Rīgā

 

 

Rīgā

 

 

02.06.2009.                            Nr.90/TA-1673, TA-1677, TA-1690,

TA-1764, TA-1708, TA-1709,

TA-1717, TA-1711, TA-1712,

TA-1710, TA-1721, TA-1724,

TA-1726, TA-1695, TA-1681,

TA-1643, TA-1728, TA-1836,

TA-1686, TA-1786, TA-1754,

TA-1621, TA-1596, TA-1636,

TA-1762, TA-1696, TA-1746,

TA-1858, TA-1765, TA-1694,

TA-1835, TA-1748

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta š.g. 27.maija, 29.maija un 1.jūnija sēdē atbalstītos likumprojektus, kuri iekļauti valsts budžeta 2009.gadam grozījumu likumprojekta paketē:

likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Kušķe 67047880, Guntra.Kuske@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Kušķe 67047880, Guntra.Kuske@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Kārkliņš 67047840, Raimonds.Karklins@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Kārkliņš 67047840, Raimonds.Karklins@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ķipēna 67162616, Kristine.Kipena@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ķipēna 67162616, Kristine.Kipena@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ķipēna 67162616, Kristine.Kipena@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Dundurs 67036931, Zigmunds.Dundurs@tm.gov.lv).

likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Gratkovska 67036961, Indra.Gratkovska@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Papsujevičs 67021128, Mihails.Papsujevics@vpd.gov.lv);

likumprojektu "Par likuma "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām" atzīšanu par spēku zaudējušu", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Kušķe 67162676, Gundega.Kuske@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Novožilova 67162697, Linda.Novozilova@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Kušķe 67162676, Gundega.Kuske@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Ozola 67026518, Dace.Ozola@vidm.gov.lv);

likumprojektu "Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Depkovska 67047945, Anita.Depkovska@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Ciltsdarba likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Ingiļāvičute 67027661, Biruta.Ingilavicute@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Plūmiņa 67223131, signe.plumina@dvi.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Lore 67013207, Kaspars.Lore@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Avota 67083954, aiva.avota@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kuru izstrādāja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rāgs 67356496, Sandris.Rags@bm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā", kuru izstrādāja Valsts kanceleja (atbildīgā amatpersona - Osvalde 67082971, rudite.osvalde@mk.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Tūrisma likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Beļskis 67013113, Edmunds.Belskis@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ošiņa 67095622, Inga.Osina@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Gurecka 67027063, Linda.Gurecka@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Orlovskis 67027370, Andris.Orlovskis@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", kuru izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Grīnis 67047910, edgars.grinis@izm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā", kuru izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Jaunzeme 677 70464, kristine.jaunzeme@raplm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Pastare 67027029, Inese.Pastare@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rudzīte 67028984, Agnese.Rudzite@vid.gov.lv);

likumprojektu "Par likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" atzīšanu par spēku zaudējušu", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Lore 67013207, Kaspars.Lore@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā", kuru izstrādāja Satiksmes ministrija (atbildīgā amatpersona - Girucka 67028381, iveta.girucka@sam.gov.lv);

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā" uz 1 lpp.

2. Likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" anotācija uz 5 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 8.§ izraksts uz 1 lp.

4. Likumprojekts "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" uz 1 lpp.

5. Likumprojekta "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" anotācija uz 4 lpp.

6. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 9.§ izraksts uz 1 lp.

7. Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" uz 2 lpp.

8. Likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" anotācija uz

6 lpp.

9. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 11.§ izraksts uz 1 lp.

10. Likumprojekts "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" uz 3 lpp.

11. Likumprojekta "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" anotācija uz 4 lpp.

12. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 12.§ izraksts uz 1 lp.

13. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" uz 1 lpp.

14. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" anotācija uz 6 lpp.

15. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 15.§ izraksts uz 1 lp.

16. Likumprojekts "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā" uz 1 lpp.

17. Likumprojekta "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā" anotācija uz 9 lpp.

18. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 16.§ izraksts uz 1 lp.

19. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" uz 3 lpp.

20. Likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" anotācija uz 13 lpp.

21. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 17.§ izraksts uz 1 lp.

22. Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" uz

3 lpp.

23. Likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" anotācija uz 10 lpp.

24. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 18.§ izraksts uz 1 lp.

25. Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" uz 3 lpp.

26. Likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" anotācija uz 10 lpp.

27. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 19.§ izraksts uz 1 lp.

28. Likumprojekts "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā" uz 2 lpp.

29. Likumprojekta "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā" anotācija uz 17 lpp.

30. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 20.§ izraksts uz 1 lp.

31. Likumprojekts "Par likuma "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām" atzīšanu par spēku zaudējušu" uz 1 lpp.

32. Likumprojekta "Par likuma "Par tiesu piesēdētāju vēlēšanām" atzīšanu par spēku zaudējušu" anotācija uz 4 lpp.

33. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 21.§ izraksts uz 1 lp.

34. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" uz 4 lpp.

35. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" anotācija uz 26 lpp.

36. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 22.§ izraksts uz 1 lp.

37. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" uz

1 lpp.

38. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" anotācija uz 4 lpp.

39. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 23.§ izraksts uz 1 lp.

40. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" uz 3 lpp.

41. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" anotācija uz 12 lpp.

42. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 27.§ izraksts uz 1 lp.

