Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

 

Jēkaba iela 10/12        LV 1811                tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

 

2009. gada ____. jūnijs

Nr.9/2 – 2 – 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.1304/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

 

 

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz _____ lpp.

 

 

 

 

Ar cieņu,

 

komisijas priekšsēdētājs                                                 G.Bērziņš

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

            Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi Krimināllikumā

(Nr.1304/Lp9)

 

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 4 )

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3., 15.nr.; 2008, 3., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3., 15.nr.; 2008, 3., 24.nr.) šādus grozījumus:

38.pants. Brīvības atņemšana

(2) Brīvības atņemšanu nosaka uz laiku no sešiem mēnešiem līdz piecpadsmit gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem – uz laiku līdz divdesmit gadiem.

1. Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdu „sešiem” ar vārdu „trim”.

 

 

 

 

 

1. Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdu „sešiem” ar vārdu „trim”.

 

39.pants. Arests

(2) Arestu nosaka uz laiku no trim dienām līdz sešiem mēnešiem. Aizstājot naudas sodu ar arestu, to var noteikt uz laiku līdz vienam gadam.

2. 39.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu „sešiem” ar vārdu „trim”;

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

 

 

 

 

 

2. 39.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu „sešiem” ar vārdu „trim”;

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

 

(3) Aresta laikā personu var iesaistīt pašvaldības noteikto sabiedrībai nepieciešamo darbu veikšanā.

izslēgt trešo daļu.

 

 

 

 

 

izslēgt trešo daļu.

 

40.pants. Piespiedu darbs

(3) Ja persona, kas notiesāta ar piespiedu darbu, vai persona, kurai piespiedu darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, ļaunprātīgi izvairās no soda izciešanas, tiesa neizciesto sodu aizstāj ar arestu, divas darba stundas rēķinot kā vienu aresta dienu.

 

 

 

 

 

 

3. Aizstāt 40.panta trešajā daļā vārdu „divas ” ar vārdu „četras”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Aizstāt 40.panta trešajā daļā vārdu „divas ” ar vārdu „četras”.

 

41.pants. Naudas sods

(1) Naudas sods ir naudas piedziņa, ko tiesa vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, uzliek šajā pantā noteiktajos apmēros kā pamatsodu, bet tiesa - arī kā papildsodu.

(2) Naudas sods atbilstoši noziedzīgā nodarījuma smagumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms no vienas līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu mantkārīgā nolūkā naudas sodu var noteikt šā likuma Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā naudas soda divkāršā apmērā, bet ne vairāk kā divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot naudas sodu, var piemērot ne vairāk kā pusi no šā likuma Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā maksimālā naudas soda apmēra.

(3) Naudas soda samaksu tiesa vai prokurors, ja naudas sods noteikts ar priekšrakstu par sodu, var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad spriedums vai priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā.

(4) Ja naudas sodu nevar piedzīt, tad gadījumos, ja tas noteikts līdz četrdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar arestu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā desmit aresta dienas, taču ne vairāk par vienu gadu aresta; ja naudas sods noteikts virs četrdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā desmit brīvības atņemšanas dienas.

(5) Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu vai arestu, notiesātais atbrīvojams vai brīvības atņemšanas vai aresta ilgums saīsināms atbilstoši samaksātajai naudas soda daļai. Saīsinot norādītajā veidā soda laiku, brīvības atņemšanas vai aresta laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktajam samēram.

 

4. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

 „41.pants. Naudas sods

(1) Naudas sods ir naudas summa, ko tiesa vai prokurors uzliek samaksāt valsts labā 30 dienu laikā šajā pantā noteiktajos apmēros kā pamatsodu, bet tiesa – arī kā papildsodu.

(2) Naudas sods kā pamatsods atbilstoši noziedzīgā nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms no trīs līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. Prokurors var piemērot ne vairāk kā pusi no šā likuma Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā maksimālā naudas soda apmēra, ievērojot Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēru priekšraksta par sodu sastādīšanas brīdī un norādot priekšrakstā par sodu šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

(3) Naudas sods kā papildsods atbilstoši noziedzīgā nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms no trīs līdz simts Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

(4) Vainīgā mantisko stāvokli nosaka, novērtējot ne tikai tā iespējas nekavējoties samaksāt naudas sodu, bet arī iespējas gūt paredzamus ienākumus, kas nodrošinātu tam iespēju likumā paredzētajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu.

(5) Naudas soda samaksu tiesa un prokurors var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad spriedums vai priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā.

