pieprasījumam nedaudz pārsniedzot piedāvājumu. Maksimālā pieļaujamā peļņas likme tika noteikta 5,5% līmenī. Zemākā no likmēm, kuras piedāvāja izsoles dalībnieki bija 6,0%, līdz ar to, līdzīgi kā iepriekšējā izsolē, vērstpapīri netika pārdoti.
1.10. att. Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru vidējās procentu likmes, %.
Veikto izsoļu rezultātā ilgtermiņa obligāciju (10-gadu obligāciju) īpatsvars valsts iekšējā parāda portfelī 2007. gada jūnija beigās sasniedza 53,3%, (54,1% 2006. gada jūnijā) vidējā termiņa obligāciju 30,7% (34,1%), īstermiņa parādzīmju 16,0% (11,8 procenti).
1.11. att. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru struktūra uz 2005. gada marta beigām, milj. latu.
2. tabula. Valsts iekšējā parāda struktūra, perioda beigās
|
|
2006. gada jūnijs milj. latu |
2007. gada jūnijs* milj. latu |
|
Īstermiņa
parāds |
49,2 |
64,8 |
|
Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes |
49,2 |
64,7 |
|
Īstermiņa banku aizņēmumi |
0,005 |
0,075 |
|
Vidēja
termiņa parāds |
154,8 |
122,2 |
|
Valsts iekšējā aizņēmuma vidējā termiņa obligācijas |
154,8 |
122,2 |
|
Ilgtermiņa
parāds |
213,4 |
213,4 |
|
Valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligācijas |
213,1 |
213,1 |
|
Iekšējais
parāds kopā |
418,0 |
400,4 |
|
Pēc
nomināla valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, vidējā- un ilgtermiņa
obligācijas |
419,6 |
402,2 |
Valsts ārējais parāds 2007. gada jūnija beigās, salīdzinot ar 2006. gada jūnija beigām, samazinājās par 1,2% jeb 6,8 milj. latu un jūnija beigās bija 573,5 milj. latu.
3. tabula. Ārējā parāda struktūra, perioda beigās, milj. latu
|
|
2006. gada jūnijs milj. latu |
2007. gada jūnijs* milj. latu |
|
Ārējais
valūtu parāds |
580,3 |
573,5 |
|
vidēja/ ilgtermiņa parāds |
580,3 |
573,5 |
|
- aizņēmumi |
159,8 |
152,8 |
|
- eiroobligācijas |
420,5 |
420,7 |
|
Ārējais
latu parāds |
0 |
0 |
|
Ārējais
parāds kopā |
580,3 |
573,5 |
|
Pēc nomināla eiroobligācijas |
421,7 |
421,7 |
* Izmantots Valsts kases oficiālais mēneša pārskats par valsts un pašvaldību parādu (2007. gada jūnijs)
1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs[5]
Latvijas IKP salīdzināmas cenās 2006. gadā pieauga par 11,9 procentiem. Šādus straujus ekonomikas pieauguma tempus nodrošināja augsts iekšējais pieprasījums privātais patēriņš un investīcijas. Iekšzemes pieprasījums nosaka arī nozaru attīstību un vadošās tautsaimniecības nozares ir privātie pakalpojumi (tirdzniecība, komercpakalpojumi, finanšu pakalpojumi, sakari) un būvniecība. Rūpniecības apjoma pieauguma tempi ir salīdzinoši zemi (5,8% 2006.gadā), kas liecina par izmaksu pieauguma ietekmi uz cenu konkurētspēju un pakāpenisku piemērošanos ekonomiskā vides apstākļiem, pārejot uz augtākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.
Iekšzemes pieprasījums veicināja importa pieauguma tempus, un 2006. gadā maksājumu bilances tekošā konta deficīts palielinājās līdz 21,1% no IKP. Eksports pieauga par 14,9 procentiem.
Patēriņa cenu inflācija 2006. gadā tikai nedaudz samazinājās, salīdzinot ar 2005. gadu, un gada vidējā inflācija bija 6,5 procenti.
2007. gada pirmajā pusē saglabājās augsta ekonomiskā aktivitāte, un IKP pieauga par 11,2% I ceturksnī, un 11,0% II ceturksnī. Par augstu ekonomisko izaugsmi liecina arī iedzīvotāju ienākumu un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums, turpretim rūpniecības izlaides apjoma pieaugums ir zems. Finanšu ministrija prognozē 9,5% augstu IKP pieaugumu 2007. gadā.