43. Likumprojekts "Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" uz 1 lpp.

44. Likumprojekta "Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" anotācija uz 7 lpp.

45. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 13.§ izraksts uz 1 lp.

46. Likumprojekts "Grozījumi Ciltsdarba likumā" uz 4 lpp.

47. Likumprojekta "Grozījumi Ciltsdarba likumā" anotācija uz 8 lpp.

48. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 29.§ izraksts uz 1 lp.

49. Likumprojekts "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" uz 1 lpp.

50. Likumprojekta "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" anotācija uz 9 lpp.

51. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 66.§ izraksts uz 1 lp.

52. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" uz 2 lpp.

53. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" anotācija uz 10 lpp.

54. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 32.§ izraksts uz 1 lp.

55. Likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" uz 4 lpp.

56. Likumprojekta "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" anotācija uz 8 lpp.

57. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 6.§ izraksts uz 1 lp.

58. Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" uz 2 lpp.

59. Likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" anotācija uz 11 lpp.

60. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 81.§ izraksts uz 1 lp.

61. Likumprojekts "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" uz 6 lpp.

62. Likumprojekta "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" anotācija uz 7 lpp.

63. Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33 70.§ izraksts uz 1 lp.

64. Likumprojekts "Grozījumi Tūrisma likumā" uz 1 lpp.

65. Likumprojekta "Grozījumi Tūrisma likumā" anotācija
uz 7 lpp.

66. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 1.§ izraksts uz 1 lp.

67. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā"" uz 2 lpp.

68. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā"" anotācija uz 5 lpp.

69. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 18.§ izraksts uz 2 lp.

70. Likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā" uz 2 lp.

71. Likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" anotācija uz 6 lpp.

72. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 5.§ izraksts uz 1 lp.

73. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" uz 3 lpp.

74. Likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" anotācija uz 8 lpp.

75. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 10.§ izraksts uz 1 lp.

76. Likumprojekts "Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" uz 3 lpp.

77. Likumprojekta "Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" anotācija uz 14 lpp.

78. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35 25.§ izraksts uz 1 lp.

79. Likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" uz 1 lpp.

80. Likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" anotācija uz 7 lpp.

81. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 42.§ izraksts uz 1 lp.

82. Likumprojekts "Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā" uz 1 lpp.

83. Likumprojekta "Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā" anotācija uz 4 lpp.

84. Ministru kabineta 2009.gada 1.jūnija sēdes protokola Nr.36 7.§ izraksts uz 1 lp.

85. Likumprojekts "Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā" uz 2 lpp.

86. Likumprojekta "Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā" anotācija uz 7 lpp.

87. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 74.§ izraksts uz 2 lp.

88. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" uz 4 lpp.

89. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" anotācija uz 8 lpp.

90. Ministru kabineta 2009.gada 29.maija sēdes protokola Nr.35  7.§ izraksts uz 1 lp.

91. Likumprojekts "Par likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" atzīšanu par spēku zaudējušu" uz 1 lpp.

92. Likumprojekta "Par likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" atzīšanu par spēku zaudējušu" anotācija uz 12 lpp.

93. Ministru kabineta 2009.gada 1.jūnija sēdes protokola Nr.36  1.§ izraksts uz 1 lp.

94. Likumprojekts "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā" uz 1 lpp.

95. Likumprojekta "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā" anotācija uz 7 lpp.

96. Ministru kabineta 2009.gada 1.jūnija sēdes protokola Nr.36 2.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes

un sabiedrības integrācijas lietu ministrs                      V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

Milenberga 67082895


 

Likumprojekts

 

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

 

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

 

1.        Izslēgt 5.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „naudas sodu un”.

 

2.        Izteikt 41.panta septīto daļu izteikt šādā redakcijā:

„Notiesātajiem adresēto pasta sūtījumu un pienesumu saturs tiek pārbaudīts. Notiesāto sarakste tiek pārbaudīta to izlasot, izņemot saraksti ar valsts un pašvaldību institūcijām.”

 

3.        Izslēgt 43.panta pirmajā daļā vārdus „par brīvības atņemšanas iestādē nopelnīto naudu.”

 

4.         50.9 pantā:

Izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„Katrā brīvības atņemšanas iestādē pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierosinājuma ar tieslietu ministra rīkojumu izveido administratīvo komisiju. Brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā ir šādi balsstiesīgie locekļi:

1)       priekšsēdētājs – Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta amatpersona;

2)       priekšsēdētāja vietnieks — brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks;

3)       komisijas locekļi — brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienību, kas atbild par notiesāto sociālo rehabilitāciju, uzraudzību un drošību, priekšnieki, Valsts probācijas dienesta pārstāvis un pašvaldības pārstāvis.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā ar padomdevēja tiesībām piedalās brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas atbild par notiesāto uzskaiti. Brīvības atņemšanas administratīvās komisijas sēdē var piedalīties brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka uzaicinātas personas, ja tās var sniegt būtisku informāciju par notiesātā soda izpildes gaitu un tās rezultātiem”.

Papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„Prokurors brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā piedalās bez balsstiesībām.”

 

5.        Izslēgt 50.12 panta trešo daļu.

 

6.        Papildināt 50.13 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„Ja tiesa ir atcēlusi administratīvās komisijas lēmumu, tad šī lieta no jauna izskatāma nākošajā administratīvās komisijas sēdē.”

