LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2009. gada ____. jūnijs

Nr.9/2 – 2 –

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr.1316/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz _____ lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā

(Nr.1316/Lp9)

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 21 )

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Valsts pārvaldes iekārtas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2008, 14.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Valsts pārvaldes iekārtas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2008, 14.nr.; 2009, 9.nr.) šādus grozījumus:

7.pants. Valsts pārvaldes padotība

(1) Ministru kabinets īsteno padotību pār valsts pārvaldes organizāciju (institucionālā padotība) un pār valsts pārvaldes funkciju pildīšanu (funkcionālā padotība).

(2) Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību. Ministru kabineta loceklis padotību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību.

(3) Padotību īsteno pakļautības vai pārraudzības formā.

(4) Pakļautība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu.

(5) Pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

(6) Nosakot iestādes institucionālās padotības formu un saturu vienas publiskas personas ietvaros, ņem vērā iestādei nodoto valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu raksturu, to pildīšanas efektivitāti, tiesiskuma un demokrātiskās kontroles nodrošināšanas apsvērumus.

(7) Iestādes funkcionālās padotības formu un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem tā veic attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus.

1. Papildināt 7.pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

„(5¹) Tiešajā pārvaldē institucionālo padotību īsteno pakļautības formā, ja likumā nav noteikts citādi.”

1. Papildināt 7.pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

„(5¹) Tiešajā pārvaldē institucionālo padotību īsteno pakļautības formā, ja likumā nav noteikts citādi.”

10.pants. Valsts pārvaldes principi

(..)

(8) Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai.

(..)

2. Papildināt 10.panta astoto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati saskaņā ar šā likuma 54.panta septīto daļu, nevis pieprasa no privātpersonas.”

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 2.pantu.

Ministru kabinets

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

„2. Papildināt 10.panta astoto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

Neatbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

2. Papildināt 10.panta astoto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

15.pants. Tiešās pārvaldes iestādes izveidošana, reorganizācija un likvidācija

(1) Ministru kabinets izveido, reorganizē un likvidē tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot valsts pārvaldes principus.

(2) Ministru kabinets, izveidojot tiešās pārvaldes iestādi, nosaka Ministru kabineta locekli, kura padotībā attiecīgā tiešās pārvaldes iestāde atrodas.

(3) Tiešās pārvaldes iestādi reorganizē:

1) pievienojot to citai tiešās pārvaldes iestādei, — rezultātā pievienojamā iestāde beidz pastāvēt;

2) apvienojot to ar citu tiešās pārvaldes iestādi vai vairākām citām tiešās pārvaldes iestādēm, — rezultātā apvienojamās iestādes beidz pastāvēt un uz to bāzes izveido jaunu tiešās pārvaldes iestādi;

3) nododot vienu tās struktūrvienību vai vairākas struktūrvienības citai tiešās pārvaldes iestādei vai vairākām citām tiešās pārvaldes iestādēm, — rezultātā sadalāmā iestāde turpina pastāvēt;

4) sadalot visas tās struktūrvienības starp citām tiešās pārvaldes iestādēm, — rezultātā sadalāmā iestāde beidz pastāvēt.

3. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

„15.pants. Tiešās pārvaldes iestādes izveidošana, reorganizācija un likvidācija

(1) Ministru kabinets izveido, reorganizē un likvidē tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot valsts pārvaldes principus un funkciju izvērtējumu.

(2) Ministru kabinets, izveidojot tiešās pārvaldes iestādi, nosaka Ministru kabineta locekli, kura padotībā attiecīgā tiešās pārvaldes iestāde atrodas.

(3) Tiešās pārvaldes iestādi reorganizē:

1) nododot to atvasinātām publiskām personām, – rezultātā iestāde turpina pastāvēt kā pastarpinātās pārvaldes iestāde;

2) apvienojot to ar citu iestādi vai vairākām citām iestādēm, – rezultātā uz reorganizējamo institūciju bāzes izveido jaunu iestādi;

3) nododot tās struktūrvienību vai vairākas struktūrvienības citai iestādei vai vairākām citām iestādēm vai nododot pārvaldes uzdevuma izpildi privātpersonai, – rezultātā sadalāmā iestāde turpina pastāvēt;

4) nododot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus citai iestādei, – rezultātā iestāde turpina pastāvēt.

