Rīgā

 

Rīgā

 

 

29.05.2009.                Nr.90/TA-1549, TA-1546, TA-1558,

TA-1559, TA-1561, TA-1562,

TA-1521, TA-1542, TA-1719,

TA-1633, TA-1616, TA-1637,

TA-1639, TA-1640, TA-1674,

TA-1676, TA-1597, TA-1569,

TA-1667, TA-1731, TA-1732,

TA-1552, TA-1556, TA-1706,

TA-1723, TA-1727, TA-1745,

TA-1758, TA-1760, TA-1543

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta š.g. 19.maija, š.g. 26.maija un š.g. 27.maija sēdē atbalstītos likumprojektus, kuri iekļauti valsts budžeta 2009.gadam grozījumu likumprojekta paketē:

likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā", kuru izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Žukovs 67335027, Deniss.Zukovs@mod.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Šatrovska 67026521, dace.satrovska@vidm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Vilkaste 67026504, daiga.vilkaste@vidm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Vilkaste 67026504, daiga.vilkaste@vidm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Čablis 67095498, raivis.cablis@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Čablis 67095498, raivis.cablis@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likumā", kuru izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Burmistrovs 67114757, ivars.burmistrovs@eps.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā", kuru izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Burmistrovs 67114757, ivars.burmistrovs@eps.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Baranovska 67021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Ieroču aprites likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Jēkabsons 67013028, andris.jekabsons@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Fomina 67013148, kristine.fomina@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Fomina 67013148, kristine.fomina@em.gov.lv);

likumprojektu "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ošiņa 67095662, Inga.Osina@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā", kuru izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Vesere 67026464, rudite.vesere@vidm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienest a gaitas likumā", kuru izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Strode 67219602, Alda.Strode@iem.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Pužule 67095521, Gunta.Puzule@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mačivka 67095493, sandra.macivka@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Krastiņa 67021555, Saulveiga.Krastina@lm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Liepa 67021559, Linda.Liepa@lm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604, kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604, kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Tralmaks 67038604, kristaps.tralmaks@vzd.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Augstmane 67162607, marite.augstmane@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Sviķe 67027419, Irena.Svike@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā", kuru izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Gurecka 67027063, Linda.Gurecka@zm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Baranovska 67021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā" uz 2 lpp.

2. Likumprojekta "Grozījumi Militārā dienesta likumā" anotācija uz 8 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32  68.§ izraksts uz 1 lp.

4. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"" uz 2 lpp.

5. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"" anotācija uz 9 lpp.

6. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32  70.§ izraksts uz 1 lp.

7. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"" uz 1 lpp.

8. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"" anotācija uz 5 lpp.

9. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32  77.§ izraksts uz 1 lp.

10. Likumprojekts "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" uz 1 lpp.

11. Likumprojekta "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" anotācija uz 6 lpp.

12. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32 78.§ izraksts uz 1 lp.

13. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"" uz 1 lpp.

14. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"" anotācija uz 4 lpp.

15. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32  79.§ izraksts uz 1 lp.

16. Likumprojekts "Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā" uz 1 lpp.

17. Likumprojekta "Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā" anotācija uz 4 lpp.

18. Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdes protokola Nr.32  80.§ izraksts uz 1 lp.

19. Likumprojekts "Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likumā" uz 1 lpp.

20. Likumprojekta "Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likumā" anotācija uz 5 lpp.

21. Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33  15.§ izraksts uz 1 lp.

22. Likumprojekts "Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā" uz 1 lpp.

23. Likumprojekta "Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā" anotācija uz 5 lpp.

24. Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33  16.§ izraksts uz 1 lp.

25. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" uz 3 lpp.

26. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" anotācija uz 16 lpp.

27. Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33  102.§ izraksts uz 1 lp.

28. Likumprojekts "Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā" uz 1 lpp.

29. Likumprojekta "Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā" anotācija uz 5 lpp.

30. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 9.§ izraksts uz 1 lp.

31. Likumprojekts "Grozījums Ieroču aprites likumā" uz 1 lpp.

32. Likumprojekta "Grozījums Ieroču aprites likumā" anotācija uz 5 lpp.

33. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 10.§ izraksts uz 1 lp.

34. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"" uz 1 lpp.

35. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"" anotācija uz 5 lpp.

36. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 12.§ izraksts uz 1 lp.