1.4. tabula. IKP sadalījumā pa nozarēm (pieauguma tempi 2000. gada cenās, % pret iepriekšējo periodu)
|
|
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
2010 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
IKP |
10,6 |
11,9 |
9,5 |
7,5 |
7,5 |
7,3 |
|
Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn. |
9,3 |
-0,3 |
4,9 |
4,9 |
4,9 |
4,9 |
|
Rūpniecība |
5,5 |
5,8 |
5,5 |
6,5 |
6,5 |
6,4 |
|
Celtniecība |
15,5 |
13,6 |
13,0 |
9,0 |
9,0 |
8,0 |
|
Tirdzniecība, transports, viesnīcas |
15,8 |
14,1 |
11,9 |
8,4 |
8,4 |
8,1 |
|
Finanšu un komercpakalpojumi |
10,6 |
17,1 |
9,9 |
8,5 |
8,5 |
8,5 |
|
Sabiedriskie pakalpojumi |
3,8 |
4,4 |
3,1 |
3,1 |
3,1 |
3,1 |
|
Citi pakalpojumi |
9,1 |
14,4 |
9,0 |
8,0 |
7,5 |
7,0 |
1.5. tabula. IKP izlietojums (pieauguma tempi
2000. gada cenās,
% pret iepriekšējo periodu)
|
|
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
2010 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
IKP |
10,6 |
11,9 |
9,5 |
7,5 |
7,5 |
7,3 |
|
Sabiedriskais patēriņš |
2,7 |
4,0 |
3,0 |
2,5 |
2,5 |
2,5 |
|
Privātais patēriņš |
11,5 |
19,8 |
18,6 |
8,9 |
8,0 |
7,5 |
|
Kopējā pamatkapitāla veidošana |
23,6 |
18,3 |
9,4 |
8,1 |
8,1 |
8,2 |
|
Preču un pakalpojumu eksports |
20,3 |
5,3 |
7,5 |
8,3 |
8,0 |
7,7 |
|
Preču un pakalpojumu imports |
14,8 |
17,5 |
17,9 |
8,3 |
8,3 |
8,2 |
1.12. att. IKP pieaugums salīdzināmās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Vidējā termiņā tiek prognozēta IKP pieauguma tempu stabilizēšanās 7 7,5% līmenī, kas atbilstu ekonomikas ilgtermiņa potenciālam. 2007. gadā vēl būs vērojama augsta izaugsme 9,5% apmērā, turpinoties iekšzemes pieprasījuma uzturētai ekonomikas aktivitātei. Izaugsmes tempu stabilizāciju noteiks zemāki kreditēšanas pieauguma tempi, nekustamā īpašuma cenu kāpuma pierimums un valdības pasākumi inflācijas ierobežošanai, kas paredz mazināt arī pieprasījuma radīto cenu kāpumu.
Iekšzemes pieprasījuma pieauguma tempu mazināšanās sekmētu sabalansētu nozaru attīstību, veidojoties atbilstošam ekonomikas piedāvājumam un izvairoties no atsevišķu sektoru pārkaršanas draudiem vai ārējās konkurētspējas zuduma citos sektoros. Zemāks iekšzemes pieprasījums un cenu pieaugums būtu arī faktori, kas noteiktu maksājumu bilances tekošā konta deficīta uzlabojumu.
1.6. tabula. Maksājumu bilances pamatrādītāji (% no IKP)
|
|
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
2010 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Tekošais konts |
-12,6 |
-21,1 |
-22,6 |
-19,5 |
-19,0 |
-18,5 |
|
Tiešās investīcijas |
3,7 |
7,4 |
7,3 |
7,0 |
6,8 |
6,6 |
|
Rezerves aktīvi |
-3,2 |
-9,8 |
-0,7 |
-0,9 |
-1,2 |
-1,6 |
|
Citi aktīvi: |
|
|
|
|
|
|
|
Neto portfeļa un citas investīcijas (ieskaitot statistisko novirzi) |
12,1 |
23,5 |
16,0 |
13,4 |
13,4 |
13,4 |
Privāto patēriņu veicina nodarbinātības kāpums un augsts iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums. Privāto patēriņu ietekmē arī kreditēšanas apjomu kāpums, kuru lielā mērā finansē ārējie finanšu avoti, palielinot iekšzemes naudas piedāvājumu. Labā ekonomiskā situācija palielina arī patērētāju optimismu, kas veicina augstāku patēriņu un vēlmi iedzīvotājiem ātrāk uzlabot savu dzīves kvalitāti.
2006. gadā privātais patēriņš pieauga par 19,8% salīdzināmās cenās, bet 2007. gada I ceturksnī par 20,4%, pārsniedzot kopējos IKP pieaugama tempus. 2007. gada otrajā ceturksnī palielinājās latu procentu likmes, saistībā ar ierobežojošu Latvijas Bankas politiku, kā arī Eiropas Centrālās banka ir paaugstinājusi eiro procentu likmes. Procentu likmju palielinājumam vajadzētu mazināt kreditēšanas pieauguma tempus un veicināt uzkrājumu veidošanos.
Vidējā termiņā ir paredzams mērenāks privātā
patēriņa pieaugums, kas saskanēs ar IKP pieauguma tempu. Reālais darba samaksas
pieaugums sakritīs ar produktivitātes pieaugumu. Pierimstot nekustāmā īpašuma
cenu kāpumam, kreditēšanas pieauguma tempi būs zemāki, kā arī ir sagaidāma
pārdomātāka patērētāju rīcība kredītu izmantošanā, tādējādi mazinot patēriņa
pieaugumam izmanto līdzekļu apjomu. Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā lielāka
iedzīvotāju ieņēmumu daļa tiks novirzīta uzkrājumu veidošanai un produktīvu
investīciju vajadzībām.
Sabiedriskais patēriņš 2006. gadā pieauga par 4% salīdzināmās cenās, 2007. gada I ceturksnī par 4,5 procentiem. Vidējā termiņā, neparedzot lielus, vienreizējus notikumus un realizējot pakāpenisku valsts sektora daba samaksas reformu, tiek prognozēts mērens sabiedriskā patēriņa kāpums, ko noteiks stingras fiskālās politikas realizēšana.
