LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2009. gada ____. jūnijs

Nr.9/2 – 2 –

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr.1314/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz _____ lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

(Nr.1314/Lp9)

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi ( 12 )	Ministru kabineta atzinums	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994., 8.nr.; 1996., 24.nr.; 1997., 21.nr.; 1998., 9.nr.; 1999., 24.nr.; 2001., 1.nr.; 2002., 23.nr.; 2003., 2., 23.nr.; 2005., 2., 24.nr.; 2007., 3.nr.; 2008., 1.nr.; 2008., nr.24) šādus grozījumus:					Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994., 8.nr.; 1996., 24.nr.; 1997., 21.nr.; 1998., 9.nr.; 1999., 24.nr.; 2001., 1.nr.; 2002., 23.nr.; 2003., 2., 23.nr.; 2005., 2., 24.nr.; 2007., 3.nr.; 2008., 1.nr.; 2008., nr.24) šādus grozījumus:
5.pants. Valsts budžets	1. Papildināt 5. pantu ar trīspadsmito daļa šādā redakcijā: „(13) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā budžeta finansēta institūcija piedalās Eiropas Savienības un starptautisko institūciju finansēto programmu īstenošanā citā valstī un plāno un uzskaita projekta finansējumu.”.					1. Papildināt 5. pantu ar trīspadsmito daļa šādā redakcijā: „(13) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā budžeta finansēta institūcija piedalās Eiropas Savienības un starptautisko institūciju finansēto programmu īstenošanā citā valstī un plāno un uzskaita projekta finansējumu.”.
9.pants. Apropriācijas (7) Ministru kabinetam ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Apropriācijas pārdale, lai nodrošinātu gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā veikto transfertu pārskaitīšanu, tiek veikta šā panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.	2. 9.pantā: aizstāt septītajā daļā vārdus „Ministru kabinetam” ar vārdiem „Finanšu ministram”;					2. 9.pantā: aizstāt septītajā daļā vārdus „Ministru kabinetam” ar vārdiem „Finanšu ministram”;
(8) Gadskārtējais valsts budžeta likums ietver nosacījumus, ko Ministru kabinets ievēro, lemjot par šā panta septītajā daļā paredzēto apropriācijas pārdali, kā arī apropriācijas pārdales apjomu.	aizstāt astotajā daļā vārdus „Ministru kabinets” ar vārdiem „finanšu ministrs”;					aizstāt astotajā daļā vārdus „Ministru kabinets” ar vārdiem „finanšu ministrs”;
(9) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un Finanšu ministrija izvērtē pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.	izteikt devīto daļu šādā redakcijā: „(9) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām un iesniedz Finanšu ministrijai. Finanšu ministram ir tiesības apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām sadalīt atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.					izteikt devīto daļu šādā redakcijā: „(9) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām un iesniedz Finanšu ministrijai. Finanšu ministram ir tiesības apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām sadalīt atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.
	papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā: „(11) Ja ministrija vai cita centrālā valsts iestāde nepiekrīt finanšu ministra lēmumam par apropriācijas pārdales apjomu starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām un Finanšu ministrijas budžetā atsevišķā apakšprogrammā plānotajam apropriācijas apjomam Eiropas Savienības politiku instrumentiem un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, tad pēc motivētu iebildumu saņemšanas finanšu ministrs piecu darbdienu laikā vienojas ar attiecīgo ministriju. Ja vienošanās netiek panākta, jautājumu nodod izlemšanai Ministru kabinetam.”.					papildināt pantu ar vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā: „(11) Ja ministrija vai cita centrālā valsts iestāde nepiekrīt finanšu ministra lēmumam par apropriācijas pārdales apjomu starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām un Finanšu ministrijas budžetā atsevišķā apakšprogrammā plānotajam apropriācijas apjomam Eiropas Savienības politiku instrumentiem un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, tad pēc motivētu iebildumu saņemšanas finanšu ministrs piecu darbdienu laikā vienojas ar attiecīgo ministriju. Ja vienošanās netiek panākta, jautājumu nodod izlemšanai Ministru kabinetam.