37. Likumprojekts "Grozījums Enerģētikas likumā" uz 1 lpp.

38. Likumprojekta "Grozījums Enerģētikas likumā" anotācija uz 4 lpp.

39. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  14.§ izraksts uz 1 lp.

40. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" uz 1 lpp.

41. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" anotācija uz 6 lpp.

42. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34 15.§ izraksts uz 1 lp.

43. Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā" uz 1 lpp.

44. Likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā" anotācija uz 6 lpp.

45. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  16.§ izraksts uz 1 lp.

46. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" uz 3 lpp.

47. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" anotācija uz 6 lpp.

48. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  17.§ izraksts uz 1 lp.

49. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu"" uz 1 lpp.

50. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu"" anotācija uz 5 lpp.

51. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  19.§ izraksts uz 1 lp.

52. Likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" uz 10 lpp.

53. Likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" anotācija uz 32 lpp.

54. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  28.§ izraksts uz 1 lp.

55. Likumprojekts "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā"

uz 1 lpp.

56. Likumprojekta "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā" anotācija uz 6 lpp.

57. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  30.§ izraksts uz 1 lp.

58. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" uz 3 lpp.

59. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" anotācija uz 9 lpp.

60. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34   33.§ izraksts uz 1 lp.

61. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" uz 3 lpp.

62. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" anotācija uz 8 lpp.

63. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  34.§ izraksts uz 1 lp.

64. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" uz 3 lpp.

65. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" anotācija uz 13 lpp.

66. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  38.§ izraksts uz 1 lp.

67. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" uz  2 lpp.

68. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" anotācija uz 6 lpp.

69. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  39.§ izraksts uz 1 lp.

70. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"" uz 1 lpp.

71. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"" anotācija uz 6 lpp.

72. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  47.§ izraksts uz 1 lp.

73. Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" uz 3 lpp.

74. Likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" anotācija uz 8 lpp.

75. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  64.§ izraksts uz 1 lp.

76. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" uz 2 lpp.

77. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" anotācija uz 10 lpp.

78. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  65.§ izraksts uz 1 lp.

79. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" uz 5 lpp.

80. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" anotācija uz 11 lpp.

81. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  68.§ izraksts uz 1 lp.

82. Likumprojekts "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" uz 1 lpp.

83. Likumprojekta "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" anotācija uz 7 lpp.

84. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  73.§ izraksts uz 1 lp.

85. Likumprojekts "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā"

uz 2 lpp.

86. Likumprojekta "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" anotācija uz 6 lpp.

87. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  75.§ izraksts uz 1 lp.

88. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" uz 2 lpp.

89. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" anotācija uz 12 lpp.

90. Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdes protokola Nr.34  77.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                              V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931


                      Likumprojekts

 

Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”

 

Izdarīt likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 2.,23.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 2.nr.; 2007, 24.nr.; 2009, 2.nr.) šādus grozījumus:

1.Izteikt 1.panta 1.punktu šādā redakcijā:

„1) apdrošināšanas gadījums - sociālā riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju zudumu vai bērna kopšanu, ja tā rezultātā šī persona zaudē ienākumus, kā arī gadījums, kad  personai rodas izdevumi sakarā ar ģimenes locekļa nāvi vai sakarā ar sociāli apdrošinātās personas nāvi, turklāt saskaņā ar šā likuma normām minētie gadījumi ir atzīti par tādiem, kas rada tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu”.

2.Izslēgt 10.4panta pirmās daļas 2.punktu.

3.Papildināt likumu ar  10.7pantu šādā redakcijā:

„10.7pants.  Vecāku pabalsta izmaksas pārtraukšana

Vecāku pabalsta izmaksu pārtrauc uz laiku, kamēr persona saņem bezdarbnieka pabalstu.” 

4.Izslēgt 11.panta 4.punktā vārdus „saskaņā ar medicīnisku atzinumu”.

5. 13.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

          „(1) Slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11.dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai, slimības pabalstu piešķir un izmaksā arī par nepārtrauktas darba nespējas periodu, kas turpinās pēc šā panta pirmajā daļā noteiktajām 26 nedēļām, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas.”

6.Izteikt 18.panta 1.punktu šādā redakcijā:

„1) persona darba nespējas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais”.

7.Aizstāt 29.panta pirmajā  daļā vārdus „tām personām, kuras” ar vārdiem „uz laiku, kamēr pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts”.