Kopējā pamatkapitāla veidošanas reālais pieaugums 2006. gadā bija 18,3 procenti un 2007. gada I ceturksnī 17,9 procenti. Apmēram pusi no kopējā pamatkapitāla veidošanas sastāda būvniecības produkcija, bet otru pusi veido iekārtas un ražošanas līdzekļi, kā arī automašīnas. Ņemot vērā būvniecības cenu pieaugumu, kopējais investīciju deflātors bija 18% 2006. gadā. Citas kapitāla preces, kas galvenokārt tiek importētas, ir ar zemāku cenu pieaugumu, kas atbilst globālajām cenu tendencēm.
Vidējā termiņā kopējā pamatkapitāla veidošanas pieaugums turpināsies, jo ir nepieciešams palielināt produktīvo ražošanas kapitālu, ir liels pieprasījums pēc lielāka dzīvojamā fonda, kā arī ir nepieciešami lieli ieguldījumi infrastruktūrā. ES fondu finansējums ir papildus stimuls veikt investīcijas un valdības mērķis ir maksimāli izmantot šī finansējuma sniegtās iespējas. Investīcijas ir lielā mērā atkarīgas arī no iekšzemes uzkrājumu līmeņa. Nekustamā īpašuma tirgus stabilizācija varētu padarīt pievilcīgākas investīcijas ražojošajā sektorā.
1.7. tabula. Iekšzemes kopprodukta izlietojuma struktūra (faktiskajās cenās %)
|
|
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
2010 |
|
Preču un pakalpojumu eksports |
47,8 |
44,2 |
44,0 |
44,9 |
44,2 |
43,9 |
|
Preču un pakalpojumu imports |
62,2 |
64,4 |
66,8 |
64,7 |
63,3 |
62,5 |
|
Ārējās tirdzniecības bilance |
-14,4 |
-20,2 |
-22,8 |
-19,8 |
-19,1 |
-18,6 |
|
Kopējais patēriņš |
80,0 |
82,3 |
85,2 |
83,8 |
82,7 |
81,3 |
|
- privātais patēriņš |
17,4 |
16,9 |
15,8 |
14,7 |
13,9 |
13,3 |
|
- sabiedriskais patēriņš |
62,5 |
65,4 |
69,4 |
69,1 |
68,8 |
68,0 |
|
Kopējā pamatkapitāla veidošana |
30,6 |
34,4 |
35,8 |
35,7 |
36,0 |
36,6 |
Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības izmērus un atvērtību ārējai tirdzniecībai, var paredzēt turpmāku ārējās tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu. Beidzamo gadu laikā Latvijas ekonomisko attīstību uztur augsts iekšzemes pieprasījums, kas veicina arī importa kāpumu. Straujāku importa pieaugumu nosaka arī importa preču cenu pieaugums (energoresursiem, metāliem, patēriņa precēm), sekojot pasaules tirgus tendencēm. Preču un pakalpojumu negatīvā tirdzniecības bilance 2006. gadā sasniedza 20,2% no IKP.
Saglabājoties augstam iekšzemes pieprasījumam, 2007. gadā Latvijas tirdzniecības bilance pasliktināsies. Taču vidējā termiņā, paredzot iekšzemes pieprasījuma pieauguma mazināšanos un ārējās tirdzniecības nosacījumu uzlabošanos, ir sagaidāms pakāpenisks tirdzniecības deficīta samazinājums.
1.3.2. IKP no ražošanas aspekta
Kopējie rūpniecības attīstības tempi beidzamajos gados atpaliek no citu nozaru attīstības tempiem, taču situācija var būt atšķirīga dažādās apakšnozarēs. Ražotāji saskaras ar izaicinājumiem gan vietējā, gan ārējā tirgū. Cenu un darba izmaksu pieaugums būtiski ietekmē ražotāju cenu konkurētspēju, taču pastāv iespējas arī palielināt piedāvājumu gan vietējā, gan eksporta tirgos.
Vidējā termiņā vajadzētu iezīmēties tendencei pāriet ražotājiem uz tehnoloģiski sarežģītākiem produktiem, kas būtu mazāk pakļauti cenu konkurencei. Tas varētu tikt sasniegts modernizējot ražošanas procesus, pilnveidojot darbaspēku un ieguldot lielākus līdzekļus jaunu produktu radīšanā. Rūpniecības nozaru attīstību veicinās dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi, kas vērsti uz uzņēmēju spēju attīstīšanu, augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un inovāciju veicināšanu.
Būvniecības sektors jau vairākus gadus uzrāda
dinamiskus attīstības tempus. 2006. gadā būvniecības nozare pieauga par
13,6% salīdzināmās cenās, neraugoties uz augsto cenu pieaugumu par
21,7 procentiem. Straujākie būvniecības apjoma pieaugumi bija
inženierbūvju būvniecībā, it īpaši tiltu un tuneļu. Augsti pieauguma rādītāji
bija arī dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā.
2007. gada I ceturksnī būvniecības pievienotā vērtība pieauga par 17% salīdzināmās cenās pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. To var izskaidrot ar silto ziemu, kas ļāva turpināt darbu daudzos būvniecības objektos ar zemākām izmaksām, un tas atspoguļojas augstā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības apjomu pieaugumā šajā periodā. Augstais pieprasījums un ierobežotās iespējas palielināt piedāvājumu, it īpaši kvalificētu darbinieku trūkums, veicina strauju izmaksu pieaugumu būvniecībā. Vidējā termiņā saglabāsies augts būvniecības apjomu pieaugums, taču reālie pieauguma tempi varētu samazināties, līdz ar izmaksu pieaugumu. Būvniecības nozarei ir arī liels produktivitātes pieauguma potenciāls, kas varētu tikt izmantots, uzlabojot tehnoloģijas un pilnveidojot loģistiku.
