2009. gada 1.jūnijā Nr.9/10-

Rīgā

Saeimas Prezidijam

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Ārstniecības likumā”.

Pielikumā: 1) likumprojekts uz 1 lpp.

2) anotācija uz 5 lpp.

Komisijas priekšsēdētāja biedre S.Bendrāte

Likumprojekts

Grozījumi Ārstniecības likumā

1. Papildināt 54.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta otrajā daļā minēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai ārstniecības iestādes var sniegt šādus ar medicīnu saistītos pakalpojumus līdz noteikta ārstniecības mērķa sasniegšanai:

1) izmitināšanu, ko nodrošina pacientam un personai, kas uzturas kopā ar pacientu;

2) ēdināšanu, ko nodrošina pacientam līdz noteikta ārstniecības mērķa sasniegšanai;

3) pacientu transportēšanu ar transportlīdzekli, kas speciāli aprīkots ar medicīnas ierīcēm."

Likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu
2. Pašreizējās situācijas raksturojums	Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam ārstniecības iestādes veic veselības aprūpes pakalpojumus ambulatori, t.sk. dienas stacionārā vai stacionāri. Valsts budžeta finansēto veselības aprūpes pakalpojumu sadaļā ambulatoro pakalpojumu apjoms ir 39%, bet stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apjoms ir 53%, kas norāda uz trūkumiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrā. Veselības ministrijas politikas rezultātā pēdējos gados situācija uzlabojas un palielinās ambulatori veikto pakalpojumu apjoms, kas paaugstina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un nodrošina izmaksu efektīvu valsts budžeta finanšu līdzekļu izmantošanu. Tomēr veselības pakalpojumu pieejamība pašlaik nav apmierinoša. Uz atsevišķiem stacionārajiem plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem rindas ir vairāku mēnešu garumā (piemēram, rehabilitācijas pakalpojumi no trim līdz 12 mēnešiem). Ņemot vērā pašlaik esošo medicīnisko tehnoloģiju attīstības līmeni atsevišķus stacionārajās ārstniecības iestādēs veiktos pakalpojumus (piemēram, plānveida operācijas, rehabilitācijas pakalpojumus, onkoloģisko slimību ķīmijterapiju un staru terapija) var veikt ambulatori. Viens no kavējošie faktoriem šādu pakalpojumu attīstībai ir pacientu nespēja attāluma dēļ katru dienu braukt uz ārstniecības iestādi. Sevišķi tas attiecas uz lauku teritorijām, kurās ir lielākās problēmas ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Pašlaik normatīvajos aktos nav regulējuma, kas dotu iespēju ārstniecības iestādei piedāvāt pacientam izmetināšanu un citus ar medicīnu saistītos pakalpojumus, vienlaicīgi veicot nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumus ambulatori.
3. Normatīvā akta projekta būtība	Grozījumi 54.pantā nepieciešami, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un dotu tiesības ārstniecības iestādei vienlaicīgi ar ambulatori veikto ārstniecību nodrošināt iedzīvotājus ar medicīnu saistītajiem pakalpojumiem.
4. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām					Nav attiecināms
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstākā resursu izmantošanas efektivitāte					Nav attiecināms
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām					Nav attiecināms
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām					Nav attiecināms
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība					Nav attiecināms
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2.ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē					Nav attiecināms
7. Cita ietekme					Nav attiecināms
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		2008. gads				Turpmākie trīs gadi
						2009.gads		2010.gads	2011.gads
1		2				3		4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets		Nav attiecināms				Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets		Nav attiecināms
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets		Nav attiecināms				Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Nav attiecināms				Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)		Nav attiecināms
6. Cita informācija
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) - norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt			Nav attiecināms
2. Cita informācija			Nav attiecināms
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Nav attiecināms
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām			Nav attiecināms
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Nav attiecināms
4. Atbilstības izvērtējums1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu				Nav attiecināms
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)						Komentāri
Nav attiecināms	Nav attiecināms						Nav attiecināms
5.Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem				Nav attiecināms
6. Cita informācija				Nav attiecināms
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas			Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Ārstu biedrību.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Latvijas Ārstu biedrība atbalsta grozījumu projektu.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti			Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar ekspertiem			Saņemts pozitīvs atzinums no Finanšu ministrijas.
5. Cita informācija			Nav attiecināms
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.			Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Esošo institūciju funkcijas nepaplašinās. Likumprojekta pilnīga izpilde iespējama ar likumprojekta spēkā stāšanos.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un datu bāzē www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo			Likumā ietvertās normas neierobežo indivīda tiesības. Ja likuma normas neatbilst Latvijas republikas Satversmei, var vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā.