Rīgā

 

14.05.2009.                Nr.90/TA-239

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Aizsardzības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Ģeotelpiskās informācijas likums". Likumprojektu izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Giluce 67335184, Dina.Giluce@mod.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 18 lpp.

2. Likumprojekta anotācija uz 23 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa sēdes protokola Nr.27  1.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                              V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

Likumprojekts

 

Ģeotelpiskās informācijas likums

 

A sadaļa. Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

1) 1993.gada topogrāfisko karšu sistēma (TKS – 93) ‑ matemātiska sistēma, kas norāda topogrāfisko karšu lapu sadalījumu Latvijas Republikas teritorijai dažādos mērogos;

2) ģeodēzija — zinātnes un ražošanas nozare, kurā pēta Zemes formu un lielumu, kā arī nosaka dabas elementu un cilvēku radītu objektu savstarpējo stāvokli uz Zemes virsmas kādā ar Zemi saistītā koordinātu sistēmā. Ģeodēzijā izmanto Zemes gravitācijas lauka, magnētiskā lauka un citus ģeofizikas mērījumus.

3) ģeodēziskais punkts — apvidū ierīkota zīme, kurai ir pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs, tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no šādiem raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība;

4) ģeodēziskais tīkls — ģeodēzisko punktu kopums ar viena veida raksturlielumiem;

5) ģeodēziskā atbalsta sistēma – teorētisks, tehnoloģisks un administratīvs ietvars ģeodēzisko darbību veikšanai;

6) ģeotelpiskā informācija — jebkura informācija, kas tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisku apgabalu, kurā atrodas ģeotelpiskais objekts;

7) ģeotelpiskās informācijas aprite — ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, apstrāde, uzturēšana, piegāde lietotājiem un izmantošana;

8) ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošana – iestādes rīcībā esošās ģeotelpiskās informācijas izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, kas nav izmantošanas sākotnējs mērķis, kuram ģeotelpiskā informācija tika iegūta un sagatavota, pildot iestādes uzdevumus. Ģeotelpiskās informācijas apmaiņa starp iestādēm, kas tiek veikta īstenojot to pārvaldes funkcijas un uzdevumus, nav ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošana;

9) ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra – normatīvajos aktos noteiktas ģeotelpisko datu kopas, to metadati, ģeotelpiskās informācijas kopīgas izmantošanas un atkalizmantošanas nosacījumi, ģeotelpiskās informācijas pakalpojumi, informācijas un telekomunikācijas tehnoloģijas, ar kurām nodrošina ģeotelpiskās informācijas apriti un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu, un kartība iesaistīto institūciju darbības koordinēšanai un uzraudzībai;

10) ģeotelpiskās informācijas kopīga izmantošana – ģeotelpiskās informācijas aprite starp iestādēm, kas tiek veikta īstenojot to pārvaldes funkcijas un uzdevumus;

11) ģeotelpiskās informācijas pakalpojumi – ģeotelpiskās informācijas tehniska apstrāde un citas darbības ģeotelpiskās informācijas aprites nodrošināšanai;

12) ģeotelpiskās informācijas portāls (turpmāk ‑ ģeoportāls) — tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpiskajām datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem;

13) ģeotelpiskās informācijas turētājs – juridiska vai fiziska persona, kura ir attiecīgās ģeotelpiskās informācijas veidotājs, pasūtītājs, vai kuras rīcībā ir ģeotelpiskā informācija iestādei noteikto funkciju nodrošinājumam, kas var būt sakārtota datu bāzē, tai skaitā ģeotelpiskās datu kopas turētājs;

14) ģeotelpisko datu kopa — identificējama ģeotelpiskās informācijas datu bāze, kurai ir noteikts turētājs un kas ietver atsevišķas nozares ģeotelpiskās informācijas pamatdatus, ar noteiktu izmantošanas mērķi;

15) ģeotelpiskās datu kopas turētājs – normatīvajos aktos noteikta atbildīgā institūcija ģeotelpiskās datu kopas  izveidošanai un uzturēšanai;

16) ģeotelpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspēja – spēja apvienot ģeotelpiskās datu kopas un panākt ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu mijiedarbību, nelietojot atkārtotu manuālu iejaukšanos, tādā veidā, ka tiek panākts saskanīgs rezultāts un tiek paaugstināta ģeotelpisko datu kopu un pakalpojumu pievienotā vērtība;

17) ģeotelpisks objekts — abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu;

18) kartogrāfija — zinātnes un ražošanas nozare par ģeotelpiskās informācijas iegūšanu un apstrādi ar kartēšanas metodēm, kā arī par karšu un plānu sastādīšanu, izdošanu un lietošanu;

19) Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēma (LKS‑92) —  nacionālā ģeodēziskā atskaites sistēma;

20) metadati – strukturēta informācija, kas apraksta ģeotelpiskās datu kopas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus;

21) nozare – tautsaimniecības nozare, kuras praktiskās darbības nodrošināšanai nepieciešama ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, atjaunināšana un izmantošana;

22) ortofoto — zemes virsmas fotogrāfisks attēls, kas pēc apstrādes ar fotogrammetrijas metodēm ieguvis atbilstību kartes vai plāna projekcijas ģeometriskajām īpašībām;

23) pamatdati – tāds ģeotelpiskās informācijas kopums, kas sagatavots pēc vienotas specifikācijas, un kura izgatavošana un pastāvīga atjaunošana dod valsts tautsaimniecībai ekonomisku efektu un funkcionāli nodrošina:

a) citu ģeotelpisko objektu nepārprotamu atrašanās vietas piesaistīšanu;

b) konteksta veidošanu citu ģeotelpisko datu vizualizēšanai un analīzei;

c) topogrāfisko un tematisko karšu izgatavošanu;

24) pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma „Latvijas Pozicionēšanas sistēma” (LatPos) – valsts ģeodēziskās atbalsta sistēmas sastāvdaļa, kura nodrošina augstas precizitātes koordinātu noteikšanu apvidus objektiem, izmantojot Zemes mākslīgos pavadoņus;

25) tematiskā karte — karte, kuras saturs, mērogs, projekcija un noformējums veidots atbilstoši tikai noteiktas tautsaimniecības nozares (piemēram, ģeoloģijas, tūrisma, nekustamo īpašumu kadastra, transporta) vai konkrēta mērķa (piemēram, aeronavigācijas, jūras navigācijas, teritorijas plānošanas) attēlošanas prasībām;

26) topogrāfiskā karte — ir ģeotelpiskās informācijas attēlojums plaknē ar noteikta veida apzīmējumiem, vizuāli uztveramā formā, kurā atbilstoši attēlojuma mērogam ņemta vērā Zemes virsmas liekuma ietekme;

27) topogrāfiskais plāns — lokāla ģeogrāfiskā apgabala ģeotelpiskās informācijas attēlojums vizuāli uztveramā formā, kurā ar noteikta veida apzīmējumiem attēloti Zemes virsmas elementi, objekti un reljefs, un nav ņemts vērā Zemes virsmas liekums;

28) vietvārdu (toponīmu) informācija – šī likuma izpratnē ir vietvārdi, jeb ģeogrāfiskie nosaukumi, kopā ar informāciju, kas raksturo vai paskaidro tos, kā arī to ģeogrāfisko piesaisti konkrētiem objektiem.

 

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt institucionālo sistēmu ģeotelpiskās informācijas jomā, ietverot ģeotelpiskās informācijas (t.sk. ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdatu) sagatavošanas, izmantošanas, apmaiņas un uzturēšanas nosacījumus; ģeotelpiskās informācijas īpašumtiesības un valdījuma tiesības, nodrošināt ģeotelpiskās informācijas jomā Latvijai saistošo starptautisko konvenciju, līgumu un standartu, Eiropas Kopienas direktīvu prasību īstenošanu un ievērošanu, lai izveidotu ģeotelpiskās informācijas infrastruktūru Latvijas Republikā.

 

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likumu piemēro visām juridiskām un fiziskām personām, kuru funkcijas, uzdevumi, to darbība saistīta ar ģeotelpiskās informācijas apriti un šīs informācijas kopīgu izmantošanu un atkalizmantošanu.

(2) Likums attiecas uz ģeotelpiskās informācijas apriti tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar speciālajos normatīvajos aktos, starpvalstu līgumos noteiktajiem vai starptautiskās sadarbības ietvaros realizējamiem ģeotelpiskās informācijas aprites noteikumiem.

 

B sadaļa. Kompetence valsts pārvaldē ģeotelpiskās informācijas jomā

 

4.pants. Ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas pārvaldes institūcijas

(1) Aizsardzības ministrija organizē un koordinē valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā:

1) izstrādā valsts politiku un attīstības stratēģiju, koordinē ģeotelpiskās informācijas apriti valstī ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā, izņemot jūras navigācijas karšu sastādīšanu un publicēšanu, ko nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;

2) nodrošina reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un citu starptautisko organizāciju tiesību aktiem;

3) plāno un uzrauga valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdatu iegūšanas, sagatavošanas un atjaunināšanas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanas izpildi ikgadējā valsts budžeta finansējuma ietvaros;

4) izveido Ģeotelpiskās informācijas ekspertu padomi un nodrošina tās darbību;

5) nosaka kārtību ģeotelpiskās informācijas atbalsta nodrošināšanai Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei un dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā;

6) sadarbībā ar nozaru ministrijām nodrošina standartu izstrādi un/vai starptautisko standartu adaptēšanu ģeotelpiskās informācijas jomā;

7) koordinē starptautisko līgumu slēgšanu par ģeotelpiskās informācijas, kas iegūta ar tālizpētes metodi, izmantošanu visu ieinteresēto ministriju kompetences atbalstīšanai.

(2) Atsevišķas funkcijas ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas politikas īstenošanā atbilstoši savai kompetencei pilda Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Tieslietu ministrija, Satiksmes ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, vietējās pašvaldības un biedrības un nodibinājumi, kuru darbība ir reģistrēta attiecīgajā jomā.