		1 2	Ministru kabinets Papildināt likuma 9.pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā: „(12) Finanšu ministram, lai nodrošinātu efektīvu valsts budžeta resursu vadību, ir tiesības šā panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā pārdalīt apropriāciju Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai starp ministrijām, ja attiecīgā ministrija savlaicīgi nenodrošina minēto projektu un pasākumu īstenošanu.” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt likuma 9.pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā: „(12) Finanšu ministram, lai nodrošinātu efektīvu valsts budžeta resursu vadību, ir tiesības šā panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā pārdalīt apropriāciju Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai starp ministrijām, ja attiecīgā ministrija savlaicīgi nenodrošina minēto projektu un pasākumu īstenošanu. Šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot ar nosacījumu, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija triju darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret to.”	Atbalstīt	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.2 Atbalstīts	(12) Finanšu ministram, lai nodrošinātu efektīvu valsts budžeta resursu vadību, ir tiesības šā panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā pārdalīt apropriāciju Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai starp ministrijām, ja attiecīgā ministrija savlaicīgi nenodrošina minēto projektu un pasākumu īstenošanu. Šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot ar nosacījumu, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija triju darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret to.”
9.¹ pants. Apropriācijas rezerve (4) Ministru kabinets apropriācijas rezerves ietvaros piešķir ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām apropriācijas, bet ne lielākā apjomā par to neizlietoto dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem iepriekšējā gada beigās. (5) Ministru kabinets apstiprina kārtējā gada apropriācijas rezerves sadalījumu ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām pa programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem.	3. 9.¹pantā: aizstāt ceturtajā un piektajā daļā vārdus „Ministru kabinets” ar vārdiem „Finanšu ministrs”;					3. 9.¹pantā: aizstāt ceturtajā un piektajā daļā vārdus „Ministru kabinets” ar vārdiem „Finanšu ministrs”;
	papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: „(6) Ja ministrija vai cita centrālā valsts iestāde nepiekrīt finanšu ministra lēmumam par apropriācijas rezerves pārdales apjomu starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, tad pēc motivētu iebildumu saņemšanas finanšu ministrs piecu darbdienu laikā vienojas ar attiecīgo ministriju. Ja vienošanās netiek panākta, jautājumu nodod izlemšanai Ministru kabinetam.”.					papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: „(6) Ja ministrija vai cita centrālā valsts iestāde nepiekrīt finanšu ministra lēmumam par apropriācijas rezerves pārdales apjomu starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, tad pēc motivētu iebildumu saņemšanas finanšu ministrs piecu darbdienu laikā vienojas ar attiecīgo ministriju. Ja vienošanās netiek panākta, jautājumu nodod izlemšanai Ministru kabinetam.”.
16.¹ pants. Vidēja termiņa budžeta mērķi un prioritārie attīstības virzieni (3) Ja attiecīgajiem nākamajiem saimnieciskajiem gadiem atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram ir prognozēti līdzekļi jauno politikas iniciatīvu finansēšanai, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedz jaunās politikas iniciatīvas saskaņā ar valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādes un iesniegšanas grafiku. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu iesniegšanas, izvērtēšanas un vienota starpnozaru jauno politikas iniciatīvu prioritārā saraksta izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.	4. Izslēgt 16.¹ panta trešās daļas otro teikumu.					4. Izslēgt 16.¹ panta trešās daļas otro teikumu.
16.² pants. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādāšana	5. Papildināt 16.² pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā: „(1¹) Finanšu ministrs sadarbībā ar ekonomikas ministru un konsultējoties ar Latvijas Banku ne retāk kā vienu reizi ceturksnī izvērtē un nepieciešamības gadījumā pārskata šā likuma 16.² panta otrās daļas 1. punktā minētās prognozes.”.	3	Juridiskais birojs Ierosinām izteikt likuma 16.² panta 1.¹ daļu kā likuma 16.² panta 2.² daļu.	Atbalstīt	Atbalstīts	5. Papildināt 16.² pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā: „(2²) Finanšu ministrs sadarbībā ar ekonomikas ministru un konsultējoties ar Latvijas Banku ne retāk kā vienu reizi ceturksnī izvērtē un nepieciešamības gadījumā pārskata šā likuma 16.² panta otrās daļas 1. punktā minētās prognozes.”.
