LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2009. gada ____. jūnijs

Nr.9/2 – 2 –

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr.1307/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz _____ lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi likumā „Par tiesu varu”

(Nr.1307/Lp9)

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (10)	Ministru kabineta atzinums	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr., 2006, 7., 24.nr., 2007, 24.nr., 2008, 10., 24.nr.) šādus grozījumus:	1	Juridiskais birojs Papildināt likumprojekta ievaddaļu pēc skaitļiem un vārdiem „24. nr.” ar skaitļiem un vārdiem „2009, 2. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 79. nr.”;	Atbalstīts	Atbalstīts	Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr., 2006, 7., 24.nr., 2007, 24.nr., 2008, 10., 24.nr, 2009, 2. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 79. nr.) šādus grozījumus:
	1. Izslēgt visā likuma tekstā vārdus „un tiesas piesēdētāja” (attiecīgā skaitlī un locījumā).					1. Izslēgt visā likuma tekstā vārdus „un tiesas piesēdētāja” (attiecīgā skaitlī un locījumā).
11.pants. Nepieļaujamība iejaukties tiesas darbā (2) Nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts. Likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā aizliegtas demonstrācijas un piketi tiesu ēku telpās. Jebkura tiesneša vai tiesas piesēdētāja ietekmēšana un iejaukšanās tiesas spriešanā sodāma likumā noteiktajā kārtībā.	2. Izslēgt 11.panta otrajā daļā vārdus „vai tiesas piesēdētāja”.					2. Izslēgt 11.panta otrajā daļā vārdus „vai tiesas piesēdētāja”.
13.pants. Tiesneša un tiesas piesēdētāja neaizskaramība (1) Tiesnesis, kā arī tiesas piesēdētājs ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā ir neaizskarams.	3. 13.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus „kā arī tiesas piesēdētājs”;					3. 13.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus „kā arī tiesas piesēdētājs”;
(3) Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā nevar saukt pie kriminālatbildības un apcietināt bez tās pašvaldības piekrišanas, kura viņu ievēlējusi. Lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. Ja tiesas piesēdētājs notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un attiecīgā pašvaldība.	izslēgt trešo daļu.					izslēgt trešo daļu.
14.pants. Tiesneša un tiesas piesēdētāja noraidījums (1) Tiesnesis un tiesas piesēdētājs nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti. Tiesnesis un tiesas piesēdētājs nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī Korupcijas novēršanas likumā paredzētajos gadījumos. (2) Šādos gadījumos tiesnesim vai tiesas piesēdētājam sevi jāatstata. (3) Ja tiesnesis vai tiesas piesēdētājs nav sevi atstatījis, personas, kas piedalās lietā, var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai tiesas piesēdētājam. (4) Tiesneša vai tiesas piesēdētāja noraidīšanas pamatu un noraidījuma izskatīšanas kārtību nosaka likums.	4. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā: „14.pants. Tiesneša noraidījums (1) Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, kā arī likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzētajos gadījumos. (2) Šādos gadījumos tiesnesim sevi jāatstata. (3) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, personas, kas piedalās lietā, var pieteikt noraidījumu tiesnesim. (4) Tiesneša noraidīšanas pamatu un noraidījuma izskatīšanas kārtību nosaka likums.”					4. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā: „14.pants. Tiesneša noraidījums (1) Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, kā arī likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzētajos gadījumos. (2) Šādos gadījumos tiesnesim sevi jāatstata. (3) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, personas, kas piedalās lietā, var pieteikt noraidījumu tiesnesim. (4) Tiesneša noraidīšanas pamatu un noraidījuma izskatīšanas kārtību nosaka likums.”
15.pants. Nepieļaujamība tiesnesim un tiesas piesēdētājam piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā (1) Tiesnesis vai tiesas piesēdētājs, kas piedalījies lietas izskatīšanā, nevar piedalīties šīs lietas atkārtotā izskatīšanā.	5. Izslēgt 15.panta pirmajā daļā vārdus „vai tiesas piesēdētājs”.					5. Izslēgt 15.panta pirmajā daļā vārdus „vai tiesas piesēdētājs”.