(3) Šī likuma 4.panta otrajā daļā minētās ministrijas atbilstoši savām valsts pārvaldes funkcijām, uzdevumiem un kompetencei, to aptvertajām nozarēm vai nozaru grupām un Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām tiesību normām:

1) iekļauj nozares politikas plānošanas dokumentos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās nozares politikas izstrādāšanai un īstenošanai nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu, sagatavošanu, atjaunināšanu un attiecīgu ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu;

2)  nozares politikas plānošanas dokumentos par šī likuma 4.panta trešās daļas pirmajā punktā minētajiem pasākumiem sniedz šādu informāciju:

a) konkrētas ģeotelpiskās datu kopas un pakalpojumi, ko plānots nodrošināt ar attiecīgajiem pasākumiem;

b) termiņi pasākumu īstenošanai;

c) pasākumu izpildei piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums;

d) par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas;

e) kārtība pārskata sniegšanai par pasākumu izpildi;

3) nodrošina attiecīgās nozares ģeotelpisko datu kopu un to metadatu iegūšanu, sagatavošanu, aktualizēšanu un pieejamību valsts vienotajā ģeoportālā, ievērojot šī likuma 4.panta trešās daļas pirmajā apakšpunktā minētos pasākumus un šajā likumā noteiktās prasības ģeotelpiskās informācijas apritei.

(4) Šī likuma 4.panta otrajā daļā minētās ministrijas sagatavo un sniedz ziņas Aizsardzības ministrijai par attiecīgās nozares ģeotelpisko informāciju, pakalpojumiem un pasākumiem, lai nodrošinātu efektīvu ģeotelpiskās informācijas iegūšanu, sagatavošanu, atjaunināšanu un attiecīgu ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu valstī un šī likuma 8.panta otrajā un trešajā daļā noteikto uzdevumu izpildi.

 

5.pants. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kompetence ģeotelpiskās informācijas jomā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija atbilstoši savām valsts pārvaldes funkcijām, uzdevumiem un kompetencei un Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām tiesību normām:

(1) organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomās valsts vienota ģeoportāla izveidei un tā darbības nodrošināšanai ikgadējā valsts budžeta finansējuma ietvaros:

1) izstrādā normatīvo aktu projektus un politikas plānošanas dokumentus valsts vienotā ģeoportāla izveidei un ieviešanai;

2) koordinē nozaru ministriju, to padotības valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību institūciju sadarbību valsts vienotajā ģeoportālā pieejamo ģeotelpisko pakalpojumu izveidē un ieviešanā;

3) nodrošina valsts vienota ģeoportāla izveides un uzturēšanas pārvaldību;

(2) nodrošina valsts vienotā ģeoportāla sadarbspēju ar Eiropas Kopienas ģeoportālu.

 

6.pants Vietējo pašvaldību kompetence ģeotelpiskās informācijas jomā

Vietējās pašvaldības ikgadējā budžeta ietvaros atbilstoši savām funkcijām, uzdevumiem un kompetencei un Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām tiesību normām:

(1) organizē savu funkciju izpildei nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu un uzturēšanu, nosaka to finansēšanas un izmantošanas kārtību un nodrošina sadarbību ģeotelpiskās informācijas aprites jomā ar citām iestādēm, piemēram, valsts aģentūru „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” un Valsts zemes dienestu.

(2) nodrošina to darbībai nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas un pakalpojumu savlaicīgu atjaunināšanu un uzturēšanu;

(3) nodrošina šī likuma prasību ievērošanu ģeotelpiskās informācijas aprites jomā padotajās institūcijās un iestādēs.

 

7.pants. Biedrību un nodibinājumu kompetence ģeotelpiskās informācijas jomā

Biedrības un nodibinājumi vai to apvienības, kas apvieno ģeotelpiskās informācijas jomā strādājošas fiziskas un juridiskas personas, var piedalīties valsts politikas īstenošanā ģeotelpiskās informācijas jomā, veicot normatīvo dokumentu un standartu apspriešanu un sniedzot atzinumu, veicinot sabiedrības iesaistīšanu ģeotelpiskās informācijas apritē, paaugstinot profesionālo kvalifikāciju un pildot citas biedrībām un nodibinājumiem vai to apvienībām deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus.

 

8.pants. Latvijas Republikas pārstāvēšana Eiropas Savienības institūcijās un informācijas sniegšana Eiropas Komisijai

(1) Aizsardzības ministrija un Vides ministrija savas kompetences ietvaros, savstarpēji sadarbojoties, nodrošina Latvijas Republikas pārstāvēšanu Eiropas Savienības institūcijās jautājumos par Eiropas Kopienas ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras izveidi un darbību reglamentējošo īstenošanas noteikumu projektu saskaņošanu un pieņemšanu Eiropas Savienības institūcijās.

(2) Aizsardzības ministrija ik pēc trim gadiem, sākot ar 2010.gada 15.maiju, sagatavo ziņojumu Eiropas Komisijai par ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras ieviešanu valstī.

(3) Aizsardzības ministrija sniedz ziņas Eiropas Komisijai pēc tās pieprasījuma, lai veiktu analīzi ar mērķi izveidot Eiropas Kopienas ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras īstenošanas nosacījumus praktiski iespējamus un proporcionālus to iespējamām izmaksām un ieguvumiem.

 

9.pants. Nekustamo īpašumu īpašnieku, tiesisko valdītāju, lietotāju pienākumi un atbildība

(1) Nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs neveic darbības, kas traucē piekļuvi ģeodēziskiem punktiem, lai veiktu ģeodēzisko vai kartogrāfisko darbību un neierobežo ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veikšanu savā īpašumā esošajā vai pārvaldāmajā teritorijā.

(2) Nekustamā īpašuma īpašnieks, turētājs vai tiesiskais valdītājs neveic darbības, kas vērstas pret ģeodēzisko zīmju ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti vai to konstrukcijas nemainību, un ievēro Aizsargjoslu likumā noteiktos aprobežojumus ap ģeodēziskajiem punktiem.

(3) Nekustamā īpašuma īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju par šī likuma 9.panta otrajā daļā noteikto pienākumu pārkāpšanu soda Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā kārtībā.

 

C sadaļa. Ģeotelpiskās informācijas pārvaldīšana

 

I nodaļa

Ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, apstrāde un uzturēšana

 

10.pants. Ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības veikšana

(1) Ģeodēziskā un kartogrāfiskā darbība ir pamats ģeotelpiskās informācijas iegūšanai, sagatavošanai, apstrādei un uzturēšanai;

(2) Ģeodēzisko darbību Latvijas Republikā var veikt valsts un pašvaldību iestādes, kurām tādi uzdevumi noteikti speciālajos normatīvajos aktos, sertificētas fiziskas personas, un komersanti, kuru sastāvā ir sertificētas fiziskas personas.

(3) Kartogrāfisko darbību Latvijas Republikā var veikt tikai speciālisti, kuru kvalifikācija ir atbilstoša profesiju klasifikatorā iekļautajam profesijas aprakstam.

(4) Ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības, kuru rezultātā iegūst pamatdatus vai datus, kas šī likuma izpratnē atbilst informācijas kopīgas izmantošanas un atkalizmantošanas mērķiem, veic saskaņā ar šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(5) Ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības veic, neradot kaitējumu nekustamajam īpašumam, kurā šīs darbības veic.

 

11.pants. Ģeodēziskā darbība

(1) Ģeodēziskā darbība ietver:

1) ģeodēziskās atbalsta sistēmas izveidošanu, uzturēšanu un pārraudzību;

2) globālās pozicionēšanas pastāvīgo staciju izveidi un ekspluatāciju;

3) ģeodēzisko darbu veikšanu nozaru vajadzībām.

 

12.pants. Ģeodēzisko koordinātu sistēma un topogrāfisko karšu sistēma

(1) Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu (LKS-92), topogrāfisko karšu sistēmu (TKS-93) un Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanu nosaka Ministru kabinets.

(2) Starptautiskos projektos, kā arī sadarbojoties ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju un tās dalībvalstīm un citām starptautiskām organizācijām to dalībniekiem ir tiesības izmantot citas ģeodēziskā atbalsta un koordinātu sistēmas, kas transformējamas uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu (LKS-92).

 

13.pants. Ģeodēziskā atbalsta sistēma un augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācija

(1) Ģeodēziskā atbalsta sistēma ietver:

1) valsts teritorijas ģeodēziskās atskaites sistēmas matemātiskā modeļa definēšanu un uzturēšanu;

2) matemātiskā modeļa piesaistes valsts teritorijai veidošanu un uzturēšanu;

3) valstī noteiktās koordinātu sistēmas saiknes un integrācijas ar starptautiski pieņemtām koordinātu sistēmām nodrošināšana un uzturēšana;

4) ģeodēzisko tīklu.

(2) Ģeodēziskā atbalsta sistēmas ģeodēziskā tīkla sastāvdaļas ir valsts ģeodēziskais tīkls, pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma „Latvijas Pozicionēšanas sistēma” (LatPos) un vietējais ģeodēziskais tīkls.

(3) Ģeodēziskā atbalsta sistēmas izveidi un uzturēšanu koordinē un uzrauga valsts aģentūra „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”. Ministru kabinets nosaka kārtību ģeodēziskā atbalsta sistēmas izveidei, ieviešanai un uzturēšanai.

(4) Valsts ģeodēzisko tīklu un tā punktu datu bāzi, pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu „Latvijas Pozicionēšanas sistēma” (LatPos), izveido un uztur valsts aģentūra „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”. Tā ir valsts ģeodēziskā tīkla datu bāzes un LatPos pārzinis.

(5) Vietējā ģeodēziskā tīkla veidošanas, uzturēšanas un informācijas aprites noteikumi:

1) vietējo ģeodēzisko tīklu veido balstoties uz valsts ģeodēzisko tīklu kā tā papildinājumu līdz tādam ģeodēziskā tīkla punktu blīvumam, kas atbilst informācijas iegūšanas mērķim;

2) pašvaldība savā administratīvajā teritorijā nodrošina vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību;

3) pašvaldība sniedz aktuālo informāciju valsts aģentūrai „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” par tās administratīvajā teritorijā esošā vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem;

4) Ministru kabinets nosaka vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanas, uzturēšanas un informācijas sniegšanas kārtību.

