2009. gada _______________

9/4 - __________

Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51. pantu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas š.g. 18.jūnija plenārsēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izstrādāto likumprojektu “Elektronisko mediju likums”.

Lūdzam noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju kā atbildīgo komisiju.

Pielikumā: likumprojekts un anotācija uz 37 lapām.

Cieņā

komisijas priekšsēdētāja

Ingrīda Circene

ELEKTRONISKO MEDIJU LIKUMS

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini:

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Apraide - darbība, kas nodrošina elektronisko mediju programmu un raidījumu izplatīšanu un to tūlītēju uztveršanu, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus;

2) Apraides raidītāja aptveršanas zona - teritorija, kurā tā signāla intensitāte atbilst kvalitatīvas uztveršanas kritērijiem, ko katram uztveršanas veidam nosaka starptautiskie līgumi par apraidi;

3) Audio un audiovizuāls elektronisko mediju pakalpojums - pakalpojums, uz kuru attiecināma elektroniskā medija redakcionāla atbildība un kura galvenais nolūks ir nodrošināt plašākai sabiedrībai raidījumus ar mērķi informēt, izklaidēt vai izglītot, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus;

4) Audio un audiovizuāls komerciāls paziņojums – televīzijas vai radio reklāma, sponsorēšana, televīzijas vai radio veikala skatlogs, produktu izvietošana un citi audio, vizuāli vai audiovizuāli paziņojumi, kas iekļauti raidījumā, pirms raidījuma, vai pēc tā, ja tie ir veikti par atlīdzību vai pašreklāmas nolūkā un tie tieši vai netieši reklamē personu, kuras veic saimniecisko darbību, preces, pakalpojumus vai tēlu;

5) Daļēja ekrāna reklāma - reklāma, kas atrodas uz ekrāna kadra malā vienlaicīgi ar pārraidāmo raidījumu slīdošās rindas, logotipu, īsu reklāmas klipu vai cita veida reklāmas veidā;

6) Elektroniskais medijs - privātpersona, kas ir saņēmusi apraides vai retranslācijas atļauju, kam ir redakcionāla atbildība par izplatītās programmas satura izvēli un kura nosaka veidu, kādā tas tiek izplatīts;

7) Elektroniskā medija audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma – elektroniskā medija nodrošināts pakalpojums, kas tiek sniegts pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, pakalpojuma saņēmēja izvēlētajā laikā, pamatojoties uz elektroniskā medija iepriekš piedāvātu raidījuma katalogu;

8) Ilgstoša reklāma - reklāmas sižets, kura ilgums pārsniedz 90 sekundes;

9) Interaktīvā (mijiedarbības) reklāma - reklāmas forma, kuras izmantošanas laikā skatītājam tiek dota iespēja piekļūt detalizētākam reklāmas saturam;

10) Neatkarīgais producents - privātpersona, kas nenodarbojas ar elektronisko mediju darbību un veido filmas, reklāmu, atsevišķus radio, televīzijas raidījumus vai nodarbojas ar programmu veidošanu;

11) Pašreklāma - paziņojumi, kurus elektroniskais medijs izplata savā programmā, informējot par savu programmu vai raidījumiem, vai par atvasinātiem darbiem, kas tieši iegūti no programmas vai raidījumiem;

12) Privātpersona – fiziska persona, privāto tiesību juridiska persona vai šādu personu apvienības;

13) Programma - elektronisko mediju veidotais raidījumu kopums;

14) Programmu izplatīšana - programmu nogādāšana līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem un sākotnējā raidīšana publiskai uztveršanai atklātā vai aizsargāta pakalpojuma veidā, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus;

15) Produktu izvietošana - jebkurš audio un audiovizuāla komerciāla paziņojuma veids, kurš sastāv no produktu, pakalpojumu vai to preču zīmju iekļaušanas vai kurš sastāv no atsaucēm uz tiem, demonstrējot to raidījumā par atlīdzību;

16) Publiskais elektronisko sakaru tīkls – tāds elektronisko sakaru tīkls, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai;

17) Publiska uztveršana – ir visplašākās sabiedrības iespēja uztvert elektroniskā medija izplatīto programmu bez vai par atlīdzību jebkurā vietā, kas ietilpst attiecīgās programmas izplatīšanas elektronisko sakaru tīkla aptvertajā teritorijā;

18) Raidījums - audio vai audiovizuāls darbs, kas veido atsevišķu vienību programmā vai katalogā. Raidījums ir atdalīts no kopējās programmas ar izlaiduma datiem

19) Raidlaiks - diennakts laika posms, kurā elektroniskais medijs izplata programmu noteiktā teritorijā;

20) Raidstunda - laika posms, kurš ilgst no katras attiecīgās diennakts pilnas stundas pirmās minūtes līdz pēdējai minūtei, tās ieskaitot;

21) Reklāma - jebkurš paziņojums par atlīdzību, kā arī valsts, fiziskas, juridiskas personas vai šādu personu apvienības raidījums reklāmas nolūkā, kas saistīts ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatu vai profesiju, lai veicinātu preču vai pakalpojumu, to skaitā nekustamā īpašuma, tiesību un pienākumu, piedāvājumu par samaksu, kā arī politiskā reklāma;

22) Reklāmas klips - reklāmas sižets, kura ilgums nepārsniedz 90 sekundes;

23) Retranslācija - uztveršana un tūlītēja pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus. Par satura grozījumiem nav uzskatāma programmas vai raidījuma tulkošana (dublējot vai subtitrējot), ja tā izdarīta ar programmas tiesību turētāja piekrišanu;

24) Sabiedriskais pasūtījums - sabiedrībai paredzēts plašs un daudzveidīgs programmu kopums, kuru finansē un uzrauga sabiedrība;

25) Satelīttelevīzija un satelītradio - elektroniskie mediji , kas veic programmu izplatīšanu publiskajai uztveršanai, izmantojot satelītu;

26) Slēpts audio un audiovizuāls elektronisko mediju komerciāls paziņojums - preču, pakalpojumu, nosaukuma, preču zīmes, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja darbību atveidojums raidījumos, kas varētu maldināt skatītāju vai klausītāju par tā būtību.

27) Sponsorēšana - jebkuras fiziskas, juridiskas personas vai šādu personu apvienības, kas nav iesaistīta apraides veikšanā, vai audio un audiovizuālu darbu, programmas vai raidījuma veidošanā, kuru ieguldījums elektronisko mediju vai raidījumu finansēšanā ir nolūkā popularizēt savu nosaukumu, preču zīmi, tēlu, darbību vai ražojumu;

28) Televīzijas veikals – tiešs sabiedrībai adresēts audiovizuāls paziņojums nolūkā piedāvāt pret atlīdzību preces, tai skaitā nekustamo īpašumu, pakalpojumus, tiesības un pienākumus.

29) Televīzijas veikala skatlogs – televīzijas veikals, kura ilgums pārsniedz 15 minūtes;

30) Virtuālā reklāma - reklāma, kas tiek elektroniski izvietota kadra attēlam raidījuma pārraides laikā.

31) Zemes raidītājs – raidītājs, kas pārraida elektronisko mediju programmas, izplatot signālu ar antenas palīdzību bez mākslīga virzītāja jebkuru radiosakaru nodrošināšanai, kas nav izplatījuma radiosakari vai radioastronomija;

32) Zemes stacija – uz Zemes virsmas izvietota elektronisko sakaru tīkla gala stacija elektronisko mediju programmu nogādāšanai līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem, kas atrodas izplatījumā.

2. pants. Likuma uzdevums un darbības joma

(1) Likums nosaka Latvijas Republikas jurisdikcijā elektronisko mediju darbības kārtību un noteikumus, vārda un uzskatu paušanas brīvības, sociāli nozīmīgas informācijas vispārējās pieejamības un brīvas demokrātiskas diskusija netraucētas uzturēšanas un attīstības nodrošināšanai, radot katram Latvijas iedzīvotājam pamatu patstāvīga viedokļa veidošanai par valstī notiekošiem procesiem un tādejādi sekmējot viņa kā demokrātiskās sabiedrības locekļa līdzdalību ar šiem procesiem saistītu lēmumu izstrādāšanai.

(2) Šis likums nosaka Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo elektronisko mediju veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību neatkarīgi no izplatīšanas veida elektroniskajos sakaru tīklos publiskai uztveršanai.

(3) Šā likuma uzdevums ir noteikt sabiedrisko elektronisko mediju tiesisko statusu un uzraudzības kārtību šajā likumā noteikto funkciju un uzdevumu realizēšanai, paredzot sabiedrisko elektronisko mediju programmu veidošanai un izplatīšanai nepieciešamā finansējuma avotus un finansēšanas kārtību.

(4) Šā likuma noteikumi neattiecas uz privātiem interneta izmantošanas pakalpojumiem un pakalpojumiem, ar kuriem nodrošina privātu lietotāju radīta elektronisko mediju satura izplatīšanu, kuras mērķis ir dalīties un mainīties ar šo elektronisko mediju saturu interešu grupu vidū.

(5) Šā likuma noteikumi nav piemērojami elektronisko mediju pakalpojumiem, kas paredzēti uztveršanai tikai valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un ko tieši vai netieši ar standarta gala iekārtām neuztver auditorija vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Eiropas Konvencijas par pārrobežu konvenciju dalībvalstīs.

II nodaļa. Elektroniskie mediji

3. pants. Latvijas Republikas jurisdikcijā esošie elektroniskie mediji

(1) Latvijas Republikas jurisdikcijā atrodas elektroniskie mediji, kas saskaņā ar šā panta otro daļu veic uzņēmējdarbību Latvijā vai arī atbilst šā panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(2) Šā panta pirmās daļas izpratnē elektroniskais medijs veic uzņēmējdarbību Latvijā, ja pastāv kāds no šiem gadījumiem:

1) Latvijā ir elektroniskā medija valdes atrašanās vieta un redakcionālie lēmumi par elektronisko mediju darbību tiek pieņemti Latvijā;

2) Ja Latvijā ir elektroniskā medija valdes atrašanās vieta, bet redakcionālus lēmumus par elektroniskā medija darbību pieņem citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstī, tad uzskatāms, ka uzņēmējdarbība tiek veikta tajā valstī, kurā darbojas elektroniskā medija darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa. Ja elektroniskā medija darbībās iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa darbojas abās valstīs, tad elektroniskais medijs veic uzņēmējdarbību tajā valstī, kurā ir valdes atrašanās vieta. Ja nevienā no šīm valstīm nedarbojas elektroniskā mediju darbībās iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa, tad elektroniskais medijs veic uzņēmējdarbību tajā valstī, kurā tas pirmo reizi sāka darbību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka tā uztur stabilu un efektīvu saikni ar attiecīgās valsts ekonomiku;

3) Ja elektroniskā medija valdes atrašanās vieta ir Latvijā, bet lēmumus par elektroniskā medija darbību pieņem valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai arī otrādi, tad uzskatāms, ka uzņēmējdarbība tiek veikta Latvijā ar nosacījumu, ka tur darbojas nozīmīga daļa elektroniskā medija darbībās iesaistītā darbaspēka.

(3) Šā likuma noteikumi attiecas arī uz tādiem elektroniskajiem medijiem, kuriem nav piemērojami šā panta otrās daļas noteikumi, šādos gadījumos:

1) tie izmanto satelīta raidošo Zemes staciju, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā;

2) tie neizmanto satelīta raidošo Zemes staciju, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā, bet izmanto satelīta resursus, kas pieder Latvijai.

4.pants. Elektronisko mediju veidi

(1) Elektroniskos medijus iedala pēc to darbības mērķa un izplatīšanas veida, kā arī - teritoriālās aptveramības.

(2) Pēc darbības mērķa elektroniskos medijus iedala sabiedriskajos, komerciālajos un nekomerciālajos, pēc izplatīšanas veida – satelīta, kabeļu, interneta un citos, bet pēc teritoriālās aptveramības - nacionālajos, reģionālajos, vietējos un pārrobežu elektroniskajos medijos.

5.pants. Sabiedriskie elektroniskie mediji

(1) Sabiedriskie mediji ir valsts kapitālsabiedrības, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar šo likumu, likumu „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām”, Komerclikumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī statūtiem, kurus apstiprina Nacionālā elektronisko mediju padome.