31.pants. Rajona (pilsētas) tiesas sastāvs (2) Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietas izskata koleģiāli - tiesneša un divu tiesas piesēdētāju sastāvā.	6. Izslēgt 31.panta otro daļu.					6. Izslēgt 31.panta otro daļu.
37.pants. Apgabaltiesas sastāvs pirmās instances tiesas sēdēs (1) Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos krimināllietas izskata koleģiāli. (2) Apgabaltiesas tiesu kolēģijā, kas izskata lietu, ir apgabaltiesas tiesnesis un divi piesēdētāji. (2^1) Administratīvā apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa administratīvās lietas izskata triju tiesnešu sastāvā.	7. 37.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Apgabaltiesā pirmās instances tiesas sēdēs civillietas un krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski.” izslēgt otro daļu.					7. 37.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Apgabaltiesā pirmās instances tiesas sēdēs civillietas un krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski.” izslēgt otro daļu.
56.pants. Tiesas piesēdētāja kandidāts Par tiesas piesēdētāju, ievērojot šā likuma 51.panta otrās daļas un 55.panta prasības, var ievēlēt Latvijas pilsoni, kas līdz vēlēšanu dienai sasniedzis 25 gadu vecumu. 64.pants. Tiesas piesēdētāju ievēlēšanas kārtība (1) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesas piesēdētāju skaitu nosaka Ministru kabinets. (2) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesas piesēdētājus ievēlē pašvaldības uz 5 gadiem. (3) Ja tiesas piesēdētāju pilnvaras izbeidzas lietas iztiesāšanas laikā, tās tiek saglabātas līdz šīs lietas iztiesāšanas beigām. 65.pants. Tiesas piesēdētāju uzaicināšana uz tiesu (1) Tiesas piesēdētāju uzaicina izpildīt savus pienākumus tiesā izlozes kārtībā ne ilgāk kā 30 darbdienas gadā, izņemot gadījumus, kad pagarināt šo laiku prasa nepieciešamība pabeigt ar viņa līdzdalību sāktās tiesas lietas izskatīšanu. (2) (Izslēgta ar 29.01.97.likumu, kas stājas spēkā no 27.02.97.). (3) Tiesas piesēdētāja izsaukums uz tiesu ir obligāts piesēdētājam, kā arī tā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācijai, kurā strādā vai mācās tiesas piesēdētājs. Par izsaukuma ignorēšanu vainīgās personas ir atbildīgas likumā noteiktajā kārtībā. 69.pants. Tiesas piesēdētāja zvērests (1) Pirmo reizi ievēlētais tiesas piesēdētājs, stājoties pie savu pienākumu pildīšanas, dod zvērestu: "Es,__, uzņemoties tiesas piesēdētāja pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un svinīgi zvēru būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem." (2) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas piesēdētāja zvērestu pieņem attiecīgās tiesas priekšsēdētājs. (3) Tiesas piesēdētājs stājas pie savu pienākumu pildīšanas pēc zvēresta došanas. 85.pants. Tiesas piesēdētāja atbrīvošana no piesēdētāja pienākumu pildīšanas (1) Pamatojoties uz rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas priekšsēdētāja iesniegumu, rajona (pilsētas) pašvaldība lemj jautājumu par piesēdētāja atbrīvošanu no piesēdētāja pienākumu pildīšanas. (2) Piesēdētāju pirms termiņa atbrīvo no pienākumu pildīšanas, ja viņš: 1) notiesāts par izdarītu noziedzīgu nodarījumu; 2) pieļāvis tīšu likumības pārkāpumu, kas saistīts ar tiesas spriešanu; 3) izdarījis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesas piesēdētāja statusu. 88.pants. Tiesas piesēdētāja darba tiesību garantijas (1) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu apgabaltiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu, kuras apmērs atbilst Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos. (2) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu rajona (pilsētas) tiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu, kuru aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 0,85. (3) Tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanas laikā darba devējs piesēdētājam saglabā vidējo izpeļņu Darba likumā noteiktajā kārtībā.	8. Izslēgt 56., 64., 65., 69., 85. un 88.pantu.					8. Izslēgt 56., 64., 65., 69., 85. un 88.pantu.