25.pants. Ieņēmumu un izdevumu kontrole	6. Papildināt 25.pantu ar 2.⁷ daļu šādā redakcijā: „(2⁷) Ministru kabinetam ir tiesības noteikt papildus valsts un pašvaldību budžeta plānošanas un izpildes nosacījumus, lai nodrošinātu makroekonomisko procesu izraisīto paaugstināto fiskālo, ekonomisko un sociālo risku ietekmes mazināšanas un novēršanas pasākumus un nodrošinātu starptautiskajās saistībās noteikto fiskālo kritēriju izpildi. Šīs tiesības Ministru kabinets drīkst izmantot ar nosacījumu, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija triju darba dienu laikā no attiecīgās sniegtās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret papildu nosacījumu noteikšanu.”.	4	Juridiskais birojs Ierosinām izslēgt likumprojekta 6. pantu.	Neatbalstīt	Neatbalstīts	6. Papildināt 25.pantu ar 2.⁷ daļu šādā redakcijā: „(2⁷) Ministru kabinetam ir tiesības noteikt papildus valsts un pašvaldību budžeta plānošanas un izpildes nosacījumus, lai nodrošinātu makroekonomisko procesu izraisīto paaugstināto fiskālo, ekonomisko un sociālo risku ietekmes mazināšanas un novēršanas pasākumus un nodrošinātu starptautiskajās saistībās noteikto fiskālo kritēriju izpildi. Šīs tiesības Ministru kabinets drīkst izmantot ar nosacījumu, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija triju darba dienu laikā no attiecīgās sniegtās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret papildu nosacījumu noteikšanu.”.
	7. Papildināt likumu ar 28.¹ pantušādā redakcijā: „28.¹ pants. Sadarbība ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju Finanšu ministrs informē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta vai tā grozījumu izstrādes procesa laikā par valsts budžeta plānošanas gaitu, kā arī ne retāk kā reizi ceturksnī par valsts budžeta izpildes gaitu.”.					7. Papildināt likumu ar 28.¹ pantušādā redakcijā: „28.¹ pants. Sadarbība ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju Finanšu ministrs informē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta vai tā grozījumu izstrādes procesa laikā par valsts budžeta plānošanas gaitu, kā arī ne retāk kā reizi ceturksnī par valsts budžeta izpildes gaitu.”.
34.pants. Valsts budžeta naudas līdzekļu ieguldīšana (2) Budžeta izpildītājiem attiecībā uz speciālo budžetu, ārvalstu finanšu palīdzību un Eiropas Savienības politiku instrumentiem ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atlikuma ieguldīšanu noguldījumu veidā, kā arī ieguldīt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros.	8. 34.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: „(2) Budžeta izpildītājiem attiecībā uz speciālo budžetu, ārvalstu finanšu palīdzību ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atlikuma ieguldīšanu noguldījumu veidā, kā arī ieguldīt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros.”;					8. 34.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: „(2) Budžeta izpildītājiem a ttiecībā uz speciālo budžetu, ārvalstu finanšu palīdzību ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atlikuma ieguldīšanu noguldījumu veidā, kā arī ieguldīt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros.”;
(3) Valsts kasei ir tiesības vienoties ar pašvaldībām un tiem zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kam ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, par to naudas līdzekļu ieguldīšanu, kuri nav saņemti no valsts budžeta.	papildināt trešo daļu aiz vārda „pašvaldībām” ar vārdiem „valsts kapitālsabiedrībām”.					papildināt trešo daļu aiz vārda „pašvaldībām” ar vārdiem „valsts kapitālsabiedrībām”.
36.pants. Aizņēmuma vai aizdevuma pilnvarojums (1) Valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas, darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kā arī citus darījumus valsts parāda vadības ietvaros saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, ārvalstu finanšu institūciju aizdevuma līgumu nosacījumiem, kā arī pamatojoties uz finanšu tirgus resursu izmaksām, kārto finanšu ministrs. Finanšu ministrs: 6) izsniedz valsts aizdevumus budžeta un finanšu vadībai, pašvaldību finanšu stabilizācijai, studējošo un studiju kreditēšanas programmas īstenošanai, investīcijām, komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai, Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai, kā arī nosaka valsts aizdevumu un atmaksu sarakstu.	9. 36.pantā: izslēgt pirmās daļas 6.punktā vārdus „studējošo un studiju kreditēšanas programmas īstenošanai”;					9. 36.pantā: izslēgt pirmās daļas 6.punktā vārdus „studējošo un studiju kreditēšanas programmas īstenošanai”;
(5) Valsts aizdevumus var izsniegt pašvaldībām, valsts speciālā budžeta izpildītājiem, studējošo un studiju kreditēšanas programmas izpildītājiem, kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, un vairāku pašvaldību veidotām kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 procentus, kā arī tiem zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kam ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss.	izslēgt piektajā daļā vārdus „studējošo un studiju kreditēšanas programmas izpildītājiem”.					izslēgt piektajā daļā vārdus „studējošo un studiju kreditēšanas programmas izpildītājiem”.
