Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2008.

Latvijas IKP salīdzināmas cenās 2006. gadā pieauga par 11,9 procentiem. Šādus straujus ekonomikas pieauguma tempus nodrošināja augsts iekšējais pieprasījums – privātais patēriņš un investīcijas. Iekšzemes pieprasījums nosaka arī nozaru attīstību un vadošās tautsaimniecības nozares ir privātie pakalpojumi (tirdzniecība, komercpakalpojumi, finanšu pakalpojumi, sakari) un būvniecība. Rūpniecības apjoma pieauguma tempi ir salīdzinoši zemi (5,8% 2006.gadā), kas liecina par izmaksu pieauguma ietekmi uz cenu konkurētspēju un pakāpenisku piemērošanos ekonomiskā vides apstākļiem, pārejot uz augtākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.

Iekšzemes pieprasījums veicināja importa pieauguma tempus, un 2006. gadā maksājumu bilances tekošā konta deficīts palielinājās līdz 21,1% no IKP. Eksports pieauga par 14,9 procentiem.

Patēriņa cenu inflācija 2006. gadā tikai nedaudz samazinājās, salīdzinot ar 2005. gadu, un gada vidējā inflācija bija 6,5 procenti.

2007. gada pirmajā pusē saglabājās augsta ekonomiskā aktivitāte, un IKP pieauga par 11,2% I ceturksnī, un 11,0% II ceturksnī. Par augstu ekonomisko izaugsmi liecina arī iedzīvotāju ienākumu un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums, turpretim rūpniecības izlaides apjoma pieaugums ir zems. Finanšu ministrija prognozē 9,5% augstu IKP pieaugumu 2007. gadā.

1.1. tabula. IKP sadalījumā pa nozarēm (pieauguma tempi 2000. gada cenās, % pret iepriekšējo periodu)

	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts		prognoze
IKP	10,6	11,9	9,5	7,5	7,5	7,3
Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn.	9,3	-0,3	4,9	4,9	4,9	4,9
Rūpniecība	5,5	5,8	5,5	6,5	6,5	6,4
Celtniecība	15,5	13,6	13,0	9,0	9,0	8,0
Tirdzniecība, transports, viesnīcas	15,8	14,1	11,9	8,4	8,4	8,1
Finanšu un komercpakalpojumi	10,6	17,1	9,9	8,5	8,5	8,5
Sabiedriskie pakalpojumi	3,8	4,4	3,1	3,1	3,1	3,1
Citi pakalpojumi	9,1	14,4	9,0	8,0	7,5	7,0

1.2. tabula. IKP izlietojums (pieauguma tempi 2000. gada cenās,
% pret iepriekšējo periodu)

	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts		prognoze
IKP	10,6	11,9	9,5	7,5	7,5	7,3
Sabiedriskais patēriņš	2,7	4,0	3,0	2,5	2,5	2,5
Privātais patēriņš	11,5	19,8	18,6	8,9	8,0	7,5
Kopējā pamatkapitāla veidošana	23,6	18,3	9,4	8,1	8,1	8,2
Preču un pakalpojumu eksports	20,3	5,3	7,5	8,3	8,0	7,7
Preču un pakalpojumu imports	14,8	17,5	17,9	8,3	8,3	8,2

1.1. att. IKP pieaugums salīdzināmās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Vidējā termiņā tiek prognozēta IKP pieauguma tempu stabilizēšanās 7 – 7,5% līmenī, kas atbilstu ekonomikas ilgtermiņa potenciālam. 2007. gadā vēl būs vērojama augsta izaugsme 9,5% apmērā, turpinoties iekšzemes pieprasījuma uzturētai ekonomikas aktivitātei. Izaugsmes tempu stabilizāciju noteiks zemāki kreditēšanas pieauguma tempi, nekustamā īpašuma cenu kāpuma pierimums un valdības pasākumi inflācijas ierobežošanai, kas paredz mazināt arī pieprasījuma radīto cenu kāpumu.

Iekšzemes pieprasījuma pieauguma tempu mazināšanās sekmētu sabalansētu nozaru attīstību, veidojoties atbilstošam ekonomikas piedāvājumam un izvairoties no atsevišķu sektoru pārkaršanas draudiem vai ārējās konkurētspējas zuduma citos sektoros. Zemāks iekšzemes pieprasījums un cenu pieaugums būtu arī faktori, kas noteiktu maksājumu bilances tekošā konta deficīta uzlabojumu.

1.3. tabula. Maksājumu bilances pamatrādītāji (% no IKP)

	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts		prognoze
Tekošais konts	-12,6	-21,1	-22,6	-19,5	-19,0	-18,5
Tiešās investīcijas	3,7	7,4	7,3	7,0	6,8	6,6
Rezerves aktīvi	-3,2	-9,8	-0,7	-0,9	-1,2	-1,6
Citi aktīvi:
Neto portfeļa un citas investīcijas (ieskaitot statistisko novirzi)	12,1	23,5	16,0	13,4	13,4	13,4

1.1. IKP izlietojums

Privāto patēriņu veicina nodarbinātības kāpums un augsts iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums. Privāto patēriņu ietekmē arī kreditēšanas apjomu kāpums, kuru lielā mērā finansē ārējie finanšu avoti, palielinot iekšzemes naudas piedāvājumu. Labā ekonomiskā situācija palielina arī patērētāju optimismu, kas veicina augstāku patēriņu un vēlmi iedzīvotājiem ātrāk uzlabot savu dzīves kvalitāti.

2006. gadā privātais patēriņš pieauga par 19,8% salīdzināmās cenās, bet 2007. gada I ceturksnī par 20,4%, pārsniedzot kopējos IKP pieaugama tempus. 2007. gada otrajā ceturksnī palielinājās latu procentu likmes, saistībā ar ierobežojošu Latvijas Bankas politiku, kā arī Eiropas Centrālās banka ir paaugstinājusi eiro procentu likmes. Procentu likmju palielinājumam vajadzētu mazināt kreditēšanas pieauguma tempus un veicināt uzkrājumu veidošanos.

Vidējā termiņā ir paredzams mērenāks privātā patēriņa pieaugums, kas saskanēs ar IKP pieauguma tempu. Reālais darba samaksas pieaugums sakritīs ar produktivitātes pieaugumu. Pierimstot nekustāmā īpašuma cenu kāpumam, kreditēšanas pieauguma tempi būs zemāki, kā arī ir sagaidāma pārdomātāka patērētāju rīcība kredītu izmantošanā, tādējādi mazinot patēriņa pieaugumam izmanto līdzekļu apjomu. Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā lielāka iedzīvotāju ieņēmumu daļa tiks novirzīta uzkrājumu veidošanai un produktīvu investīciju vajadzībām.

Sabiedriskais patēriņš 2006. gadā pieauga par 4% salīdzināmās cenās, 2007. gada I ceturksnī par 4,5 procentiem. Vidējā termiņā, neparedzot lielus, vienreizējus notikumus un realizējot pakāpenisku valsts sektora daba samaksas reformu, tiek prognozēts mērens sabiedriskā patēriņa kāpums, ko noteiks stingras fiskālās politikas realizēšana.

Kopējā pamatkapitāla veidošanas reālais pieaugums 2006. gadā bija 18,3 procenti un 2007. gada I ceturksnī 17,9 procenti. Apmēram pusi no kopējā pamatkapitāla veidošanas sastāda būvniecības produkcija, bet otru pusi veido iekārtas un ražošanas līdzekļi, kā arī automašīnas. Ņemot vērā būvniecības cenu pieaugumu, kopējais investīciju deflātors bija 18% 2006. gadā. Citas kapitāla preces, kas galvenokārt tiek importētas, ir ar zemāku cenu pieaugumu, kas atbilst globālajām cenu tendencēm.

Vidējā termiņā kopējā pamatkapitāla veidošanas pieaugums turpināsies, jo ir nepieciešams palielināt produktīvo ražošanas kapitālu, ir liels pieprasījums pēc lielāka dzīvojamā fonda, kā arī ir nepieciešami lieli ieguldījumi infrastruktūrā. ES fondu finansējums ir papildus stimuls veikt investīcijas, un valdības mērķis ir maksimāli izmantot šī finansējuma sniegtās iespējas. Investīcijas ir lielā mērā atkarīgas arī no iekšzemes uzkrājumu līmeņa. Nekustamā īpašuma tirgus stabilizācija varētu padarīt pievilcīgākas investīcijas ražojošajā sektorā.

1.4. tabula. Iekšzemes kopprodukta izlietojuma struktūra (faktiskajās cenās %)

	2005	2006	2007	2008	2009	2010
Preču un pakalpojumu eksports	47,8	44,2	44,0	44,9	44,2	43,9
Preču un pakalpojumu imports	62,2	64,4	66,8	64,7	63,3	62,5
Ārējās tirdzniecības bilance	-14,4	-20,2	-22,8	-19,8	-19,1	-18,6
Kopējais patēriņš	80,0	82,3	85,2	83,8	82,7	81,3
- privātais patēriņš	17,4	16,9	15,8	14,7	13,9	13,3
- sabiedriskais patēriņš	62,5	65,4	69,4	69,1	68,8	68,0
Kopējā pamatkapitāla veidošana	30,6	34,4	35,8	35,7	36,0	36,6

Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības izmērus un atvērtību ārējai tirdzniecībai, var paredzēt turpmāku ārējās tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu. Beidzamo gadu laikā Latvijas ekonomisko attīstību uztur augsts iekšzemes pieprasījums, kas veicina arī importa kāpumu. Straujāku importa pieaugumu nosaka arī importa preču cenu pieaugums (energoresursiem, metāliem, patēriņa precēm), sekojot pasaules tirgus tendencēm. Preču un pakalpojumu negatīvā tirdzniecības bilance 2006. gadā sasniedza 20,2% no IKP.

Saglabājoties augstam iekšzemes pieprasījumam, 2007. gadā Latvijas tirdzniecības bilance pasliktināsies. Taču vidējā termiņā, paredzot iekšzemes pieprasījuma pieauguma mazināšanos un ārējās tirdzniecības nosacījumu uzlabošanos, ir sagaidāms pakāpenisks tirdzniecības deficīta samazinājums.

1.2. IKP no ražošanas aspekta

Kopējie rūpniecības attīstības tempi beidzamajos gados atpaliek no citu nozaru attīstības tempiem, taču situācija var būt atšķirīga dažādās apakšnozarēs. Ražotāji saskaras ar izaicinājumiem gan vietējā, gan ārējā tirgū. Cenu un darba izmaksu pieaugums būtiski ietekmē ražotāju cenu konkurētspēju, taču pastāv iespējas arī palielināt piedāvājumu gan vietējā, gan eksporta tirgos.

Vidējā termiņā vajadzētu iezīmēties tendencei pāriet ražotājiem uz tehnoloģiski sarežģītākiem produktiem, kas būtu mazāk pakļauti cenu konkurencei. Tas varētu tikt sasniegts modernizējot ražošanas procesus, pilnveidojot darbaspēku un ieguldot lielākus līdzekļus jaunu produktu radīšanā. Rūpniecības nozaru attīstību veicinās dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi, kas vērsti uz uzņēmēju spēju attīstīšanu, augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un inovāciju veicināšanu.

Būvniecības sektors jau vairākus gadus uzrāda dinamiskus attīstības tempus. 2006. gadā būvniecības nozare pieauga par 13,6% salīdzināmās cenās, neraugoties uz augsto cenu pieaugumu par 21,7 procentiem. Straujākie būvniecības apjoma pieaugumi bija inženierbūvju būvniecībā, it īpaši tiltu un tuneļu. Augsti pieauguma rādītāji bija arī dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā.

2007. gada I ceturksnī būvniecības pievienotā vērtība pieauga par 17% salīdzināmās cenās pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. To var izskaidrot ar silto ziemu, kas ļāva turpināt darbu daudzos būvniecības objektos ar zemākām izmaksām, un tas atspoguļojas augstā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības apjomu pieaugumā šajā periodā. Augstais pieprasījums un ierobežotās iespējas palielināt piedāvājumu, it īpaši kvalificētu darbinieku trūkums, veicina strauju izmaksu pieaugumu būvniecībā. Vidējā termiņā saglabāsies augts būvniecības apjomu pieaugums, taču reālie pieauguma tempi varētu samazināties, līdz ar izmaksu pieaugumu. Būvniecības nozarei ir arī liels produktivitātes pieauguma potenciāls, kas varētu tikt izmantots, uzlabojot tehnoloģijas un pilnveidojot loģistiku.

Lauksaimniecības attīstību būtiski ietekmē laika apstākļi. 2006. gada netipiski sausā vasara samazināja daudzu lauksaimniecības kultūru ražu. Kopumā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejniecības nozares apjoms 2006. gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Neparedzot ārkārtēju apstākļu ietekmi, vidējā termiņā lauksaimniecības nozarei būs pozitīvs ražošanas apjoma pieaugums, un produkcijas cenas izlīdzināsies ar citu ES valstu vidējām cenām. Ir sagaidāms, ka turpināsies lauksaimniecībā nodarbināto skaita samazināšanās, arī demogrāfisku faktoru iespaidā. Nozares attīstību vidējā un ilgtermiņā noteiks ES Kopējās lauksamniecības politikas attīstība un iespējamās reformas.

Privāto pakalpojumu nozares veido apmēram 60% no kopējās pievienotās vērtības un dod lielu ieguldījumu kopējā ekonomikas izaugsmē. Tirdzniecības nozare jau vairāku gadu garumā piedzīvo strauju attīstību, kas saskan ar privātā patēriņa kāpumu un patērētāju kultūras attīstību. Transporta un sakaru nozarē ir vērojams mērens kravu pārvadājumu pieaugums vai pat samazinājums atsevišķos pārvadājuma veidos, bet nozares kopējo pieaugumu nosaka strauja sakaru pakalpojumu attīstība. Vidējā termiņā var paredzēt mērenākus tirdzniecības pieauguma tempus līdz ar tirgus piesātināšanos, savukārt transporta nozari varētu sekmēt Latvijas ārējās tirdzniecības pieaugums, NVS valstu eksporta kāpums un pasaules tirdzniecības attīstība.

Komerciālie un finanšu pakalpojumi uzrāda augstākus pieauguma rādītājus līdz ar lielāku kopējo ekonomisko aktivitāti. Vidējā termiņā finanšu tirgus nobriedīs un piedāvās ar vien plašāku pakalpojumu klāstu, kā arī nekustamo īpašumu un komercpakalpojumu jomā attīstīsies vairāk specializēti pakalpojumi.

Sabiedrisko pakalpojumu nozares parasti uzrāda zemus pieauguma tempus salīdzināmās cenās, bet lielākus pieauguma tempus faktiskajās cenās. Tas ir saistīts ar lielo darba spēka intensitāti šajās nozarēs un ierobežotajām iespējām palielināt produktivitāti ar kapitāla investīcijām. Vidējā termiņā saglabāsies līdzīgas attīstības tendences, bet nozaru pieaugumu veicinās pieprasījums pēc kvalitatīvākiem pakalpojumiem.

1.5. tabula. Kopējā pievienotā vērtība sadalījumā pa nozarēm (struktūra %, faktiskajās cenās)

	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts		prognoze
Lauksaimn., mežsaimn., zvejniecība	4,0	3,7	3,5	3,4	3,4	3,4
Rūpniecība	15,5	14,6	14,3	14,2	14,1	14,0
Būvniecība	6,1	6,8	7,7	8,2	8,6	8,9
Tirdzniecība, transports, viesnīcas	35,8	35,7	35,6	35,3	35,1	34,9
Finanšu un komercpakalpojumi	20,1	21,0	21,5	21,9	22,4	22,9
Sabiedriskie pakalpojumi	14,7	14,2	13,4	12,9	12,4	12,1
Citi pakalpojumi	3,9	4,0	4,0	4,0	3,9	3,9

1.3. Demogrāfiskās tendences, nodarbinātība, bezdarbs

Latvijas iedzīvotāju skaits 2007. gada sākumā, salīdzinot ar 2006. gada sākumu, samazinājās par 0,6 procentiem. 2006. gada laikā iedzīvotāju skaits dabiskās kustības dēļ samazinājās par 10,8 tūkstošiem cilvēku, bet migrācijas dēļ par 2,5 tūkstošiem cilvēku.

Beidzamajos gados uzlabojas dzimstības rādītāji. 2006. gadā piedzima 22,3 tūkstoši bērnu, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2005. gadā. 2007. gada pirmajā pusē ir piedzimuši 11,3 tūkstoši bērnu, kas ir par 4,4% nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Iedzīvotāju skaits mirstības dēļ 2007. gada pirmajā pusē kritās par 17,2 tūkstošiem cilvēku, kas ir par 0,4% mazāk nekā atbilstošajā periodā 2006. gadā. 2006. gadā strauji pieauga iedzīvotāju emigrācija, lai gan pieauga arī imigrācija. Emigrācijas pārsvars pār imigrāciju 2007.gada pirmajā pusē bija – 689 cilvēki.

Tupinoties mirstības pārsvaram pār dzimstību iedzīvotāju skaits Latvijā pakāpeniski samazināsies. Analizējot demogrāfiskās tendences pēc vecuma struktūras, ir paredzams, ka darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazināsies lēnāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits līdz 2009. gadam. Taču, sākot ar 2010. gadu, tiek prognozēts pozitīvs bērnu skaita pieaugums, un palielināsies pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā.

Ekonomiskās aktivitātes līmenis katru gadu pieaug, un pastāv iespēja sasniegt Lisabonas stratēģijas nodarbinātības mērķi (70%) līdz 2010. gadam. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajām izredzēm ekonomiskās aktivitātes jomā, nodarbināto skaita pieaugums vidējā termiņā būs ar vien ierobežotāks demogrāfisko faktoru iespaidā. Gadījumā, ja neizpildās bezdarba samazinājuma vai ekonomiskās aktivitātes pieauguma pieņēmumi, var sagaidīt nodarbināto skaita samazinājumu nākošajā desmitgadē.

Nodarbināto skaita pieaugums beidzamajos gados ir bijis ļoti augsts, un tas ir panākts gan uz bezdarba līmeņa samazinājuma, gan uz ekonomiskās aktivitātes pieauguma rēķina. 2006. gadā nodarbināto skaits pieauga par 5 %, bet 2007. gadā tiek prognozēts 1,5% liels pieaugums. Turpmākajos gados nodarbinātības pieauguma tempi pakāpeniski samazināsies. Kopējā ekonomiskā izaugsme Latvijā pamatā balstās uz produktivitātes kāpumu, tāpēc zemāks nodarbināto skaita pieaugums neatstās būtisku ietekmi uz kopējo izaugsmi.

Makroekonomiskais attīstības scenārijs paredz turpmāku bezdarba līmeņa samazināšanos, ko veicinās ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kā arī nodarbinātības politikas pasākumi.

Vidējā bruto darba alga tautsaimniecībā 2006. gadā pieauga par 23%, bet 2007. gadā algu pieaugums ir sagaidāms vēl straujāks — par 28,9 procentiem. Šāds pieaugums pārsniegtu reālās algas un produktivitātes pieauguma sakarību, bet īslaicīga šāda parādībā neapdraudētu kopējo valsts konkurētspēju. Straujais algu pieaugums beidzamajā laikā ir izskaidrojams ar vairākiem faktoriem: pastāvīgi augsts inflācijas līmenis, darbaspēka pieejamības samazināšanās, alternatīvas nodarbinātības iespējas ārzemēs, kontrolējošo iestāžu aktivitāte, kā arī vispārējs optimisms par valsts ekonomisko attīstību. Vidējā termiņā tiek prognozēts, ka reālais darba algas pieaugums atgriezīsies pie saskaņas ar produktivitātes kāpumu, kas būs apmēram 6-7% robežās.

1.6. tabula. Nodarbinātība un bezdarbs Latvijā

	2005	2006	2007	2008	2009	2010
Nodarbināto skaits (tūkst. cilv.)	1035,9	1087,6	1103,9	1114,8	1120,1	1122,5
pieaugums, % pret iepriekšējo periodu	1,8	5,0	1,5	1,0	0,5	0,2
Bezdarba līmenis (gada vidējais), % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem	7,8	6,9	6,2	5,9	5,7	5,6

1.4. Inflācija

2007.gada septiņos mēnešos inflācijas pieaugums pārsniedza iepriekšējo gadu rādītājus, un jūlijā 12 mēnešu inflācija bija 9,5%, liekot paaugstināt arī gada vidējās inflācijas prognozi līdz 8,8%. Kā nozīmīgākos faktorus, kas izskaidro inflācijas lielumu var minēt notikušos dabas gāzes, elektroenerģijas, siltuma, ūdens piegādes u.c. ar mājokli saistīto tarifu pieaugumu, tāpat cēlās sabiedriskā transporta cenas, tika atcelti īres griesti. 2007.gadā tika paaugstināta akcīze degvielai, kā arī cigaretēm. Tomēr jāatzīmē, ka inflācijas kāpumu virs iepriekšējā gada rādītājiem pamatā noteica vairāku preču grupu sezonai netipisks un augsts pieaugums – martā apģērbiem un apaviem, jūnijā un jūlijā pārtikas precēm. Liels bija ēdināšanas pakalpojumu cenu kāpums. Pakalpojumu cenu pieaugums bija būtiski augstāks par preču cenu kāpumu, ko pamatā izskaidro darba samaksas straujā palielināšana.