7.        Papildināt 55.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

Ja notiesātajam noteikts papildsods – naudas sods, tad brīvības atņemšanas iestādes administrācija pēc notiesātā lūguma katru mēnesi no notiesātā darba samaksas pārskaita līdzekļus  šī soda samaksai paredzētā Valsts kases kontā.

 

8.        56.pantā:

Papildināt pirmajā daļā aiz vārdiem „brīvības atņemšanas vietu” ar vārdiem „uzturēšanā”.

Aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā ciparu „2” ar ciparu „4”.

 

9.         68.pantā:

Aizstāt pirmajā daļā vārdus „darbu un mācībām” ar vārdiem „darbu vai mācībām”.

Aizstāt otrajā daļā vārdus „darbu un mācībām” ar vārdiem „darbu vai mācībām”.

 

10.   71. pantā:

Izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„Uzlikto sodu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā. Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas spriedums nav pārsūdzams, izņemot, ja ir pārsūdzēts šā likuma 70. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā un sestās daļas 3. punktā paredzētais sods. Tādā gadījumā tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. ”

Izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

„Šā likuma 70. panta pirmajā un sestajā daļā paredzētos sodus uzliek ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutvārdos. Notiesātajam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai brīdinājumu noformē rakstveidā. Brīdinājumu noformē un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.”

 

11.   112.pantā:

Svītrot ceturtajā daļā vārdus „kā arī informē to par Valsts probācijas dienesta attiecīgās struktūrvienības atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu lūgt palīdzību pagaidu mājvietas atrašanai un saņemt konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos sabiedrībā

Svītrot sestajā daļā vārdus „Valsts probācijas dienestu un.”

 

12.   Svītrot 117.pantu.

 

13.   Papildināt 133.panta trešo daļu pēc vārdiem „transporta izdevumus” ar vārdiem „ja notiesātais ir nepilngadīgs, notiesātajam ir piešķirts trūcīgas personas statuss vai ja viņa ģimenei ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss.”

 

14.   Izteikt 134.panta otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

„8) ja notiesātais izvairās no soda izciešanas, sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai iesniegumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piemēroto sodu – piespiedu darbu – ar arestu.”

 

15.   Izslēgt 25.nodaļu.

 

16.   Pārejas noteikumos:

Aizstāt 2.punktā vārdu „zemākajā” ar vārdu „vidējā”.

Papildināt ar 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

„10. Grozījumi šā likuma 50.9 panta pirmajā un otrajā daļā, ar kuriem noteikts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sastāvs un pants papildināts ceturto daļu, stājas spēkā 2009.gada 1.septembrī.

11. Grozījumi šā likuma 71. panta piektajā un sestajā daļā attiecībā uz notiesātajiem uzlikto sodu apstrīdēšanu neattiecas uz lietām, kurās Administratīvā rajona tiesa spriedumu pieņēmusi līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Šajās lietās spriedums pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

12. Grozījumi attiecībā uz naudas soda izpildes izslēgšanu no Latvijas Sodu izpildes kodeksa un 55.panta papildināšanu ar piekto daļu, attiecas uz tiesas spriedumiem, kas stājušies spēkā pēc 2009.gada 1.jūlija.”

 

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

 

 

Tieslietu ministrs                                                              M.Segliņš

 

 

Vīza:
valsts sekretārs                                                                      M.Lazdovskis

 

 

 

21.05.2009. 15:50

694

K.Ķipēna

67162616, Kristine.Kipena@tm.gov.lv


 

 

Likumprojekta

„Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu, uzdevumu u.tml.

Ministru kabineta 2009. gada 30. aprīļa sēdes protokola Nr. 28, 3.§ 7. punkts.

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

Šobrīd Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – LSIK) 5.pantā un 25.nodaļā reglamentēta naudas soda izpilde, kurā iesaistīti tiesu izpildītāji.

LSIK septītā „A” nodaļa reglamentē arī brīvības atņemšanas iestāžu administratīvo komisiju sastāvu un darbības kārtību. Tai pat laikā LSIK nav noteikts termiņš kādā izskatāma notiesātā lieta, ja tiesa ir atcēlusi administratīvās komisijas lēmumu.

LSIK 56.pantā noteikts, ka notiesāto bez darba samaksas var nodarbināt brīvības atņemšanas vietu un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbos, kā arī notiesāto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos līdz divām stundām dienā.

LSIK 68.pantā noteikts, ka par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu un mācībām brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem var piemērot dažādus pamudinājumus.

LSIK 71.pantā noteikts, ka notiesātais viena mēneša laikā var pārsūdzēt viņam uzlikto sodu augstākai amatpersonai. Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi. Ja ir pamats, amatpersona, kas uzlikusi sodu, var to atcelt vai aizstāt ar citu. Augstāka amatpersona var sodu mīkstināt, kā arī var to atcelt tad, ja amatpersona, kas sodu uzlikusi, sodot ir pārkāpusi savas pilnvaras vai arī ir uzlikusi sodu notiesātajam, kurš nav izdarījis pārkāpumu. Ja notiesātajam gada laikā pēc soda uzlikšanas nav uzlikts jauns sods, tas uzskatāms par dzēstu. Bez tam, LSIK paredzētos sodus uzliek ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas rakstveida lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutvārdos.