(6) Augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas (mēroga noteiktība 1:500 un lielāka) apriti nodrošina ievērojot šādus noteikumus:

1) vietējā pašvaldība nodrošina datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu par savu administratīvo teritoriju, kā arī nodrošina datu bāzes sadarbspēju ar centrālo datu bāzi;

2) Valsts zemes dienests izveido un uztur centrālo datu bāzi;

3) vietējai pašvaldībai ir tiesības deleģēt šīs daļas 1. punktā minēto pārvaldes uzdevumu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, slēdzot deleģējuma līgumu;

4) vietējās pašvaldības datu bāzes un centrālās datu bāzes sinhronizācija notiek bez maksas;

5) datu bāzē uzkrāto informāciju izplata vietējā pašvaldība un Valsts zemes dienests atbilstoši uzkrātajam datu apjomam;

(7) Ministru kabinets nosaka augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas (mēroga noteiktība 1:500 un lielāka) centrālās datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu, tajā skaitā ietverot prasības par:

1) informācijas aprites kārtību starp pašvaldību un centrālo datu bāzi;

2) datu bāzē iesniedzamiem datiem;

3) datu bāzes saturu, aktualizācijas un izplatīšanas kārtību.

(8) Ministru kabinets nosaka augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas (mēroga noteiktība 1:500 un lielāka) specifikāciju un sagatavošanas metodiku.

 

14.pants. Ģeodēziskā tīkla punktu aizsardzība

(1) Apvidū nostiprināti valsts ģeodēziskā tīkla punkti ir valsts īpašums un atrodas valsts aizsardzībā.

(2) Apvidū nostiprināti vietējā ģeodēziskā tīkla punkti ir pašvaldības īpašums un atrodas pašvaldības aizsardzībā.

(3) Apvidū nostiprinātiem valsts un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem ir noteiktas aizsargjoslas atbilstoši Aizsargjoslu likumam.

 

15.pants. Ģeodēzisko darbu rezultātu ekspertīze

Ģeodēzisko darbu rezultātu ekspertīzi pēc pieprasījuma nodrošina valsts aģentūra „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”. Ģeodēzisko darbu rezultātu ekspertīzi veic Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

 

16.pants. Kartogrāfiskā darbība

Kartogrāfiskā darbība ietver:

1) šī likuma 17.pantā noteikto ģeotelpiskās informācijas pamatdatu ieguvi, sagatavošanu, apstrādi un uzturēšanu;

2) zemes virsmas aerofotogrāfiju, kosmisko attēlu un lāzerskenēšanas datu iegūšanu un apstrādi, ortofoto un reljefa datu sagatavošanai;

3) digitālo apvidus un virsmas modeļu veidošanu, uzturēšanu un aktualizēšanu;

4) topogrāfisko karšu sastādīšanu un izdošanu;

5) aeronavigācijas un jūras navigācijas karšu sastādīšanu un izdošanu;

6) nozaru tematisko karšu, piemēram, kadastra, adrešu, mežu nogabalu, lauksaimniecības zemju, meliorācijas, teritorijas plānošanas, augšņu, ģeoloģisko, hidroloģisko un citu karšu, kas nepieciešamas attiecīgās nozares informācijas vizualizēšanai, sastādīšanu un izdošanu;

7) administratīvo robežu karšu sastādīšanu un izdošanu;

8) pārskata un informatīvo karšu sastādīšanu un izdošanu;

9) mācību karšu sastādīšanu un izdošanu;

10) nacionālo atlantu sagatavošanu un izdošanu;

11) vietvārdu informācijas, ģeogrāfisko nosaukumu katalogu un vārdnīcu sagatavošanu, publicēšanu un aktualizēšanu.

 

17.pants. Ģeotelpiskās informācijas pamatdati

Ģeotelpiskās informācijas pamatdati ir:

1) Zemes virsmas attēli, tālizpētes dati un ortofoto mērogu rindas 1:50000 - 1:2 000 un lielāka ietvaros;

2) digitālie apvidus un virsmas modeļi, kas izmantoti topogrāfisko plānu un topogrāfisko karšu mērogu rindas 1:250 000 - 1:500 un lielāka ietvaros sastādīšanai;

3) ģeotelpiskā informācija, kas ietverta topogrāfiskajos plānos un topogrāfiskajās kartēs mērogu rindas 1:250 000 - 1:500 un lielāka ietvaros;

4) nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ģeotelpiskā informācija;

5) administratīvo teritoriju robežas, to apraksti, un Valsts adrešu reģistra ģeotelpiskā informācija;

6) apgrūtināto teritoriju robežu un apgrūtinājumus izraisošo objektu ģeotelpiskā informācija;

7) ģeotelpiskā informācija par zemes dzīlēm;

8) ģeotelpiskā informācija par augsnes kvalitāti, auglību un degradāciju;

9) lauksaimniecībā izmantojamo zemju, mežu inventarizācijas un meliorācijas ģeotelpiskā informācija;

10) ģeotelpiskā informācija par gaisa trasēm, gaisa kuģu lidojumu zonām, gaisa kuģu lidojumu drošībai bīstamiem objektiem un šķēršļiem;

11) ģeotelpiskā informācija par hidrogrāfiskajiem mērījumiem, ģeotelpiskā informācija, kas ietverta jūras navigācijas kartēs Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem un ekonomiskajai zonai, ģeotelpiskā informācija par ūdensceļiem un navigācijas līdzekļiem, lai nodrošinātu drošu kuģošanu;

12) ģeotelpiskā informācija par valsts robežas līniju, robežas joslu un robežpunktiem;

13) ģeotelpiskā informācija par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām;

14) ģeotelpiskā informācija par teritorijas esošo un plānoto (atļauto) izmantošanu;

15) ģeotelpiskā informācija par sauszemes, jūras, gaisa un cauruļvadu transporta infrastruktūru un satiksmes mezgliem;

16) inženierkomunikāciju ģeotelpiskā informācija.

 

18.pants. Vietvārdu (toponīmu) informācija

(1) Vietvārdu veidošanas, piešķiršanas, apstiprināšanas, uzkrāšanas, publiskošanas, izmantošanas, saglabāšanas un aizsardzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

          (2) Vietvārdu informāciju, kas nepieciešama ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības veikšanai, apkopo Vietvārdu datu bāzē. Vietvārdu datu bāzes pārzinis ir valsts aģentūra „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”.

 

19.pants. Ģeotelpisko datu kopās iekļauto ģeotelpisko objektu klasifikācija

(1) Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu sagatavošanai, uzturēšanai un izmantošanai izmanto vienotu nacionālo ģeotelpisko objektu klasifikācijas sistēmu.

(2) Vienotā nacionālā ģeotelpisko objektu klasifikācijas sistēmā ietver attiecīgo ģeotelpisko objektu kodu, nosaukumu un aprakstu.

(3) Vienoto nacionālo ģeotelpisko objektu klasifikācijas sistēmu izstrādā, apstiprina un ievieš atbilstoši kārtībai par vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas ieviešanu un lietošanu.

(4) Aizsardzības ministrija izstrādā, uztur vienotu nacionālo ģeotelpisko objektu klasifikācijas sistēmu un koordinē tās ieviešanu un lietošanu.

(5) Vienota ģeotelpisko objektu klasifikācijas sistēma nodrošina sadarbspēju ar Eiropas Kopienas telpiskās informācijas infrastruktūras vienoto telpisko objektu identifikācijas sistēmu.

 

20.pants. Ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana un atjaunināšana

(1) Ģeotelpiskās informācijas pamatdatus iegūst, sagatavo un atjaunina atbilstoši likumā un normatīvajos aktos noteiktajām aktualizācijas prasībām.

(2) Likumā noteiktajā kārtībā sagatavotus ģeotelpiskās informācijas pamatdatus izmanto nozaru ģeotelpisko datu kopu sagatavošanai un atjaunināšanai.

(3) Ģeotelpiskās datu kopas turētājs ir atbildīgs par ģeotelpiskās informācijas atjaunināšanu atbilstoši pieejamiem visaktuālākajiem ģeotelpiskās informācijas pamatdatiem.

(4) Nozares vajadzībām nepieciešamo tematisko karšu un datu kopu iegūšanu, sagatavošanu un atjaunināšanu veic, ņemot vērā attiecīgās nozares speciālajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

(5) Ģeotelpiskajai informācijai, ko sagatavo pēc iestādes pieprasījuma, lai nodrošinātu iestādes funkciju un uzdevumu izpildi, jāatbilst likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām ģeotelpiskās informācijas aprites prasībām.

 

21.pants. Metadati

(1) Ģeotelpiskās datu kopas turētājs nodrošina attiecīgās ģeotelpiskās informācijas metadatu veidošanu un to pastāvīgu atjaunināšanu.

(2) Ministru kabinets nosaka ģeotelpisko datu kopu metadatu obligāto saturu.

 

II nodaļa

Ģeodēzisko darbu veicēju sertificēšana

 

22.pants. Ģeodēzisko darbu veicēju sertificēšana

(1) Ģeodēziskos darbus veic sertificētas personas, kuru civiltiesiskā atbildība par profesionālo darbību ir apdrošināta.

(2) Sertifikātu ģeodēzisko darbu veicējam izsniedz Latvijas Nacionālā akreditācijas birojā akreditēta sertificēšanas institūcija.

(3) Par sertifikāta saņemšanu vai tā darbības termiņa pagarināšanu sertificētā persona maksā valsts nodevu.

 

23.pants. Sertifikāta ģeodēzisko darbu veikšanai izsniegšana, reģistrēšana un sertificēto personu darbības uzraudzība

(1) Informāciju par sertificētiem ģeodēzisko darbu veicējiem iekļauj Ģeodēzisko darbu, zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas sertificēto personu reģistrā. Ģeodēzisko darbu, zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas sertificēto personu reģistru uztur Valsts zemes dienests.

(2) Sertifikāta iedalījumu, izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

 

III nodaļa

Ģeotelpiskās informācijas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanas vispārīgie noteikumi

 

24.pants. Ģeotelpiskās informācijas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšana

(1) Ģeotelpiskās datu kopas turētājs nodrošina informācijas sniegšanu ar ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras starpniecību atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai.

(2) Ģeotelpiskās informācijas turētājs ģeotelpisko informāciju, kā arī ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus sniedz, pamatojoties uz iestādes, juridiskas vai fiziskas personas pieprasījumu atbilstoši Iesniegumu likumā un Informācijas atklātības likumā noteiktajai kārtībai, kādā pieprasāma iestādes rīcībā esoša informācija.

(3) Ģeotelpiskās informācijas turētājs ar ģeotelpiskās informācijas vai ģeotelpiskās informācijas pakalpojuma pieprasītāju var vienoties par pastāvīgu sadarbību tā rīcībā esošās ģeotelpiskās informācijas sniegšanā.