Tādejādi līdztekus izmaksu faktoriem, kur noteicošie ir dabas gāzes iepirkuma cenu izlīdzināšana ar ES vidējo, un akcīzes nodokļa, īpaši cigaretēm, paaugstināšana, kā arī darba samaksas ietekme īpaši uz pakalpojumu cenām, ir jāmin pieprasījuma faktori. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums kopā ar aizvien būtiskiem kreditēšanas tempiem ir ievērojami paaugstinājis kopējo pieprasījumu, radot augšupvērstu inflācijas spiedienu. Turklāt jāpiemin aizvien augstās inflācijas gaidas.

2007.gada 6. martā Ministru kabinets apstiprināja priekšlikumu paketi inflācijas ierobežošanai. Inflācijas samazināšana ir galvenais izvirzītais apstiprināto pasākumu mērķis, tomēr ir skaidrs, ka plāna izpilde pozitīvi ietekmēs arī citus sektorus – maksājumu bilanci, darba tirgu un nekustāmā īpašuma tirgu. Inflācijas ierobežošanas plāns ir vērsts uz vidēja termiņa mērķiem, pamatā samazinot pieprasījuma inflāciju, vienlaikus arī kāpinot ražotāju efektivitāti un konkurenci. Pasākumus var iedalīt divās grupās: Fiskālie, nodokļu, kreditēšanas pieauguma ierobežošanas priekšlikumi paredz īstermiņa un vidēja termiņa politiku īstenošanu, kamēr darba tirgus, produktivitātes, enerģētikas un konkurences pasākumu atdeve pamatā ir plānota vidējā un ilgtermiņā.

Tuvākajos gados nebūs iespējams izvairīties no virknes administratīvi regulējamo cenu kāpuma, kas pamatā ir saistīti ar enerģijas importa cenām, kā arī akcīzes nodokļa likmju (īpaši cigaretēm) harmonizācijas ar ES prasībām. Tāpat valdības rīcībā nav pieejami administratīvi instrumenti, lai tiešā veidā mazinātu kādu preču vai pakalpojumu cenas. Tas norāda, ka vienīgais iespējamais un efektīvākais ceļš inflācijas samazināšanai ir atbildīga fiskālā politika un uz problēmsektoriem mērķētas politikas rīcības. Tas tiešā veidā samazinātu valdības sektora pienesumu pieprasījuma inflācijā, kā arī mainītu tirgus dalībnieku motivāciju un rīcību, ievirzot tās ilgtspējīgas attīstības gultnē.

Makroekonomiskās attīstības scenārijā inflācijas vidēja termiņa mērķa prognoze ir veidota, balstoties uz pašlaik zināmo informāciju par gaidāmajiem administratīvi regulējamo cenu pieaugumiem, kā arī valdības deklarēto politiku. Scenārijs paredz, ka nepieciešamības gadījumā, lai sasniegtu nospraustos inflācijas mērķus valdība īstenos papildus vai arī koriģēs spēkā esošos inflācijas ierobežošanas pasākumus. Arī monetārie jautājumi ir būtiski cenu stabilitātei, un inflācijas scenārijs balstās arī uz Latvijas Bankas īstenoto monetāro politiku – stingru lata kursu un atbilstošiem pasākumiem monetārās politikas jomā (rezervju normas, refinansēšanas likmes u.c.). Tādejādi ir gaidāms, ka jau 2007.gada beigās inflācijas līmenis stabilizēsies un sāksies tā lejupvērsta korekcija. 2008. gadā vidēja inflācija samazināsies līdz 6,3%, turpinot samazinājumu līdz 4,2% 2009.gadā un 3,2% 2010.gadā. Noteiktie inflācijas mērķi ir samērā ambiciozi, un to sasniegšanai līdztekus aktīvai valdības ekonomiskajai politikai nepieciešama arī atbalstoša citu ekonomikas sektoru, īpaši finanšu sektora, rīcība. Tāpat scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka pasaules cenām nebūs būtiskas ietekmes uz Latvijas cenu pieaugumu. Tādejādi enerģijas un pēdējā laikā arī pārtikas cenu iespējamie pieaugumi pasaules tirgū ir vieni no galvenajiem scenārija riska faktoriem. Tāpat pastāv arī risks, kas ir saistīts iedzīvotāju ienākumu un inflācijas pieauguma spirāles inerci, kas var paildzināt inflācijas stabilizācijas procesu.

1.7. tabula. Patēriņa cenu izmaiņas

	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts		prognoze
PCI izmaiņas (gads pret gadu)	6,7	6,5	8,8	6,3	4,2	3,2

1.5. Monetārais sektors

Latvijas Bankas monetārās politikas galvenais mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti valstī. Uzturot cenu stabilitāti, centrālā banka rada stabilu un plānojamu uzņēmējdarbības vidi.

Monetārā politika Latvijā tiek īstenota, izmantojot šādus monetārās politikas instrumentus: rezervju prasības; tirgus operācijas; pastāvīgās finanšu resursu aizņemšanās un noguldīšanas iespējas. Lai ierobežotu banku kreditēšanu un inflācijas attīstību valstī, Latvijas Bankas padome 2007. gadā paaugstināja centrālās bankas procentu likmes, nosakot refinansēšanas likmi — 6% gadā, likmi noguldījumu iespējai uz nakti — 2% gadā un likmi aizdevumu iespējai uz nakti — 7,5% gadā. Latvijā pieprasītākā kredītu valūta ir eiro, tāpēc mazināt nesabalansētas attīstības risku Latvijai palīdz Eiropas Centrālās Bankas politika, paaugstinot divas reizes eiro bāzes procentu likmi 2007. gadā — ik reizi par 25 bāzes punktiem, un šobrīd tā ir 4 procenti.

Kopš 2005. gada 2. maija Latvija ir pievienojusies Valūtas kursa mehānismam II (VKMII) ar nemainīgu valūtas kursa politiku — fiksēts lata kurss pret eiro. Dalība VKM II ir nepieciešams solis, lai Latvija kļūtu par pilntiesīgu EMS dalībnieci un ieviestu eiro.

Fiksētā valūtas kursa politikas izvēle ir attaisnojusies, un šī politika joprojām ir piemērota Latvijas tautsaimniecībai. Latvijas Banka gatavojas praktiskai ECB vienotās monetārās politikas īstenošanai. Latvijas Bankas monetārās politikas instrumenti jau patlaban atbilst eiro zonā lietotajiem. Tāpat kā ECB, arī Latvijas Banka izmanto gan obligāto rezervju prasības, gan tirgus operācijas, gan arī pastāvīgās finanšu resursu aizņemšanās un noguldīšanas iespējas.

Monetārā analīze rāda, ka saglabājas stabils M3 pieauguma temps. Spēcīga monetārā ekspansija saglabājas zemo procentu likmju līmeņa ietekmē. Kopumā nozīmīgs apgrozībā esošā naudas daudzuma un kredītu atlikuma pieaugums norāda uz cenu stabilitātes riskiem vidējā un ilgākā termiņā.

1.6. Maksājumu bilance un ārējā tirdzniecība

Maksājumu bilances tekošā konta deficīts 2006. gadā bija 21,1% no IKP. 2007. gada I ceturksnī tas bija 25,7% no IKP. Tekošā konta deficītu pamatā nosaka negatīvā tirdzniecības bilance. Importa kāpumu nosaka augtais iekšzemes pieprasījums, kā arī 2006. gadā pieauga importa preču cenas (energoresursiem, metāliem, patēriņa precēm), sekojot pasaules tirgus tendencēm. Eksporta attīstību 2006. gadā ietekmēja lielākās eksporta preču grupas — koka un koka izstrādājumu — eksporta apjomu zemais pieaugums ārējā pieprasījuma un pasaules cenu ietekmē, kā arī minerālo produktu eksporta kritums, realizējoties iepriekšējā gada augstās bāzes efektam, ko noteica galvenokārt statistikas metodoloģijas izmaiņas. Savukārt 2007. gada I ceturksnī eksports pieauga par 20,8%, uzrādot pieaugumu nozīmīgākajās eksporta produktu preču grupās.

Vidējā termiņā tiek prognozēts, ka galvenie importa cenu pieauguma faktori izzudīs un valūtas kursa režīms nodrošinās zemāku importa cenu pieaugumu. Savukārt eksporta spēja pieaugs, turpinoties tautsaimniecības modernizācijai un pārorientējoties uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu. Normalizējoties iekšējā pieprasījuma kāpumam, ražotājiem kļūs pievilcīgākas eksporta iespējas ne tikai iekšējā pieprasījuma apmierināšana.

2006. gadā pieauga pakalpojumu imports un 2007. gadā turpinās šī tendence. 2007. gadā ir sagaidāms pakalpojumu bilances pozitīvā saldo samazinājums, jo strauji pieaug personiskie braucieni uz ārzemēm, kravu pārvadājumu imports, kā arī citu pakalpojumu imports. 2007. gada I ceturksnī strauji pieauga būvniecības pakalpojumu imports (vairāk kā 3 reizes) un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi. Vidējā termiņā ir sagaidāms, ka pakalpojumi bilance būs pozitīva, palielinoties pārvadājumiem, tūrisma braucieniem, finanšu un citiem pakalpojumiem.

1.2. att. Investīciju un uzkrājumu bilance.

Ienākumu negatīvo saldo nosaka arvien pieaugošā ārējā parāda apkalpošanas izmaksu kāpums. Ienākumu kontu uzlabo ārvalstīs strādājošo Latvijas iedzīvotāju ienākumi, bet šos ienākumus pārsniedz ārvalstu investīciju ienākumi, ņemot vērā augsto uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjomu un strauji augošos banku sistēmas aizņēmumus citu investīciju veidā. Vidējā termiņā var sagaidīt ienākumu negatīvā konta palielinājumu, un tas var noteikt negatīvu maksājumu bilanci ilgāka laika posmā.

Kārtējo pārvedumu konts ir pozitīvs. Kontā tiek atspoguļota daļa no ES saņemtā finansējuma un valdības maksājumi ES budžetā. Taču daudz lielāki pēc apjoma ir privātā sektora kārtējie pārvedumi, kas uzrāda pozitīvu bilanci.

Kapitāla un finanšu konts uzrāda pozitīvu līdzekļu ieplūdi Latvijā un Latvijas Bankas rezerves palielinās. Kapitāla konts lielā mērā atspoguļo ES fondu ieplūdes, kas tiek izmantotas kapitālieguldījumiem Latvijā. Sagaidāmās ES fondu līdzekļu plūsmas uzlabos kapitāla konta un kārtējo pārvedumu konta bilanci vidējā termiņā.

Ārvalstu tiešās investīcijas ir ļoti svārstīgas un situāciju var ietekmēt dažu nozīmīgu investoru darbība Latvijā. 2006. gadā ārvalstu tiešās investīciju bilance veidoja 7,4% no IKP. 2007. gadā turpina palielināties ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā, kā arī pieaugums varētu saglabāties arī vidējā termiņā.

Portfeļieguldījumu bilancei ir tendence būt negatīvai, jo Latvijas uzņēmēji veic vairāk investīciju ārvalstīs, nekā tās tiek veiktas Latvijā, lai gan situāciju var izmainīt atsevišķas liela apjoma operācijas, piemēram eiroobligāciju izlaišana. Citu investīciju konta bilance ir strauji pieaugusi beidzamo gadu laikā, un tā pamatā atspoguļo Latvijas banku aizņēmumus ārvalstīs, gan no mātes bankām, gan sindicēto kredītu veidā. Citas investīcijas ir salīdzinoši drošas, un nav paredzama strauja investīciju plūsmu izmaiņu iespēja, tāpēc šīs investīcijas ir uzskatāmas par noturīgu tekošā konta deficīta finansēšanas avotu.

Maksājumu bilances tekošā konta deficīts vidējā termiņā būs salīdzinoši augsts, jo saglabāsies pieprasījums pēc investīciju un citām ārpus Latvijas ražotām precēm, kamēr vietējo ražotāju piedāvājums un eksportspēja attīstīsies ļoti pamazām, un būtiskas izmaiņas tirdzniecības bilancē ir sagaidāmas tikai ilgtermiņā. Neparedzot lielu, vienreizēju darījumu ietekmi uz Latvijas maksājumu bilanci, tekošā konta deficīts pamazām samazināsies un 2010. gadā sasniegs 18,5% no IKP.

1.7. Makroekonomiskā scenārija riski

Latvijas tautsaimniecības straujo attīstību beidzamajos gados pavada inflācijas un maksājumu bilances tekošā konta deficīta pieaugums, kā arī citu rādītāju attīstība, kas liecina par iespējamiem ekonomikas pārkaršanas draudiem. Vairāki faktori norāda uz iespējamiem riskiem ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai vidējā termiņā, kas varētu mazināt izaugsmes tempus un bremzēt ātras konverģences procesu ar citām Eiropas Savienības valstīm ilgtermiņā.

Ekonomikas izaugsme pārsniedz tās potenciālo līmeni. IKP pieaugumu lielā mērā nosaka privātā patēriņa kāpums, ko stimulē straujš darba samaksas kāpums, kredītu ekspansija, nekustāmā īpašuma aktīvu vērtības pieaugums un vispārējs optimisms par ekonomisko attīstību. Starp nozarēm visstraujāk attīstās iekšējo pieprasījumu apkalpojošās privāto pakalpojumu nozares, uzturot augstā līmenī valsts iekšējās attīstības dzinējus.

Neraugoties uz augto un pieaugošo maksājumu bilances tekošā konta deficītu, ārējās vides nosacījumi nerada ierobežojumus ārēji nesabalansētai ekonomikas attīstībai, jo uzņēmējdarbības vides un monetārās politikas ietvars iedrošina tirgus dalībniekus neuztraukties par deficīta finansēšanas iespējām. Ārējais finansējums caur banku sistēmu nodrošina lielu daļu no pieprasījuma pēc kredītiem, un īpaši strauji ir palielinājies hipotekāro kredītu īpatsvars banku kredītu portfelī.

Finansējums nekustamā īpašuma tirgū un sabiedrības interese par šo tirgu ir uzkarsējusi cenas īpašumiem un rada augstu pieprasījumu pēc būvniecības pakalpojumiem. Nekustamo īpašumu cenas pārsniedz sagaidāmo ienākumu summas un Latvijas iedzīvotāju vidējās finanšu iespējas. Savukārt būvniecības sektors, strauji palielinot nodarbināto skaitu, rada darbaspēka deficītu un kalpo par katalizatoru algu pieaugumam citās nozarēs.

Latvijas ārējā parāda apjoms strauji pieaug, turklāt liela daļa no finansējuma nonāk iekšējam patēriņam paredzētās lietās – nekustamajā īpašumā (dzīvojamās mājās, tirdzniecības centros), transporta līdzekļos un patēriņa priekšmetos. Arī investīcijām tiek atvēlēta nozīmīga IKP daļa, kas palielina ekonomikas produktīvo kapacitāti, tomēr salīdzinoši neliela daļa no ieguldījumiem tiek atvēlēta projektiem, kas ir vērsti uz ārējo tirgu un spētu nodrošināt ekonomikas ienākumus iekšējā pieprasījuma pieauguma samazināšanās gadījumā.

Reālais darba samaksas pieaugums pārsniedz vidējo produktivitātes pieaugumu, ko nosaka saspringtā darba tirgus situācija. Daudzas nozares izjūt darbaspēka trūkumu, lai varētu uzturēt līdzšinējos attīstības tempus. Darba samaksa pieaug cīņā par strādājošajiem starp sektoriem un ar ārvalstu darba tirgiem. Šādā situācijā ārējai tirdzniecībai atvērtie sektori tiek pakļauti riskam zaudēt savu konkurētspēju, jo ir spiesti paaugstināt darba algas konkurencē par darbiniekiem, taču tai pat laikā zaudē izmaksu konkurētspēju.

Inflācijas stabilizācija pie augsta līmeņa draud ar lielāku sagaidāmo inflāciju, jo iekšējā tirgū patērētāji un uzņēmumi indeksē savus ienākumus ar faktisko inflāciju. Tā rezultātā var veidoties inflācijas „spirāle“, kuras pamatā var nebūt citu objektīvu iemeslu cenu pieaugumam. Fiksēta valūtas kursa politika un atvērtība ārējai tirdzniecībai, nosaka, ka ilgstoši pārmērīgi augsta inflācija apdraud ekonomiskās attīstības iespējas ilgtermiņā.

Latvija ir pakļauta arī ārējās vides riskiem. Galvenās Latvijas eksporta preces ir produktu tirgos, kuros ir augsta konkurence — daudz ražotāju un zema diversifikācija. Iekšzemes cenu pieaugums un importēto resursu cenu kāpums apdraud eksporta preču cenu konkurētspēju. Valdības īstenotais patēriņa cenu pieauguma ierobežošanas rīcības plāns ir vērsts uz vairāku makroekonomisko risku samazināšanu vidējā un ilgtermiņā. Tāpēc makroekonomiskās attīstības centrālais scenārijs paredz tautsaimniecības izaugsmes tempu stabilizēšanos ilgtspējīgas izaugsmes līmenī, ko raksturotu sabalansēta tautsaimniecības struktūra.

2. Fiskālās politikas mērķi

Valdības realizētā fiskālā politika ir vērsta uz stabilu makroekonomisko izaugsmi, nodrošinot pakāpenisku fiskālās situācijas uzlabošanos. Valsts fiskālās politikas būtisks uzdevums ir sabalansēta budžeta izveide, kas paredz veidot maksimāli sabalansētu un tautsaimniecības attīstībai labvēlīgu valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līmeni un to struktūru.

2006. gadā valsts konsolidētā budžeta (neskaitot ziedojumus un dāvinājumus) finansiālais deficīts bija 53,5 milj. latu, kas salīdzinot ar 2005. gadu ir par 16,1 milj. latu jeb 23,2% mazāk. 2006. gadā valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts veidoja 0,5% no IKP. Valsts pamatbudžetā izveidojās finansiālais deficīts 245,7 milj. latu apmērā, savukārt sociālās apdrošināšanas budžetā bija finansiālais pārpalikums 192,3 milj. latu.

2007. gada budžets maksimāli tika vērsts uz sabiedrības dzīves līmeņa paaugstināšanu, tāpēc straujš budžeta deficīta samazinājums netika ieplānots. Līdz ar to likumā „Par valsts budžetu 2007. gadam” apstiprinātais valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts 2007. gadā bija 177,8 milj. latu apmērā jeb 1,3% no IKP.

2007. gada 6. martā Ministru kabinetā tika izskatīts un atbalstīts „Ziņojums par patēriņu cenu inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem”. Šajā ziņojumā tika norādīts, ka būtiskākie inflācijas ierobežošanas pasākumi ir saistīti ar budžeta un nodokļu politiku, kreditēšanu un citām jomām, kas var uzlabot situāciju nekustamo īpašumu tirgū, darba tirgu un produktivitāti, kā arī konkurences politiku.

Tāpēc, ņemot vērā nepieciešamību straujas izaugsmes apstākļos īstenot stingrāku fiskālo politiku, lai mazinātu pastāvošās makroekonomiskās nesabalansētības pazīmes, ierobežotu patēriņa cenu pieaugumu, kā arī atbilstoši Eiropas Savienības fiskālo noteikumu kopumam, valdība inflācijas samazināšanas plānā deklarēja, ka no 2007. gada ir jāsasniedz sabalansēts budžets, bet 2009.-2010. gadā jāplāno budžets ar pārpalikumu.

Turpinoties augstiem Latvijas tautsaimniecības attīstības tempiem, 2007. gada valsts budžeta izpilde ir veiksmīgāka nekā iepriekš plānots, par ko liecina arī straujais nodokļu ieņēmumu pieaugums. Kopējie nodokļu ieņēmumi 2007. gada septiņos mēnešos bija 2 481,2 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2006. gada septiņiem mēnešiem ir par 664,4 milj. latu jeb 36,6% vairāk.

2007. gada 7 mēnešos valsts konsolidētajā budžetā (neskaitot ziedojumus un dāvinājumus) bija finansiālais pārpalikums 205,3 milj. latu apmērā, ko galvenokārt nodrošināja 203,3 milj. latu izveidojies finansiālais pārpalikums sociālās apdrošināšanas budžetā. Savukārt valsts pamatbudžetā 2007. gada 7 mēnešos finansiālais pārpalikums bija 2,0 milj. latu.

Ņemot vērā veiksmīgo valsts budžeta izpildi 2007. gadā, valdība un Saeima, apstiprinot likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2007. gadam", par mērķi izvirzīja valsts budžeta pārpalikumu sasniegt jau 2007. gadā, tādējādi papildus iekasētos budžeta ieņēmumus novirzot nevis papildu izdevumu segšanai, kas tikai palielinātu inflācijas pieaugumu, bet gan deficīta segšanai.

2007. gada valsts budžets tiek plānots ar finansiālo pārpalikumu 0,4% apmērā no IKP.

2.1. tabula. Valsts konsolidētā budžeta finansiālā bilance*, % no IKP

	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts		prognoze
Finansiālā bilance	-0,8	-0,5	+0,4	+1,0	+1,2	+1,5

* atbilstoši 2007. gada budžeta veidošanas struktūrai

Lai konsekventi nodrošinātu stingras fiskālās politikas ievērošanu, kā vienu no valdības prioritātēm izvirzot straujāka patēriņa ierobežošanu, salīdzinot ar Ministru kabinetā 2007. gada 2. maijā izskatīto Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2008.-2010.gadam, ir pārskatīti arī vidēja termiņa budžeta mērķi.

Tādējādi vidējā termiņā valsts konsolidētā budžeta finansiālā bilance tiek plānota ar pārpalikumu – 2008. gadā +1,0% no IKP, 2009. gadā +1,2% no IKP un 2010. gadā +1,5% no IKP.

