Likums

Rīgā

29.05.2009. Nr.90/TA-1549, TA-1546, TA-1558,

TA-1559, TA-1561, TA-1562,

TA-1521, TA-1542, TA-1719,

TA-1633, TA-1616, TA-1637,

TA-1639, TA-1640, TA-1674,

TA-1676, TA-1597, TA-1569,

TA-1667, TA-1731, TA-1732,

TA-1552, TA-1556, TA-1706,

TA-1723, TA-1727, TA-1745,

TA-1758, TA-1760, TA-1543

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta š.g. 19.maija, š.g. 26.maija un š.g. 27.maija sēdē atbalstītos likumprojektus, kuri iekļauti valsts budžeta 2009.gadam grozījumu likumprojekta paketē:

likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā", kuru izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Žukovs 67335027, Deniss.Zukovs@mod.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Šatrovska 67026521, dace.satrovska@vidm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Vilkaste 67026504, daiga.vilkaste@vidm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Vilkaste 67026504, daiga.vilkaste@vidm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Čablis 67095498, raivis.cablis@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Čablis 67095498, raivis.cablis@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likumā", kuru izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Burmistrovs 67114757, ivars.burmistrovs@eps.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā", kuru izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Burmistrovs 67114757, ivars.burmistrovs@eps.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Baranovska 67021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Ieroču aprites likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Fomina 67013148, kristine.fomina@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Fomina 67013148, kristine.fomina@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ošiņa 67095662, Inga.Osina@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Vesere 67026464, rudite.vesere@vidm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā", kuru izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Strode 67219602, Alda.Strode@iem.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Pužule 67095521, Gunta.Puzule@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mačivka 67095493, sandra.macivka@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Krastiņa 67021555, Saulveiga.Krastina@lm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Liepa 67021559, Linda.Liepa@lm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604, kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604, kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604, kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Augstmane 67162607, marite.augstmane@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Sviķe 67027419, Irena.Svike@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Gurecka 67027063, Linda.Gurecka@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Baranovska 67021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā" uz 2 lpp.

2. Likumprojekta "Grozījumi Militārā dienesta likumā" anotācija uz 8 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 68.§ izraksts uz 1 lp.

4. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"" uz 2 lpp.

5. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"" anotācija uz 9 lpp.

6. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 70.§ izraksts uz 1 lp.

7. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"" uz 1 lpp.

8. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"" anotācija uz 5 lpp.

9. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 77.§ izraksts uz 1 lp.

10. Likumprojekts "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" uz 1 lpp.

11. Likumprojekta "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" anotācija uz 6 lpp.

12. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 78.§ izraksts uz 1 lp.

13. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"" uz 1 lpp.

14. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"" anotācija uz 4 lpp.

15. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 79.§ izraksts uz 1 lp.

16. Likumprojekts "Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā" uz 1 lpp.

17. Likumprojekta "Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā" anotācija uz 4 lpp.

18. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 80.§ izraksts uz 1 lp.

19. Likumprojekts "Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likumā" uz 1 lpp.

20. Likumprojekta "Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likumā" anotācija uz 5 lpp.

21. Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33 15.§ izraksts uz 1 lp.

22. Likumprojekts "Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā" uz 1 lpp.

23. Likumprojekta "Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā" anotācija uz 5 lpp.

24. Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33 16.§ izraksts uz 1 lp.

25. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" uz 3 lpp.

26. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" anotācija uz 16 lpp.

27. Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33 102.§ izraksts uz 1 lp.

28. Likumprojekts "Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā" uz 1 lpp.

29. Likumprojekta "Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā" anotācija uz 5 lpp.

30. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 9.§ izraksts uz 1 lp.

31. Likumprojekts "Grozījums Ieroču aprites likumā" uz 1 lpp.

32. Likumprojekta "Grozījums Ieroču aprites likumā" anotācija uz 5 lpp.

33. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 10.§ izraksts uz 1 lp.

34. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"" uz 1 lpp.

35. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"" anotācija uz 5 lpp.

36. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 12.§ izraksts uz 1 lp.

37. Likumprojekts "Grozījums Enerģētikas likumā" uz 1 lpp.

38. Likumprojekta "Grozījums Enerģētikas likumā" anotācija uz 4 lpp.

39. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 14.§ izraksts uz 1 lp.

40. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" uz 1 lpp.

41. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" anotācija uz 6 lpp.

42. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 15.§ izraksts uz 1 lp.

43. Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā" uz 1 lpp.

44. Likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā" anotācija uz 6 lpp.

45. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 16.§ izraksts uz 1 lp.

46. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" uz 3 lpp.

47. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" anotācija uz 6 lpp.

48. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 17.§ izraksts uz 1 lp.

49. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu"" uz 1 lpp.

50. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu"" anotācija uz 5 lpp.

51. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 19.§ izraksts uz 1 lp.

52. Likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" uz 10 lpp.

53. Likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" anotācija uz 32 lpp.

54. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 28.§ izraksts uz 1 lp.

55. Likumprojekts "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā"

uz 1 lpp.

56. Likumprojekta "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā" anotācija uz 6 lpp.

57. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 30.§ izraksts uz 1 lp.

58. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" uz 3 lpp.

59. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" anotācija uz 9 lpp.

60. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 33.§ izraksts uz 1 lp.

61. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" uz 3 lpp.

62. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" anotācija uz 8 lpp.

63. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 34.§ izraksts uz 1 lp.

64. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" uz 3 lpp.

65. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" anotācija uz 13 lpp.

66. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 38.§ izraksts uz 1 lp.

67. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" uz 2 lpp.

68. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" anotācija uz 6 lpp.

69. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 39.§ izraksts uz 1 lp.

70. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"" uz 1 lpp.

71. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"" anotācija uz 6 lpp.

72. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 47.§ izraksts uz 1 lp.

73. Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" uz 3 lpp.

74. Likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" anotācija uz 8 lpp.

75. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 64.§ izraksts uz 1 lp.

76. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" uz 2 lpp.

77. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" anotācija uz 10 lpp.

78. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 65.§ izraksts uz 1 lp.

79. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" uz 5 lpp.

80. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" anotācija uz 11 lpp.

81. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 68.§ izraksts uz 1 lp.

82. Likumprojekts "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" uz 1 lpp.

83. Likumprojekta "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" anotācija uz 7 lpp.

84. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 73.§ izraksts uz 1 lp.

85. Likumprojekts "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā"

uz 2 lpp.

86. Likumprojekta "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" anotācija uz 6 lpp.

87. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 75.§ izraksts uz 1 lp.

88. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" uz 2 lpp.

89. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" anotācija uz 12 lpp.

90. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 77.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Stafecka 67082931

LIKUMPROJEKTS

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Izdarīt Dabas resursu nodokļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 2.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 3., 13.nr.; 2009, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 4.punktu šādā redakcijā:

„4) dabas resursu ieguve — dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides, arī parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšana;”

2. 3.pantā:

Aizstāt 3.panta pirmās daļas 3.punktu aiz vārdu „to” ar vārdiem „vai citām dabiskām šķiedrām, koksnes”.

Papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja persona, kura ražo un realizē preces Latvijas Republikas teritorijā vai ieved preces iepakojumā no citām valstīm, izmanto atkārtoti lietojamu iepakojumu, ko nomā no citas personas, nodokļa maksātājs ir persona, kura iznomā šo iepakojumu preču iepakošanai.”

3. 7.pantā:

Papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līguma saturu.”

Izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Vides ministrijas padotībā esoša iestāde kontrolē nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20.datumam, pēc tam, kad vides ministrija pieņēmusi lēmumu par atbrīvošanu no nodokļa, rakstveidā informē par to attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi vai Lielo nodokļu maksātāju pārvaldi (turpmāk — Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi), kurā reģistrēts nodokļu maksātājs, un Ceļu satiksmes drošības direkciju un sniedz tām nepieciešamās ziņas.”;

Papildināt ar astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Izbeidzot šajā pantā noteikto apsaimniekošanas līgumu, nodokļa maksātājs, kas tika atbrīvots no nodokļa nomaksas, trīs mēnešu laikā pēc līguma izbeigšanas dienas iesniedz Vides ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, pārskatu par nolietotu transportlīdzekļu savākšanu un pārstrādi par periodu no kalendārā gada sākuma līdz atbrīvojuma no nodokļa samaksas pārtraukšanas brīdim.”

4. 8.pantā:

Papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas līguma saturu.”

Izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Vides ministrijas padotībā esoša iestāde kontrolē iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20.datumam, pēc tam, kad vides ministrija pieņēmusi lēmumu par atbrīvošanu no nodokļa, rakstveidā informē par to attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi, kurā reģistrēts nodokļu maksātājs, un sniedz tai nepieciešamās ziņas.”;

Papildināt ar divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

„(12) Nodokļa maksātājs, kurš ir atbrīvots no nodokļa samaksas atbilstoši šā panta pirmajai daļai, no saviem līdzekļiem sedz izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas izmaksas, ietverot šo atkritumu dalītās vākšanas, šķirošanas un pārstrādes vai reģenerācijas izmaksas.