8. 31.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „sešu” ar skaitli „12”;

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus „paredzēto sešu mēnešu un šā likuma 32.pantā paredzēto 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt darba ņēmējam attiecīgi par sešu” ar vārdiem „un šā likuma 32.pantā paredzēto 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt darba ņēmējam attiecīgi par 12”.

9.Pārejas noteikumos:

papildināt 5.punkta ievaddaļu pēc vārda „aprēķina” ar vārdiem „no personas apdrošināšanas iemaksu algas, no kuras veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vecāku apdrošināšanai”;

papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

„9. Personai, kurai saskaņā ar Ministru kabineta noteiktā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu tiesības uz slimības pabalstu ir radušās līdz 2009.gada 30.jūnijam un pārejošas darba nespējas periods nepārtraukti turpinās pēc 2009.gada 1.jūlija, slimības pabalstu piešķir un izmaksā līdz darba nespējas perioda beigām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, vai ne ilgāk par 78 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojusies ar pārtraukumiem.

10. Personai, kurai bērns dzimis līdz 2009.gada 31.martam, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina saskaņā ar tiesību normām, kas bija spēkā līdz grozījumu šā likuma pārejas noteikumu 5.punkta ievaddaļā attiecībā uz vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanu spēkā stāšanās dienai.

11. Par bērnu, kas dzimis līdz 2009.gada 30.jūnijam vai 306 dienu laikā, sākot ar 2009.gada 1.jūliju, vecāku pabalstu piešķir arī personai, kura bērna kopšanas laikā ir nodarbināta vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātais.

12. Līdz 2010.gada 2.maijam apdrošināšanas gadījums šā likuma izpratnē ir arī gadījums, kad personai rodas izdevumi sakarā ar bērna kopšanu. 

13. Darba ņēmējam, kuram pārejoša darba nespēja ir iestājusies līdz 2009.gada 31.decembrim un nepārtraukti turpinās pēc 2010.gada 1.janvāra, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

14. Grozījumi šā likuma 31.panta pirmajā daļā un otrās daļas 2.punktā attiecībā uz apdrošināšanas iemaksu algas perioda izmaiņām no sešiem uz 12 mēnešiem stājas spēkā ar 2010.gada 1.janvāri. ”

 

Likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.jūliju.

 

Labklājības ministrs                                                         U.Augulis 

 

Vīzē: valsts sekretārs                                                       R.Beinarovičs

 

 

25.05.2009 11:31

657

I.Baranovska

67021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv

 

 

 


Likumprojekta

 „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 12.sadaļas „Labklājība” 12.2.1.punktā noteikts -  saskaņosim valsts sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēmu ar ekonomiskās krīzes vajadzībām un iespējām, bet  12.2.5.punktā paredzēts optimizēt un stingrāk kontrolēt darba nespējas lapu izsniegšanas kārtību un samazināt slimības pabalstu izmaksas periodu no 52 nedēļām uz 26 nedēļām.

Ministru kabineta 2009.gada 30.aprīļa sēdes protokola Nr.28 3.§ 7.punktā noteikts „Lai nodrošinātu izdevumu samazināšanu, ministrijām līdz 2009.gada 15.maijam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” paketē iekļaujamos grozījumus normatīvajos aktos.

Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdē nolemts pārdalīt finanšu resursus un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu un pensiju izmaksu nodrošināšanai Labklājības ministrijas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumus palielināt par 22 245 943 latiem.

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 13.pantu slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11.dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 78 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Par laika periodu no 2. līdz 10. darbnespējas kalendāra dienai  saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36.pantu slimības  naudu darba ņēmējam izmaksā darba devējs no saviem līdzekļiem. 

Slimības pabalsta izmaksas periods ir noteikts saskaņā ar starptautiskos dokumentos, t.sk. Eiropas Sociālās drošības kodeksā, noteiktajiem standartiem. Eiropas Sociālās drošības kodeksa III nodaļas „Slimības pabalsts” 18.pants paredz, ka pabalsta izmaksas ilgums var tikt ierobežots līdz 26 nedēļām katrā atsevišķā saslimšanas gadījumā, un tas nav jāizmaksā par pirmajām trīs dienām, kad tiek pārtraukta izpeļņa.