67.pants. Tiesu varas simboli Tiesu varas simboli ir tiesneša zvērests, piesēdētāja zvērests, mantija un amata zīme.	9. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā: „67.pants. Tiesu varas simboli Tiesu varas simboli ir tiesneša svinīgais solījums, mantija un amata zīme.”					9. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā: „67.pants. Tiesu varas simboli Tiesu varas simboli ir tiesneša svinīgais solījums, mantija un amata zīme.”
68.pants. Tiesneša zvērests (1) Tiesnesis, stājoties amatā, dod zvērestu: "Es,___, uzņemoties tiesneša pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un svinīgi zvēru būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem." (2) Tiesneša zvērestu pieņem valsts prezidents. (3) Tiesnesis stājas pie savu pienākumu pildīšanas pēc zvēresta došanas.	10. Izteikt 68.pantu šādā redakcijā: „68.pants. Tiesneša svinīgais solījums (1) Tiesnesis, stājoties amatā, dod svinīgo solījumu: "Es,___, uzņemoties tiesneša pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un svinīgi solu būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem." (2) Tiesneša svinīgo solījumu pieņem valsts prezidents. (3) Tiesnesis stājas pie savu pienākumu pildīšanas pēc svinīgā solījuma došanas.”					10. Izteikt 68.pantu šādā redakcijā: „68.pants. Tiesneša svinīgais solījums (1) Tiesnesis, stājoties amatā, dod svinīgo solījumu: "Es,___, uzņemoties tiesneša pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un svinīgi solu būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem." (2) Tiesneša svinīgo solījumu pieņem valsts prezidents. (3) Tiesnesis stājas pie savu pienākumu pildīšanas pēc svinīgā solījuma došanas.”
70.pants. Tiesneša un tiesas piesēdētāja zvēresta došanas kārtība (1) Tiesnesis un tiesas piesēdētājs svinīgos apstākļos nolasa zvēresta tekstu. To paraksta katrs tiesnesis vai tiesas piesēdētājs, kā arī amatpersona, kas zvērestu pieņem. (2) Tiesnesis dod zvērestu, tērpies mantijā. (3) Pēc zvēresta pieņemšanas valsts prezidents izsniedz tiesnesim amata zīmi.	11. Izteikt 70.pantu šādā redakcijā: „70.pants. Tiesneša svinīgā solījuma došanas kārtība (1) Tiesnesis nolasa svinīgā solījuma tekstu. To paraksta katrs tiesnesis, kā arī amatpersona, kas svinīgo solījumu pieņem. (2) Tiesnesis dod svinīgo solījumu, tērpies mantijā. (3) Pēc svinīgā solījuma pieņemšanas valsts prezidents izsniedz tiesnesim amata zīmi.”	2	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 11. pantā piedāvāto 70. panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: „To paraksta tiesnesis, kas devis svinīgo solījumu, kā arī valsts prezidents.”;	Atbalstīts	Atbalstīts	11. Izteikt 70.pantu šādā redakcijā: „70.pants. Tiesneša svinīgā solījuma došanas kārtība (1) Tiesnesis nolasa svinīgā solījuma tekstu. To paraksta tiesnesis, kas devis svinīgo solījumu, kā arī valsts prezidents. (2) Tiesnesis dod svinīgo solījumu, tērpies mantijā. (3) Pēc svinīgā solījuma pieņemšanas valsts prezidents izsniedz tiesnesim amata zīmi.”
89.pants. Tiesneša un tiesas piesēdētāja pienākumi (2) Tiesnesim iepriekš jāiepazīstina tiesas piesēdētāji ar izskatāmajām lietām, spēkā esošajiem likumiem un to piemērošanas praksi, kā arī jāizskaidro viņu tiesību realizēšanas kārtība.	12. Izslēgt 89.panta otro daļu.					12. Izslēgt 89.panta otro daļu.