LSIK 112.pantā noteikta kārtība notiesāto atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādēm, tai skaitā notiesātā informēšana par iespējām saņemt palīdzību Valsts probācijas dienestam, tāpat sadarbība ar  Valsts probācijas dienestu noteikta LSIK 117.pantā.

LSIK 133.pantā noteikta piespiedu darba izpildes kārtība un trešajā daļā noteikts, ka Valsts probācijas dienests sedz notiesātajam ar ierašanos piespiedu darba izpildes institūcijā un piespiedu darba veikšanu saistītos transporta izdevumus.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (turpmāk – likumprojekts) un ar to saistītajiem grozījumiem Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Valsts probācijas dienesta likumā, Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā un likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanos” tiek veikta būtiska kriminālsoda – naudas sods – izpildes sistēmas reformēšana, kā arī uzlabojumi brīvības atņemšanas soda izpildē, kas nepieciešams, lai pilnveidotu kriminālsodu izpildes kārtību un atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem nodrošinātu nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu. Likumprojekta īstenošana ļaus mazināt tās problēmas, ar kurām Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk – IeVP) saskaras saistībā kraso notiesāto skaita pieaugumu kopš 2008.gada beigām ierobežotu valsts budžeta līdzekļu apstākļos.

                                                

Šobrīd naudas sodu izpildi, atbilstoši LSIK 5.pantā un 25.nodaļā  noteiktajam, nodrošina tiesu izpildītāji, tomēr šāda izpilde ir sarežģīta, jo saistīta paralēli ar Kriminālprocesa likuma un Civilprocesa likuma normu ievērošanu. Normatīvo aktu regulējums nav pietiekami skaidrs un tas būtiski apgrūtina soda izpildi, rada situācijas, kad nav skaidrs, kurš no normatīvajiem aktiem nosaka nepieciešamo rīcību. Bez tam iesaistot tiesu izpildītājus naudas soda izpildē tiek papildus patērēti valsts finanšu līdzekļi.

 

Līdzšinējā naudas sodu izpildes efektivitātes analīze rāda, ka nepieciešams veidot jaunu naudas soda izpildes sistēmu. Tāpēc Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un LSIK tiek veikti atbilstoši grozījumi, precizējot naudas soda definīciju un nosakot jaunu naudas soda izpildes kārtību, kurā tiesu izpildītāji vairs netiek iesaistīti, kas ļaus tiesu izpildītājiem vairāk pievērsties civilprocesuālajām aktivitātēm. Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvji atbalsta šādu risinājumu. Īstenojot šos grozījumus, valsts budžetā veidosies nelieli ietaupījumi.

Papildus 25.nodaļas izslēgšanai no LSIK 55.pants tiek papildināts ar jaunu piekto daļu, kurā noteikts, ka, ja notiesātajam noteikts papildsods – naudas sods un tas nav samaksāts, tad brīvības atņemšanas iestādes administrācija pēc notiesātā lūguma katru mēnesi pārskaitīs līdzekļus šī soda samaksai paredzētā Valsts kases kontā.

 

Brīvības atņemšanas soda izpilde slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos šobrīd noteikta trīs pakāpēs un katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam ir noteikta noteiktu tiesību apjoms atkarībā no soda izciešanas režīma pakāpes, kurā tas izcieš sodu. Lai notiesātais nonāktu nākošajā soda izciešanas pakāpē, tas iesniedz iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes administratīvajai komisijai, kas to izskata noteiktajā kārtībā. Šobrīd LSIK nenosaka konkrētu administratīvās komisijas locekļu skaitu un praksē šajā komisijā tiek iekļauti ļoti dažādi brīvības atņemšanas iestādes darbinieki. Lai precīzi definētu personu loku, kam būtu jālemj par notiesātā virzību soda progresīvajā izpilde sistēmā un tāpēc jābūt brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā, Likumprojektā paredzēti grozījumi LSIK 50.9, 50.12 un 50.13pantā. Bez tam, 50.13pantā plānots noteikt, ka notiesātā lieta, kurā tiesa ir atcēlusi administratīvās komisijas lēmumu, ir jāizskata nākošajā komisijas sēdē bez atkārtota notiesātā iesnieguma, kas līdz šim likumā netika regulēts. Līdz ar šo grozījumu spēkā stāšanos tiks efektivizēti IeVP resursi, kas tiek tērēti, lai nodrošinātu notiesāto virzību progresīvajā sodu izpildes sistēmā. Bez tam, grozījums LSIK 50.13pantā ļaus ar pieejamiem personāla resursiem Tieslietu ministrijā (turpmāk – TM) un IeVP nodrošināt atbilžu sagatavošanu uz ieslodzīto iesniegumiem, kur jautājumi par administratīvo komisiju darbību ieņem būtisku vietu.

Ar minētajiem grozījumiem ir saistīts Likumprojektā ietvertais papildinājums LSIK pārejas noteikumiem, lai dotu iespēju IeVP sagatavoties jaunajam regulējumam attiecībā uz administratīvās komisijas sastāvu.

 

LSIK 56.pantā noteikts, ka notiesāto bez darba samaksas var nodarbināt brīvības atņemšanas vietu un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbos, kā arī notiesāto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos līdz divām stundām dienā. Ar grozījumiem šajā pantā paredzēts paplašināt darbu veidus, kuros notiesātos var nodarbināt bez maksas un pagarināt laiku līdz četrām stundām dienā.