 

25.pants. Ģeotelpiskās informācijas turētāju un ģeotelpisko datu kopu turētāju autortiesību aizsardzība

(1) Autora tiesību uz ģeotelpiskās informācijas datu bāzi vai tajā ietvertajiem aizsargātiem darbiem un datu bāzes veidotāja tiesību (sui generis) piederību nosaka atbilstoši Autortiesību likumam.

(2) Ģeotelpiskās datu kopas izmantotāji ģeotelpiskās datu kopas atkalizmantošanai saņem licenci vai noslēdz licences līgumu ar attiecīgās ģeotelpiskās datu kopas turētāju. Licences vai licences līguma noteikumi var būt iekļauti citos līgumos starp ģeotelpiskās datu kopas turētāju un izmantotāju. Šajā licencē vai licences līgumā nedrīkst:

1) diskriminēt ģeotelpiskās datu kopas izmantotājus;

2) ietvert tādus ierobežojumus, kas ir pretrunā šā likuma 27.panta trešajai un ceturtajai daļai;

3) ierobežot konkurenci.

(3) Ģeotelpiskās datu kopas izmantotāji ģeotelpiskās datu kopas kopīgai izmantošanai noslēdz sadarbības līgumu ar attiecīgās ģeotelpiskās datu kopas turētāju vai noslēdz starpresoru vienošanos. Sadarbības līgumā vai starpresoru vienošanās ietver noteikumus ģeotelpiskās datu kopas izmantošanai. Šajos noteikumos nedrīkst:

1) diskriminēt ģeotelpiskās datu kopas izmantotājus;

2) ietvert tādus ierobežojumus, kas ir pretrunā šā likuma 27.panta trešajai un ceturtajai daļai.

(4) Ja, pildot valsts pārvaldes funkcijas, izmanto ģeotelpiskās informācijas datu bāzi un autora tiesības uz šo datu bāzi vai uz tajā ietvertajiem aizsargātiem darbiem vai datu bāzes veidotāja tiesības ir trešai personai, tad pieeju citām personām tādai ģeotelpiskās informācijas datu bāzei sniedz, ievērojot šīs datu bāzes izmantošanas noteikumus.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētie datu bāzes izmantošanas noteikumi nevar ierobežot ģeotelpiskās informācijas datu bāzes izmantotājiem tiem noteikto valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildi pilnā apmērā.

(6) Ģeotelpisko datu kopu izmantotāji, kas ir iesaistīti katastrofu pārvaldīšanā, glābšanas darbos vai ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā, nodrošina savlaicīgu ģeotelpiskās datu kopas turētāja rakstisku datu bāzes izmantošanas atļauju kādā no šā panta otrajā un trešajā daļā minētajiem veidiem par attiecīgas ģeotelpiskās datu kopas izmantošanu pēc pieprasījuma katastrofu gadījumos, pastāvot katastrofas draudiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanas gadījumā.

(7) Ģeotelpiskās datu kopas turētajam jānodrošina brīvi pieejama informācija par attiecīgās ģeotelpiskās datu kopas kopīgas izmantošanas un atkalizmantošanas noteikumiem. Ģeotelpiskās datu kopas izmantošanas noteikumu obligāto saturu un atļaujas saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

26.pants. Maksa par ģeotelpiskās informācijas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu

(1) Metadati pieejami bez maksas.

(2) Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanu, sagatavošanu un uzturēšanu valsts pārvaldes vajadzībām nodrošina no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) Ģeotelpiskās datu kopas turētājs nodrošina ģeotelpiskās informācijas pamatdatu sniegšanu atbilstoši piešķirtā valsts vai pašvaldību budžeta finansējuma apmēram.

(4) Ģeotelpiskai informācijai un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumam valsts pārvaldes vajadzībām, tai skaitā ģeotelpiskās informācijas pamatdatiem, kuru iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai finansējums nav nodrošināts no iestādei piešķirtā valsts budžeta, tiek noteikta maksa saskaņā ar attiecīgās ģeotelpiskās datu kopas turētāja publisko maksas pakalpojumu cenrādi.

(5) Sniedzot ziņojumu vides jomā Eiropas Kopienas iestādēm un struktūrām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ģeotelpisko informāciju nodod bez maksas.

(6) Kā izņēmums Informācijas atklātības likumā paredzētajiem informācijas atkalizmantošanas nosacījumiem maksa par ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošanu nepārsniedz savākšanas, izgatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas izmaksas.

(7) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē kārtību, kādā veicama samaksa par augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas (mēroga noteiktība 1:500 un lielāka) sagatavošanu un izsniegšanu.

 

27. pants. Ģeotelpiskajās informācijas sniegšanai noteiktie ierobežojumi

(1) Ģeotelpiskās informācijas turētājam nav pienākums radīt jaunu ģeotelpisko informāciju vai pielāgot jau esošo informāciju, lai izpildītu atkalizmantošanas pieprasījumu.

(2) Ģeotelpiskās informācijas turētājs var neizpildīt atkalizmantošanas pieprasījumu, ja tas saistīts ar nesamērīgu resursu patēriņu, kas pārsniedz vienkāršu informācijas apstrādi.

(3) Ģeotelpisko datu kopu turētāji var ierobežot sabiedrības piekļuvi ģeotelpisko datu kopām, izmantojot šī likuma 28.panta otrajā daļā minētos pakalpojumus, ja šāda piekļuve negatīvi ietekmē starptautiskās attiecības, sabiedrības drošību vai valsts aizsardzību.

(4) Ģeotelpisko datu kopu turētāji var ierobežot sabiedrības piekļuvi ģeotelpisko datu kopām, izmantojot šī likuma 28.panta otrās daļas otrajā, trešajā, ceturtajā vai piektajā punktā minētos pakalpojumus, ja šāda piekļuve negatīvi ietekmē:

1) valsts vai pašvaldību iestāžu darbības konfidencialitāti, ko paredz normatīvie akti;

2) tiesas darbību, iespēju ikvienai personai saņemt taisnīgu tiesu vai arī iespēju valsts iestādei veikt krimināltiesisku vai disciplināru izmeklēšanu;

3) konfidencialitāti, attiecībā uz komercinformāciju vai informāciju rūpniecības jomā, kas ir paredzēta normatīvajos aktos vai Eiropas Kopienas tiesību aktos, lai aizsargātu likumīgas ekonomiskās intereses, tostarp sabiedrības intereses par statistiskās konfidencialitātes un nodokļu slepenības saglabāšanu;

4) intelektuālā īpašuma tiesības;

5) ar fizisku personu saistītu datu konfidencialitāti, ja attiecīgā fiziskā persona nav piekritusi izpaust informāciju sabiedrībai;

6) tādas personas intereses vai aizsardzību, kura brīvprātīgi piegādājusi prasīto ģeotelpisko informāciju, bez obligāta pienākuma to darīt vai nepastāvot iespējai, ka tiks uzlikts obligāts pienākums to darīt, ja vien šī persona nav piekritusi šādas ģeotelpiskās informācijas nodošanai atklātībā;

7) vides aizsardzību, uz ko attiecas tāda ģeotelpiskā informācija, piemēram, retu sugu atrašanās vietas.

(5) Iemeslus šī likuma 27.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajai piekļuves ierobežošanai skaidro atsevišķi un ierobežojoši, katrā konkrētā gadījumā ņemot vērā sabiedrības intereses, kuru labā nodrošina piekļuvi. Katrā konkrētā gadījumā izvērtē sabiedrības intereses, kuru labā veic šādu piekļuvi, salīdzinot tās ar interesēm, saistībā ar kurām piekļuvi ierobežo vai tai piemēro nosacījumus.

(6) Ģeotelpisko datu kopu turētāji nedrīkst, pamatojoties uz šī likuma 27.panta ceturtās daļas pirmo, trešo, piekto, sesto un septīto punktu, ierobežot piekļuvi informācijai par emisiju vidē.

(7) Ģeotelpisko informāciju, kas ietver fizisko personu datus, apstrādā, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības jomas normatīvos aktus.

(8) Ģeotelpisko datu kopu turētāji, ierobežojot sabiedrības piekļuvi datiem, sniedz motivētu atbildi, norādot konkrētus apstākļus un apsvērumus, kas liedz izsniegt informāciju.

 

IV nodaļa

Ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras izveidošana un darbība

 

28.pants. Ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra un valsts vienotais ģeoportāls

(1) Ģeotelpiskās informācijas kopīgai izmantošanai starp iestādēm un ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošanai elektroniskā formā izveido ģeotelpiskās informācijas infrastruktūru.

(2) Lai nodrošinātu ģeotelpiskās informācijas infrastruktūrā ietverto ģeotelpisko datu kopu un to metadatu pieejamību lietotājiem, izveido valsts vienotu ģeoportālu. Ģeoportālā nodrošina vismaz šādus ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus:

1) meklēšanas pakalpojumi, kas, par pamatu ņemot attiecīgo metadatu saturu, nodrošina pieejamo ģeotelpisko datu kopu meklēšanu un metadatu satura parādīšanu;

2) skatīšanās pakalpojumi, kas ļauj vismaz attēlot, pārvietot skatu, pietuvināt un attālināt skatu, panoramēt vai pārklāt skatāmās ģeotelpiskās datu kopas, kā arī attēlot pieņemtos ģeotelpisko datu kopu apzīmējumus un jebkādu ar tiem saistīto metadatu saturu;

3) lejupielādes pakalpojumi, kas ļauj lejupielādēt pilnu ģeotelpisko datu kopu vai tās daļu kopijas, un, ja iespējams, piekļūt tai nepastarpināti;

4) transformēšanas pakalpojumi, kas ļauj transformēt ģeotelpiskās datu kopas, lai panāktu to nepieciešamo sadarbspēju;

5) pakalpojumi, kas ļauj nepastarpināti izmantot ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus informācijas sistēmās.

(3) Ģeoportāla pārzinis ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Tās funkcijas un uzdevumus, ģeoportālā ietveramās ģeotelpisko datu kopas, metadatus, kā arī prasības un pienākumus ģeotelpisko datu kopu turētājiem, lai nodrošinātu ģeotelpisko datu kopu un to metadatu pieejamību ģeoportālā un izmantošanu, kā arī ģeoportālā ietvertās ģeotelpiskās informācijas izmantošanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.