(13) Izbeidzot šajā pantā noteikto apsaimniekošanas līgumu, trīs mēnešu laikā pēc līguma izbeigšanas dienas:

1) nodokļa maksātājs, kas izveidojis un piemērojis izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu, un tika atbrīvots no nodokļa samaksas, iesniedz Vides ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par periodu no kalendārā gada sākuma līdz atbrīvojuma no nodokļa samaksas pārtraukšanas brīdim;

2) apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksāja nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, iesniedz Vides ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, auditētu pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par periodu no kalendārā gada sākuma līdz atbrīvojuma no nodokļa samaksas pārtraukšanas brīdim.”

5. 9.pantā:

Papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līguma saturu.”

Izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Vides ministrijas padotībā esoša iestāde kontrolē videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20.datumam, pēc tam, kad vides ministrija pieņēmusi lēmumu par atbrīvošanu no nodokļa, rakstveidā informē par to attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi, kurā reģistrēts nodokļu maksātājs, un sniedz tai nepieciešamās ziņas.”;

Papildināt ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(10) Nodokļa maksātājs, kurš nemaksā nodokli atbilstoši šā panta pirmajai daļai, sedz videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, ietverot šo atkritumu dalītās vākšanas, šķirošanas un pārstrādes vai reģenerācijas izmaksas.

(11) Izbeidzot šajā pantā noteikto apsaimniekošanas līgumu, trīs mēnešu laikā pēc līguma izbeigšanas dienas:

1) nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemērojis videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, un nemaksāja nodokli, iesniedz Vides ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par periodu no kalendārā gada sākuma līdz atbrīvojuma no nodokļa samaksas pārtraukšanas brīdim;

2) apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksāja nodokli par videi kaitīgām precēm, iesniedz Vides ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, auditētu pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par periodu no kalendārā gada sākuma līdz atbrīvojuma no nodokļa samaksas pārtraukšanas brīdim.”

6. Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Par piesārņojuma veidu un apjomu C kategorijas piesārņojošai darbībai nodokli aprēķina un maksā atbilstoši nodokļa maksātāja deklarētajam piesārņojuma veidam un apjomam. Nodokļa maksātājs nodrošina savas darbības radītā piesārņojuma veida un apjoma uzskaiti.”

7. 19.pantā:

Izslēgt pirmajā teikumā iekavas un vārdus „(izņemot minerālūdeņus)”;

Papildināt ar teikumu šādā redakcijā:

„Nodokli par pazemes ūdeņu, saldūdeņu, minerālūdeņu un avotu ūdeņu, ko realizē tālāk, ieguvi maksā par taksācijas periodā faktisko iegūto apjomu.”

8. 22.pantā:

Papildināt nosaukumu ar vārdiem „vai noteiktā laika periodā, kas saistīts ar iekārtai netipisku darbību”;

Papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Nodokli par piesārņojumu, kas emitēts vidē noteiktā laika periodā, kas saistīts ar iekārtai netipisku darbību, tajā skaitā ar jaunas iekārtas vai tās daļas darbības ieregulēšanu vai testēšanu pirms nodošanas ekspluatācijā vai pēc rekonstrukcijas saskaņā ar iekārtas tehniskajā dokumentācijā norādīto, kā arī iekārtas vai tās daļas darbības testēšanu saskaņā ar tehniskās ekspluatācijas norādīto, aprēķina par visu piesārņojuma apjomu kā par limita robežās emitēto piesārņojumu, ja operators nodrošina vides aizsardzības iestāžu izvirzīto nosacījumu ievērošanu laikā, kad iekārtas darbība tiek veikta netipiskos apstākļos.”

9. Papildināt 31.panta trešās daļas trešo teikumu pēc vārdiem „Nodokļa maksātājs” ar vārdiem „vai apsaimniekotājs”.

10. Izteikt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 2. punktu šādā redakcijā:

„2. Tiesību normas saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija Direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīvai 98/48/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.”

11. 1.pielikumā:

Izteikt pirmās tabulas nosaukumu šādā redakcijā:

"1. Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi līdz 2009.gada 31.decembrim";

Papildināt ar otro tabulu šādā redakcijā:

"2. Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi no 2010.gada 1.janvāra

Nr. p.k.	Resursu veids	Mērvienība	Nodokļa likme laikposmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim (Ls)	Nodokļa likme laikposmā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim (Ls)	Nodokļa likme laikposmā no 2012.gada 1.janvāra (Ls)
1.	Augsne	m³	0,25	0,30	0,30
2.	Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts	m³	0,04	0,07	0,10
3.	Kvarca smilts	m³	0,20	0,20	0,25
4.	Smilts	m³	0,08	0,12	0,15
5.	Smilts–grants (frakcijas > 2 mm saturs > 15 %)	m³	0,15	0,20	0,25
6.	Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai	m³	0,10	0,12	0,15
7.	Dekoratīvais (apdares) dolomīts	m³	0,25	0,25	0,25
8.	Dolomīts	m³	0,09	0,12	0,15
9.	Kaļķakmens	m³	0,13	0,16	0,20
10.	Saldūdens kaļķieži (irdenie un gabalainie)	m³	0,10	0,10	0,10
11.	Šūnakmens	m³	1,00	1,00	1,00
12.	Ģipšakmens	m³	0,25	0,30	0,35
13.	Laukakmeņi	m³	0,20	0,30	0,40
14.	Krāsu zeme	m³	0,10	0,10	0,10
15.	Kūdra (mitrums — 40 %)	tonna	0,20	0,25	0,30
16.	Sapropelis organogēns (aļģu un zoogēns–aļģu) un organogēns kaļķis ar pelnainību < 30 % (mitrums — 60 %)	tonna	0,50	0,50	0,50
17.	Pārējais sapropelis (mitrums — 60 %)	tonna	0,10	0,10	0,10
18.	Visu veidu dziednieciskās dūņas	tonna	0,50	0,50	0,50

12. 3.pielikumā:

Izteikt otro tabulu šādā redakcijā:

Nr.p.k.	Atkritumu veids	Mērvienība	Nodokļa likme laikposmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim (Ls)	Nodokļa likme laikposmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim (Ls)	Nodokļa likme laikposmā no 2011gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim (Ls)	Nodokļa likme laikposmā no 2012.gada 1.janvāra (Ls)
1.	Sadzīves atkritumi	tonna	1,25	3,00	5,00	7,00
2.	Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi (tai skaitā no piesārņotām vietām izrakta augsne neapstrādātā veidā)	tonna	1,25	5,00	10,00	15,00
3.	Azbests šķiedru un putekļu veidā	tonna	10,00	25,00	25,00	25,00
4.	Bīstamie atkritumi	tonna	25,00	25,00	25,00	25,00

13. 4.pielikumā:

Izteikt tabulas nosaukumu šādā redakcijā:

"1. Nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu un stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā līdz 2009.gada 30.jūnijam";

Papildināt tabulas 7.kolonnas nosaukumu aiz cipara un vārda „1.jūlija” ar cipariem un vārdiem „līdz 2009.gada 30.jūnijam”;

Papildināt ar otro tabulu šādā redakcijā:

"2. Nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu un stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā no 2009.gada 1.jūlija

Aprēķinot nodokļa maksājumu, valūtas kursa pārrēķinam izmantojams Latvijas Bankas noteiktais kurss taksācijas perioda pēdējā dienā.

Nr. p.k.	Emisijas klasifikācija	Mēr- vie- nība	Likme laikposmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim (Ls)	Likme laikposmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 30.jūnijam (Ls)	Likme laikposmā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.decembrim (Ls)	Likme laikposmā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 30.jūnijam (Ls)	Likme laikposmā no 2011.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 31.decembrim (Ls)	Likme laikposmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam (Ls)	Likme laikposmā no 2012.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim (Ls)	Likme laikposmā no 2013.gada 1.janvāra (Ls)
1.	Oglekļa dioksīda (CO₂) emisija no likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikuma 1.daļas 1.punktā minētās piesārņojošās darbības, kurās ražošanas jauda nepārsniedz likuma “Par piesārņojumu" 2.pielikumā minēto rādītāju	tonna	0,30	0,40	0,50	0,65	0,90	1,15	1,50	2,00
2.	Oglekļa dioksīda (CO₂) emisija no likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikuma 2. līdz 4.daļā minētās piesārņojošās darbības, kurās ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma “Par piesārņojumu" 2.pielikumā minēto rādītāju	tonna	0,30	0,30	0,30	0,30	0,30	0,30	0,30	2,00
3.	Daļiņas PM₁₀	tonna	4,00	4,00	4,00	4,00	4,00	4,00	4,00	4,00
4.	Oglekļa monoksīds (CO)	tonna	5,50	5,50	5,50	5,50	5,50	5,50	5,50	5,50
5.	Amonjaks (NH₃), sērūdeņradis (H₂S) un pārējie neorganiskie savienojumi	tonna	13,00	13,00	13,00	13,00	13,00	13,00	13,00	13,00
6.	Sēra dioksīds (SO₂), slāpekļa oksīdi (NO_x - slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta uz NO₂)	tonna	60,00	60,00	60,00	60,00	60,00	60,00	60,00	60,00
7.	Gaistošie organiskie savienojumi un citi ogļūdeņraži (C_nH_m)	tonna	60,00	60,00	60,00	60,00	60,00	60,00	60,00	60,00
8.	Smagie metāli (Cd, Ni, Sn, Hg, Pb, Zn, Cr, As, Se, Cu) un to savienojumi, pārrēķināti uz attiecīgo metālu, un vanādija pentoksīds, pārrēķināts uz vanādiju	tonna	800,00	800,00	800,00	800,00	800,00	800,00	800,00	800,00
9.	Stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitētais siltumnīcefekta gāzu apjoms, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu daudzumā likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā	tonna oglekļa dioksīda ekvivalenta	EUR 100 ekvivalents latos	EUR 100 ekvivalents latos	EUR 100 ekvivalents latos	EUR 100 ekvivalents latos	EUR 100 ekvivalents latos	EUR 100 ekvivalents latos	EUR 100 ekvivalents latos	EUR 100 ekvivalents latos

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Iesniedzējs:

Vides ministra vietā R.Vējonis

Vīza:

Vides ministrijas Valsts sekretāra p. i. A.Eglājs

15.05.2009. 17:49

1771

R.Vesere

67026464, rudite.vesere@vidm.gov.lv

Likumprojekta „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Ministru kabineta 2009.gada 17.marta sēdē (protokols Nr.19 18.§ 8.punkts) tika nolemts, ka Vides ministrija izvērtē dabas resursu nodokļa likmju efektivitāti un iespējamo optimizāciju, sagatavo likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (turpmāk – likumprojekts) un iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā budžeta paketes ietvaros.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Dabas resursu nodokļa piemērošanu nosaka Dabas resursu nodokļa likums.

