Likums

Rīgā

15.05.2009. Nr.90/TA-1450

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ligere 67099125, ieva.ligere@mna.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 5 lpp.

2. Likumprojekta anotācija uz 10 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 12.maija sēdes protokola Nr.31 50.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Civilprocesa likumā

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 27., 31.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 348.¹ pantu šādā redakcijā:

„348.¹ pantu. Lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa lietu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā tiesa izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, 15 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(2) Lemjot par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, tiesa nepiemēro šā likuma 345.panta otrās un trešās daļas, 346.panta un 348.panta noteikumus.

(3) Tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) komercsabiedrība ir izstrādājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu atbilstoši Maksātnespējas likuma 33. un 37.panta noteikumiem;

2) ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru skaits;

3) komercsabiedrība Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā ir vienojusies ar administratoru un kreditoriem par administratoru tiesiskās aizsardzības procesā;

4) komercsabiedrība ir saņēmusi administratora atzinumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas iespējamību un ka ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums no tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas ir vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī komercsabiedrībai pasludinātu maksātnespējas procesu un uzsāktu bankrota procedūru.

(4) Lemjot par tiesiskā aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, tiesa apstiprina ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, nosaka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu, kā arī vienlaikus ieceļ komercsabiedrības ieteikto administratoru.

(5) Izlemjot jautājumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, tiesa nepiemēro Maksātnespējas likuma 32.panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus.

(6) Tiesas lēmums tiesiskās aizsardzības procesa lietā ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā nav pārsūdzams.

(7) Tiesa lēmuma norakstu izsniedz komercsabiedrībai, kura iesniegusi pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, administratoram, kā arī nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(8) Tiesiskās aizsardzības procesa lietās ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā piemēro šīs nodaļas noteikumus, ja šajā pantā nav noteikts citādi.”

2. 349.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un panta pirmajā daļā vārdus „pēc sprieduma” ar vārdiem „pēc nolēmuma”;

papildināt panta pirmo daļu ar 1.¹punktu šādā redakcijā:

„1.¹) atļaujas sniegšanu nodrošinātajam kreditoram pārdot komercsabiedrības ieķīlāto mantu;”.

3. Izteikt 350.¹ pantu jaunā redakcijā:

„350.¹ pants. Lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu

(1) Tiesa lemj par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pēc savas iniciatīvas vai uz komercsabiedrības pieteikuma pamata.

(2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis normatīvajos aktos noteiktais kreditoru skaits;

2) pret komercsabiedrību Latvijā tiek uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc komercsabiedrības pieteikuma, ja komercsabiedrība ir izpildījusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(4) Lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta pieteikuma iesniedzējam, administratoram, kā arī ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.”

4. Papildināt likumu ar 350.² pantu šādā redakcijā:

„350.²pants. Lēmums par komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu, izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu

(1) Tiesa, kura ir pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu, lemj par komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu uz komercsabiedrības vai administratora pieteikuma pamata.

(2) Lēmumu par komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, tiesa pieņem šā likuma 349.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Tiesa pasludina komercsabiedrības maksātnespējas procesu un izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc komercsabiedrības pieteikuma, ja komercsabiedrība nespēj nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības.

(4) Tiesa pasludina komercsabiedrības maksātnespējas procesu un izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc administratora pieteikuma, ja:

1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, komercsabiedrība nav veikusi Maksātnespējas likumā noteiktās darbības vai ir sniegusi nepatiesas ziņas;

2) komercsabiedrība nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) komercsabiedrība pārkāpj Maksātnespējas likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(5) Tiesa, pasludinot komercsabiedrības maksātnespējas procesu un izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, vienlaikus ieceļ administratoru, kurš pēdējais ir pildījis administratora pienākumus šīs komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesā.

(6) Tiesa lēmumā par komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu nosaka maksātnespējas procesa iestāšanās dienu. Par maksātnespējas procesa iestāšanās dienu atzīstama maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas diena.

(7) Ja šajā pantā minētās maksātnespējas procesa pazīmes netiek konstatētas, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un tiesiskās aizsardzības process netiek izbeigts.

(8) Lēmums par komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu nav pārsūdzams.