(4) Ģeotelpiskās informācijas infrastruktūrā ietvertās informācijas kopīgu izmantošanu un atkalizmantošanu nosaka, ievērojot likuma III. nodaļā noteiktos ģeotelpiskās informācijas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanas vispārīgos noteikumus un piemērojot izņēmumus Informācijas atklātības likumā paredzētajiem informācijas atkalizmantošanas nosacījumiem šādus noteikumus:

1) ģeotelpisko datu kopu meklēšana un skatīšanās ģeoportālā, neveicot to lejupielādi ir bez maksas;

2) maksu par ģeotelpisko datu kopu skatīšanos ģeoportālā, neveicot to lejupielādi, var pieprasīt ģeotelpiskās informācijas kopām, kuru uzturēšana nav pilnībā nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un kuru informācijas turētājam nepieciešams nodrošināt liela apjoma un biežu ģeotelpiskās informācijas atjaunināšanu;

3) ģeotelpisko datu kopu skatīšanās ģeoportālā, neveicot to lejupielādi, var būt ierobežota atkalizmantošanai komerciālos nolūkos.

 

29.pants. Ģeotelpiskās informācijas sniegšana Eiropas Kopienas ģeoportālam

(1) Ģeoportāla pārzinis nodrošina ģeoportālā ietverto ģeotelpisko datu kopu un to metadatu pieejamību Eiropas Kopienas ģeoportālam.

(2) Ģeoportāla pārzinis ievēro Eiropas Kopienas ģeoportālam noteiktās ģeotelpisko datu kopu un metadatu tehniskās specifikācijas un sadarbspējas prasības.

 

V nodaļa

Ģeotelpiskās informācijas aprites sevišķie noteikumi

 

30.pants. Ģeotelpiskās informācijas aprite ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas izsludināšanas gadījumā

(1) Gadījumos, kad izsludināts izņēmuma stāvoklis vai mobilizācija, ģeotelpisko informāciju pēc pieprasījuma bez maksas nodod Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un institūcijām, kas veic civilās aizsardzības plānos noteiktos uzdevumus.

(2) Katastrofas gadījumā vai ārkārtējās situācijas izsludināšanas gadījumā valsts vai pašvaldību institūcijas ģeotelpisko informāciju par teritoriju, kurā ir notikusi katastrofa vai izsludināta ārkārtējā situācija, saņem vai lejupielādē no vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla bez maksas.

 

31.pants. Latvijas Republikas valsts robežas demarkācija

(1) Ārlietu ministrija atbilstoši savām valsts pārvaldes funkcijām, uzdevumiem un kompetencei un Latvijas Republikai saistošajām starptautisko tiesību normām:

1) plāno un nodrošina pasākumus valsts robežas demarkācijai atbilstoši starpvalstu līgumos noteiktajam;

2) nodrošina parakstīto valsts robežas demarkācijas dokumentu oriģinālu glabāšanu un kopiju nosūtīšanu kompetentajām institūcijām.

(2) Latvijas Republikas valsts robežas demarkācijas darbu ietvaros valsts aģentūra „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” nodrošina starpvalstu līgumos noteikto Latvijas Republikas valsts robežas robežzīmju ģeodēzisko koordinātu noteikšanu un attēlošanu kartēs.

 

VI nodaļa

Pārejas noteikumi

 

1. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim izdod šā likuma 12.panta pirmajā daļā, 13.panta trešajā daļā, 13.panta piektās daļas ceturtajā punktā, 13.panta septītajā daļā, 13.panta astotajā daļā, 15.pantā, 18. panta pirmajā daļā, 21.panta otrajā daļā, 23.panta otrajā daļā un 26.panta septītajā daļā minētos noteikumus.

2. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2010.gada 15.maijam izdod šā likuma 25.panta septītajā daļā un 28.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim ir piemērojami šādi normatīvie akti:

1) Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmums Nr. 172, “Par kartogrāfisko materiālu izdošanas kārtību”, Valdības ziņotājs, 1991.gads, Nr.43;

2) Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmums Nr. 213, “Par pāreju uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu”, Augstākā Padome Ministru Padome, 1992.gads, Nr.27;

3) Latvijas Republikas Ministru Padomes Lēmums Nr. 484 “Par Nolikumu par valsts ģeodēzisko atbalsta punktu ierīkošanas, uzraudzības un aizsardzības kārtību”, Augstākā Padome Ministru Padome, 1992.gads, Nr.75;

4) Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 2. jūlija lēmums Nr. 254, „Par dzelzceļa staciju, ostu, lidostu un fiziskās ģeogrāfijas objektu nosaukumu piešķiršanu un pārdēvēšanu”;

5) Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 6. jūnija lēmums „Par fiziskās ģeogrāfijas un citu objektu nosaukumu piešķiršanas un pārdēvēšanas kārtību”.

4. Līdz 2007.gada 31.decembrim izsniegtās licences kartogrāfisko darbu veikšanai zaudē spēku šī likuma spēkā stāšanās dienā. Līdz 2007.gada 31.decembrim izsniegtās licences ģeodēzisko darbu veikšanai ir spēkā līdz licencē norādītajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim.

5. Šā likuma 9.panta trešā daļa stājas spēkā pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

6. Šā likuma 25.panta otrā, trešā, ceturtā, piektā, sestā un septītā daļa stājas spēkā 2010.gada 15.maijā. Šā likuma 25.pantā noteiktās normas uz teritorijas plānojumu izstrādes procesu tiek attiecinātas no 2014. gada 1.janvāra. Līdz 2010.gada 15.maijam noslēgtie līgumi par datu bāzes izmantošanu, ja tie nav pretrunā ar šā likuma 25.panta prasībām, ir spēkā līdz attiecīgajā līgumā norādītajam termiņam.

7. Šā likuma 28.panta pirmā un otrā daļa stājas spēkā 2010.gada 15.maijā.

8. Šā likuma 13. panta piektās daļas 2. punkts un sestās daļas 1. punkts stājas spēkā pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas likumā Par pašvaldībām.

9. Šā likuma 13. panta sestās daļas 3. punktā noteiktais deleģējums tiek noteikts Valsts zemes dienestam, ja pašvaldība sešus mēnešus pēc pārejas noteikumu 8. punktā minētiem grozījumiem likumā Par pašvaldībām nenodrošina šā likuma 13. panta sestajā daļā noteiktās darbības.

10. Šā likuma 9.panta trešā daļa stājas spēkā pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 14.marta Direktīvas 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra Direktīvas 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 28.janvāra Direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes direktīvas 90/313/EEK atcelšanu.

 

 

Aizsardzības ministrs

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs

Juridiskā

dienesta

vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

I.Lieģis

J.Sārts

R.Raudzeps

I.Kalna

D.Giluce

 

 

18.05.2009 15:08

5154

D.Giluce,

67335184, fakss: 67212307

Dina.Giluce@mod.gov.lv

H.Baranovs

67064204, fakss: 67064209

Harijs.Baranovs@lgia.gov.lv

O.Kreilis

67335095, fakss: 67212307

Oskars.Kreilis@mod.gov.lv

Likumprojekta

„Ģeotelpiskās informācijas likuma”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra rīkojuma Nr.718 „Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju” 6.1.apakšpunkts paredz Aizsardzības ministrijai izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā apstiprināšanai ģeodēzijas un kartogrāfijas (ģeotelpiskās informācijas) likumprojektu.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Kopš 2000.gada ir izstrādāti vairāki likum­projektu varianti, no kuriem pēdējais tika atsaukts īsi pirms Valsts zemes dienesta reorganizācijas 2005.gada beigās. 12 gadu laikā kopš zemes reformas sākuma un Valsts zemes dienesta izveidošanas, kad ģeodēzijas un kartogrāfijas funkcijas nonāca Valsts zemes dienesta pārziņā, šīm nozarēm vēl arvien faktiski nav valsts regulējuma. Vairāk nekā 10 gadu laikā ir izdoti normatīvie akti (galvenokārt iekšējie), kuri nav saistoši ārpus Valsts zemes dienesta, izņemot grozījumus Valsts zemes dienesta likumā un Nekustamā īpašuma kadastra likumā, kuri tika pieņemti, pabeidzot Valsts zemes dienesta reorganizāciju.

Lai uzlabotu situāciju un novērstu neapmierinošo un mūsdienu tehnoloģiju iespējām neatbilstošo stāvokli ģeotelpiskās informācijas jomā, nepieciešams izstrādāt visām iesaistītajām institūcijām saistošus normatīvos aktus, standartizēt ģeotelpisko datu iegūšanas, apstrādes un apmaiņas procesus, izstrādāt saprotamus informācijas izplatīšanas nosacījumus, kā arī nodrošināt ģeotelpisko datu izplatīšanu un uzlabot nozares vadību un koordināciju.

Informācijas tehnoloģiju attīstība ir ļoti ievērojami izmainījusi darba izpildes metodes ģeodēzijas un kartogrāfijas nozarē, salīdzinot ar iepriekšējo dekādi ‑ ievērojami pilnveidotas un praksē plaši pielietotas ģeotelpiskās informācijas elektroniskas ieguves, apstrādes un pārraides iespējas. Strauji ir pieaudzis pieprasījums pēc ģeodēziskiem un kartogrāfiskiem datiem elektroniskā formā. Šādos apstākļos ģeotelpiskā informācija iegūst arvien lielāku lomu elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības kontekstā. Sekojot pēdējām tendencēm ģeotelpiskās informācijas apstrādē un pārvaldē, Eiropas Parlaments un Padome 2007.gada 14.martā pieņēma direktīvu 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE). Arī Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā kā viens no uzdevumiem tika minēts ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras izveide, kas kalpotu par juridisku, tehnisku un administratīvu ietvaru ģeodēzijas un kartogrāfijas problēmu risināšanai. Likums ietver normas, ar kurām Latvijas Republikas normatīvajos aktos tiks pārņemtas direktīvas 2007/2/EK prasības.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 Ģeotelpiskās informācijas likuma (turpmāk - likuma) mērķis ir izveidot teorētisko un tiesisko pamatu un noteikt vadlīnijas, lai radītu iespējas saskaņot un nodrošināt dažādu institūciju vajadzības pēc ģeotelpiskās informācijas, ekonomēt valsts līdzekļus un resursus, nodrošinot dažādu nozaru ģeotelpiskās informācijas kopīgu izmantošanu, ģeotelpiskās informācijas un pakalpojumu plašu pieejamību un lietošanas efektivitāti kā valsts, tā privātajā sektorā.

Likums nodrošina vispārējās prasības ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas nozarē, neskarot tiesisko regulējumu, kas jau ir izveidots citos normatīvos aktos saistībā ar šo nozari, piemēram, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, likumā Par aviāciju, Vides aizsardzības likumā, Valsts informācijas sistēmu likumā, Aizsargjoslu likumā u.c.