Vides ministrija izvērtējusi dabas resursu nodokļa likmju efektivitāti par dabas resursiem, piesārņojuma emisijām vidē, kā arī dabas resursu nodokļa likmes par atkritumiem.

1. Zemes dzīļu resursu izmantošana ne vienmēr tiek veikta pietiekami pārdomāti. Dabas resursu nodokļa likmes par zemes dzīļu resursu izmantošanu nav mainītas kopš 1995.gada un nav pietiekami efektīvas un adekvātas dabas resursa kvalitātei un pieejamajiem krājumiem. Tajā pašā laikā Lietuvā un Igaunijā vides nodokļu likmes par dabas resursu ieguvi un izmantošanu pakāpeniski paaugstinātas gandrīz katru gadu, jau sākot ar 90.gadu vidu atkarībā no iegūstamo resursu kvalitātes un krājumiem (I.Kubilius, D.Semeniene. Use of economic instruments in environmental policy in tha Baltic States, Baltic Environmental Forum, Jelgavas tipogrāfija, 2003; www.envir.ee; www.am.lt; www.oecd.org/env/policies/database ). Vides nodokļu efektivitātes aktualitāte par zemes dzīļu resursu ieguvi un izmantošanu uzsvērta arī Eiropas vides aģentūras 2008.gadā sagatavotajā ziņojumā par vides nodokļu un maksājumu efektivitāti par smilts, māla un citu zemes dzīļu ieguvi un apsaimniekošanu atsevišķās ES valstīs ( EEA Report/No 2/2008. effectiveness of environmental taxes and charges for managing sand, gravel and rock extraction in selected EU countries. EEA, Copenhagen, 2008). Šobrīd nodokļa likmes par vairāku zemes dzīļu resursu ieguvi un izmantošanu nav pietiekami efektīvas un motivējošas racionāli izmantot šos resursus.

2. Vides ministrija ir atkārtoti izvērtējusi nodokļa likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos, ņemot vērā arī globālās ekonomiskās krīzes rezultātā pieprasījuma kritumu pēc otrreizējās pārstrādes izejmateriāliem. Lai veicinātu Latvijas Republikas saistību izpildi attiecībā uz atkritumu otrreizējo pārstrādi, kādas tā uzņēmās iestājoties Eiropas Savienībā, kā arī samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, nodokļa likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu nepieciešams vēl paaugstināt.

Tāpat arī nepieciešams paaugstināt nodokļa likmi par poligonos neapstrādātā veidā apglabājamajiem būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumiem.

3. Praksē konstatēta nepieciešamība precizēt likumā lietoto terminu un definīciju, kas ir dabas resursu ieguve. Spēkā esošā definīcija neprecīzi traktē faktiski veicamās darbības ar dabas resursiem, kas uzskatāmas par šo resursu ieguvi un praksē vairākkārt radījušas strīdīgas situācijas.

4. Tāpat arī praksē konstatēta nepieciešamība precizēt, kas maksā nodokli par iepakojumu gadījumos, ja persona, kura ražo un realizē preces Latvijas Republikas teritorijā vai ieved preces iepakojumā no citām valstīm, izmanto atkārtoti lietojamu iepakojumu, ko nomā no citas personas.

5. Likums nosaka, ka Vides ministrijas padotībā esoša iestāde attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi par vides ministra pieņemto lēmumu par atbrīvošanu no nodokļa samaksas par iepakojumu un videi kaitīgām precēm rakstveidā 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Savukārt, Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas fonda administrācijas savstarpēji noslēgtajā līgumā informācijas apmaiņu paredzēts veikt tikai reizi ceturksnī, tādejādi izslēdzot nevajadzīgi biežu un sadrumstalotu informācijas iesniegšanu. Valsts ieņēmumu dienestam informācija par Vides ministrijas pieņemtajiem lēmumiem par atbrīvošanu no nodokļa samaksas nepieciešama tikai nodokļa taksācijas perioda beigās (līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20.datumam). Šāda kārtība neatbilst šobrīd spēkā esošajām normām, par ko tika norādīts arī Valsts kontroles ziņojumā par veikto revīziju Vides ministrijā un tās pilnvarotajās iestādēs par dabas resursu nodokļa administrēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām 2008.gadā.

6. Normatīvie akti nenosaka izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgo preču atkritumu un nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līguma, ko slēdz nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs ar Vides ministrijas padotībā esošu iestādi, saturu, kas nereti apgrūtina un pagarina līguma slēgšanas procesu.

7. Likums nenosaka, ka, izbeidzot iepriekšējā punktā noteikto apsaimniekošanas līgumu, nodokļa maksātājam vai apsaimniekotājam pēc līguma izbeigšanas jāiesniedz Vides ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, pārskats par nolietotu transportlīdzekļu, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu un videi kaitīgo preču atkritumu savākšanu, reģenerāciju un pārstrādi par periodu no kalendārā gada sākuma līdz atbrīvojuma no nodokļa samaksas pārtraukšanas brīdim.

8. Normatīvie akti nosaka, ka C kategorijas piesārņojošās darbības veicējiem reizi gadā jāaizpilda un jāiesniedz Valsts vides dienesta reģionālajās vides pārvaldēs, piesārņojošās darbības deklarācija. Vienlaikus dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka, ja iekārtu operatori veic C kategorijas piesārņojošas darbības nozarēs, attiecībā uz kurām normatīvajos aktos nav noteiktu nosacījumu un nav arī iespējams aprēķināt piesārņojošo vielu apjomu, nodokļa apmērs ir 50 latu gadā. Šādos gadījumos deklarācijā tiek norādīta nebūtiska informācija, kas vides prasību ievērošanu kontrolējošām iestādēm ir pieejama un tiek atspoguļota arī valsts statistikas pārskatos, ko iesniedz komersanti. Tāpat arī jāatzīmē, ka A un B kategorijas piesārņojošo saimniecisko darbību veicējiem, piesārņojuma uzskaite ir jāveic, bet nekāda dokumentācija nav bez pieprasījuma jāiesniedz reģionālajās vides pārvaldēs. Tādejādi C kategorijas piesārņojošas darbības deklarācija un tās regulāra iesniegšana nav samērojama ar citām piesārņojošām darbībām, kas pēc būtības videi nodara lielākus kaitējumus.

9. Likums šobrīd nenosaka, kādā apmērā maksājams nodoklis par piesārņojumu, kas emitēts vidē noteiktā laika periodā, kas saistīts ar iekārtai netipisku darbību, tajā skaitā ar jaunas iekārtas vai tās daļas darbības ieregulēšana vai testēšana pirms nodošanas ekspluatācijā vai pēc rekonstrukcijas saskaņā ar iekārtas tehniskajā dokumentācijā norādīto, kā arī iekārtas vai tās daļas darbības testēšanu saskaņā ar tehniskās ekspluatācijas norādīto.

10. Likumā noteikta nodokļa likme par cieto daļiņu (smagos metālus nesaturošie putekļi) emisiju gaisā. Šis nosaukums neatbilst citos normatīvajos aktos noteiktajam (PM₁₀), kā arī neaptver visas šajā piesārņojumā ietilpstošās vielas.

Vienlaicīgi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr. 588 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" nosaka kvalitātes normatīvu ārtelpu gaisam troposfērā (neietverot darba vidi) Latvijas teritorijā PM10 – cietām daļiņām (putekļiem), kuras nosaka, laižot gaisu caur selektīvo sprauslu ar aerodinamisko diametru 10 µm, tādējādi aizturot 50 % cieto daļiņu, saskaņā ar standartu LVS EN 12341:2001 "Gaisa kvalitāte. Cieto daļiņu frakcijas PM10 noteikšana. Etalona metode un testēšana lauka apstākļos, lai demonstrētu mērīšanas metožu līdzvērtību etalona metodei". Šobrīd piesārņojošai darbībai emisijas limiti tiek noteikti, pamatojoties uz PM10 emisijas daudzumu, bet nodoklis tiek aprēķināts un maksāts par nelimitētu parametru – cietajām daļiņām.

11. Dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka nodokli par CO₂ emisiju nemaksā no iekārtām, kuras operatoram izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, kā arī par emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus un kūdru. Dabas resursu nodokļa likme par vienu CO₂ emisijas tonnu noteikta 0,30 Ls. 2008.-2012.gada periodā ir noteikti strikti emisijas kvotu apjoma piešķīrumi Latvijai un pārējām ES dalībvalstīm. Ņemot to vērā, tika izstrādāti stingri emisijas kvotu piešķīrumi Latvijas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) dalībniekiem. Saskaņā ar Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 4.septembra rīkojumu Nr.542) Latvijas energoapgādes uzņēmumiem ir piešķirts 80% no vidēji aritmētiskām 2005.-2006.gada emisijām. Arī jaunajiem ES ETS dalībniekiem tiek piešķirts 80% no iekārtai nepieciešamā emisijas kvotu apjoma. Ņemot to vērā, adekvāti (izmaksu ziņā līdzvērtīgi) pasākumi būtu jānosaka arī iekārtām, kuras veic tādas pat piesārņojošās darbības kā ES ETS dalībnieki, bet iekārtu uzstādītās jaudas dēļ dalība sistēmā nav obligāta (sīkāk skatīt anotācijas pielikumā).

12. No Eiropas Komisijas saņemts 2009.gada 3.martā sagatavotais aizrādījums (ENV.A.2/SA/A/sb Ares(2009)35627) par nodokļa likmes mērvienību par stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu daudzumā likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā, kas ir neprecīzi pārņemta Dabas resursu nodokļa likumā un neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra direktīvai 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK prasības.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu praksē konstatētās problēmas, aprēķinot un maksājot dabas resursu nodokli, kā arī lai veicinātu dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežotu vides piesārņošanu un veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu.

Likumprojekts salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu:

1) paaugstina nodokļa likmes par zemes dzīļu resursu ieguvi, sākot no 2010.gada 1.janvāra;

Likumprojekta 11. pantā izteiktā likuma 1. pielikuma otrās tabulas 5. punktā resursu veidam smiltij-grantij ir noteikts parametrs frakcijas > 2 mm saturs > 15% apmērā, kaut gan šobrīd likuma 1. pielikuma tabulas 5. punktā resursu veidam smiltij-grantij ir noteikts parametrs frakcijas > 5 mm saturs > 15% apmērā. Līdzšinējais parametrs, ja derīgajā izraktenī rupjāku daļiņu par 5 mm saturs pārsniedz 15%, tad derīgo izrakteni atzīst par smilti-granti ir saglabājies vēsturiski no padomju laikiem. Daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs izmanto citu iedalījumu, t.i. šī robežvērtība ir 2 vai 4 mm, no kuras satura procenta ar atkarīgs, vai derīgais izraktenis tiek atzīts par smilti vai smilti – granti. Ņemot vērā, ka Ministru kabinets ir apņēmies ieviest Latvijā Eirokodeksu, kas tieši skar visas būvniecības nozares un to, ka smilts – grants tiek izmantota ne tikai ceļu būvniecībai, bet arī būvmateriālu ražošanai, paredzēts mainīt šo novecojošo 5 mm daļiņu izmēru uz mazāko, kas noteikts Eirokodeksā kā rupjmateriāla izejviela ir 2 mm. Dažādos dokumentos ir noteikti dažādi rupjmateriāla standarti, tā LVS EN 13043:2002 Minerālmateriāli bituminētajiem maisījumiem un virsmas apstrādēm ceļiem, lidlaukiem un citiem satiksmes laukumiem šī robežvērtība ir noteikta no 2 līdz 4 mm, bet LVS EN 12620 Minerālmateriāli betonam robežvērtība ir pati mazākā izmēru ziņā 2 mm;

2) precizē likumā lietotās definīcijas un terminoloģiju;

3) precizē, kas maksā nodokli par iepakojumu gadījumos, ja persona, kura ražo un realizē preces Latvijas Republikas teritorijā vai ieved preces iepakojumā no citām valstīm, izmanto atkārtoti lietojamu iepakojumu, ko nomā no citas personas;

4) nosaka, ka Vides ministrijas padotībā esoša iestāde attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi par vides ministra pieņemto lēmumu par atbrīvošanu no nodokļa samaksas par iepakojumu un videi kaitīgām precēm rakstveidā informē reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20.datumam pēc lēmuma pieņemšanas. Tādejādi tiks optimizēta informācijas apmaiņa starp iestādēm un ņemts vērā Valsts kontroles ieteikums nodrošināt informācijas apmaiņas, kas šobrīd tiek veikta atbilstoši iestāžu savstarpēji noslēgtajam līgumam, atbilstību likumā noteiktajiem termiņiem;

5) nosaka, ka Ministru kabinetam jānosaka izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgo preču atkritumu un nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līguma, ko slēdz nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs ar Vides ministrijas padotībā esošu iestādi, saturs;

6) nosaka, ka, izbeidzot iepriekšējā punktā noteikto apsaimniekošanas līgumu, nodokļa maksātājam vai apsaimniekotājam trīs mēnešu laikā pēc līguma izbeigšanas dienas jāiesniedz Vides ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, pārskats par nolietotu transportlīdzekļu, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu un videi kaitīgo preču atkritumu savākšanu, reģenerāciju un pārstrādi par periodu no kalendārā gada sākuma līdz atbrīvojuma no nodokļa samaksas pārtraukšanas brīdim;

7) precizē, ka nodokli par pazemes ūdeņu, saldūdeņu, minerālūdeņu un avotu ūdeņu, ko realizē tālāk, ieguvi maksā par taksācijas periodā faktisko iegūto apjomu;

8) izslēdz no likuma normu par C kategorijas piesārņojošās darbības deklarāciju un tās iesniegšanu Valsts vides dienesta reģionālajās pārvaldēs, kā rezultātā tiks samazināts administratīvais slogs komersantiem;

9) nosaka, ka nodokli par piesārņojumu, kas emitēts vidē noteiktā laika periodā, kas saistīts ar iekārtai netipisku darbību, tajā skaitā ar jaunas iekārtas vai tās daļas darbības ieregulēšana vai testēšana pirms nodošanas ekspluatācijā vai pēc rekonstrukcijas saskaņā ar iekārtas tehniskajā dokumentācijā norādīto, kā arī iekārtas vai tās daļas darbības testēšanu saskaņā ar tehniskās ekspluatācijas norādīto, aprēķina par visu piesārņojuma apjomu kā par limita robežās emitēto piesārņojumu;

10) groza likuma 4.pielikumu, nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu un stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā, saskaņojot vienu no nodokļa objektiem ar normatīvajos aktos noteikto šī objekta nosaukumu un tajā ietilpstošajām vielām (pārejot no cietām daļiņām uz daļiņām PM₁₀);

11) paaugstina nodokļa likmi par oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas: enerģētikas iekārtām (likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikuma 1.daļas 1.punktā minētās piesārņojošās darbības, kurās ražošanas jauda nepārsniedz likuma “Par piesārņojumu" 2.pielikumā minēto rādītāju, t.i. 20 MW slieksni) sākot no 2010.gada 1.janvāra, bet rūpniecības iekārtām (likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikuma 2. līdz 4.daļā minētās piesārņojošās darbības, kurās ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma “Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus) no 2013.gada;

12) precizē nodokļa likmes mērvienību par stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu daudzumā likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā, tādejādi precīzi pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK prasības, par ko saņemts aizrādījums no Eiropas Komisijas;

13) paaugstina nodokļa likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu un būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apglabāšanu neapstrādātā veidā no 2010.gada.

Likumprojekta pieņemšana un tā prasību īstenošana pilnībā atrisinās šīs sadaļas 2.punktā aprakstītās problēmas.

4. Cita informācija

Izstrādājot priekšlikumus par nodokļa likmju izmaiņām, tika ņemta vērā citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze, ar kuru var iepazīties šīs anotācijas I sadaļas 2.punktā norādītajos avotos, anotācijas 1.pielikumā norādītajos avotos un sekojošās mājas lapās internetā:

www.economicinstruments.deewhy.ie;

www.cewep.com;

www.reco.pomcert.pl/Peeter_Eek.pdf;

www.dn.se/opinion/debatt/vi-hojer-nu-skatten-rejat-pa-koldioxid-och-diesel-1.816758.

Dabas resursu nodokļa ieņēmumi par daļiņām PM₁₀aprēķināti, pamatojoties uz 2009.gadā veiktā izvērtējumā (SIA Estonian, Latvian and Lithuanian Environment, “DRN izmaiņu pamatojums – PM10”, Rīga, 2009.) sniegtajiem datiem un prognozēm.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārējā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Ekonomisko instrumentu pielietošana vides aizsardzībā ir efektīva, ja šie instrumenti ir pietiekami iedarbīgi un stimulējoši vienlaicīgi, jo tie veicina dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežo vides piesārņošanu, samazina vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju un veicina jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu.

Nodokļa likmes par CO₂emisijām pieauguma ietekme uz tautsaimniecību kopumā vērtējama kā neliela, ņemot vērā salīdzinoši nelielo CO₂ nodokļa maksātāju skaitu, to produkcijas īpatsvaru kopējā apjomā, kā arī ietekmi uz ražošanas izmaksām, jo:

1. Aptverto iekārtu skaits, kurām jāmaksā nodoklis, ir mazāks par 1000;

2. Ietekme uz rūpnieciskās produkcijas cenu svārstās robežās 0,1%-1% no 2013.gada;

3. Ietekme uz siltumenerģijas un elektroenerģijas cenu būs 2,1-3,2% apmērā, ražošanas izmaksu pieaugums enerģētikas iekārtās par 1-6% apmērā atkarībā no izmantotā kurināmā veida un pielietotās tehnoloģijas.