	10. Papildināt likumu ar 37¹. pantu šādā redakcijā: „37.¹ pants. Tiesiskais atzinums par aizņēmuma vai aizdevuma un galvojuma līgumu Atzinumu par finanšu ministra valsts vārdā noslēgtā aizņēmuma vai aizdevuma un galvojuma līguma noslēgšanas un atsevišķu līguma normu tiesiskumu un saistošo raksturu pēc finanšu ministra lūguma sniedz tieslietu ministrs, ja šāda atzinuma sniegšanu paredz minētā līguma noteikumi.”.	5 6 7 8 9	Juridiskais birojs Ierosinām aizstāt 37.¹ pantā vārdus ‘’valsts vārdā noslēgtā’’ ar vārdiem ‘’valsts vārdā slēgt paredzētā’’. Ministru kabinets Papildināt pantu aiz vārdiem „valsts vārdā noslēgtā” ar vārdiem „vai valsts vārdā slēgt paredzētā”. Juridiskais birojs Ierosinām aizstāt 37.¹pantā vārdus ‘’atsevišķu līguma normu’’ ar vārdiem ‘’līguma projektā ietverto noteikumu’’ . Ministru kabinets Aizstāt 37.¹pantā vārdus „atsevišķu līguma normu” ar vārdiem „līguma projektā vai līgumā ietverto noteikumu”. Juridiskais birojs Ierosinām izslēgt 37.¹ pantā vārdus ‘’ja šāda atzinuma sniegšanu paredz minētā līguma noteikumi.’’	Neatbalstīt Atbalstīt Neatbalstīt Atbalstīt Neatbalstīt	Neatbalstīts Atbalstīts Neatbalstīts Atbalstīts Atbalstīts	10. Papildināt likumu ar 37¹. pantu šādā redakcijā: „37.¹ pants. Tiesiskais atzinums par aizņēmuma vai aizdevuma un galvojuma līgumu Atzinumu par finanšu ministra valsts vārdā noslēgtā vai valsts vārdā slēgt paredzētā aizņēmuma vai aizdevuma un galvojuma līguma noslēgšanas un līguma projektā vai līgumā ietverto noteikumu tiesiskumu un saistošo raksturu pēc finanšu ministra lūguma sniedz tieslietu ministrs.”.
41.pants. Budžeta tiesības (6) Lai nodrošinātu konsolidētā kopbudžeta kopsavilkuma sagatavošanu, pašvaldības ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas iesniedz Finanšu ministrijai informāciju par apstiprinātajiem budžetiem.	11. Izteikt 41.panta sesto daļu šādā redakcijā: „(6) Lai nodrošinātu konsolidētā kopbudžeta kopsavilkuma sagatavošanu, pašvaldības ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc grozījumu gadskārtējā valsts budžeta likumā izsludināšanas, ja grozījumi gadskārtējā valsts budžeta likumā ietekmē pašvaldības budžetu, iesniedz Finanšu ministrijai informāciju par apstiprinātajiem budžetiem.”.					11. Izteikt 41.panta sesto daļu šādā redakcijā: „(6) Lai nodrošinātu konsolidētā kopbudžeta kopsavilkuma sagatavošanu, pašvaldības ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc grozījumu gadskārtējā valsts budžeta likumā izsludināšanas, ja grozījumi gadskārtējā valsts budžeta likumā ietekmē pašvaldības budžetu, iesniedz Finanšu ministrijai informāciju par apstiprinātajiem budžetiem.”.
