Rīgā

 

Rīgā

 

 

29.05.2009.                Nr.90/TA-1549, TA-1546, TA-1558,

TA-1559, TA-1561, TA-1562,

TA-1521, TA-1542, TA-1719,

TA-1633, TA-1616, TA-1637,

TA-1639, TA-1640, TA-1674,

TA-1676, TA-1597, TA-1569,

TA-1667, TA-1731, TA-1732,

TA-1552, TA-1556, TA-1706,

TA-1723, TA-1727, TA-1745,

TA-1758, TA-1760, TA-1543

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta š.g. 19.maija, š.g. 26.maija un š.g. 27.maija sēdē atbalstītos likumprojektus, kuri iekļauti valsts budžeta 2009.gadam grozījumu likumprojekta paketē:

likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā", kuru izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Žukovs 67335027, Deniss.Zukovs@mod.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Šatrovska 67026521, dace.satrovska@vidm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Vilkaste 67026504, daiga.vilkaste@vidm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Vilkaste 67026504, daiga.vilkaste@vidm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Čablis 67095498, raivis.cablis@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Čablis 67095498, raivis.cablis@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likumā", kuru izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Burmistrovs 67114757, ivars.burmistrovs@eps.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā", kuru izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Burmistrovs 67114757, ivars.burmistrovs@eps.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Baranovska 67021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Ieroču aprites likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Fomina 67013148, kristine.fomina@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Fomina 67013148, kristine.fomina@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ošiņa 67095662, Inga.Osina@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Vesere 67026464, rudite.vesere@vidm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā", kuru izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Strode 67219602, Alda.Strode@iem.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Pužule 67095521, Gunta.Puzule@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mačivka 67095493, sandra.macivka@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Krastiņa 67021555, Saulveiga.Krastina@lm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Liepa 67021559, Linda.Liepa@lm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604, kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604, kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604, kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Augstmane 67162607, marite.augstmane@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Sviķe 67027419, Irena.Svike@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Gurecka 67027063, Linda.Gurecka@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Baranovska 67021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā" uz 2 lpp.

2. Likumprojekta "Grozījumi Militārā dienesta likumā" anotācija uz 8 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32  68.§ izraksts uz 1 lp.

4. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"" uz 2 lpp.

5. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"" anotācija uz 9 lpp.

6. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32  70.§ izraksts uz 1 lp.

7. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"" uz 1 lpp.

8. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"" anotācija uz 5 lpp.

9. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32  77.§ izraksts uz 1 lp.

10. Likumprojekts "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" uz 1 lpp.

11. Likumprojekta "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" anotācija uz 6 lpp.

12. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 78.§ izraksts uz 1 lp.

13. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"" uz 1 lpp.

14. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"" anotācija uz 4 lpp.

15. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32  79.§ izraksts uz 1 lp.

16. Likumprojekts "Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā" uz 1 lpp.

17. Likumprojekta "Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā" anotācija uz 4 lpp.

18. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32  80.§ izraksts uz 1 lp.

19. Likumprojekts "Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likumā" uz 1 lpp.

20. Likumprojekta "Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likumā" anotācija uz 5 lpp.

21. Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33  15.§ izraksts uz 1 lp.

22. Likumprojekts "Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā" uz 1 lpp.

23. Likumprojekta "Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā" anotācija uz 5 lpp.

24. Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33  16.§ izraksts uz 1 lp.

25. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" uz 3 lpp.

26. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" anotācija uz 16 lpp.

27. Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33  102.§ izraksts uz 1 lp.

28. Likumprojekts "Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā" uz 1 lpp.

29. Likumprojekta "Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā" anotācija uz 5 lpp.

30. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 9.§ izraksts uz 1 lp.

31. Likumprojekts "Grozījums Ieroču aprites likumā" uz 1 lpp.

32. Likumprojekta "Grozījums Ieroču aprites likumā" anotācija uz 5 lpp.

33. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 10.§ izraksts uz 1 lp.

34. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"" uz 1 lpp.

35. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"" anotācija uz 5 lpp.

36. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 12.§ izraksts uz 1 lp.

37. Likumprojekts "Grozījums Enerģētikas likumā" uz 1 lpp.

38. Likumprojekta "Grozījums Enerģētikas likumā" anotācija uz 4 lpp.

39. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  14.§ izraksts uz 1 lp.

40. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" uz 1 lpp.

41. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" anotācija uz 6 lpp.

42. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 15.§ izraksts uz 1 lp.

43. Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā" uz 1 lpp.

44. Likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā" anotācija uz 6 lpp.

45. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  16.§ izraksts uz 1 lp.

46. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" uz 3 lpp.

47. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" anotācija uz 6 lpp.

48. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  17.§ izraksts uz 1 lp.

49. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu"" uz 1 lpp.

50. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu"" anotācija uz 5 lpp.

51. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  19.§ izraksts uz 1 lp.

52. Likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" uz 10 lpp.

53. Likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" anotācija uz 32 lpp.

54. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  28.§ izraksts uz 1 lp.

55. Likumprojekts "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā"

uz 1 lpp.

56. Likumprojekta "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā" anotācija uz 6 lpp.

57. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  30.§ izraksts uz 1 lp.

58. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" uz 3 lpp.

59. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" anotācija uz 9 lpp.

60. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34   33.§ izraksts uz 1 lp.

61. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" uz 3 lpp.

62. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" anotācija uz 8 lpp.

63. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  34.§ izraksts uz 1 lp.

64. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" uz 3 lpp.

65. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" anotācija uz 13 lpp.

66. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  38.§ izraksts uz 1 lp.

67. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" uz  2 lpp.

68. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" anotācija uz 6 lpp.

69. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  39.§ izraksts uz 1 lp.

70. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"" uz 1 lpp.

71. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"" anotācija uz 6 lpp.

72. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  47.§ izraksts uz 1 lp.

73. Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" uz 3 lpp.

74. Likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" anotācija uz 8 lpp.

75. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  64.§ izraksts uz 1 lp.

76. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" uz 2 lpp.

77. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" anotācija uz 10 lpp.

78. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  65.§ izraksts uz 1 lp.

79. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" uz 5 lpp.

80. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" anotācija uz 11 lpp.

81. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  68.§ izraksts uz 1 lp.

82. Likumprojekts "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" uz 1 lpp.

83. Likumprojekta "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" anotācija uz 7 lpp.

84. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  73.§ izraksts uz 1 lp.

85. Likumprojekts "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā"

uz 2 lpp.

86. Likumprojekta "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" anotācija uz 6 lpp.

87. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  75.§ izraksts uz 1 lp.

88. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" uz 2 lpp.

89. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" anotācija uz 12 lpp.

90. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  77.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                              V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931


                          Likumprojekts

 

Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”

 

Izdarīt likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 1998, 21.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 1.nr.; 2005, 2.nr.; 2009, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 6.panta 7.punktu.

 

2. 12.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „sešu” ar vārdu „divpadsmit”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu „sešu” ar vārdu „divpadsmit”.

 

3.     13.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēru pārskata reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Ja indekss ir mazāks par ciparu „1”, tad atlīdzības apmēru nepārskata. Atlīdzību pārskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

           „(6) Darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļus, bet ne vairāk kā 0,5 procentu apmērā no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktā darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra, izlieto preventīvo pasākumu finansēšanai, kurus atbilstoši Labklājības ministrijas ieteikumiem īsteno Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra „Darba drošības un vides veselības institūts”.

 

4. 14.pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 „(7) Atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu izmaksu pārtrauc laikā, kad atlīdzības saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu. Atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu pārmaksāšanas gadījumā pārmaksāto summu, pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, ik mēnesi ietur 10 procentu apmērā no turpmāk izmaksājamās atlīdzības.”

 

5. Izteikt 19.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Apdrošinātajai personai slimības pabalstu piešķir un izmaksā par pārejošas darba nespējas periodu, kas nav ilgāks par 26 kalendārajām nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai nav ilgāks par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Ja darbspēju atgūšanas periods ilgst vairāk par 26 kalendārajām nedēļām, pamatojoties uz VDEĀK atzinumu, slimības pabalsta izmaksas periodu var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz 52 kalendārajām nedēļām.”

 

6.  20.pantā:

izslēgt ceturtās daļas 5.punktu;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

„(9) Personai, kurai piešķirta izdienas pensija, kuru izmaksā no valsts pensiju speciālā budžeta, vai vecuma pensija, atlīdzības par darbspēju zaudējumu izmaksu veic šādi:

          1) ja piešķirtās pensijas apmērs nesasniedz atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru, apdrošinātajai personai izmaksā starpību starp atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru un izdienas vai vecuma pensijas apmēru;

2) ja piešķirtās izdienas vai vecuma pensijas apmērs ir vienāds ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru vai to pārsniedz, atlīdzības par darbspēju zaudējumu izmaksu izbeidz.”

 

7. Izslēgt 21.panta pirmo daļu.

 

8. Papildināt likumu ar 21¹.pantu šādā redakcijā:

„21¹.pants. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšana”

          Apdrošināšanas atlīdzību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita uz atlīdzības saņēmēja iesniegumā norādīto Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu. Atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu pēc atlīdzības saņēmēja pieprasījuma piegādā viņa dzīvesvietā par maksu, ieturot no atlīdzības tās piegādes izdevumus gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās maksas par pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi apmērā."

 

          9. Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

„9. Šo pārejas noteikumu 4.punktā noteikto kaitējuma atlīdzību piešķir personām, kurām VDEĀK noteiktais darbspēju zaudējums atbilst šā likuma 20.panta ceturtajā daļā noteiktajam. Ja minētajām personām piešķirts bezdarbnieka pabalsts, kaitējuma atlīdzības izmaksu veic, ievērojot šā likuma 14.panta septītajā daļā noteikto.

10. Atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu apmērus 2009.gadā nepārskata.

11. Apdrošinātajai personai, kurai pārejoša darba nespēja ir iestājusies līdz 2009.gada 30.jūnijam un turpinās pēc minētā datuma, slimības pabalstu izmaksā par visu pārejošas darba nespējas periodu, bet ne ilgāku par 52 kalendārajām nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 78 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

12. Personai, kurai VDEĀK ir noteikusi darbspēju zaudējumu robežās no 10 līdz 24 procentiem, līdz 2009.gada 31.decembrim piešķirto atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai kaitējuma atlīdzību turpina izmaksāt uz termiņu, kāds noteikts lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu.

13. Atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmējam, kuram līdz 2009.gada 30.jūnijam piešķirta izdienas pensija vai valsts vecuma pensija, līdz minētajam datumam piešķirto atlīdzību par darbspēju zaudējumu turpina izmaksāt uz termiņu, kāds noteikts lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu.

14. Grozījums šā likuma 6.panta 7.punktā, 12.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 13.panta sestā daļa un 14.panta septītā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

15. Grozījums šā likuma 20.panta ceturtajā daļā attiecībā uz 5.punkta izslēgšanu no likuma stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

16. Šā likuma 21¹.pants stājas spēkā 2009.gada 1. augustā.

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1. jūlijā.

 

 

Labklājības ministrs                                                         U.Augulis

          Vīza: valsts sekretārs                                                          R.Beinarovičs 

2009.05.25. 14:30

751

S.Krastiņa,

tālr.67021555, fakss 67021560, Saulveiga.Krastina@lm.gov.lv


Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo

apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” 

anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Likumprojekts izstrādāts pamatojoties uz:

1) Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļas „Labklājība” 12.2.1.punktu, kas paredz saskaņot valsts sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēmu ar ekonomiskās krīzes vajadzībām un iespējām un izveidot kontroles mehānismu nepamatotu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanas novēršanai, un 12.2.5.punktu, kas paredz optimizēt un stingrāk kontrolēt darba nespējas lapu izsniegšanas kārtību un samazināt slimības pabalstu izmaksu no 52 nedēļām uz 26 nedēļām, ciešāk sadarbojoties ar Valsts Darba ekspertīzes ārstu komisiju, lai tādējādi racionālāk izmantotu valsts sociālā budžeta līdzekļus;

2) 30.04.2009. Ministru kabineta sēdē doto uzdevumu (protokols Nr.28, 3§, 7.punktu) – lai nodrošinātu izdevumu samazināšanu, ministrijām līdz 2009.gada 15.maijam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” paketē iekļaujamos grozījumus normatīvajos aktos.

 

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

.

 

 

 

Saskaņā ar likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (turpmāk - likums) 12.panta pirmo daļu mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāro mēnešu periodu. Patreiz šāda kārtība ir noteikta arī citos sociālās drošības sistēmas likumos. Lai pilnīgāk atspoguļotu apdrošinātās personas iepriekšējā perioda ienākumus, no kuriem tiek aprēķināti sociālās apdrošināšanas pakalpojumi (t.sk. arī apdrošināšanas atlīdzība), nepieciešams pagarināt periodu, par kuru nosaka apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu.

Saskaņā ar likuma 13.panta ceturto daļu atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmērs pārskatāms ik gadu, ņemot vērā patēriņa cenu pieauguma indeksu. Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.310 „Valsts pensiju, atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēra pārskatīšanas kārtība” atlīdzības pārskata katru gadu 1.oktobrī. Patreiz likumā nav noteikts, kā rīkoties, ja faktiskais patēriņa cenu indekss ir mazāks par ciparu „1” un tā rezultātā, veicot indeksāciju, atlīdzību apmēri samazinātos.

Saskaņā ar likuma 14.panta otrās daļas 3.punktu un 21.panta pirmo daļu apdrošinātajai personai, kurai VDEĀK ir noteikusi nepārejošu (t.i., uz mūžu) darbspēju zaudējumu 10 – 24 % robežās, atlīdzību par darbspēju zaudējumu var aizstāt ar vienreizēju pabalstu. Tā kā VDEĀK šīm personām darbspēju zaudējumu uz mūžu nenosaka, tad minētā likuma norma faktiski netiek piemērota un tā ir izslēdzama.

   Šobrīd, saskaņā ar likumu, viena persona var saņemt atsevišķus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus vienlaicīgi, piemēram, atlīdzību par darbspēju zaudējumu un bezdarbnieka pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu un izdienas pensiju. Savukārt, likums „Par valsts pensijām” nosaka, ka nevar vienlaicīgi saņemt izdienas pensiju vai vecuma pensiju, kas piešķirta pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma, un bezdarbnieka pabalstu. Bezdarbnieka pabalsta mērķis ir nodrošināt personai noteiktu laiku daļēju iepriekšējo ienākumu atvietojumu, lai tādējādi darba meklēšanas procesā šī persona nepaliktu bez iztikas līdzekļiem. Atlīdzības saņēmējs, zaudējot darbu, nepaliek bez iztikas līdzekļiem, jo šai personai tiek nodrošināta atlīdzības par darbspēju zaudējumu izmaksa.