(9) Lēmuma norakstu par komercsabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, tiesa nekavējoties nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(10) Ja tiek pasludināts komercsabiedrības maksātnespējas process un izbeigts tiesiskās aizsardzības process, tiesa piemēro šā likuma 46.¹nodaļas noteikumus, ciktāl tie atbilst šajā pantā noteiktajam.

5. 363.⁷ pantā:

izslēgt panta trešajā daļā vārdu un skaitli „vai 6.”;

izteikt panta septītās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) uzklausa administratora pamatotu viedokli un nosaka kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu, ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;”.

6. 363.⁸ pantā:

izslēgt panta pirmās daļas 1.punktu;

papildināt panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda „apstiprināšanu” ar vārdiem „vai atcelšanu;”.

7. Izteikt likuma 363.⁹ pantu šādā redakcijā:

„363.⁹ pants. Izlīgums juridiskās personas maksātnespējas procesā

(1) Tiesa izskata administratora iesniegto izlīgumu jebkurā maksātnespējas procesa stadijā līdz parādnieka mantas izsoles sākumam.

(2) Kopā ar izlīgumu tiesā iesniedzams arī noraksts no kreditoru sapulces lēmuma par izlīguma noslēgšanu.

(3) Tiesa apstiprina izlīgumu, ja tas noslēgts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tā noteikumi nav pretlikumīgi.

(4) Ja tiesa pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tad tiesa apstiprina izlīgumu, ja to rakstveidā apstiprinājis minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un izlīgumu nav apstiprinājis minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, tad tiesa pirms izlīguma apstiprināšanas uzklausa attiecīgo likvidatoru un apstiprina izlīgumu, ja tā konstatē, ka Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras pabeigšana ar izlīgumu neietekmē šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru finanšu intereses.

(6) Lēmuma par izlīguma apstiprināšanu norakstu tiesa nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(7) Izlīgumu tiesa atceļ, ja parādnieks nepilda izlīgumā paredzētās saistības.”

8. 363.¹³ pantā:

Aizstāt panta otrās daļas 2.punktā vārdu „noslēgts” ar vārdu „izpildīts”;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3.¹) Administrators papildus šā panta trešajā daļā minētajiem dokumentiem pieteikumam par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu, ja pabeigta bankrota procedūra, pievieno savas darbības pārskatu un apliecinājumu par naudas līdzekļu pārpalikuma samaksu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram, ja tiesa pret parādnieku uzsākusi minētās regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.”

9. Aizstāt 363.¹⁹ panta trešās daļas 3.punktā vārdu „septiņiem” ar vārdu „pieciem”.

10. Papildināt 560.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) parādniekam ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai pasludināts tiesiskās aizsardzības process ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā.”

11. Papildināt 562.panta pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

„10) šā likuma 560.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajos gadījumos- līdz brīdim, kad parādniekam tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process vai tiesa šā likuma 349.panta pirmās daļas 1.¹) punktā minētajā gadījumā dod atļauju ieķīlātās mantas pārdošanai.”

12. Papildināt Pārejas noteikumus ar 42.punktu šādā redakcijā:

„42. Šā likuma 363.⁹ panta septītā daļa nav piemērojama izlīgumiem, kuri ir apstiprināti tiesā līdz šīs normas spēkā stāšanās brīdim.”