Tomēr jāatzīmē, ka šobrīd valsts budžeta ieņēmumi 2008.-2010. gadam ir vērtējami kā optimistiski un, iestājoties kādiem no makroekonomiskā scenārija riskiem, izaugsmes tempi un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu kāpums var nozīmīgi samazināties, kas būtiski ietekmētu fiskālo stabilitāti kopumā.

Lai nodrošinātu valsts budžeta izdevumu plānošanu, atbilstoši valstī definētajai fiskālajai politikai, nodrošinātu, ka nepieciešamie budžeta līdzekļi būs pieejami vidējā termiņā, kā arī, lai nodrošinātu valsts budžeta un ministriju stratēģiskās plānošanas sasaisti, ar 2006.gada 14.septembra MK rīkojumu Nr.703 „Par koncepciju „Par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē”” tika noteikts, ka sākot ar 2008.gadu tiek uzsākta valsts budžeta vidēja termiņa plānošanas ieviešana, kas paredz, ka tiek sagatavots vidēja termiņa budžeta ietvars, kuru veido likums par budžetu vienam gadam un maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms sadalījumā pa ministrijām diviem gadiem.

Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz, ka tiek definētas valsts budžeta izdevumu prioritātes. Valsts budžeta izdevumu prioritātes turpmākajiem trim gadiem ir definētas Ministru kabineta 2007.gada 21.marta rīkojumā Nr.157 „Par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem 2008. – 2010.gadam”. Iepriekšminētā rīkojumā ir noteikts, ka atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību 16.1 pantam vidēja termiņa budžeta mērķis 2008.–2010.gadā ir sekmēt Latvijas Nacionālajā attīstības plānā paredzēto mērķu sasniegšanu. Rīkojumā ir noteikti šādi valsts budžeta vidēja termiņa mērķa īstenošanai nepieciešamie prioritārie attīstības virzieni:

· uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošana;

· sabalansēta un līdzsvarota ekonomikas attīstība;

· indivīda veselības, garīgo un sociālo vajadzību nodrošināšana;

· ilgtspējīga valsts attīstība, līdzsvarota reģionu attīstība un laba pārvaldība.

Lai ieviestu vidēja termiņa budžeta plānošanas principus, 2007.gadā ir pieņemti šādi Ministru kabineta noteikumi:

· 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.198 „Noteikumi par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma vidējam termiņam un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam noteikšanas metodiku”. Saistībā ar vidējā termiņa valsts budžeta plānošanas ieviešanu, noteikumos ir definēti vairāki jauni termini (maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms; maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms; ministrijām samazinātā pamatbudžeta un speciālā budžeta bāze un pamatbudžeta un speciālā budžeta attīstības daļa).

· 2007.gada 28.augustā apstiprināti noteikumi Nr. 594 „Noteikumi par valsts budžeta apropriācijas rezerves izmantošanu”, kas paredz jaunizveidotās valsts budžeta programmas „Apropriācijas rezerve” pārdales kārtību pēc ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pieprasījumu izskatīšanas un atbilstoši Likumā par valsts budžetu 2008. gadam noteiktajam.

· 2007.gada 28.augustā apstiprināti noteikumi Nr.584 „Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un Finanšu ministrija izvērtē pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem”. Noteikumi paredz, ka Ministru kabinetam ir tiesības pārdalīt ministrijām un centrālajām iestādēm apstiprināto apropriāciju Likumā par valsts budžetu 2008.gadam noteiktajos gadījumos un apjomos. Ar šo noteikumu palīdzību tiks nodrošināta lielāka valsts budžeta izdevumu elastība.

Lai nodrošinātu, ka valsts budžeta līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar paredzētajiem mērķiem un tiek nodrošināta šo līdzekļu racionāla izlietošana, Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju ir sagatavojusi „Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādņu” projektu ( izsludināts VSS 2007.gada 20.septembrī). Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma nodrošina iespēju izmērīt mērķu sasniegšanas pakāpi un nepieciešamības gadījumā koriģēt rīcību (palielinot vai samazinot ieguldījumus), lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu sabiedrības vajadzības. Tā sniedz atbalsta informāciju, lai informētu valdību par politikas finansēšanas apjomu pamatotību, nodrošinātu maksimāli objektīvu informāciju par nepieciešamajiem ieguldījumiem, kā arī sasniegtajiem ieguvumiem. Rezultāti un rezultatīvie rādītāji sniedz priekšstatu par valsts pārvaldes iestāžu sniegto publisko pakalpojumu kvalitāti un sniegto pakalpojumu apjomu.

Pamatnostādnēs ir definēti šādi galvenie rīcības virzieni:

· rezultātu un rezultatīvo rādītāju struktūras sasaiste ar mērķiem;

· rezultātu un rezultatīvo rādītāju veidi un hierarhija;

· rezultātu un rezultatīvo rādītāju pielietojums politikas plānošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

Pamatnostādnēs tiek noteikts, ka tiks ieviesta divi politikas novērtēšanas posmi - pirmsnovērtējums un pēcnovērtējums. Valsts pārvaldes institūcijas politikas pirmsnovērtējumu veic politikas plānošanas dokumenta izstrādes laikā, bet politikas pēcnovērtējumu – pēc politikas plānošanas dokumenta izpildes.

3. Nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes

3.1. Nodokļu ieņēmumi

Latvijas tautsaimniecībai turpinot sekmīgi attīstīties, kopējie nodokļu ieņēmumi 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu pieauga par 29,7% un bija 3 340,8 milj. latu. Uz sekmīgu ekonomikas attīstību norāda nodokļu ieņēmumu pieaugums arī 2007. gada pirmajā pusē. Salīdzinājumā ar 2006. gada pirmo pusi kopējie nodokļu ieņēmumi pieauga par 36,0% un bija 2 097,6 milj. latu. Kopumā 2007. gadā nodokļu ieņēmumos prognozēts iekasēt 4 390,4 milj. latu.

3.1. att. Nodokļu ieņēmumu, IKP un patēriņa cenu indeksa
pieaugums faktiskajās cenās, %.

Ņemot vērā makroekonomisko scenāriju un paredzētās likumdošanas izmaiņas, tiek prognozēts, ka vidējā termiņā nodokļu ieņēmumu pieauguma tempi saglabāsies augsti un tiek prognozēti vidēji 18,0% gadā.

Atbilstoši prognozētajam nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP pieaugs no 32,2% 2007. gadā līdz 35,2% 2010. gadā.

3.1.1. Tiešie nodokļi

Tiešie nodokļi ietver:

· uzņēmumu ienākuma nodokli;

· iedzīvotāju ienākuma nodokli;

· sociālās apdrošināšanas iemaksas;

· nekustamā īpašuma nodokli.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

2006. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi bija 253,8 milj. latu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu palielinājās par 73,1 milj. latu jeb 40,5 procentiem.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju lielākos uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus 2006. gadā veica uzņēmumi, kas darbojās finanšu starpniecības, vairumtirdzniecības, pasta, telekomunikāciju, būvniecības un mazumtirdzniecības nozarēs.

2007. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 405,3 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2006. gadu ir par 151,5 milj. latu jeb 59,7% vairāk.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu veicina strauja ekonomiskā izaugsme, kas savukārt sekmē peļņas pieaugumu uzņēmējdarbībā. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju 2007. gada 13. augustā taksācijas gada uzņēmumu peļņa pirms nodokļu aprēķināšanas 2006. gadā bija 2 531,3 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2005. gadu ir par 811,5 milj. latu jeb 47,2% vairāk.

Par veiksmīgu ekonomikas attīstību un uzņēmumu peļņas pieaugumu liecina arī uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijās atspoguļotie dati. Saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām pēdējos gados uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksājamās summas pārsniedz atmaksājamās summas, tādējādi veidojot pozitīvu saldo.

3.2. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksājamo summu pārsniegums pār atmaksājamām summām, milj. latu. (Datu avots: VID).

Plānojot uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus 2007. gadā, tika ņemts vērā, ka ekonomikai turpinot strauji attīstīties, pieaugs uzņēmumu peļņa, kā arī ņemta vērā likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktā norma, kas paredz no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu rezidentiem saņemtajām dividendēm tādu pašu nodokļu režīmu kā iekšzemes dividendēm, tādējādi arī no ES un EEZ saņemtās dividendes vispārīgā gadījumā netiks iekļautas nodokļu maksātāja apliekamajā ienākumā.

Paredzams, ka minētā norma 2007. gadā radīs uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājumu 6,5 milj. latu apmērā.

Vidēja termiņa prognozes

Paredzams, ka 2008. gadā un turpmākajos gados uzņēmumu ienākuma nodokļa likme saglabāsies nemainīga, tas ir, 15 procenti. Ņemot vērā vidējā termiņā prognozētos ekonomikas pieauguma tempus, tiek pieņemts, ka pieaugs arī uzņēmumu peļņa, kas galvenokārt noteiks uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu. Ekonomikas attīstību vidējā termiņā veicinās arī ES fondu apguve, kas sekmēs uzņēmumu peļņas pieaugumu un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu. Nodokļa ieņēmumus negatīvi ietekmēs nodokļa atlaides, no kurām nozīmīgākā ir nodokļa atlaide ziedotājiem.

Kā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus veicinošo faktoru 2008. gadā var minēt prognozējamo uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu no VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un SIA „Lattelecom” 47,8 milj. latu apmērā SIA „Lattelecom” privatizācijas rezultātā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, 2008. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 560,0 milj. latu, kas ir par 154,7 milj. latu jeb 38,2% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā. Turpmākajos gados uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma temps tiek prognozēts vidēji 23,0% gadā, un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi veidos 3,5% no IKP.

3.3. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, milj. latu.

3.1. tabula. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi.

	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts				prognoze
Uzņēmumu ienākuma nodoklis, milj. latu	93,9	127,8	180,7	253,8	405,3	560,0	625,0	738,0
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	-14,4	36,1	41,3	40,5	59,7	38,2	11,6	18,1
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	-16,8	28,2	32,4	31,9	46,8	30,0	7,1	14,4
% no IKP	1,5	1,7	2,0	2,3	3,0	3,5	3,5	3,6

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

2006. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pieauga par 148,1 milj. latu jeb 29,1% un bija 657,2 milj. latu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu galvenokārt sekmēja tautsaimniecībā nodarbināto vidējās darba samaksas un nodarbināto skaita pieaugums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju 2006. gadā vidējā bruto darba samaksa pieauga par 23,0% salīdzinājumā ar 2005. gadu. Savukārt nodarbināto skaits 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu palielinājās par 5,0 procentiem. Nodokļu ieņēmumu pieaugumu 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu veicināja arī minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 80 latiem līdz 90 latiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas tiek pārskaitīti pašvaldību pamatbudžetā, 2006. gadā bija 493,2 milj. latu, kas ir par 121,5 milj. latu jeb 32,7% vairāk salīdzinājumā ar 2005. gadu. 2006. gadā pašvaldību pamatbudžetā tika pārskaitīti 75,0% no kopējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem iepriekšējo 73,0% vietā. Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa procentuālajā sadalījumā pa budžetiem bija viens no faktoriem, kas ietekmēja būtisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu pašvaldību pamatbudžetā.

2007. gadā kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 870,5 milj. latu apmērā, kas ir par 213,3 milj. latu jeb 32,4% vairāk nekā 2006. gadā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu 2007. gadā galvenokārt sekmē darba samaksas un tautsaimniecībā nodarbināto skaita pieaugums.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju 2007. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 32,8 procentiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu 2007. gadā veicina arī minimālās darba algas paaugstināšana no 90 latiem līdz 120 latiem.

Lai kompensētu pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma tempa samazinājumu, kas rodas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošām personām apjoma pieauguma rezultātā, likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 2007. gadā paredz šādu iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas proporciju ieskaitīšanai budžetā:

· 79% tiek ieskaitīti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā;

· 21% – valsts pamatbudžetā.

Tomēr, ņemot vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma tempi saglabājas augsti, jāsecina, ka pēdējos gados tos būtiski nav ietekmējis palielinātais ar nodokli neapliekamais mēneša minimums (2006. gadā – 32 lati, 2007. gadā – 50 lati) un atvieglojums par apgādībā esošu personu (2006.gadā – 22 lati, 2007. gadā – 35 lati).

Likumdošanas izmaiņas

· Saskaņā ar likumu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (pieņemts Saeimā 2007. gada 17. maijā), kas stājās spēkā 2007. gada 12. jūnijā, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir apliekami ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas. Ar nodokli neapliek ienākumus tikai no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas nodokļa maksātāja īpašumā ir vismaz 60 mēnešus un ir nodokļa maksātāja deklarētā dzīvesvieta, kā arī īpaši atrunātos gadījumos, kad tiek atsavinātas lauksaimniecības zemes. Attiecībā uz ienākumiem no nekustamo īpašumu (ja tie ierakstīti Zemesgrāmatā vai atbilst citiem likumā noteiktiem kritērijiem) atsavināšanas, kas ir iegādāti līdz likuma spēkā stāšanās dienai, līdz 2010. gada 1. jūlijam tiek piemēroti pārejas noteikumi, kas paredz piemērot normas, kādas bija spēkā līdz likuma grozījumu izdarīšanai.

· Ar nodokli paredzēts aplikt arī ienākumu no tādu kapitāla daļu vai cita veida līdzdalības atsavināšanas Latvijā vai ārvalstī izveidotā komercsabiedrībā vai citā personā, ja šīs komercsabiedrības vai citas personas aktīvos nekustamā īpašuma īpatsvars pārsniedz 50 procentus.

· Ar 2008. gada 1. janvāri saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” saimnieciskās darbības veicējiem tiks piemērota nodokļa likme 15% apmērā.

· Ministru kabinets 2007. gada 28. augustā ir pieņēmis noteikumus Nr. 592 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”, kas paredz, ka minimālā mēneša darba alga valstī no 2008. gada 1. janvāra ir 160 latu.

· Ministru kabinets 2007. gada 26. jūnijā ir pieņēmis noteikumus Nr. 443 „Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai 2008. gadā”, saskaņā ar kuriem 2008. gadam noteiktais neapliekamā minimuma apmērs mēnesī ir 80 lati, bet nodokļa atvieglojuma par apgādājamo personu apmērs mēnesī – 56 lati.

· Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra sēdē atbalstīto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (protokols Nr. 55, 64. §) no 2008. gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iemaksājamā daļa pašvaldību budžetā ir 80%, savukārt valsts pamatbudžetā – 20%.

Sagatavojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes vidējam termiņam, galvenokārt tika ņemtas vērā darba samaksas un tautsaimniecībā nodarbināto skaita prognozes, kā arī iepriekš minētās likumdošanas izmaiņas.

3.2. tabula. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma,
nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām un
minimālās mēneša darba algas izmaiņu ietekme 2008. gadā.

	2005	2006	2007	2008
Minimālā darba alga mēnesī, lati	80	90	120	160
Neapliekamais minimums mēnesī, lati	26	32	50	80
Nodokļa atvieglojums mēnesī par apgādībā esošu personu, lati	18	22	35	56
Neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošām personām izmaiņu ietekme pret 2007. gadu, milj. latu				-107,0
Minimālās algas izmaiņu ietekme pret 2007. gadu, milj. latu				+28,8
Kopējā izmaiņu ietekme pret 2007. gadu, milj. latu				-78,2

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma, kā arī atvieglojuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanas rezultāta fiskālā ietekme 2008. gadā tiek prognozēta -107,0 milj. latu, savukārt minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas fiskālā ietekme uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem tiek prognozēta +28,8 milj. latu. Līdz ar to kopējā likumdošanas izmaiņu ietekme 2008. gadā tiek prognozēta -78,2 milj. latu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma tempus varētu nedaudz samazināt nodokļa atmaksu pieaugums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksām ir tendence strauji palielināties. Nodokļa atmaksu pieaugums liecina, ka aizvien vairāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju izmanto likumdošanā paredzētās iespējas saņemt atpakaļ nomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem izglītībai un ārstniecības pakalpojumiem. Tāpat 2008. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus negatīvi ietekmēs likumdošanas norma, kas paredz saimnieciskās darbības veicējiem samazinātās 15% likmes piemērošanu.

Kopumā 2008. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 1 006,0 milj. latu, kas ir par 135,5 milj. latu jeb 15,6% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā. Turpmākajos gados iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma temps tiek prognozēts vidēji 11-13% gadā. Tiek prognozēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu īpatsvars IKP veidos 6,2-6,4 procentus.

3.4. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, milj. latu.

3.3. tabula. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi.

	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts				prognoze
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, milj. latu	367,1	435,5	509,1	657,2	870,5	1006,0	1136,0	1255,0
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	14,9	18,6	16,9	29,1	32,4	15,6	12,9	10,5
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	11,7	11,7	9,6	21,2	21,7	8,7	8,4	7,0
% no IKP	5,7	5,9	5,6	5,8	6,4	6,4	6,3	6,2

3.4. tabula. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pa budžetiem* (milj. latu).

	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts				prognoze
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, milj. latu	367,1	435,5	509,1	657,2	870,5	1006,0	1136,0	1255,0
Valsts budžetā	103,7	123,6	137,4	164,0	182,8	201,2	227,2	251,0
Pašvaldību pamatbudžetā	263,5	311,9	371,7	493,2	687,7	804,8	908,8	1004,0

* līdz 2005. gadam 71,6% pašvaldību pamatbudžetā un 28,4% valsts budžetā; 2005. gadā – attiecīgi 73% un 27%; 2006. gadā – 75% un 25%; 2007. gadā – 79% un 21%; no 2008. gada – 80% un 20%.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas

Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir ieņēmumu ziņā lielākais nodoklis, kas, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, 2006. gadā veidoja 29,9% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. 2006. gadā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi (ieskaitot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus un brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas) bija 1 000,2 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2005. gadu ir par 219,6 milj. latu jeb 28,1% vairāk.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugumu noteica strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas un nodarbināto skaita pieaugums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju 2006. gadā vidējā bruto darba samaksa pieauga par 23,0% salīdzinājumā ar 2005. gadu. Savukārt nodarbināto skaits 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu palielinājās par 5,0 procentiem. Nodokļu ieņēmumu pieaugumu 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu veicināja arī minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 80 latiem līdz 90 latiem.

Vienlaicīgi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pieauguma tempu samazināja iemaksas, kas tiek veiktas saskaņā ar likumdošanā noteiktajiem likmju atvieglojumiem. 2006. gadā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tika maksātas par pazeminātām likmēm, bija 60,7 milj. latu, kas ir par 10,7 milj. latu jeb 21,3% vairāk nekā 2005. gadā. Par pazeminātām likmēm sociālās apdrošināšanas iemaksas veic, piemēram, strādājošie pensionāri, invalīdi un pašnodarbinātās personas.

2007. gadā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi tiek prognozēti 1 325,0 milj. latu apmērā, kas ir par 324,8 milj. latu jeb 32,5% vairāk nekā 2006. gadā. Tajā skaitā iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā tiek prognozētas 105,0 milj. latu apmērā.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu pieaugumu 2007. gadā sekmē darba samaksas un tautsaimniecībā nodarbināto skaita pieaugums, kā arī Ministru kabineta noteiktā minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2007. gada 1. janvāra līdz 120 latiem līdzšinējo 90 latu vietā. Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas fiskālā ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām 2007. gadā tiek prognozēta +26,9 milj. latu.

Likumdošanas izmaiņas

Saskaņā ar „Valsts fondēto pensiju likumu“ iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā no ne mazāk kā 4% no likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu“ noteiktā iemaksu objekta tiks paaugstināta:

· ar 2008. gada 1. janvāri — līdz ne mazāk kā 8% no noteiktā iemaksu objekta;

· ar 2009. gada 1. janvāri — līdz ne mazāk kā 9% no noteiktā iemaksu objekta;

· ar 2010. gada 1. janvāri — līdz ne mazāk kā 10% no noteiktā iemaksu objekta.

Vidēja termiņa prognozes

Sagatavojot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu prognozes 2008. – 2010. gadam, galvenokārt tika ņemtas vērā darba samaksas un tautsaimniecībā nodarbināto skaita prognozes.

Saskaņā ar „Valsts fondēto pensiju likumu“ ar 2008. gada 1. janvāri iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir ne mazāk kā 8% (pašreiz 4%) no iemaksu objekta, kas noteikts likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu“. Iemaksu likmes fondēto pensiju shēmā palielinājuma rezultātā samazinās valsts sociālās apdrošināšanas budžetā ieskaitāmo sociālās apdrošināšanas iemaksu pieauguma tempi. Savukārt kopējo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomu tas neietekmē.

2008. gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi tiek prognozēti 1 601,7 milj. latu apmērā, kas ir par 276,7 milj. latu jeb 20,9% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā. No tiem iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā atbilstoši Labklājības ministrijas aprēķiniem tiek prognozētas 243,7 milj. latu apmērā.

Turpmākajiem gadiem sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu pieaugums tiek prognozēts vidēji 16-18% gadā. Kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu īpatsvars IKP 2008.– 2010. gadā veidos 10,1-10,8 procentus.

3.5. att. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi, milj. latu.

3.5. tabula. Sociālās apdrošināšanas iemaksas.