(4) Tiešās pārvaldes iestādi likvidē:

1) pievienojot citai iestādei, – rezultātā pievienojamā iestāde beidz pastāvēt;

2) deleģējot valsts pārvaldes uzdevumus publiskas personas dibinātai kapitālsabiedrībai, – rezultātā iestāde beidz pastāvēt;

3) atsakoties no valsts pārvaldes uzdevuma izpildes, – rezultātā iestāde vai tās struktūrvienības beidz pastāvēt;

4) sadalot visas tās struktūrvienības starp citām iestādēm vai sadalot visas tās struktūrvienības starp citām iestādēm un deleģējot atsevišķu pārvaldes uzdevumu izpildi privātpersonai, – rezultātā sadalāmā iestāde beidz pastāvēt;

5) nododot tās pārvaldes uzdevumus citai iestādei, – rezultātā iestāde beidz pastāvēt.

(5) Deleģējot valsts pārvaldes uzdevumus publiskas personas dibinātai kapitālsabiedrībai, kapitālsabiedrība ir iestādes tiesību, saistību un mantas pārņēmēja (tai skaitā tiesības un pienākumi, kas izriet no spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, pāriet publiskas personas dibinātai kapitālsabiedrībai, ja vien lēmumā par reorganizāciju vai likvidāciju nav noteikts citādi).

(6) Ja tiešās pārvaldes iestādi vai tās struktūrvienību pievieno vai nodod pastarpinātās pārvaldes iestādei vai ja tiešās pārvaldes iestādi apvieno ar pastarpinātās pārvaldes iestādi, kā arī ja pastarpinātās pārvaldes iestādi vai tās struktūrvienību saskaņā ar šā likuma 15.panta trešo vai ceturto daļu pievieno vai nodod tiešās pārvaldes iestādei, Ministru kabinets un attiecīgā atvasinātā publiskā persona pirms lēmuma pieņemšanas par iestādes reorganizāciju vai likvidāciju vienojas par reorganizācijas nosacījumiem, ja likumā nav noteikts citādi.”

Juridiskais birojs

Izteikt 1.lasījumā atbalstītā 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ministru kabinets izveido, reorganizē un likvidē tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot valsts pārvaldes principus, veicot funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz iestādes saistībām.”

Juridiskais birojs

Izteikt 1.lasījumā atbalstītā 15.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) deleģējot valsts pārvaldes uzdevumus kapitālsabiedrībai, kuras visas kapitāla daļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām, - rezultātā iestāde beidz pastāvēt;”.

Juridiskais birojs

Izteikt 1.lasījuma atbalstītā 15.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Deleģējot valsts pārvaldes iestādes uzdevumus kapitālsabiedrībai, kuras visas kapitāla daļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām, attiecīgā kapitālsabiedrība ir iestādes tiesību, saistību un mantas pārņēmēja (tai skaitā tiesības un pienākumi, kas izriet no spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, ja vien lēmumā par reorganizāciju vai likvidāciju nav noteiks citādi).”

Juridiskais birojs

Papildināt 1.lasījumā atbalstīto 15.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Iestādes iekšējā reorganizācija, kas neparedz struktūrvienību nodošanu vai sadali starp citām iestādēm, nav uzskatāma par reorganizāciju šā panta izpratnē.”

Atbalstīts

3. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

„15.pants. Tiešās pārvaldes iestādes izveidošana, reorganizācija un likvidācija

(1) Ministru kabinets izveido, reorganizē un likvidē tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot valsts pārvaldes principus, veicot funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz iestādes saistībām.

(2) Ministru kabinets, izveidojot tiešās pārvaldes iestādi, nosaka Ministru kabineta locekli, kura padotībā attiecīgā tiešās pārvaldes iestāde atrodas.

(3) Tiešās pārvaldes iestādi reorganizē:

1) nododot to atvasinātām publiskām personām, – rezultātā iestāde turpina pastāvēt kā pastarpinātās pārvaldes iestāde;

2) apvienojot to ar citu iestādi vai vairākām citām iestādēm, – rezultātā uz reorganizējamo institūciju bāzes izveido jaunu iestādi;

4) nododot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus citai iestādei, – rezultātā iestāde turpina pastāvēt.