Ar Ministru kabineta 2009.gada rīkojumu Nr. 7 tika apstiprināta Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācijas koncepcija (turpmāk – Koncepcija), kura noteic resocializācijas modeli ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām. Koncepcijā noteikts, ka notiesāto resocializācija sastāv no divām vienlīdz būtiskām daļām – sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas. Vien no notiesāto sociālās rehabilitācijas galvenajiem līdzekļiem ir:

·        sabiedriski lietderīga nodarbināšana (notiesāto darbs brīvības atņemšanas iestāžu saimnieciskajā apkalpē, komersanta izveidotās ražotnēs brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās atkarībā no notiesātajam noteiktā režīma, nodarbināšana bez atlīdzības brīvības atņemšanas iestādes teritorijas labiekārtošanā.

Bez tam, Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumu Nr. 282 „Noteikumi par administratīvās komisijas darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kritērijiem” IV nodaļā noteikti kritēriji brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu pieņemšanai. Noteikumu 25. un 26.punktā noteikti kritēriji, kas komisijai vērtējami pieņemot attiecīgo lēmumu:

„25.1. notiesātā piedalīšanās nodarbinātības, izglītības, audzināšanas, sporta un brīvā laika pavadīšanas pasākumos brīvības atņemšanas iestādē un sasniegtie rezultāti;

26.4. notiesātā attieksme pret darbu bez darba samaksas, kas nepieciešams brīvības atņemšanas iestādes un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai, kā arī notiesāto kultūras dzīves attīstībai un sadzīves apstākļu uzlabošanai”.

Ar minētajām normām ir pateikts, ka notiesāto nodarbināšana bez darba samaksas ir būtiska notiesāto resocializācijas modeļa sastāvdaļa, jo notiesātā piedalīšanās šādā nodarbināšanā vistiešāk liecina par to, vai persona ir mainījusi attieksmi pret tiesību normu ievērošanas nepieciešamību.

Bez tam, spēkā esošās normas rada nepieciešamību piedāvāt visiem notiesātajiem iespēju strādāt darbus bez darba samaksas, jo tas ir viens no kritērijiem, kura veiksmīga izpilde ietekmē personas virzību sodu progresīvās izpildes sistēmā.

Atbilstoši  spēkā esošajai LSIK 56.panta redakcijai ieslodzījuma vietām ir ierobežotas iespējas visiem ar brīvības atņemšanu notiesātajiem piedāvāt šādu iespēju. Tādejādi var tikt nepamatoti ierobežotas personas tiesības uz progresīvu soda izpildes gaitu. 

Lai novērstu minēto risku un iespējamos notiesāto diskrimināciju, nepieciešams veikt likumprojektā ietvertos grozījumus LSIK 56.pantā.

Šo grozījumu rezultātā vienlaikus būs iespējams uzlabot ieslodzījuma vietu uzturēšanu nepieciešamajā līmenī.

 

LSIK 68.pantā noteikts, ka par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu un mācībām brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem var piemērot dažādus pamudinājumus. Par minētā panta redakciju TM saņem notiesāto sūdzības, kurās minēts, ka esošās LSIK redakcijas izpilde praktiski nav iespējama, jo, lai saņemtu pamudinājumu, notiesātajam papildus labai uzvedībai nepieciešams arī mācīties un strādāt. Jāmin, ka notiesātajam vienlaikus mācīties un strādāt ir faktiski neiespējami, tāpēc nepieciešami grozījumi LSIK. Minētie grozījumi ļaus ar pieejamiem personāla resursiem TM un IeVP nodrošināt atbilžu sagatavošanu uz ieslodzīto iesniegumiem.

 

Grozījumi paredzēti arī LSIK 71.pantā precizējot notiesātajiem uzlikto sodu apstrīdēšanas kārtību, kā arī lēmumu pārsūdzēšanas kārtību, samazinot tiesas instanču skaitu, kurā tos var pārsūdzēt. Bez tam, ar grozījumiem precizēta lēmuma par sodu noformēšanas kārtība, tādējādi precīzi definējot līdz šim neskaidros jautājumus, par kuriem ieslodzītie nereti iesniedz iesniegumus dažādām valsts pārvaldes iestādēm. Minētie grozījumi ļaus ar pieejamiem personāla resursiem TM un IeVP nodrošināt atbilžu sagatavošanu uz ieslodzīto iesniegumiem.

Papildus Likumprojektā ietverts papildinājums LSIK pārejas noteikumos, lai noteiktu rīcību ar tiem lēmumiem, kas pieņemti līdz Likumprojekta spēkā stāšanās brīdim.

Likumprojekts paredz samazināt instanču skaitu, kurā notiesātais varēs pārsūdzēt lēmumus par disciplinārsoda piemērošanu un nosaka izņēmumu attiecībā uz to, kādā gadījumā par Administratīvās rajona tiesas spriedumu var tikt iesniegta kasācijas sūdzība.

Šāds regulējums atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 6. pantam, kas nosaka tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu. Administratīvās rajona tiesas sprieduma pārsūdzēšanas kārtība kasācijas kārtībā atbilst Administratīvā procesa likuma 263. panta pirmajā daļā noteiktajam. Minētā panta pirmā daļa noteic, ka, ja likumā paredzēts, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pārsūdzams, iesniedzot kasācijas sūdzību, šāds tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā. No Administratīvā procesa likuma 263. panta pirmās daļas izriet, ka ar likumu var noteikt, vai pirmās instances tiesas spriedums ir pārsūdzams, vai tas ir pārsūdzams apelācijas, vai tikai kasācijas kārtībā. Līdz ar to šajā gadījumā tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojums tiks noteikts ar likumu.