(2) Sabiedrisko elektronisko mediju pilni nosaukumi ir:

1) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”;

2) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija”.

(3) Sabiedrisko elektronisko mediju pamatkapitālu veido valsts ieguldītā manta. Nacionālā elektronisko mediju padome ir valsts kapitāla daļu turētāja šajās kapitālsabiedrībās un veic to dalībnieku sapulces funkcijas. Nacionālā elektronisko mediju padome par kapitāla daļu turēšanu nesaņem atlīdzību no sabiedrisko mediju līdzekļiem.

(4) Sabiedrisko elektronisko mediju galvenais uzdevums ir Sabiedriskā pasūtījuma programmu veidošana un izplatīšana.

6.pants. Komerciālie elektroniskie mediji

(1) Komerciāls elektroniskais medijs ir normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrēts uzņēmējdarbības veicējs un kurš darbojas atbilstoši noteikumiem.

(2) Komerciālie elektroniskie mediji savu darbību finansiāli nodrošina ar ienākumiem no pašu komercdarbības, sponsorējumiem vai abonentu maksājumiem par programmām.

7.pants. Nekomerciālie elektroniskie mediji

(1) Nekomerciālie elektroniskie mediji darbojas bez peļņas gūšanas nolūka un to sniegtais pakalpojums ir paredzēts konkrētai auditorijai ar kopējām interesēm.

(2) Nekomerciālo elektronisko mediju pakalpojumā vai programmā aizliegta citu elektronisko mediju programmu un raidījumu retranslācija, kā arī audio un audiovizuālu elektronisko mediju komerciālu paziņojumu izplatīšana.

(3) Nekomerciālais elektroniskais medijs, kurš izmanto savus pakalpojuma vai programmas izplatīšanas līdzekļus, drīkst izplatīt citu elektronisko mediju sniegtos pakalpojumus vai veidotos raidījumus, saņemot attiecīgā komerciālā vai nekomerciālā elektroniskā medija atļauju un iepriekš saskaņojot to ar Nacionālo elektronisko mediju padomi.

8.pants. Pārrobežu elektroniskie mediji

(1) Par pārrobežu elektroniskajiem medijiem atzīstami tie, kas Latvijas teritorijā ar Zemes vai satelītu raidītāju vai publisko elektronisko sakaru tīklu palīdzību veic apraidi vai retranslāciju, kuru tieši vai netieši var uztvert vienā vai vairākās valstīs ārpus Latvijas teritorijas.

(2) Uz pārrobežu elektronisko mediju attiecas šā likuma normas, kas regulē apraidi vai retranslāciju.

9.pants. Nacionālie elektroniskie mediji

(1) Par nacionāliem ir atzīstami tādi elektroniskie mediji, kuru sniegto pakalpojumu var saņemt vai kuru programmu apraides aptveršanas zona ir lielākā valsts teritorijas daļa un tās ir pieejamas lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju.

(2) Nacionālā elektronisko mediju padome var atļaut nacionālajiem elektroniskajiem medijiem palielināt apraides teritoriju, ja to paredz Nacionālā elektronisko mediju nozares attīstības stratēģija.

10.pants. Reģionālie elektroniskie mediji

(1) Par reģionāliem atzīstami tādi elektroniskie mediji, kuru pakalpojumu var saņemt vai kuru programmu apraides aptveršanas zona ir republikas nozīmes pilsētās vai ne mazāk kā 20 procentos no Latvijas Republikas teritorijas.

(2) Nacionālā elektronisko mediju padome var atļaut reģionālajiem elektroniskajiem medijiem palielināt apraides teritoriju, ja to paredz Nacionālā elektronisko mediju nozares attīstības stratēģija.

11.pants. Vietējie elektroniskie mediji

Par vietējiem atzīstami tādi elektroniskie mediji, kuru pakalpojumu var saņemt vai kuru programmu apraides uztveršanas zona ir viena novada administratīvajā teritorijā.

12.pants. Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” uzdevumi elektronisko mediju pakalpojumu izplatīšanā

(1) Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” uzdevums ir nodrošināt elektronisko mediju programmu izplatīšanu, ja attiecīgais elektroniskais medijs ir saņēmis šajā likumā noteiktajā kārtībā Nacionālās elektronisko mediju padomes izsniegtu apraides atļauju vai retranslācijas atļauju. Šis noteikums neattiecas uz kabeļtelevīzijas, kabeļradio, satelīttelevīzijas un satelītradio darbību.

(2) Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” nodrošina sabiedrisko elektronisko mediju programmu izplatīšanu valsts teritorijā.

III nodaļa. Apraides atļauja, retranslācijas atļauja un elektronisko mediju reģistrācija

13.pants. Apraides tiesības

(1) Apraides tiesības ir tiesības veidot un izplatīt programmu noteiktā raidlaikā, ģeogrāfiskā teritorijā un elektroniskā medija izplatīšanas veidā.

(2) Apraides tiesības piešķir atbilstoši Nacionālajai elektronisko mediju nozares attīstības stratēģijai. Piešķirtās apraides tiesības nav nododamas citai personai.

(3) Apraides tiesības tiek piešķirtas uz personas iesnieguma pamata. Ja elektroniskā medija darbībai ir nepieciešams radiofrekvenču resurss, apraides tiesības tiek piešķirtas konkursa kārtībā.

(4) Ja paredzamā programmu uztveršanas teritorija pilnībā vai galvenokārt ir citas Eiropas Savienības vai Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts teritorija, Nacionālā elektronisko mediju padome pirms apraides tiesību piešķiršanas konsultējas ar attiecīgās valsts elektronisko mediju uzraudzības iestādi.

(5) Pamatojoties uz Nacionālo elektronisko mediju nozares attīstības stratēģiju, apraides tiesības bez konkursa un termiņa ierobežojuma vispirms tiek piešķirtas sabiedriskajiem medijiem, neiekasējot valsts nodevu par apraides atļaujas izsniegšanu.

(6) Apraides frekvenču spektra tehnisko izmantošanu saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu plāno valsts akciju sabiedrība „Elektronisko sakaru direkcija”. Par frekvenču spektra izmantošanas tehnisko plānu, kā arī brīvajiem frekvenču piešķīrumiem, kuru izmantošanai var piešķirt apraides tiesības, valsts akciju sabiedrība „Elektronisko sakaru direkcija” sniedz informāciju Nacionālajai elektronisko mediju padomei.

14. pants. Apraides tiesību piešķiršanas konkursa kārtība

(1) Nacionālā elektronisko mediju padome saskaņā ar Nacionālo elektronisko mediju nozares attīstības stratēģiju izsludina konkursu uz apraides tiesību piešķiršanu noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā nacionālas, reģionālas vai vietējas aptveramības apraidei (9., 10. un 11.pants).

(2) Sludinājums par konkursu publicējams Nacionālās elektronisko mediju padomes mājaslapā internetā, laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, kā arī vietējā laikrakstā, ja konkurss tiek izsludināts reģionālas vai vietējas aptveramības apraidei. Sludinājumā norāda šādas ziņas:

1) elektroniskā medija darbības veids (komerciālais vai nekomerciālais elektroniskais medijs);

2) prasības attiecībā uz programmu (elektroniskā medija darbības apjoms), raidlaika apjoms, valodas lietošanas noteikumi, programmas formāts un citas prasības, ko Nacionālā elektronisko mediju padome noteikusi konkursa nolikumā);

3) aptveramā teritorija;

4) apraides atļaujas termiņš;

5) darbības uzsākšanas laiks;

6) konkursa dalības maksa;

7) pieteikuma iesniegšanas termiņš.

(3) Konkursā var piedalīties fiziskās personas un Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas ekonomikas zonas valstīs reģistrētas juridiskās personas vai personu apvienības.

(4) Konkursa dalībnieks iesniedz iesniegumu, kurā norāda:

1) fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods;

2) juridiskais personai un personu apvienībai – nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;

(5) Iesniegumam pievienojami:

1) darbības pamatnosacījumi, kuros norāda paredzamo programmas nosaukumu, darbības mērķi, programmas formātu, valodu, kā arī citas ziņas, ko Nacionālā elektronisko mediju padome ir noteikusi konkursa nolikumā vai kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām norādīt;

2) medija darbības attīstības plāns un dokumenti, kas apliecina iespējamos finansiālā nodrošinājuma avotus vismaz pirmajam darbības gadam;

3) dokuments par konkursa dalības maksas nomaksu.

(6) Ne vēlāk kā mēnesi pirms konkursa rezultātu noteikšanas ziņas par konkursa dalībniekiem, to piedāvāto programmas pamatnosacījumiem un iespējamiem finansiālā nodrošinājuma avotiem Nacionālā elektronisko mediju padome publicē savā mājaslapā internetā, laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā, ja konkurss bijis izsludināts reģionālas vai vietējas aptveramības apraidei. Nacionālā elektronisko mediju padome nepublicē tās ziņas, kuras konkursa dalībnieks ir norādījis kā komercnoslēpumu.

15. pants. Konkursa rezultātu noteikšana

(1) Konkursā tiek vērtēti konkursa noteikumiem atbilstoši pieteikumi. Vērtēšanas pamatkritēriji ir koncepcijas radošais, finansiālais un tehniskais nodrošinājums.

(2) Konkursa rezultāti nosakāmi ne ilgāk kā triju mēnešu laikā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas.

(3) Priekšroka dodama tam konkursa dalībniekam, kura iesniegtie darbības pamatnosacījumi atbilst izstrādātajiem konkrētā konkursa noteikumiem.

(4) Par konkursa rezultātiem Nacionālā elektronisko mediju padome pieņem lēmumu. Lēmumu par konkursa rezultātiem 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā, ja konkurss bijis izsludināts reģionālai vai vietējai apraidei.

(5) Nacionālās elektronisko mediju padomes lēmumu par konkursa rezultātiem var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(6) Lēmuma par konkursa rezultātiem pārsūdzēšana neaptur tā darbību

16.pants. Apraides atļauja

(1) Apraides atļauja apliecina elektroniskā medija apraides tiesības sniegt pakalpojumus vai veidot un izplatīt programmas. Apraides atļauju izsniedz Nacionālā elektronisko mediju padome.

(2) Apraides atļauja tiek izsniegta uz desmit gadiem.

(3) Par apraides atļaujas izsniegšanu maksājuma valsts nodeva, kuras apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

(4) Apraides atļauju izsniedz uz konkursa uzvarētāja (15.pants) vai elektroniskā medija iesnieguma pamata. Iesniegumam pievienojams elektronisko sakaru komersanta, kas nodrošina attiecīgās programmas vai pakalpojumu izplatīšanu apliecinājums par attiecīgās programmas vai pakalpojumu izplatīšanas nodrošināšanu. Ja programmas veidošanai un izplatīšanai nav nepieciešams radiofrekvenču resurss, iesniegumam jāpievieno darbības pamatnosacījumi, kuros norāda paredzamo programmas nosaukumu, darbības mērķi, programmas formātu, valodu, kā arī citas ziņas, kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām norādīt; medija darbības attīstības plāns un dokumenti, kas apliecina iespējamos finansiālā nodrošinājuma avotus vismaz pirmajam darbības gadam;

(5) Ja konkursa uzvarētājs apraides atļauju neizņem 12 mēnešu laikā vai 15 mēnešu laikā neuzsāk darbību no lēmuma par uzvaru konkursā spēkā stāšanās dienas, Nacionālā elektronisko mediju padome minēto lēmumu atceļ un izsludina jaunu konkursu.

(6) Apraides atļaujas termiņam izbeidzoties elektroniskajam medijam bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja ar spēkā stājušos tiesas spiedumu pēdējā tā darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

(7) Elektroniskajiem medijiem, kuriem ir izsniegta apraides atļauja, ir tiesības saņemt frekvenču spektra piešķīruma lietošanas atļauju un Elektronisko sakaru likuma noteiktajā kārtībā ierīkot un izmantot sakaru komersantu sniegtos programmu izplatīšanas pasākumus.

(8) Izbeidzot elektroniskā medija darbību apraides atļauja uzskatāma par nederīgu un nododama Nacionālajai elektronisko mediju padomei.