Tieslietu ministrs M. Segliņš

Vīza: Valsts sekretārs M. Lazdovskis

08.05.2009. 10:28

1225

Ligere

67099125, ieva.ligere@mna.gov.lv

Likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu	Nav attiecināms
2. Pašreizējās situācijas raksturojums	2009.gada 5.martā Saeimā pirmajā lasījumā pieņemts likumprojekts „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (reģ.Nr.1094/Lp9). Saskaņā ar likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” 1.pantu ir paredzēts samazināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas atbalstīšanai nepieciešamo nenodrošināto kreditoru balsu vairākumu. Atbilstoši likumprojektā ietvertajam regulējumam tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai būs jāsaņem piekrišana no vairāk kā puses, nevis divām trešdaļām, no tiem nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru prasījumi kopumā veido vairāk par pusi no prasījumu summas, kuriem ir iestājies izpildes termiņš. Civilprocesa likuma 350.¹ pantā ir noteikta tiesiskās aizsardzības procesa lietas izbeigšanas procedūra, kur paredzēts, ka tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījušas divas trešdaļas nenodrošināto kreditoru. Ņemot vērā minēto, nepieciešams saskaņot Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma redakcijas. 2009.gada 10.martā tieslietu ministrs iesniedza priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi Maksātnespējas likumā” pirms otrā lasījuma un 2009.gada 15.aprīlī priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi Maksātnespējas likumā” pirms trešā lasījuma (turpmāk – priekšlikumi). Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 70.panta pirmo daļu kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami maksātnespējas procesa administratoram (turpmāk – administrators) tiesas noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par mēnesi un garāks par trim mēnešiem. Ievērojot minēto, atbilstoši Civilprocesa likuma 363.⁷ panta septītās daļas 1.punktam šobrīd, apmierinot maksātnespējas procesa pieteikumu, tiesa uzklausa administratora pamatotu viedokli un nosaka kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu. Priekšlikumos paredzēts noteikt īsāku termiņu kreditoru prasījumu pret parādnieku iesniegšanai, līdzšinējo trīs mēnešu vietā nosakot vienu mēnesi. Kā izņēmums ir paredzēta iespēja tiesai noteikt garāku kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu – līdz trīs mēnešiem, ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra. Atbilstoši priekšlikumā ietvertajam regulējumam, tiesai būs jānosaka kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņš tikai, ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, pārējos gadījumos kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņš saskaņā ar Maksātnespējas likumu būs viens mēnesis. Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt Civilprocesa likuma 363.⁷ pantu, paredzot, ka tiesa nosaka kreditoru pieteikšanas termiņu tikai, ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 132.panta pirmajai daļai un 138.panta otrajai daļai maksātnespējas administrators iesniedz apstiprināšanai tiesā kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu un attiecīgi bankrota procedūras pabeigšanu. Ievērojot minēto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.⁸ panta pirmās daļas 1.punktu pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas uz attiecīga pieteikuma pamata tiesa lemj par kreditoru sapulces lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu apstiprināšanu un kreditoru sapulces lēmuma par bankrota procedūras pabeigšanu apstiprināšanu. Priekšlikumos paredzēts, ka turpmāk tiesā nebūs jāapstiprina kreditoru sapulces lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu un kreditoru sapulces lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu. Pēc kreditoru sapulces lēmuma par bankrota procedūras pabeigšanu pieņemšanas administrators iesniegs tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu atbilstoši Maksātnespējas likuma 139.panta otrās daļas 3.punktam. Ņemot vērā minēto, nepieciešams izslēgt no Civilprocesa likuma 363.⁸ pantā noteiktajiem jautājumiem, kas tiesai izlemjami pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, kreditoru sapulces lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu apstiprināšanu un kreditoru sapulces lēmuma par bankrota procedūras pabeigšanu apstiprināšanu. Ievērojot to, ka tiesā nebūs jāapstiprina kreditoru sapulces lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu, priekšlikumos ir paredzēts izteikt citā redakcijā Maksātnespējas likuma 138. un 139.pantu. Ņemot vērā minēto, nepieciešams saskaņot Maksātnespējas likuma 139.panta un Civilprocesa likuma 363.¹³ panta redakcijas, kas nosaka pieteikumam par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu pievienojamos dokumentus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 348.pantu tiesiskās aizsardzības procesa lietu tiesa izskata 45 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas, kā arī saskaņā ar 346.pantu tiesa lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu norakstu nosūta valsts aģentūrai „Maksātnespējas administrācija” (turpmāk – Maksātnespējas administrācija) administratora amata kandidāta ieteikšanai un pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas lemj par administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru. Iesniegtajos priekšlikumos ir paredzēta iespēja sagatavot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu pirms tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas un pasludināšanas tiesā, parādniekam vienojoties ar kreditoriem – ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Saskaņā ar priekšlikumiem komercsabiedrībai ir tiesības, izpildot ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas prasības, iesniegt tiesā pieteikumu, lūdzot pasludināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanā piedalās viss kreditoru kopums, tai skaitā nodrošinātie kreditori. Tiesa, pārbaudot, vai ir ievērotas Maksātnespējas likumā noteiktās prasības, rakstveida procesā izlemj par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā. Ievērojot minēto, nepieciešams papildināt Civilprocesa likumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas uzsākšanas kārtību tiesā ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.