(4) Tiešās pārvaldes iestādi likvidē:

1) pievienojot citai iestādei, – rezultātā pievienojamā iestāde beidz pastāvēt;

2) deleģējot valsts pārvaldes uzdevumus kapitālsabiedrībai, kuras visas kapitāla daļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām, - rezultātā iestāde beidz pastāvēt;

3) atsakoties no valsts pārvaldes uzdevuma izpildes, – rezultātā iestāde vai tās struktūrvienības beidz pastāvēt;

5) nododot tās pārvaldes uzdevumus citai iestādei, – rezultātā iestāde beidz pastāvēt.

(5) Deleģējot valsts pārvaldes iestādes uzdevumus kapitālsabiedrībai, kuras visas kapitāla daļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām, attiecīgā kapitālsabiedrība ir iestādes tiesību, saistību un mantas pārņēmēja (tai skaitā tiesības un pienākumi, kas izriet no spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, ja vien lēmumā par reorganizāciju vai likvidāciju nav noteiks citādi).

(7) Iestādes iekšējā reorganizācija, kas neparedz struktūrvienību nodošanu vai sadali starp citām iestādēm, nav uzskatāma par reorganizāciju šā panta izpratnē.”

17.pants. Tiešās pārvaldes iestādes vadītājs

(1) Tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu.

(2) Ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi, iestādes vadītājs:

1) pārvalda iestādes finansu, personāla un citus resursus;

2) apstiprina iestādes amatu sarakstu;

3) nosaka iestādes pārvaldes amatpersonu un darbinieku pienākumus;

4) ieceļ amatā un atbrīvo no tā amatpersonas, pieņem darbā un atlaiž no tā darbiniekus;

5) nodrošina iestādes gadskārtējā darbības plāna un budžeta pieprasījuma izstrādi;

6) izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu;

7) nosaka pārvaldes lēmumu priekšpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību.

(3) Tiešās pārvaldes iestādes vadītājs veic attiecīgā Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus, iestādes nolikumā noteiktos pienākumus, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un atbild par to izpildi.

4. 17.pantā:

izslēgt otrās daļas otro punktu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ministru kabinets nosaka iestādes struktūras izveidošanas kritērijus, kārtību un iestādes amatu sarakstu saskaņošanas kārtību. Iestādes amatu sarakstu apstiprina iestādes vadītājs.”

Deputāts K.Šadurskis

Izslēgt likumprojekta 4.pantu.

Neatbalstīts

4. 17.pantā:

izslēgt otrās daļas otro punktu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

27.pants. Pastarpinātās pārvaldes institucionālās sistēmas izveidošana

Pastarpinātās pārvaldes institucionālo sistēmu un tās darba organizāciju saskaņā ar likumu un Ministru kabineta noteikumiem nosaka attiecīgā atvasinātā publiskā persona, ievērojot valsts pārvaldes principus.

5. Papildināt 27.pantu pēc vārdiem „pārvaldes principus” ar vārdiem „un funkciju izvērtējumu”.

30.pants. Pastarpinātās pārvaldes iestādes darbību reglamentējošie likumi

(..)

(2) Attiecībā uz pastarpinātās pārvaldes iestādi piemērojami šā likuma 15.panta trešās daļas un 17.panta pirmās un otrās daļas noteikumi.

6. Izteikt 30.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Attiecībā uz pastarpinātās pārvaldes iestādi piemērojami šā likuma 15.panta trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas un 17.panta pirmās un otrās daļas noteikumi.”

6. Izteikt 30.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Attiecībā uz pastarpinātās pārvaldes iestādi piemērojami šā likuma 15.panta trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas un 17.panta pirmās un otrās daļas noteikumi.”

40.pants. Deleģēšanas pamatnoteikumi

(..)

(2) Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar likumu, kā arī likumā noteiktajos gadījumos ar publiskas personas orgāna izdotu ārēju normatīvo aktu vai līgumu.

(..)

7. Izteikt 40.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus.”

7. Izteikt 40.panta otro daļu šādā redakcijā:

41.pants. Deleģēšanas priekšmets

(..)