17. pants. Retranslācijas atļauja

(1) Programmu retranslācijai publiskajos elektronisko sakaru tīklos jāsaņem retranslētās programmas veidotāju piekrišana un Nacionālās elektronisko mediju padomes izsniegta retranslācija atļauja.

(2) Retranslācijas atļaujas saņemšanai iesniedz pieteikumu par retranslācijas atļaujas izsniegšanu, retranslējamo programmu sarakstu, ja nepieciešams, dokumentu, kas apliecina reģistrāciju Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā un samaksā valsts nodevu. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja retranslācijai nepieciešams frekvenču resurss, tad retranslācijas atļauja tiek izsniegta šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Par tādu retranslējamo programmu satura atbilstību šā likuma prasībām, uz kuru sākotnējo izplatīšanu neattiecas Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstu jurisdikcija, atbild Latvijas Republikas jurisdikcijā esošs elektronisko sakaru komersants, kas ieguvis attiecīgās programmas retranslācijas atļauju.

(5) Nacionālā elektronisko mediju padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas Republikas teritorijā neierobežo elektronisko mediju retranslāciju no citām valstīm, izņemot gadījumus, kad citas valsts audio vai audiovizuāls raidījums nepārprotami, nopietni un būtiski pārkāpj šā likuma noteikumus.

18.pants. Elektroniskā medija vai programmas nosaukums

(1) Apraides atļauju vai retranslācijas atļauju var izsniegt, ja elektroniska medija vai programmas nosaukums:

1) nepārprotami atšķiras no cita Latvijā jau reģistrēta elektroniska medija vai programmas nosaukuma;

2) atbilst Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

3) nepārprotami atšķiras no tāda elektroniska medija vai programmas nosaukuma, kura darbība izbeigta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu;

4) tas nepārkāpj šā panta otrajā daļā minētās prasības.

(2) Elektroniskā medija vai programmas nosaukumā aizliegts izmantot ārvalstīs reģistrētu elektronisko mediju vai programmas nosaukumu vai preču zīmi vai tās sastāvdaļas, kas reģistrēta Latvijā, Eiropas Kopienā vai saskaņā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem, kas attiecas uz Latviju, tādā veidā, kas maldina auditoriju. Šādu preču zīmi ir atļauts lietot gadījumos, kad ārvalstīs reģistrētam elektroniskajam medijam ir būtiska ietekme Latvijas jurisdikcijā esošajā elektroniskā medija darbībā, vai persona, kurai ir izņēmuma tiesības uz šo preču zīmi, ir atļāvusi to lietot Latvijas teritorijā.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības ievērojamas arī pēc apraides atļaujas izsniegšanas.

19.pants. Apraides vai retranslācijas atļaujas anulēšana, elektronisko mediju darbības apturēšana un izbeigšana

(1) Nacionālajai elektronisko mediju padomei ir tiesības anulēt apraides atļauju vai retranslācijas atļauju, ja elektroniskais medijs:

1) ir savu darbību izbeidzis, bet nav nodevis izsniegto apraides atļauju vai retranslācijas atļauju Nacionālajai elektronisko mediju padomei;

2) pieļauj neregulāru darbību, tādējādi nepildot apraides vai retranslācijas atļaujas pamatnosacījumus, izņemot gadījumus, kad tas notiek tehnisku iemeslu dēļ un ne ilgāk kā trīs mēnešus.

(2) Nacionālajai elektronisko mediju padomei ir tiesības uz laiku līdz septiņām dienām apturēt elektroniskā medija darbību, ja tā:

1) gada laikā atkārtoti pieļāvusi šā likuma pārkāpumu;

2) gada laikā atkārtoti izplatījusi programmu, kas neatbilst apraides vai retranslācijas atļaujas pamatnosacījumiem.

(3) Nacionālā elektronisko mediju padome var atņemt apraides tiesības, ja:

1) elektroniskais medijs trešo reizi viena gada laikā ir administratīvi sodīts par šā likuma pārkāpumu;

2) elektroniskais medijs gada laikā no dienas, kad Nacionālā elektronisko mediju padome ir pieņēmusi lēmumu par elektroniskā medija darbības apturēšanu ir pieļāvis šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētos pārkāpumus.

(4) Nacionālās elektronisko mediju padomes paziņojumu par apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas anulēšanu vai elektronisko mediju darbības izbeigšanu publicē Nacionālās elektronisko mediju padomes tīmekļa vietnē, laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, bet par reģionālo vai vietējo elektronisko mediju – arī vietējā laikrakstā.

IV nodaļa. Elektronisko mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma

20.pants. Tiesības sniegt elektronisko mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma

(1) Elektronisko mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanai pakalpojumu sniedzējam nepieciešams reģistrēties Nacionālajā elektronisko mediju padomē.

(2) Par elektronisko mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēja reģistrāciju maksājama valsts nodeva, kuras apmēru, maksāšanas kārtību un apmēru un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

Iesniegumā norāda:

(3) Reģistrācijas iesniegumā norāda

1) fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods;

2) juridiskai personai, personu apvienībai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

(4) Iesniegumam pievienojami:

1) darbības pamatnosacījumi, kuros norāda kataloga nosaukumu, tā darbības mērķi, kataloga formātu, kā arī citas ziņas, kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām norādīt;

2) informācija par elektronisko sakaru tīkla veidu, kādā pakalpojums tiks izplatīts (kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija, internets),

(5) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikums nepiemēro, ja elektronisko mediju pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanai ir nepieciešams frekvenču resurss. Šajā gadījumā pakalpojumu sniedzējam nepieciešams iegūt apra ides atļauju atbilstoši kārtībai, kāda noteiktā šā likuma 14. un 15. pantā.

21.pants. Elektronisko mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma kataloga veidošanas nosacījumi.

(1) Katalogā nedrīkst ietvert pakalpojumus, kas satur naida kurināšanu rases, dzimuma, reliģijas vai valsts piederības dēļ;

(2) Filmas pārraida laikā, kas saskaņots ar tiesību īpašniekiem.

(3) Katalogā un raidīšanas laikā filmas atzīmē ar attiecīgo Ministru kabineta noteikumos noteikto filmas klasifikācijas indeksu.

(4) Elektronisko mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskai, garīgai un morālai attīstībai, jānodrošina kodētā veidā (lai parastos apstākļos tie nebūtu uztverami).

V nodaļa. Elektronisko mediju programmas un raidījumu veidošana

22.pants. Programmas veidošanas vispārējie noteikumi.

(1) Elektroniskie mediji ir brīvi un neatkarīgi programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, kā arī savā redakcionālajā darbībā, ciktāl tos neierobežo Satversme, šis likums un citi likumi, valsts tehniskie standarti un Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.

(2) Elektroniskais medijs, respektējot uzskatu daudzveidību, aizstāv neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts ideju un ievēro cilvēktiesības un tas darbojas Latvijas sabiedrības interesēs.

(3) Elektroniskais medijs ievēro darbības pamatnosacījumus, kurus tas iesniedzis Nacionālajai elektronisko mediju padomei, lai saņemtu apraides atļauju. Ja apraides tiesības iegūtas konkursa kārtībā darbības pamatnosacījumus var mainīt ar Padomes piekrišanu. Elektronisko mediju vai programmas, valoda un programmas formāts ir pamatnosacījumu nemaināma sastāvdaļa izsniegtās apraides atļaujas darbības termiņā.

(4) Elektroniskie mediji nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu un atbilstoši vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru.

(5) Elektroniskie mediji izstrādā savus publiski pieejamus ētikas un rīcības kodeksus.

(6) Filmas pārraida laikā, kas saskaņots ar tiesību īpašniekiem. Raidīšanas laikā filmas atzīmē ar attiecīgo Ministru kabineta noteikumos noteikto filmu klasifikācijas indeksu.

(7) Sabiedriskajiem elektroniskajiem medijiem atbilstoši likumam "Par izņēmuma stāvokli" un "Civilās aizsardzības likumam" ir pienākums ārkārtējās situācijās savos sniegtajos pakalpojumos vai savās programmās dot iespēju atbildīgajām amatpersonām sniegt paziņojumus iedzīvotājiem.

(8) Laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 aizliegts izplatīt audio un audiovizuālus darbus, kuros tiek atainota fiziskā vai psiholoģiskā vardarbība, asiņainas vai šausmu ainas, kā arī ainas, kas saistītas ar narkotiku lietošanu, seksuālām darbībām, vai tajos tiek pausti rupji vai nepieklājīgi izteicieni.

(9) Elektroniskais medijs neizplata tāda satura audio un audiovizuālus darbus, kas var kaitēt bērnu un pusaudžu normālai fiziskai, garīgai un tikumiskai attīstībai, izņemot, ja tiem ir izraudzīts šā panta astotajā daļā minētais raidlaiks vai tiek lietoti tehniski bloķēšanas līdzekļi.

23.pants. Elektroniskā medija redakcionāla atbildība

Elektroniskie mediji īsteno redakcionālo atbildību. Elektroniskā medija redakcionāla atbildība šā panta izpratnē ir efektīvas kontroles nodrošināšana gan attiecībā uz raidījumu izvēli, gan uz to organizāciju, kura nodrošina hronoloģisku raidījumu programmu televīzijas vai radio pārraižu gadījumā vai arī katalogā, ja tie ir elektronisko mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma.

24.pants. Ierobežojumi programmu veidošanai

(1) Elektronisko mediju programmās un raidījumos neietver:

1) sižetus, kuros ir izcelta vardarbība;

2) pornogrāfiju;

3) musinājumu uz naida kurināšanu rases, dzimuma, reliģijas vai valsts piederības dēļ;

4) aicinājumu uz karu vai militārā konflikta izraisīšanu;

5) aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu

(2) Ministru kabineta apstiprinātos Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgus notikumus, kurus pēc iepriekšēja plāna rīko notikumu organizētāji, kas ir tiesīgi pārdot ar šiem notikumiem saistītās tiesības, Latvijas jurisdikcijā esoši elektroniskie mediji, izmantojot savas ekskluzīvās tiesības, raida tā, lai vismaz 95 procenti Latvijas iedzīvotāju varētu tiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā. Brīva televīzija ir sabiedrisko vai komerciālo elektronisko mediju nodrošināta apraide bez jau esošajam elektronisko mediju finansējumam papildus noteiktas maksas.

(3) Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgi notikumi atbilst vismaz diviem šādiem kritērijiem:

1) starptautiska mēroga sporta pasākums vai sacensības, īpaši gadījumos, kad piedalās Latvijas nacionālā komanda;

2) Latvijas iedzīvotājiem īpaši nozīmīgs kultūras pasākums;

3) pasākums tradicionāli ir izplatīts ar brīvas televīzijas starpniecību un piesaistījis ievērojamu Latvijas iedzīvotāju daļu.

(4) Citam elektroniskajam medijam ir tiesības veidot un izplatīt īsas ziņu reportāžas, kuru raidlaiks nepārsniedz 90 sekundes par sabiedrībai īpaši svarīgiem notikumiem. Šo ziņu reportāžu veidošanai elektroniskajam medijam ir tiesības saņemt videomateriālu vai audio materiālu no elektroniskā medija, kas ieguvis ekskluzīvas tiesības raidīt notikumus, uz vienošanās pamata apmaksājot materiāla kopēšanas vai nodošanas izmaksas. Vispirms piekļuvi signālam lūdz elektroniskajam medijam, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā. Ja nevienam citam elektroniskajam medijam, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā, nav ekskluzīvu tiesību, piekļuvi signālam var lūgt ārpus valsts.

(5) Informācijas ievietošana raidījumos ir neapmaksāta. Par jebkuras informācijas, sižeta, komentāra, apskata, ziņas iekļaušanu vai dalībnieka uzaicināšanu raidījumā nedrīkst saņemt tiešu vai netiešu samaksu.

25.pants. Raidījuma un reklāmas valoda

(1) Katrs raidījums notiek vienā valodā - raidījuma valodā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Raidījuma fragmenti citās valodās nodrošināmi ar tulkojumu raidījuma valodā. Šis nosacījums neattiecas uz raidījuma fragmentiem valsts valodā, valodas apmācību raidījumiem, interaktīvajām tiešajām pārraidēm (kad tiešraides laikā tiek veidota saikne starp raidījuma dalībniekiem un skatītājiem), mūzikas skaņdarbu izpildījumiem un starpvalstu sadarbības raidījumiem.

(3) Filmas demonstrē ar oriģinālo skaņas pavadījumu un subtitriem valsts valodā, bet bērniem paredzētā filmas tiek dublētas valsts valodā. Šis nosacījums neattiecas uz kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju demonstrētajām filmām.

(4) Televīzijas raidījumiem svešvalodās, izņemot tiešās pārraides, retranslāciju, ziņu un valodas mācību raidījumus, jābūt ar subtitriem latviešu valodā. Šis noteikums neattiecas uz kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju.

(5) Raidījumos ievietotajai reklāmai jābūt raidījuma valodā vai valsts valodā.

26.pants. Programmu uzskaite un glabāšana

(1) Katrs elektroniskais medijs nodrošina, lai visas izplatītās programmas, izņemot retranslētās programmas, tiktu pilnībā ierakstītas tādā kvalitātē, kas ļauj skaidri un nepārprotami konstatēt šīs programmas saturu. Šo ierakstu uzglabā ne mazāk kā vienu kalendāro mēnesi pēc programmu izplatīšanas dienas. Tā kopija bez maksas pēc pieprasījuma izsniedzama Nacionālajai elektronisko mediju padomei, tiesai, prokuratūrai, izmeklēšanas iestādei, kā arī citām kompetentā valsts iestādēm.

(2) Katrs programmu veidojošs elektroniskais medijs patstāvīgi veic izplatīto programmu uzskaiti. Šie uzskaites materiāli bez maksas pēc pieprasījuma izsniedzami Nacionālajai elektronisko mediju padomei, tiesai, prokuratūrai, izmeklēšanas iestādei kā arī citām kompetentām valsts iestādēm.

(3) Pēc Nacionālās elektronisko mediju padomes pieprasījuma elektroniskais medijs sniedz informāciju par programmas un raidījuma nosaukumu, to pārraidīšanas laiku, hronometrāžu, autortiesību subjektiem, blakustiesību subjektiem, raidījuma valodu, raidījuma sponsoriem un audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem.

(4) Audiovizuālo pakalpojumu sniedzēji nodrošina šā likuma 28. un 29. pantā minēto programmu un audiovizuālu darbu uzskaiti un vienreiz gadā iesniedz Nacionālajai elektronisko mediju padomei pārskatus par šo pantu noteikumu izpildi.

27.pants. Raidījuma izlaiduma dati

(1) Katra raidījuma beigās norādāmi tā izlaiduma dati.

(2) Raidījuma izlaiduma datos norādāmi tā autori.

(3) Raidījuma izlaiduma dati veidojami valsts valodā. Ja raidījums ir veidots svešvalodā, tad raidījuma izlaiduma dati var būt norādīti raidījuma valodā.

28.pants. Eiropas audiovizuālie darbi un to iekļaušana elektronisko mediju programmās

(1) Elektroniskie mediji nodrošina, lai to izplatītajās programmā 51% no visiem raidījumiem, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu un televīzijas veikalu un skatlogu raidījumus, nedēļas laikā būtu Eiropas audiovizuālie darbi. Elektroniskie mediji nodrošina, lai vismaz 31 procents no šiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem ir Latvijā veidoti audiovizuālie darbi.

(2) Eiropas audiovizuālie darbi ir:

1) Latvijā un citas Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotie literāri dramatiskie darbi, sērijas, filmas, dokumentālie, mākslas un izglītojošie, un tamlīdzīgi radošie darbi;

2) šā panta otrās daļas noteikumiem atbilstošie audiovizuālie darbi, kas radīti tajās Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un kuras nepiemēro diskriminējošus noteikumus attiecībā uz Latvijā un citas Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem

3) šā panta trešās daļas noteikumiem atbilstošie audiovizuālie darbi, kas radīti citās Eiropas valstīs un kuras nepiemēro diskriminējošus noteikumus attiecībā uz Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem.

4) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem tiek uzskatīti arī kopražojuma darbi saskaņā ar nolīgumiem audiovizuālajā nozarē, kas noslēgti starp Eiropas Savienību un trešajām valstīm un atbilst minēto nolīgumu nosacījumiem

(3) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, kurus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām valstīm un kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tos ir veidojis viens producents vai vairāki producenti, kuri pastāvīgi dzīvo vienā vai vairākās no šīm valstīm;

2) to producēšanu pārrauga un faktiski kontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuri pastāvīgi dzīvo vienā vai vairākās no šīm valstīm;

3) šo valstu producentu ieguldījums kopražojuma kopējās izmaksās ir pārsvarā un kopražojumu nekontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuri pastāvīgi dzīvo ārpus šīm valstīm.

(4) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem uzskatāmi arī tādi darbi, kas nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās daļas izpratnē, bet ir veidoti Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu divpusēju kopprodukcijas līgumu ietvaros. Ja Latvijas vai Eiropas Savienības producenti sedz lielāko daļu no kopražojuma kopējām izmaksām un kopražojumu nekontrolē viens ārpus Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā pastāvīgi dzīvojošs producents vai vairāki šādi producenti.

(5) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem atbilstoši Latvijas vai citās Eiropas Savienības dalībvalstu producentu ieguldījuma proporcijai kopražojuma kopējās izmaksās atzīstami arī darbi, kurus galvenokārt ir veidojuši autori un tehniskie darbinieki no Latvijas vai no vienas vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

29.pants. Neatkarīgie producenti un to veidoto darbu iekļaušana elektronisko mediju programmās

(1) Audiovizuālo elektronisko mediju veidotajā programmā ne mazāk par 10 procentiem no visu raidījumu, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un skatlogu raidījumus, raidlaika kopapjoma nedēļas laikā paredz neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem. Audiovizuālais elektroniskais medijs nodrošina, ka lielākā daļa no neatkarīgajiem producentiem piešķirtā raidlaika tiek paredzēta neatkarīgo producentu pēdējo piecu gadu laikā veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem.

(2) Šis pants neattiecas uz vietējiem un reģionālajiem elektroniskajiem medijiem .

VI nodaļa. Audio un audiovizuālie komerciālie paziņojumi, to veidošanas vispārīgie noteikumi un sponsorēšana

30. pants. Audio un audiovizuālo komerciālo paziņojumu veidošanas vispārīgie noteikumi

(1) Audio un audiovizuālo komerciālo paziņojumu veido atbilstoši šā likuma, Reklāmas likuma, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Konkurences likuma, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(2) Audio un audiovizuālais komerciālais paziņojums nedrīkst:

1) mudināt uz izturēšanos, kas kaitīga vides aizsardzībai;

2) izmantot tādu personu tēlus un balss materiālu, kuras regulāri vada ziņu vai sabiedriski nozīmīgus raidījumus;

3) tieši vai netieši popularizēt tos produktus vai pakalpojumus, kuru reklamēšana ir aizliegta;

4) veicināt vai mudināt uz rīcību, kas apdraud cilvēka veselību vai drošību;

5) saturēt, veicināt vai attaisnot vardarbību un nežēlību, kā arī cietsirdīgu vai bezatbildīgu cilvēku izturēšanos pret dzīvniekiem;

6) aizskart cilvēka cieņu

7) diskriminēt vai aicināt diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valsts piederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas vai citu apstākļu dēļ;

8) reklamēt tabaku, tabakas izstrādājumus un smēķēšanu;

9) reklamēt maksas tālruņa pakalpojumus ar seksuālu raksturu elektronisko mediju programmās no pulksten 7:00 līdz 22:00;

10) Audio un audiovizuālos komerciālos paziņojumos aizliegts attēlot personas seksuāli pazemojošā veidā.

(3) Audio un audiovizuālā komerciālā paziņojuma devējam, kurš nav attiecīgais elektroniskais medijs, nedrīkst būt redakcionāla ietekme uz elektroniskā medija programmas vai raidījuma saturu.

(4) Par audio un audiovizuālā komerciālā paziņojuma saturu atbild reklāmdevējs.

(5) Par audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu izvietošanu elektroniskā medija programmā vai raidījumā atbilstoši šā likuma noteikumiem atbild elektroniskais medijs.

(6) Audio vai audiovizuālā komerciālā paziņojumā izmantotām atsauksmēm vai apstiprinājumiem ir jābūt patiesiem.

(7) Audio vai audiovizuālā komerciālā paziņojumā aizliegts izmantot tehniskos līdzekļus vai citus paņēmienus, kas var ietekmēt skatītāju un klausītāju zemapziņu.

(8) Audio vai audiovizuāla komerciāla paziņojuma skaņas pavadījuma vidējais skaņas līmenis nedrīkst būt lielāks par vidējo skaņas līmeni trīs minūšu laika intervālā pirms audio vai audiovizuālā komerciālā paziņojuma pārraidīšanas uzsākšanas.

(9) Slēpti audio vai audiovizuāli komerciāli paziņojumi ir aizliegti.

(10) Produktu izvietošana elektronisko mediju programmās ir aizliegta, izņemot gadījumus, kas minēti 40.panta pirmajā daļā.

(11) Šā likumā minētie audio un audiovizuālo komerciālo paziņojumu ierobežojumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu translāciju, kuros reklāmas materiāli izvietoti notikumu fonā (reklāmas plakāti stadionos, komersantu nosaukumi un emblēmas, preču zīmes u.tml.) un no tiem nav iespējams izvairīties.

(12) Sabiedrisko elektronisko mediju veidotajās programmās un raidījumos audio un audiovizuālo komerciālo paziņojumu un reklāmai atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt 10 procentus.

(13) Izvietojot audio un audiovizuālo komerciālu paziņojumu elektronisko mediju programmās, to sākumā un beigās atdala ar vizuāliem vai akustiskiem līdzekļiem no citām programmas daļām tā, lai tas būtu uzreiz atpazīstams un viegli identificējams.

(14) Reklāma elektronisko mediju programmās izvietojama blokos.

31.pants Alkohola audio un audiovizuālu komerciālā paziņojuma ierobežojumi

(1) Alkoholisko dzērienu, izņemot alus un vīna, reklāma un televīzijas un radio veikals elektronisko mediju programmās ir aizliegta no pulksten 10:00 līdz 22:00.

(2) Izvietojot alkoholisko dzērienu audio un audiovizuālajos komerciālos paziņojumus, ievērojami šādi noteikumi:

1) tos nedrīkst adresēt nepilngadīgajiem, un tajos nedrīkst piedalīties nepilngadīgie;

2) alkoholisko dzērienu lietošanu nedrīkst saistīt ar fizisko spēju attīstību un transportlīdzekļu vadīšanu;

3) tajos nedrīkst paust uzskatu, ka alkoholam piemīt ārstnieciskas īpašības un tam ir stimulējoša vai nomierinoša ietekme vai ka tas palīdz atrisināt personiskas problēmas;

4) tie nedrīkst mudināt uz pārmērīgu alkohola patēriņu vai negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkohola lietošanā;

5) tie nedrīkst uzsvērt alkohola saturu alkoholiskajos dzērienos;

6) tie nedrīkst radīt iespaidu, ka alkoholisko dzērienu lietošana nodrošina panākumus sociālajā vai seksuālajā jomā.

(3) Šā panta minētie audio un audiovizuālo komerciālo paziņojumu ierobežojumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu translāciju, kuros reklāmas materiāli izvietoti notikumu fonā (reklāmas plakāti stadionos, komersantu nosaukumi un emblēmas, preču zīmes u.tml.) un no tiem nav iespējams izvairīties.

32.pants. Zāļu, ārstniecisko līdzekļu un ārstnieciskās palīdzības audio un audiovizuāla komerciāla paziņojuma ierobežojumi

(1) Latvijā vai atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūras centralizētajai zāļu reģistrācijas procedūrai nereģistrētu zāļu, kā arī neatļautu ārstniecisko līdzekļu un neatļautas ārstnieciskās palīdzības audio un audiovizuālie komerciālie paziņojumi ir aizliegti.