	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts				prognoze
Sociālās apdrošināšanas iemaksas, milj. latu	574,3	662,4	780,6	1000,2	1325,0	1601,7	1889,5	2191,8
t.sk. iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, milj. latu	12,4	21,2	29,6	41,8	105,0	243,7	314,0	397,6
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	6,8	15,3	17,8	28,1	32,5	20,9	18,0	16,0
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	3,8	8,6	10,4	20,3	21,8	13,7	13,2	12,4
% no IKP	9,0	8,9	8,6	8,9	9,7	10,1	10,5	10,8

Nekustamā īpašuma nodoklis

Nekustamā īpašuma nodokli veido nekustamā īpašuma nodoklis par zemi un ēkām, kā arī kopējos nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumos tiek ieskaitīti parāda maksājumi. Nodoklis tiek iemaksāts tās pagasta vai pilsētas pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi (ieskaitot parādu maksājumus) 2006. gadā bija 66,4 milj. latu, kas ir par 4,8 milj. latu jeb 7,8% vairāk nekā 2005. gadā.

Līdz 2006. gada 31. decembrim ar nekustamā īpašuma nodokli tika aplikta zeme, ēkas un būves. Zemei kā nodokļa bāze ir noteikta tās kadastrālā vērtība, bet ēkas un būves līdz minētajam datumam tika apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli pēc to gada vidējās bilances vērtības vai inventarizācijas vērtības. Sākot ar 2007. gada 1. janvāri arī ēkām kā nodokļa bāze ir noteikta tās kadastrālā vērtība, savukārt būves ar nekustamā īpašuma nodokli vairs netiek apliktas. Lai nepasliktinātu pašvaldību finansiālo situāciju, ko varētu izraisīt ēku aplikšanas kārtības izmaiņas, 2007. gadam nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām iekasējamības koeficients tiek piemērots 0,75, savukārt nekustamā īpašuma nodokļa par zemi iekasējamības koeficients saglabājas esošajā līmenī un ir 0,95 visām pašvaldībām.

Kopumā prognozēts, ka 2007. gadā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi tiks iekasēti 71,0 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2006. gadu ir par 4,6 milj. latu jeb 7,0% vairāk.

Likumdošanas izmaiņas

2007. gada 26. jūnijā Ministru kabinets ir apstiprinājis aktualizēto nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzi, kā arī atbalstījis informatīvajā ziņojumā „Priekšlikumi nekustamā īpašuma nodokļa pilnveidošanai, lai novērstu būtiskus nekustamā īpašuma sloga palielināšanu iedzīvotājiem” ietvertos priekšlikumus, tai skaitā par vienotu samazinātu nodokļa likmi 1% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, 2008. – 2010. gadam paredzētu attiecīgā nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu visiem nodokļa maksātājiem 25% apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu.

Saskaņā ar Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2008. gada domstarpību un vienošanās protokolu (apstiprināts 2007. gada 4. oktobrī) Ministru kabineta viedoklis ir noteikt 2008. gadam nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām un zemi iekasējamības koeficientu 0,95 visām pašvaldībām.

Vidēja termiņa prognozes

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu attīstības tendencēs nav vērojama liela makroekonomisko rādītāju ietekme. Izstrādājot nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes 2008. – 2010. gadam, galvenokārt tiek ņemti vērā faktiskās izpildes dati, kā arī iepriekš minētās likumdošanas izmaiņas, kā rezultātā 2008. gadā saskaņā ar Valsts zemes dienesta informāciju būtiski pieaug nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Pašlaik prognozēts, ka 2008. gadā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, ieskaitot parādu maksājumus, tiks iekasēti 72,2 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2007. gada prognozi ir par 1,7% vairāk. Turpmākajiem gadiem nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu pieaugums tiek prognozēts vidēji 4,5% gadā. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu īpatsvars IKP 2008.– 2010. gadā veidos 0,4 procentus.

3.6. att. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, milj. latu.

3.6. tabula. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi.

	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts				prognoze
Nekustamā īpašuma nodoklis, milj. latu	51,9	56,8	61,6	66,4	71,0	72,2	76,4	81,0
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	11,2	9,5	8,5	7,8	7,0	1,7	5,9	6,0
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	8,0	3,1	1,6	1,2	-1,7	-4,3	1,6	2,7
% no IKP	0,8	0,8	0,7	0,6	0,5	0,5	0,4	0,4

3.1.2. Netiešie nodokļi

Netiešie nodokļi ietver:

· pievienotās vērtības nodokli;

· akcīzes nodokli;

· vieglo automobiļu un motociklu nodokli;

· elektroenerģijas nodokli;

· muitas nodokli.

Pievienotās vērtības nodoklis

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir nozīmīgs valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots, kas 2006. gadā veidoja 52,5% no valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem. 2006. gadā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bija 930,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2005. gadu ir par 253,5 milj. latu jeb 37,4% vairāk.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju lielākos pievienotās vērtības nodokļa maksājumus 2006. gadā veica uzņēmumi, kas darbojās vairumtirdzniecības un komisijas tirdzniecības; automobiļu un motociklu pārdošanas, apkopes un remonta; mazumtirdzniecības, būvniecības, pasta un telekomunikācijas nozarēs.

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju struktūrā redzams, ka lielākos maksājumus veica uzņēmumi, kas darbojas ar tirdzniecību saistītās nozarēs, par ko liecina arī mazumtirdzniecības apgrozījuma un importa pieaugums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu pieauga par 20,1 procentu, savukārt preču importa apjoms 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu palielinājās par 31,1 procentu.

Vienlaicīgi pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus ietekmē arī patēriņa cenu indeksa pieaugums. 2006. gadā vidējais cenu līmenis, salīdzinot ar 2005. gada vidējo līmeni, pieauga par 6,5 procentiem. Būtisku ietekmi uz pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugumu noteica cenu līmeņa pieaugums pārtikas precēm.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugumu ietekmējošo faktoru – mazumtirdzniecības apgrozījuma un importa pieaugums liecina par iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, kā arī labklājības līmeņa paaugstināšanos, neskatoties uz straujo cenu pieaugumu.

Kopumā 2007. gadā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 1 205,3 milj. latu apmērā, kas ir par 274,7 milj. latu jeb 29,5% vairāk nekā 2006. gadā.

Vidēja termiņa prognozes

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu prognozes 2008. – 2010. gadam tiek sagatavotas, galvenokārt ņemot vērā prognozētās iekšzemes pieprasījuma un eksporta izmaiņas, kā rezultātā pieaug nodokļa atmaksas. Tiek prognozēts, ka iekšzemes pieprasījums vidējā termiņā pieaugs vidēji par 12,1-13,2% gadā.

Nodokļa ieņēmumu pieaugumu ietekmēs arī plānotā Eiropas Savienības fondu apguve, jo veicot pakalpojumu apmaksu un preču iegādes, tiks maksāts pievienotās vērtības nodoklis.

Kopumā 2008. gadā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 1 520,0 milj. latu apmērā, kas ir par 314,7 milj. latu jeb 26,1% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā. Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieauguma temps būs vidēji 20% gadā, un nodokļa ieņēmumi veidos 10,0-10,4% no IKP.

3.7. att. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, milj. latu.

3.7. tabula. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi.

	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts				prognoze
Pievienotās vērtības nodoklis, milj. latu	459,2	486,7	677,1	930,5	1205,3	1520,0	1804,0	2100,0
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	19,9	6,0	39,1	37,4	29,5	26,1	18,7	16,4
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	16,5	-0,2	30,4	29,0	19,0	18,6	13,9	12,8
% no IKP	7,2	6,5	7,5	8,3	8,8	9,6	10,0	10,4

Akcīzes nodoklis

Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 2006. gadā bija 366,2 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2005. gadu akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājās par 52,2 milj. latu jeb 16,6 procentiem.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugumu 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu galvenokārt ietekmēja akcīzes preču patēriņa pieaugums un akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana atsevišķām akcīzes precēm no 2006. gada 1. janvāra.

2007. gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 428,2 milj. latu apmērā, kas ir par 62,0 milj. latu jeb 16,9% vairāk nekā 2006. gadā.

3.8. att. Akcīzes nodokļa ieņēmumi (neieskaitot akcīzes nodokļa
vieglajiem automobiļiem un motocikliem ieņēmumus), milj. latu.

Akcīzes nodoklis naftas produktiem

2006. gadā kopējos akcīzes nodokļa ieņēmumos vislielākais īpatsvars bija akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumiem – 60,3 procenti. Akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumi 2006. gadā bija 220,7 milj. latu, kas ir par 21,7 milj. latu jeb 10,9% vairāk nekā 2005. gada atbilstošajā periodā.

Akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu pieaugumu galvenokārt sekmēja naftas produktu kopējā patēriņa apjoma pieaugums. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju naftas produktu kopējā patēriņa apjoms 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu pieauga par 6,8 procentiem. Jāatzīmē, ka naftas produktu kopējā patēriņa apjoma pieaugums ir bijis lēnāks nekā 2005. gadā salīdzinājumā ar 2004. gadu, kad tas bija 8,7 procenti.

3.9. att. Naftas produktu realizācija, tonnās
(Datu avots: VID Akcīzes preču pārvalde).

Akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu palielinājumu salīdzinājumā ar 2005. gadu pamatā noteica akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai ieņēmumu palielinājums par 13,2 milj. latu jeb 11,7 procentiem. Šo pieaugumu lielā mērā noteica to transporta līdzekļu skaita pieaugums, kas kā degvielu izmanto dīzeļdegvielu, tas savukārt izraisīja dīzeļdegvielas patēriņa pieaugumu. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas informāciju 2007. gada 1. janvārī salīdzinājumā ar 2006. gada 1. janvāri dīzeļdegvielu patērējošo transporta līdzekļu skaits palielinājās par 22,0 procentiem.

Arī 2006. gadā turpinājās akcīzes nodokļa benzīnam ieņēmumu pieauguma tendence. 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu akcīzes nodokļa benzīnam ieņēmumi pieauga par 8,7 milj. latu jeb 10,5% un bija 91,2 milj. latu.

Saskaņā ar likumu „Par akcīzes nodokli“ akcīzes nodokļa likme svinu nesaturošajam benzīnam 2007. gadā tika paaugstināta no 192 latiem līdz 209 latiem par 1000 litriem, savukārt dīzeļdegvielai no 164 latiem līdz 178 latiem par 1000 litriem.

Tiek prognozēts, ka likmes paaugstināšanas ietekmē akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumi 2007. gadā palielināsies par 20,4 milj. latu, un ieņēmumi kopumā tiek prognozēti 257,0 milj. latu apmērā, kas ir par 36,3 milj. latu jeb 16,4% vairāk nekā 2006. gadā.

Likumdošanas izmaiņas

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 18. septembra sēdē (protokols Nr. 52, 45. §) atbalstīto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” no 2008. gada 1. janvāra akcīzes nodokļa likme svinu nesaturošajam benzīnam ir 226 lati par 1000 litriem, savukārt dīzeļdegvielai un petrolejai – 192 lati par 1000 litriem.

Latvija ir panākusi pārejas periodus minimālās akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem ieviešanai. Saskaņā ar noteiktajiem pārejas periodiem, nepieciešams sasniegt šādus akcīzes nodokļa likmes līmeņus:

· svinu nesaturošajam benzīnam:

– no 2011. gada 1. janvāra – vismaz 359 eiro par 1000 litriem.

· dīzeļdegvielai un petrolejai:

– no 2011. gada 1. janvāra – vismaz 302 eiro par 1000 litriem;

– no 2013. gada 1. janvāra – vismaz 330 eiro par 1000 litriem.

Līdzās nodokļu likmju pakāpeniskai paaugstināšanai uz Latviju attiecas arī prasība katru gadu koriģēt akcīzes nodokļa likmes latos, izmantojot Eiropas Centrālās bankas noteikto eiro un lata maiņas kursu, kas bija spēkā iepriekšējā gada oktobra pirmajā darba dienā.

Vidēja termiņa prognozes

Veidojot akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu prognozi 2008. – 2010. gadam, tika ņemti vērā iepriekšējo gadu faktiskās izpildes dati, likumdošanas izmaiņas, transportlīdzekļu un naftas produktu patēriņa struktūras izmaiņu tendences.

Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas no 2008. gada 1. janvāra ietekmē akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumi pieaugs par 21,6 milj. latu. Līdz ar to kopumā 2008. gadā akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumi tiek prognozēti 296,6 milj. latu apmērā, kas ir par 39,7 milj. latu jeb 15,4% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā.

Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu pieauguma temps būs vidēji 9,0% gadā, un nodokļa ieņēmumi veidos 1,7-1,9% no IKP.

Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un alum

2006. gadā akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi bija 72,6 milj. latu. Akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi 2006. gadā veidoja 19,8% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2005. gadu akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir palielinājušies par 15,0 milj. latu jeb 26,1 procentu.

Akcīzes nodokļa pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumu pieaugumu 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu sekmēja akcīzes nodokļa likmes pieaugums. Akcīzes nodokļa likme t.s. „stiprajiem“ alkoholiskajiem dzērieniem 2006. gada 1. janvārī tika palielināta no Ls 550 līdz Ls 630 par 100 litriem absolūtā spirta.

2006. gadā akcīzes nodokļa alum ieņēmumi salīdzinājumā ar 2005. gadu pieauga par 8,7% un bija 9,8 milj. latu. Jāatzīmē, ka 2006. gada 1. janvārī akcīzes nodokļa likme alum tika paaugstināta no Ls 1,22 līdz Ls 1,30 par katru absolūtā spirta tilpumprocentu.

3.10. att. Alkoholisko dzērienu realizācija, tūkst. dekalitru
(Datu avots: VID Akcīzes preču pārvalde).

Kopumā 2007. gadā akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi tiek prognozēti 90,2 milj. latu apmērā un akcīzes nodokļa alum ieņēmumi 10,5 milj. latu apmērā.

Vidēja termiņa prognozes

Sagatavojot akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem un alum ieņēmumu vidēja termiņa prognozes, galvenokārt tika ņemti vērā pieņēmumi par alkoholisko dzērienu un alus patēriņa izmaiņām, kā arī citi ar alkoholisko dzērienu apriti saistītie rādītāji.

Ņemot vērā, ka turpmākajos gados nav gaidāmas būtiskas izmaiņas likumdošanā attiecībā uz akcīzes nodokļa likmēm, kopumā 2008. gadā akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi tiek prognozēti 101,9 milj. latu apmērā, kas ir par 11,7 milj. latu jeb 13,0% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā. Vidējā termiņā akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumu pieauguma temps tiek prognozēts aptuveni 13,0% gadā.

Savukārt akcīzes nodokļa alum ieņēmumi 2008. gadā tiek prognozēti 11,0 milj. latu, kas ir par 0,5 milj. latu jeb 4,5% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā. Vidējā termiņā akcīzes nodokļa alum ieņēmumu pieauguma temps tiek prognozēts aptuveni 4,5% gadā.

Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem

Akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi 2006. gadā bija 57,5 milj. latu un veidoja 15,7% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2005. gadu akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi ir palielinājušies par 14,1 milj. latu jeb 32,5 procentiem.

Akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumu pieaugumu pamatā noteica iepriekš plānotais akcīzes nodokļa likmju palielinājums 2006. gada 1. janvārī. Saskaņā ar likumu „Par akcīzes nodokli“ no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim akcīzes nodokļa likme cigaretēm bija 7,6 lati par 1000 cigaretēm plus 14,8% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas.

Likumā „Par akcīzes nodokli“ ir noteikts, ka akcīzes nodokļa likme cigaretēm sākot ar 2007. gada 1. janvāri ir paaugstināta līdz 8,4 latiem par 1000 cigaretēm plus 19,2% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas, savukārt sākot ar 2007. gada 1. jūliju – līdz 10,0 latiem par 1000 cigaretēm plus 25,0% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas.

Kopumā tiek prognozēts, ka 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi pieaugs par 12,4% un būs 64,7 milj. latu. Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošinās akcīzes nodokļa likmju pieaugums.

Likumdošanas izmaiņas

Saskaņā ar likuma „Par akcīzes nodokli” 13. panta pirmās daļas 2. punktu un pārejas noteikumu 3. punktu cigaretēm tiks piemērots šāds nodoklis:

· no 2008. gada 1. janvāra – 17,8 lati par 1000 cigaretēm plus 32,2% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas;

· no 2009. gada 1. janvāra – 22,5 lati par 1000 cigaretēm plus 34,5 % no maksimālās mazumtirdzniecības cenas.

Vidēja termiņa prognozes

Veidojot akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumu prognozes vidējam termiņam, tika ņemtas vērā akcīzes nodokļa cigaretēm likmju izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekš likumā „Par akcīzes nodokli” noteikto nodokļa likmju paaugstināšanas grafiku. Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas ietekmē akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumu prognoze 2008. gadam ir paaugstināta par 35,0 milj. latu, 2009. gadam – par 44,3 milj. latu.

Tiek prognozēts, ka kopumā 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gada prognozi akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi pieaugs par 41,6 milj. latu jeb 64,3% un būs 106,3 milj. latu. 2009. – 2010. gadā akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumu pieauguma temps tiek prognozēts aptuveni 17,7% gadā.

Akcīzes nodoklis kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem

2006. gadā akcīzes nodokļa pārējām akcīzes precēm ieņēmumi veidoja 5,6 milj. latu jeb 1,5% no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2005. gadu ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārējām akcīzes precēm palielinājās par 0,5 milj. latu jeb 9,9 procentiem.

Akcīzes nodokļa kafijai ieņēmumi 2006. gadā bija 3,2 milj. latu, kas ir par 0,2 milj. latu jeb 5,2% vairāk salīdzinājumā ar 2005. gadu. Akcīzes nodokļa bezalkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi salīdzinājumā ar 2005. gadu palielinājās par 0,3 milj. latu jeb 16,9% un bija 2,4 milj. latu.

2007. gadā akcīzes nodokļa kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi tiek prognozēti 5,9 milj. latu apmērā, kas ir par 0,4 milj. latu jeb 6,6% vairāk nekā 2006. gadā.

Vidēja termiņa prognozes

Pamatojoties uz iepriekšējo gadu izpildes tendencēm, kā arī ņemot vērā to, ka turpmākajos gados nav paredzamas akcīzes nodokļa likmju izmaiņas, akcīzes nodokļa kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi 2008. gadā tiek prognozēti 6,4 milj. latu apmērā, kas ir par 0,5 milj. latu jeb 8,0% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā.

Vidējā termiņā akcīzes nodokļa kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumu pieauguma temps tiek prognozēts aptuveni 8,0% gadā.

3.8. tabula. Akcīzes nodokļa ieņēmumi pa veidiem* (milj. latu).

	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts				prognoze
Akcīzes nodoklis, milj. latu	205,4	234,6	314,0	366,2	428,2	522,1	583,0	648,9
Alkoholiskie dzērieni	40,9	44,3	57,6	72,6	90,2	101,9	115,1	130,1
Alus	9,1	8,7	9,1	9,8	10,5	11,0	11,5	12,0
Naftas produkti	128,2	148,4	198,9	220,7	257,0	296,6	323,2	352,2
Tabakas izstrādājumi	22,6	28,5	43,4	57,5	64,7	106,3	126,3	147,2
Pārējās akcīzes preces	4,6	4,7	5,1	5,6	5,9	6,4	6,9	7,5

*neieskaitot akcīzes nodokli vieglajiem automobiļiem un motocikliem.

3.9. tabula. Akcīzes nodokļa ieņēmumi*.

	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts				prognoze
Akcīzes nodoklis, milj. latu	205,4	234,6	314,0	366,2	428,2	522,1	583,0	648,9
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	19,8	14,2	33,9	16,6	16,9	21,9	11,7	11,3
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	16,4	7,5	25,5	9,5	7,5	14,7	7,2	7,8
% no IKP	3,2	3,2	3,5	3,3	3,1	3,3	3,2	3,2

*neieskaitot akcīzes nodokli vieglajiem automobiļiem un motocikliem.

Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis

Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi 2006. gadā bija 13,7 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2005. gadu ir par 4,2 milj. latu jeb 43,9% vairāk.

Saskaņā ar likumu „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli“ aprēķināto nodokli valsts budžetā iemaksā pirms attiecīgā vieglā automobiļa vai motocikla reģistrācijas Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācijai 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaits pieauga par 39,7 procentiem.

2007. gadā vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 17,8 milj. latu apmērā, kas ir par 4,1 milj. latu jeb 30,1% vairāk nekā 2006. gadā.

Likumdošanas izmaiņas

Saskaņā ar likumu „Grozījums likumā „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”” (pieņemts Saeimā 2007. gada 17. maijā), kas stājās spēkā 2007. gada 12. jūnijā, tika mainīta nodokļa piemērošanas sistēma vieglajiem automobiļiem, nosakot papildus pēc automobiļa vecuma noteiktajai nodokļa likmei automobilim ar motora tilpumu 3 001 cm³un lielāku piemērot arī šādas likmes:

· automobilim ar motora tilpumu no 3 001 cm³ līdz 3 500 cm³– 300 latu;

· automobilim ar motora tilpumu no 3 501 cm³ līdz 4 000 cm³– 400 latu;

· automobilim ar motora tilpumu no 4 001 cm³ līdz 4 500 cm³– 500 latu;

· automobilim ar motora tilpumu no 4 501 cm³ un lielāku– 600 latu.

Vidēja termiņa prognozes

Pamatojoties uz iepriekšējo gadu Ceļu satiksmes drošības direkcijas apkopoto statistiku par pirmo reizi reģistrēto vieglo automobiļu un motociklu skaitu Latvijā, vidējā termiņā tiek prognozēts pirmo reizi reģistrējamo vieglo automobiļu un motociklu skaita pieaugums, līdz ar to vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumu pieaugums.