Vairākās Eiropas valstīs slimības pabalsta izmaksas ilgums ir tikpat garš kā Latvijā (Beļģijā, Dānijā, Īrijā, Īslandē, Nīderlandē, Luksemburgā, Norvēģijā, Austrijā, Lielbritānijā, Francijā) un atsevišķās valstīs (Grieķijā, Portugālē) pat garāks. Savukārt, Igaunijā slimības pabalsts tiek piešķirts par laiku no otrās darba nespējas dienas līdz 182.darba nespējas kalendāra dienai un Lietuvā - no trešās darba nespējas dienas līdz 122.darba nespējas kalendāra dienai.

Slimības pabalstu finansēšanai katru gadu tiek novirzīti arvien lielāki līdzekļi, ko ietekmē pabalsta apmēra palielināšanās (vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma rezultātā), kā arī slimības pabalstu skaits un slimības ilgums, kas, galvenokārt,   saistīts ar sabiedrības veselības neapmierinošo stāvokli. Lai pastiprinātu darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotības kontroli, 2006.gadā tika veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos attiecībā uz darbnespējas lapu pagarināšanu, nosakot, ja darbnespēja ilgst vairāk kā 45 dienas, tad pacients ir jānosūta uz papildus konsultāciju pie ārsta speciālista, savukārt, ja darbnespēja ilgst sešus mēnešus, ārstējošajam ārstam ir pienākums nosūtīt darbnespējīgo personu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju (spēkā no 01.01.2007.).

Saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 18.pantu slimības pabalstu nepiešķir, ja  darba ņēmējs apdrošināšanas gadījuma laikā strādā savā darbavietā.

Saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.pantu vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam (vienam no bērna vecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) un: 1)atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais, 2)ir nodarbināta bērna kopšanas laikā, bet neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais.

Saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” Pārejas noteikumu 5.punktu līdz 2009.gada 31.decembrim vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai darba ņēmējam aprēķina no personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā bērns piedzimis, bet  pašnodarbinātajam — no personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāra mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā bērns piedzimis.

Sākot ar 2010.gada 1.janvāri, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai darba ņēmējam paredzēts aprēķināt saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. pantu - no apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, bet pašnodarbinātajam saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 32. pantu - no apdrošināšanas iemaksu algas pa r 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāros mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

 

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Ņemot vērā Igaunijas un Lietuvas pieredzi, kā arī jau kopš 2007.gada darbojušos praksi attiecībā uz darbnespējas lapu pagarināšanu slimošanas gadījumos, kas pārsniedz 6 mēnešus, likumprojekta  „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” sagatavošanas mērķis ir saīsināt likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikto slimības pabalsta  maksimālo izmaksas periodu. Līdztekus tam, nosakot atsevišķus gadījumus, kad slimības pabalsta saņemšanas laiks var būt ilgāks.  

Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” paredz noteikt, ka,  sākot ar 2009.gada 1.jūliju :

1)slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11.dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem;

2)pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, slimības pabalstu piešķir un izmaksā arī par nepārtrauktas darba nespējas periodu, kas turpinās pēc noteiktajām 26 nedēļām, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas;

3)slimības pabalstu nepiešķir, ja persona  darba nespējas laikā strādā kaut pie viena no saviem darba devējiem vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātā.

 Attiecībā uz vecāku pabalstu likumprojekts paredz:

1) izslēgt normu, kas nosaka vecāku pabalsta piešķiršanu personai, kura  ir nodarbināta bērna kopšanas laikā, bet neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais;

 2)noteikt, ka vecāku pabalsta izmaksu pārtrauc uz laiku, kamēr persona saņem bezdarbnieka pabalstu.

Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, 1.punktā minētā norma stāsies spēkā pēc 306 dienām pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Vecāku pabalsts sniedz ienākumu atvietojumu personai bērna kopšanas laikā. Minēto pabalstu izmaksā katru mēnesi līdz kopjamais bērns sasniedz  viena gada vecumu - tātad personai ir nodrošināts daļējs ienākumu atvietojums katru mēnesi. Arī bezdarbnieka pabalsta mērķis ir, iestājoties bezdarba sociālajam riskam, garantēt bezdarbniekam noteikto iepriekšējo ienākumu atvietojumu un sociāli nodrošināt viņu darba meklēšanas procesā. Līdz ar to vecāku pabalsta saņēmējs, zaudējot darbu, bez iztikas līdzekļiem nepaliek – viņam tiek nodrošināta bezdarbnieka pabalsta izmaksa.