Likumā ir noteiktas:

·    nozīmīgāko ģeotelpiskās informācijas ražotāju un lietotāju tiesības un pienākumi, kas pamatojas uz attiecīgo ministriju un atsevišķu padotības iestāžu, nolikumiem;

·    vispārīgākās prasības ģeotelpiskās informācijas iegūšanai, sagatavošanai, apstrādei un uzturēšanai, nosakot Latvijas Republikā sertificējamās ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības un šīs sertificēšanas kārtību, nosakot prasības un matemātisko pamatu ģeodēziskajai atbalsta sistēmai;

·    galvenās prasības ģeotelpiskās informācijas un pakalpojumu sniegšanas kārtībai, paredzot tiesisko regulējumu ģeotelpiskās informācijas autortiesību aizsardzībai, samaksai par ģeotelpiskās informācijas lietošanu un pakalpojumu saņemšanu, ierobežojumiem ģeotelpiskās informācijas sniegšanā;

·    ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras izveidošanas un darbības kārtību, paredzot prasības ģeotelpisko datu kopu turētājiem, minimālās prasības vienotā ģeotelpiskās informācijas portālā sniegtajiem pakalpojumiem, sadarbības nosacījumus starp ģeotelpisko datu kopu turētājiem pārzinim ar mērķi nodrošināt sadarbspējīgu datu kopu un pakalpojumu pieejamību ģeoportālā;

·    vispārīgās prasības ģeotelpiskās informācijas apritei ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā;

·    atbildības un pienākumi saistībā ar Latvijas Republikas ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras integrēšanu Eiropas Kopienas ģeotelpiskās informācijas infrastruktūrā kā to paredz direktīva 2007/2/EK:

a)   noteikta atbildība Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam), nodrošinot valsts vienotā ģeoportāla izstrādes un uzturēšanas pārvaldību un tā sadarbspēju ar Eiropas Kopienas ģeoportālu;

b)  noteikta ministriju atbildību, nodrošinot attiecīgās nozares ģeotelpisko datu kopu un to metadatu iegūšanu, sagatavošanu, aktualizēšanu un pieejamību valsts vienotajā ģeoportālā;

c)  noteikta Aizsardzības ministrijas (AiM) un Vides ministrijas (VidM) atbildība, lai nodrošinātu Latvijas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienības institūcijās (AiM pārstāvniecību INSPIRE Komitejā, VidM pārstāvniecību Eiropas Padomes Vides jautājumu darba grupā un Vides Padomē);

d)  noteikta Ministriju atbildība, nodrošinot informācijas sniegšana Eiropas Komisijai.

 

4. Cita informācija

 

 

Šobrīd pastāv virkne problēmu, kas neļauj efektīvi izmantot visu ģeotelpiskās informācijas potenciālu valsts iestādēm un privātajam sektoram savu uzdevumu veikšanai, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu sniegšanai:

1)  valstī ir nepilnīgi ģeotelpiskie pamatdati vai arī tiem ir nepietiekama kvalitāte kā rezultātā valsts iestādes un pašvaldības pašas cenšas tos veidot vai pasūtīt privātajam sektoram, bet dara to nekoordinēti, pieļaujot atkārtotu valsts līdzekļu tērēšanu viena un tā paša uzdevuma izpildei;

2)     ģeotelpisko datu iegūšana un apstrāde notiek izolēti dažādās institūcijās specifisku un šauru uzdevumu veikšanai, kā rezultātā iegūtie dati bez pielāgošanas nav izmantojami plašam lietotāju lokam, kā arī bieži trūkst koordinācijas un pietiekami ietekmīgas koordinējošās struktūras;

3)     datu apstrādē netiek izmantoti vienoti standarti un specifikācijas, kas būtu adaptēti valsts apstākļiem, kā rezultātā izveidotie dati nav sadarbspējīgi;

4)     ģeotelpiskās informācijas apmaiņa starp valsts iestādēm, privāto sektoru un sabiedrības indivīdiem notiek nepietiekama tiesiskā regulējuma apstākļos, jo nav skaidri un viennozīmīgi noteikti datu turētāju un lietotāju pienākumi un atbildība, kas regulētu datu turētāju intelektuālā īpašuma aizsardzību, datu izmantošanas licences nosacījumus, samaksas apmērus par datu izmantošanu;

5)     augsti kvalificēta personāla trūkums visās ar ģeotelpisko informāciju saistītajās nozarēs – t.sk. arī, fotogrammetrijā kartogrāfijā, kā arī informācijas tehnoloģijās. Īpaši kritiska situācija ir, ja nepieciešami speciālisti – vadītāji minētajās nozarēs. Asi ir izjūtams arī augsti kvalificētu karšu redaktoru un metodikas ekspertu trūkums visās ģeotelpiskās informācijas jomās.

Likums kalpos kā juridisks pamats visu iepriekš minēto problēmu risināšanai.

 

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums paredz pārejas periodu līdz 2012.gada 31.decembrim, līdz kuram tiks sagatavoti jauno administratīvo teritoriju robežu apraksti. Līdz tam laikam netiek paredzēta pilna šī likuma 6.pantā minēto uzdevumu izpilde no vietējo pašvaldību puses. Precizējot likuma par pašvaldībām redakciju, jāiekļauj šī likuma 6.pantā minētie uzdevumi ar attiecīgu finansējumu.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Kvalitatīva lēmumu pieņemšana šodien daudzās nozarēs pamatojas uz ģeotelpisko informāciju. Ir gadījumi, kad bez ģeotelpiskās informācijas lēmumu pieņemt nav iespējams. Attīstītajās pasaules valstīs pastāv pieņēmums, ka aptuveni 80% no pieejamās informācijas ir iespējams vizualizēt. Līdz ar to ģeotelpiskās informācijas ietekme uz citām nozarēm ir krietni lielāka, nekā sākotnēji šķiet. Latvijā normatīvo aktu skaits, kuriem ir saistība ar ģeotelpisko informāciju, ir ievērojams. Tomēr šajos normatīvajos aktos noteikto funkciju risināšanu traucē ģeodēzijas un kartogrāfijas likuma neesamība.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Pateicoties informācijas tehnoloģiju attīstībai un ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS) kā vairāku elementu - koordinātu jeb atrašanās vietas telpā (uz Zemes), objektu grafiskā attēlojuma un IT sniegto informācijas analītisko iespēju – apvienojumam, būtiski ir palielinājusies ģeodēzijas un kartogrāfijas kā nozares ietekme, kas ļaut efektīvāk izmantot ģeotelpiskos datus ražošanai un kvalitatīvu gala produktu sagatavošanai. Ģeotelpiskie dati tiks sagatavoti pēc vienotiem standartiem un kritērijiem, kas ievērojami uzlabos to ticamību un pielietojamību dažādu nozaru speciālistu vajadzībām.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Tiks nodrošināta efektīva un saskaņota ģeotelpisko datu iegūšana un kopīga izmantošana starp valsts iestādēm, lai tiktu radītas daudzfunkcionālas ģeotelpisko datu kopas, ko var bez pielāgošanas vai ar minimālām izmaiņām izmantot dažādiem mērķiem, samazinot izdevumus ģeotelpisko datu iegūšanai un apstrādei.

 

Likumprojektā paredzētās ģeodēzisko darbu veicēju sertificēšanas rezultātā paaugstināsies sniegto ģeodēzisko pakalpojumu (darbu) kvalitāte, tiks radīta droša pakalpojumu saņemšanas vide un sargātas pasūtītāju intereses.

Latvijas Mērnieku biedrības (LMB) Sertificēšanas centrs (SC) 2008.gada 27.jūnijā ir saņēmis Latvijas nacionālā akreditācijas biroja apliecību ar Nr.S3-376 par fizisko personu sertificēšanu un publicējusi to savā mājas lapā (www.lmb.lv). Ekonomikas ministrija ar 2008.gada 18.jūlija publikāciju Latvijas Vēstnesī ir pilnvarojusi LMB SC veikt sertifikāciju reglamentētajās jomās. LMB SC šobrīd veic sertifikāciju sekojošās jomās:

1.       Zemes ierīkotājs (reglamentēts)

2.       Zemes kadastrālais uzmērītājs (reglamentēts)

3.       Topogrāfs (nereglamentēts)

4.       Būvdarbu ģeodēzists - Inženierģeodēzists (nereglamentēts)

5.       Ģeodēzists pamatdarbos (nereglamentēts

LMB SC varētu paplašināt savas sertifikācijas jomas ar likumprojektā paredzētajiem darbiem - ģeodēziskiem darbiem un topogrāfisko uzmērīšanu un izpilduzmērījumu veikšanu.

 

Komersantiem un pašnodarbinātajām personām ar šo likumprojekta normu būtu sekojošs administratīvais slogs:

1) izdevumi pieteikuma veidlapas sagatavošanai un iesniegšanai LMB SC, kurai pievienoti šādi dokumenti:

1.         Pases kopija (uzrādot oriģinālu)

2.         Profesionālo vai akadēmisko izglītību apliecinošo dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālu)

3.         Profesionālās darbības apraksts (CV - ar norādītiem darba veidiem un pienākumiem )

4.         Darba pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, piemēram, darbu saraksts, darba līgums (izziņa no darba devēja, darbu kopijas ar izpildītāja parakstu)

5.         Divas fotogrāfijas (3 x 4 cm)

6.         Papildus materiāli (apliecības par profesionālo kursu beigšanu un tml.)

2) sagatavošanās eksāmeniem un eksāmena kārtošana;

3) valsts nodeva par sertifikāta izsniegšanu (Ls 5);

4) sertifikācijas izmaksas vienai jomai pēc LMB SC cenrāža (Ls 500 bez pievienotās vērtības nodokļa).

 

 

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Ieviešot likumu pakāpeniski tiks sakārtota normatīvie dokumenti ģeodēzijas un kartogrāfijas joma, t.i. speciālo tehnisko noteikumu, instrukciju un valsts ģeodēziskās sistēmas aprakstošās informācijas izstrāde, ieviešot vienotu kārtību un nosakot vienotu metodiku ģeodēzisko punktu ierīkošanai, uzturēšanai un pārraudzībai.