2008. gadā vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 22,2 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2007. gada prognozi ir par 4,4 milj. latu jeb 24,7% vairāk. Vidējā termiņā vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumu pieauguma temps tiek prognozēts aptuveni 18-20% gadā.

3.11. att. Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi
(ieskaitot akcīzes nodokļa vieglajiem automobiļiem un motocikliem ieņēmumus), milj. latu.

3.10. tabula. Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi*.

	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts				prognoze
Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis, milj. latu	6,7	7,3	9,5	13,7	17,8	22,2	26,8	31,6
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	11,3	8,8	30,7	43,9	30,1	24,7	20,5	18,0
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	8,2	2,4	22,5	35,2	19,6	17,3	15,6	14,3
% no IKP	0,1	0,1	0,1	0,1	0,1	0,1	0,1	0,2

*ieskaitot akcīzes nodokli vieglajiem automobiļiem un motocikliem.

Elektroenerģijas nodoklis

Atbilstoši Elektroenerģijas nodokļa likumam, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, gala patērētājiem piegādātājai elektroenerģijai tiek piemērota nodokļa likme 0,35 lati par megavatstundu.

Ņemot vērā arī nodokļa atbrīvojumus un atvieglojumus (atbrīvota elektroenerģija, kuru izmanto siltuma un elektroenerģijas koģenerācijai, preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, mājsaimniecību lietotāji u.c.), 2007. gadā elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi valsts budžetā tiek prognozēti 350,0 tūkst. latu apmērā.

Likumdošanas izmaiņas

Saskaņā ar Elektroenerģijas nodokļa likuma 5. pantu un pārejas noteikumu 2. punktu gala patērētājiem piegādātājai elektroenerģijai tiks piemērots šāds nodoklis:

· no 2008. gada 1. janvāra – 0,45 lati par megavatstundu;

· no 2009. gada 1. janvāra – 0,55 lati par megavatstundu;

· no 2010. gada 1. janvāra – 0,71 lats par megavatstundu.

Vidēja termiņa prognozes

Pieņemot, ka vidējā termiņā elektroenerģijas patēriņa pieauguma tempi saglabāsies nemainīgi, kā arī ņemot vērā paredzētās nodokļa likmju izmaiņas, elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi 2008. gadā tiek prognozēti 440,0 tūkst. latu, 2009. gadā – 525,0 tūkst. latu, 2010. gadā – 662,0 tūkst. latu apmērā.

Muitas nodoklis

Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā kļuva saistoši Eiropas Savienības muitas likumdošanas akti. Tādējādi Eiropas Savienības muitas nodokļa likmes un tirdzniecības politikas pasākumi tiek piemēroti attiecībā pret tām precēm, kas tiek importētas no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Sākot ar 2004. gada 1. maiju, pārvadājot preces Eiropas Savienības iekšienē, vairs nav jāmaksā muitas nodoklis, bet attiecībā pret precēm, kas tiek importētas no ārpus Eiropas Savienības esošām valstīm, tiek piemēroti Eiropas Savienības noteiktie muitas tarifi.

2006. gadā muitas nodokļa ieņēmumi bija 20,7 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2005. gadu muitas nodokļa ieņēmumi ir palielinājušies par 1,5 milj. latu jeb 7,6 procentiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu imports no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, palielinājās par 280,6 milj. latu jeb 23,2 procentiem.

Muitas nodokļa ieņēmumi 2007. gadā tiek prognozēti 27,0 milj. latu, kas ir par 6,2 milj. latu jeb 30,1% vairāk nekā 2006. gadā.

Vidēja termiņa prognozes

Muitas nodokļa ieņēmumu prognoze 2008. – 2010. gadam ir sagatavota, galvenokārt pamatojoties uz preču importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Savienības vidējās svērtās muitas nodokļa likmes prognozēm.

Tādējādi prognozēts, ka 2008. gadā muitas nodokļa ieņēmumi būs 29,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007. gada prognozi ir par 2,6 milj. latu jeb 9,5% vairāk. Turpmākajos gados prognozēts muitas nodokļa ieņēmumu palielinājums vidēji par 9,0% gadā.

3.12. att. Muitas nodokļa ieņēmumi, milj. latu.

3.11. tabula. Muitas nodokļa ieņēmumi.

	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts				prognoze
Muitas nodoklis, milj. latu	18,8	17,1	19,2	20,7	27,0	29,5	32,2	35,2
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	24,5	-8,7	12,2	7,6	30,1	9,5	9,3	9,0
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	21,0	-14,0	5,2	1,1	19,6	3,0	4,9	5,6
% no IKP	0,3	0,2	0,2	0,2	0,2	0,2	0,2	0,2

3.1.3. Pārējie nodokļi

Dabas resursu nodoklis

Dabas resursu nodokļa maksājumi ir tieši saistīti ar Latvijas uzņēmumu ekonomiskajām aktivitātēm un to izraisītajām vides noslodzēm. Līdz ar to nodokļa ieņēmumi gan palielinās, palielinoties kopējai ekonomiskai aktivitātei, gan arī samazinās, uzņēmumiem un pašvaldībām veicot vides aizsardzības pasākumus. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā un pašvaldību speciālajā budžetā.

Kopējie dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā un pašvaldību speciālajā budžetā 2006. gadā bija 11,0 milj. latu, kas ir par 0,6 milj. latu jeb 6,0% vairāk nekā 2005. gadā. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju būtiskākos dabas resursu nodokļa ieņēmumus 2006. gadā veidoja ieņēmumi no:

· dabas resursu nodokļa par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu – 4,0 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2005. gadu ir par 0,5 milj. latu jeb 13,7% vairāk;

· dabas resursu nodokļa par preču iepakojumu – 2,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2005. gadu ir par 0,1 milj. latu jeb 4,1% mazāk;

· dabas resursu nodokļa par pirmo reizi Latvijas Republikā reģistrētajiem transportlīdzekļiem – 2,0 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2005. gadu ir par 0,4 milj. latu jeb 24,8% vairāk;

· dabas resursu nodokļa par videi kaitīgām precēm – 2,0 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2005. gadu ir par 0,02 milj. latu jeb 1,1% vairāk.

Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumā paredzēto ar 2007. gada 1. janvāri tiek piemērots dabas resursu nodoklis akmeņoglēm, koksam un lignīnam.

Kopējie dabas resursu nodokļa ieņēmumi 2007. gadā tiek prognozēti 11,3 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2006. gadu ir par 0,3 milj. latu jeb 3,1% vairāk. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2007. gadā tiek prognozēti 9,1 milj. latu apmērā.

Likumdošanas izmaiņas

2007. gada 18. septembrī Ministru kabinets ir atbalstījis likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (protokols Nr. 52, 49. §), kas no 2008. gada 1. janvāra paredz:

· aplikt ar nodokļa papildlikmi plastmasas iepirkuma maisiņus;

· piemērot 0 procentu likmi, realizējot akmeņogles, koksu un lignītu (brūnogles) personai, kurai ir licence elektroenerģijas ražošanai vai licence siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā.

Likumprojekta ietekmē dabas resursu nodokļa ieņēmumi 2008. gadā palielināsies par 42,3 tūkst. latu, 2009. gadā – par 44,4 tūkst. latu, 2010. gadā – par 46,6 tūkst. latu.

Vidēja termiņa prognozes

Ņemot vērā iepriekš minētās likumdošanas izmaiņas, kopējie dabas resursu nodokļa ieņēmumi 2008. gadam tiek prognozēti 12,2 milj. latu apmērā, kas ir par 0,9 milj. latu jeb 7,6% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā. Turpmākajiem gadiem tiek prognozēts nodokļa ieņēmumu pieaugums par 7,6% gadā.

3.13. att. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi, milj. latu.

3.12. tabula. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi.

	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts				prognoze
Dabas resursu nodoklis, milj. latu	9,8	8,3	10,3	11,0	11,3	12,2	13,1	14,1
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	-9,0	-15,8	25,2	6,2	3,1	7,6	7,6	7,6
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	-11,6	-20,7	17,4	-0,2	-5,2	1,2	3,3	4,3
% no IKP	0,2	0,1	0,1	0,1	0,1	0,1	0,1	0,1

3.13. tabula. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi pa budžetiem (milj. latu).

	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts				prognoze
Dabas resursu nodoklis, milj. latu	9,8	8,3	10,3	11,0	11,3	12,2	13,1	14,1
Valsts budžetā	7,7	6,1	8,1	8,4	9,1	9,8	10,6	11,5
Pašvaldību pamatbudžetā	2,1	2,2	2,2	2,6	2,2	2,4	2,5	2,7

Izložu un azartspēļu nodoklis

Izložu un azartspēļu nodokli maksā uzņēmumi, kas likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli“ noteiktajā kārtībā saņēmuši speciālu atļauju izložu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai. Ienākumi no azartspēļu nodokļa 75 procentu apmērā tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā, bet 25 procentu apmērā ieskaitāmi tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle. Savukārt ienākumi no valsts mēroga izložu nodokļa tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā, bet no vietējā mēroga izložu nodokļa – tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze.

Kopējie izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā un pašvaldību pamatbudžetā 2006. gadā bija 21,0 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2005. gadu ir par 7,9 milj. latu jeb 60,0% vairāk.

Azartspēļu nodokļa ieņēmumu pieaugumu noteica azartspēļu iekārtu skaita pieaugums. Saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas informāciju 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu azartspēļu automātu skaits palielinājās par 1 600 azartspēļu automātiem, ruletes galdu skaits palielinājās par 1 galdu, savukārt kāršu galdu skaits palielinājās par 35 galdiem.

Izložu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā bija 0,4 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2005. gadu ir par 83,9 tūkst. latu jeb 23,8% vairāk.

2007. gadā izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 28,7 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2006. gadu ir par 7,7 milj. latu jeb 36,8% vairāk. Izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti atbilstoši Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas aprēķiniem.

Vidēja termiņa prognozes

Saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas aprēķiniem 2008. gadā izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 31,2 milj. latu, kas ir par 2,5 milj. latu jeb 8,7% vairāk nekā prognozēts 2007. gadā. Savukārt turpmākajos gados izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti vidēji 28,4 milj. latu apmērā.

3.14. att. Ieņēmumi no izložu un azartspēļu nodokļa, milj. latu.

3.14. tabula. Izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi.

	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts				prognoze
Izložu un azartspēļu nodoklis, milj. latu	7,8	10,2	13,1	21,0	28,7	31,2	28,4	28,4
pieauguma tempi faktiskās cenās, %	5,6	31,2	28,7	60,0	36,8	8,7	-9,1	0,1
pieauguma tempi salīdzināmās cenās, %	2,6	23,5	20,6	50,2	25,7	2,3	-12,8	-3,0
% no IKP	0,1	0,1	0,1	0,2	0,2	0,2	0,2	0,1

3.15. tabula. Izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi pa budžetiem (milj. latu).

	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts				prognoze
Izložu un azartspēļu nodoklis, milj. latu	7,8	10,2	13,1	21,0	28,7	31,2	28,4	28,4
Valsts budžetā	5,9	7,7	9,9	15,9	21,6	23,5	21,4	21,4
Pašvaldību pamatbudžetā	1,9	2,5	3,2	5,1	7,1	7,7	7,0	7,0

3.2. Nenodokļu ieņēmumi

Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2006. gadā bija 188,8 milj. latu. Nenodokļu ieņēmumi 2006. gadā veidoja 8,1% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem. Lielākais īpatsvars valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumos bija:

· ieņēmumiem no valsts nodevām un maksājumiem par sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem – 71,9 milj. latu, kur lielākos ieņēmumus veidoja ieņēmumi no nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā 52,1 milj. latu, nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs 4,2 milj. latu un zemesgrāmatu kancelejas nodevas 3,7 milj. latu;

· ieņēmumiem no dividendēm (maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu) – 46,5 milj. latu, kur lielākos maksājumus veica VAS „Latvijas valsts meži“ – 11,4 milj. latu, SIA „Lattelecom“ – 10,1 milj. latu, A/S „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs“ – 10,0 milj. latu un VAS „Latvenergo“ – 6,2 milj. latu;

· ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas – 20,6 milj. latu;

· ieņēmumiem no sodiem un sankcijām – 13,1 milj. latu;

· ieņēmumiem no procentu maksājumiem par kredītiem – 9,8 milj. latu.

2007. gadā valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi tiek prognozēti 317,0 milj. latu apmērā.

Vidēja termiņa prognozes

2008. gadā valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi tiek prognozēti 332,3 milj. latu, 2009. gadā – 310,7 milj. latu, 2010. gada – 328,3 milj. latu apmērā.

Paredzams, ka lielākos nenodokļu ieņēmumus veidos ieņēmumi no valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem, tai skaitā valsts nodevas par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

2007. gada 6. martā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 174 „Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 23. janvāra noteikumos Nr. 28 „Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā““, kas paredz paaugstinātas valsts nodevas likmes par zemesgrāmatā reģistrējamo trešo un katru nākamo nekustamo īpašumu uz attiecīgās fiziskās personas vārda. Minētie grozījumi ir izstrādāti, lai, ievērojot mūsdienu aktivitātes nekustamo īpašumu tirgū, ierobežotu spekulatīvo darījumu skaitu, kas izraisa nekustamo īpašumu cenu nepamatotu kāpumu, un samazināt izsniegto kredītu skaitu, kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

Ņemot vērā iepriekš minētās izmaiņas likumdošanā, tiek prognozēts, ka ieņēmumi no valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem valsts pamatbudžetā 2008. gadā būs 140,0 milj. latu, 2009. gadā – 160,0 milj. latu, 2010. gadā – 180,0 milj. latu.

Ņemot vērā prognozējamo VAS „Latvijas Valsts meži” maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu 28,7 milj. latu apmērā, kā arī VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu SIA „Lattelecom” privatizācijas rezultātā 36,9 milj. latu apmērā kopējie ieņēmumi no dividendēm 2008. gadā tiek prognozēti 92,0 milj. latu apmērā, savukārt 2009. gadā – 60,0 milj. latu un 2010. gadā – 56,0 milj. latu.

Būtiski ieņēmumi valsts pamatbudžetā ir arī no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas, kas, pamatojoties uz faktiskās izpildes datiem, tiek prognozēta: 2008. gadā – 28,8 milj. latu, 2009. gadā – 30,5 milj. latu, 2010. gadā – 32,0 milj. latu.

Ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu projekta „Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumos Nr. 425 „Kārtība, kādā atsavināma valsts un pašvaldību manta”” anotācijā norādīto un pieņemot, ka prognozētie ieņēmumi no nekustamo īpašumu atsavināšanas, pārdodot apbūvētus zemesgabalus, ir 7% no realizācijas cenas (pārdodot citu nekustamo īpašumu – 14% no realizācijas cenas), pārējie nenodokļu ieņēmumi tiek prognozēti: 2008. gadā – 25,1 milj. latu, 2009. gadā – 20,0 milj. latu, 2010. gadā – 20,2 milj. latu.

Atbilstoši Valsts kases informācijai procentu ieņēmumi par aizdevumiem 2008. gadā tiek prognozēti 9,9 milj. latu apmērā. Savukārt procentu ieņēmumi no depozītiem un kontu atlikumiem 2008. gadā tiek prognozēti 12,0 milj. latu apmērā, kas ir par 3,9 milj. latu vairāk nekā prognozēts 2007. gadā. Saskaņā ar Valsts kases informāciju būtisks procentu ieņēmumu no depozītiem un kontu atlikumiem pieaugums ir skaidrojams ar Valsts kases rīcībā esošā uz laiku brīvo valsts budžeta līdzekļu apjoma palielināšanos Latvijas valsts eiroobligāciju emisijas rezultātā, kas saskaņā ar finanšu ministra 2007. gada 29. maijā apstiprināto „Grozījumu resursu piesaistīšanas plānā 2007. – 2009. gadam” paredzēta 2007. gada rudenī.

Pamatojoties uz Latvijas Bankas prognozēm par plānoto peļņu 2007. gadā pirms sadales 25,9 milj. latu apmērā, 2008. gadā Latvijas Bankas maksājums tiek plānots 3,9 milj. latu. Latvijas Bankas darbības finanšu rezultātu ilgtermiņa prognozes liecina, ka, nenotiekot būtiskiem finanšu tirgus satricinājumiem, Latvijas Bankas peļņa 2008. un 2009. gadā un attiecīgie tās daļu maksājumi 2009. un 2010. gadā valsts budžetā varētu būt līdzvērtīgi plānotajai 2007. gada peļņai un attiecīgajiem tās daļu maksājumiem valsts budžetā 2008. gadā.

4. Valsts parāda prognozes

Vispārējās valdības parāds 2006. gadā sasniedza 1 098,9 milj. latu jeb 9,8% no iekšzemes kopprodukta. Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē centrālās valdības parāds, kas 2006. gadā bija 998,3 milj. latu, veidojot 90,8% no vispārējās valdības parāda.

Centrālās valdības parāda vadības mērķis ir nodrošināt valsts budžeta izpildes finansēšanai un centrālās valdības parāda saistību pārfinansēšanai nepieciešamos finanšu resursus ar iespējami zemākām izmaksām, vienlaicīgi ierobežojot finanšu riskus un ņemot vērā Latvijas valsts kapitāla tirgus un visas finanšu sistēmas attīstību. Centrālās valdības parāda portfeļa un aizņēmumu vadības mērķus, pamatprincipus un uzdevumus parāda vadības ietvaros vidējā termiņā nosaka Latvijas valsts parāda vadības stratēģija (turpmāk – Stratēģija), kuru apstiprinājis finanšu ministrs. Centrālās valdības parāda vadībai un finansēšanai nepieciešamo resursu piesaistīšanā izmantojamo finanšu instrumentu veidu un nosacījumu izvēli nosaka Stratēģijā apstiprinātās vadlīnijas, kas paredz centrālās valdības parāda portfeļa struktūras optimālu rādītāju ievērošanu attiecībā uz parāda valūtu kompozīciju, dzēšanas profilu, procentu likmju vidējo svērto fiksēto periodu un fiksētās procentu likmes optimālo īpatsvaru parāda portfelī.

Valsts budžeta izpildes un centrālās valdības parāda saistību finansēšanai kārtējā gadā, kā arī nākamajos divos gados nepieciešamo resursu nodrošināšanai plānotos pasākumus un finansēšanai piemērotāko finanšu instrumentu izvēli nosaka finanšu ministra apstiprinātais Resursu piesaistīšanas plāns, kurš tiek izstrādāts trijiem gadiem, ņemot vērā Stratēģijā noteiktās vadlīnijas. Šis plāns tiek apspriests arī ar Latvijas Banku. Laika posmā līdz 2009. gadam valsts budžeta izpildes finansēšanai un centrālās valdības parāda pārfinansēšanai nepieciešamos finanšu resursus paredzēts piesaistīt gan iekšējā, gan ārējā finanšu tirgū. Kaut arī tiek ievēroti Māstrihtas līgumā noteiktie fiskālie kritēriji un Latvijā realizētā fiskālā politika ir vērsta uz pārpalikuma nodrošināšanu valsts budžetā jau no 2007. gada un vidējā termiņā, tomēr jaunu aizņēmumu veikšanas apmēri ir atkarīgi arī no esošo parāda saistību termiņu struktūras un to atmaksas apjomiem turpmākajos gados.

Latvijas centrālās valdības parāda vadība vēsturiski ir bijusi vērsta uz valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgus attīstību, kas nodrošina labvēlīgus resursu piesaistīšanas nosacījumus ar salīdzinoši zemām izmaksām. Neskatoties uz to, ka pēc lata piesaistes eiro 2005. gada sākumā, būtiski samazinoties valūtu riskam aizņēmumiem eiro, bija vērojama izteikta latu un eiro procentu likmju konverģence, jo īpaši garāka termiņa vērtspapīriem, kas samazina aizņemšanās izmaksas, tomēr, pasliktinoties atsevišķiem valsts makroekonomiskajiem rādītājiem, 2006. gadā aizsākās un 2007. gadā turpinās pretēja tendence. Tādēļ, lai nodrošinātu centrālās valdības parāda portfeļa struktūras atbilstību Stratēģijā noteiktajiem rādītājiem, turpmākajos gados finansēšanas stratēģija varētu tikt vērsta uz to, lai būtiski nepalielinātu valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apjomu apgrozībā, vienlaicīgi ņemot vērā pastāvošos riskus Latvijas finanšu un kapitāla tirgū. Finansējumam laika posmā no 2007. līdz 2009.gadam no valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem varētu izmantot vidēja un ilgtermiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu 2, 3, 5 un 10-11 gadi, ko piedāvātu emisijas programmu ietvaros, kā arī parādzīmes ar dzēšanas termiņu 6 un 12 mēneši. Tuvojoties eiro ieviešanai Latvijā, iespējama mazāk likvīdo obligāciju laidienu konsolidācija lielākos, likvīdākos vērtspapīru laidienos, tādā veidā aktivizējot valsts iekšējo vērtspapīru otrreizējo apgrozību. Papildus minētajiem finanšu instrumentiem nepieciešamības gadījumā īstermiņa finanšu likviditātes nodrošināšanai tiks izmantoti iekšzemes finanšu institūciju piedāvātie īstermiņa aizdevumi un kredītlīnijas, kā arī iespējama papildus īstermiņa finanšu instrumentu ieviešana, kuru apjomi un emisiju termiņi tiktu noteikti atkarībā no attiecīgajā valsts budžeta izpildes periodā prognozētajām naudas plūsmām.