(2) Nevar deleģēt šādus pārvaldes uzdevumus:

1) nozares politikas un attīstības stratēģijas plānošanu un apstiprināšanu;

2) nozares darbības koordināciju;

3) iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību;

4) publisku personu budžeta apstiprināšanu, finansu resursu sadali programmu un apakšprogrammu līmenī, finansu resursu kontroli.

(3) Privātpersonai papildus šā panta otrajā daļā minētajam nevar deleģēt:

1) administratīvo aktu izdošanu, izņemot gadījumu, kad tas paredzēts likumā;

2) uzdevumus, kas saistīti ar valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildi, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos;

3) citus uzdevumus, kurus pēc savas būtības drīkst veikt tikai iestādes.

8. Izteikt 41.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Privātpersonai papildus šā panta otrajā daļā minētajam nevar deleģēt:

1) administratīvo aktu izdošanu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā;

2) pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildi, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā;

3) Latvijas Republikas pārstāvību ekonomiskajās, militārajās un politiskajās savienībās un to institūcijās, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā;

4) pārvaldes uzdevumus, kas nodrošina Latvijas Republikas Satversmē garantēto cilvēktiesību īstenošanu un uzraudzību un kuru izpildes kārtību un institūciju ir noteicis likumdevējs;

5) citus pārvaldes uzdevumus, kuri pēc savas būtības ir valsts pārvaldes funkcijas pamats un kurus drīkst veikt tikai iestādes.”

Juridiskais birojs

Izteikt 41.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) nozares politikas veidošanu un attīstības plānošanu;”.

Atbalstīts

8. 41.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) nozares politikas veidošanu un attīstības plānošanu;”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Privātpersonai papildus šā panta otrajā daļā minētajam nevar deleģēt:

1) administratīvo aktu izdošanu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā;

2) pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildi, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā;

3) Latvijas Republikas pārstāvību ekonomiskajās, militārajās un politiskajās savienībās un to institūcijās, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā;

4) pārvaldes uzdevumus, kas nodrošina Latvijas Republikas Satversmē garantēto cilvēktiesību īstenošanu un uzraudzību un kuru izpildes kārtību un institūciju ir noteicis likumdevējs;

5) citus pārvaldes uzdevumus, kuri pēc savas būtības ir valsts pārvaldes funkcijas pamats un kurus drīkst veikt tikai iestādes.”

43.pants. Pilnvarotās personas padotība

(1) Deleģējot pārvaldes uzdevumu ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas pilnvarotā persona attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi.

(..)

(5) Iestāde, kuras padotībā ir pilnvarotā persona, ir atbildīga par deleģētā uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi. Šī iestāde ir pilnvarotās personas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas iestāde, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikta cita iestāde.

(..)

9. 43.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Deleģējot pārvaldes uzdevumu, ārējā normatīvajā aktā nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas pilnvarotā persona attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pilnvarotā persona un iestāde, kuras padotībā ir pilnvarotā persona, ir atbildīga par deleģētā uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi. Iestāde, kuras padotībā ir pilnvarotā persona, ir tās izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas iestāde, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikta cita iestāde.”

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 9.pantā otrajā daļā (par 43.panta piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā) vārdus “nav noteikta cita iestāde” ar vārdiem “nav noteikts citādi”.

Atbalstīts

9. 43.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Deleģējot pārvaldes uzdevumu, ārējā normatīvajā aktā nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas pilnvarotā persona attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

10. Papildināt likumu ar 43.¹ pantu šādā redakcijā:

„43.¹ pants. Pakalpojumu sniegšana, veicot valsts pārvaldes uzdevumus

(1) Pakalpojumus, veicot valsts pārvaldes uzdevumus, privātpersona sniedz saimnieciskās darbības veidā par atlīdzību, kuru privātpersona izmanto savas darbības nodrošināšanai un attiecīgā valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, ja normatīvajos aktos nodokļu un nodevu jomā nav noteikts citādi.

(2) Valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros privātpersonu sniegto pakalpojumu maksas apmēra noteikšanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus nosaka Ministru kabinets.

(3) Valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros pašvaldību pilnvaroto privātpersonu sniegto pakalpojumu maksas apmēra noteikšanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus privātpersonām nosaka pašvaldības dome.