Pārejas noteikumi 7. Tiesneša mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu, 2006.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo vidējās mēneša bruto darba samaksas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu, bet zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāja darba samaksu 2006.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2004.gada vidējo mēneša bruto darba samak su. Tiesneša mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu, 2007., 2008. un 2009.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu. 2009.gadā tiesneša mēneša amatalga, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu, nosakāma saskaņā ar pārejas noteikumu 20.punktu.	13. Aizstāt pārejas noteikumu 7.punkta otrajā teikumā vārdus un skaitli „un 2009.gadā” ar skaitļiem un vārdiem „2009. un 2010.gadā”.					13. Aizstāt pārejas noteikumu 7.punkta otrajā teikumā vārdus un skaitli „un 2009.gadā” ar skaitļiem un vārdiem „2009. un 2010.gadā”.
17. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina: līdz 2009.gada 1.janvārim - atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 2,5; 2009.gadā - ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2,5 un saskaņā ar pārejas noteikumu 20.punktu; 2010.gadā - atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 3,5 (14.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2008. likumu)	14. Izteikt pārejas noteikumu 17.punktu šādā redakcijā: „17. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina: līdz 2009.gada 1.janvārim - atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 2,5; 2009.gadā - ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2,5 un saskaņā ar pārejas noteikumu 20.punktu; 2010.gadā - ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2,5; 2011.gadā - atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 3,5”.	3	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 14. pantu šādā redakcijā: „Pārejas noteikumu 17. punktā: aizstāt skaitļus un vārdus „2010.gadā - atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 3,5” ar skaitļiem un vārdiem „2010.gadā - ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2,5;”; papildināt pārejas noteikumu ar skaitļiem un vārdiem: „2011. gadā – atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 3,5.”;	Atbalstīts	Atbalstīts	14. Pārejas noteikumu 17. punktā: aizstāt skaitļus un vārdus „2010.gadā - atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 3,5” ar skaitļiem un vārdiem „2010.gadā - ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2,5;”; papildināt pārejas noteikumu ar skaitļiem un vārdiem: „2011. gadā – atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 3,5.’’
20. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (mēneša amatalgu, prēmijas u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā". (12.12.2008. likuma redakcijā)	15. Papildināt pārejas noteikumu 20.punktu ar teikumu šādā redakcijā: „20. No 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.decembrim tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu atlīdzību nosaka 85% apmērā no darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar pārejas noteikumu 7. un 17.punktu.”	4	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 15. pantā piedāvātajā 20. punktā vārdus un skaitļus „2009. gada 1. jūlija” ar vārdiem un skaitļiem „2009. gada jūnijā pieņemto grozījumu likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam” spēkā stāšanās dienas”;	Atbalstīts	Atbalstīts	15. Papildināt pārejas noteikumu 20.punktu ar teikumu šādā redakcijā: ‘’20. No 2009. gada jūnijā pieņemto grozījumu likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam” spēkā stāšanās dienas līdz 2010.gada 31.decembrim tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu atlīdzību nosaka 85% apmērā no darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar pārejas noteikumu 7. un 17.punktu.”
	16. Papildināt pārejas noteikumus ar 21., 22.un 23.punktupunktu šādā redakcijā: „21. Krimināllietās, kurās līdz grozījumu šā likuma 31.panta otrajā daļā un 37.panta otrajā daļā spēkā stāšanās dienai ir uzsākta iztiesāšana koleģiālā sastāvā, iztiesāšanu turpina koleģiālā sastāvā līdz sprieduma taisīšanai vai kriminālprocesa izbeigšanai tiesas sēdē. Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā nevar saukt pie kriminālatbildības un apcietināt bez tās pašvaldības piekrišanas, kura viņu ievēlējusi. Lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. Ja tiesas piesēdētājs notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un attiecīgā pašvaldība.	