Nodokļa likmes par CO₂emisijām ietekme (tāpat kā ES ETS ietekme) uz rūpniecību ir neliela: pat nozarē ar vislielāko energoietilpību (būvmateriālu ražošana) nodokļa likmes paaugstināšana 2013.gadā produkcijas cenu paaugstinās tikai par apmēram 1%, bet citās rūpniecības nozarēs – vēl mazāk.

Ietekme uz enerģētikas uzņēmumu produkcijas cenu ir 2,1-3,2% robežās, un šīs izmaksas ir integrējamas tarifos. Tāpēc šo uzņēmumu konkurētspēja, salīdzinot ar ES ETS dalībniekiem, netiks samazināta (sīkāk skatīt anotācijas pielikumā).

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstākā resursu izmantošanas efektivitāte

1. Likumprojekta prasību ieviešana turpinās veicināt investīciju piesaisti atkritumu šķirošanas laukumu izveidei un dalīto atkritumu konteineru laukumu izveidei un zemes dzīļu resursu pārdomātu ieguvi un izmantošanu.

2. Likumprojekta prasību ieviešana veicinās atkritumu apjoma, kas jāapglabā atkritumu poligonā, samazināšanu un atkritumu dalītas vākšanas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem un resursu un preču pārdomātu patēriņu.

3. Likumprojekta prasību ieviešana palielinās sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifus. Tomēr jāatzīmē, ka dabas resursu nodokļa īpatsvars ir vidēji 2,6 % no neto apgrozījuma. Palielinot nodokļa likmi, šis īpatsvars paaugstināsies. Tomēr vienlaikus tiks veicināta atkritumu dalīta vākšana un šķirošana. Minētais priekšlikums apspriests arī ar biedrību Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA), kas kopumā atbalsta nodokļa likmju paaugstināšanu.

Attiecībā uz nodokļa likmes paaugstināšanu sadzīves atkritumiem par poligonā apglabāšanai ievesto katru tonnu, LASUA komentē, ka veicot atsevišķu biedru piestādīto aprēķinu analīzi par prognozējamām tarifa izmaiņām, paredzamais tarifa pieaugums pa likumprojektā iezīmētajiem pārvērtēšanas periodiem, katrā periodā prognozējams kā 3-8 % pieaugums, kas būtiski neiespaidos iedzīvotāju maksātspēju.

Attiecībā uz nodokļa likmju paaugstināšanu par zemes dzīļu resursiem pārdošanas cenas šiem resursiem, ņemot vērā nodokļa likmju pieaugumu, varētu pieaugt vidēji par 6-15 % atkarībā no resursa veida. Tomēr nodokļa likmju paaugstināšana atšķirīgi ietekmēs dažādus nodokļa maksātājus, jo daļu nodokļa maksātāju skars tikai kādas atsevišķas nodokļa likmes izmaiņas, bet daļu skars vairāku nodokļa likmju izmaiņas vienlaikus. Rezultātā ietekme uz preču un pakalpojumu ražošanas izmaksām visiem nodokļa maksātājiem nebūs vienāda. Pēc SIA „CEMEX” sniegtās informācijas, uzņēmuma ražošanas izmaksas saistībā ar dabas resursu nodokļa likmju maiņu kaļķakmenim, māliem, smiltij, grantij un CO₂emisijām, vadoties pēc aprēķiniem, ņemot vērā to, ka jau 2010. gadā jaunā cementa ražotne, kas šobrīd ir nodošanas procesā, darbosies un saražotais apjoms būs trīskāršs salīdzinājumā ar to, kāds tas ir tagad. Līdz ar to prognozētā nodokļa maksājumu starpība ir 32.5 tūkstoši latu 2010.gadā un 270 tūkstoši latu 2013. gadā. Jāņem vērā, ka uzņēmumi plāno savu darbību uz priekšu, plāno arī izdevumus un jāņem vērā ekonomiskā un finansiālā krīze.

4. Likumprojekta prasību ieviešana var ietekmēt būvmateriālu ražotājus, kuri savu produkciju eksportē (kā, piemēram, SIA „Knauf”, kas 60 % no savas produkcijas eksportē. SIA „Knauf” prognozē, ka tā nodokļa maksājumi pieaugs par 14 % 2010.gadā, par 36% 2011.gadā un par 59 % 2012.gadā salīdzinājumā pret 2009.gadu.).

5. Likumprojekta prasību ieviešana neietekmēs tirgus dalībnieku iespējas veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos.

6. Likumprojekta prasību ieviešana attiecībā uz nodokļa likmju pieaugumu par sadzīves atkritumu apglabāšanu, tajā skaitā par būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apglabāšanu neapstrādātā veidā veicinās dažādu atkritumu veidu pārstrādes un otrreizējo izejvielu lietošanas apjomu palielināšanu un pētījumu veikšanu jaunu ražošanas metožu un tehnoloģiju ieviešanai.

7. Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Atceļot C kategorijas piesārņojošās darbības deklarāciju un atbrīvojot attiecīgos nodokļa maksātājus no deklarācijas sagatavošanas un iesniegšanas Valsts vides dienesta reģionālajās pārvaldēs, tiks samazināts administratīvais slogs komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām.

4. ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Likumprojekta prasību ieviešanas rezultātā maksa par atkritumu apsaimniekošanu, kurā iekļauts arī dabas resursu nodoklis, pakāpeniski pieaugs lielākā mērā nekā iepriekš bija noteikts un paredzēts. Vienlaikus attīstot sadzīves atkritumu dalīto vākšanas sistēmu, iedzīvotājiem būs iespēja atkritumus šķirot un samazināt nešķirotu sadzīves atkritumu apjomu, kurš tiek apglabāts. Līdz ar to, samazinot atkritumu apjomu, ko nešķirotā veidā savāc no iedzīvotājiem, pie pareizi veidotas maksas iedzīvotājiem būs jāmaksā mazāk par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Likumprojekts veicinās atkritumu šķirošanu, kā arī atkritumu apjoma, kas jāapglabā atkritumu poligonā, samazināšanu un resursu pārdomātu lietošanu. Rezultātā, attīstoties atkritumu pārstrādes apjomiem un jaudām, prognozējama jaunu darba vietu veidošanās.

6. Ietekme uz vidi:

6.1.dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņošanu vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Likumprojekta prasības veicinās dabas resursu, konkrēti zemes dzīļu resursu ekonomiski efektīvu un pārdomātu izmantošanu, ņemot vērā to kvalitāti un pieejamos krājumus.

Likumprojekts veicinās iedzīvotājus pārdomāti šķirot atkritumus, kā arī veicinās atkritumu apjoma, kas jāapglabā atkritumu poligonā, samazināšanu un resursu pārdomātu lietošanu, kā arī dažādu atkritumu veidu pārstrādes un otrreizējo izejvielu lietošanas apjomu palielināšanu.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka piemērojot lielāku nodokļa likmi par sadzīves atkritumu apglabāšanu, palielināsies ieņēmumi valsts pamatbudžetā, būs iespējas rast līdzekļus Latvijā dažādu veidu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu pilnveidošanai un inovatīvu tehnisko paņēmienu attīstībai un pilnveidošanai. No Latvijas vides aizsardzības fonda jau šobrīd pastāv iespējas saņemt finansējumu projektiem un pasākumiem, kas izglīto un informē patērētājus par dažādu atkritumu veidu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību un atkritumu efektīvu apsaimniekošanu.

Tāpat arī, piemērojot lielāku nodokļa likmi par sadzīves atkritumu apglabāšanu, palielināsies ieņēmumi pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos un pašvaldībām arī būs iespējas rast līdzekļus dažādu veidu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu pilnveidošanai, tajā skaitā projektiem un pasākumiem, kas izglīto un informē iedzīvotājus par dažādu atkritumu veidu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību un atkritumu efektīvu apsaimniekošanu.

7. Cita ietekme

Nav attiecināms.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

(tūkst. latu)

2009.

gads

Turpmākie trīs gadi

2010.

2011.

2012.

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Valsts pamatbudžetā tiek plānots ieņēmumu pieaugums, kas saistīts ar:

1. nodokļa likmju par dabas resursu (zemes dzīļu resursu) ieguvi izmaiņām;

2. nodokļa likmju par sadzīves atkritumu un būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apglabāšanu izmaiņām;

3. nodokļa likmju par oglekļa dioksīda (CO₂) emisija no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas izmaiņām;

Pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos tiek plānots ieņēmumu pieaugums, kas saistīts ar:

1. nodokļa likmju par dabas resursu (zemes dzīļu resursu) ieguvi izmaiņām;

2. nodokļa likmju par sadzīves atkritumu un būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apglabāšanu izmaiņām;

3. nodokļa likmju par oglekļa dioksīda (CO₂) emisija no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas izmaiņām;

Nav attiecināms

+ 1 311,02

+ 524,37

+ 178,51

+ 313,12

+ 32,74

+ 786,65

+ 267,76

+ 469,78

+ 49,11

+ 2 121,33

+ 848,53

+ 364,37

+ 380,47

+ 103,69

+ 1 272,80

+ 546,56

+ 570,71

+ 155,53

+ 5 100,68

+ 2 040,27

+ 537,38

+ 1 279,15

+ 223,74

+ 3 060,41

+ 806,06

+ 1 918,73

+ 335,62

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

+ 1 311,02

+ 524,37

+ 786,65

+ 2 121,33

+ 848,53

+ 1 272,80

+ 5 100,68

+ 2 040,27

+ 3 060,41

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Papildus plānojamie ieņēmumi:

1. valsts pamatbudžeta nodokļu (dabas resursu nodoklis) ieņēmumi saistībā ar nodokļa likmju izmaiņām par –

1.1. Prognozētais indikatīvais nodokļa ieņēmumu pieauguma apjoms, paaugstinot nodokļa likmi par dabas resursu (zemes dzīļu resursu) ieguvi un izmantošanu aprēķināts, ņemot vērā ieguves ikgadējos vidējos apjomus un to, ka valsts pamatbudžetā tiek ieskaitīti 40 % no ieņēmumiem no nodokļa maksājumiem par šo objektu:

2010.g. – 446269,1 x 0,4 = 178 507,64 lati;

2011.g. – 910931,4 x 0,4 = 364 372,56 lati;

2012.g. – 1343441,1 x 0,4 = 537 376,44 lati.