(4) Valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros šā panta trešajā daļā neminētu atvasinātu publisku personu pilnvaroto privātpersonu sniegto pakalpojumu maksas apmēra noteikšanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus privātpersonām nosaka attiecīgās atvasinātās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.”

10. Papildināt likumu ar 43.¹ pantu šādā redakcijā:

„43.¹ pants. Pakalpojumu sniegšana, veicot valsts pārvaldes uzdevumus

(2) Valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros privātpersonu sniegto pakalpojumu maksas apmēra noteikšanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus nosaka Ministru kabinets.

11. Papildināt V nodaļu ar 47.¹ pantu šādā redakcijā:

„47.¹ pants. Deleģēšanas līguma izbeigšanās sekas

(1) Deleģēšanas līguma izbeigšanās gadījumā līdzēji nodrošina valsts pārvaldes uzdevuma izpildes nepārtrauktību.

(2) Ja pilnvarotā persona, kas ir publiskas personas dibināta kapitālsabiedrība, tiek likvidēta, kapitālsabiedrības manta, tiesības un saistības (tai skaitā tiesības un pienākumi, kas izriet no spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām un ir nepieciešami valsts pārvaldes uzdevuma turpmākai izpildei) tiek nodotas attiecīgajai publiskajai personai, kura ir kapitālsabiedrības dibinātājs, ja lēmumā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju nav noteikts citādi.

(3) Kapitālsabiedrības likvidācija un deleģēto valsts pārvaldes funkciju nodošana tiešai vai pastarpinātai pārvaldes iestādei tiek īstenota gadskārtējā valsts vai pašvaldības budžeta plānošanas procesa ietvaros.”

Juridiskais birojs

Izteikt 1.lasījuma atbalstītā 47.¹panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja pilnvarotā persona, kas ir kapitālsabiedrība, kuras visas kapitāla daļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām, tiek likvidēta, kapitālsabiedrības manta, tiesības un saistības (tai skaitā tiesības un pienākumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām un ir nepieciešami valsts pārvaldes uzdevuma turpmākai izpildei) tiek nodotas attiecīgās publiskās personas institūcijai, kura ir kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju) turētājs, ja lēmumā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju nav noteikts citādi.”

Atbalstīts

11. Papildināt V nodaļu ar 47.¹ pantu šādā redakcijā:

„47.¹ pants. Deleģēšanas līguma izbeigšanās sekas

(1) Deleģēšanas līguma izbeigšanās gadījumā līdzēji nodrošina valsts pārvaldes uzdevuma izpildes nepārtrauktību.

(2) Ja pilnvarotā persona, kas ir kapitālsabiedrība, kuras visas kapitāla daļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām, tiek likvidēta, kapitālsabiedrības manta, tiesības un saistības (tai skaitā tiesības un pienākumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām un ir nepieciešami valsts pārvaldes uzdevuma turpmākai izpildei) tiek nodotas attiecīgās publiskās personas institūcijai, kura ir kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju) turētājs, ja lēmumā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju nav noteikts citādi.

54.pants. Sadarbības pamatnoteikumi

(1) Iestādes, kuras nav hierarhiskās attiecībās, sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus.

(2) Iestāde, kura no citas iestādes ir saņēmusi attiecīgu priekšlikumu, var atteikt sadarbību tikai tad, ja pastāv šā likuma 56.pantā paredzētie atteikuma iemesli.

(3) Iestāžu sadarbība notiek bez maksas, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

(4) Iestādes var sadarboties gan atsevišķā gadījumā, gan pastāvīgi. Sadarbojoties pastāvīgi, iestādes var slēgt starpresoru vienošanos (58. — 60.pants).

(5) Publiskas personas sadarbojoties var slēgt sadarbības līgumu (61.pants).

12. 54.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Iestāde, kura no citas iestādes ir saņēmusi sadarbības ierosinājumu, var atteikt sadarbību tikai tad, ja pastāv šā likuma 56.pantā paredzētie atteikuma iemesli.”;

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

„(6) Iestāde informāciju, kas citai iestādei nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, sniedz elektroniskā veidā, ja normatīvajā aktā nav noteikti informācijas sniegšanas ierobežojumi. Informācijai, ko sniedz sadarbības ietvaros, ir publiska ticamība.