Attiecībā uz vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību likumprojekts paredz noteikt, ka, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu kā vecāku pabalsta, tā pārējo likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikto  pabalstu apmēru noteikšanai darba ņēmējam aprēķina no viņa gūtās  apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Vienlaikus atbilstoši noteiktajai darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībai tiek precizētas likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 11.panta normas attiecībā uz slimības pabalsta piešķiršanu. Kā arī atbilstoši pašreizējai situācijai  precizētas likuma 29.panta normas attiecībā uz pabalstu izmaksas pārtraukšanu un pārejas noteikumu 5. un 10.punkta normas  attiecībā uz vecāku pabalsta aprēķināšanu.

Ņemot vērā, ka slimības pabalstu paredzēts nepiešķirt, ja persona apdrošināšanas gadījuma laikā strādā kaut pie viena no saviem darba devējiem, precizētas arī likuma 1.panta 1.punkta normas, nosakot, ka viens no apdrošināšanas gadījumiem ir sociālā riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju zudumu, ja tā rezultātā šī persona zaudē ienākumus.

 

4. Cita informācija

Veidojot sociālās apdrošināšanas sistēmu pēc valsts neatkarības atjaunošanas, Saeima no vairākām sociālās apdrošināšanas formām un modeļiem, kas vēsturiski izveidojušies un ir atzīti pasaulē, izvēlējusies valsts sociālo apdrošināšanu. Pastāvot šādai sistēmai, apdrošināšanas pamatprincipus, apdrošināto personu loku, apdrošināšanas riskus, līdzekļu veidošanas kārtību nosaka likumi un šādai apdrošināšanai ir obligāts raksturs. Līdz ar to,  likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 3.pantā tika noteikts, ka sociālā apdrošināšana Latvijā ir „pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošu personu risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi”. 

Papildu izdevumu kompensēšana sakarā ar bērna kopšanu, kā tas ir vecāku pabalsta gadījumā, sākotnēji nebija paredzēta. Minētais pasākums tika ieviests, sākot ar 2008.gada 1.janvāri, pamatojoties uz politisku lēmumu.

Izslēdzot no likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” normu, kas nosaka, ka vecāku pabalstu piešķir personai, kura  bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, tiek nodrošināta valstī ieviestā valsts sociālā apdrošināšanas pamatprincipa darbība - valsts sociālā apdrošināšana  garantē cilvēkam noteiktu ienākumu aizvietojumu, zaudējot darba ienākumus. Personām, kuras, kopjot bērnu vecumā līdz vienam gadam, turpina strādāt, nekādu darba ienākumu  zaudējuma nav. Bez tam šīs personas, vienlaicīgi saņemot darba algu un vecāku pabalstu,  ir labākā situācijā, nekā tās personas, kuras, kopjot bērnu, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem tikai vecāku pabalstu.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

 

 

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms.

 

 

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 Nav attiecināms.

 

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

 

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Vecāku pabalsta jomā paredzētie  priekšlikumi ir vērsti uz to, lai sakārtotu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu ne tikai īstermiņā, bet arī nodrošinātu tās kā pašfinansējošas sistēmas darbību ilgtermiņā, ņemot vērā, ka šis pabalsts 2008.gadā tika ieviests esošās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes ietvaros (33.09%). Vienlaikus šie priekšlikumi ir vērsti uz  bērna tiesību aizsardzību - pilnvērtīgas aprūpes nodrošināšanu bērnam līdz viena gada vecumam, kuru sniedz vecāki.

Slimības pabalsta jomā paredzēto priekšlikumu ieviešana veicinās slimojošo personu efektīvāku ārstēšanu, kā arī veicinās pašas personas rūpes par savu veselību.  

 

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 Nav attiecināms.

 

7. Cita ietekme

Nav attiecināms.   

 


III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

 

 

2009

Turpmākie trīs gadi

2010

2011

2012

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

speciālais budžets

 

Saskaņā ar likumu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” plānotie līdzekļi no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta slimības pabalstiem – 67 741,4 tūkst. latu, vecāku pabalstiem– 71 450,4 tūkst. latu.

