R ī g ā

 

 

R ī g ā

 

2009.gada 4.jūnijā   Nr. 9/10-

Saeimas Prezidijam

 

          Sociālo un darba lietu komisija lūdz Saeimas Prezidiju ziņot un iekļaut kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”” 

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai.

Komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to 11.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:

1)    likumprojekts uz 2 lapām;

2)    anotācija likumprojektam uz 11 lapām.

 

 Priekšsēdētājas biedre                                                               S.Bendrāte

 


Likumprojekts

 

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā

 

Izdarīt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 12.nr.; 2004, 11.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 13.nr.; 2007, 15.nr.; 2009, 6.nr.) šādus grozījumus:

 

 

1. Papildināt 3. 1 panta pirmo daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

„5) apmācību programmu nodrošināšana pieaugušo iesaistei mūžizglītībā;

6) apmācību programmu apguves nodrošināšana bezdarba riskam pakļautām, strādājošām personām.”

 

          2. Papildināt 3. 1 pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

„(6) Apmācību programmu nodrošināšanu pieaugušo iesaistei mūžizglītībā organizē, lai dotu iespēju pieaugušajiem papildināt un pilnveidot darba dzīvei nepieciešamās zināšanas un prasmes.

(7) Apmācību programmu apguvi bezdarba riskam pakļautām, strādājošām personām organizē, lai dotu iespēju šādām personām pilnveidot savas profesionālās prasmes un iemaņas un veicinātu ilgtspējīgu darba vietu saglabāšanu.”

 

3. Papildināt 4.panta trešo daļu aiz vārdiem „stipendijas piešķiršanas” ar vārdiem „ atlīdzināšanas un piedzīšanas”.

          4. Papildināt 5.panta trešo daļu aiz vārda „tālākizglītības” ar vārdiem „apmācību programmu nodrošināšanu pieaugušo iesaistei mūžizglītībā, apmācību programmu apguves nodrošināšanu bezdarba riskam pakļautām, strādājošām personām”.

5. Papildināt 12.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Personai, kura bezdarbnieka statusu zaudējusi šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 11.punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības pabeigt šī likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktā minētā aktīvā nodarbinātības pasākuma laikā iesāktās apmācību programmas.”

    

6. Papildināt 15.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Personai, kura darba meklētāja statusu zaudējusi šā panta trešās daļas 1., 2. un 7. punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības pabeigt šā likuma 3.panta pirmās daļas 3.punktā minētā aktīvā nodarbinātības pasākuma laikā iesāktās apmācību programmas.”

 

7. Aizstāt 16.panta otrajā daļā tekstu „3.1 panta pirmajā daļā” ar tekstu
„ 3.1 panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā”.

 

8. Papildināt 16.pantu ar (2.)1 un (2.)2daļu šādā redakcijā:

„(2.1) Šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības un tiesības iesaistīties šā likuma 3.1panta pirmās daļas 5.punktā noteiktajā preventīvajā bezdarba samazināšanas pasākumā ir darbspējīgai, bezdarba riskam pakļautai personai, kura atbilst šā likuma 2.panta otrās daļas prasībām, ir sasniegusi 25 gadu vecumu un atrodas darba tiesiskajās attiecībās (izņemot valsts civildienesta ierēdņa statusā esoša persona).

(2.2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības un tiesības iesaistīties šā likuma 3.1panta pirmās daļas 6.punktā preventīvajā bezdarba samazināšanas pasākumā ir darbspējīgai, bezdarba riskam pakļautai personai, kura atbilst šā likuma 2.panta otrās daļas prasībām, ir sasniegusi 15 gadu vecumu, nav sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kura darba tiesisko attiecību ietvaros ilgtspējīgā darba vietā strādā nepilnu darba laiku (noteiktais darba laiks ir īsāks par Darba likumā noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laiku) saistībā ar darba apjoma samazināšanos ekonomiskās krīzes vai globalizācijas faktoru ietekmes dēļ.