(7) Kārtību, kādā iestāde sadarbības ietvaros sniedz informāciju, kas nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, un apliecina informācijas publisku ticamību, nosaka Ministru kabinets.”

Juridiskais birojs

Izslēgt 54.panta pirmajā daļā vārdus “kuras nav hierarhiskās attiecībās”.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Papildināt 54.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Iestādes sadarbojoties nepieciešamo informāciju sniedz elektroniskā veidā, ja ārējā normatīvā aktā nav noteikts citādi un informācijas sniegšana nav pretrunā normatīvajos aktos noteiktajiem informācijas sniegšanas noteikumiem. Kārtību, kādā notiek šādas informācijas apmaiņa, kā arī to, kā nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīts

12. 54.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “kuras nav hierarhiskās attiecībās”.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Iestāde, kura no citas iestādes ir saņēmusi sadarbības ierosinājumu, var atteikt sadarbību tikai tad, ja pastāv šā likuma 56.pantā paredzētie atteikuma iemesli.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

55.pants. Iestāžu sadarbības priekšmets

(..)

(4) Normatīvajā aktā var noteikt citu sadarbības priekšmetu.

13. Izteikt 55.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Iestādes, savstarpēji vienojoties un nepārkāpjot savas kompetences ietvarus, var noteikt citu sadarbības priekšmetu.”

13. Izteikt 55.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Iestādes, savstarpēji vienojoties un nepārkāpjot savas kompetences ietvarus, var noteikt citu sadarbības priekšmetu.”

87.pants. Pamatnoteikumi publiskas personas darbībai privāto tiesību jomā

(1) Publiska persona privāto tiesību jomā darbojas šādos gadījumos:

1) veicot darījumus, kas nepieciešami tās darbības nodrošināšanai;

2) sniedzot publiskos pakalpojumus;

3) veicot komercdarbību (88.pants).

(2) Ja publiska persona darbojas privāto tiesību jomā, uz to attiecas likumi, kas reglamentē privāttiesiskus darījumus vispār, ciktāl šo darbību neierobežo citi normatīvie akti.

(3) Atvasinātas publiskas personas, izveidojot privāto tiesību juridiskās personas, arī tādas, kurām nav pelņas gūšanas rakstura, nevar izvairīties no šajā likumā noteiktās atbildības un izvirzīt tām citus mērķus, kas neizriet no attiecīgās publiskās personas funkcijām.

14. 87.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) sniedzot pakalpojumus;”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, publiska persona nav tiesīga veikt darījumus, paredzot tiesību aktu projektu un nozares politikas un attīstības stratēģijas plānošanas dokumentu (izņemot teritorijas plānošanas dokumentus) izstrādi.”

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 14.panta otro daļu (par 87.panta papildināšanu ar ceturto daļu).

Neatbalstīts

Atbalstīts

14. Izteikt 87.pantā pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) sniedzot pakalpojumus;”.

88.pants. Publiskas personas komercdarbība

(..)

(2) Komercdarbības veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu dibina komercsabiedrību.

15. Izteikt 88.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Komercdarbības veikšanai publiska persona (publiskas personas) saskaņā ar likumu dibina kapitālsabiedrību.”

15. Izteikt 88.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Komercdarbības veikšanai publiska persona (publiskas personas) saskaņā ar likumu dibina kapitālsabiedrību.”

XII nodaļa

Amatpersonas atbildība, publiskas personas manta, iestādes darba audits un publiskais pārskats

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt likuma XII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“XII nodaļa

Amatpersonas atbildība, amatpersonas un darbinieku darba attiecību īpašie noteikumi, publiskas personas manta, iestādes audits un publisks pārskats”.

Neatbalstīts

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt likumu ar 90.¹pantu šādā redakcijā:

“90.¹ pants. Priekšrocības turpināt darba attiecības vai saglabāt amatu

(1) Darbinieku vai amatpersonu skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības turpināt darba attiecības vai saglabāt amatu ir tiem darbiniekiem un amatpersonām, kuriem ir labāki darba vai amata pildīšanas rezultāti un augstāka kvalifikācija.

(2) Ja darba vai amata pildīšanas rezultāti būtiski neatšķiras, priekšrocības palikt darbā vai saglabāt amatu ir tiem, kuriem nav cita pastāvīga ienākuma avota.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie apstākļi nepastāv, tad tiek ņemts vērā Darba likuma 108.panta otrajā daļā noteiktais.