     Saskaņā ar likumu, ja atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija, atlīdzība tiek samazināta par 20 procentiem. Tajā pat laikā likums neparedz šāda samazinājuma attiecināšanu uz izdienas pensijām. Savukārt, attiecībā uz invaliditātes pensijas saņēmējiem, likums „Par valsts pensijām” nosaka, ka invaliditātes pensiju, kuras mērķis ir kompensēt ienākumu samazināšanos sakarā ar darbspēju zaudējumu, izmaksā tikai līdz likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanai (t.i. darbspējas vecumā). Pēc minētā vecuma sasniegšanas persona saņem vecuma pensiju, kuras mērķis ir iepriekšējo ienākumu daļējs atvietojums, personai sasniedzot likumā noteikto vecumu. Vecuma pensijas apmērs invaliditātes laikā nedrīkst būt mazāks par iepriekš saņemtās invaliditātes pensijas apmēru.  Tādējādi attiecībā uz personām, kurām noteikts darbspēju zaudējums un kuras sasniegušās pensionēšanās vecumu, dažādos sociālās drošības sistēmas likumos ir atšķirīgs tiesiskais regulējums.

Likuma 19.panta otro daļa nosaka, ka apdrošinātajai personai, kurai pārejošas darba nespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, slimības pabalstu izmaksā par periodu, kas nav ilgāks par 52 kalendārajām nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai nav ilgāks par 78 kalendārajām nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Izdevumi slimības pabalstu izmaksai ar katru gadu pieaug, jo pieaug gan pabalsta saņēmēju skaits, gan arī piešķirtā pabalsta apmērs (izdevumi slimības pabalstu izmaksai no darba negadījumu speciālā budžeta 2007.gadā – Ls 878887, 2008.gadā – Ls 1406269, pieaugums 60%). Bez tam ar 2009.gada 1.janvāri saskaņā ar 14.11.2008 Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā ir samazināts periods, kad darbinieka slimības lapu apmaksā darba devējs, kā rezultātā pieaug darba negadījumu speciālā budžeta izdevumi.

Patreiz tiesību uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību iegūšanai ir noteikta ļoti zema darbspēju zaudējuma pakāpe: 10% apmērā. Tādējādi personām, kurām darbspēju ierobežojums ir neliels (t.i., darbspējas ir samazinājušās tikai par 10 – 24%), ir iespējams saņemt apdrošināšanas atlīdzību 25-30% apmērā no iepriekšējiem darba ienākumiem (2009.gada februārī 56,9 % no atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmējiem darbspēju zaudējums bija noteikts robežās no 10 – 24%, vidējais atlīdzības apmērs – Ls 106.91). Savukārt III invaliditātes grupa un attiecīgi arī invaliditātes pensija tiek piešķirta personām ar mēreni izteiktu fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu, ja darbspēju zaudējums noteikts 25 – 49% apmērā.

    Saskaņā ar likuma „Par sociālo drošību” 24.pantu, ja citos likumos, kas regulē sociālās tiesības, nav paredzēts citādi, valsts pensijas, atlīdzības un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus (turpmāk – pensijas, pabalsti, atlīdzības) bez maksas pārskaita saņēmēja kontā vai arī, ja saņēmējs pieprasa, bez maksas piegādā viņa dzīvesvietā par sociālo pakalpojumu sniedzēja līdzekļiem. Šo pakalpojumu aprīlī izmantoja 323,3 tūkst. pensiju, pabalstu un atlīdzību saņēmēju, kuri var izvēlēties skaidras naudas maksājumu ar piegādi dzīvesvietā saņemšanas veidu.

Pensiju, pabalstu un atlīdzību piegāde dzīvesvietā līdz šim tikusi nodrošināta ar valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” (turpmāk – Pasts) starpniecību, VSAA veicot iepirkumu un noslēdzot attiecīgu līgumu. Līgums ar darbības termiņu no 2008.gada 1.decembra līdz 2013.gada 31.oktobrim noslēgts 2008.gada 4.novembrī par kopējo  līguma cenu 27 839,2 tūkst. latu (bez PVN). Saskaņā ar līguma noteikumiem pakalpojuma cena 2009.gadā ir 1,22 lati.

VSAA administratīvo izdevumu samazināšana apdraud iestādes darbību un sociālās drošības politikas realizācija valstī ir nopietni apdraudēta. Labklājības ministrija uzskata, ka stratēģiski svarīgi ir nodrošināt sociālās drošības pakalpojumu pieejamību (VSAA institucionālo pārklājumu) visā valsts teritorijā. Līdz ar to kā vienīgo risinājumu VSAA izdevumu samazināšanai 40% apmērā, kas daļēji risinātu VSAA darbības nodrošināšanu līdz gada beigām, ir jau ar 2009.gada 1.augustu bezmaksas pensiju piegādi dzīvesvietā pārtraukt. Tiem, kas arī turpmāk vēlēsies pensiju vai atlīdzību saņemt dzīvesvietā, tā tiks nodrošināta  kā maksas pakalpojums.

 

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir saskaņot valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus ar ekonomiskās krīzes vajadzībām un iespējām, optimizēt un stingrāk kontrolēt darba nespējas lapu izsniegšanas kārtību un samazināt slimības pabalsta izmaksas periodu, lai tādējādi racionālāk izmantotu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļus.

Grozījumi likuma 12.panta pirmajā un ceturtajā daļā paredz pagarināt periodu, par kuru tiek aprēķināta apdrošinātās personas mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas tiek ņemta vērā apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanā, pagarinot šo periodu no 6 mēnešiem uz 12 mēnešiem.