(2.3) Persona, kura ir uzsākusi dalību šā likuma 3.1panta pirmās daļas 5. un  6.punktā minētajos preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, ir tiesības pabeigt pasākuma laikā iesāktās apmācību programmas arī pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas.”

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 


 

Likumprojekta

 

„Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”

 

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

 

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Ministru kabinetā 2009.gada 3.februārī apstiprinātā Latvijas ekonomikas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna (prot. Nr.9 48§) 33.2.4.apakšpunktā noteikto uzdevumu – pilnveidot Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā un Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumos Nr.166 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.166) noteikto aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu regulējumu, lai pēc iespējas nodrošinātu elastīgāku un darba tirgus situācijai atbilstošāku pakalpojumu  sniegšanu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām.

 

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Ekonomiskās krīzes un globalizācijas faktoru ietekmes dēļ arvien vairāk cilvēki nonāk bezdarba situācijā, paliekot ne tikai bez darba, bet arī bez iztikas līdzekļiem (2009.gada  maijā bezdarbnieka statusā atradās jau 125 868 personas, bezdarba līmenim sasniedzot jau 11,2 %), jo tikai apmēram pusei no personām, kuras ieguvušas bezdarbnieka statusu, ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu. Arī aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu klāsts ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ nav pieejams visiem Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – Aģentūra) klientiem - bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām.

Iepriekš minētā iemesla dēļ, kā arī ņemot vērā darba tirgus situācijas straujās izmaiņas un lai bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām  sniegtu pēc iespējas atbilstošākus un elastīgākus nodarbinātības pasākumus, nepieciešams pārskatīt normatīvo regulējumu attiecībā par aktīvajiem nodarbinātības un preventīvajiem bezdarba samazināšanas pasākumiem, pilnveidojot efektīvākos un ieviešot jaunus nodarbinātības pasākumus.

Nodarbinātības pasākumu pārskatīšanas nepieciešamību uzsvērušas arī starptautiskās institūcijas (Eiropas Komisija, Pasaules Banka, Starptautiskais valūtas fonds un citas ES institūcijas).

Tāpat Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (turpmāk – Likums) nepieciešamas  ieviest šādas izmaiņas:

 

1. Šobrīd atbilstoši Likumam, personai, kura ir zaudējusi bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, nav tiesības saņemt statusa laikā pienākošos pakalpojumus, līdz ar to gadījumā, ja persona vairs neatbilst statusa saglabāšanas kritērijiem, personai pakalpojumus tiek pārtraukts sniegt. Iepriekš minētais nosacījums neļauj iespēju personai, kura, piemēram, ir uzsākusi kādu apmācību programmu, iespēju to apgūt līdz galam un saņemt dokumentu, kas apliecina konkrēto prasmju, iemaņu vai profesijas iegūšanu, kā rezultātā netiek celta attiecīgās personas konkurētspēja darba tirgū un arī valsts neefektīvi ir ieguldījusi finanšu  līdzekļus konkrētā cilvēka apmācībā. Līdz ar to nepieciešams Likumā atrunāt iespēju personām atsevišķos gadījumos, kad persona ir rīkojusies pēc labas ticības un pildījusi visus nepieciešamos pienākumus, pabeigt apmācību programmas arī pēc attiecīgā statusa zaudēšanas.

2. Ministru kabinets 2009.gada 3.martā, pieņemot noteikumus Nr. 212 „Noteikumi par bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā" (prot Nr.15, 14 §), Labklājības ministrijai uzdeva sagatavot un līdz 2009.gada 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumu Likumā, papildinot Likuma 4.panta trešajā daļā ietverto Ministru kabineta deleģējumu un paredzot, ka Ministru kabinets nosaka arī bezdarbnieka stipendijas atlīdzināšanas un piedzīšanas kārtību. Minētais uzdevums tika noteikts, ņemot vērā, ka apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumos tika iekļautas tiesību normas attiecībā par stipendijas atlīdzināšanas un piedzīšanas kārtību, kas nav noteikts Likuma 4.panta trešajā daļā.