1.2. Prognozētais indikatīvais nodokļa ieņēmumu pieauguma apjoms, paaugstinot nodokļa likmes par sadzīves atkritumu un būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apglabāšanu aprēķināts, ņemot vērā ikgadējos vidējos radītos sadzīves atkritumu un būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apjomus un to, ka valsts pamatbudžetā tiek ieskaitīti 40 % no ieņēmumiem no nodokļa maksājumiem par šo objektu:

2010.gadā –

(614765 x 3,00 – 614765 x 2,50) x 0,4 = 122 953 lati par sadzīves atkritumiem;

(190235 x 5,00 –190235 x 2,50) x 0,4 = 190 235 lati par būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumiem;

Kopā par atkritumiem – 122 953 + 190 235 =

313 188 lati.

2011.gadā –

(630765 x 5,00 – 630765 x 5,00) x 0,4 = 0 lati par sadzīves atkritumiem;

(190235 x 10,00 –190235 x 5,00) x 0,4 = 380 470 lati par būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumiem;

Kopā par atkritumiem – 0 + 380 470 =

380 470 lati.

2012.gadā -

(647765 x 7,00 –647765 x 5,00) x 0,4 = 518 212 lati par sadzīves atkritumiem;

(190235 x 15,00 – 190235 x 5,00) x 0,4 = 760 940 lati par būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumiem;

Kopā par atkritumiem - 518 212 + 760 940 =

1 279 152 lati.

1.3. Prognozētais indikatīvais nodokļa ieņēmumu pieauguma apjoms, paaugstinot nodokļa likmi par oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju no stacionārām tehnoloģiskām iekārtām, aprēķināts, ņemot vērā ikgadējo vidējo emitēto oglekļa dioksīda (CO₂) emitēto apjomu enerģētikas nozarēs, kas nav ES ETS dalībnieki, un to, ka valsts pamatbudžetā tiek ieskaitīti 40 % no ieņēmumiem no nodokļa maksājumiem:

2010.g. – (545 716/2 x (0,40 - 0,30) + 545 716/2 (0,50 - 0,30)) x 0,4 = 32 743 lati;

2011.g. – (545 716/2 x (0,65 - 0,30) + 545 716/2 x (0,90 - 0,30)) x 0,4 = 103 686 lati;

2012.g. – (545 716/2 x (1,15 - 0,30) + 545 716/2 x (1,50 - 0,30)) x 0,4 = 223 744 lati.

2. pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu nodokļu (dabas resursu nodoklis) ieņēmumi saistībā ar nodokļa likmju izmaiņām par –

2.1. Prognozētais indikatīvais nodokļa ieņēmumu pieauguma apjoms, paaugstinot nodokļa likmi par dabas resursu (zemes dzīļu resursu) ieguvi un izmantošanu aprēķināts, ņemot vērā ieguves ikgadējos vidējos apjomus un to, ka valsts pamatbudžetā tiek ieskaitīti 60 % no ieņēmumiem no nodokļa maksājumiem par šo objektu:

2010.g. – 446269,1 x 0,6 = 267 761,46 lati;

2011.g. – 910931,4 x 0,6 = 546 558,84 lati;

2012.g. – 1343441,1 x 0,6 = 806 064,66 lati.

2.2. Prognozētais indikatīvais nodokļa ieņēmumu pieauguma apjoms, paaugstinot nodokļa likmes par sadzīves atkritumu un būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apglabāšanu aprēķināts, ņemot vērā ikgadējos vidējos radītos sadzīves atkritumu un būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apjomus un to, ka pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos tiek ieskaitīti 60 % no ieņēmumiem no nodokļa maksājumiem par šo objektu:

2010.gadā –

(614765 x 3,00 – 614765 x 2,50) x 0,6 = 184 429,5 lati par sadzīves atkritumiem;

(190235 x 5,00 –190235 x 2,50) x 0,6 = 285 352,5 lati par būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumiem;

Kopā par atkritumiem – 184 429,5 + 285 352,5 =

469 782 lati.

2011.gadā –

(630765 x 5,00 – 630765 x 5,00) x 0,6 = 0 lati par sadzīves atkritumiem;

(190235 x 10,00 –190235 x 5,00) x 0,6 = 570705 lati par būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumiem;

Kopā par atkritumiem - 0 + 570 705 =

570 705 lati

2012.gadā -

(647765 x 7,00 – 647765 x 5,00) x 0,6 = 777 318 lati par sadzīves atkritumiem;

(190235 x 15,00 – 190235 x 5,00) x 0,6 = 1 141 410 lati par būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumiem;

Kopā par atkritumiem - 777 318 + 1 141 410 =

1 918 728 lati.

2.3. Prognozētais indikatīvais nodokļa ieņēmumu pieauguma apjoms, paaugstinot nodokļa likmi par oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju no stacionārām tehnoloģiskām iekārtām, aprēķināts, ņemot vērā ikgadējo vidējo emitēto oglekļa dioksīda (CO₂) emitēto apjomu enerģētikas nozarēs, kas nav ES ETS dalībnieki, un to, ka valsts pamatbudžetā tiek ieskaitīti 60 % no ieņēmumiem no nodokļa maksājumiem:

2010.g. – (545 716/2 x (0,40 - 0,30) + 545 716/2 x (0,50 - 0,30)) x 0,6 = 49 114 lati;

2011.g. – (545 716/2 x (0,65 - 0,30) + 545 716/2 x (0,90 - 0,30)) x 0,6 = 155 529 lati;

2012.g. – (545 716/2 x (1,15 - 0,30) + 545 716/2 x (1,50 - 0,30)) x 0,6 = 335 615 lati.

Nodokļa ieņēmumu pieaugums aprēķināts kā starpība starp gadā aprēķināto nodokļa summu, piemērojot plānotās nodokļa likmes pa gadiem iepriekš minētajām nodokļa objektu grupām un aprēķināto nodokļa summu, piemērojot spēkā esošo vai likumā plānoto nodokļa likmi pa gadiem par iepriekš minētajām nodokļa objektu grupām.

Valsts pamatbudžeta nodokļu (dabas resursu nodoklis) ieņēmumi palielinās attiecīgi valsts pamatbudžeta ieņēmumus.

Pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu nodokļu (dabas resursu nodoklis) ieņēmumi palielinās attiecīgi pašvaldību budžetu ieņēmumus.

Ieņēmumu izmaiņu aprēķinu skatīt anotācijas pielikumā, bet aprēķinu pamatojumu skatīt šīs sadaļas punktā „Cita informācija”.

Cita informācija

Valsts pamatbudžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos tiek plānots ieņēmumu pieaugums no nodokļa ieņēmumiem par dabas resursu (zemes dzīļu resursu) ieguvi, sākot no 2010.gada 1.janvāri:

Resursu veids	2010.gads (LS)	2011.gads (Ls)	2012 .gads (Ls)
Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts	+2856,30	+6664,70	+10473,1
Kvarca smilts	0	0	609
Smilts	+78642,3	+183498,7	+262141
Smilts–grants (frakcijas > 2 mm saturs > 15 %)	+212486,5	+424973	+637459,5
Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai	0	+3081	+7702,5
Dolomīts	+89330	+178660	+267990
Kaļķakmens	+5735	+11470	+9117
Ģipšakmens	+4719	+12584	+20449
Kūdra (mitrums — 40 %)	+52500	+90000	+127500
KOPĀ	+446269,1	+910931,4	+1343441,1

Valsts pamatbudžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos tiek plānots ieņēmumu pieaugums no nodokļa ieņēmumiem par atkritumu apglabāšanu no 2010.gada, kas aprēķināts, ņemot vērā izmaiņas nodokļa likmēs par sadzīves atkritumu apglabāšanu un būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apglabāšanu. Sadzīves atkritumu apjomu prognozes izmantotas, ņemot par pamatu Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2006.-2012.gadam (Akceptēts Ministru kabineta 2005.gada 29.decembra sēdē ar rīkojumu Nr.860) (www.vidm.gov.lv) un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem.