(6) Ja naudas sods nav samaksāts, tad gadījumos, ja tas noteikts līdz trīsdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar arestu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras aresta dienas, taču ne vairāk par trīs mēnešiem aresta; ja naudas sods noteikts virs trīsdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par vienu gadu brīvības atņemšanas.

(7) Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu vai arestu, notiesātais atbrīvojams vai brīvības atņemšanas vai aresta ilgums saīsināms atbilstoši samaksātajai naudas soda daļai. Saīsinot norādītajā veidā soda laiku, brīvības atņemšanas vai aresta laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktajam samēram.”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 41.panta piektajā daļā vārdus „tiesa un prokurors” ar vārdiem „attiecīgi tiesa vai prokurors”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

4. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

 „41.pants. Naudas sods

(1) Naudas sods ir naudas summa, ko tiesa vai prokurors uzliek samaksāt valsts labā 30 dienu laikā šajā pantā noteiktajos apmēros kā pamatsodu, bet tiesa – arī kā papildsodu.

(2) Naudas sods kā pamatsods atbilstoši noziedzīgā nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms no trīs līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. Prokurors var piemērot ne vairāk kā pusi no šā likuma Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā maksimālā naudas soda apmēra, ievērojot Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēru priekšraksta par sodu sastādīšanas brīdī un norādot priekšrakstā par sodu šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

(3) Naudas sods kā papildsods atbilstoši noziedzīgā nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms no trīs līdz simts Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

(4) Vainīgā mantisko stāvokli nosaka, novērtējot ne tikai tā iespējas nekavējoties samaksāt naudas sodu, bet arī iespējas gūt paredzamus ienākumus, kas nodrošinātu tam iespēju likumā paredzētajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu.

(5) Naudas soda samaksu attiecīgi tiesa vai prokurors var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad spriedums vai priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā.

(6) Ja naudas sods nav samaksāts, tad gadījumos, ja tas noteikts līdz trīsdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar arestu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras aresta dienas, taču ne vairāk par trīs mēnešiem aresta; ja naudas sods noteikts virs trīsdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par vienu gadu brīvības atņemšanas.

(7) Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu vai arestu, notiesātais atbrīvojams vai brīvības atņemšanas vai aresta ilgums saīsināms atbilstoši samaksātajai naudas soda daļai. Saīsinot norādītajā veidā soda laiku, brīvības atņemšanas vai aresta laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktajam samēram.”.

45.pants. Policijas kontrole

(1) Policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.

 

5. 45.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„ Gadījumos, kad persona ir nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda izciešanas, papildsoda – policijas kontrole izpildi uzsāk ar brīdi, kad beigusies personas uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.”;

 

 

 

 

5. 45.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„ Gadījumos, kad persona ir nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda izciešanas, papildsoda – policijas kontrole izpildi uzsāk ar brīdi, kad beigusies personas uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.”;

(5) Ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, tiesa pēc policijas iestādes iesnieguma var aizstāt neizciesto papildsoda laiku ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku.

 

aizstāt piektajā daļā vārdus „ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku” ar vārdiem „divas policijas kontroles dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu”.

 

 

 

 

 

aizstāt piektajā daļā vārdus „ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku” ar vārdiem „divas policijas kontroles dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu”.

 

52.pants. Sodu saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumi

(1) Saskaitot sodus par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem, brīvības atņemšanas soda viena diena atbilst:

3) vienai policijas kontroles dienai.

 

 

 

 

 

 

6. Izteikt 52.panta pirmās daļas trešo punktu šādā redakcijā:

„3) divām policijas kontroles dienām.”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Izteikt 52.panta pirmās daļas trešo punktu šādā redakcijā:

„3) divām policijas kontroles dienām.”.

58.1 pants. Nosacīta atbrīvošana no kriminālatbildības

(4) Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors personai ar tās piekrišanu var uzlikt par pienākumu:

1) atvainoties cietušajam;

2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

21) nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas;

3) periodiski reģistrēties Valsts probācijas dienestā un piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem;

4) atturēties no noteiktas rīcības vai nodarbošanās veidiem;

5) ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Papildināt 58.1panta ceturto daļu ar 31.punktu šādā redakcijā:

„31) informēt par dzīvesvietas maiņu;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Papildināt 58.1panta ceturto daļu ar 31.punktu šādā redakcijā:

„31) informēt par dzīvesvietas maiņu;”.