 

3. Normatīvā akta projekta būtība

 

 Likumprojekta mērķis ir novērst šīs anotācijas I sadaļas 2.punktā minētās problēmas, attiecīgi izdarot grozījumus Likumā, kura mērķis ir sniegt atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām, lai veicinātu to konkurētspēju darba tirgū.

 

Ar likumprojektu t iks veiktas šādas izmaiņas Likumā:

 

1. Tiks ieviesti jauni preventīvie bezdarba samazināšanas pasākumi:

1.1. apmācību programmu nodrošināšana pieaugušo iesaistei mūžizglītībā, kura dos iespēju pieaugušajiem papildināt un pilnveidot darba dzīvei nepieciešamās zināšanas un prasmes.

Pasākumā plānots iesaistīt darbspējīgu, bezdarba riskam pakļautu personu, kura ir sasniegusi 25 gadu vecumu un atrodas darba tiesiskajās attiecībās (izņemot valsts civildienesta ierēdņa statusā esoša persona).

Detalizētākus pasākuma organizēšanas un finansēšanas jautājumus plānots noteikt MK noteikumos Nr.166, izdarot attiecīgos grozījumus.

Piemēram, plānots noteikt kritērijus, pēc kuriem tiks noteikta personas prioritāte iesaistīties pasākumā:

1)izglītība ir iegūta pirms 10 gadiem;

2) pie pašreizējā darba devēja nodarbināts ilgāk par pieciem gadiem;

3) ir noteikta invaliditāte;

4) ir divi vai vairāk apgādājamie;

            5) darba devējs iesniegumā norādījis, ka vismaz gadu pēc apmācību pabeigšanas turpinās darba tiesiskās attiecības ar personu utml.

Tāpat attiecībā uz šo pasākumu plānots pārņemt Vācijas pieredzi un pasākumu īstenotāju izvēlē piemērot apmācību kuponu („vaučeru”) metodi, kas dod tiesības pasākuma īstenotājus – izglītības iestādes izvēlēties pašai pasākumā iesaistītajai bezdarba riskam pakļautajai personai, attiecīgi saņemot karjeras konsultanta atzinumu, kas apliecina nepieciešamību iesaistīties konkrētās izglītības programmas apguvē, lai celtu konkurētspēju darba tirgū;

1.2. apmācību programmu apguves nodrošināšana bezdarba riskam pakļautām, strādājošām personām, kas dos iespēju šādām personām pilnveidot savas profesionālās prasmes un iemaņas un veicinās ilgtspējīgu darba vietu saglabāšanu. Pasākumā plānots iesaistīt darbspējīgu, bezdarba riskam pakļautu personu, kura ir sasniegusi 15 gadu vecumu, bet nav sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kura darba tiesisko attiecību ietvaros ilgtspējīgā darba vietā strādā nepilnu darba laiku (noteiktais darba laiks ir īsāks par Darba likumā noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laiku) saistībā ar darba apjoma samazināšanos ekonomiskās krīzes vai globalizācijas faktoru ietekmes dēļ.