Ārējā finanšu tirgū resursus pamata finansējumam paredzams piesaistīt, pārsvarā izmantojot publiskā izvietojuma vērtspapīru emisijas, kā arī veicot aizņēmumus no starptautiskajām finanšu institūcijām. Savukārt īstermiņa likviditātes nodrošināšanai tiktu izmantotas ārvalstu komercbanku kredītlīnijas un īstermiņa aizņēmumi. Novērtējot 2007.gada pirmajos mēnešos valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru sākotnējās izvietošanas rezultātus tika secināts, ka pastāv paaugstināts risks iespējai vajadzīgos resursus nodrošināt tikai vietējā valsts parāda vērtspapīru tirgū, līdz ar to tika pieņemts lēmums veikt aizņēmumu starptautiskajā finanšu tirgū organizējot eiroobligāciju emisiju 2007.gada rudenī 500 milj. eiro apjomā. Paredzams, ka šāds apjoms nodrošinās valsts budžeta izpildei un esošo parāda saistību pārfinansēšanai nepieciešamos resursus vidējā termiņā, turklāt tas ir pietiekoši likvīds, lai nodrošinātu iespēju šo instrumentu iekļaut vērtspapīru tirdzniecības platformā NewEuro MTS, tādā veidā potenciāli piesaistot papildu investoru uzmanību un veicinot Latvijas kā aizņēmēja atpazīstamību starptautiskajā finanšu tirgū.

Paredzams, ka iekšējā finanšu tirgū tiks piedāvātas dažādas gan īstermiņa, gan vidēja un ilgtermiņa parāda vērtspapīru emisijas, kuru kopapjoms vidējā termiņā varētu radīt nelielu apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apjoma pieaugumu.

Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem iespējama arī aizņēmumu no starptautisko finanšu institūcijām izmantošana valsts un pašvaldību investīciju projektu finansēšanai, kā arī Eiropas Investīciju bankas piedāvāto aizņemšanās iespēju turpmāka izmantošana valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētajiem pasākumiem.

Tomēr turpmākie, reāli izmantojamie aizņemšanās instrumenti, to laiks, apjomi un termiņi būs atkarīgi no valsts budžeta izpildes aktuālajiem rādītājiem – valdības apstiprinātā inflācijas ierobežošanas plāna faktiskās izpildes attiecībā uz valsts budžeta finansiālās bilances uzlabošanu jau šogad, kā arī nākamajos gados, situācijas vietējā un starptautiskajā finanšu tirgū, centrālās valdības parāda portfeļa rādītājiem un citiem faktoriem.

4.1. tabula. Valsts parāda attīstība 2006.-2010. gadā.

	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts	prognoze
Vispārējās valdības parāds pēc nacionālās metodoloģijas (uzskaites vērtībā/konsolidēts), milj. latu	1 098,9	1 435,2	1 290,3	1 295,1	1 301,7
Vispārējās valdības parāds, % no IKP	9,8%	10,5%	8,2%	7,2%	6,4%
Centrālās valdības parāds (uzskaites vērtībā/konsolidēts), milj. latu	998,3	1 334,7	1 189,8	1 194,5	1 201,2
Centrālās valdības parāds, % no IKP	8,9%	9,8%	7,5%	6,6%	5,9%
Iekšējais parāds, milj. latu	418,1	414,2	426,0	448,1	468,2
Ārējais parāds, milj. latu	580,3	920,4	763,8	746,4	733,0
Centrālās valdības parāda apkalpošanas izmaksas, milj. latu	52,8	57,0	77,3	79,0	80,0
Iekšējā parāda apkalpošanas izmaksas	25,7	30,3	32,0	44,1	45,9
Ārējā parāda apkalpošanas izmaksas	27,1	26,7	45,3	34,9	34,1

Balstoties uz valsts budžeta bilances prognozi un pieņemot, ka centrālās valdības parāda saistības tiks pārfinansētas, prognozēts, ka centrālās valdības parāds vidējā termiņā veidos lejupejošu tendenci attiecībā pret IKP, 2010. gadā samazinoties līdz aptuveni 6,0% no IKP. Līdz ar to, izmantojot pieņēmumu, ka ārpus Valsts kases uzņemtais pašvaldību parāds saglabās pastāvošo attīstības tendenci un vidējā termiņā neveidos būtisku pieaugumu, prognozēts, ka arī vispārējās valdības parāds vidējā termiņā veidos līdzīgu tendenci, 2010. gadā nepārsniedzot 6,5% no IKP.

5. Paskaidrojums par valsts pamatbudžeta kopējo izdevumu izmaiņām 2009. un 2010.gadā

Vidēja termiņa budžeta plānošanas principi nosaka, valsts budžeta izdevumi tiek plānoti trim gadiem, kurus veido budžeta likums vienam gadam un maksimāli noteiktas izdevumu kopapjoms turpmākajiem diviem gadiem. 2009. un 2010.gadam ministrijām un citām valsts iestādēm ir paredzēti līdzekļi 2008.gadā uzsākto pasākumu finansēšanai, vai arī tiek paredzēti līdzekļi jaunu prioritāro pasākumu finansēšanai.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007. gada plāns	2008. gada projekts	2009. gada projekts	2010. gada projekts
1	2	3	4	5
Valsts pamatbudžeta izdevumi (bruto)	3498,7	4218,2	4498,3	4925,5
Valsts speciālā budžeta izdevumi (bruto)	914,2	1133,9	1288,3	1401,6

01. Valsts prezidenta kanceleja

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007. gada plāns	2008. gada projekts	2009. gada projekts	2010. gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	2 929,8	3 463,1	3 399,0	3 399,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	2 929,8	3 463,1	3 399,0	3 399,0
Izdevumi - kopā	2 929,8	3 463,1	3 399,0	3 399,0

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	331,5	331,5
Jaunu mēbeļu iegādei Valsts prezidenta kancelejā	101,0	101,0
Jaunu automašīnu iegādei	100,0	100,0
Iepriekšējās Valsts prezidentes dzīvokļa nomai no VAS „Valsts nekustamie īpašumi” un apsaimniekošanai	24,0	24,0
Socioloģisko aptauju veikšanai	15,0	15,0
Valsts prezidenta kancelejas reprezentācijas izdevumiem	63,1	63,1
Ordeņu kapitula darbības nodrošināšanai (ordeņu pasniegšanas ceremonijā nepieciešamo ordeņu diplomu un grāmatas "Latvijas Valsts apbalvojumi" izstrādei atbilstoši Valsts heraldikas komisijas prasībām)	3,4	3,4
Valsts valodas komisijai sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai valsts valodas politikas īstenošanā, organizējot plašai sabiedrībai paredzētus informatīvi- izglītojošus pasākumus valodas un kultūras popularizēšanai, kā arī starptautiskai sadarbībai ar valodas institūcijām pasaulē	25,0	25,0

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Valsts prezidenta kancelejas darbinieku atlīdzībai	818,5	818,5

02. Saeima

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007. gada plāns	2008. gada projekts	2009. gada projekts	2010. gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	12 854,9	15 363,6	18 455,0	21 843,8
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	259,0	259,0	259,0	259,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	12 595,9	15 104,6	18 196,0	21 584,8
Izdevumi - kopā	12 854,9	15 363,6	18 455,0	21 843,8

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	5 585,8	8 962,9
Latvijas Republikas Saeimas darbības nodrošināšanai, kā arī Eiropas Parlamenta deputātu atalgojumiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām	5 585,8	8 962,9

03. Ministru kabinets

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007. gada plāns	2008. gada projekts	2009. gada projekts	2010. gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	7 324,0	5 730,2	5 730,6	5 730,6
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	357,1	48,0	48,0	48,0
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	102,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	6 864,8	5 682,2	5 682,6	5 682,6
Izdevumi - kopā	7 324,0	5 730,2	5 730,6	5 730,6

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	0,4	0,4
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” (turpmāk - saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592)	0,4	0,4

04. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007. gada plāns	2008. gada projekts	2009. gada projekts	2010. gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	3 487,7	3 683,4	3 735,5	3 785,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	3 487,7	3 683,4	3 735,5	3 785,1
Izdevumi - kopā	3 487,7	3 683,4	3 735,5	3 785,1

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	101,1	101,1
Virsstundu darba apmaksai Biroja amatpersonām un darbiniekiem	101,1	101,1

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Piemaksām par izdienu saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 30. jūlija noteikumiem Nr. 334 „Noteikumi par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku atalgojumu, sociālajām garantijām un ar mācībām un kvalifikācijas celšanu saistīto izdevumu segšanu”	89,0	138,7
2007.gadā izveidotās Revīzijas nodaļas un Analītiskās nodaļas darbības nodrošināšanai visam gadam	88,4	88,4

05. Tiesībsarga birojs

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	1 300,2	1 317,6	1 317,6	1 317,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	1 300,2	1 317,6	1 317,6	1 317,6
Izdevumi - kopā	1 300,2	1 317,6	1 317,6	1 317,6

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	116,5	118,0
Darba samaksas paaugstināšanai Tiesībsargam	19,0	19,0
Telpu nomas maksas segšanai	97,5	97,5
Biedra naudas iemaksām starptautiskajās organizācijās		1,5

06. Valsts civildienesta pārvalde

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007. gada plāns	2008. gada projekts	2009. gada projekts	2010. gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	313,0	302,6	302,6	302,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	313,0	302,6	302,6	302,6
Izdevumi - kopā	313,0	302,6	302,6	302,6

07. Informācijas analīzes dienests

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007. gada plāns	2008. gada projekts	2009. gada projekts	2010. gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	601,4	601,4	601,4	601,4
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	601,4	601,4	601,4	601,4
Izdevumi - kopā	601,4	601,4	601,4	601,4

10. Aizsardzības ministrija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	231 120,6	280 331,9	317 000,7	354 866,9
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	1 387,7	1 393,8	1 372,4	1 412,1
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	880,6	2 580,0	10 741,0	13 010,1
Transferti		18,7	18,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	228 852,3	276 339,4	304 868,6	340 444,7
Izdevumi - kopā	231 120,6	280 331,9	317 000,7	354 866,9

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	139 102,5	174 029,1
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	167,4	167,4
Pārejai uz profesionāliem bruņotajiem spēkiem	78 754,6	109 795,8
NATO Spēku attīstības mērķu izpildei	8 763,0	7 045,0
NBS vienību dalībai starptautiskajās operācijās	16 500,0	16 000,0
NBS modernizācijai	11 014,0	11 080,0
Valsts aizsardzības politikas realizācijai	20 280,5	25 469,9
Jauniešu patriotiskās audzināšanas veicināšanai un Jaunsardzes centra attīstībai	704,0	1 080,0
Jaunsardzes starptautiskās sadarbības attīstībai	20,0	20,0
Karavīru un virsnieku fizisko aktivitāšu nodrošināšanai	1 000,0	2 000,0
Ģeotelpiskās informācijas aģentūras attīstībai	1 517,0	1 047,0
Vides aizsardzības pasākumu realizācijai	382,0	324,0

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
NATO Drošības investīciju programmas (NSIP) projektam „Nacionālo bruņoto spēku bāzes „Lielvārde” attīstības projekts” (ārvalstu finanšu palīdzība)	10 645,5	13 010,1

11. Ārlietu ministrija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007. gada plāns	2008. gada projekts	2009. gada projekts	2010. gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	41 513,3	40 161,6	40 379,3	41 000,4
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	428,2	411,1	411,1	413,0
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	800,0	800,0	800,0	800,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	40 285,1	38 950,5	39 168,2	39 787,4
Izdevumi - kopā	41 513,3	40 161,6	40 379,3	41 000,4

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	3 617,1	4 185,6
Diplomātisko pārstāvju ārvalstīs darbības nodrošināšanai	1 000,0	1 000,0
Ārlietu ministrijas ēkas Kr.Valdemāra ielā 3 telpu nomas maksai (kopā budžetā 1 591 543 latu katru gadu)	836,5	836,5
Attīstības sadarbības projekti	550,0	1 150,00
Saskaņā ar MK 4.06.2007. rīkojumu Nr.334 „Par nekustamā īpašuma izpirkšanu Amerikas Savienotajās Valstīs, Vašingtonā, Latvijas Republikas vēstniecības vajadzībām”	420,0	420,0
Stabilu klasificētu un neklasificētu sakaru nodrošināšana	306,0	306,0
Diplomātu stažēšanās Eiropas Komisijā un darbinieku nosūtīšana darbam citu valstu ārlietu dienestā	166,0	166,0
Vīzu izsniegšana trešajās valstīs, kurās Latvijai nav pārstāvniecību, saskaņā ar Latvijas pievienošanos Šengenas līgumam	100,0	100,0
Latvijas institūta darbības nodrošināšanai	55,3	55,3
Drošības politikas jautājumu risināšanai - civilo ekspertu sagatavošanai un nosūtīšanai starptautiskās misijās	80,0	80,0
Finansējums līgumdarbiniekiem diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs	70,0	70,0
Latvijas dalība ASV bezvīzu programmā	31,5
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	1,8	1,8

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Iemaksas starptautiskajās organizācijās	97,7	116,0
Finansējums izdienas pensiju izmaksai diplomātiem, saskaņā ar Diplomātu izdienas pensiju likumu	142,7	175,1

12. Ekonomikas ministrija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	98 371,6	85 087,1	53 803,0	55 597,7
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	4 147,5	4 002,5	4 002,5	4 002,5
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	1 753,2	2 390,1	320,3	30,4
Transferti		83,8
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	92 470,9	78 610,7	49 480,2	51 564,8
Izdevumi - kopā	99 092,1	85 113,5	53 803,0	55 597,7
Finansiālā bilance	-720,5	-26,4
Naudas līdzekļi	720,5	26,4
Ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai samazinājums (+)	720,5	26,4

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	2 545,0	4 151,7
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	3,0	3,0
Divu jaunu ekonomisko pārstāvniecību Polijā un Japānā darbības nodrošināšanai	310,0	310,0
10 esošo ekonomisko pārstāvniecību darbības nodrošināšanai	163,0	163,0
Lauksaimniecības skaitīšanas 2010.gadā sagatavošanas darbiem un norisei	1 002,0	2 000,0
Tautas skaitīšanas 2011.gadā sagatavošanas darbiem un norisei	194,0	802,7
Ikmēneša būvniecības izmaksu indeksa aprēķināšanai	25,0	25,0
Darba tirgus analīzes un prognozēšanas veikšanai	150,0	150,0
Īres maksas apmaksai VAS „Valsts nekustamie īpašumi” par EM ēku Brīvības ielā 55	698,0	698,0

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Eiropas Kopienas Iniciatīvu projekta „Statistiskās informācijas sagatavošana jauno ES iniciatīvu veidošanā” īstenošanai	566,4	760,4
Statistiskās informācijas nodrošināšanai- pārņemtās saistības no ES palīdzības finansētiem projektiem	1 106,7	1 608,6
Naftas produktu rezervju izveidei (kopā valsts budžetā 2009.g. un 2010.g. 8058,0 tūkst. latu katru gadu)	6 845,1	6 845,1

13. Finanšu ministrija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	509 727,8	977 016,2	1 047 944,5	1 370 093,5
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	1 736,8	1 968,0	1 968,0	1 968,0
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	2 909,9	2 371,2	1 486,3	1 877,4
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	505 081,1	972 677,0	1 044 490,2	1 366 248,1
Izdevumi - kopā	510 102,7	977 186,2	1 047 944,5	1 370 093,5
Finansiālā bilance	-374,9	-170,0
Aizņēmumi
Aizdevumi	-49 850,0	-134 000,0	-134 000,0	-134 000,0
Naudas līdzekļi	50 224,9	134 170,0	134 000,0	134 000,0
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai samazinājums (+)	14,0
Ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai samazinājums (+)	360,9	170,0
Naudas līdzekļu aizdevumiem atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai samazinājums (+)	49 850,0	134 000,0	134 000,0	134 000,0

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	9 527,0	10 081,0
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	2,9	2,9
Valsts finanšu informācijas attīstības koncepcijas realizācijai saskaņā ar MK 31.07.2007 protokolu Nr.43 36§	1 077,0	438,0
Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (Kopā valsts budžetā 2009. un 2010.gadā 5 000,0 tūkst. latu katru gadu)	2 000,0	2 000,0
Sertifikācijas iestādes apstiprināto izdevumu izlases pārbaudēm, ko veiks Revīzijas iestāde	498,0	498,0
Vienotās Eiropas valūtas ieviešanas plāna īstenošanai		2 095,0
Finanšu ministrijas ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanai (ēkas logu bloku nomaiņai un kanalizācijas sistēmas remontam)	700,0
Vienkāršot muitas un nodokļu saistību izpildes procedūras, nodrošinot nepieciešamo kontroli, pielietojot modernas informācijas tehnoloģijas (dokumentu digitalizācijas sistēma, e-pakalpojumu pilnveidošana)	1 259,8	1 259,8
Aizsargāt Latvijas un Eiropas Savienības ekonomiskās intereses, pilnveidojot nodokļu un muitas kontroles struktūrvienību darbu, sadarboties ar Latvijas, Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu institūcijām	300,0	300,0
Muitas kriminālpārvaldes Mobilās vienības trafareto un speciālo transportlīdzekļu uzturēšanai	35,0	35,0
Nodrošināt iespēju izmantot maksājumu kartes, iekasējot valsts budžeta maksājumus un maksu par budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem	600,0	700,0
Budžeta pārskatu sistēmas izstrādei un jaunas elektronisko norēķinu informācijas sistēmas eKase ieviešanai	429,0	129,0
Dalības Eiropas vienotas autorizētās reālā laika bruto norēķinu sistēmā - TARGET2 un sekmīgas valsts budžeta izpildes uzskaites eiro nodrošināšana	40,0	45,0
Dārgakmeņu testēšanas procesa pilnveidošanai (ieskaitot nepieciešamā tehniskā aprīkojuma iegādi)	50,0	43,0
Publiskā iepirkuma modernizācijai atbilstoši Eiropas Savienības jaunākajām tendencēm un praksei, paaugstinot iepirkumu uzraudzības sistēmas efektivitāti	54,0	54,0
Darba samaksas paaugstināšanai valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem saskaņā ar MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr. 995 tai skaitā:	2 481,3	2 481,3
Valsts ieņēmumu dienests	2 481,3	2 481,3

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Sabiedrības integrācijas fonda apsaimniekoto projektu „Nevalstisko organizāciju fonds” un „Projektu sagatavošanas fonds” realizācijas nodrošināšanai, pārskaitot transfertu Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam (ārvalstu finanšu palīdzība), kā arī atmaksām valsts pamatbudžetam	1 424,0	1 460,2
Procentu izdevumiem valsts iekšējā un ārējā parāda apkalpošanai un valsts parāda un aktīvu vadības kārtējiem izdevumiem	81 160,0	82 500,0
Koncepcijas „Par Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta struktūrvienību izvietošanu vienotās darba telpās” realizēšanas turpināšanai	4 486,7	2 796,2
2007.gadā uzsāktā pasākuma „Akcīzes preču pārvietošanas un uzraudzības sistēmas (EMCS) ieviešana” turpināšanai	101,5	101,5
2007.gadā uzsāktās E-muitas ieviešanas turpināšanai	2 500,9	1 905,5
Uzsākto ES Struktūrfondu ieviešanas pasākumu izpildes nodrošināšanai (Iekšējās kontroles sistēmas izstrāde struktūrfondu apguves uzraudzības nodrošināšanai, VIS izstrāde un piemērošanas uzsākšana, projektu ieviešanas standarta dokumentu izstrāde, atklāto projektu konkursu organizēšana, projektu pieteikumu atbilstības pārbaude, finansējuma piešķiršanas līgumu slēgšana, projektu īstenotāju progresa pārskatu pārbaude, pārbaudes struktūrfondu projektu īstenošanas vietās, atmaksas pieprasījumu pārbaude, izdevumu deklarāciju izstrāde, projektu īstenošanas datu uzkrāšana un pārskatu sagatavošana)	300,0	300,0
Iemaksām ES budžetā (Kopā valsts budžetā iemaksām ES budžetā paredzēts 2009.gadā 175 080,0 tūkst. latu, 2010.gadā 193 212,5 tūkst. latu)	8 052,0	7 286,5
VID Muitas kriminālpārvaldes un Finanšu policijas pārvaldes darbinieku atlīdzības un sociālo garantiju nodrošināšanai	1 108,0	1 108,0
Lai nodrošinātu akcīzes nodokļa marku iegādi	365,1	365,1
Lai nodrošinātu akcīzes nodokļa par izlietoto dīzeļdegvielu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei atmaksāšanu zemniekiem (Kopā valsts budžetā 2009. un 2010.gadā 12 917,8 tūkst. latu katru gadu )	762,0	762,0

14. Iekšlietu ministrija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	252 848,3	228 239,1	226 070,4	226 651,3
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	13 076,8	15 343,0	15 343,0	15 343,0
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	42 117,3	969,8
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	197 654,2	211 926,3	210 727,4	211 308,3
Izdevumi - kopā	253 348,3	228 239,1	226 070,4	226 651,3
Finansiālā bilance	-500,0
Naudas līdzekļi	500,0
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai samazinājums (+)	500,0