Lauksaimniecības attīstību būtiski ietekmē laika apstākļi. 2006. gada netipiski sausā vasara samazināja daudzu lauksaimniecības kultūru ražu. Kopumā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejniecības nozares apjoms 2006. gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Neparedzot ārkārtēju apstākļu ietekmi, vidējā termiņā lauksaimniecības nozarei būs pozitīvs ražošanas apjoma pieaugums, un produkcijas cenas izlīdzināsies ar citu ES valstu vidējām cenām. Ir sagaidāms, ka turpināsies lauksaimniecībā nodarbināto skaita samazināšanās, arī demogrāfisku faktoru iespaidā. Nozares attīstību vidējā un ilgtermiņā noteiks ES Kopējās lauksamniecības politikas attīstība un iespējamās reformas.
Privāto pakalpojumu nozares veido apmēram 60% no kopējās pievienotās vērtības un dod lielu ieguldījumu kopējā ekonomikas izaugsmē. Tirdzniecības nozare jau vairāku gadu garumā piedzīvo strauju attīstību, kas saskan ar privātā patēriņa kāpumu un patērētāju kultūras attīstību. Transporta un sakaru nozarē ir vērojams mērens kravu pārvadājumu pieaugums vai pat samazinājums atsevišķos pārvadājuma veidos, bet nozares kopējo pieaugumu nosaka strauja sakaru pakalpojumu attīstība. Vidējā termiņā var paredzēt mērenākus tirdzniecības pieauguma tempus līdz ar tirgus piesātināšanos, savukārt transporta nozari varētu sekmēt Latvijas ārējās tirdzniecības pieaugums, NVS valstu eksporta kāpums un pasaules tirdzniecības attīstība.
Komerciālie un finanšu pakalpojumi uzrāda augstākus pieauguma rādītājus līdz ar lielāku kopējo ekonomisko aktivitāti. Vidējā termiņā finanšu tirgus nobriedīs un piedāvās ar vien plašāku pakalpojumu klāstu, kā arī nekustamo īpašumu un komercpakalpojumu jomā attīstīsies vairāk specializēti pakalpojumi.
Sabiedrisko pakalpojumu nozares parasti uzrāda zemus pieauguma tempus salīdzināmās cenās, bet lielākus pieauguma tempus faktiskajās cenās. Tas ir saistīts ar lielo darba spēka intensitāti šajās nozarēs un ierobežotajām iespējām palielināt produktivitāti ar kapitāla investīcijām. Vidējā termiņā saglabāsies līdzīgas attīstības tendences, bet nozaru pieaugumu veicinās pieprasījums pēc kvalitatīvākiem pakalpojumiem.
1.8. tabula. Kopējā pievienotā vērtība sadalījumā pa nozarēm (struktūra %, faktiskajās cenās)
|
|
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
2010 |
|
|
fakts |
prognoze |
||||
|
Lauksaimn., mežsaimn., zvejniecība |
4,0 |
3,7 |
3,5 |
3,4 |
3,4 |
3,4 |
|
Rūpniecība |
15,5 |
14,6 |
14,3 |
14,2 |
14,1 |
14,0 |
|
Būvniecība |
6,1 |
6,8 |
7,7 |
8,2 |
8,6 |
8,9 |
|
Tirdzniecība, transports, viesnīcas |
35,8 |
35,7 |
35,6 |
35,3 |
35,1 |
34,9 |
|
Finanšu un komercpakalpojumi |
20,1 |
21,0 |
21,5 |
21,9 |
22,4 |
22,9 |
|
Sabiedriskie pakalpojumi |
14,7 |
14,2 |
13,4 |
12,9 |
12,4 |
12,1 |
|
Citi pakalpojumi |
3,9 |
4,0 |
4,0 |
4,0 |
3,9 |
3,9 |
1.3.3. Demogrāfiskās tendences, nodarbinātība, bezdarbs
Latvijas iedzīvotāju skaits 2007. gada sākumā, salīdzinot ar 2006. gada sākumu, samazinājās par 0,6 procentiem. 2006. gada laikā iedzīvotāju skaits dabiskās kustības dēļ samazinājās par 10,8 tūkstošiem cilvēku, bet migrācijas dēļ par 2,5 tūkstošiem cilvēku.
Beidzamajos gados uzlabojas dzimstības rādītāji. 2006. gadā piedzima 22,3 tūkstoši bērnu, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2005. gadā. 2007. gada pirmajā pusē ir piedzimuši 11,3 tūkstoši bērnu, kas ir par 4,4% nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Iedzīvotāju skaits mirstības dēļ 2007. gada pirmajā pusē kritās par 17,2 tūkstošiem cilvēku, kas ir par 0,4% mazāk nekā atbilstošajā periodā 2006. gadā. 2006. gadā strauji pieauga iedzīvotāju emigrācija, lai gan pieauga arī imigrācija. Emigrācijas pārsvars pār imigrāciju 2007.gada pirmajā pusē bija 689 cilvēki.
Tupinoties mirstības pārsvaram pār dzimstību iedzīvotāju skaits Latvijā pakāpeniski samazināsies. Analizējot demogrāfiskās tendences pēc vecuma struktūras, ir paredzams, ka darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazināsies lēnāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits līdz 2009. gadam. Taču, sākot ar 2010. gadu, tiek prognozēts pozitīvs bērnu skaita pieaugums, un palielināsies pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā.