Tāpat kā iepriekš minētajā pasākumā, detalizētākus pasākuma organizēšanas un finansēšanas nosacījumus plānots noteikt MK noteikumos Nr.166. Piemēram, atrunāt, ka pasākums tiks organizēts, ja tiks saņemts  attiecīgs rakstisks iesniegums no darba devēja, kurā darba devējs apliecinās, ka saistībā ar darba apjoma samazināšanos ekonomiskās krīzes vai globalizācijas faktoru ietekmes dēļ ir spiests samazināt konkrētajam darbiniekam darba laiku un apmācības nepieciešamas ilgtspējīgas darba vietas saglabāšanai. Tāpat MK noteikumos Nr.166 plānots iekļaut nosacījumu, ka pasākuma laikā apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus varēs izlietot  personas ikmēneša mācību pabalstam, pabalstu piešķirot proporcionāli samazinātā darba laika apmēram, piemērojot valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi, bet ne vairāk kā 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Attiecīgais pasākums dos iespēju darba devējam saglabāt esošo darba vietu, kuru ekonomiskās krīzes un globalizācijas faktoru ietekmē darba devējam ir grūtības saglabāt un iegūt kvalificētāku darbinieku, bet darbiniekam daļēji saņemt iztrūkstošās darba algas kompensāciju, kas radusies darba laika un apjoma samazināšanas rezultātā, attiecīgi ceļot arī savu konkurētspēju  darba tirgū.

Arī šajā pasākumā plānots pārņemt Vācijas pieredzi un pasākumu īstenotāju izvēlē piemērot apmācību kuponu („vaučeru”) metodi.

 

2. Paplašināts Ministru kabineta deleģējums,  paredzot, ka Ministru kabinets nosaka ne tikai bezdarbnieka stipendijas apmēru profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā, kā arī stipendijas piešķiršanas kārtību, bet arī bezdarbnieka stipendijas atlīdzināšanas un piedzīšanas kārtību.

 

3. Noteiktas tiesības bezdarbniekam, darba meklētājam un bezdarba riskam pakļautām personām pabeigt uzsāktās apmācību programmas arī pēc bezdarbnieka, darba meklētāja vai bezdarba riskam pakļautas personas statusa zaudēšanas.

 

4. Cita informācija

 

 

 Nav attiecināms.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Ieviešot likumprojektā paredzētos preventīvos bezdarba samazināšanas  pasākumus, tiks celta darbspējīgo iedzīvotāju konkurētspēja darba tirgū, atsevišķos gadījumos tiks saglabātas ilgtspējīgas darba vietas, kuras pakļautas  ekonomiskās krīzes vai globalizācijas faktoru ietekmei. Ņemot vērā, ka preventīvo bezdarba samazināšanas pasākuma ietvaros finansiālu guvumu gūst darbinieks – bezdarba riskam pakļauta persona, nevis darba devējs, likumprojektam nav tiešas ietekmes uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām.

 

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Ieviešot likumprojektā paredzētos preventīvos bezdarba samazināšanas  pasākumus, tiks celta darbspējīgo iedzīvotāju konkurētspēja darba tirgū, tādējādi veicinot lielāku investīciju piesaisti Latvijai nākotnē. Piešķirot mācību pabalstu personām, kas ekonomiskās krīzes un globalizācijas faktoru ietekmes dēļ strādā nepilnu darba laiku (darba laiks ir īsāks par Darba likumā noteikto normālo darba laiku) atsevišķos gadījumos noturēs darbinieka palikšanu konkrētajā darba vietā un uzņēmumam iespēju strādāt iepriekšējā režīmā.

 

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

 Nav attiecināms.

 

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

 

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

 Likumprojekts paredz lielākas iespējas strādājošām personām, kuras ir pakļautas bezdarba iestāšanās riskam, saņemt preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus, kas veicina šo personu tālākizglītošanos un konkurētspēju darba tirgū, radot lielāku iespēju saglabāt jau esošo ilgtspējīgo darba vietu. Likumprojektā paredzētie pasākumi attiecas uz personām, kuras vistiešāk skar ekonomiskās krīzes un globalizācijas faktoru radītās sekas – darba laika samazināšana vai darba vietas zaudēšana nepietiekošas izglītības dēļ.

Likumprojektā paredzēto  preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenošanas rezultātā pasākumā iesaistītajām personām tiks nodrošināta lielāka iespēja saglabāt esošās darba vietas, novēršot bezdarba iestāšanās risku.

 

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

 Nav attiecināms.