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	26 915,2	26 915,2
Ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai atbilstoši MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.995 un MK 2006.gada 6.novembra rīkojumam Nr.870	164,1	164,1
Darba samaksas paaugstināšanai amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm	16 591,5	16 591,5
Saskaņā ar MK 11.05.2007. rīkojumu Nr.262 precizēts finansējums pasākumam „Telpu Rīgā, Gaujas ielā 15, aprīkojums, noma un komunālie maksājumi un pārcelšanās izdevumi”	4 474,5	4 474,5
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	510,9	510,9
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodrošināšanai ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku (līzings)	3 900,2	3 900,2
Valsts policijai apsardzes nodrošināšanai Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs	231,0	231,0
Darba samaksas paaugstināšanai valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem saskaņā ar MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr. 995: Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm (bez specializētā civildienesta), t.sk.:	1 043,2	1 043,2
Iekšlietu ministrijas valsts aģentūra „Sporta centrs”	8,0	8,0
Informācijas centrs	61,3	61,3
Sakaru centrs	23,4	23,4
Iekšlietu ministrijas valsts aģentūra „Materiālās rezerves”	53,6	53,6
Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra	90,8	90,8
Veselības un sociālo lietu valsts aģentūra	7,5	7,5
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests	138,6	138,6
Valsts policija	511,7	511,7
Valsts robežsardze un Valsts robežsardzes koledža	148,2	148,2

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
No 2007.gada 1.septembra uzsāktā pedagogu darba samaksas palielinājuma par 50 latiem nodrošināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.545	573,5	573,5
Izdevumi 2007.gadā Šengenas konvencijas finanšu programmas ietvaros plānoto pasākumu nodrošināšanai (tai skaitā 40 702,0 tūkst. latu – ārvalstu finanšu palīdzība, 6 679,8 tūkst. latu – dotācija no vispārējiem ieņēmumiem)	-47 381,8	-47 381,8
Izdevumi Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu ieviešanai	-6 395,7	-6 804,4

15. Izglītības un zinātnes ministrija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	317 558,3	338 305,0	395 443,0	513 504,1
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	58 799,3	57 438,8	60 349,4	63 664,2
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	15 631,7	10 303,2	10 305,0	10 530,0
Transferti	256,4
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	242 870,9	270 563,0	324 788,6	439 309,8
Izdevumi - kopā	316 796,2	337 421,9	394 312,2	512 107,9
Finansiālā bilance	762,1	883,1	1 130,8	1 396,2
Aizņēmumi	-3 322,0	-3 486,7	-3 734,4	-3 999,8
Aizdevumi	2 559,9	2 603,6	2 603,6	2 603,6

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	97 774,2	218 101,2
Pedagogu darba samaksas paaugstināšanai atbilstoši 2005.gada 29.augusta rīkojumam Nr.579 „Par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmu 2006.-2010.gadam”	91 330,0	208 657,0
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	2 641,8	2 641,8
Valsts pētījumu programmu īstenošanai	2 278,0	2 278,0
Zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai	1 000,0	1 000,0
Latvijas Zinātnes padomes darbības nodrošināšanai	57,5	57,5
X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sarīkošanai Rīgā 2010.gada jūlijā		3 000,0
Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu uzturēšanas izdevumu sadārdzinājuma nodrošināšanai IZM padotības iestādēm („Strautiņiem”, „Naukšēniem” un Juglas sanatorijas tipa internātskolai)	100,0	100,0
Izglītības inovācijas fonda projektu īstenošanai	80,0	80,0
Darba samaksas paaugstināšanai valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem saskaņā ar MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr. 995 Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmā, t.sk.,	286,9	286,9
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs	18,4	18,4
Izglītības satura un eksaminācijas centrs	55,8	55,8
Sporta pārvalde	15,7	15,7
VA Latvijas Akadēmiskā bibliotēka	69,7	69,7
VA Latvijas Sporta muzejs	7,4	7,4
VA Lietišķo sporta veidu centrs Kleisti	41,7	41,7
VA Latvijas bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skola	5,5	5,5
VA Jaunatnes basketbola metodiskais centrs	5,3	5,3
VA Specializētā airēšanas sporta skola	7,2	7,2
IZM nepedagoģiskie amati	60,2	60,2

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
No 2007.gada 1.septembra uzsāktajai pedagogu darba samaksas paaugstināšanas par 50 latiem nodrošināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.545	25 761,7	25 761,7
Uzturēšanas izdevumiem, kas tiek segti no iestāžu maksas pakalpojumu ieņēmumiem	8466,6	11 781,4
Zemgales Olimpiskā centra Jelgavā valsts galvotā aizdevuma atmaksai	742,4	712,7
Olimpiskā centra „Ventspils” attīstības projekta „Ventspils peldbaseina rekonstrukcija” valsts galvotā aizdevuma atmaksai	367,3	353,0
2009gada Eiropas čempionāta basketbola sievietēm organizēšanai	960,0
Latvijas Nacionālā Valsts sporta centra „Mežaparks” rekonstrukcijai		2 328,1
Tenisa centra „Lielupe” rekonstrukcijai		2 200,5
Lietišķo sporta veidu centra „Kleisti” attīstības projekta īstenošanai		2 264,3

16. Zemkopības ministrija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	294 921,2	270 392,4	262 479,3	240 478,6
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	13 705,2	15 314,6	16 203,4	17 163,3
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	915,5	111,4	105,1	105,1
Transferti		6,0	6,0	6,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	280 300,5	254 960,4	246 164,8	223 204,1
Izdevumi - kopā	295 862,0	270 392,4	262 479,3	240 478,6
Finansiālā bilance	-940,8
Aizņēmumi	-9,3
Aizdevumi
Naudas līdzekļi	950,4
Ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai samazinājums (+)	950,4

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	2 470,4	2 470,4
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592, tai skaitā:	945,9	945,9
Pārtikas un veterinārais dienests	83,6	83,6
Lauku atbalsta dienests	109,2	109,2
Latvijas Lauksaimniecības Universitāte	279,5	279,5
VA„ Latvijas Lauksaimniecības muzejs”	2,4	2,4
Valsts meža dienests	427,7	427,7
V/A „Valsts zivju resursu aģentūra”	39,7	39,7
Valsts augu aizsardzības dienests	3,8	3,8
Lauku atbalsta dienesta administratīvās kapacitātes stiprināšanai saistībā ar papildu funkcijām jaunajā programmēšanas periodā 2007.-2013.g. (tais skaitā 23 jaunas štata vietas)	500,0	500,0
Piena kvalitātes uzlabošanas programmas īstenošanai	305,0	305,0
Darba samaksas paaugstināšanai valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem saskaņā ar MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr. 995:
Zemkopības ministrijas sistēma, tai skaitā:	719,5	719,5
V/A „K.Ulmaņa piemiņas muzejs „Pikšas””, t.s.k.VA„ Latvijas Lauksaimniecības muzejs”	15,2	15,2
Valsts meža dienests	704,3	704,3

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Plānotas izdevumu izmaiņas saistībā ar ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu palielinājumu Pārtikas un veterinārajam dienestam, Lauku atbalsta dienestam, Lauksaimniecības datu centram, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Valsts meža dienestam, Latvijas zivju resursu aģentūrai, Valsts augu aizsardzības dienestam un Zemkopības ministrijas centrālajam aparātam.	2 498,2	3 458,1
Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi no EK par standarta maksājumu Latvijas valstij par katru pienācīgi izpildīto saimniecības darbības pārskatu	105,2	105,1
No 2007.gada 1.septembra uzsāktā pedagogu darba samaksas palielinājuma par 50 latiem nodrošināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.545	1 434,7	1 434,7

17. Satiksmes ministrija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	393 212,2	512 800,2	525 318,1	480 077,6
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	1 939,4	2 450,2	2 521,0	2 798,0
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	62 049,5	44 766,4	19 257,5	28 492,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	329 223,3	465 583,6	503 539,6	448 787,5
Izdevumi - kopā	398 868,1	515 258,9	531 372,5	480 077,6
Finansiālā bilance	-5 655,9	-2 458,7	-6 054,4
Naudas līdzekļi	5 655,9	2 458,7	6 054,4
Ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai samazinājums (+)	5 655,9	2 458,7	6 054,4

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	18 492,1	23 752,2
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	6,6	6,6
Dotācijas palielinājums zaudējumu segšanai par pārvadājumiem pilsētas maršrutos (tikai rajonu pilsētās)	1 068,7	411,4
Dotācijas palielinājums zaudējumu segšanai par pārvadājumiem rajonu maršrutos	5 054,6	6 483,3
Dotācijas palielinājums zaudējumu segšanai par pārvadājumiem tālsatiksmes maršrutos	2 585,7	3 766,3
Dotācijas palielinājums zaudējumu segšanai par pārvadājumiem dzelzceļa maršrutos	9 741,3	13 046,2
Dotācijas palielinājums Autotransporta direkcijai sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai (telpu nomai)	18,8	22,0
Darba samaksas paaugstināšanai valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem saskaņā ar MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr. 995:
Satiksmes ministrijas sistēma, t.sk.	16,4	16,4
VA Rīgas Motormuzejs	16,4	16,4

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Valsts autoceļu fondam dotācija no vispārējiem ieņēmumiem - finansēšanas avoti atbilstoši likumiem „Par autoceļiem” , „Transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” ir ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem, atbilstoši likumā paredzētajam procentuālam sadalījumam, un ieņēmumi no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas. Valsts autoceļu fonda izdevumi kopā 2009. gadā paredzēti 273 197,8 tūkst. latu, 2010. gadā – 314 036,8 tūkst. latu.	83 371,8	124 210,8
Atašeja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un pasta jautājumos Briselē darbības nodrošināšanai	63,7	63,7
Administratīvās kapacitātes celšanai (2007.gadā izveidoto 5 jaunu amata vietu darbības nodrošināšanai)	83,2	83,2
Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu zaudējumu segšanai sakarā ar infrastruktūras maksas palielināšanos	385,7	385,7
Drošības tehnoloģiju ieviešanas 2.-3.posms, komandpunkta izbūvei un aprīkošanai VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””	3 500,0	2 500,0
Kohēzijas fonda līdzfinansētiem transporta nozares projektiem (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzība)	176 049,3	79 039,7
Eiropas Kopienas atbalsts transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīkliem - TEN-T budžeta līdzfinansētiem projektiem (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzība)	248,0	576,5
Izdevumiem Nozares vadības, Civilās aviācijas aģentūras un valsts aģentūras “Rīgas motormuzejs” darbības nodrošināšanai no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem	581,5	858,6

18. Labklājības ministrija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	192 888,9	181 350,7	175 374,6	174 939,4
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	4 022,8	4 336,0	4 336,0	4 336,0
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	45,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	188 820,4	177 014,7	171 038,6	170 603,4
Izdevumi - kopā	192 888,9	181 350,7	175 374,6	174 939,4

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	19 260,2	19 979,8
Ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai atbilstoši MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.995 un MK 2006.gada 6.novembra rīkojumam Nr.870	1 563,7	2 193,3
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	5 610,3	5 610,3
Bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēra paaugstināšanai no 50 latiem līdz 150 latiem mēnesī	1 016,6	1 106,6
Invalīda kopšanas pabalsta (100 latu apmērā mēnesī) ieviešanai ar 2008.gada 1.janvāri	8 880,0	8 880,0
Darba samaksas paaugstināšanai valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem saskaņā ar MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr. 995, tai skaitā:	2 189,6	2 189,6
SAC „Piltene”	34,4	34,4
SAC „Nītaure”	14,1	14,1
SAC „Dundaga”	39,8	39,8
SAC „Rūja”	80,2	80,2
SAC „Reģi”	40,3	40,3
SAC „Allaži”	74,1	74,1
SAC „Ezerkrasti”	30,1	30,1
SAC „Rauna”	32,8	32,8
SAC “Īle”	41,4	41,4
SAC „Aizvīķi”	32,4	32,4
SAC „Istra”	34,0	34,0
SAC „Saulstari”	37,9	37,9
SAC „Ķīši”	57,1	57,1
SAC „Krastiņi”	57,8	57,8
SAC „Iecava”	50,1	50,1
SAC „Lubāna”	26,1	26,1
SAC „Litene”	98,0	98,0
SAC „Valka”	32,9	32,9
BSAC „Pļavnieki”	47,9	47,9
BSAC „Kalkūni”	40,9	40,9
BSAC „Baldone”	151,4	151,4
BSAC „Rīga”	121,1	121,1
SAC „Jelgava”	101,3	101,3
BSAC „Liepāja”	39,9	39,9
SAC „Kalupe”	58,4	58,4
SAC „Iļģi”	110,5	110,5
BSAC „Teika ”	65,9	65,9
SAC „Mēmele”	75,5	75,5
SAC „Ziedkalne”	71,7	71,7
SAC „Kalnciems”	34,0	34,0
BSAC „Veģi”	100,3	100,3
SAC „Ropaži”	107,5	107,5
Redzes invalīdu SAC „Jugla”	105,0	105,0
Kopā sociālās aprūpes centros (SAC)	2 044,8	2 044,8
Nodarbinātības valsts aģentūra	144,8	144,8

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Programmā 20.00.00 ”Valsts sociālie pabalsti”- valsts sociālo pabalstu izmaksu nodrošināšanai atbilstoši prognozētajam saņēmēju skaitam un plānoto pabalstu vidējiem apmēriem	24 017,3	29 830,9
Apakšprogrammā 04.00.00 „Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” - valsts iemaksām uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu atbilstoši prognozētajam pensiju un pabalstu saņēmēju skaitam	550,4	1 152,8
No 2007.gada 1.septembra uzsāktajai pedagogu darba samaksas paaugstināšanai par 50 latiem nodrošināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.545	101,4	101,4
Apakšprogrammā 05.62.00 „Invaliditātes ekspertīzes nodrošināšana” - ERAF nacionālās programmas projekta „Invaliditātes informatīvās sistēmas izveide” ietvaros izveidotās Invaliditātes informatīvās sistēmas uzturēšanai un datu atjaunošanas, nepārtrauktības un datu aktualizācijas nodrošināšanai	56,7	56,7
Programmā 20.00.00 „Valsts sociālie pabalsti” - samazināti izdevumi bērna kopšanas pabalstu izmaksām nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, jo ar 2008.gada 1.janvāri tiks ieviests jauns valsts sociālās apdrošināšanas pabalsts – vecāku pabalsts, kas tiks piešķirts un izmaksāts no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam	-37 494,5	-45 063,0
2007.gadā uzsākto prioritāro pasākumu īstenošanai	-849,1	-849,1
Izdevumu samazinājums Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) ietvaros īstenotajiem projektiem saistībā ar projektu noslēgšanos	-862,4	-862,4
Izdevumu samazinājums Eiropas Kopienas iniciatīvas „EQUAL” ietvaros īstenotajiem projektiem saistībā ar projektu noslēgšanos	-2 100,2	-2 100,2
Izdevumu samazinājums Eiropas Sociālā fonda (ESF) ietvaros īstenotajiem projektiem saistībā ar projektu noslēgšanos	-5 645,5	-5 645,5
Izdevumu samazinājums atmaksai valsts pamatbudžetā par ESF un EQUAL īstenotajiem projektiem saistībā ar projektu noslēgšanos, tai skaitā atmaksai par ESF projektu īstenošanu 12 686,5 tūkst. latu apmērā un EQUAL projektu īstenošanu – 2 203,2 tūkst. latu apmērā	-14 889,7	-14 889,7
Izdevumu samazinājums programmas „Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai 2004” projektam „Arodveselība un darba drošības sistēma (tālāka attīstība)” saistībā ar projekta noslēgšanos	-45,7	-45,7

19. Tieslietu ministrija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	104 194,7	113 807,3	125 297,2	128 030,4
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	12 706,5	14 670,8	13 611,4	13 611,4
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	185,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	91 303,0	99 136,5	111 685,8	114 419,0
Izdevumi - kopā	105 331,4	114 771,6	126 433,9	129 167,1
Finansiālā bilance	-1 136,7	-964,3	-1 136,7	-1 136,7
Naudas līdzekļi	1 136,7	964,3	1 136,7	1 136,7
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai samazinājums (+)	1 136,7	964,3	1 136,7	1 136,7

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	16 876,4	25 455,3
Minimālās mēneša darba algas palielināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	622,7	622,7
Ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai atbilstoši MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.995 un MK 2006.gada 6.novembra rīkojumam Nr.870	655,2	655,2
Darba samaksas palielināšanai amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm	2 356,1	2 356,1
Darba samaksas palielināšanai tiesnešiem	2 374,9	6 744,0
No 2007.gada 1.septembra uzsāktajai vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības, kā arī profesionālās izglītības iestāžu pedagogu samaksai par individuālo darbu ar izglītojamiem divu stundu apmērā uz vienu darba likmi un vienu darba likmi par izglītojamo darbu labošanu valodu, matemātikas, dabaszinību cikla un vēstures mācību priekšmetu pedagogiem saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.545	16,9	16,9
Darba samaksas palielināšanai zemesgrāmatu tiesnešiem ( koeficienta izmaiņas no 2,5 uz 3,5)	507,6	507,6
Darba samaksas palielināšanai esošiem tiesnešiem saskaņā ar vidējās darba samaksas pieaugumu	322,6	322,6
Darba samaksas palielināšanai tiesu darbiniekiem un izdevumiem veselības apdrošināšanai	4 107,7	6 873,0
Jaunu 16 tiesnešu amata vietu un 52 darbinieku amata vietu izveidei Administratīvajā rajona tiesā	1 352,6	1 377,5
Nodrošināt tiesu infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes attīstību – tiesu telpu nomas maksas segšanai no 2008.gada 1.jūlija, t.sk., Administratīvās apgabaltiesas telpu nomas maksas sadārdzinājumam	589,2	589,2
Īstenot efektīvu sodu politiku, ieviešot izmaiņas nosacītā soda piemērošanā - papildus 200 ieslodzīto uzturēšanai	846,1	1 269,1
Nodrošināt kriminālsodu izpildes institūciju efektīvu darbību - jaunu 10 štata vietu izveidei Ieslodzījuma vietu pārvaldē	300,0	500,0
Nodrošināt adekvātu ieslodzīto personu veselības aprūpi - cietumu slimnīcas Olainē uzturēšanās izdevumi 201 tūkst. Ls; Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpe izmeklēšanas cietumos un brīvības atņemšanas iestādēs 200 tūkst. Ls	401,0	401,0
Ieslodzīto režīma nodrošināšanai normatīvajos aktos noteiktajā apmērā - ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālajam nodrošinājumam	200,0	556,0
Nodrošināt kriminālsodu izpildes institūciju efektīvu darbību - papildus 38 jaunu štata vietu izveidei Valsts probācijas dienestā, kas uzraudzīs nosacīti notiesātas un nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotas personas, īpaši, dzimumnoziedzniekus, likumpārkāpējus ar garīgās veselības traucējumiem	706,7	1 347,3
Tieslietu ministrijas telpu atjaunošanai un iekārtošanai Tērbatas ielā	255,0	255,0
Tieslietu politikas attīstībai un pilnveidošanai nepieciešamo pētījumu veikšanai	100,0	100,0
Maksātnespējas reģistra uzturēšanai	18,0	18,0
Integrēt Valsts zemes dienesta un zemesgrāmatu nodaļu nekustamo īpašumu reģistrācijas procedūras – vienotā Valsts zemes dienesta sistēmas modernizācijai un uzturēšanai, kā arī nekustamo īpašumu apzīmējumu manuālās sinhronizācijas un atbilstības izvērtēšanai ar citās sistēmās esošajiem datiem	260,0	60,0
Attīstīt Valsts zemes dienesta kompetencē esošo valsts nozīmes reģistru informācijas sistēmu darbību – Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas attīstībai	200,0	200,0
Nodrošināt politikas ieviešanas institūciju efektīvu darbību – Patentu valdes telpu nomas maksai	30,0	30,0
Personas datu apstrādes uzraudzībai Šengenas informācijas un SIRENE informācijas sistēmās	20,9	20,9
Darba samaksas palielināšanai valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem saskaņā ar MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr. 995 Tieslietu ministrijas iestādēm, t.sk.	633,2	633,2
Ieslodzījuma vietu pārvalde	346,1	346,1
Valsts probācijas dienests	169,6	169,6
Naturalizācijas pārvalde	30,0	30,0
Valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija"	50,0	50,0
Uzņēmumu reģistrs	30,0	30,0
Valsts valodas centrs	7,5	7,5

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009.gada projekts	2010.gada projekts
Pašu ieņēmumu un izdevumu palielinājums	912,3	912,3
Ietekme no 2007.gadā uzsāktiem pasākumiem	1993,8	1993,8
Rīgas apgabaltiesas un administratīvās tiesas nodrošināšanai ar darba telpām	5230,7

21. Vides ministrija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	139 486,4	118 139,1	69 362,8	65 397,7
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	2 152,2	2 150,1	2 191,6	2 173,2
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	71 283,9	66 796,0	20 031,3	30 860,6
Transferti		220,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	66 050,3	48 972,1	47 139,9	32 363,9
Izdevumi - kopā	142 493,0	123 282,6	76 080,9	65 397,7
Finansiālā bilance	-3 006,6	-5 143,5	-6 718,1
Naudas līdzekļi	3 006,6	5 143,5	6 718,1
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai samazinājums (+)	12,3
Ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai samazinājums (+)	2 994,3	5 143,5	6 718,1