(2) Aizliegti tādu zāļu, ārstniecisko līdzekļu un ārstnieciskās palīdzības audio un audiovizuālie komerciālie paziņojumi, kas Latvijā pieejami tikai pēc ārsta receptes vai norādījuma.

33.pants. Audio un audiovizuālu komerciālo paziņojumu ierobežojumi attiecībā uz nepilngadīgām personām

(1) Audio un audiovizuālos komerciālajos paziņojumos nedrīkst radīt fizisku vai morālu kaitējumu nepilngadīgajiem, un tie nerosina nepilngadīgos pārliecināt savus vecākus vai citus iegādāties reklamētās preces vai pakalpojumus, kā arī neizmanto nepilngadīgo īpašo uzticēšanos vecākiem, skolotājiem vai citām personām vai nepamatoti parāda nepilngadīgos bīstamās situācijās. Audio un audiovizuālie komerciālie paziņojumi tieši nepārliecina nepilngadīgos iegādāties vai nomāt preces.

(2) Audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu, kuros piedāvā iegādāties preci, izmantojot tālruni vai internetu, mērķauditorija nedrīkst būt nepilngadīgas personas.

(3) Audio un audiovizuālos komerciālos paziņojumos, kuru mērķauditorija ir nepilngadīgas personas, aizliegts, reklamējot preci, norādīt uz papildus produktu, ja tas nav integrēts pamata produkta sastāvā.

34.pants. Sponsorēšana un tās aizliegums

(1) Sponsorētajā programmā vai raidījumā nedrīkst tieši vai netieši popularizēt sponsora vai citas personas preces vai pakalpojumus, iekļaujot tajā tiešus vai netiešus norādījumus attiecībā uz šo preču un pakalpojumu iegādi vai nomu (īri) Sponsorētajā raidījumā var tikt ievietota sponsora vai citas personas reklāma atbilstoši reklāmu izvietošanas noteikumiem.

(2) Ja kāds raidījums tiek pilnīgi vai daļēji sponsorēts par to raidījumā informē, norādot sponsora nosaukumu (vārdu, uzvārdu), emblēmas un preču zīmes, ja tādas ir, sponsorētāja darbību vai ražojumus.

(3) Sponsors nedrīkst ietekmēt sponsorētā raidījuma saturu.

(4) Privātpersonas , kuru pamatnodarbošanās ir saistīta ar tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta, nedrīkst būt raidījumu sponsori.

(5) Aizliegts sponsorēt ziņu (izņemot šauri tematiskas ziņas) un sabiedriski aktuālu problēmu raidījumus.

VII nodaļa. Audiovizuālie komerciālie paziņojumi un produktu izvietošana

35.pants. Reklāmu veidi

Audiovizuālo elektronisko mediju programmās var tikt izvietoti šādi reklāmu veidi:

1) reklāmas klips;

2) ilgstoša reklāma;

3) daļēja ekrāna reklāma;

4) virtuālā reklāma;

5) interaktīvā reklāma.

36. Papildus prasības atsevišķu veidu reklāmas izvietošanai

(1) Izvietojot ilgstošo reklāmu ievērojami šādi noteikumi:

1) visa ilgstošās reklāmas laikā ir norāde, ka tiek pārraidīta ilgstoša

reklāma;

2) ilgstošo reklāmu nedrīkst pārraidīt no pulksten 19.00 līdz 23.00.

(2) Izvietojot daļēja ekrāna reklāmu ievērojami šādi noteikumi:

1) daļēja ekrāna reklāma nedrīkst aizņemt vairāk kā vienu trešo daļu ekrāna;

2) daļējas ekrāna reklāmas laukums ir nemainīgs un reklāmas laukums ir viegli identificējams un skaidri, ar vizuāliem līdzekļiem atdalīts no pārējā ekrāna. Ja daļēja ekrāna reklāma tiek novietota uz kadrā izvietotā pulksteņa raidījumu starplaikos, to var nenodalīt ar vizuāliem līdzekļiem no pārējā kadra.

3) neatkarīgo producentu vai citu audiovizuālo elektronisko mediju veidotajos raidījumos elektroniskais medijs drīkst izvietot daļēja ekrāna reklāmu tikai ar tiesību turētāja piekrišanu;

4) daļēja ekrāna reklāma tiek ieskaitīta stundas un diennakts reklāmas apjomā;

(3) Izvietojot virtuālo reklāmu ievērojami šādi noteikumi:

1) raidījuma sākumā un beigās elektroniskais medijs informē par virtuālo

reklāmu raidījumā;

2) audiovizuālais elektroniskais medijs nedrīkst izvietot virtuālo reklāmu bez pasākuma organizētāja, raidījuma producenta vai autora iepriekšējas piekrišanas;

3) pasākuma organizētājs nedrīkst ievietot virtuālo reklāmu televīzijas signālā bez audiovizuālā elektroniskā medija, kas ieguvusi pārraidīšanas tiesības, iepriekšējas piekrišanas;

4) virtuālo reklāmu aizliegts izvietot uz fiziskām personu attēliem;

5) virtuālo reklāmu drīkst izvietot tikai uz tām virsmām, kas parasti tiek izmantotas reklāmai. Sporta sacensībās virtuālo reklāmu drīkst izvietot arī uz laukuma virsmas ārpus sacensību laika.

(4) Nodrošinot pieeju interaktīvās reklāmas videi, pirms piekļūšanas detalizētam reklāmas saturam uz ekrāna raidījuma valodā izvieto brīdinājumu par iziešanu no raidījuma un iekļūšanu interaktīvajā reklāmas vidē.

37.pants Reklāmas un televīzijas veikala apjoms

(1) Reklāmas klipiem un televīzijas veikala (izņemot televīzijas skatlogu) atvēlētais laiks katrā raidstundā nedrīkst pārsniegt 20 procentus.

(2) Šā panta izpratnē par reklāmu netiek uzskatīta un nav ieskaitāma reklāmas apjomā pašreklāma un bez maksas izplatīti sociālie paziņojumi, sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi uz labdarību.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā reklāmas apjomā nav ieskaitāma pašreklāma un bez maksas izplatīti sociālie paziņojumi, sabiedriskas nozīmes sludinājumi, aicinājumi uz labdarību, kā arī virtuālā reklāma.

38. pants. Televīzijas veikala skatloga apjoms

(1) Diennaktī atļauta ne vairāk kā astoņu televīzijas veikala skatlogu izplatīšana. To raidlaika kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas diennaktī, un tiem jābūt skaidri, ar vizuāliem un akustiskiem līdzekļiem identificētiem kā televīzijas veikala skatlogiem

(2) Šī panta otrās daļas noteikumi neattiecas uz programmām, kurās tiek demonstrēts vienīgi televīzijas veikals. Reklāma šādās programmās izvietojama atbilstoši vispārējiem reklāmas izvietošanas noteikumiem.

39. pants. Reklāmas un televīzijas veikala izvietošana programmā

(1) Reklāma un televīzijas veikals ir izvietojami starp raidījumiem. Ja tiek ievēroti šā panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi, reklāmu un televīzijas veikalu var iekļaut arī raidījumos, bet tikai tādā veidā, lai tie nemazinātu raidījumu viengabalainību un vērtību un neskartu autortiesību īpašnieku intereses.

(2) Raidījumos kas sastāv no neatkarīgām daļām, sporta raidījumos un līdzīgu notikumu un pasākumu pārraidēs, kurās ir pauzes, reklāma un televīzijas veikals izvietojami tikai starp šīm daļām vai pauzēs

(3) Filmu, seriālus un ziņu raidījumu raidīšanu var pārtraukt vienreiz ar televīzijas reklāmu vai televīzijas veikalu ne biežāk kā pēc trīsdesmit minūtēm.

(4) Valsts svētku un reliģisko ceremoniju raidījumu izplatīšanas laikā reklāmas un televīzijas veikala izplatīšana ir aizliegta.

(5) Audiovizuālo elektronisko mediju raidījumos ir aizliegts ietvert šādu produktu izvietošanu:

1) tabakas izstrādājumi vai cigaretes vai tādu uzņēmumu produkti, kuru pamatnodarbošanās ir cigarešu vai citu tabakas izstrādājumu ražošana vai pārdošana;

2) konkrētas zāles vai ārstēšana, kas ir pieejami tikai pēc ārsta norādījuma dalībvalstī, kuras jurisdikcijā ir mediju pakalpojumu sniedzējs.

40. pants Produktu izvietošana

(1) Produktu izvietošanu pieļaujama programmā tikai šādos gadījumos:

1) filmās un seriālos, kurus izveido audiovizuālais elektroniskais medijs vai kurš izveidots pēc audiovizuālā elektroniskā medija pasūtījuma, sporta raidījumos un izklaides raidījumos;

2) ja tas netiek apmaksāts, un noteiktas preces vai pakalpojumi ir sniegti bez maksas, piemēram, ražotāja aksesuāri un balvas, lai tos iekļautu raidījumā.

(2) Raidījumi, kuros ietverta produktu izvietošana, atbilst vismaz visām šādām prasībām:

1) to saturu un raidījumu programmu nekādā ziņā neietekmē tā, ka tas iespaido mediju atbildību un redakcionālo neatkarību;

2) tie tieši neveicina preču vai pakalpojumu pirkšanu vai nomu, jo īpaši izdarot īpašas atsauces, lai ieteiktu šīs preces vai pakalpojumus;

3) tajos nav pārmērīgi izcelts attiecīgais produkts;

4) skatītāji ir skaidri informēti par produktu izvietošanu. Raidījumos, kuros ir produktu izvietošana, to pienācīgi norāda raidījuma sākumā un beigās, kā arī tad, kad raidījumu atsāk pēc reklāmas pauzes, lai izvairītos no jebkādas skatītāja maldināšanas.

VIII nodaļa. Reklāma audio elektronisko mediju programmā

41.pants. Papildus prasības ilgstošas reklāmas izvietošanai audio elektronisko mediju programmā.

Izvietojot ilgstošu reklāmu audio elektronisko mediju programmā ievērojami šādi noteikumi:

1) reklāmas sākumā un beigās norāda, ka tiek pārraidīta ilgstoša reklāma;

2) ilgstošā reklāma nedrīkst atgādināt ēterā jau esošu pazīstamu raidījumu, to nedrīkst vadīt elektroniskajā medijā strādājoši žurnālisti;

3) ilgstošo reklāmu nedrīkst pārraidīt laikā no pulksten 7.00 līdz pulksten 11.00.

42.pants Reklāmas apjoma ierobežojumi audio elektronisko mediju programmā

(1) Reklāmai atvēlētais laiks katrā raidstundā nedrīkst pārsniegt 20 procentus;

(2) Šā panta izpratnē par reklāmu netiek uzskatīta un nav ieskaitāma reklāmas apjomā pašreklāma un bez maksas izplatīti sociālie paziņojumi, sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi uz labdarību.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā reklāmas apjomā nav ieskaitāma pašreklāma un bez maksas izplatīti sociālie paziņojumi, sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi uz labdarību.

IX nodaļa. Tiesības uz informāciju un atbildība

43.pants. Elektronisko mediju tiesības uz informāciju

Visiem Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstu elektroniskajiem medijiem tiek nodrošināta brīva piekļuve signālam plašai sabiedrībai paredzētiem, vispārēju interesi izraisošiem pasākumiem, kurus ekskluzīvā kārtā pārraida Latvijas Republikas jurisdikcijā esošs elektroniskais medijs, lai veidotu un izplatītu īsas ziņu reportāžas, kuru raidlaiks nepārsniedz 90 sekundes.

44. pants. Personas tiesību aizsardzība nepatiesu ziņu izplatīšanas gadījumā

(1) Persona, par kuru kāda elektroniskā medija raidījumā minētas nepatiesas ziņas, var pieprasīt, lai tas pats elektroniskais medijs izplata šo ziņu atsaukumu, kā arī ir tiesīga pieprasīt izplatīt atbildi. Persona ir tiesīga pieprasīt izplatīt atbildi neatkarīgi no tā vai ir pieprasījusi šo ziņu atsaukumu.