 

 

 

 

0

 

 

 

 

0

 

 

 

 

0

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

speciālais budžets

 

Saskaņā ar likumu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” plānotie līdzekļi no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta slimības pabalstiem – 67 741,4 tūkst. latu, vecāku pabalstiem– 71 450,4 tūkst. latu.

- 19 391,8

- 54 884,4

- 57 452,2

3. Finansiālā ietekme:

 speciālais budžets

 

 

+ 19 391,8

+ 54 884,4

+ 57 452,2

4.Progn ozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 Nav attiecināms.

5.Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Aprēķinā izmantoti sekojoši dati un pieņēmumi:

1)  slimības pabalstu gadījumu skaits periodā, kas ilgāks par 26 kalendārajām nedēļām, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) statistiskas 2008.gadā bija 9,8 tūkst. gadījumu gadā jeb nepilni 5% no slimības pabalstu gadījuma kopskaita. Tiek pieņemts, ka skaits pieaugs ik gadu par 1,7% (par pamatu ņemot 2006.-2008.g. skaita vidējo dinamiku);

2)  2008.gadā 99 % no gadījumu kopskaita attiecās uz slimības pabalstiem  vispārējā gadījumā, ko pielīdzina arī turpmākajiem gadiem. Slimības gadījumu skaits: 2009.gadā – 823,  2010.gadā – 837, 2011.gadā – 850, 2012.gadā – 865 personas vidēji mēnesī;

3)  plānotais pabalsta apmērs vienā slimības dienā 2009.gadā – 11,29 Ls, 2010.gadā – 10,19 Ls, 2011.gadā – 9,85 Ls, 2012.gadā – 9,85 Ls;

4)  slimības pabalstu gadījumu vidējais slimības ilgums periodā, kas ilgāks par 26 kalendārajām nedēļām, 2008.gadā bija 41 nedēļa jeb 287 dienas. Tā kā likumprojekts paredz slimības pabalstu izmaksu par periodu līdz 26.nedēļai jeb 182 dienām, tad pabalsts netiks izmaksāts par 15 nedēļām jeb 105 darbnespējas dienām.

Izdevumu samazinājums slimības pabalstiem:

2009.gadā: 823 x 11,29 x 105 x 6 = - 5 853 752 Ls

2010.gadā: 837 x 10,19 x 105 x 12 = - 10 746 578 Ls

2011.gadā: 850 x 9,85 x 105 x 12 = - 10 549 350 Ls

2012.gadā: 865 x 9,85 x 105 x 12 = - 10 735 515 Ls

5)   vecāku pabalstu skaits par bērniem, kuri piedzimtu periodā 2010.g.maijs–decembris– 4889 vidēji mēnesī, 2011.g.– 17713, 2012.g.– 18666. Skaits noteikts, ņemot Eurostat 2008.gada prognozes par jaundzimušo skaitu 2010.gadā– 22567, 2011.gadā– 22627, 2012.gadā– 22623;

6)   pēc VSAA datiem 47,5% no vecāku pabalstu saņēmējiem vienlaikus bija arī strādājoši. Īpatsvars tiek pieņemts 2010.gadam un arī turpmākajiem;

7)   vecāku pabalstu vidējais apmērs 2010.gadā – 465,40 Ls, 2011.gadā – 439,10 Ls, 2012.gadā – 439,10 Ls;

8)   vienlaicīga vecāku pabalsta un bezdarbnieka pabalsta nesaņemšana dos pozitīvu ietekmi uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu. Taču precīzus aprēķinus nav iespējams veikt, jo nav veikta uzskaite par to, cik cilvēku vienlaicīgi saņem vecāku pabalstu un bezdarbnieka pabalstu.

Izdevumu samazinājums vecāku pabalstiem par strādājošajiem pabalstu saņēmējiem:

2010.gadā: 2322x 465,40x 8 = - 8 645 270 Ls

2011.gadā: 8414x 439,10x 12= - 44 335 049 Ls

2012.gadā: 8866x 439,10x 12= - 46 716 727 Ls

Izdevumu samazinājums kopā invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā:

2009.gadā: - 5 853 752 Ls

2010.gadā: - 10 746 578 - 8 645 270 = - 19 391 848 Ls

2011.gadā: - 54 884 399 Ls2012.gadā: - 57 452 242 Ls

6. Cita informācija 

Likumprojektā noteikto pasākumu attiecībā uz slimības pabalstu realizēšanas rezultātā 2009.gadā valsts sociālās apdrošināšanas invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā  paredzams izdevumu samazinājums - 5 853 725 Ls.

Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu samazinājums 2009.gadā tiks iekļauts likumprojektā „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” un izdevumu samazinājums turpmākajiem gadiem tiks ņemts vērā, izstrādājot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam.

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Papildus jāizdod četri  Ministru kabineta noteikumi.

Ministru kabineta noteikumi „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība””. Noteikumu izdošanas mērķis ir atbilstoši grozījumiem likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas tiesības atsevišķos gadījumos sniegt atzinumu  par darbnespējas lapas turpmāku pagarināšanu, kas ir saistošs ārstam vai ārsta palīgam.

 Ministru kabineta noteikumi  „Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumos Nr.650  „Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā”” un  Ministru kabineta noteikumi „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumos Nr.869  „Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums””, lai noteiktu minētās komisijas uzdevumus un tiesības attiecībā uz ārstam vai ārsta palīgam saistošu atzinumu par darbnespējas lapu sniegšanu.

Minēto Ministru kabineta noteikumu normām jāstājas spēkā ar 2009.gada 1.jūliju.  Ministru kabineta  noteikumu projektus paredzēts sagatavot līdz 2009.gada 15.jūnijam.

Kā arī jāizdod Ministru kabineta noteikumi „Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumos Nr.270  „Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība  un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība””. Noteikumu izdošanas mērķis ir atbilstoši grozījumiem likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikt vecāku pabalsta apmēra aprēķināšanas kārtību un kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību darba ņēmējam. 

Ministru kabineta noteikumu normām jāstājas spēkā ar 2010.gada 1.janvāri. Noteikumu projektu paredzēts sagatavot līdz 2009.gada 1.decembrim.

Par visu minēto Ministru kabineta noteikumu projektu sagatavošanu  atbildīga ir Labklājības ministrija.

 

2. Cita informācija

Nav attiecināms.    

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms.

 

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms.

 

 

2.tabula

 

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Nav attiecināms.

 

  

 

 

 

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

 

6. Cita informācija

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Ārstu biedrību.

 

 

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Ārstu biedrība neiebilst pret slimības pabalsta maksimālā izmaksas perioda samazināšanu.

 

 

 

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Par slimības pabalsta izmaksas perioda saīsināšanu ir diskutēts ar plašsaziņas līdzekļu (prese, radio, internets) starpniecību.

 

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Nav attiecināms.    

 

5. Cita informācija

Nav attiecināms.    

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Slimības pabalsta un vecāku pabalsta administrēšanu (piešķiršanu un izmaksu) tāpat kā līdz šim nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai tiek uzlikts papildus uzdevums - sniegt atzinumu  par darbnespējas lapas turpmāku pagarināšanu.

Likumprojekta izpildei radīt jaunas valsts vai pašvaldības institūcijas nav nepieciešams.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts „Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), bezmaksas datu bāze www.likumi.lv,  sagatavojot informāciju plašsaziņas līdzekļiem.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 38.pantā noteiktajā kārtībā. Sūdzības sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu par valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu  un izmaksu mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Strīdi par likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā, t.i. Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmums kā administratīvais akts pārsūdzams vispārējā administratīvā procesa kārtībā, personai iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

 

4. Cita informācija

 Nav attiecināms.    

 

Labklājības ministrs                                                       U.Augulis

Vīzē: valsts sekretārs                                                R.Beinarovičs

        

 

 

25.05.2009 15:25

3069

I.Baranovska

67021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv

K.Zirnīte

67021562, Kristine.Zirnite@lm.gov.lv

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

 

 

Rīgā

Nr.33

2009.gada 26.maijā

 

 

102

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu""

     TA-1719

______________________________________________________

(U.Augulis, M.Segliņš, E.Repše, J.Muižniece, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā valsts budžeta grozījumu likumprojekta paketē.

     Pieņemt zināšanai, ka Tieslietu ministrijai nav iebildumu pret likumprojekta turpmāko virzību.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir labklājības ministrs.

 

 

     Ministru prezidents, bērnu,

     ģimenes un sabiedrības integrācijas

     lietu ministrs                                                                    V.Dombrovskis

 

 

     Valsts kancelejas direktora vietā –

     Tiesību aktu redakcijas

     departamenta vadītāja                                                      D.Vaivare