LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2009. gada ____. jūnijs

Nr.9/2 – 2 –

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr.1283/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz _____ lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

(Nr.1283/Lp9)

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr	Priekšlikumi ( 8 )	Ministru kabineta atzinums	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Valsts sociālo pabalstu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 24.nr.; 2005, 22., 24.nr.; 2006, 7., 24.nr.; 2007, 22., 24.nr.) šādus grozījumus:					Izdarīt Valsts sociālo pabalstu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 24.nr.; 2005, 22., 24.nr.; 2006, 7., 24.nr.; 2007, 22., 24.nr.) šādus grozījumus:
4.pants.  Personas, kurām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem (1) Tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.	1. Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. Šā likuma izpratnē par Latvijas teritorijā pastāvīgi dzīvojošu personu uzskatāma persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kura, izbraucot ārpus Latvijas teritorijas, citā valstī uzturas ne ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas”.	1	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 1.pantu. Līdzšinējo 2.pantu uzskatīt par 1., 3. par 2., 4.par 3., 5.par 4. un 6. par 5.	Atbalstīts	Atbalstīts
6.pants. Ģimenes valsts pabalsts (1) Ģimenes valsts pabalstu piešķir personai, kura audzina bērnu. (2) Ģimenes valsts pabalstu piešķir par katru bērnu, kas: 1) nav vecāks par 15 gadiem; 2) ir vecāks par 15 gadiem, mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Šādā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē izglītības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņš sasniedz 20 gadu vecumu vai stājas laulībā. Ja bērns, kurš bijis aizbildnībā, ir sasniedzis 18 gadu vecumu, pabalstu piešķir pašam pilngadību sasniegušajam bērnam. Pabalstu nepiešķir par bērnu, kas atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. (3) Ja ģimenes valsts pabalsts piešķirts par bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, pie pabalsta tiek izmaksāta piemaksa Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Tiesības uz šo piemaksu personai, kura audzina bērnu invalīdu, saglabājas neatkarīgi no ģimenes valsts pabalsta izmaksas, līdz bērns invalīds sasniedz 18 gadu vecumu.	2. 6.pantā: izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā: „1) ir vecumā no viena līdz 15 gadiem”; aizstāt otrās daļas 2.punktā skaitli „20” ar skaitli „19”; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Par bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, tiek piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Tiesības uz šo piemaksu personai, kura audzina bērnu invalīdu, ir no bērna invalīda statusa noteikšanas dienas līdz bērns invalīds sasniedz 18 gadu vecumu, neatkarīgi no ģimenes valsts pabalsta izmaksas.”					1. 6.pantā: izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā: „1) ir vecumā no viena līdz 15 gadiem”; aizstāt otrās daļas 2.punktā skaitli „20” ar skaitli „19”; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Par bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, tiek piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Tiesības uz šo piemaksu personai, kura audzina bērnu invalīdu, ir no bērna invalīda statusa noteikšanas dienas līdz bērns invalīds sasniedz 18 gadu vecumu, neatkarīgi no ģimenes valsts pabalsta izmaksas.”
17.pants. Valsts sociālo pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtība (1) Valsts sociālo pabalstu, izņemot šā likuma 6.^1 pantā noteiktās atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi, 8.^1 pantā noteiktās atlīdzības par adopciju un 11.pantā noteiktās atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajām apropriācijām nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzības par adopciju un atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajām apropriācijām nodrošina Bērnu un ģimenes lietu ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (2) Lai saņemtu valsts sociālo pabalstu, izņemot šā likuma 6.^1 pantā noteikto atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, 8.^1 pantā noteikto atlīdzību par adopciju vai 11.pantā noteikto atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, tā pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus. Lai saņemtu atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzību par adopciju vai atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, tās pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz Bērnu un ģimenes lietu ministrijai rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus. (3) Valsts sociālos pabalstus bez maksas pārskaita saņēmēja kontā, izņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. To pēc pabalsta saņēmēja pieprasījuma piegādā viņa dzīvesvietā. (6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Bērnu un ģimenes lietu ministrija sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai informāciju, kas nepieciešama Padomes 1971.gada 14.jūnija regulā (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā noteikto uzdevumu izpildei, un kārtību, kādā tā sadarbojas ar Labklājības ministriju pārrobežu situāciju risināšanā, piemērojot minēto regulu.	3. 17.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministrija” ar vārdiem „Labklājības ministrija”; aizstāt otrajā daļā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministrijai” ar vārdiem „Labklājības ministrijai”; izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: „To pēc pabalsta saņēmēja pieprasījuma piegādā viņa dzīvesvietā par maksu, ieturot no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta tā piegādes izdevumus gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās maksas par pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi apmērā.”; izslēgt sesto daļu.	2 3	Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Staķis Izteikt 17.panta trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Valsts sociālos pabalstus bez maksas pārskaita saņēmēja kontā, izņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, un pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, un pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, pēc pabalsta saņēmēja pieprasījuma piegādā viņa dzīvesvietā par maksu, ieturot no pabalsta tā piegādes izdevumus gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās maksas par pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi apmērā.” Juridiskais birojs Likumprojekta 2.pantā: Aizstāt vārdus „To pēc pabalsta saņēmēja pieprasījuma piegādā viņa dzīvesvietā par maksu, ieturot no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta tā piegādes izdevumus gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās maksas par pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi apmērā.” ar vārdiem „To pēc pabalsta saņēmēja pieprasījuma piegādā viņa dzīvesvietā par maksu, kuras apmēru un iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”	Atbalstīts Neatbalstīts	Atbalstīts Neatbalstīts	2. 17.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministrija” ar vārdiem „Labklājības ministrija”; aizstāt otrajā daļā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministrijai” ar vārdiem „Labklājības ministrijai”; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: (3) Valsts sociālos pabalstus bez maksas pārskaita saņēmēja kontā, izņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, un pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, un pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, pēc pabalsta saņēmēja pieprasījuma piegādā viņa dzīvesvietā par maksu, ieturot no pabalsta tā piegādes izdevumus gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās maksas par pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi apmērā.”; izslēgt sesto daļu.