Likumprojekts paredz precizēt atlīdzību indeksācijas kārtību, paredzot, ka atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēru pārskata reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēri ņa cenu indeksu. Ja šis indekss ir mazāks par ciparu „1”, tad atlīdzības apmēru nepārskata. Ņemot vērā ieņēmumu samazināšanos valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, 2009.gadā atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu apmēru nepārskata.

Likumprojekts paredz, ka tiek izslēgts likuma 14.panta otrās daļas 3.punkts un 21.panta pirmā daļa, kas noteica, ka apdrošinātajai personai, kurai VDEĀK ir noteikusi nepārejošu darbspēju zaudējumu 10 – 24 % robežās, atlīdzību par darbspēju zaudējumu var aizstāt ar vienreizēju pabalstu  (t.i., likuma norma, kura faktiski netiek piemērota).

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz bezdarbnieka pabalsta saņemšanu atlīdzību un pensiju saņēmējiem, kā arī ievērojot ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, likumprojekts paredz optimizēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, izslēdzot vienlaicīgu vairāku sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanu. Likuma 14.pants tiek papildināts ar septīto daļu, kas paredz, ka atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu izmaksu pārtrauc laikā, kad atlīdzības saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu. Savukārt attiecībā uz atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmējiem, kuriem piešķirta izdienas pensija, kuru izmaksā no valsts pensiju speciālā budžeta, vai vecuma pensija, 20.panta devītā daļa paredz, ka, ja piešķirtās izdienas vai vecuma pensijas apmērs nesasniedz atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru, apdrošinātajai personai izmaksā starpību starp atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru un izdienas vai vecuma pensijas apmēru, bet, ja piešķirtās izdienas vai vecuma pensijas apmērs ir vienāds ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru vai to pārsniedz, atlīdzības par darbspēju zaudējumu izmaksu pārtrauc. Tādējādi attiecībā uz personām, kurām noteikts darbspēju zaudējums un kuras sasniegušās pensionēšanās vecumu, noteikta vienāda pieeja pakalpojumu saņemšanā. Vienlaikus likuma pārejas noteikumi tiek papildināti ar 13.punktu un 14.punktu,  kas paredz pārejas posmu attiecībā uz šo normu spēkā stāšanos.

Likumprojekts paredz samazināt slimības pabalsta izmaksas ilgumu no 52 nedēļām uz 26 nedēļām, ja persona slimo nepārtraukti, bet, ja persona slimo ar pārtraukumiem – uz laiku ne ilgāku kā 52 nedēļas trīs gadu periodā. Ja darbspēju atgūšanas periods ilgst vairāk par 26 kalendārajām nedēļām, pamatojoties uz VDEĀK lēmumu, slimības pabalsta izmaksas periodu var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz 52 kalendārajām nedēļām. Šīs izmaiņas attieksies uz apdrošinātajām personām, kurām pārejoša darba nespēja iestāsies pēc likumprojekta spēkā stāšanās.

Likumprojekts paredz izslēgt likuma 20.panta ceturtās daļas piekto punktu un papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu tādējādi nosakot, ka tiesību uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu un kaitējuma atlīdzību iegūšanai minimālais darbspēju zaudējums ir 25%. Līdz ar to, nodrošinot tiesiskās vienlīdzības principa ievērošanu, minētās atlīdzības turpmāk tiks piešķirtas personām ar invaliditāti, t.i., līdzīgi kā tas ir piešķirot invaliditātes pensijas. Likuma pārejas noteikumi (12. un 15.punkts) paredz pārejas periodu minētās normas ieviešanai, t.i., jaunais tiesiskais regulējums stāsies spēkā pēc 6 mēnešiem no likuma spēkā stāšanas dienas un, līdz likuma izmaiņām piešķirto atlīdzību par darbspēju zaudējumu un kaitējuma atlīdzību, kas noteikta par darbspēju zaudējumu 10 -25% apmērā, turpina izmaksāt uz termiņu, kāds noteikts lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu ar 21¹.pantu, kas nosaka, ka apdrošināšanas atlīdzību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita uz atlīdzības saņēmēja iesniegumā norādīto Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu. Atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu pēc atlīdzības saņēmēja pieprasījuma piegādā viņa dzīvesvietā par maksu, ieturot no atlīdzības tās piegādes izdevumus gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās maksas par pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi apmērā. Tādējādi tiktu risināta anotācijas I sadaļas 2.punktā norādītā problēma par līdzekļu nepietiekamību.

Likumprojekts paredz, ka no 2010.gada preventīvo pasākumu īstenošana, ko līdz šim veica VSAA, tiks nodota Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai „Darba drošības un vides veselības institūts”, minēto pasākumu finansēšanai atvēlot ne vairāk kā 0,5 procentu apmērā no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktā darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra (t.i., vidēji tikpat cik iepriekšējos gados).

 4. Cita informācija

 Analoga norma par mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda pagarināšanu no 6 uz 12 mēnešiem tiek iekļauta arī likumprojektā „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””un likumprojektā „Grozījumi likumā ”Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.

Analoga norma, kas paredz 2009.gadā neveikt indeksāciju, ir noteikta likumā „Grozījumi likumā ”Par valsts pensijām”” (Saeimā pieņemts 2009.gada 12.martā).