(2) Personai, kura uzskata, ka elektroniskā medija izplatītās nepatiesās ziņas to aizskar, ir tiesības tajā pašā elektroniskajā medijā bez maksas noskatīties vai noklausīties attiecīgo raidījumu, kā arī saņemt attiecīgā raidījuma ieraksta kopiju. Ja elektroniskais medijs par raidījuma ieraksta kopijas izsniegšanu pieprasa maksu, tā nedrīkst pārsniegt kopijas izgatavošanas faktiskos izdevumus.

45. pants. Tiesības pieprasīt nepatiesu ziņu atsaukumu

(1) Iesniegumu par atsaukuma izplatīšanu iesniedz elektroniskajam medijam rakstveidā septiņu dienu laikā pēc ziņu izplatīšanas, kurā norāda uz raidījumā minētajām ziņām.

(2) Elektroniskais medijs iesniegumu izskata septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(3) Ja elektroniskajam medijam nav pietiekamu pierādījumu, ka izplatītās ziņas atbilst patiesībai, tas tāda paša nosaukuma raidījumā un tajā pašā raidījuma laikā piecu dienu laikā no iesnieguma izskatīšanas dienas šīs ziņas atsauc, bet ja tas nav iespējams – piecu dienu laikā no iesnieguma izskatīšanas dienas līdzvērtīgā laikā.

(4) Izplatot informācijas atsaukumu, elektroniskais medijs norāda kļūdaino ziņu, kura tiek atsaukta.

(5) Ja elektroniskais medijs nepiekrīt atsaukuma izplatīšanai, tas septiņu dienu laikā, no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņo iesniedzējam, norādot atteikuma iemeslus. Iesnieguma iesniedzējam pēc atteikuma saņemšanas ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt nepatieso ziņu atsaukumu.

46. pants. Tiesības pieprasīt izplatīt atbildi

(1) Iesniegumu atbildes tiesību izmantošanu iesniedz elektroniskajam medijam rakstveidā septiņu dienu laikā pēc ziņu izplatīšanas, kurā norāda uz raidījumā minētajām ziņām un iesniegumam pievieno atbildes tekstu.

(2) Atbilde var būt aizskartās personas vai tās pārstāvja uzstāšanās elektroniskā medija programmā ieraksta veidā vai šīs personas sagatavota teksta nolasīšana.

(3) Elektroniskais medijs iesniegumu izskata septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(4) Elektroniskais medijs atbildes sniegšanai nodrošina tikpat ilgu laiku, kā laiks, kurā tika sniegtas nepatiesās ziņas, vai vismaz 90 sekunžu ilgu laiku, ja nepatiesās ziņas ir sniegtas mazāk nekā 90 sekundes.

(5) Ja elektroniskajam medijam nav pietiekamu pierādījumu, ka izplatītās ziņas atbilst patiesībai, tas tāda paša nosaukuma raidījumā un tajā pašā raidījuma laikā piecu dienu laikā no iesnieguma izskatīšanas dienas nodrošina atbildes izplatīšanu, bet ja tas nav iespējams – piecu dienu laikā no iesnieguma izskatīšanas dienas līdzvērtīgā laikā. Elektroniskais medijs atsaka izplatīt atbildi, ja tā satur krimināli sodāmu paziņojumu.

(6) Atteikumu elektroniskais medijs septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, paziņo iesniedzējam rakstveidā, norādot atteikuma iemeslus. Iesnieguma iesniedzējam ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt nodrošināt atbildes izplatīšanu.

X nodaļa. Radio datu sistēmas izmantošanas noteikumi

47.pants. Radio datu sistēma

Radio datu sistēma ir informācija, kas tiek pārraidīta ciparu formātā vienlaicīgi ar radio programmu FM diapazonā, lai atvieglotu klausītājiem programmas formāta izvēles iespējas, veicinātu programmu atpazīstamību un sniegtu papildus operatīvo informāciju par transporta satiksmi, kā arī citus pakalpojumus radio uztvērēju lietotājiem.

48.pants. Transporta kustības paziņojums

(1) Transporta kustības paziņojums ir audio elektroniskā medija veidota un izplatīta informācija par transporta kustību, kas uztverams izmantojot radio uztvērēja radio datu sistēmas tehniskās iespējas.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veidoti un izplatīti transporta kustības paziņojumi.

49.pants. Audio elektroniskā medija programmas nosaukuma izplatīšana

Audio elektroniskajam medijam ir tiesības tā programmas nosaukumu pārraidīt radio datu sistēmā , izmantojot statisku rakstu zīmju izvietojumu. Šādā veidā izplatīts programmas nosaukums nedrīkst būt garāks par astoņām rakstu zīmēm.

XI nodaļa. Nacionālā elektronisko mediju padome

50. pants. Nacionālās elektronisko mediju padomes sastāvs

(1) Nacionālo elektronisko mediju padomi deviņu locekļu sastāvā ievēl Saeima. Ievēlēšanas kārtību nosaka Saeimas kārtības rullis.

(2) Nacionālās elektronisko mediju padomes locekļu kandidātus, kuri atbilst šā panta ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem, konsultējoties ar biedrībām un nodibinājumiem kas darbojas mediju un cilvēktiesību jomā, Saeimas Prezidijam izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

(3) Izvirzītajiem kandidātiem jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, ar augstāko izglītību un vismaz piecu gadu profesionālu vai akadēmisku pieredzi mediju vai cilvēktiesību jomā.

(4) Nacionālās elektronisko mediju padomes loceklis nedrīkst būt:

1) politisko partiju vai to apvienības amatpersona;

2) elektroniskā medija kapitāla daļu (akciju) īpašnieks;

3) sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

(5) Darbs Nacionālā elektronisko mediju padomē ir Padomes locekļa pamatdarbs. Uz Nacionālās elektronisko mediju padomes locekļiem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

51.pants Nacionālās elektronisko mediju padomes statuss

(1) Nacionālā elektronisko mediju padome ir neatkarīga institūcija – pilntiesīga autonoma iestāde, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko mediju jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi normatīvie akti. Nacionālā elektronisko mediju padome ir atvasināta publiska persona.

(2) Nacionālā elektronisko mediju padome darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, šā likuma un citu normatīvo aktu noteiktajām prasībām.

(3) Nacionālās elektronisko mediju funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu nodrošina no valsts budžeta. Nacionālās elektronisko mediju padomes budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez Nacionālās elektronisko mediju padomes saskaņošanas nav grozāms.

52.pants. Nacionālās elektronisko mediju padomes darbības nodrošināšana

(1) Nacionālās elektronisko mediju padomes darbu organizē, kā arī par tās uzdevumu izpildi atbild Nacionālās elektronisko mediju padomes priekšsēdētājs. Lai nodrošinātu Nacionālās elektronisko mediju padomes darbību un uzdevumu izpildi, Nacionālās elektronisko mediju padomes priekšsēdētājs:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Nacionālo elektronisko mediju padomi publisku personu institūcijās, kā arī attiecībās ar privātpersonām;

2) ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Ministru kabineta sēdēs;

3) rīkojas ar Nacionālās elektronisko mediju padomes finanšu līdzekļiem;

4) pieņem darbā un atbrīvo no darba Nacionālās elektronisko mediju padomes sekretariāta darbiniekus;

5) slēdz līgumus, kas nepieciešami Nacionālās elektronisko mediju padomes darba nodrošināšanai.

(2) Nacionālās elektronisko mediju padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā priekšsēdētāja pienākumus veic viņa vietnieks.

(3) Nacionālās elektronisko mediju padomes locekļu pienākumus un tiesības reglamentē Nacionālās elektronisko mediju padomes apstiprināti noteikumi par darbības iekšējo kārtību.

(4) Nacionālās elektronisko mediju padomes darbības nodrošināšanai tiek izveidots sekretariāts. Sekretariāta darbinieku darba attiecības regulē Darba likums.

(5) Sekretariāta darbinieku atalgojumu piešķirtā budžeta ietveros nosaka Padomes priekšsēdētājs atbilstoši tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu un darbinieku vienotajai darba samaksas sistēmai. Sekretariāta darbinieki nedrīkst saņemt atalgojumu tieši vai ar citu personu starpniecību no citiem elektroniskajiem medijiem.

(6) Padomes locekļiem un sekretariāta darbiniekiem ir tiesības uz tādiem pašiem pabalstiem un kompensācijām, kādas noteiktas valsts civildienesta ierēdņiem.

53.pants. Nacionālās elektronisko mediju padomes locekļa pilnvaras un to izbeigšanās

(1) Nacionālās elektronisko mediju padomes locekļus ievēl amatā uz pieciem gadiem. Nacionālās elektronisko mediju padomes locekļus var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(2) Nacionālās elektronisko mediju padomes locekļa pilnvaras izbeidzas:

1) sakarā ar Nacionālās elektronisko mediju padomes locekļa atbrīvošanu no amata;

2) sakarā ar Nacionālās elektronisko mediju padomes locekļa pilnvaru termiņa izbeigšanos;

3) ja Nacionālās elektronisko mediju padomes loceklis notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;
4) sakarā ar Nacionālās elektronisko mediju padomes locekļa nāvi.

(3) Saeima atbrīvo Nacionālās elektronisko mediju padomes locekli no amata, ja:

1) Nacionālās elektronisko mediju padomes loceklis atstāj amatu pēc paša vēlēšanās. Nacionālās elektronisko mediju padomes loceklis par amata atstāšanu rakstveidā paziņo Nacionālajai elektronisku mediju padomei, kura par to informē Saeimu ne vēlāk kā 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas;

2) Nacionālās elektronisko mediju padomes loceklis triju mēnešu laikā neattaisnoti nav piedalījies Nacionālās elektronisko mediju padomes darbā, vai ilgāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus;

3) ir konstatēti tādi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par Nacionālās elektronisko mediju padomes locekli.

54.pants. Nacionālās elektronisko mediju padomes kompetence elektronisko mediju jomā

(1) Nacionālā elektronisko mediju padome:

1) kārto izsniegto apraides atļauju un retranslācijas atļauju reģistru;

2) vāc, apkopo un analizē informāciju par elektronisko mediju darbību un attīstību;

3) sadarbojas ar citu valstu institūcijām, kas risina elektronisko mediju darbības un attīstības jautājumus;

4) pasūta elektronisko mediju jomas funkciju nodrošināšanai nepieciešamos socioloģiskos un citus pētījumus par nozares darbību un attīstību;

5) uzklausa, analizē un apkopo skatītāju un klausītāju ierosinājumus, sūdzības un citu informāciju par elektronisko mediju darbību;

6) pieprasa no elektronisko mediju raidījumu ierakstus gadījumos, kad ir saņemta sūdzība, un gādā par to saglabāšanu līdz galīgai sūdzības izskatīšanai

7) pieprasa no elektroniskajiem medijiem dokumentus, kas apliecina, ka tie ievēro šā likuma 41. un 42. panta noteikumus;

8) veic elektronisko mediju darbības monitoringu un apkopo tā rezultātus.

(2) Nacionālā elektronisko mediju padome kontrolē šā likuma ievērošanu:

1) uzklausot un pārbaudot sūdzības;

2) kontrolējot elektronisko mediju programmu uzskaiti;

3) veicot izplatīto programmu satura un kvalitātes izlases veida pārbaudes.

(3) Nacionālā elektronisko mediju padome izstrādā un ar normatīvajiem noteikumiem apstiprina Nacionālo elektronisko mediju nozares attīstības stratēģiju. Nacionālā elektronisko mediju nozares attīstības stratēģija ir ārējs normatīvs akts.

55.pants. Nacionālās elektronisko mediju padomes tiesības

Nacionālajai elektronisko mediju padomei ir tiesības:

1) pārbaudīt elektroniskā medija izplatīto programmu uzskaiti un ierakstus;

2) pieprasīt no elektroniskajiem medijiem, ja tās pieprasa vai iegūst valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu vai maksājumu atvieglojumus, finansiālās darbības pārskatu.

56.pants. Nacionālās elektronisko mediju padomes kompetence sabiedrisko elektronisko mediju jomā

(1) Nacionālā elektronisko mediju padome, konsultējoties ar sabiedriskajiem elektroniskajiem medijiem, izstrādā un apstiprina sabiedrisko elektronisko mediju programmu gada plānu.