21.pants. Ieturējumi no valsts sociālajiem pabalstiem un tiesības norakstīt izveidojušās parādu summas (1) Ieturējumus no valsts sociālajiem pabalstiem izdara, pamatojoties uz: 1) tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, lai piedzītu valsts sociālā pabalsta summas, izņemot šā likuma 6.^1, 8.^1 un 11.pantā noteiktā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā; 3) Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāra vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu šā likuma 6.^1, 8.^1 un 11.pantā noteiktā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā.	4. Aizstāt 21.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministrijas” ar vārdiem „Labklājības ministrijas”.					3. Aizstāt 21.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „Bērnu un ģimenes lietu ministrijas” ar vārdiem „Labklājības ministrijas”.
(2) Ieturējumi no bērna piedzimšanas pabalsta un apbedīšanas pabalsta nav izdarāmi.		4	Deputāti I.Šlesere, E.Baštiks  Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā: „(2) Ieturējumi no bērna piedzimšanas pabalsta, atlīdzības par adopciju un apbedīšanas pabalsta nav izdarāmi. Izdarot ieturējumus no pārējiem šajā likumā minētajiem valsts sociālajiem pabalstiem, katru mēnesi pēc visiem izpildu dokumentiem ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra.	Neatbalstīts	Neatbalstīts
23.pants. Kārtība, kādā pārsūdzami lēmumi par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu (1) Sūdzības sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu par valsts sociālā pabalsta piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Sūdzības sakarā ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas struktūrvienības vadītāja lēmumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāram. (2) Strīdi par šajā likumā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā.	5. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā: „23.pants. Lēmumu attiecībā uz valsts sociālajiem pabalstiem apstrīdēšana un pārsūdzēšana (1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību attiecībā uz valsts sociālajiem pabalstiem var apstrīdēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Direktora izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kā arī lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (2) Labklājības ministrijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību attiecībā uz valsts sociālajiem pabalstiem var apstrīdēt Labklājības ministrijas valsts sekretāram. Valsts sekretāra izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kā arī lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā iesnieguma par administratīvā akta apstrīdēšanu vai pieteikuma tiesai par administratīvā akta pārsūdzēšanu iesniegšana neaptur tā darbību vai izpildi, izņemot gadījumus, kad tā tiek apturēta ar iesnieguma vai pieteikuma izskatītāja rakstveida lēmumu.”	5	Juridiskais birojs Izslēgt 5.pantā vārdus „vai izpildi”;	Atbalstīts	Atbalstīts	5. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā: „23.pants. Lēmumu attiecībā uz valsts sociālajiem pabalstiem apstrīdēšana un pārsūdzēšana (1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību attiecībā uz valsts sociālajiem pabalstiem var apstrīdēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Direktora izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kā arī lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (2) Labklājības ministrijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību attiecībā uz valsts sociālajiem pabalstiem var apstrīdēt Labklājības ministrijas valsts sekretāram. Valsts sekretāra izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kā arī lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā iesnieguma par administratīvā akta apstrīdēšanu vai pieteikuma tiesai par administratīvā akta pārsūdzēšanu iesniegšana neaptur tā darbību, izņemot gadījumus, kad tā tiek apturēta ar iesnieguma vai pieteikuma izskatītāja rakstveida lēmumu.”
Pārejas noteikumi	6. Papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā: „13. Par bērnu, kas dzimis līdz 2009.gada 30.jūnijam vai 306 dienu laikā, sākot ar 2009.gada 1.jūliju, ģimenes valsts pabalstu piešķir un izmaksā arī līdz bērna viena gada vecuma sasniegšanai. 14. Grozījumi šā likuma 17.panta trešajā daļā attiecībā uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta piegādi dzīvesvietā par maksu stājas spēkā ar 2009.gada 1.augustu. 15. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 31.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumi Nr.562 „Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”	6	Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Staķis Izteikt pārejas noteikumu 14.punktu šādā redakcijā: „14. Grozījumi šā likuma 17.panta trešajā daļā attiecībā uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, pabalsta invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, un pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, piegādi dzīvesvietā par maksu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.”	Atbalstīts	Atbalstīts	5. Papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā: „13. Par bērnu, kas dzimis līdz 2009.gada 30.jūnijam vai 306 dienu laikā, sākot ar 2009.gada 1.jūliju, ģimenes valsts pabalstu piešķir un izmaksā arī līdz bērna viena gada vecuma sasniegšanai. 14. Grozījumi šā likuma 17.panta trešajā daļā attiecībā uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, pabalsta invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, un pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, piegādi dzīvesvietā par maksu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. 15. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 31.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumi Nr.562 „Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”
		7	Ministru kabinets Papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā: „16. Laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim saskaņā ar šo likumu noteiktā ģimenes valsts pabalsta apmēru nosaka atbilstoši likumam „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam.””	Atbalstīts	Atbalstīts	16. Laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim saskaņā ar šo likumu noteiktā ģimenes valsts pabalsta apmēru nosaka atbilstoši likumam „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam.””
	Likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.jūliju.	8	Juridiskais birojs Izteikt noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā”.	Atbalstīts	Atbalstīts	Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.