Valsts pamatbudžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos tiek plānots nebūtisks ieņēmumu pieaugums no nodokļa ieņēmumiem, precizējot nodokļa objektu, un pārejot no cietām daļiņām uz daļiņām PM₁₀, sākot no 2009.gada 1.jūlija. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi par daļiņām PM₁₀aprēķināti, pamatojoties uz 2009.gadā veiktā izvērtējumā (SIA Estonian, Latvian and Lithuanian Environment, “DRN izmaiņu pamatojums – PM10”, Rīga, 2009.) sniegtajiem datiem un prognozēm.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi tiks izmantoti gadskārtējā valsts budžeta likuma noteiktajiem mērķiem noteiktajā apmērā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

1. Līdz 2009.gada 1.septembrim būs nepieciešams izstrādāt un apstiprināt Ministru kabinetā noteikumus, kuri noteiks izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgo preču atkritumu un nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līguma, ko slēdz nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs ar Vides ministrijas padotībā esošu iestādi, saturu.

Atbildīgā ministrija par Ministru kabineta noteikumu izstrādi būs Vides ministrija. Ministru kabineta noteikumu projekts ir sagatavots un to plānots pabeigt izstrādāt un izsludināt līdz 2009.gada 31.jūlijam.

2. Cita informācija

Nav attiecināms

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

No Eiropas Komisijas saņemts 2009.gada 3.martā sagatavotais aizrādījums (ENV.A.2/SA/A/sb Ares(2009)35627) par nodokļa likmes mērvienību par stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu daudzumā likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā, kas ir neprecīzi pārņemta Dabas resursu nodokļa likumā un neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK 16.panta 3.punkta otrajā teikumā noteiktajai mērvienībai. Izdarot grozījumus likuma 4.pielikumā, šī neatbilstība tiek novērsta.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK.

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

16.panta 3.punkta otrais teikums

Likumprojekta 13.panta trešo daļa

Atbilst

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Likumprojekts ir uzskatāms par tehnisko noteikumu projektu saskaņā ar 2004.gada 30.marta Ministru kabineta instrukcijas Nr.1 „Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem” (turpmāk – instrukcija) 2.2.apakšpunktu, par kuru jāsniedz informācija Eiropas Komisijai saskaņā ar Ministru kabineta instrukcijā noteikto kārtību.

Vides ministrija saskaņā ar instrukcijas Nr.1 7. punktu iesniegs likumprojektu Ekonomikas ministrijai paziņošanai Eiropas Komisijai pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā 2.lasījumā. Saskaņā ar instrukcijas 26.punktu likumprojektam nav piemērojams apturēšanas periods.

6. Cita informācija

Nav attiecināms.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas veiktas ar Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju dažādu sanāksmju laikā par likumprojektu sadaļām, kas skar atkritumu apsaimniekošanas jautājumus.

Starpministriju sanāksmju laikā konsultācijas tika veiktas arī ar Ārvalstu Investoru padomi un Latvijas Darba devēju konfederāciju un to biedriem (SIA CEMEX, SIA Knauf).

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija kopumā atbalsta likumprojekta tālāku virzību.

Ārvalstu Investoru padome un Latvijas Darba devēju konfederācija atbalsta nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu par CO₂ emisijām un atkritumu apglabāšanu, kas ņemts vērā.

Ārvalstu Investoru padome un Latvijas Darba devēju konfederācija atbalsta tikai nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu par dabas resursu ieguvi un izmantošanu tikai no 2012.gada.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Likumprojekts tiks ievietots Vides ministrijas mājas lapā internetā, kur sabiedrībai būs iespējas izteikt komentārus par likumprojektu.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Nav attiecināms.

5. Cita informācija

Nav attiecināms.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta ieviešanas rezultātā netiks radītas jaunas valsts iestādes. Esošo iestāžu funkcijas netiks mainītas.

Likumprojekta prasību izpildi no valsts puses nodrošinās Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes un Valsts ieņēmumu dienests.

Vides ministrijas padotībā esošo iestāžu funkcijas nepaplašinās.

Likumprojekta ieviešana iespējama uzreiz pēc tā stāšanās spēkā, izņemot normas, kuru ieviešanai likumprojektā paredzēts pārejas laiks.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība par normatīvā akta ieviešanu tiks informēta ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietojot to informācijas sistēmā “NAIS” un bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē – www.likumi.lv.

Likums tiks ievietots arī Vides ministrijas mājas lapā internetā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav attiecināms

Iesniedzējs:

Vides ministra vietā R.Vējonis

Vīza:

Vides ministrijas Valsts sekretāra p. i. A.Eglājs

14.05.2009 12:30

5391

R.Vesere

67026464, rudite.vesere@vidm.gov.lv

Anotācijas likumprojektam

„Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”

pielikums

Dabas resursu nodokļa likmju par CO₂ emisiju palielināšana:

nodokļa likmes par CO₂ emisiju pieauguma ietekme uz enerģētiku, rūpniecību un tautsaimniecību kopumā

Lai veicinātu klimata pārmaiņu samazināšanu, attīstītu tīru tehnoloģiju ieviešanu un plašāku dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS), Dabas resursu nodokļa likumā iestrādāti nosacījumi par šī nodokļa piemērošanu oglekļa dioksīda (CO₂)emisijai no stacionārām tehnoloģiskām iekārtām, kas veic likuma “Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, arī tādas piesārņojošās darbības, kurās ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma “Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus. Tai pat laikā Dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka nodokli par CO₂ emisiju nemaksā no iekārtām, kuras operatoram izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, kā arī par emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus un kūdru. Dabas resursu nodokļa likme par vienu CO₂ emisijas tonnu noteikta 0,10 Ls līdz 2008.gada 30.jūnijam un 0,30 Ls – pēc 2008.gada 1.jūlija.

2008.-2012.gada periodā ir noteikti strikti emisijas kvotu apjoma piešķīrumi Latvijai un pārējām ES dalībvalstīm. Ņemot to vērā, tika izstrādāti stingri emisijas kvotu piešķīrumi Latvijas ES ETS dalībniekiem. Saskaņā ar Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam[1] Latvijas energoapgādes uzņēmumiem ir piešķirts 80% no vidēji aritmētiskām 2005.-2006.gada emisijām. Arī jaunajiem ES ETS dalībniekiem tiek piešķirts 80% no iekārtai nepieciešamā emisijas kvotu apjoma.

Ņemot to vērā, adekvāti (izmaksu ziņā līdzvērtīgi) pasākumi būtu jānosaka arī iekārtām, kuras veic tādas pat piesārņojošās darbības kā sistēmas dalībnieki, bet iekārtu uzstādītās jaudas dēļ dalība sistēmā nav obligāta. 2008.-2012.gada emisijas kvotas vidējā cena ir svārstījusies no 7 līdz 21 latam (10-28 EUR) (skat. Attēlu Nr.1), tomēr pieejamās emisijas kvotu cenu prognozes[2] rāda, ka 2009.gada vidējā cena būs 14 EUR (ņemot vērā ekonomisko krīzi). Šobrīd ES ETS dalībnieks 80% emisijas kvotu saņem par brīvu, tādēļ tam vai nu jāīsteno emisiju samazināšanas pasākumi vai arī jāpiepērk trūkstošais emisijas kvotu apjoms. Tādejādi dabas resursu nodokļa aprēķins, kas būtu izmaksu ziņā līdzvērtīgs dalībai ES ETS, ir: 14 EUR×20 % = 2,80 EUR, kas atbilst 2,00 Ls.

Dabas resursu nodokļa (turpmāk – nodoklis) likmes paaugstināšanas mērķis ir turpināt konsekventu virzību uz vides aizsardzības pamatprincipa „piesārņotājs maksā” attiecināšanu uz CO₂emisijām, aptverot arī iekārtas ārpus ES ETS. Pašreizējā nodokļa likme par CO₂ emisiju nav motivējoša, lai veiktu CO₂ emisiju samazināšanas pasākumus. Tas ir īpaši aktuāli saistībā ar 2008.gada decembrī apstiprināto Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu, kas paredz būtisku emisiju ierobežojumu ārpus ES ETS esošajās nozarēs pēc 2012.gada. Turklāt Latvijai prognozētās pasākumu ieviešanas izmaksas ir vienas no augstākajām ES dalībvalstu vidū.

Attēls Nr.1. 2008.-2012.gada periodam paredzēto emisijas kvotu cenas dinamika

Avots: http://evomarkets.com

1. Potenciālie valsts budžeta ieņēmumi no dabas resursu nodokļa maksājumiem par oglekļa dioksīda emisijām

Dabas resursu nodokļa likme par CO₂ emisiju ir attiecināma uz 1,16 milj. tonnu CO₂ emisiju (skat. 1. tabulu).

1.tabula. CO₂ emisiju avoti un to emitētais CO₂ apjoms 2005.-2007.gadā

CO₂ emisiju avoti	2005	2006	2007	Vidēji gadā
Enerģētika, rūpniecība (kopā), tonnas CO₂ (ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām kopējā ziņošanas formāta 1.A.1, 1.A.2., 1.A.4.a., 2.A. un 2.C. kategoriju avoti), t.sk.,	3 965 947	4 116 459	4 054 769	4 045 725
- ES ETS nozares	2 854 454	2 940 685	2 849 210	2 881 450
- nozares ārpus ES ETS¹	1 111 493	1 175 774	1 205 559	1 164 275
- enerģētika²	523 337	577 124	536 688	545 716
- rūpniecība³	588 156	598 650	668 871	618 559

¹ Šajā grupā neietilpst iedzīvotāji, transports u.c. nozares, kurām šobrīd dabas resursu nodoklis par oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju nav piemērojams, tādēļ tiek pieņemts, ka 100% visas emisijas apliekamas ar CO₂ nodokli.