Cilvēktiesību tiesa vairākos spriedumos ir atzinusi, ka Konvencijas 6.pantā nav tieši norādītas tiesības uz apelācijas pieejamību un vienīgais precīzi formulētais nosacījums par apelāciju ietverts Konvencijas septītā protokola 2.pantā, kas garantē minētās tiesības tikai kriminālās tiesvedības gadījumos (sk. Human Rights. The 1998 Act and the European Convention. Sweet & Maxwell, London, 2000, p.231 un Cilvēktiesību tiesas spriedumus lietās Delcourt v. Belgium (1970) un Belgian Linguistic case (1968)).

Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka Konvencijas 6.pants neuzliek valstīm par pienākumu visos gadījumos ieviest apelācijas tiesu sistēmu. Līdz ar to valsts pati var noteikt pārsūdzības principa apjomu saskaņā ar savu tiesību sistēmu. Ieviešot apelācijas tiesu sistēmu, valsts savā nacionālajā likumā var noteikt lietu kategorijas, kurām pārsūdzība apelācijas instancē nav paredzēta (Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2002. gada 17. janvāra spriedums lietā Nr. 2001-08-01, 3. punkts). Lēmumi par soda uzlikšanu par brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu ir uzskatāmi par administratīvajiem aktiem. Arī tiesību doktrīnā ir atzīts, ka ieslodzītās personas disciplinārā sodīšana ir administratīvai akts (J. Briede. Administratīvais akts. Latvijas Vēstnesis. 2003, 139.-140. lpp.). Līdz ar to lēmumi par soda uzlikšanu notiesātajiem ir izskatāmi administratīvi procesuālajā kārtībā un nav uzskatāmi par kriminālās tiesvedības gadījumiem Konvencijas septītā protokola 2. panta izpratnē.

No Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra sprieduma izriet, ka par ieslodzīto personu pamattiesību ierobežošanas likumīgu mērķi atzīstama arī pienācīgas kārtības uzturēšana ieslodzījuma vietā, ciktāl tā vērsta uz citu ieslodzīto personu, kā arī uz personāla tiesību un drošības aizsardzību. Tāpat, paredzot disciplinārsodus – līdzekļus, kas vērsti uz to, lai attiecīgie ierobežojumi tiktu ievēroti, ir saskatāms minētais leģitīmais mērķis (Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 4. punkts). Notiesātajiem uzliekamo sodu mērķis ir nodrošināt izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu  ievērošanu, tādejādi arī nodrošinot sabiedrības drošību kopumā.

Lai nodrošinātu notiesātajiem Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu, Likum projekts paredz iespēju apstrīdēt lēmumu par soda uzlikšanu Ieslodzījuma vietas priekšniekam, un savukārt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums var tikt pārsūdzēts Administratīvajā rajona tiesā. Tādejādi, notiesātajiem tiek nodrošinātas tiesības uz lēmumu pārsūdzēšanu.

Šobrīd tiesas pieņemto lēmumu pārsūdzēšana iespējama vairākās instancēs un šāda kārtība ir saistīta ar zināmu tiesas (valsts) resursu apjomu, kas tiek veltīts jautājuma atrisināšanai. Šim apjomam būtu jābūt samērīgam ar izskatāmā jautājuma nozīmīgumu.

Notiesātajam noteiktie sodi – brīdinājums, rājiens, aizliegums uz laiku līdz vienam mēnesim iegādāties pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus izmeklēšanas cietuma veikalā, aizliegums uz kārtējo tikšanos ar radiniekiem vai citām personām, telefonsarunu aizliegums uz laiku līdz vienam mēnesim – nav uzskatāmi par bargiem sodiem, jo būtiski neierobežo notiesāto pamattiesības. Līdz ar to būtu nepieciešams samērot tiesas resursus, kas tiek veltīti konkrētās lietas izskatīšanai un notiesātā tiesības uz minētā lēmumu pārsūdzēšanu. Ņemot vērā minēto, Likumprojektā ietverto izmaiņu dēļ netiks būtiski aizskartas notiesāto pamattiesības, kā arī minētais ierobežojums ir uzskatāms par samērīgu.

Savukārt attiecībā uz lēmumu  par ievietošanu soda izolatorā, tiesības uz pārsūdzēšanu ar grozījumiem LSIK tiks noteiktas plašākas, ņemot vērā šī soda smagumu un tam sekojošo tiesību ierobežošanu. Likumprojektā plānots noteikt, ka par šo lēmumu var iesniegt kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. Tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu kasācijas kārtībā ir noteiktas, ņemot vērā uzliktā soda smagumu un notiesātā pamattiesību aizskāruma apjomu.

Likumprojektā ietvertais grozījums LSIK 71.pantā nemaina jau šobrīd LSIK 71.panta piektajā daļā noteikto, ka sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi.

 

LSIK 112.pantā noteikta kārtība notiesāto atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādēm, tai skaitā notiesātā informēšana par iespējām saņemt palīdzību Valsts probācijas dienestam, tāpat sadarbība ar Valsts probācijas dienestu noteikta LSIK 117.pantā. Grozījumi abos pantos nepieciešami, jo ar likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam” paketē virzāmo likumprojektu „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” tiks svītrota Valsts probācijas dienesta funkcija – postpenitenciārās palīdzības sniegšana tiek izslēgta, lai atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem nodrošinātu nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu.