Ekonomiskās aktivitātes līmenis katru gadu pieaug, un pastāv iespēja sasniegt Lisabonas stratēģijas nodarbinātības mērķi (70%) līdz 2010. gadam. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajām izredzēm ekonomiskās aktivitātes jomā, nodarbināto skaita pieaugums vidējā termiņā būs ar vien ierobežotāks demogrāfisko faktoru iespaidā. Gadījumā, ja neizpildās bezdarba samazinājuma vai ekonomiskās aktivitātes pieauguma pieņēmumi, var sagaidīt nodarbināto skaita samazinājumu nākošajā desmitgadē.
Nodarbināto skaita pieaugums beidzamajos gados ir bijis ļoti augsts, un tas ir panākts gan uz bezdarba līmeņa samazinājuma, gan uz ekonomiskās aktivitātes pieauguma rēķina. 2006. gadā nodarbināto skaits pieauga par 5 %, bet 2007. gadā tiek prognozēts 1,5% liels pieaugums. Turpmākajos gados nodarbinātības pieauguma tempi pakāpeniski samazināsies. Kopējā ekonomiskā izaugsme Latvijā pamatā balstās uz produktivitātes kāpumu, tāpēc zemāks nodarbināto skaita pieaugums neatstās būtisku ietekmi uz kopējo izaugsmi.
Makroekonomiskais attīstības scenārijs paredz turpmāku bezdarba līmeņa samazināšanos, ko veicinās ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kā arī nodarbinātības politikas pasākumi.
Vidējā bruto darba alga tautsaimniecībā 2006. gadā pieauga par 23%, bet 2007. gadā algu pieaugums ir sagaidāms vēl straujāks par 28,9 procentiem. Šāds pieaugums pārsniegtu reālās algas un produktivitātes pieauguma sakarību, bet īslaicīga šāda parādībā neapdraudētu kopējo valsts konkurētspēju. Straujais algu pieaugums beidzamajā laikā ir izskaidrojams ar vairākiem faktoriem: pastāvīgi augsts inflācijas līmenis, darbaspēka pieejamības samazināšanās, alternatīvas nodarbinātības iespējas ārzemēs, kontrolējošo iestāžu aktivitāte, kā arī vispārējs optimisms par valsts ekonomisko attīstību. Vidējā termiņā tiek prognozēts, ka reālais darba algas pieaugums atgriezīsies pie saskaņas ar produktivitātes kāpumu, kas būs apmēram 6-7% robežās.
1.9. tabula. Nodarbinātība un bezdarbs Latvijā
|
|
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
2010 |
|
Nodarbināto skaits (tūkst. cilv.) |
1035,9 |
1087,6 |
1103,9 |
1114,8 |
1120,1 |
1122,5 |
|
pieaugums, % pret iepriekšējo periodu |
1,8 |
5,0 |
1,5 |
1,0 |
0,5 |
0,2 |
|
Bezdarba līmenis (gada vidējais), % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem |
7,8 |
6,9 |
6,2 |
5,9 |
5,7 |
5,6 |
2007.gada septiņos mēnešos inflācijas pieaugums pārsniedza iepriekšējo gadu rādītājus, un jūlijā 12 mēnešu inflācija bija 9,5%, liekot paaugstināt arī gada vidējās inflācijas prognozi līdz 8,8%. Kā nozīmīgākos faktorus, kas izskaidro inflācijas lielumu var minēt notikušos dabas gāzes, elektroenerģijas, siltuma, ūdens piegādes u.c. ar mājokli saistīto tarifu pieaugumu, tāpat cēlās sabiedriskā transporta cenas, tika atcelti īres griesti. 2007.gadā tika paaugstināta akcīze degvielai, kā arī cigaretēm. Tomēr jāatzīmē, ka inflācijas kāpumu virs iepriekšējā gada rādītājiem pamatā noteica vairāku preču grupu sezonai netipisks un augsts pieaugums martā apģērbiem un apaviem, jūnijā un jūlijā pārtikas precēm. Liels bija ēdināšanas pakalpojumu cenu kāpums. Pakalpojumu cenu pieaugums bija būtiski augstāks par preču cenu kāpumu, ko pamatā izskaidro darba samaksas straujā palielināšana.
Tādejādi līdztekus izmaksu faktoriem, kur noteicošie ir dabas gāzes iepirkuma cenu izlīdzināšana ar ES vidējo, un akcīzes nodokļa, īpaši cigaretēm, paaugstināšana, kā arī darba samaksas ietekme īpaši uz pakalpojumu cenām, ir jāmin pieprasījuma faktori. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums kopā ar aizvien būtiskiem kreditēšanas tempiem ir ievērojami paaugstinājis kopējo pieprasījumu, radot augšupvērstu inflācijas spiedienu. Turklāt jāpiemin aizvien augstās inflācijas gaidas.