 

7. Cita ietekme

 Nav attiecināms.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2009. gads

Turpmākie trīs gadi

2010.gads

2011.gads

2012.gads

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

 

1.2. speciālais budžets;

 

1.3. pašvaldību budžets

 

 

 

0

 

 

0

 

0

 

 

0

 

 

0

 

0

 

 

0

 

 

0

 

0

 

 

0

 

 

0

 

0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

 

2.1. valsts pamatbudžets:

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi:

2.1.1. Finanšu ministrijas valsts pamatbudžeta 41.08.00 apakšprogramma „Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”;

2.1.2. Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta 07.13.00. apakšprogrammas „Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2007 – 2013)”

 

 

2.2. speciālais budžets;

 

2.3. pašvaldību budžets 

 

 

 

0

 

 

 

 

 

 

 

- 1 812,8

 

 

 

 

+  1 812,8

 

 

 

0

 

0

 

 

0

 

 

 

 

 

 

 

- 4 714,0

 

 

 

 

+4 714,0

 

 

 

0

 

0

 

 

0

 

 

 

 

 

 

 

- 3 989,4

 

 

 

 

+3 989,4

 

 

 

0

 

0

 

 

0

 

 

 

 

 

 

 

-2 901,1

 

 

 

 

+2 901,1

 

 

 

0

 

0

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

 

0

 

0

 

0

 

0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

0

0

0

0

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

Likumprojektā paredzētajiem jaunajiem  preventīvajiem bezdarba samazināšanas pasākumiem nav finansiālas ietekmes uz valsts budžetu, jo pasākumiem nepieciešamais finansējums 2007. – 2013.gada plānošanas periodam 15 412 043 Ls (preventīvā bezdarba samazināšanas pasākumam „Apmācību programmu nodrošināšana pieaugušo iesaistei mūžizglītībā” kopējais finansējums 5 441 400 Ls un preventīvā bezdarba samazināšanas pasākumam „Apmācību programmu apguves nodrošināšana bezdarba riskam pakļautām, strādājošām personām” 9 970 643 Ls) no Finanšu ministrijas 41.08.00 apakšprogrammas „Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” tiks pārdalīts  uz Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta 07.13.00. apakšprogrammu „Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2007 – 2013)”.

 

Aprēķins 2009.gadam:

Preventīvā bezdarba samazināšanas pasākuma „Apmācību programmu apguves nodrošināšana bezdarba riskam pakļautām, strādājošām personām” kopējais finansējums ir 1 812 840 Ls.

Preventīvais bezdarba samazināšanas pasākums „Apmācību programmu nodrošināšana pieaugušo iesaistei mūžizglītībā” 2009.gadā netiks īstenots.

 

Aprēķins 2010.gadam:

Preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu  kopējais finansējums ir 4 713 960 Ls, tai skaitā:

1)     preventīvajam bezdarba samazināšanas pasākumam „Apmācību programmu apguves nodrošināšana bezdarba riskam pakļautām, strādājošām personām” 3 625 680 Ls;

2)     preventīvais bezdarba samazināšanas pasākums „Apmācību programmu nodrošināšana pieaugušo iesaistei mūžizglītībā” 1 088 280 Ls .

 

Aprēķins 2011.gadam:

Preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu  kopējais finansējums ir 3 989 400 Ls, tai skaitā:

1)     preventīvajam bezdarba samazināšanas pasākumam „Apmācību programmu apguves nodrošināšana bezdarba riskam pakļautām, strādājošām personām” 1 812 840 Ls ;

2)     preventīvais bezdarba samazināšanas pasākums „Apmācību programmu nodrošināšana pieaugušo iesaistei mūžizglītībā” 2 176 560 Ls.

 

Aprēķins 2012.gadam:

Preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu  kopējais finansējums ir 2 901 120 Ls, tai skaitā:

1)     preventīvajam bezdarba samazināšanas pasākumam „Apmācību programmu apguves nodrošināšana bezdarba riskam pakļautām, strādājošām personām” 1 812 840 Ls ;

2)     p reventīvais bezdarba samazināšanas pasākums „Apmācību programmu nodrošināšana pieaugušo iesaistei mūžizglītībā” 1 088 280 Ls.