 

LSIK 133.pantā noteikta piespiedu darba izpildes kārtība un trešajā daļā noteikts, ka Valsts probācijas dienests sedz notiesātajam ar ierašanos piespiedu darba izpildes institūcijā un piespiedu darba veikšanu saistītos transporta izdevumus. Ar grozījumiem paredzēts šo transporta izdevumu kompensēšanu noteikt tikai tiem probācijas klientiem, kas ir nepilngadīgi, vai kuriem ir piešķirts trūcīgas personas statuss, vai kuru ģimenei ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss. Tādejādi atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem tiks nodrošināts nepieciešamais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums.

 

Likumprojektā ietverts grozījums LSIK 41.pantā, kas nepieciešams, lai racionālāk izmantotu IeVP resursus samazināta pieejamo budžeta līdzekļu apstākļos. Priekšlikums atbalstīts TM darba grupā, kas izveidota LSIK pilnveidošanai, jo nav pamata uzskatīt, ka notiesātais vēstulēs valsts un pašvaldību iestādēm varētu minēt ziņas, kas jebkādā veidā apdraudētu iekšējo drošību cietumā vai valstī kopumā. Tāpēc nepieciešams noteikt, ka notiesāto sarakste tiek pārbaudīta izlasot, izņemot saraksti ar valsts un pašvaldību institūcijām.

 

Likumprojektā ietverti grozījumi LSIK pārejas noteikumu 2.punktā nosakot, ka līdz 2010.gada 1.janvārim apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbu vai naudas sodu — aizstāj ar arestu, pielīdzina to notiesāto turēšanas apstākļiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma vidējā pakāpē. Minētais nepieciešams, lai novērstu problēmas, ar kurām IeVP sastopas izvietojot minētās personas daļēji slēgto cietumu zemākajā pakāpē. Bez tam, personu, kam piespiedu darbs vai naudas sods ir aizstāts ar arestu, izvietošana zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē ir pārāk barga un arī neefektīva, jo šajā režīma personas nevar tikt nodarbinātas. 

 

Bez tam, Likumprojektā paredzēts papildināt LSIK pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kas nepieciešams, lai noteiktu, ka grozījumi attiecībā uz naudas soda izpildes izslēgšanu no Latvijas Sodu izpildes kodeksa un 55.panta papildināšanu ar piekto daļu, attiecas uz tiesas spriedumiem, kas stājušies spēkā pēc 2009.gada 1.jūlija.

4. Cita informācija

 

 

 Nav attiecināms

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

 Nav attiecināms

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. inovācijas un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Īstermiņā tiks ietaupīti valsts budžeta līdzekļi atbilstoši anotācijas III sadaļā norādītajam.

 

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem un pašnodarbinātajām personām

 

 Nav attiecināms

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

 Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme: 

Nav attiecināms

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.4. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.6. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

 Nav attiecināms

7. Cita ietekme

 Nav attiecināms

 

III. Kāda var būt normatīvā a kta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

    2009

Turpmākie trīs gadi

  2010

    2011

2012

 

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

811,9

 

811,9

 

0

0

0

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

811,9

 

811,9

 

-398,5

 

-398,5

-398,5

 

-398,5

-398,5

 

-398,5

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets  

Nav attiecināms

398,5

 

398,5

398,5

 

398,5

398,5

 

398,5

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai  

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā).

Naudas soda izpildes reformēšana

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 567. panta otrās daļas 4.punktu no sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvots piedzinējs gadījumos, kad piedziņa izdarāma valsts ienākumos. Līdz ar to gadījumā, kad izpildāms tiesas nolēmums krimināllietā par naudas soda piemērošanu, izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi zvērinātam tiesu izpildītājam tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 1. jūnija noteikumu Nr. 510 „Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un maksāšanas kārtību” 8. līdz 15. punktā noteiktajai kārtībai.

Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 25. nodaļā noteiktajai kārtībai, zvērinātas tiesu izpildītājs, kurš saņēmis tiesas izpildu rakstu par naudassoda piedziņu, nosūta parādniekam priekšlikumu 10 dienu laikā izpildīt nolēmumu labprātīgi. Ja parādnieks minētajā termiņā naudas sodu nesamaksā, kā arī nav paziņojis tiesu izpildītājam par to, ka iesniedzis tiesai lūgumu sadalīt sprieduma izpildīšanu termiņos vai atlikt naudas soda izpildi, tiesu izpildītājs rakstveidā ierosina tiesai izlemt jautājumu par naudas soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu. Līdz ar to konkrētajā izpildu lietu kategorijā zvērinātam tiesu izpildītājam katrā izpildu lietā rodas šādi sprieduma izpildes izdevumi, kurus var lūgt atlīdzināt no valsts budžeta līdzekļiem:

Pozīcija

Summa (LVL)

Pasta izdevumu par priekšlikuma nolēmumu izpildīt labprātīgi nosūtīšanu parādniekam (ierakstīts sūtījums)

1,18

Pasta izdevumi par aprēķina nosūtīšanu parādniekam (ierakstīts sūtījums)

1,18

 

Kopā:2,36

Atbilstoši statistikas pārskatam par zvērinātu tiesu izpildītāj darbu Latvijā 2008.gadā izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam iesniegti 1411 tiesas nolēmumi par naudas soda izpildi krimināllietās. Iespēju segt radušos sprieduma izpildes izdevumus atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 1. jūnija noteikumiem Nr. 510 „Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un maksāšanas kārtību” pastāvīgi izmanto aptuveni 13% no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam” minētās funkcijas nodrošināšanai (radušos sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšana) paredzēts finansējums 432 latu apmērā.