Slimības pabalsta izmaksas perioda samazināšanu paredz arī sagatavotais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Likumprojektā „Grozījumi Darba aizsardzības likumā ” (izskatīts 28.04.2009 MK sēdē, prot.Nr.27 40.§.) ir paredzēti uzdevumi, ko turpmāk darba aizsardzības jomā veiks Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra „Darba drošības un vides veselības institūts”.

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

 Nav attiecināms

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

 Nav attiecināms

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

 Nav attiecināms

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

Slimības pabalsta izmaksas perioda samazināšana neietekmēs darbnespējīgo apdrošināto personu materiālo situāciju. Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” nosaka, ka, ja darbnespēja ilgst sešus mēnešus, ārstējošam ārstam vai ārsta palīgam ir jānosūta darbnespējīgā persona uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju, kura lemj, vai personai ir nosakāms  darbspēju zaudējums. Tādējādi pēc likumprojektā noteiktā slimības pabalsta izmaksas perioda beigām darbnespējīgai personai ir iespējams noteikt darbspēju zaudējumu. Bez tam likumprojekts paredz, ka, ja darbspēju atgūšanas periods ilgst vairāk par noteiktajām 26 kalendārajām nedēļām, pamatojoties uz VDEĀK lēmumu, slimības pabalsta izmaksas periodu var pagarināt līdz 52 kalendārajām nedēļām, t.i., līdz patreiz likumā noteiktajam termiņam.

Neveicot 2009.gada oktobrī atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu indeksāciju, atlīdzību saņēmējiem netiks kompensētas patēriņa cenu izmaiņas laikposmā no  2008.gada 1.septembra līdz 2009.gada 31.augustam. Ņemot vērā inflācijas samazināšanās tendenci, šīs normas ietekme uz atlīdzību saņēmēju materiālo nodrošinājumu būs neliela. Likumprojektā iekļautā norma, kas, attiecībā uz atlīdzību indeksāciju, paredz, ka, ja patēriņu cenu indekss ir mazāks par ciparu „1”, tad atlīdzības apmēru nepārskata, izslēgs iespēju atlīdzības apmēra samazināšanai, ja indekss būs mazāks par  ciparu „1”.    

Likumprojekts vērsts arī uz to atlīdzību saņēmēju loku, kuriem vienlaicīgi ir tiesības arī bezdarbnieka pabalstu. Personai būs iespēja izvēlēties tai izdevīgāko (apmēra ziņā lielāko) pakalpojumu. Līdz ar to atlīdzības saņēmējs, zaudējot darbu, nepaliks bez iztikas līdzekļiem. Šāda norma jau ir iestrādāta citos likumos attiecībā uz izdienas pensijas saņēmējiem un vecuma pensijas saņēmējiem, kuriem vecuma pensija piešķirta pirms likuma „Par valsts pensijām” 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas. 

Labklājības ministrija veica analīzi par tiem pakalpojumu saņēmējiem, kuriem pensijas, pabalsti un  atlīdzības tiek piegādātas mājās. 2009.gada aprīlī minēto pakalpojumu piegāde mājās tika veikta 323,3  tūkst. klientiem un izmaksājamā summa bija 52 046 142 lati (vidēji vienam klientam 160,95 lati), no tiem pilsētās dzīvo 205,3 tūkst.(Rīgas pilsētā -  92,9 tūkstoši ) jeb 63.5% no visiem saņēmējiem, kā arī daļa no tiem dzīvo  pagastu centros, kur Latvijas Pasta tīkla pārklājums ir nodrošināts. Apmēram 26% (84,1 tūkst.) kārtējā mēneša pensiju, pabalstu  vai atlīdzību saņem pēc noteiktā izmaksas datumā (iemesli – nav bijis mājās, līdz ar to iespējams, ka nākamajās dienās uz pastu gājis pats). Augstāk minētie dati liecina, ka daļai no klientiem piegāde mājās objektīvi nav nepieciešama, jo naudas saņemšanas vietas ir sasniedzamas. Līdz ar to šiem maksājumu saņēmējiem kā alternatīvu izmaksas veidu var piedāvāt naudas ieskaitīšanu pēc viņu izvēles bankas vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, vai saņemt maksājumu ar pilnvarotas personas starpniecību.

Likumprojekts nerada ietekmi uz darba tirgu.

Likumprojekta ietekme uz dzimumu līdztiesību būs netieša, jo apdrošināšanas atlīdzības (t.sk. arī slimības pabalsts) tiek piešķirtas un izmaksātas, pamatojoties uz likumā  noteikto, neatkarīgi no personas dzimuma.

Pēc VSAA datiem 2009.gada februārī atlīdzību par darbspēju zaudējumu saņēmēju skaits – 6151, vidējais atlīdzības apmērs – Ls 122,05, no tiem sievietes – 3124 (vidējais atlīdzības apmērs – Ls 110,99), vīrieši – 3027 (vidējais atlīdzības apmērs – Ls 133,47), savukārt atlīdzību par apgādnieka zaudējumu saņēmēju skaits – 88, vidējais atlīdzības apmērs – Ls 115,11, no tiem sievietes – 79, vīrieši – 9.