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 Nav attiecināms

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 Ietekme uz vidi būs pozitīva, jo izveidojot ģeotelpiskās  informācijas infrastruktūru un ģeoportālu, atbildīgajām iestādēm un citām institūcijām būs lielāka iespēja  piekļūt dažādu datu kopām, tās izmantot un nākotnē arī integrēt. Līdz ar to, informācijas pieejamība un savlaicīga analīze dos pozitīvu efektu – nodrošinās informāciju vides politikas plānošanai un izpildei.

7. Cita ietekme

 Ieviešot šo likumprojektu, tā ietekme būs jūtama visās nozarēs un jomās, kuru darbībā ir nepieciešama ģeodēziskā informācija, kartogrāfiskie dati, kā arī tie ir pamatā dažādu grafisku datu bāzu veidošanā. Respektīvi, šim likumprojektam ir horizontāla ietekme uz dažādām tautsaimniecības nozarēm.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2009. gads

Turpmākie trīs gadi

2010

2011

2012

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

3462,523 

 0

 0

 0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

 

 3462,523

 

0

 

0

 

0

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

 

Nav attiecināms

 

0

 

0

 

0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

Kopējie papildus izdevumi un iespējamie ieguvumi Latvijā, ieviešot telpiskās informācijas infrastruktūru, nav apzināti atsevišķā pētījumā. Tiek izmantoti COM(2004) 516 gala dokumenta “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai ar kuru izveido telpiskās informācijas infrastruktūru Kopienā (INSPIRE)” dati, kuros ietverts telpiskās informācijas infrastruktūras izveides ietekmes novērtējums Kopienā kopumā, kas sagatavots ievērojot Eiropas Komisijas integrēto ietekmes novērtēšanas procedūru.

Nepieciešamie izdevumi, lai īstenotu priekšlikumā par labāko atzīto ES ietvardirektīvas modeli, lielā apjomā ietvers valsts pārvaldes modernizēšanas un efektivitātes celšanas izdevumus un ir novērtēti vidēji 3.6‑5.4 miljoni € (2.5‑3.8 miljoni Ls) gadā katrai ES25 dalībvalstī. Tas sastādītu tikai 1% no kopējiem izdevumiem ģeotelpiskās informācijas jomā.

 

Telpiskās informācijas infrastruktūras ieguvumi Kopienā ietver vides ieguvumus, plašākus sociālos ieguvumus un privātā sektora ieguvumus. COM(2004) 516 gala dokumentā kvantificēti ir tikai vides ieguvumi, kas vidēji katrā ES25 dalībvalstī novērtēti 27‑42 miljoni € (19‑29.5 miljoni Ls) gadā. Ievērojot, ka šie elementi attēlo tikai daļu no kopējiem ieguvumiem, gala slēdziens ir tāds, ka ieguvumi ievērojami pārsniedz nepieciešamos izdevumus.

 

COM(2004) 516 gala dokumentā ietvertais novērtējums balstās uz pieņēmumu, ka ģeotelpiskās informācijas eksperta, kas nodarbojas ar ģeotelpiskās informācijas ieguvi un apstrādi, vienas pilnas slodzes darba vietas izmaksas ir no 50 000 € līdz 100 000 € gadā (35 000 Ls līdz 70 000 Ls gadā), kas ir samērojamas ar šī brīža Latvijas IT firmu viena cilvēkmēneša izmaksām (3 000 Ls līdz 5 000 Ls).

 

6. Cita informācija 

 

 Likumprojekta izpildi Aizsardzības ministrija 2009.gadā un turpmākajos gados nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem no programmas 28.00.00 „Ģeodēzija un kartogrāfija” . Likumprojekta izpildei papildus finansiālie līdzekļi nav nepieciešami.

Likumprojektā minētās nozaru ministrijas 2009.gadā un turpmākajos gados nodrošinās savu funkciju izpildi, kuru rezultātā tiek radīta ģeotelpiskā informācija, atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem attiecīgajās budžeta programmās.

 

Finanšu līdzekļi vienotā valsts ģeotelpiskās informācijas portāla (ģeoportāla) izveidei, tā sasaistei ar nozaru ĢIS un nozaru ģeotelpisko datu kopu pieejamības nodrošināšanai ģeoportālā ir plānoti, piesaistot Eiropas Struktūrfondus un ievērojot Ministru kabineta 21.07.2008 noteikumus Nr.576 „Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitāti "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība"”, Ministru kabineta 07.10.2008 rīkojumu Nr.584 „Par elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības prioritāro projektu sarakstu” un Ministru kabineta 31.03.2009 protokollēmuma (prot. Nr.22 50.§) par „Informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitātēm, kuru īstenošana papildus izvērtējama saistībā ar ekonomisko situāciju valstī” 6.punktu. Plānoti šādi četri saistīti projekti, kas jau līdz 2009.gada februārim ir iesniegti vērtēšanai atbildīgajā iestādē:

1) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta) projekts „Vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla izveidošana un nozaru ĢIS sasaiste ar portālu” un šī projekta sadarbības partneru projekti:

2) Valsts zemes dienesta projekts „Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveide”

3) Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras projekts „Valsts ģeotelpisko pamatdatu informācijas infrastruktūras izveide”

4) Valsts reģionālās attīstības aģentūras projekts „Pašvaldību teritorijas plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēma - 1.kārta”.

 

 

Projekts: „Vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla izveidošana un nozaru ĢIS sasaiste ar portālu”

Gads

Kopējās izmaksas
(tūkst. Ls)

Neattieci-nāmās izmaksas
(tūkst. Ls)

Attiecināmās izmaksas

Kopā
(tūkst. Ls)

t.sk. ERAF
(tūkst. Ls)

t.sk valsts budžeta finansējums
(tūkst. Ls)

2009

946.996

49.202

897.794

763.125

134.669

2010

862.908

49.075

813.833

691.758

122.075

2011

339.919

37.100

302.819

257.396

45.423

2012

-

-

-

-

-

 

 

Projekts: „Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveide”

Gads

Kopējās izmaksas
(tūkst. Ls)

Neattieci-nāmās izmaksas
(tūkst. Ls)

Attiecināmās izmaksas

Kopā
(tūkst. Ls)

t.sk. ERAF
(tūkst. Ls)

t.sk valsts budžeta finansējums
(tūkst. Ls)

2009

140.000

0.000

140.000

119.000

21.000

2010

1020.000

82.500

937.500

796.875

140.625

2011

1310.500

87.500

1223.000

1039.550

183.450

2012

-

-

-

-

-

 

 

Projekts: „Valsts ģeotelpisko pamatdatu informācijas infrastruktūras izveide”

Gads

Kopējās izmaksas
(tūkst. Ls)

Neattieci-nāmās izmaksas
(tūkst. Ls)

Attiecināmās izmaksas

Kopā
(tūkst. Ls)

t.sk. ERAF
(tūkst. Ls)

t.sk valsts budžeta finansējums
(tūkst. Ls)

2009

380.422

13.636

366.786

311.768

55.018

2010

546.753

28.182

518.571

440.786

77.786

2011

132.825

18.182

114.643

97.446

17.196

2012

-

-

-

-

-

 

 

 

Projekts: „Pašvaldību teritorijas plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēma - 1.kārta”

Gads

Kopējās izmaksas
(tūkst. Ls)

Neattieci-nāmās izmaksas
(tūkst. Ls)

Attiecināmās izmaksas

Kopā
(tūkst. Ls)

t.sk. ERAF
(tūkst. Ls)

t.sk valsts budžeta finansējums
(tūkst. Ls)

2009

1035.902

64.355

971.548

825.815

145.732

2010

690.602

42.903

647.698

550.544

97.155

2011

-

-

-

-

-

2012

-

-

-

-

-

 

Kopējās ar ģeoportāla izveidi un izmantošanu saistītās izmaksas plānotas*:

Gads

Kopējās izmaksas
(tūkst. Ls)

Neattieci-nāmās izmaksas
(tūkst. Ls)

Attiecināmās izmaksas

Kopā
(tūkst. Ls)

t.sk. ERAF
(tūkst. Ls)

t.sk valsts budžeta finansējums
(tūkst. Ls)

2009

2503.320

127.193

2376.127

2019.708

356.419

2010

3120.263

202.660

2917.603

2479.962

437.640

2011

1783.244

142.782

1640.462

1394.393

246.069

2012

-

-

-

-

-

* - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta) projekta izmaksas ir tieši saistāmas ar ģeoportāla izveidi. Valsts zemes dienesta, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Valsts reģionālās attīstības aģentūras projektu izmaksas ir netieši saistītas ar ģeoportāla izveidi, jo paredz pasākumus nozaru ministrijās, kas ir potenciāli lielākie datu devēji ģeoportālam, lai sagatavotu nozaru ģeotelpiskās datus kopas un praktiski sasaistītu attiecīgo nozaru ĢIS ar ģeoportālu un nodrošinātu nozaru ģeotelpisko datu kopu pieejamību ģeoportālā. Papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu nozaru ĢIS uzturēšanai 2012.gadā un turpmākajiem gadiem jāizskata vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

 

 

Ņemot vērā straujo IKP pieauguma samazinājumu, papildus izdevumi likumprojekta izpildei pašlaik netiek paredzēti.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Aizsardzības ministrija sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām vai atsevišķi izstrādā un ne vēlāk kā līdz 2010.gada 30.novembrim noteiktā kārtībā iesniedz MK apstiprināšanai šādus tiesību aktu projektus:

1) Ministru kabineta noteikumi par LKS-92, TKS-93 un 1977.gada Baltijas augstumu sistēmu parametriem un to piemērošanu;

2) Ministru kabineta noteikumi par ģeodēziskās atbalsta sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu;

3) Ministru kabineta noteikumi par vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanas, uzturēšanas un informācijas sniegšanas kārtību;

4) Ministru kabineta noteikumi par ģeodēzisko darbu rezultātu ekspertīzes kārtību;

5) Ministru kabineta noteikumi par vienoto nacionālo ģeotelpisko objektu klasificēšanas sistēmu (ievērojot Ministru kabineta noteikumus Nr.363 (26.05.2008) „Kārtība par vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas ieviešanu un lietošanu”);

6) Ministru kabineta noteikumi par ģeotelpisko datu kopu metadatu obligāto saturu;

7) Ministru kabineta noteikumi par sertifikāta iedalījumu, izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru (kā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.734 "Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā" ("LV", 177 (3753), 02.11.2007.)).