⁶ panta pirmo daļu maksātnespējas procesa lietu tiesa izskata 30 dienu laikā no tās ierosināšanas dienas, kā arī saskaņā ar 363.⁵ pantu tiesa lēmuma par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu norakstu nosūta Maksātnespējas administrācijai administratora amata kandidāta ieteikšanai un pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas lemj par administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru. Iesniegtajos priekšlikumos ir paredzēts noteikts ātru un procesuāli efektīvu tiesiskās aizsardzības procesa pārēju uz juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana tomēr nav iespējama. Administratoram vai komercsabiedrībai iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, paredzēts uzreiz tiesā izlemt jautājumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu. Šajā gadījumā administrators, kas ir bijis iecelts tiesiskās aizsardzības procesā, turpina pildīt pienākumus arī juridiskās personas maksātnespējas procesā. Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt maksātnespējas procesa uzsākšanas kārtību, administratoram vai komercsabiedrībai iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, ja nav iespējama tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana. Priekšliku mos ir paredzēts noteikt nodrošinātā kreditora tiesības lūgt tiesai atbrīvojumu no aizlieguma prasīt ieķīlātas komercsabiedrības mantas pārdošanu pēc tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas, iestājoties noteiktiem nosacījumiem. Tiesa var atļaut nodrošinātajam kreditoram atsavināt ieķīlāto komercsabiedrības mantu, ja šāds aizliegums ietekmē nodrošinātā kreditora intereses un ieķīlātās mantas pārdošana būtiski neietekmē komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi. Ievērojot minēto, nepieciešams Civilprocesa likumu papildināt ar normu, kas noteiktu tiesas kompetenci izlemt attiecīgo jautājumu. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 139.panta otrās daļas 2.punktu un Civilprocesa likuma 363.¹³ panta otrās daļas 2.punktu administrators iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu un attiecīgi tiesa izskata pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja ir noslēgts izlīgums. Savukārt priekšlikumos ir paredzēts noteikt, ka juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts pēc noslēgtā izlīguma izpildes. Izlīguma pārtraukšanas gadījumā atjaunojas juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekta tiesiskais stāvoklis pirms izlīguma noslēgšanas un turpinās jau ierosinātais juridiskās personas maksātnespējas process. Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt Civilprocesa likumā noteikto maksātnespējas procesa izbeigšanas kārtību izlīguma procedūras gadījumā. Civilprocesa likuma 363.¹⁹ panta trešās daļas 3.punktā noteikts, ka tiesa, pasludinot fiziskās personas maksātnespējas procesu, var noteikt bankrota procedūras termiņu, kas ir īsāks par maksimālo termiņu - septiņiem gadiem, ja fiziskā persona pierāda, ka visas parādsaistības tiks izpildītas pilnā apmērā. Priekšlikumos ir paredzēta maksimālā bankrota procedūras termiņa fiziskās personas maksātnespējas procesā samazināšana no septiņiem uz pieciem gadiem. Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt Civilprocesa likuma 363.¹⁹ panta trešās daļas 3.punktu.
3. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojektā paredzēts papildināt Civilprocesa likumu ar normām, kas nosaka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas uzsākšanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā. Likumprojektā paredzēts papildināt jautājumus, kas tiesai izlemjami pēc sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ar jautājumu par iespēju atļaut nodrošinātajam kreditoram atsavināt ieķīlāto komercsabiedrības mantu. Likumprojekts precizē Civilprocesa likuma 350.¹pantu un papildina likumu ar 350.² pantu, nosakot tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas kārtību un juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas kārtību, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu. Likumprojekts precizē Civilprocesa likuma 363.⁷panta septītās daļas 1.punktu, paredzot, ka tiesa nosaka kreditoru pieteikšanas termiņu tikai, ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra. Likumprojektā paredzēts izslēgt Civilprocesa likuma 363.⁸ panta pirmās daļas 1.punktu, nosakot, ka tiesa turpmāk neapstiprinās kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu un bankrota procedūras pabeigšanu. Likumprojekts izsaka jaunā redakcijā 363.⁹ pantu un precizē Civilprocesa likuma 363.⁸un 363.¹³ pantu, paredzot tiesas kompetenci izlīguma apstiprināšanā, atcelšanā un ka maksātnespējas procesu tiesa izbeidz, ja ir izpildīts izlīgums. Tāpat likumprojekts precizē Civilprocesa likuma 363.¹³ pantu, saskaņojot to ar Maksātnespējas likuma 139.pantu. Likumprojektā arī paredzēts papildināt Civilprocesa likuma Pārejas noteikumus, paredzot, ka izlīguma atcelšana nav piemērojama izlīgumiem, kuri ir apstiprināti tiesā līdz Civilprocesa likuma 363.⁹ panta septītās daļas spēkā stāšanās brīdim. Likumprojekts precizē Civilprocesa likuma 363.¹⁹ panta trešās daļas 3.punktu, nosakot, ka tiesa var noteikt arī tādu fiziskās personas maksātnespēja procesa bankrota procedūras norises termiņu, kas ir īsāks par maksimālo - pieciem gadiem. Likumprojekts papildina Civilprocesa likuma 560. un 562.pantu ar jaunu vienību, atbilstoši Maksātnespējas likumam paredzot tiesu izpildītājam apturēt izpildes lietvedību tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, kā arī nosakot izpildes lietvedības apturēšanas termiņu tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā.
4. Cita informācija	Nav attiecināms