2008.gadā slimības pabalstu saņēmēju skaits sakarā ar nelaimes gadījumu darbā - 1149, t.sk. 341 sieviete, 808 vīrieši,  sakarā ar arodslimību – 604, t.sk. 348 sievietes, 256 vīrieši. Vidējais pabalsta saņemšanas ilgums dienās uz vienu gadījumu – 80,19 (sakarā ar nelaimes gadījumu darbā) un 52,45 (sakarā ar arodslimību), bet piešķirtā pabalsta vidējais apmērs vienai slimības dienai – Ls 9,92 (sakarā ar nelaimes gadījumu darbā) un Ls 11,59 (sakarā ar arodslimību).

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

 Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

 Nav attiecināms

 

 III. Kāda var būt politikas dokumenta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 

2009

 Turpmākie trīs gadi

2010

2011

2012

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas  valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos

Saskaņā ar likumu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi ir 1 268 604,5 tūkst.Ls, t.sk. darba negadījumu speciālā budžeta ieņēmumi – 10 875,1 tūkst.Ls.

 

 

 

 

 

 

0

 

 

 

 

 

 

0

 

 

 

 

 

 

0

 2. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos

 

Saskaņā ar likumu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi ir 1 484 369,7 tūkst.Ls, t.sk. darba negadījumu speciālā budžeta izdevumi - 11 784,1 tūkst.Ls.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

- 198,4

 

 

 

 

 

 

 

 

- 207,4

 

 

 

 

 

 

 

 

- 207,4

 3. Finansiālā ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu

Finansiālā bilance valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā ir - 215765,2 tūkst.Ls, t.sk.   darba negadījumu speciālajā budžetā:  - 909,0 tūkst.Ls.

 

 

 

 

+ 198,4

 

 

 

+ 207,4

 

 

 

+ 207,4

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai  

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins

 

 

Aprēķinā izmantoti sekojoši dati un pieņēmumi:

1)  Slimības pabalstu gadījumu skaits periodā, kas ilgāks par 26 kalendārajām nedēļām, pēc VSAA statistiskās informācijas 2008.gadā bija attiecīgi 9,8 tūkst. gadā gadījumu jeb nepilni 5 % no slimības pabalstu gadījuma kopskaita. Tiek pieņemts, ka gadījumu skaits pieaugs ik gadu par 1,7% (par pamatu ņemot pieauguma dinamiku 2006.-2008.gados).

 2008.gadā no slimības gadījumu kopskaita 1% bija  slimības pabalsti  sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, ko pielīdzina arī turpmākajiem gadiem.

Tādējādi prognozētais slimības gadījumu skaits vidēji mēnesī sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, kas ilgāks par 26 kalendāra nedēļām, attiecīgi būs: 2009. un 2010. gadā – 8, 2011. un 2012. gadā – 9.

   Plānotais pabalsta apmērs vidēji vienā slimības dienā 2009.gadā – 11,29 Ls, 2010.gadā – 10,19 Ls, 2011.un 2012.gadā – 9,85 Ls.

Slimības pabalstu gadījumu vidējais slimības ilgums periodā, kas ilgāks par 26 kalendārajām nedēļām, 2008.gadā bija 41 nedēļa jeb 287 dienas. Tā kā likumprojekts paredz slimības pabalstu izmaksu par periodu līdz 26.nedēļai jeb 182 dienām, tad pabalsts netiks izmaksāts par 105 darbnespējas dienām.

Izdevumu samazinājums speciālajā budžetā slimības pabalstiem:

2009.gadā: 8 x 11,29 x 105 x 6  = - 56 902 Ls

2010.gadā: 8 x 10,19 x 105 x 12 = -102 715 Ls

2011.gadā: 9 x 9,85 x 105 x 12 = - 111 699 Ls

2012.gadā: 9 x 9,85 x 105 x 12 = - 111 699 Ls

 

2)         Pēc VSAA faktiskajiem datiem no jauna piešķirto apdrošināšanas atlīdzību-vecuma pensiju saņēmējiem skaits periodā 2008.marts–2009.g.februāris bija 27 personas vidēji mēnesī, bet atlīdzību ar darbspējas zaudējuma pakāpi 10-24% (neskaitot vecuma pensijas saņēmējus) – 44 personas vidēji mēnesī. Tiek pieņemts, ka arī turpmāk jaunpiešķirto atlīdzību skaits vidēji mēnesī saglabāsies nemainīgs.

Vidējais atlīdzību apmērs 2009.gada februārī apdrošināšanas atlīdzību-valsts pensiju saņēmējiem bija 100,49 Ls un atlīdzību ar darbspējas zaudējuma pakāpi 10-24% saņēmējiem – 119,52 Ls. Tiek pieņemts, ka apmērs nemainīsies.

Izdevumu samazinājums speciālajā budžetā apdrošināšanas atlīdzībām par darbspēju zaudējumu:

2009.gadā: 27 x 100,49x 6 = - 16 279 Ls

2010.gadā: (27 x 100,49+ 44 x 119,52) x 12 = - 95 665 Ls

2011.gadā: (27 x 100,49+ 44 x 119,52) x 12 = - 95 665 Ls

2012.gadā: (27 x 100,49+ 44 x 119,52) x 12 = - 95 665 Ls

 

3)       Atbilstoši  Finanšu ministrijas 06.04.2009 vēstulē Nr.2-6-06/559 sniegtajām patēriņa cenu indeksu prognozēm pa mēnešiem laika periodam līdz 2011.gadam, prognozētais 2011.gada pensiju un atlīdzību indeksācijā piemērojamais indekss būtu 1,0049 (0,49%). Par cik šis indekss ir mazs un tā ietekme uz atlīdzību apmēru un kopējiem atlīdzību izdevumiem 2011.gadam ir neliela, tad šīs indeksācijas ietekme netiek atspoguļota kopējos aprēķinos.