 

65.pants. Soda piemērošana nepilngadīgajiem

(2) Brīvības atņemšanas laiks personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai, nedrīkst pārsniegt desmit gadus, par sevišķi smagiem noziegumiem – piecpadsmit gadus, bet par mazāk smagiem un smagiem noziegumiem, kas nav saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai nav izraisījuši smagas sekas, brīvības atņemšanas laiks nedrīkst pārsniegt piecus gadus.

 

8. 65.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Brīvības atņemšanas laiks personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai, nedrīkst pārsniegt piecus gadus, par sevišķi smagiem noziegumiem – desmit gadus, bet par smagiem noziegumiem, kas nav saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai nav izraisījuši smagas sekas, brīvības atņemšanas laiks nedrīkst pārsniegt divus gadus. Par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu brīvības atņemšanas sods nav piemērojams.”;

 

2

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 65.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Brīvības atņemšanas laiks personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai, nedrīkst pārsniegt: desmit gadus - par sevišķi smagiem noziegumiem; piecus gadus - par smagiem noziegumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai izraisījuši smagas sekas; divus gadus – par citiem smagiem noziegumiem. Par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem brīvības atņemšanas sods šādai personai nav piemērojams.”

 

Atbalstīts

 

Atbalstīts

8. 65.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Brīvības atņemšanas laiks personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai, nedrīkst pārsniegt: desmit gadus - par sevišķi smagiem noziegumiem; piecus gadus -  par smagiem noziegumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai izraisījuši smagas sekas; divus gadus – par citiem smagiem noziegumiem. Par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem brīvības atņemšanas sods šādai personai nav piemērojams.”

 

papildināt ar otro1 daļu šādā redakcijā:

„(21) Ja persona līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par ko šā likuma Sevišķās daļas panta sankcijā noteikta piemērojamā brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa var piespriest sodu, kas ir zemāks par šo minimālo robežu, arī gadījumos, ja tiesa atzinusi, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos.”.

 

 

 

 

papildināt ar otro1 daļu šādā redakcijā:

„(21) Ja persona līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par ko šā likuma Sevišķās daļas panta sankcijā noteikta piemērojamā brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa var piespriest sodu, kas ir zemāks par šo minimālo robežu, arī gadījumos, ja tiesa atzinusi, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos.”.

Pārejas noteikumi

 

6. Grozījums šā likuma 61.panta ceturtajā daļā par obligāto pienākumu piedalīties probācijas programmās stājas spēkā 2010.gada 1.jūnijā.

9. Aizstāt pārejas noteikumu 6.punktā vārdus un skaitļus „2010.gada 1.jūnijā” ar vārdiem un skaitļiem „2013.gada 1.janvārī”.

 

 

 

 

 

9. Aizstāt pārejas noteikumu 6.punktā vārdus un skaitļus „2010.gada 1.jūnijā” ar vārdiem un skaitļiem „2013.gada 1.janvārī”.

 

 

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7. Šā likuma 58.1 panta ceturtās daļas 2.1 un 3.punktu nepiemēro līdz 2012.gada 31.decembrim.”.

 

3

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 10.pantu šādā redakcijā:

          „10. Papildināt pārejas noteikumus ar 7.un 8.punktu šādā redakcijā:

        „7. Šā likuma 58.1 panta ceturtās daļas 2.1 un 3.punktu nepiemēro līdz 2012.gada 31.decembrim.

          8. Grozījums šā likuma 65.panta otrajā daļā par brīvības atņemšanas soda termiņa samazināšanu un šā soda veida nepiemērošanu, attiecas uz nepilngadīgajiem, kuri noziedzīgu nodarījumu izdarījuši pēc šī grozījuma spēkā stāšanās.”

 

Atbalstīts

 

Atbalstīts

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 7.un 8.punktu šādā redakcijā:

„7. Šā likuma 58.1 panta ceturtās daļas 2.1 un 3.punktu nepiemēro līdz 2012.gada 31.decembrim.

8. Grozījums šā likuma 65.panta otrajā daļā par brīvības atņemšanas soda termiņa samazināšanu un šā soda veida nepiemērošanu, attiecas uz nepilngadīgajiem, kuri noziedzīgu nodarījumu izdarījuši pēc šī grozījuma spēkā stāšanās.”

 

Pārejas noteikums

Grozījums šā likuma 65.panta otrajā daļā attiecas uz nepilngadīgajiem, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījuši pēc šā likuma spēkā stāšanās.

 

4

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu.

 

Atbalstīts

 

Atbalstīts

 

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.