5 6 7	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 16. pantā piedāvātajā pārejas noteikumu 21. punktā vārdus „bez tās pašvaldības piekrišanas, kura viņu ievēlējusi” ar vārdiem „bez tās tiesas priekšsēdētāja piekrišanas, kurā viņš pilda tiesas piesēdētāja pienākumus”; Juridiskais birojs Papildināt likumprojekta 16. pantā piedāvāto pārejas noteikumu 21. punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: „Ja tiesas piesēdētāju pilnvaras izbeidzas lietas iztiesāšanas laikā, tās tiek saglabātas līdz šīs lietas iztiesāšanas beigām.” Ministru kabinets Izteikt likumprojekta 16. pantā piedāvāto pārejas noteikumu 21. punktu šādā redakcijā: „21. Krimināllietās, kurās līdz grozījumu šā likuma 31.panta otrajā daļā un 37.panta otrajā daļā spēkā stāšanās dienai ir uzsākta iztiesāšana koleģiālā sastāvā, iztiesāšanu turpina koleģiālā sastāvā līdz sprieduma taisīšanai vai kriminālprocesa izbeigšanai tiesas sēdē. Ja tas nav iespējams, tiesnesis, izvērtējot lietas sarežģītību, lemj par iztiesāšanas turpināšanu vienpersoniski. Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā nevar saukt pie kriminālatbildības un apcietināt bez tās tiesas priekšsēdētāja piekrišanas, kurā viņš pilda pienākumus. Lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēša nu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. Ja tiesas piesēdētājs notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un tās tiesas priekšsēdētājs, kurā tiesas piesēdētājs pilda pienākumus. Ja tiesas piesēdētāja pilnvaras izbeidzas lietas iztiesāšanas laikā, tās tiek saglabātas līdz šīs lietas iztiesāšanas beigām."	Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts	Atbalstīts (iekļauts priekšlik. nr.7) Atbalstīts (iekļauts priekšlik. nr.7) Atbalstīts	16. Papildināt pārejas noteikumus ar 21. un 22. punktu šādā redakcijā: ‘’21. Krimināllietās, kurās līdz grozījumu šā likuma 31.panta otrajā daļā un 37.panta otrajā daļā spēkā stāšanās dienai ir uzsākta iztiesāšana koleģiālā sastāvā, iztiesāšanu turpina koleģiālā sastāvā līdz sprieduma taisīšanai vai kriminālprocesa izbeigšanai tiesas sēdē. Ja tas nav iespējams, tiesnesis, izvērtējot lietas sarežģītību, lemj par iztiesāšanas turpināšanu vienpersoniski. Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā nevar saukt pie kriminālatbildības un apcietināt bez tās tiesas priekšsēdētāja piekrišanas, kurā viņš pilda pienākumus. Lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. Ja tiesas piesēdētājs notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un tās tiesas priekšsēdētājs, kurā tiesas piesēdētājs pilda pienākumus. Ja tiesas piesēdētāja pilnvaras izbeidzas lietas iztiesāšanas laikā, tās tiek saglabātas līdz šīs lietas iztiesāšanas beigām.
	22. Šā likuma pārejas noteikumu 21.punktā noteikto pienākumu izpildes laikā, tiesas piesēdētājam par pienākumu veikšanu rajona (pilsētas) tiesā maksā darba algu, kuru aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 0,85, un par pienākumu veikšanu apgabaltiesā maksā darba algu, kuru aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu.	8	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 16. pantā piedāvāto pārejas noteikumu 22. punktu šādā redakcijā: „Šā likuma pārejas noteikumu 21. punktā noteikto pienākumu izpildes laikā tiesas piesēdētājam maksā darba algu. Par tiesas piesēdētāja pienākumu veikšanu rajona (pilsētas) tiesā darba algu aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2006. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 0,85. Par tiesas piesēdētāja pienākumu veikšanu apgabaltiesā darba algu aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2006. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu.”	Atbalstīts	Atbalstīts	22. Šā likuma pārejas noteikumu 21. punktā noteikto pienākumu izpildes laikā tiesas piesēdētājam maksā darba algu. Par tiesas piesēdētāja pienākumu veikšanu rajona (pilsētas) tiesā darba algu aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2006. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 0,85. Par tiesas piesēdētāja pienākumu veikšanu apgabaltiesā darba algu aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2006. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu.’’
	23. Šā likuma normas, kurās noteikta tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu darba samaksas aprēķināšanas kārtība ir spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, bet ne ilgāk kā līdz likuma par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu spēkā stāšanās brīdim.”	9	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 16. pantā piedāvāto pārejas noteikumu 23. punktu.	Atbalstīts	Atbalstīts
	Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.	10	Juridiskais birojs Izteikt norādi par likumprojekta spēkā stāšanos šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā vienlaikus ar 2009. gada jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam.”.	Neatbalstīts	Neatbalstīts	Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.