² Šajā grupā ietilpst likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikuma 1.daļas 1.punktā minētās piesārņojošās darbības, kurās ražošanas jauda nepārsniedz likuma “Par piesārņojumu" 2.pielikumā minēto rādītāju, t.i. 20 MW slieksni.

³ Šajā grupā ietilpst likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikuma 2. līdz 4.daļā minētās piesārņojošās darbības, kurās ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma “Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus.

Starpinstitūciju konsultācijās starp Vides ministriju, Ekonomikas ministriju un sociāliem partneriem tika panākta šāda vienošanās dabas resursu nodokļa likmes par CO₂ emisiju paaugstināšanu:

1) rūpniecības nozarēm: vienreizēja likmes paaugstināšana no 2013.gada 1.janvāra (no 0,30 Ls/t CO₂ uz 2,00 Ls/t CO₂);

2) enerģētikas nozarei: pakāpeniska likmes paaugstināšana reizi pusgadā no 2010.gada 1.janvāra, sasniedzot 2,00 Ls/t CO₂ 2013.gadā (skat. Attēlu Nr.2).

Paredzamais dabas resursu nodokļa likmes par CO₂ emisiju palielinājums radīs papildu valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumus (skat. 2.tabulu).

2.tabula. Valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumu indikatīvs novērtējums, Ls

	2010	2011	2012	2013
Enerģētikas nozare	81 857	259 215	559 359	927 718
Rūpniecības nozares	0	0	0	1 051 550
Kopā	81 857	259 215	559 359	1 979 268

2. Nodokļa likmes par CO₂ emisiju pieauguma ietekme uz enerģētiku, rūpniecību un tautsaimniecību kopumā

Nodokļa likmes par CO₂ emisijām pieaugums skars nodokļa maksātājus – tehnoloģisko iekārtu, kurām izsniegtas A, B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas vai C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājumi, operatorus, kas nav ETS dalībnieki. Nodokļa likmes neietekmēs to iekārtu operatorus, kurās kā kurināmais tiek izmantota biomasa un kūdra.

Nozaru griezumā galvenās aptverto iekārtu grupas ir:

· centralizētā siltumapgāde – katlumājas un koģenerācijas stacijas, kas izmanto fosilo kurināmo;

· pakalpojumu sektors, piemēram, tirdzniecības ēku apkure;

· mazie un vidējie uzņēmumi, kas sadedzina fosilo kurināmo, ražojot siltumenerģiju ražošanas procesu nodrošināšanai (piem., pārtikas pārstrādes uzņēmumi, kokmateriālu un labības kaltes, metālapstrādes uzņēmumi u.tml.);

· rūpniecības uzņēmumi, kuru tehnoloģiskajos procesos CO₂ rodas no izejvielām (ķieģeļu cepļi).

Aptverto iekārtu skaits nav precīzi nosakāms pēc pieejamās statistikas, jo informācija nav pieejama attiecīgajā griezumā. Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datubāzes „dabas resursu nodokļa maksājumi” 2006.gada datiem par nodokļa maksājumiem sadaļā „gaisa piesārņošana”, aptverto iekārtu skaits ir mazāks par 1000.

Šobrīd precīzāko nodokļa likmes paaugstināšanas ietekmes novērtējumu iespējams veikt, izmantojot Ekonomikas ministrijas aprēķinus, kas veikti, sagatavojot Koncepciju par rīcības variantiem emisijas kvotu sadalei 2008.-2012.gada periodā (turpmāk – koncepcija), kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 12.novembra rīkojumu Nr.699. Tiek pieņemts, ka līdzīgas produkcijas ražotājiem izmaksu struktūra būs līdzīga.

2.1. Nodokļa likmes pieauguma ietekme uz enerģētikas nozari

Nodokļa likme 2 Ls/t CO₂ ir aprēķināta tā, lai nodokļa maksātājiem būtu līdzīgs finansiālais slogs kā ES ETS dalībniekiem, pieņemot emisijas kvotas cenu 14 EUR un emisijas kvotu iztrūkumu 20% apmērā (neto slogs 2,8 EUR/tCO₂). Šāds emisijas kvotu iztrūkums enerģētikas nozares uzņēmumiem paredzēts koncepcijas 6.scenārijā un attiecīgi Emisijas kvotu sadales plānā 2008.-2012.gadam. Enerģētikas ekspertu vērtējumā nodokļa likmes palielināšana līdz 2 Ls/t CO₂ varētu izraisīt enerģijas ražošanas izmaksu pieaugumu enerģētikas iekārtās par 1-6% atkarībā no izmantotā kurināmā veida (gāze, mazuts, ogles) un pielietotās tehnoloģijas (katlu mājas, koģenerācijas tehnoloģija).

Šim scenārijam Ekonomikas ministrijas prognozē šādas cenu izmaiņas enerģētikas nozarē:

Nozare	Sadārdzinājums %
Siltumenerģijas ražošana	3,2
Elektroenerģijas ražošana	2,1

Šīs papildu izmaksas ir iekļaujamas siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifos, nemazinot šo uzņēmumu konkurētspēju, t.sk. attiecībā pret ES ETS dalībniekiem, kuri tarifos iekļaus līdzvērtīgas ar emisijas kvotu iegādi saistītās izmaksas. Nodokļa likme līdz 2 Ls/t CO₂pieaugs pakāpeniskilīdz 2013.gadam (skat. Attēlu Nr.2), kas neradīs straujas izmaiņas siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifos.

Attēls Nr.2. Nodokļa likme par CO₂ emisiju enerģētikas nozarē

2.2. Nodokļa likmes pieauguma ietekme uz rūpniecības nozari no 2013.gada

Lai novērtētu sagaidāmo ietekmi uz rūpniecības uzņēmumiem, piemērots koncepcijas 3.scenārijs, kas paredz piešķiramo emisijas kvotu iztrūkumu 31% apmērā gan rūpniecības, gan enerģētikas iekārtām. Nodokļa jaunās likmes ieviešanas gadījums tuvināti var tikt attiecināts uz 3.scenārija aprēķinu emisijas kvotas cenai 10 EUR, jo tas kombinācijā ar 31% emisijas kvotu iztrūkumu kopējā sloga ziņā būtu līdzvērtīgs situācijai, kad emisijas kvotas cena ir 14 EUR un iztrūkums – 20%.

Šim scenārijam Ekonomikas ministrija prognozē šādus rūpniecības produkcijas cenu izmaiņas:

Nozare	Sadārdzinājums %
Melno metālu ražošana	0,2
Būvmateriālu ražošana	1,1
Tekstilrūpniecība	0,2
Pārtikas rūpniecība	0,1
Pārējā rūpniecība	0,1

Novērtējums ļauj secināt, ka nodokļa par CO₂ emisiju ietekme (tāpat kā ES ETS ietekme) uz rūpniecību ir neliela – pat nozarē ar vislielāko energoietilpību (būvmateriālu ražošana) ietekme uz produkcijas cenu no 2013.gada ir ap 1%, bet citās – vēl mazāka.

2.3. Nodokļa likmes pieauguma ietekme uz tautsaimniecību kopumā

Sakarā ar nodokļa likmes pakāpenisku pieaugumu enerģētikas nozarē un nodokļa likmes paaugstinājumu 2013.gadā attiecībā uz rūpniecības nozari valsts un pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu ieņēmumi pieaugs no 81 857 latiem 2010.gadā līdz 1 979 268 latiem 2013.gadā.

Prognozētie emisiju apjomi nozarēs ārpus ES ETS laika posmā no 2010.-2015.gadā pieaugs no 1100 tūkst. tonnām CO₂ 2009.gadā un 1125 tūkst. tonnām CO₂ 2010.gadā līdz 1320 tūkst. tonnām CO₂ 2015.gadā.

3. Kopsavilkums

1. Aptverto iekārtu skaits, kurām jāmaksā nodoklis ir mazāks par 1000;

2. Ietekme uz rūpnieciskās produkcijas cenu svārstās robežās 0,1%-1% no 2013.gada.

Kopējā ietekme uz tautsaimniecību vērtējama kā neliela, ņemot vērā salīdzinoši nelielo CO₂ nodokļa maksātāju skaitu, to produkcijas īpatsvaru kopējā apjomā, kā arī ietekmi uz ražošanas izmaksām.

Nodokļa likmes pieaugumaietekme (tāpat kā ES ETS ietekme) uz rūpniecību ir neliela: pat nozarē ar vislielāko energoietilpību (būvmateriālu ražošana) nodokļa likmes paaugstināšana 2013.gadā produkcijas cenu paaugstinās tikai par apmēram 1%, bet citās rūpniecības nozarēs – vēl mazāk.

Iesniedzējs:

Vides ministra vietā R.Vējonis

Vīza:

Vides ministrijas Valsts sekretāra p. i. A.Eglājs

14.05.2009 12:15

1513

L.Leja

67026512, ,linda.leja@vidm.gov.lv,

R.Vesere

67026464, rudite.vesere@vidm.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.34

2009.gada 27.maijā

28.§

Likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā"

TA-1569

______________________________________________________

(R.Vējonis, A.Kampars, E.Zalāns, M.Segliņš, R.Vesere, V.Dombrovskis)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā valsts budžeta grozījumu likumprojekta paketē.

2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir vides ministrs.

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktora vietā –

Tiesību aktu redakcijas

departamenta vadītāja D.Vaivare

[1] Plāns apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 4.septembra rīkojumu Nr.542