4) Pārtraucot pensiju un pabalstu bezmaksas piegādi ar 2009.gada 1.augustu, izdevumus visu Pasta piegādes pakalpojumu izmaksai 2009.gadā var samazināt no 3 664 000 latiem līdz 3 096 952 latiem (sakarā ar piegādes perioda saīsināšanu līdz š.g. augustam). Tādējādi realizējot paredzēto VSAA budžeta samazinājumu par 40% un pārtraucot piegādi dzīvesvietā ar 1.augustu, kas daļēji risinātu jautājumu par VSAA darbības finansēšanu līdz 2009.gada beigām.

5) Attiecība uz likumprojekta 3.pantā ietverto 14.panta septītās daļas redakciju aprēķinus nav iespējams veikt, jo nav informācijas par personām, kuras saņem  vienlaicīgi atlīdzību par darbspēju zaudējumu un bezdarbnieka pabalstu vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu un izdienas pensiju.

6) Likumprojekta 1.pants un 2.pants, kas papildina likuma 13.pantu ar sesto daļu attiecībā uz preventīvo pasākumu īstenošanas nodošanu Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai „Darba drošības un vides veselības institūts”, samazina VSAA administratīvo slogu, bet neatstāj ietekmi uz VSAA speciālo budžetu. Tā kā likumprojekts neparedz palielināt izdevumus preventīvo pasākumu finansēšanai,  tad minētā norma neatstāj ietekmi uz speciālo budžetu.

Izdevumu samazinājums speciālajā budžetā kopā:

2009.gadā: - 56902 – 16 279  = - 73 181 Ls

2010.gadā: - 102 715- 95 665 = - 198 380 Ls

2011.gadā:  - 111 699 - 95 665 =  - 207 364 Ls

2012.gadā:  - 111 699 - 95 665 =  - 207 364 Ls

 

 6. Cita informācija

 Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu samazinājums 2009.gadā  (73,2 tūkst.Ls) tiks iekļauts likumprojektā „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” un izdevumu samazinājums turpmākajiem gadiem tiks ņemts vērā, izstrādājot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam.

 

 

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu 

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Likumprojekta izpildes nodrošināšanai būs jāizdod Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu pārskatīšanas nosacījumus un kārtību.

Atbildīgā par Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu ir Labklājības ministrija.

Ministru kabineta noteikumi tiks  izstrādāti trīs mēnešu laikā pēc likuma  pieņemšanas.

 2. Cita informācija

Normatīvā akta projektu skatīt vienotā paketē ar grozījumiem likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms 

  

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

Nav attiecināms

 Nav attiecināms

Nav attiecināms

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

 6. Cita informācija

  Nav attiecināms

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdēs 13.02.2009. un 15.04.2009. tika izskatīts jautājums par plānotajām aktivitātēm valsts sociālās apdrošināšanas jomā, t.sk. arī jautājums par slimības pabalsta apmaksas perioda samazināšanu līdz 26 nedēļām.

 

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

LDDK, LBAS pārstāvji atbalsta  slimības pabalsta apmaksas perioda samazināšanu līdz 26 nedēļām, vienlaikus paredzot atsevišķus gadījumus, kuros ar VDEĀK lēmumu slimības pabalsta apmaksas periods varētu tikt pagarināts.

 

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi tiek veikti ar masu saziņu līdzekļu starpniecību.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Nav notikušas.

 5. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Apdrošināšanas atlīdzību administrēšanu (piešķiršanu, aprēķināšanu, izmaksu un indeksāciju) tāpat kā līdz šim nodrošinās VSAA.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc tā izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams Interneta tīklā:  Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), Labklājības ministrijas mājas lapā (www.lm.gov.lv), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājas lapā (www.vsaa.lv) un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt administratīvajā procesā noteiktajā kārtībā.

Bez tam indivīda tiesību aizsardzība noteikta  Likuma 27.pantā, t.i.,  VSAA darbinieku izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu VSAA direktoram. VSAA direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas.

 4. Cita informācija

Nav attiecināms  

 

 

Labklājības ministrs                                                         U.Augulis

 

 

Vīza: valsts sekretārs                                                      R.Beinarovičs    

         

 

 

 

2009.05.25. 14:38

3969

S.Krastiņa, tel. 67021555, fax.67021560

Saulveiga.Krastina@lm.gov.lv

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

 

 

 

Rīgā

Nr.34

2009.gada 27.maijā

 

 

38

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām""

     TA-1552

______________________________________________________

(U.Augulis, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā valsts budžeta grozījumu likumprojekta paketē.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir labklājības ministrs.

     3. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.32 73.§) "Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām""".

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                             V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktora vietā –

Tiesību aktu redakcijas

departamenta vadītāja                                                 D.Vaivare