2007.gada 6. martā Ministru kabinets apstiprināja priekšlikumu paketi inflācijas ierobežošanai. Inflācijas samazināšana ir galvenais izvirzītais apstiprināto pasākumu mērķis, tomēr ir skaidrs, ka plāna izpilde pozitīvi ietekmēs arī citus sektorus maksājumu bilanci, darba tirgu un nekustāmā īpašuma tirgu. Inflācijas ierobežošanas plāns ir vērsts uz vidēja termiņa mērķiem, pamatā samazinot pieprasījuma inflāciju, vienlaikus arī kāpinot ražotāju efektivitāti un konkurenci. Pasākumus var iedalīt divās grupās: Fiskālie, nodokļu, kreditēšanas pieauguma ierobežošanas priekšlikumi paredz īstermiņa un vidēja termiņa politiku īstenošanu, kamēr darba tirgus, produktivitātes, enerģētikas un konkurences pasākumu atdeve pamatā ir plānota vidējā un ilgtermiņā.
Tuvākajos gados nebūs iespējams izvairīties no virknes administratīvi regulējamo cenu kāpuma, kas pamatā ir saistīti ar enerģijas importa cenām, kā arī akcīzes nodokļa likmju (īpaši cigaretēm) harmonizācijas ar ES prasībām. Tāpat valdības rīcībā nav pieejami administratīvi instrumenti, lai tiešā veidā mazinātu kādu preču vai pakalpojumu cenas. Tas norāda, ka vienīgais iespējamais un efektīvākais ceļš inflācijas samazināšanai ir atbildīga fiskālā politika un uz problēmsektoriem mērķētas politikas rīcības. Tas tiešā veidā samazinātu valdības sektora pienesumu pieprasījuma inflācijā, kā arī mainītu tirgus dalībnieku motivāciju un rīcību, ievirzot tās ilgtspējīgas attīstības gultnē.
Makroekonomiskās attīstības scenārijā inflācijas vidēja termiņa mērķa prognoze ir veidota, balstoties uz pašlaik zināmo informāciju par gaidāmajiem administratīvi regulējamo cenu pieaugumiem, kā arī valdības deklarēto politiku. Scenārijs paredz, ka nepieciešamības gadījumā, lai sasniegtu nospraustos inflācijas mērķus valdība īstenos papildus vai arī koriģēs spēkā esošos inflācijas ierobežošanas pasākumus. Arī monetārie jautājumi ir būtiski cenu stabilitātei, un inflācijas scenārijs balstās arī uz Latvijas Bankas īstenoto monetāro politiku stingru lata kursu un atbilstošiem pasākumiem monetārās politikas jomā (rezervju normas, refinansēšanas likmes u.c.). Tādejādi ir gaidāms, ka jau 2007.gada beigās inflācijas līmenis stabilizēsies un sāksies tā lejupvērsta korekcija. 2008. gadā vidēja inflācija samazināsies līdz 6,3%, turpinot samazinājumu līdz 4,2% 2009.gadā un 3,2% 2010.gadā. Noteiktie inflācijas mērķi ir samērā ambiciozi, un to sasniegšanai līdztekus aktīvai valdības ekonomiskajai politikai nepieciešama arī atbalstoša citu ekonomikas sektoru, īpaši finanšu sektora, rīcība. Tāpat scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka pasaules cenām nebūs būtiskas ietekmes uz Latvijas cenu pieaugumu. Tādejādi enerģijas un pēdējā laikā arī pārtikas cenu iespējamie pieaugumi pasaules tirgū ir vieni no galvenajiem scenārija riska faktoriem. Tāpat pastāv arī risks, kas ir saistīts iedzīvotāju ienākumu un inflācijas pieauguma spirāles inerci, kas var paildzināt inflācijas stabilizācijas procesu.
Latvijas Bankas monetārās politikas galvenais mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti valstī. Uzturot cenu stabilitāti, centrālā banka rada stabilu un plānojamu uzņēmējdarbības vidi.
Monetārā politika Latvijā tiek īstenota, izmantojot šādus monetārās politikas instrumentus: rezervju prasības; tirgus operācijas; pastāvīgās finanšu resursu aizņemšanās un noguldīšanas iespējas. Lai ierobežotu banku kreditēšanu un inflācijas attīstību valstī, Latvijas Bankas padome 2007. gadā paaugstināja centrālās bankas procentu likmes, nosakot refinansēšanas likmi 6% gadā, likmi noguldījumu iespējai uz nakti 2% gadā un likmi aizdevumu iespējai uz nakti 7,5% gadā. Latvijā pieprasītākā kredītu valūta ir eiro, tāpēc mazināt nesabalansētas attīstības risku Latvijai palīdz Eiropas Centrālās Bankas politika, paaugstinot divas reizes eiro bāzes procentu likmi 2007. gadā ik reizi par 25 bāzes punktiem, un šobrīd tā ir 4 procenti.
Kopš 2005. gada 2. maija Latvija ir pievienojusies Valūtas kursa mehānismam II (VKMII) ar nemainīgu valūtas kursa politiku fiksēts lata kurss pret eiro. Dalība VKM II ir nepieciešams solis, lai Latvija kļūtu par pilntiesīgu EMS dalībnieci un ieviestu eiro.
Fiksētā valūtas kursa politikas izvēle ir attaisnojusies, un šī politika joprojām ir piemērota Latvijas tautsaimniecībai. Latvijas Banka gatavojas praktiskai ECB vienotās monetārās politikas īstenošanai. Latvijas Bankas monetārās politikas instrumenti jau patlaban atbilst eiro zonā lietotajiem. Tāpat kā ECB, arī Latvijas Banka izmanto gan obligāto rezervju prasības, gan tirgus operācijas, gan arī pastāvīgās finanšu resursu aizņemšanās un noguldīšanas iespējas.