Ņemot vērā minēto:

2009. gada otrajā pusgadā valsts budžeta līdzekļu izdevumu apmērs tiktu samazināts par Ls 216.

13% gadījumi  no 1411 = 183

183 x 2.36 : 2 (6mēneši) = Ls 215,94 

2010. gadā un turpmākajos gados valsts budžeta līdzekļu izdevumu apmērs tiktu samazināts par Ls 432.

13% gadījumi  no 1411 = 183

183 x 2.36 = Ls 431,88 

 

(Ls 2,36 x (13% no 1411) = Ls 431,88)

 

Brīvības atņemšanas soda izpildes efektivizēšana

Ar izmaiņām likumprojektā „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksa” 56. pantā paredzēts nodarbināt notiesāto bez maksas līdz 4 stundām diennaktī, tai skaitā teritorijas uzkopšanas un ieslodzījuma vietu uzturēšanas vajadzībām, lai  kompensētu  ieslodzījuma vietām atlīdzības samazinājumu saskaņā ar grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam”.

2009. gada likumā „Par valsts budžetu 2009.gadā” ieslodzījuma vietas saimnieciskajos darbos atlīdzības izmaksai paredzēts finansējums 811 471 latu apmērā.

Ņemot vērā 2009. gada 31. marta Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 22 56§ „Par likumprojekta „Grozījumi likuma „Par valsts budžetu 2009. gadam”” noteikto par izdevumu samazinājumu 2009., 2010. un 2011.gadam un nodrošinot saimniecisko darbu veikšanu, ieslodzījuma vietās paredzēts samazināt par 148 jeb 50% saimnieciskajā apkalpē nodarbināto notiesāto darba vietu skaitu un samazināt finansējumu no 2009. gada 1. jūnija par 199 014 latiem, 2010.gadā un turpmāk – par 398 028 latiem.

Aprēķins:

180 lati - mēnešalga vienai personai.

148.5 – plānotais darba vietu skaits, ievērojot 50% samazinājumu.

1. Atlīdzība (1.1. + 1.2.)

2009. gadā par 6 mēnešiem 160 382 Ls + 38 632 (24,09%) = 199 014 Ls

2010. gadā par 12 mēnešiem 320 763 + 77 265 (24,09%) = 398 028 Ls

1.1. Atalgojums kopā: 160 382 Ls.

2009. gadā par 6 mēnešiem 180 Ls x 148.5 darba vietas x 6 mēneši = 160 380 Ls

2010. gadā un turpmāk: 320 763 Ls.

2010. gadā par 12 mēnešiem 180 Ls x 148.5 darba vietas x 12 mēneši = 320 760 Ls

1.2. VSAOI (24,09%) izmaksas kopā:

2009. gadā 160 380 Ls x 24,09 % = 38 634 Ls

2010.gadā un turpmāk 320 760 x 24,09% = 77 268 Ls

 

Pavisam kopā līdzekļu samazinājums 2009.gadā Ls 216 + Ls 199 014 = Ls 199 230

Pavisam kopā līdzekļu samazinājums 2010.gadā un turpmāk  Ls 432 + Ls 398 028 = Ls 398 460

 6. Cita informācija 

 

Priekšlikumus par izdevumu samazināšanu iekļaut grozījumos likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”, kā arī ņemt vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu izstrādē.

Pārējie finanšu līdzekļu ietaupījumu pamatojumi tiks ietverti Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību reglamentējošo Ministru kabineta  noteikumu grozījumu anotācijās. 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Likumprojektu nepieciešams virzīt kopā ar:

1.     likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”;

2.     likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”;

3.      likumprojektu „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”;

4.      likumprojektu „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”;

5.     likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”.

2. Cita informācija

 

 Nav attiecināms

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Nav attiecināms

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Nav attiecināms

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums–rezolūcija, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

 Nav attiecināms

6. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

 Daļa no grozījumiem ir izskatīta un atbalstīta TM darba grupā, kas izveidota LSIK normu pilnveidošanai.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 Nav attiecināms

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 Nav attiecināms

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Nav attiecināms

5. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu institūciju izveidošana nav nepieciešama.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Grozījumi tiks publicēti laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Nav attiecināms

4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

 

Tieslietu ministrs                                                                                    M.Segliņš                                                    

 

Vīza:

valsts sekretārs                                                                         M. Lazdovskis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27.05.2009.  15:00

3767

Ķipēna, 67162616

kristine.kipena@tm.gov.lv


LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

 

 

Rīgā

Nr.35

2009.gada 29.maijā

 

 

17

 

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā"

     TA-1717

______________________________________________________

(V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā valsts budžeta grozījumu likumprojekta paketē.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents,

< span lang=LV style='font-size:14.0pt;mso-bidi-font-weight:bold'>bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                              V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktore                                          G.Veismane