(4) Par pastāvīgu ienākuma avotu tiek uzskatīts pastāvīgs amats vai darbs, ja atalgojums par to ir lielāks par Valdības noteiktām divām minimālajām mēneša darba algām, vai arī darbiniekam vai amatpersonai piešķirtā vecuma pensija ir lielāka par Valdības noteikto minimālo mēneša darba algu.

(5) Šā panta noteikumi attiecas uz tiešās pārvaldes iestāžu, atvasināto publisko personu un pastarpināto pārvaldes iestāžu darbiniekiem un amatpersonām.”

Neatbalstīts

Pārejas noteikumi

(..)

11. Šā likuma 88.pants neattiecas uz publiskas personas uzņēmējdarbību, kas uzsākta pirms šā likuma spēkā stāšanās.

(..)

16. ..(..)

16. Pārejas noteikumos:

izslēgt 11.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19., 20., 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

„17. Ministru kabinets un pašvaldību domes līdz 2010.gada 1.jūlijam nodrošina, ka publisku personu uzņēmējdarbība, kas uzsākta pirms Valsts pārvaldes iekārtas likuma stāšanās spēkā, atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām.

18. Iestādes iekšējā reorganizācija, kas neparedz struktūrvienību nodošanu vai sadali starp citām iestādēm, nav uzskatāma par reorganizāciju šā likuma 15.panta izpratnē.

19. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.jūlijam nodrošina tiešās pārvaldes atbilstību šā likuma 7.panta 5.¹ daļai.

20. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 54.panta septītajā daļā minētos noteikumus.

21. Iestādes līdz 2009.gada 1.decembrim nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu saskaņā ar šā likuma 54.panta septīto daļu.

22. Anotācijā, kas pievienota Ministru kabineta rīkojuma projektam par iestādes izveidošanu, reorganizāciju vai likvidāciju, norāda:

1) funkcijas un uzdevumus, kurus veic vai veiks iestāde;

2) saglabājamās vai pārtraucamās funkcijas un uzdevumus;

3) ietekmi uz valsts budžetu un finanšu avotus;

4) pakalpojumu un funkciju izmaksu salīdzinājumu ar atbilstošu privātās jomas komersantu un valsts iestāžu līdzvērtīgu pakalpojumu izmaksām izvērtēšanas brīdī (ja tas ir iespējams);

5) piesaistītos finanšu līdzekļus projektu īstenošanai iepriekšējā kalendāra gadā;

6) ietekmi uz spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām un iestādes tiesību un saistību nodrošināšanu.”

Juridiskais birojs

Izslēgt 1.lasījumā atbalstīto pārejas noteikumu 18.punktu.

Juridiskais birojs

Izteikt 1.lasījumā atbalstīto pārejas noteikumu 19.punktu šādā redakcijā:

“19. Ministru kabinets nodrošina, ka līdz 2010.gada 1.jūlijam tiek izstrādāti nepieciešamo normatīvo aktu projekti, lai nodrošinātu attiecīgo normatīvo aktu atbilstību šā likuma 7.panta 5.¹ daļai.”

Juridiskais birojs

Aizstāt 1.lasījumā atbalstītajā pārejas noteikumu 20.punktā vārdu “septītajā” ar vārdu “sestajā”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 1.lasījumā atbalstītajā pārejas noteikumu 21.punktā vārdu “septīto” ar vārdu “sesto”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 1.lasījumā atbalstīto pārejas noteikumu 22.punktu.

Atbalstīts

16. Pārejas noteikumos:

izslēgt 11.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

18. Ministru kabinets nodrošina, ka līdz 2010.gada 1.jūlijam tiek izstrādāti nepieciešamo normatīvo aktu projekti, lai nodrošinātu attiecīgo normatīvo aktu atbilstību šā likuma 7.panta 5.¹ daļai.

19. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 54.panta sestajā daļā minētos noteikumus.

20. Iestādes līdz 2009.gada 1.decembrim nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu saskaņā ar šā likuma 54.panta sesto daļu.”

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Juridiskais birojs

Izteikt norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā vienlaikus ar 2009.gada jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”.”

Neatbalstīts

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.