Monetārā analīze rāda, ka saglabājas stabils M3 pieauguma temps. Spēcīga monetārā ekspansija saglabājas zemo procentu likmju līmeņa ietekmē. Kopumā nozīmīgs apgrozībā esošā naudas daudzuma un kredītu atlikuma pieaugums norāda uz cenu stabilitātes riskiem vidējā un ilgākā termiņā.
1.3.6. Maksājumu bilance un ārējā tirdzniecība
Maksājumu bilances tekošā konta deficīts 2006. gadā bija 21,1% no IKP. 2007. gada I ceturksnī tas bija 25,7% no IKP. Tekošā konta deficītu pamatā nosaka negatīvā tirdzniecības bilance. Importa kāpumu nosaka augtais iekšzemes pieprasījums, kā arī 2006. gadā pieauga importa preču cenas (energoresursiem, metāliem, patēriņa precēm), sekojot pasaules tirgus tendencēm. Eksporta attīstību 2006. gadā ietekmēja lielākās eksporta preču grupas koka un koka izstrādājumu eksporta apjomu zemais pieaugums ārējā pieprasījuma un pasaules cenu ietekmē, kā arī minerālo produktu eksporta kritums, realizējoties iepriekšējā gada augstās bāzes efektam, ko noteica galvenokārt statistikas metodoloģijas izmaiņas. Savukārt 2007. gada I pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, eksports pieauga par 20,8%, uzrādot pieaugumu nozīmīgākajās eksporta produktu preču grupās.
Vidējā termiņā tiek prognozēts, ka galvenie importa cenu pieauguma faktori izzudīs un valūtas kursa režīms nodrošinās zemāku importa cenu pieaugumu. Savukārt eksporta spēja pieaugs, turpinoties tautsaimniecības modernizācijai un pārorientējoties uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu. Normalizējoties iekšējā pieprasījuma kāpumam, ražotājiem kļūs pievilcīgākas eksporta iespējas ne tikai iekšējā pieprasījuma apmierināšana.
2006. gadā pieauga pakalpojumu imports un 2007. gadā turpinās šī tendence. 2007. gadā ir sagaidāms pakalpojumu bilances pozitīvā saldo samazinājums, jo strauji pieaug personiskie braucieni uz ārzemēm, kravu pārvadājumu imports, kā arī citu pakalpojumu imports. 2007. gada I ceturksnī strauji pieauga būvniecības pakalpojumu imports (vairāk kā 3 reizes) un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi. Vidējā termiņā ir sagaidāms, ka pakalpojumi bilance būs pozitīva, palielinoties pārvadājumiem, tūrisma braucieniem, finanšu un citiem pakalpojumiem.
1.13. att. Investīciju un uzkrājumu bilance.
Ienākumu negatīvo saldo nosaka arvien pieaugošā ārējā parāda apkalpošanas izmaksu kāpums. Ienākumu kontu uzlabo ārvalstīs strādājošo Latvijas iedzīvotāju ienākumi, bet šos ienākumus pārsniedz ārvalstu investīciju ienākumi, ņemot vērā augsto uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjomu un strauji augošos banku sistēmas aizņēmumus citu investīciju veidā. Vidējā termiņā var sagaidīt ienākumu negatīvā konta palielinājumu, un tas var noteikt negatīvu maksājumu bilanci ilgāka laika posmā.
Kārtējo pārvedumu konts ir pozitīvs. Kontā tiek atspoguļota daļa no ES saņemtā finansējuma un valdības maksājumi ES budžetā. Taču daudz lielāki pēc apjoma ir privātā sektora kārtējie pārvedumi, kas uzrāda pozitīvu bilanci.
Kapitāla un finanšu konts uzrāda pozitīvu līdzekļu ieplūdi Latvijā un Latvijas Bankas rezerves palielinās. Kapitāla konts lielā mērā atspoguļo ES fondu ieplūdes, kas tiek izmantotas kapitālieguldījumiem Latvijā. Sagaidāmās ES fondu līdzekļu plūsmas uzlabos kapitāla konta un kārtējo pārvedumu konta bilanci vidējā termiņā.
Ārvalstu tiešās investīcijas ir ļoti svārstīgas un situāciju var ietekmēt dažu nozīmīgu investoru darbība Latvijā. 2006. gadā ārvalstu tiešās investīciju bilance veidoja 7,4% no IKP. 2007. gadā turpina palielināties ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā, kā arī pieaugums varētu saglabāties arī vidējā termiņā.
Portfeļieguldījumu bilancei ir tendence būt negatīvai, jo Latvijas uzņēmēji veic vairāk investīciju ārvalstīs, nekā tās tiek veiktas Latvijā, lai gan situāciju var izmainīt atsevišķas liela apjoma operācijas, piemēram eiroobligāciju izlaišana. Citu investīciju konta bilance ir strauji pieaugusi beidzamo gadu laikā, un tā pamatā atspoguļo Latvijas banku aizņēmumus ārvalstīs, gan no mātes bankām, gan sindicēto kredītu veidā. Citas investīcijas ir salīdzinoši drošas, un nav paredzama strauja investīciju plūsmu izmaiņu iespēja, tāpēc šīs investīcijas ir uzskatāmas par noturīgu tekošā konta deficīta finansēšanas avotu.