 

 

Pavisam kopā no 2009.gada līdz 2012.gadam kopējais finansējums abu preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanai ir 13 417 320 Ls , tai skaitā:

1)     preventīvajam bezdarba samazināšanas pasākumam „Apmācību programmu apguves nodrošināšana bezdarba riskam pakļautām, strādājošām personām” 9 064 200 Ls ;

2)     preventīvais bezdarba samazināšanas pasākums „Apmācību programmu nodrošināšana pieaugušo iesaistei mūžizglītībā” 4 353 120 Ls .

6. Cita informācija 

 

 Likumprojekta īstenošana 2009.gadā un turpmākajos trīs gados tiks nodrošināta Labklājības ministrijai piešķirto Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu ietvaros.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

 Pēc likumprojekta spēkā stāšanās grozījumi nepieciešami MK noteikumos Nr.166, kā arī nepieciešams izstrādāt divus jaunus Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu

darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.1.5. apakšaktivitātes „Atbalsts bezdarba riskam pakļauto personu apmācībai” un

 darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.2.apakšaktivitātes "Atbalsts Mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai" ieviešanu.

Labklājības ministrija ir atbildīga par iepriekš minēto normatīvo aktu sagatavošanu un minētos noteikumu projektus izstrādās līdz 2009.gada 1.jūlijam.

2. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Nav attiecināms.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

  Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

  Nav attiecināms.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

  Nav attiecināms.

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

  Nav attiecināms.

 Nav attiecināms.

 Nav attiecināms.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

 Nav attiecināms.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

 2009.gada 2.martā Labklājības ministrijā  tika rīkota diskusija par iespējamiem bezdarba problēmu risinājumiem, kur piedalījās  Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, kā arī vairāku komersantu (darba devēji) pārstāvji.

Jautājums ir skatīts arī regulārajās Aģentūras konsultatīvās padomes sēdēs, kuras sastāvā ir iekļauti pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons” u.c.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

2009.gada 2.martā rīkotās diskusijas par iespējamiem bezdarba problēmu risinājumiem un Aģentūras konsultatīvās padomes sēdes laikā tika pausts atbalsts nodarbinātības pasākumu ieviešanai, kas dotu iespējas darbiniekiem, kas strādā nepilnu darba laiku, kā daļēju kompensāciju samazinātajam darba laika un algas apjomam saņemt Aģentūras organizētos apmācības pasākumus, kā arī tika uzsvērta nepieciešamība ieviest nodarbinātības pasākumus, kas nodrošina personu tālākizglītošanos un ceļ personas konkurētspēju darba tirgū. Likumprojektā iekļauti preventīvie bezdarba samazināšanas pasākumi, ņemot vērā diskusijā sniegtos priekšlikumus.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 Sabiedrības informēšanai izmantotas publikācijas plašsaziņas līdzekļos (TV, presē, internetā, radio).

4. Konsultācijas ar ekspertiem

2009.gada 2.marta diskusija par iespējamiem bezdarba problēmu risinājumiem ar šīs anotācijas VI sadaļā 1.punktā minētajiem ekspertiem tika rīkota likumprojekta izstrādes sākumposmā.  

5. Cita informācija

 Nav attiecināms.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 Likumprojekta īstenošanu nodrošinās Aģentūra.

Likumprojekta  pieņemšana nepaplašinās ne Aģentūras, ne izglītības iestāžu, kuras veic bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu apmācību, līdzšinējās funkcijas. Likumprojekta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 Likumprojekts  pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, kā arī interneta portālā www.likumi.lv. Par likumprojektu  tiks sagatavotas un publicētas vairākas publikācijas sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī Aģentūras mājas lapā: www.nva.gov.lv .

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Nav attiecināms.

4. Cita informācija

 Nav attiecināms.