(2) Nacionālā elektronisko mediju padome, konsultējoties ar sabiedriskajiem elektroniskajiem medijiem, sagatavo priekšlikumus valsts budžeta likuma projektam sabiedrisko mediju programmu gada plānu izpildei, kā arī pēc attiecīgā likuma pieņemšanas lemj par piešķirto līdzekļu sadalījumu atbilstoši apstiprinātajiem sabiedrisko mediju programmu gada plāniem.

(3) Nacionālā elektronisko mediju padome, balstoties uz sabiedrisko elektronisko mediju programmu gada plānu, nosaka pamatotu un taisnīgu valsts budžeta dotācijas sadalījumu starp Latvijas Radio un Latvijas Televīziju.

(4) Nacionālā elektronisko mediju padome izstrādā un apstiprina Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas statūtus, ieceļ un atceļ to ģenerāldirektorus un zvērinātus revidentus, apstiprina un atceļ valdes locekļus, uzrauga sabiedrisko elektronisko mediju darbību, kontrolējot, vai to veidotā programma atbilst sabiedrisko elektronisko mediju darbības pamatnosacījumiem un vai finanšu līdzekļi tiek tērēti atbilstoši apstiprinātajam budžetam, kā arī veic citas šajā likumā paredzētās funkcijas

(5) Pieņem lēmumu par sabiedrisko elektronisko mediju darbības izbeigšanu vai turpināšanu, reorganizāciju, pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu

(6) Nacionālā elektronisko mediju padome nodrošina sistemātisku kontroli par sabiedrisko elektronisko mediju finansiālo stāvokli.

XII nodaļa Sabiedriskie elektroniskie mediji

57.pants Sabiedrisko elektronisko mediju darbības pamatnosacījumi

(1) Sabiedriskie elektroniskie mediji ir redakcionāli neatkarīgi un finansiāli patstāvīgi.

(2) Sabiedriskie elektroniskie mediji nav privatizējami ne kopumā, ne pa daļām. Sabiedrisko mediju manta nav ieķīlājama, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu.

(3) Ar Nacionālās elektronisko mediju padomes atļauju sabiedriskajiem elektroniskajiem medijiem ir tiesības piedalīties komercsabiedrību dibināšanā, iegādāties, ieķīlāt tām piederošu citu komercsabiedrību kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīrus, ja tas tieši vai netieši nepasliktina vai neapdraud sabiedrisko elektronisko mediju programmu kvalitāti.

(4) Sabiedriskajiem elektroniskajiem medijiem ir tiesības normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iegādāties tās darbībai nepieciešamo nekustamo mantu. Lai iegādātos nekustamo mantu par valsts budžeta līdzekļiem vai lai šādu nekustamo mantu atsavinātu, nepieciešams saņemt Nacionālās elektronisko mediju padomes piekrišanu.

(5) Sabiedriskie elektroniskie mediji ir Latvijas Radiofona, bijušās Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas, Latvijas Republikas Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas, valsts uzņēmumu “Latvijas Radio” un “Latvijas televīzija”, kā arī valsts bezpeļņas SIA “Latvijas Radio” un valsts bezpeļņas SIA “Latvijas Televīzija”, tiesību un saistību pārņēmēju.

58.pants Sabiedrisko elektronisko mediju pārvalde

(1) Sabiedriskos elektroniskos medijus vada ģenerāldirektori, kurus uz pieciem gadiem ieceļ Nacionālā elektronisko mediju padome, noslēdzot darba līgumu. Ģenerāldirektori pēc amata ir sabiedrisko elektronisko mediju valdes priekšsēdētāji.

(2) Sabiedrisko elektronisko mediju ģenerāldirektoru var iecelt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Sabiedrisko elektronisko mediju Ģenerāldirektors un valdes loceklis nedrīkst:

2) darboties politiskajās partijās vai to apvienībās, bet gadījumā, ja viņš darbojas kādā politiskajā partijā vai to apvienībā, šī darbība ir jāaptur;

3) nedrīkst būt neviena elektroniskā medija kapitāla daļu (akciju) īpašnieks;

4) nedrīkst būt sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

(3) Uz sabiedrisko elektronisko mediju ģenerāldirektoru un valdes locekļiem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

(4) Ģenerāldirektoram var būt divi vietnieki. Ģenerāldirektora prombūtnes laikā viņa pienākumus pēc ģenerāldirektora norādījuma pilda viens no vietniekiem.

(5) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas struktūrvienību vadītājus darbā pieņem ģenerāldirektors.

(6) Ģenerāldirektors tikai ar valdes piekrišanu var rīkoties šādos gadījumos:

1) nosakot programmu politikas koncepciju un pamatvirzienus;

2) sagatavojot ikgadējo finansu plānu;

3) slēdzot darba koplīgumu.

59. pants. Sabiedrisko elektronisko mediju programmas

(1) Sabiedriskie elektroniskie mediji nodrošina informāciju sabiedrības locekļu pamatotai un brīvai viedokļu veidošanai.

(2) Sabiedrisko elektronisko mediju programmu veidošana atbilst augstām ētikas un kvalitātes prasībām un tā atspoguļo sabiedrības uzskatu dažādību. Sabiedrisko elektronisko mediju programmās nedrīkst īstenot tikai atsevišķu politisku, ideoloģisku, ekonomisku, reliģisku vai citu grupu intereses

(3) Sabiedrisko elektronisko mediju programmu veidošanā ievēro Latvijas sabiedrības dažādību sociālā, ekonomiskā, reģionālā, izglītības un kultūras ziņā, ņemot vērā cilvēka tiesības un pamatbrīvības, vienlīdzību likuma priekšā, uzskatu un izteiksmes brīvību, tiesības brīvi saņemt un izplatīt informāciju, nevainīguma prezumpciju, personiskās dzīves, kā arī goda un cieņas neaizskaramību.

(4) Sabiedriskie elektroniskie mediji paredz programmu veidošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

(5) Sabiedriskie elektroniskie mediji savās programmās veicina sabiedrības integrāciju un saliedētību.

(6) Sabiedriskie elektroniskie mediji savās programmās :

1) nodrošina objektīvu, neatkarīgu ziņu un analītisku komentāru veidošanu;

2) nodrošina daudzpusīgas un objektīvas informācijas sniegšana sabiedrībai, pēc iespējas plašāk atspoguļojot tās uzskatu dažādību, kā arī tajā pastāvošos politiskos, filozofiskos, reliģiskos, zinātnes, ekonomiskos un kultūras virzienus;

3) ietver nozīmīgu daļu Latvijā veidotu oriģinālo raidījumu un rada sabiedrisko diskusiju iespējamību, kurā tiek pausts iespējami plašs uzskatu loks;

4) sniedz ieguldījumu nacionālā un Eiropas kultūras mantojuma novērtēšanā, saglabāšanā un izplatīšanā;

5) nodrošina saskaņā ar normatīvajiem aktiem aģitācijas informēšanas iespējas pirms vēlēšanām un tautas nobalsošanas.

(7) Sabiedrisko elektronisko mediju pirmā programma pamatā tiek veidota valsts valodā. Atsevišķos gadījumos pirmajā programmā ir atļauts iekļaut arī Latvijā veidotus oriģinālos raidījumus ar subtitriem valsts valodā un oriģinālu skaņas pavadījumu.

(8) Sabiedrisko elektronisko mediju programmās ne mazāk kā 30 procenti raidlaika jāparedz neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem.

60.pants. Sabiedrisko elektronisko mediju programmu izplatīšana

(1) Sabiedrisko elektronisko mediju apraidei ir jānodrošina pieejamība visiem Latvijas iedzīvotājiem.

(2) Sabiedriskajiem elektroniskajiem medijiem ir tiesības pārraidīt programmas jebkurā tehniskā veidā.

(3) Sabiedrisko elektronisko mediju programma publiskajos elektronisko sakaru tīklos pakalpojumu galalietotājiem tiek nodrošināta nemainītā veidā.

(4) Ar Nacionālās elektronisko mediju padomes atļauju sabiedriskie elektroniskie mediji ir tiesīgi sniegt papildu programmu pakalpojumus neatkarīgi no to piegādes vai finansējuma veid a.

61.pants. Sabiedrisko elektronisko mediju arhīvi (videokrātuves un fonotēka)

(1) Sabiedrisko elektronisko mediju veidotie vai to programmām veidotie audio un audiovizuālie darbi un fonogrammas ar kultūrvēsturisku vērtību ir nacionālā kultūras mantojuma un Latvijas nacionālā arhīva fonda sastāvdaļa, kuru uzrauga, saglabā un izmanto atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajam.

(2) Ja valsts arhīvu sistēmas ietvaros paredzēts veikt sabiedrisko elektronisko mediju arhīvos esošo materiālu pārkopēšanu nolūkā tos uzglabāt pastiprinātas drošības apstākļos, tad arhīvs sedz pārkopēšanas tehniskās izmaksas. Dubultās kopijas izgatavojamas programmām ar īpašu kultūrvēsturisku nozīmi, to izveidošana paredzēta tikai uzglabāšanai, un nav atļauta šo kopiju jebkāda veida lietošana vai publiskošana.

(3) Sabiedriskie elektroniskie mediji ir tiesīgi izmantot savus arhīva materiālus jebkurā iespējamā veidā gan raidīšanas nolūkos, gan ikvienā citā veidā atbilstoši Autortiesību likumam. Sabiedriskajiem elektroniskajiem medijiem ir tiesības savu programmu veidošanā izmantot valsts arhīva fondus, sedzot tikai nepieciešamās tehniskās pavairošanas izmaksas. Pieeju var liegt vienīgi ierobežotas pieejamības informācijai atbilstoši Informācijas atklātības likumam.

62. pants. Latvijas Televīzijas pienākumi atbalstam Latvijas filmu nozarei

(1) Latvijas Televīzija savās programmās nodrošina Latvijas nacionālā audiovizuālā mantojuma pieejamība sabiedrībai, veicot nacionālo filmu iepirkšanu, savās programmās demonstrējot nacionālās filmas; nodrošinot Latvijas nacionālā audiovizuālā mantojuma pieejamību sabiedrībai un veicot citus atbalsta pasākumus Latvijas filmu nozarei saskaņā ar Filmu likumu.

(2) Latvijas Televīzija nacionālo filmu mantojuma jautājumos sadarbojas ar Valsts aģentūru „Nacionālais kino centrs”.

(3) Starp Valsts aģentūru „Nacionālais kino centrs” un Latvijas Televīziju tiek noslēgta vienošanās, kurā nosaka kārtību, kādā Latvijas Televīzijai ir pienākums iesaistīties nacionālo filmu kopražojumos un iepirkšanā piešķirtā budžeta ietvaros. Vienošanās termiņš ir 3 gadi, un tā ik reizi ir noslēdzama ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms nākamā perioda sākuma datuma. Nacionālo filmu kopražojumiem un filmu iepirkšanai nepieciešamais finansējums Latvijas Televīzijai tiek piešķirts kā ikgadēja valsts mērķdotācija no valsts budžeta.

(4) Latvijas Televīzija, gatavojot budžeta pieprasījumu kārtējam gadam, iekļauj šā panta pirmajā daļā minēto pasākumu veikšanai nepieciešamo finansējumu.

63.pants. Sabiedrisko elektronisko mediju finansējuma avoti

(1) Sabiedrisko elektronisko mediju finansiālā nodrošinājuma avoti ir:

1) valsts budžeta dotācija;

2) ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

3) dāvinājumi, ziedojumi, sponsorējumi un citi ieņēmumi.

(2) Valsts finansējums sabiedriskajiem elektroniskajiem medijiem norādāms atsevišķā valsts budžeta apakšprogrammā.

(3) No valsts budžeta nodrošina:

1) ikgadējo sabiedriskā pasūtījuma izpildi :

a) šajā likumā noteikto uzdevumu veikšanu un Sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanu;

b) programmu izplatīšanai visā valsts teritorijā, kā arī mērķauditorijai ārpus valsts robežām;

c) darbinieku algošanai un īpašam riskam pakļauto darbinieku apdrošināšanai;

2) infrastruktūras nodrošināšanu :

a) valdījumā esošo ēku, zemes, telpu, iekārtu un tehniskā aprīkojuma iegādei un uzturēšanai,

b) lietošanā esošo ēku, zemes, telpu, iekārtu un tehniskā aprīkojuma nomas, komunālajiem un nodokļu maksājumiem,

c) u.c. ar uzturēšanu saistītie izdevumi

3) sabiedrisko elektronisko mediju attīstībai atbilstoši Nacionālās Elektronisko mediju padomes apstiprinātajai „Nacionālai elektronisko mediju nozares attīstības stratēģijai”;

4) Latvijas Radio kora darbības atbalstīšanu, nodalot no Latvijas Radio piešķirtā finansējuma attiecīgu valsts mērķdotāciju.