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	3 270,8	3 570,8
Kompensāciju mehānisma par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās realizācijai	1 000,0	1 000,0
Salaspils kodolreaktora likvidēšanai un demontāžai	500,0	500,0
Dabas rezervātu un nacionālo parku zemju reģistrācijai	300,0	360,0
Monitoringa programmu izpildes nodrošināšanai	260,0	500,0
Zvejas kontroles pasākumu nodrošināšanai NAFO zonā	196,7	196,7
Bīstamo atkritumu apsaimniekošanai (Zebrenes poligona apsaimniekošanai)	100,0	100,0
Radioaktīvo atkritumu glabātavas „Radons” apsardzes nodrošināšanai	46,4	46,4
Darba samaksas paaugstināšanai valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem saskaņā ar MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr. 995:	674,0	674,0
VA "Latvijas Dabas muzejs"	47,8	47,8
Slīteres NP administrācija	14,4	14,4
Ķemeru nacionālais parka administrācija	15,7	15,7
Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra	31,0	31,0
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra	237,0	237,0
Teiču dabas rezervāta administrācija	11,7	11,7
Valsts vides dienests	194,1	194,1
Gaujas NP administrācija	34,5	34,5
Radiācijas drošības centrs	17,8	17,8
VA "Nacionālais botāniskais dārzs"	70,0	70,0
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	116,7	116,7
Valsts vides dienesta un dabas aizsardzības institūciju vides inspektoru apdrošināšanai	58,9	58,9
Pabalstu un kompensāciju izmaksām atašejiem	18,1	18,1

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kohēzijas fonda 2004.-2006.gada programmēšanas perioda projektu īstenošanai	42 974,2	5 047,6
tai skaitā
līdzfinansējumam no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem	20 279,9	5 047,6
Atmaksai valsts budžetā no Kohēzijas fonda līdzekļiem par Latvijas ieguldītajiem resursiem	4 055,2	30 860,6
LIFE programmas projektu atbalstam no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem	150,0	150,0
Starptautiskajai sadarbībai	493,1	493,1

22. Kultūras ministrija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	107 776,3	113 095,0	113 712,9	121 937,5
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	4 890,2	6 051,0	5 801,0	5 801,0
Transferti	22,6	111,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	102 863,5	106 932,3	107 911,9	116 136,5
Izdevumi - kopā	107 776,3	113 095,0	113 712,9	121 937,5

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	16 151,4	23 827,7
Kultūras darbinieku darba samaksai	10 690,6	13 382,6
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	537,9	537,9
Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 17.maija rīkojumu Nr.288 „Par nekustamo īpašumu Rīgas rajona Krimuldas pagastā „Turaidas muzejrezervāts” un Siguldā, Turaidas ielā 10, restaurāciju”	169,1	169,1
Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 17.maija rīkojumu Nr.287 „Par Ārzemju mākslas muzeja ēkas Rīgā, Doma laukumā 6, rekonstrukciju”	390,3	761,2
No 2007.gada 1.septembra uzsāktajai vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības, kā arī profesionālās izglītības iestāžu pedagogu samaksai par individuālo darbu ar izglītojamiem divu stundu apmērā uz vienu darba likmi un vienu darba likmi par izglītojamo darbu labošanu valodu, matemātikas, dabaszinību cikla un vēstures mācību priekšmetu pedagogiem saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.545	432,6	432,6
Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenotajam Nacionālās digitālās bibliotēkas projektam, ko šī institūcija īsteno sadarbībā ar uzņēmumu Microsoft	738,6	1 029,2
Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma nodrošināšanai no Latvijas Bankas maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu un no likuma „Par Latvijas Banku”18.1pantā noteiktajiem Latvijas Bankas maksājumiem valsts budžetā	800,0	800,0
VVBIS jeb Gaismas tīkla līdzfinansējumam Bila un Melindas Geitsu fonda publisko bibliotēku projektam	1 036,4	573,5
Memorandā „Kultūra 2010” plānotās valsts kultūras sektorā strādājošo vidējās darba algas nodrošinājumam	566,5	3 174,1
Augstskolām radošo industriju attīstībai	478,7	1 056,8
Filmu uzņemšanai		1 600,0
Darba samaksas paaugstināšanai valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem saskaņā ar MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr. 995, t.sk.	310,7	310,7
Kultūras ministrijas skolu nepedagoģiskie amati (Kultūrizglītības nozaru cilvēkresursu attīstība)	310,7	310,7

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Valsts Kultūrkapitāla fonda ikgadējais 10% pieaugums programmu un projektu konkursu nodrošināšanai atbilstoši Valsts Kultūrkapitāla fonda likumam	1 453,1	2 290,4
Izdienas pensiju nodrošināšanai profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem	100,0	120,0
No 2007.gada 1.septembra uzsāktajai pedagogu darba samaksas paaugstināšanai par 50 latiem nodrošināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.545	4 856,1	4 856,1

24. Valsts kontrole

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007. gada plāns	2008. gada projekts	2009. gada projekts	2010. gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	4 817,8	4 883,8	4 658,3	4 682,9
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	431,5	214,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	4 386,3	4 669,8	4 658,3	4 682,9
Izdevumi - kopā	4 817,8	4 883,8	4 658,3	4 682,9

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	31,0	55,7
Informācijas sistēmu uzturēšanas izdevumiem un informācijas resursu un infrastruktūras drošības pārvaldības rīku iegādei	31,0	55,7

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Telpu nomas maksas nodrošināšanai Valsts kontroles biroja vajadzībām	291,5	291,5
Atalgojuma (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) pieaugumam saskaņā ar Valsts kontrolē noteikto darbinieku darba samaksas sistēmu un atbilstoši darbinieku kvalifikācijas pakāpēm, kas tika noteiktas ar 2007.gada 1.septembri un 2007.gadā izveidoto jaunu štata vietu darbības nodrošināšanai	491,4	491,4

28. Augstākā tiesa

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	3 750,2	3 788,8	3 788,8	3 788,8
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	0,2	1,5	1,5	1,5
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	21,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	3 728,9	3 787,3	3 787,3	3 787,3
Izdevumi - kopā	3 750,2	3 788,8	3 788,8	3 788,8

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	224,6	224,6
Jaunu 3 tiesnešu amata vietu izveidei	119,4	119,4
Darba samaksas palielināšanai Augstākās tiesas darbiniekiem	105,2	105,2

29. Veselības ministrija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	514 809,2	557 004,7	677 741,7	728 577,2
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	11 734,5	15 628,9	16 291,9	15 971,1
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	576,8	277,3	73,1	35,5
Transferti		453,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	502 497,9	540 644,6	661 376,7	712 570,6
Izdevumi - kopā	514 809,2	557 004,7	677 741,7	728 577,2

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	162 571,2	213 764,2
Ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai atbilstoši MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.995 un MK 2006.gada 6.novembra rīkojumam Nr.870	149 827,0	200 520,0
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	408,0	408,0
No 2007.gada 1.septembra uzsāktajai vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības, kā arī profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai par individuālo darbu ar izglītojamiem divu stundu apmērā uz vienu darba likmi un vienu darba likmi par izglītojamo darbu labošanu valodu, matemātikas, dabaszinību cikla un vēstures mācību priekšmetu pedagogiem saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.545	11,4	11,4
Darba samaksas paaugstināšanai atbilstoši MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.995 un MK 2006.gada 6.novembra rīkojumam Nr.870, tai skaitā neatliekamās medicīniskās palīdzības autovadītājiem 491 200 latu, pārējiem veselības nozarē strādājošiem 6 184 771 lats, rezidentiem 1 889 950 latu	8 565,9	8 565,9
Ambulatoro pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, t.sk. ģimenes ārstu reģistratoru darbības nodrošināšanai 648 000 latu, ambulatoro pakalpojumu tarifu palielināšanai 900 000 latu, ambulatoro pakalpojumu rindu samazināšanai 98 040 latu	1 646,0	1 646,0
Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijai	1 000,0	1 500,0
Darba samaksas paaugstināšanai valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem saskaņā ar MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr. 995, t.sk.:	1 112,9	1 112,9
Valsts rezervju centrālā medicīnas iekārtu bāze	82,1	82,1
Valsts aģentūra „ Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs”	73,1	73,1
Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra	444,0	444,0
Sabiedrības veselības aģentūra	282,9	282,9
Valsts aģentūra „Latvijas Infektoloģijas centrs”	230,8	230,8

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Pedagogu darba samaksas paaugstināšanai saskaņā ar MK 2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.545 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada noteikumos Nr.746 „Pedagogu darba samaksas noteikumi””	1 731,7	1 731,7
Izdevumu samazinājums ES struktūrfondu (ESF, ERAF), pārejas perioda palīdzības un citu EK programmu projektu īstenošanai	-356,3	-355,4
Vienreizēju pasākumu īstenošanai 2007.gadā	-5 067,8	-5067,8

30. Satversmes tiesa

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	816,8	994,0	924,9	924,9
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	11,7	11,5	11,5	11,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	805,1	982,5	913,4	913,4
Izdevumi - kopā	816,8	994,0	924,9	924,9

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	108,3	108,3
Minimālās mēneša darba algas palielināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	4,8	4,8
Darba samaksas palielināšanai Satversmes tiesas tiesnešiem	74,0	74,0
Darba samaksas palielināšanai Satversmes tiesas darbiniekiem	25,1	25,1
Vienas automašīnas ekspluatācijas izmaksas un sauszemes transportlīdzekļa apdrošināšana 4 automašīnām	4,4	4,4

32. Prokuratūra

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	17 401,9	17 454,7	21 260,1	23 812,2
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	15,0	15,0	15,0	15,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	17 386,9	17 439,7	21 245,1	23 797,2
Izdevumi - kopā	17 401,9	17 454,7	21 260,1	23 812,2

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	4 032,2	6 584,3
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	46,5	46,5
Prokuratūras lietošanā esošās ēkas Rīgā, Dzirnavu ielā 113 renovācijas darbu veikšanai	1 000,0	1 000,0
Telpu nomas maksas segšanai uz remonta laiku	237,6	237,6
Telpu atbrīvošanas (pārvākšanās) izdevumu segšanai	180,0	180,0
Darba samaksas paaugstināšanai prokuroriem	2 568,1	5 120,2

35. Centrālā vēlēšanu komisija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007. gada plāns	2008. gada projekts	2009. gada projekts	2010. gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	307,1	363,8	2 994,7	2 809,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	307,1	363,8	2 994,7	2 809,6
Izdevumi – kopā	307,1	363,8	2 994,7	2 809,6

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	39,5	61,9
Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu atalgojumam un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām atbilstoši likuma „Par Centrālā vēlēšanu komisiju” 16.pantam	39,5	61,9

36. Bērnu un ģimenes lietu ministrija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	14 694,0	18 689,4	19 724,4	20 013,4
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	1 005,0	1 562,1	1 005,0	1 205,0
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	2 308,2	2 693,6	2 650,0	2 650,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	11 380,8	14 433,7	16 069,4	16 158,4
Izdevumi - kopā	14 694,0	18 689,4	19 724,4	20 013,4

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	4 712,2	4 800,3
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	1 827,3	1 827,3
Brīvpusdienu nodrošināšanai sākumskolas bērniem (1.klasei)	2 884,9	2 973,0

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Eiropas programmas „Jaunatne darbībā” projektu īstenošanai (Citas Eiropas Kopienas programmas)	500,0	500,0

37. Centrālā zemes komisija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007. gada plāns	2008. gada projekts	2009. gada projekts	2010. gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	91,2	106,3	106,3	106,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	91,2	106,3	106,3	106,3
Izdevumi - kopā	91,2	106,3	106,3	106,3

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Jauno telpu nomai, kā arī komunālo pakalpojumu apmaksai un apsaimniekošanas izdevumiem, apsardzes signalizācijas un sistēmu iekārtu abonēšanai, interneta abonēšanai, biroja ISDN iekārtu nomai	15,1	15,1

45. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	7 259,7	5 362,6	4 026,3	4 041,3
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	1 265,1	140,6
Transferti		1 088,5	903,4	939,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	5 994,6	4 133,5	3 122,9	3 101,7
Izdevumi - kopā	7 259,7	5 362,6	4 026,3	4 041,3

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	200,0	200,0
Valsts programmas „Čigāni (romi) Latvijā” 2007.- 2009.gadam Rīcības plāna īstenošanai, programmas turpināšanai 2010.-2015.gadam - subsīdijām un dotācijām čigānu (romu) nevalstiskajām organizācijām: informatīvo semināru Čigānu (romu) kopienas pārstāvjiem par nodarbinātības iespējām organizēšanai u.c. pasākumiem	20,0	20,0
Pasākuma „Tautiešu mēnesis” sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību īstenošanai - informatīvo un kultūras pasākumu, ekskursiju, diskusiju, semināru, kā arī tikšanās ar dažādu valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem organizēšanai	150,0	150,0
Valsts ilgtermiņa programmas „Lībieši Latvijā” Rīcības plāna prioritāšu īstenošanai - subsīdijām un dotācijām lībiešu (līvu) nevalstiskajām organizācijām: lībiešu valodas, kursu, semināru, radošo nometņu organizēšanas atbalstam; grāmatu, periodiskās literatūras un informatīvo materiālu izdošanai	30,0	30,0

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Grantu shēmu „Nevalstisko organizāciju fonds” un „Projektu sagatavošanas fonds” īstenošanai apakšprogrammā 02.04.00 „Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu finansēto grantu shēmu īstenošana”	272,3	251,2
Grantu shēmu „Nevalstisko organizāciju fonds” un „Projektu sagatavošanas fonds” īstenošanai apakšprogrammā 02.04.00 „Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu finansēto grantu shēmu īstenošana”, transferta pārskaitījums no Finanšu ministrijas budžeta	903,4	939,6
Eiropas Savienības programmas “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” projektam (ārvalstu finanšu palīdzība)	- 1 265,1	- 1 265,1
Eiropas Sociālā fonda grantu shēmu sociālās iekļautības veicināšanai projektiem	- 2 791,3	- 2 791,3

47. Radio un televīzija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	13 603,3	14 619,2	14 308,0	14 308,0
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	4,0	4,0	4,0	4,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	13 599,3	14 615,6	14 304,0	14 304,0
Izdevumi - kopā	13 603,3	14 615,6	14 308,0	14 308,0

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	1 065,2	1 065,2
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	1,2	1,2
Reģionālajām televīzijām novadu ziņu apjoma pieauguma nodrošināšanai	64,0	64,0
Latvijas Televīzijas attīstībai un prioritāro pasākumu nodrošināšanai	1 000,0	1 000,0

57. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007. gada plāns	2008. gada projekts	2009. gada projekts	2010. gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	5 224,6	2 604,8	2 330,4	2 370,4
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	23,0	23,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	5 201,6	2 581,8	2 330,4	2 370,4
Izdevumi - kopā	5 224,6	2 604,8	2 330,4	2 370,4

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	178,5	218,5
Elektronisko pakalpojumu sniegšanas valsts informācijas sistēmu uzturēšanai	178,5	218,5

58. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007. gada plāns	2008. gada projekts	2009. gada projekts	2010. gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	26 540,8	97 727,4	46 630,3	46 180,6
Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos	50,7	283,7	140,9	118,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	26 490,1	97 443,7	46 489,4	46 062,5
Izdevumi - kopā	26 540,8	97 727,4	46 630,3	46 180,6

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	1079,7	1079,7
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam Ekspertu foruma darbības nodrošināšana	348,7	348,7
Mērķdotācijas pašvaldību bibliotēku bezmaksas interneta un datoru izmantošanai	300,0	300,0
Plānošanas reģioniem teritorijas plānojumu izvērtēšanai (17 štata vietas, pārņemot teritorijas plānojumu izvērtēšanas funkciju)	271,0	271,0
Atbalsts pašvaldībām teritorijas plānojumu izstrādē	160,0	160,0

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Budžeta programmas "Mērķdotācijas investīcijas pašvaldībām" finansējums iekļauts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (turpmāk – RAPLM) budžetā kā atsevišķa apakšprogramma	20 872,2	20 872,2
Budžeta programmas "Mērķdotācijas pašvaldību publiskajām bibliotēkām bezmaksas interneta un datoru izmantošanai" finansējums iekļauts RAPLM budžetā apvienojot ar finansējumu projekta „Pašvaldību e–pārvaldes bāzes izveide” rezultātā izveidoto centru, sistēmu un moduļu uzturēšanai	700,0	700,0
Budžeta programmas "Mērķdotācijas plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojuma izstrādei" finansējums iekļauts RAPLM budžetā kā atsevišķa apakšprogramma	440,0	440,0
Budžeta programmu "Dotācija Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei" un "Mērķdotācijas pašvaldību apvienošanas projektu sagatavošanai" finansējums iekļauts RAPLM budžetā, apvienojot tās vienā apakšprogrammā	435,0	435,0
Finansējums izveidoto pašvaldību IT kompetences centru uzturēšanai	355,5	355,5

62. Mērķdotācijas pašvaldībām

tūkst. latu

	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	250 136,0	304 160,6	304 846,7	305 105,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	250 136,0	304 160,6	304 846,7	305 105,9
Izdevumi - kopā	250 136,0	304 160,6	304 846,7	305 105,9

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009. gada projekts	2010. gada projekts
Kopā	33 365,2	33 624,4
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	2 655,3	2 655,3
No 2007.gada 1.septembra uzsāktajai vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības, kā arī profesionālās izglītības iestāžu pedagogu samaksai par individuālo darbu ar izglītojamiem divu stundu apmērā uz vienu darba likmi un vienu darba likmi par izglītojamo darbu labošanu valodu, matemātikas, dabaszinību cikla un vēstures mācību priekšmetu pedagogiem saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.545	27 859,1	27 859,1
Speciālo izglītības iestāžu, vispārējās izglītības klašu (grupu) un internātskolu uzturēšanas izdevumu sadārdzinājuma nodrošināšanai	1 800,0	1 800,0
Ārstniecības personu darba samaksas nodrošināšanai atbilstoši MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.995 un MK 2006.gada 6.novembra rīkojumam Nr.870	1050,8	1310,0

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009. gada projekts	2010. gada projekts
No 2007.gada 1.septembra uzsāktajai pedagogu darba samaksas paaugstināšanai par 50 latiem nodrošināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.545	43 517,7	43 517,7

64. Dotācijas pašvaldībām

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai	11 024,5	8 292,1	7 152,9	7 152,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	11 024,5	8 292,1	7 152,9	7 152,9
Izdevumi - kopā	11 024,5	8 292,1	7 152,9	7 152,9

74. Apropriācijas rezerve

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Resursi izdevumu segšanai		10 000,0	10 000,0	10 000,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem		10 000,0	10 000,0	10 000,0
Izdevumi - kopā		10 000,0	10 000,0	10 000,0

Paskaidrojums par valsts speciālajā budžetā kopējo izdevumu izmaiņām 2009. un 2010.gadā

18. Labklājības ministrija

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2007.gada plāns	2008.gada projekts	2009.gada projekts	2010.gada projekts
1	2	3	4	5
Ieņēmumi	1 080 166,7	1 387 466,1	1 637 114,0	1 832 566,4
Nodokļu ieņēmumi	1 055 400,0	1 358 000,0	1 575 500,0	1 794 200,0
Nenodokļu ieņēmumi	8 100,3	12 596,0	44 343,0	20 493,0
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	129,1	129,1	129,1	129,1
Transferti	16 537,2	16 741,0	17 141,9	17 744,3
Izdevumi - kopā	914 224,2	1 133 862,7	1 288 264,7	1 401 586,2
Finansiālā bilance	165 942,5	253 603,4	348 849,3	430 980,2
Aizņēmumi	-11 379,4	-776,9	-476,5	-210,0
Naudas līdzekļi	-154 563,1	-252 826,5	-348 372,8	-430 770,2
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai samazinājums (+)	-154 563,1	-252 826,5	-348 372,8	-430 770,2

Prioritāro pasākumu finansēšanai 2009. un 2010. gadā:

tūkst. latu

Prioritārais pasākums	2009.gada projekts	2010.gada projekts
Kopā	35 539,7	33 291,8
Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 120 latiem uz 160 latiem ar 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar MK 2007.gada 28.augusta noteikumiem Nr.592	46,5	46,5
Piemaksas pie vecuma pensijas apmēra paaugstināšanai ar 01.07.2008, palielinot piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, no 19 santīmiem uz 40 santīmiem	32 401,5	31 162,9
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai Sociālās apdrošināšanas informatīvās sistēmas (SAIS) izstrādes turpināšanai	1 500,0
Paternitātes pabalsta apmēra palielināšanai un maternitātes pabalsta apmēra palielināšanai ar 01.01.2009.	1 059,5	1 550,2
Darba samaksas paaugstināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā nodarbinātajiem saskaņā ar MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr. 995	532,2	532,2

Citas būtiskākās izdevumu izmaiņas:

tūkst. latu

	2009.gada projekts	2010.gada projekts
Valsts pensiju speciālajā budžetā izdevumi pensiju, pabalstu un atlīdzību izmaksām	205 864,0	277 117,4
Nodarbinātības speciālajā budžetā izdevumi bezdarbnieka pabalstu un apbedīšanas pabalstu izmaksām	22 615,0	34 134,4
Darba negadījumu speciālajā budžetā izdevumi pabalstu un atlīdzību izmaksām	2 221,4	2 874,7
Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā pensiju, pabalstu un atlīdzību izmaksām	106 955,2	139 569,2
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajā budžetā izdevumi valsts fondēto pensiju shēmu administrēšanai (izdevumi valsts fondēto pensiju shēmu administrēšanai tiks segti no VSAA ieņēmumiem par valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanu atbilstoši MK 2003.gada 27.maija noteikumiem Nr.272 „Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību”)	944,6	1 344,7
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajā budžetā izdevumu samazinājums investīciju projekta „Labklājības sistēmas reforma” īstenošanai un procentu izdevumiem	-99,3	-970,1