Maksājumu bilances tekošā konta deficīts vidējā termiņā būs salīdzinoši augsts, jo saglabāsies pieprasījums pēc investīciju un citām ārpus Latvijas ražotām precēm, kamēr vietējo ražotāju piedāvājums un eksportspēja attīstīsies ļoti pamazām, un būtiskas izmaiņas tirdzniecības bilancē ir sagaidāmas tikai ilgtermiņā. Neparedzot lielu, vienreizēju darījumu ietekmi uz Latvijas maksājumu bilanci, tekošā konta deficīts pamazām samazināsies un 2010. gadā sasniegs 18,5% no IKP.
1.3.7. Makroekonomiskā scenārija riski
Latvijas tautsaimniecības straujo attīstību beidzamajos gados pavada inflācijas un maksājumu bilances tekošā konta deficīta pieaugums, kā arī citu rādītāju attīstība, kas liecina par iespējamiem ekonomikas pārkaršanas draudiem. Vairāki faktori norāda uz iespējamiem riskiem ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai vidējā termiņā, kas varētu mazināt izaugsmes tempus un bremzēt ātras konverģences procesu ar citām Eiropas Savienības valstīm ilgtermiņā.
Ekonomikas izaugsme pārsniedz tās potenciālo līmeni. IKP pieaugumu lielā mērā nosaka privātā patēriņa kāpums, ko stimulē straujš darba samaksas kāpums, kredītu ekspansija, nekustāmā īpašuma aktīvu vērtības pieaugums un vispārējs optimisms par ekonomisko attīstību. Starp nozarēm visstraujāk attīstās iekšējo pieprasījumu apkalpojošās privāto pakalpojumu nozares, uzturot augstā līmenī valsts iekšējās attīstības dzinējus.
Neraugoties uz augto un pieaugošo maksājumu bilances tekošā konta deficītu, ārējās vides nosacījumi nerada ierobežojumus ārēji nesabalansētai ekonomikas attīstībai, jo uzņēmējdarbības vides un monetārās politikas ietvars iedrošina tirgus dalībniekus neuztraukties par deficīta finansēšanas iespējām. Ārējais finansējums caur banku sistēmu nodrošina lielu daļu no pieprasījuma pēc kredītiem, un īpaši strauji ir palielinājies hipotekāro kredītu īpatsvars banku kredītu portfelī.
Finansējums nekustamā īpašuma tirgū un sabiedrības interese par šo tirgu ir uzkarsējusi cenas īpašumiem un rada augstu pieprasījumu pēc būvniecības pakalpojumiem. Nekustamo īpašumu cenas pārsniedz sagaidāmo ienākumu summas un Latvijas iedzīvotāju vidējās finanšu iespējas. Savukārt būvniecības sektors, strauji palielinot nodarbināto skaitu, rada darbaspēka deficītu un kalpo par katalizatoru algu pieaugumam citās nozarēs.
Latvijas ārējā parāda apjoms strauji pieaug, turklāt liela daļa no finansējuma nonāk iekšējam patēriņam paredzētās lietās nekustamajā īpašumā (dzīvojamās mājās, tirdzniecības centros), transporta līdzekļos un patēriņa priekšmetos. Arī investīcijām tiek atvēlēta nozīmīga IKP daļa, kas palielina ekonomikas produktīvo kapacitāti, tomēr salīdzinoši neliela daļa no ieguldījumiem tiek atvēlēta projektiem, kas ir vērsti uz ārējo tirgu un spētu nodrošināt ekonomikas ienākumus iekšējā pieprasījuma pieauguma samazināšanās gadījumā.
Reālais darba samaksas pieaugums pārsniedz vidējo produktivitātes pieaugumu, ko nosaka saspringtā darba tirgus situācija. Daudzas nozares izjūt darbaspēka trūkumu, lai varētu uzturēt līdzšinējos attīstības tempus. Darba samaksa pieaug cīņā par strādājošajiem starp sektoriem un ar ārvalstu darba tirgiem. Šādā situācijā ārējai tirdzniecībai atvērtie sektori tiek pakļauti riskam zaudēt savu konkurētspēju, jo ir spiesti paaugstināt darba algas konkurencē par darbiniekiem, taču tai pat laikā zaudē izmaksu konkurētspēju.
Inflācijas stabilizācija pie augsta līmeņa draud ar lielāku sagaidāmo inflāciju, jo iekšējā tirgū patērētāji un uzņēmumi indeksē savus ienākumus ar faktisko inflāciju. Tā rezultātā var veidoties inflācijas spirāle, kuras pamatā var nebūt citu objektīvu iemeslu cenu pieaugumam. Fiksēta valūtas kursa politika un atvērtība ārējai tirdzniecībai, nosaka, ka ilgstoši pārmērīgi augsta inflācija apdraud ekonomiskās attīstības iespējas ilgtermiņā.
Latvija ir pakļauta arī ārējās vides riskiem. Galvenās Latvijas eksporta preces ir produktu tirgos, kuros ir augsta konkurence daudz ražotāju un zema diversifikācija. Iekšzemes cenu pieaugums un importēto resursu cenu kāpums apdraud eksporta preču cenu konkurētspēju.
Valdības īstenotais patēriņa cenu pieauguma ierobežošanas rīcības plāns ir vērsts uz vairāku makroekonomisko risku samazināšanu vidējā un ilgtermiņā. Tāpēc makroekonomiskās attīstības centrālais scenārijs paredz tautsaimniecības izaugsmes tempu stabilizēšanos ilgtspējīgas izaugsmes līmenī, ko raksturotu sabalansēta tautsaimniecības struktūra.