(4) Ja kāda nozīmīgai sabiedrības daļai svarīga notikuma atspoguļošana nav ietverta sabiedrisko elektronisko mediju programmu gada plānā, sabiedriskajiem elektroniskajiem medijiem ir tiesības pieprasīt no attiecīgā pasākuma organizatora savu izdevumu atmaksu, ja notikums atspoguļots pēc pasākuma organizētāja iniciatīvas.

(5) Sabiedriskie elektroniskie mediji valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no tiem veicamo izdevumu izdarīšanai atver kontus Valsts kasē.

XIII nodaļa Sabiedriskais pasūtījums

64.pants. Sabiedriskais pasūtījums

(1) Sabiedriskā pasūtījuma nosacījumus ietver līgumos, ko Nacionālā elektronisko mediju padome noslēdz ar elektroniskajiem medijiem par valsts budžetā paredzēto līdzekļu izlietošanas kārtību mediju uzdevumu īstenošanai.

(2) Sabiedrisko pasūtījumu pilda sabiedriskie elektroniskie mediji. Daļu sabiedriskā pasūtījuma Nacionālā Elektronisko mediju padome var konkursa kārtībā nodot citiem elektroniskajiem medijiem, atbilstoši Nacionālo elektronisko mediju nozares attīstības stratēģijai, ja kopējā Sabiedriskā pasūtījuma izmaksu summa no citiem elektroniskajiem medijiem kalendārajā gadā nepārsniedz piecpadsmit procentus no sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem.

(3) Sabiedriskie elektroniskie mediji ar sabiedrisko pasūtījumu piešķirtos līdzekļus izmanto satura veidošanai un infrastruktūras uzturēšanai, kā arī ar infrastruktūras attīstību saistītām investīcijām. Raidījuma, izņemot ziņu raidījumus, satura veidošanai paredzēto līdzekļu izlietojuma principi un struktūra tiek noteikta Nacionālās elektronisko mediju padomes izstrādātā nolikumā.

(4) Sabiedriskie elektroniskie mediji valsts budžeta līdzekļus var izmantot vienīgi Sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai. Visa pārējā sabiedrisko elektronisko mediju darbība, kas nav tieši saistīta ar Sabiedriskā pasūtījuma izpildes nodrošināšanu, tiek realizēta par saimnieciskajā darbībā iegūtajiem līdzekļiem.

(5) Sabiedriskā pasūtījuma apjoms elektroniskajiem medijiem, kas nav sabiedriskie elektroniskie mediji, atbilst ikgadējā valsts budžeta apakšprogrammā piešķirtajiem līdzekļiem. Par tā izpildi tiek slēgts līgums uz laiku, kas nepārsniedz vienu saimniecisko gadu.

Pārejas noteikumi

1. Nacionālā elektronisko mediju padome ir Nacionālās radio un televīzijas padomes tiesību un saistību pārņēmēja.

2. Līdz 2010.gada 1.janvārim Nacionālā radio un televīzijas padome iesniedz pieteikumu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram par bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” un bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” izslēgšanu no uzņēmumu reģistrā un ierakstīšanu komercreģistrā kā Valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” un Valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija. Līdz attiecīgo sabiedrību ierakstīšanai komercreģistrā to uzņēmējdarbība veicama atbilstoši tiem likumiem, saskaņā ar kuriem tās darbojās līdz 2004.gada 31.decembrim.”

3. Līdz 2010.gada 1.janvārim Latvijas Televīzija un Latvijas Radio izstrādā nolikumu Sabiedriskā pasūtījuma veidošanai paredzēto līdzekļu izlietojumam.

4. Līdz 2010.gada 1.janvārim Nacionālā elektronisko mediju padome iesniedz Finanšu ministrijā jaunā budžeta pieprasījumu.

5. Nacionālā elektronisko mediju padome līdz 2010.gada 1.janvārim apstiprina Nacionālo elektronisko mediju nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2009. – 2011.gadam. Pēc stratēģijas apstiprināšanas spēku zaudē “Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālā koncepcija 2009. – 2011.gadam”.

6. Līdz 2011.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumi Nr.714 “Kārtība, kādā tiek ieviesta elektronisko saziņas līdzekļu veidoto programmu apraide ciparformātā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Šajā likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1989.gada 3.oktobra direktīvas 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 30.jūlija direktīvas 97/36, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra direktīva 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos.

Likumprojekta

“Elektronisko mediju likums ”

ANOTĀCIJA 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Esošā Radio un televīzijas likuma pielietošanas pieredze mūsu “straujajos laikos” skaidri uzrāda gan likuma nepilnības, gan arī nespēju jaunajos apstākļos juridiski regulēt vairākus svarīgus nozares jautājumus. Papildus arī jāiestrādā nacionālajā likumdošanā Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas normas. Situāciju elektronisko mediju jomā ļoti nopietni ietekmē kā jau notikušās, tā arī topošās kardinālās pārmaiņas nozares tehnoloģijā. Trešo problēmu grupu veido jautājumi, kas saistīti ar elektronisko mediju lomu demokrātijas un brīvā tirgus procesu attīstībā Latvijā.

1. Viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem ir bažas par Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) iespējamo pakļaušanu politiskam spiedienam, kas tiek pamatotas pirmām kārtām ar Padomes veidošanas kārtību.

2. Kā zināms, sabiedrisko mediju neatkarība sabiedrībā tiek apšaubīta arī to finansēšanas kārtības dēļ, jo līdzekļi tiem tiek iedalīti no valsts budžeta.

3. Konsekventi jānostiprina sabiedrisko mediju redakcionālā neatkarība, vienlaicīgi nodrošinot nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu tikai sabiedrības vajadzību apmierināšanai, to vajadzību, ko komerciālie mediji neapmierina nemaz vai arī apmierina nepietiekami kvalitatīvi. It sevišķi: a) sociālās, politiskās, kultūras un ekonomiskās informācijas, kā arī tās analīzes sistemātiskuma un daudzpusības nodrošināšanai; b) bērnu raidījumu bloka izveidei, aptverot visas vecuma grupas, veicinot bērnu un pusaudžu attīstību un socializāciju; c) nacionālās kultūras (ieskaitot zinātni un izglītību) saglabāšanas un attīstības procesu aptveršanu; d) sabiedrībai svarīgu notikumu un procesu daudzpusīgu atspoguļošanu, demokrātiskas diskusijas uzturēšanu. Lai to panāktu, likumprojektā no jauna definēts sabiedriskā (nacionālā) pasūtījuma jēdziens. Tas vairs nebūs attiecināts uz visu sabiedrisko mediju raidījumu kopumu, bet gan uz to augstākminētiem blokiem, norādot tiem paredzēto raidlaika un līdzekļu apjomu un atstājot bloku konkrēto raidījumu izvēli paša mediju ziņā, arvien lielāku to daļu pasūtot atklātu konkursu rezultātā.

4. Šaubas, ko pauž komerciālo mediju pārstāvji par NRTP piemītošo interešu konfliktu, Padome ir visu elektronisko mediju darbības atbilstības likuma prasībām kontrolētāja, vienlaicīgi būdama kā valsts daļu turētāja īpaši ieinteresēta sabiedrisko mediju labklājībā.

5. Esošais likums tika izstrādāts laikā, kad galvenais programmu izplatīšanas veids bija zemes apraide. Pašlaik priekšgalā izvirzījusies kabeļu un satelītu apraide, bet īpašu uzmanību kā publiskas apraides vide izraisa internets, uz kuru esošais likums neattiecas. Tas, starp citu, nopietni apdraud reklāmas likuma ievērošanu, jo Radio un televīzijas likums neiekļauj savā jurisdikcijā preses elektroniskās versijas, kas pēdējā laikā ir kļuvušas par īstiem audiovizuāliem produktiem un uz kuriem tomēr, atšķirībā no televīzijas kanāliem neattiecas, piemēram, aizliegums uz alkohola reklāmu.

Likumprojektu izstrādāja darba grupa, ko NRTP izveidoja sadarbībā ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju, Latvijas Radio, Latvijas Televīziju, kā arī ar Kultūras un Satiksmes ministrijām, Latvijas Valsts Radio un televīzijas centru, Reklāmas asociāciju un citām ieinteresētām organizācijām.

Balstoties uz 2005. gada negatīvo pieredzi, kad Saeima pieņēma Radio un televīzijas likumprojektu un Sabiedrisko raidorganizāciju likumprojektu pirmajā lasījumā un kad uz otro lasījumu tika iesniegti vairāk kā 400 priekšlikumi, kas bija diametrāli pretēji viens otram, tad šoreiz NRTP vadītā darba grupa panāca vienprātību no visiem darba grupas locekļiem stratēģiski būtiskajos jautājumos likumprojektā – sabiedrisko elektronisko mediju finansējums, sabiedriskais pasūtījums, sabiedrisko elektronisko mediju dalība reklāmas tirgū, citi ar reklāmu saistītie jautājumi, NRTP reorganizācijas kārtība un citi. Šāds consensus tika panākts kā svarīgs priekšnosacījums sekmīgai likumprojekta virzībai Saeimā.

Darba grupa centās noformulēt un pēc iespējas iestrādāt savā likumprojektā sabiedrības vajadzības, aizstāvēt vārda un mediju brīvību gan juridiski, gan attīstot infrastruktūru vārda brīvības telpas reālai izvēršanai, sniedzot indivīdiem un visdažādākajām to grupām arvien lielākas iespējas piedalīties publiskajā sabiedriskajā diskusijā, izjust savu piederību ne tikai savai zemei, bet arī savai valstij, pārvarot šo divu pretdabisko jēdzienu pretstatīšanu, kas pašlaik vērojama prāvā sabiedrības daļā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Projekts atspoguļo kopīgu apņēmību meklēt problēmu risinājumus, kas nodrošinātu sabiedrības vajadzības un kuru pamatā būtu visu ar nozari saistīto struktūru interešu saskaņošana. Likumprojekts balstās uz vienotu konceptuālu pieeju un, ieviešot tajā izmaiņas, būtu jāņem vērā, ka tā panti ir savstarpēji saistīti un iespējamie labojumi ir saskaņojami ar likumprojekta kopīgo garu un konceptuālo uzstādījumu.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, līdz 2012.gadam likumprojekts tiks realizēts apstiprinātā valsts budžeta ietvaros. Pēc 2012.gada ir jāizstrādā jauns sabiedrisko elektronisko mediju finansējuma pieprasījums, kurš paredzētu finansējuma palielinājumu sabiedriskā pasūtījuma izpildei, infrastruktūras nodrošināšanai, attīstībai, kā arī Latvijas Radio kora darbības nodrošināšanai. (likumprojekta 63.panta 2. un 3.daļa).

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Jāveic grozījumi 1999.gada 16.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.48 „Par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem”.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

Direktīvas 89/552/EEC, 97/36/EK, 2007/65/EEK 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Raidorganizāciju Asociācija

Latvijas Reklāmas asociācija

VB SIA “Latvijas Televīzija”

VB SIA “Latvijas Radio”

VAS „Latvijas Valsts Radio un televīzijas centrs”

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija

Latvijas Raidorganizāciju Asociācija – pilnībā atbalsta likumprojektu

Latvijas Reklāmas asociācija – iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā

VB SIA “Latvijas Televīzija” – iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā

VB SIA “Latvijas Radio” – iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā

VAS „Latvijas Valsts Radio un televīzijas centrs” – iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, Padomes funkcijas tiek paplašinātas veicot uzraudzību pār elektroniskajiem medijiem, kas sniedz pakalpojumus pēc pieprasījuma.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība tiks informēta, publicējot normatīvo aktu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, NRTP interneta vietnē.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts neierobežo indivīda tiesības.