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām		Likumprojekts pozitīvi ietekmē sabiedrības intereses un tautsaimniecību, nodrošinot gan personas, gan tiesību piemērotājus ar skaidrāku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa regulējumu. Likumprojektā „Grozījumi Civilprocesa likumā” ir ietverti grozījumi, kas attiecas uz normatīvā regulējuma sakārtošanu
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte		Nav attiecināms
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām		Nav attiecināms
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām		Nav attiecināms
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība		Nav attiecināms
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē		Nav attiecināms
7. Cita ietekme		Nav attiecināms
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	n-tais gads		Turpmākie trīs gadi
			n+1	n+2	n+3

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi ; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms< /o:p>
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins
Nav attiecināms
6. Cita informācija Nav attiecināms

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Nav attiecināms
2. Cita informācija	Nav attiecināms

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Nav attiecināms
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Nav attiecināms
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu	Nav attiecināms
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. 2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)	Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Nav attiecināms	Nav attiecināms
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem		Nav attiecināms
6. Cita informācija		Nav attiecināms

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas, jo likumprojektā „Grozījumi Civilprocesa likumā” ir ietverti grozījumi, kas attiecas uz normatīvā regulējuma sakārtošanu, t.i., Civilprocesa likuma normas tiek saskaņotas ar Maksātnespējas likuma normām.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši.
4. Konsultācijas ar ekspertiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav attiecināms

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta izpilde notiks pastāvošās institucionālās sistēmas ietvaros. Likumprojekta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas un spēkā stāšanās. Papildu laiks un pārejas periods izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvā akta projekts pēc to pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un tiesību aktu portālā www.likumi.lv . Informācija tiks ievietota arī Maksātnespējas administrācijas mājas lapā internetā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav attiecināms

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Vīza: Valsts sekretārs M. Lazdovskis

08.05.2009. 13:45

2184

I.Ligere

67099125, ieva.ligere@mna.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.31

2009.gada 12.maijā

50.§

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā"

TA-1450

______________________________________________________

(M.Segliņš, L.Medina, E.Dreimane, V.Dombrovskis)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

3. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

4. Pieņemt zināšanai Tieslietu ministrijas sniegto informāciju, ka jautājumā par tiesas kompetenci iecelt komercsabiedrības ieteikto administratoru (projekta 1.pantā minētā 348. prim panta ceturtā daļa) Tieslietu ministrija ir iesniegusi Saeimā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Maksātnespējas likuma 19.panta pirmajā daļā.

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore G.Veismane