46.pants. Atbildība par budžeta izpildi (1) Budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. (2) Finanšu ministrs atbild par valsts budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, kā arī uzrauga Valsts kases darbību atbilstoši šā likuma prasībām. (3) Valsts kase atbilstoši savai kompetencei ir atbildīga par finanšu vadību, ievērojot šā likuma prasības. (4) Saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts saistībām. (5) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes ir atbildīgas par gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izpildes kontroles sistēmas izveidi un par Valsts kases norēķinu kontos ieskaitīto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli.		10 11	Ministru kabinets Papildināt likuma 46.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā: „(6) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, pildot dienesta pienākumus, no budžeta līdzekļiem drīkst veikt transportlīdzekļu pakalpojumu apmaksu. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes vadītājs izdod iekšēju normatīvo aktu, nosakot dienesta transportlīdzekļu izmantošanas kārtību, transportlīdzekļu skaitu un degvielas patēriņu normas atbilstoši iestādē veicamajām funkcijām un sasniedzamajam rezultātam. Iekšējā normatīvajā aktā jānosaka detalizēta atskaitīšanās kārtība par izdevumiem dienesta transportlīdzekļu izmantošanai. (7) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, pildot dienesta pienākumus, no budžeta līdzekļiem drīkst veikt sakaru pakalpojumu apmaksu. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes vadītājs izdod iekšēju normatīvo aktu, nosakot saziņas līdzekļu lietderīgu un pamatotu izlietošanu un detalizētu atskaitīšanās kārtību.” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt likuma 46.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā: „(6) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, pildot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus, no budžeta līdzekļiem drīkst veikt transportlīdzekļu pakalpojumu apmaksu. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes vadītājs izdod iekšēju normatīvo aktu, nosakot dienesta transportlīdzekļu izmantošanas kārtību, transportlīdzekļu skaitu un degvielas patēriņu normas atbilstoši iestādē veicamajām funkcijām un sasniedzamajam rezultātam. Iekšējā normatīvajā aktā jānosaka detalizēta atskaitīšanās kārtība par izdevumiem dienesta transportlīdzekļu izmantošanai. (7) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, pildot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus, no budžeta līdzekļiem drīkst veikt sakaru pakalpojumu apmaksu. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes vadītājs izdod iekšēju normatīvo aktu, nosakot saziņas līdzekļu lietderīgu un pamatotu izlietošanu un detalizētu atskaitīšanās kārtību.”	Atbalstīt	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.11 Atbalstīts	12. Papildināt likuma 46.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā: „(6) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, pildot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus, no budžeta līdzekļiem drīkst veikt transportlīdzekļu pakalpojumu apmaksu. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes vadītājs izdod iekšēju normatīvo aktu, nosakot dienesta transportlīdzekļu izmantošanas kārtību, transportlīdzekļu skaitu un degvielas patēriņu normas atbilstoši iestādē veicamajām funkcijām un sasniedzamajam rezultātam. Iekšējā normatīvajā aktā jānosaka detalizēta atskaitīšanās kārtība par izdevumiem dienesta transportlīdzekļu izmantošanai. (7) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, pildot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus, no budžeta līdzekļiem drīkst veikt sakaru pakalpojumu apmaksu. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes vadītājs izdod iekšēju normatīvo aktu, nosakot saziņas līdzekļu lietderīgu un pamatotu izlietošanu un detalizētu atskaitīšanās kārtību.”
Pārejas noteikumi 17. Šā likuma 5.panta divpadsmitajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2009.gada 31.decembrim. 26. Līdz šā likuma 5.panta divpadsmitajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim piemēro Ministru kabineta 1997.gada 6.maija instrukciju Nr.4 "Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus", ciktāl tā nav pretrunā ar šo likumu.	12. Pārejas noteikumos: aizstāt 17. un 26.punktā skaitli „2009.” ar skaitli „2010.”;					13. Pārejas noteikumos: aizstāt 17. un 26.punktā skaitli „2009.” ar skaitli „2010.”;
	papildināt pārejas noteikumus ar 38. un 39.punktu šādā redakcijā: „38. Līdz šā likuma 9.panta devītajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 20.oktobrim piemēro Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumus Nr.584 „Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un Finanšu ministrija izvērtē pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. 39. Ministru kabinets neietver šā likuma 31.panta otrās daļas 8.²punktā minēto ilgtermiņa stabilizācijas rezerves bilanci un tās pielikumus saimnieciskā gada pārskatā par periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim.”.					papildināt pārejas noteikumus ar 38. un 39.punktu šādā redakcijā: „38. Līdz šā likuma 9.panta devītajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 20.oktobrim piemēro Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumus Nr.584 „Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un Finanšu ministrija izvērtē pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. 39. Ministru kabinets neietver šā likuma 31.panta otrās daļas 8.²punktā minēto ilgtermiņa stabilizācijas rezerves bilanci un tās pielikumus saimnieciskā gada pārskatā par periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim.”.
	Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.	12	Juridiskais birojs Ierosinām aizstāt noteikumā par likuma spēkā stāšanos vārdus ‘’ar tā izsludināšanas dienu’’ ar vārdiem „nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.’’.	Atbalstīt	Atbalstīts	Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Nr.9/2 – 2 –

Saeimas Prezidijam

Pirmā lasījuma redakcija

Komisijas atbalstītā redakcija