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts) sadarbībā ar ģeotelpisko datu kopu turētājiem izstrādā un ne vēlāk kā līdz 2009.gada 30.novembrim noteiktā kārtībā iesniedz MK apstiprināšanai Ministru kabineta noteikumus par ģeoportāla pārzini, tā funkcijām un uzdevumiem, ģeoportālā ietveramajām ģeotelpisko datu kopām, metadatiem, kā arī prasībām un pienākumiem ģeotelpisko datu kopu turētājiem, lai nodrošinātu ģeotelpisko datu kopu un to metadatu pieejamību ģeoportālā un izmantošanu, kā arī ģeoportālā ietvertās ģeotelpiskās informācijas izmantošanu, paredzot arī datu arhivēšanu un nodošanu valsts arhīvam atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

 

Aizsardzības ministrija sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām ne vēlāk kā līdz 2010.gada 15.aprīlim noteiktā kārtībā iesniedz MK apstiprināšanai Ministru kabineta noteikumus par ģeotelpiskās datu kopas izmantošanas atļaujas saņemšanas kārtību. Šādu standarta atļauju paredz arī Direktīva 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, tomēr Informācijas atklātības likumā šādas normas nav, tādēļ iekļauta ģeotelpiskās informācijas likumprojektā tikai attiecībā uz ģeotelpisko informāciju.

 

Tieslietu ministrija sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām izstrādā un ne vēlāk kā līdz 2010.gada 30.novembrim noteiktā kārtībā iesniedz MK apstiprināšanai Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas (mēroga noteiktība 1:500 un lielāka) specifikāciju un sagatavošanas metodiku.

 

Tieslietu ministrija izstrādā un ne vēlāk kā līdz 2010.gada 30.novembrim noteiktā kārtībā iesniedz MK apstiprināšanai Ministru kabineta noteikumus par augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas (mēroga noteiktība 1:500 un lielāka) centrālās datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu, tajā skaitā ietverot prasības par:

1) informācijas aprites kārtību starp pašvaldību un centrālo datubāzi;

2) datu bāzē iesniedzamiem datiem;

3) datu bāzes saturu, aktualizācijas un izplatīšanas kārtību.

 

Tieslietu ministrija izstrādā un ne vēlāk kā līdz 2010.gada 30.novembrim noteiktā kārtībā iesniedz MK apstiprināšanai Ministru kabineta noteikumus par vietvārdu veidošanas, piešķiršanas, apstiprināšanas, uzkrāšanas, publiskošanas, izmantošanas, saglabāšanas un aizsardzības kārtību

 

Tieslietu ministrija līdz 2010. gada 30. novembrim izstrādā noteiktā kārtībā iesniedz MK apstiprināšanai ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā veicama samaksa par augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas (mēroga noteiktība 1:500 un lielāka) sagatavošana un izsniegšana.

 

Jāizdara grozījumi likumā „Par pašvaldībām”.

Jāizdara grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumos Nr. 168. Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 „Inženierizpētes noteikumi būvniecībā”.

Jāizdara grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), lai papildinātu to ar sodiem par aprobežojumu neievērošanu aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem (aprobežojumi minēti AiM priekšlikumos Aizsargjoslu likuma grozījumiem) un lai paplašinātu sodus par ģeodēzisko punktu iznīcināšanu vai bojāšanu piemērošanas gadījumus (šobrīd APK 53.pantā noteikts sods par ģeodēzisko zīmju iznīcināšanu tikai pie ģeoloģisko darbu veikšanas).

 

Jāizdara grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Vēstnesis, 18.02.1995, Nr. 26(309), lai papildinātu 11.pantu ar likumprojektā minēto valsts nodevas objektu.;

2. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Direktīvas 2007/2/EK (2007.gada 14.marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) nolūkā atbalstīt Kopienas vides politiku, kā arī politiku un darbības, kuras var ietekmēt vidi. Aizsardzības ministrija un līdzatbildīgās institūcijas (noteiktas Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra rīkojumā Nr.718) līdz 2009.gada 15.maijam sagatavo to pārziņā esošās datu kopas un metadatus atbilstoši INSPIRE direktīvas noteiktajiem principiem.

Ar Ģeotelpiskās informācijas likumu Latvijas Republikas normatīvajos aktos tiks pārņemtas visas direktīvas 2007/2/EK prasības. Direktīvas 2007/2/EK pārņemšanas termiņš ir 2009.gada 15.maijs.

Izstrādājot Ģeotelpiskās informācijas likumā paredzētos Ministru kabineta noteikumus par ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju sertificēšanu un reģistrēšanu, tiks ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšēja tirgū noteiktie kritēriji.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Nav attiecināms

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Direktīvas 2007/2/EK (2007.gada 14.marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) nolūkā atbalstīt Kopienas vides politiku.

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

 

 

 

1(1)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 2.pants un 3.panta 1.daļa.

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 3.panta 1.daļa ir ar plašāku tvērumu, attiecinot likuma normas uz jebkuru darbību, kas saistīta ar ģeotelpiskās informācijas apriti un šīs informācijas kopīgu izmantošanu un atkalizmantošanu  (ne tikai to, kas saistīta ar politiku, kas var ietekmēt vidi)

 

1(2)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 2.pants.

 

 

2(1)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 3.panta 2.daļa.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un Direktīva 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu

 

 

Direktīva 2003/4/EK ir pārņemta kā likums, ar kuru Latvijā pieņemta Orhusas konvenciju par sabiedrības brīvu pieeju vides informācijai un līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

Direktīvas 2003/98/EK pamatnormas ir pārņemtas Informācijas atklātības likumā. Ģeotelpiskās informācijas likumprojektā ir atsevišķi izņēmumi, ko paredz Direktīva 2003/98/EK un ko attiecinām tikai uz ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošanu.

 

 

2(2)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 25.panta 1.,2. un 3.daļa.

Intelektuālā īpašuma tiesības ir noteiktas Autortiesību likumā.

 

3

 

 

 

3 1)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 1.panta 8.apakšpunkts.

 

 

3 2)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 1.panta 5.apakšpunkts.

 

 

3 3)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 1.panta 13.apakšpunkts.

 

 

3 4)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 1.panta 10.apakšpunkts.

Ģeotelpiskās informācijas likumprojektā terminam „ģeotelpiskās informācijas pakalpojums” ir plašāks tvērums, kas pilnībā ietver direktīvā 2007/2/EK lietoto termina „telpisko datu pakalpojums” tvērumu.

 

3 5)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 1.panta 16.apakšpunkts.

 

 

3 6)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 1.panta 19.apakšpunkts.

 

 

3 7)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 1.panta 15.apakšpunkts.

 

 

3 8)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 1.panta 11.apakšpunkts.

 

 

3 9)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 1.,3. un 9.apakšpunkts un V nodaļa (40.‑47.pants).

Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir noteikti termini „publiskā persona”, „iestāde” un „privātpersona” un likums paredz atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanu privātpersonai un citai publiskai personai.

 

3 10)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 11.apakšpunkts.

Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir noteikts termins „privātpersona”.

 

4(1)

 

 

 

4(1)(a)

Nav attiecināms.

LR normatīvie akti nosaka normas, kas ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā.

 

4(1)(b)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 1.daļa.

Direktīva 2007/2/EK (arī pieejas / atkalizmantošanas / kopīgas izmantošanas nosacījumi) neattiecas uz papīra kartēm!

 

4(1)(c)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 3.daļa.

Ministru kabineta noteikumos, kurus paredz Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 3.daļa, tiks precīzi norādītas ģeotelpiskās informācijas portālā pieejamās ģeotelpisko datu kopas un šo datu kopu turētāji.

 

4(1)(d)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 3.daļa.

Ministru kabineta noteikumos, kurus paredz Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 3.daļa, tiks uzskaitītas ģeotelpisko datu kopas, kas atbilst direktīvas 2007/2/EK I, II un III pielikumā minētajiem tematiem.

 

4(2)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 3.daļa.

 

 

4(3)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 1.daļa.

 

 

 

4(4)

Nav attiecināms.

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekts neparedz jaunu ģeotelpisko datu kopu izveidi. Tomēr pie likumprojekta 28.panta 3.daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izstrādes, ja tiks atklāts, ka kāds direktīvas 2007/2/EK I,II vai III pielikumā minētais temats netiek regulēts Latvijas normatīvajos aktos un nav pieejamas noteiktas ģeotelpisko datu kopas, būs nepieciešami labojumi attiecīgās nozares normatīvajos aktos, kas nosaka valsts pārvaldei nepieciešamās ģeotelpisko datu kopas. Šāda procesa uzsākšanai un praktiskai īstenošanai (ģeotelpiskās datu kopas izveidi un uzturēšanu) likumprojekta 4.panta trešajā daļā noteikta attiecīgo nozaru pārstāvēto ministriju kompetence.

 

4(5)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 25.panta 4.daļa.

 

 

4(6)

Ministru kabineta noteikumi Nr.883 (19.10.2004) “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”

 

 

4(7)

Nav attiecināms.

Nosaka darbību Eiropas Savienības līmenī nevis Latvijas Republikas valsts pārvaldē.

 

II NODAĻA  METADATI

 

 

 

5(1)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 21.panta 1.daļa.

 

 

5(2)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 21.panta 2.daļa.

Ģeotelpiskās informācijas likuma 21.panta 2.daļā paredzētie Ministru kabineta noteikumi saturēs prasības, ko nosaka direktīvas 2007/2/EK 5.panta 2.daļa.

 

5(2)(a)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 21.panta 2.daļa

 

 

5(2)(b)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 21.panta 2.daļa

 

 

5(2)(c)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 21.panta 2.daļa

 

 

5(2)(d)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 21.panta 2.daļa

 

 

5(2)(e)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 21.panta 2.daļa

 

 

5(3)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 21.panta 1.daļa.

 

 

5(4)

Nav attiecināms.

Nosaka darbību Eiropas Savienības līmenī nevis Latvijas Republikas valsts pārvaldē.

 

6

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 22.panta 2.daļa un 28.panta 3.daļa.

Izpildes termiņi tiks noteikti 28.panta 3.daļā paredzētajos MK noteikumos atbilstoši direktīvā 2007/2/EK noteiktajam.

 

III NODAĻA  TELPISKO DATU KOPU UN PAKALPOJUMU SADARBSPĒJA

 

 

 

7(1)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 29.panta 2.daļā.

 

 

7(2)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 8.panta 3.daļa un 4.panta 3.daļa.

Informācijas sniegšana Eiropas Komisijai pēc pieprasījuma.

 

7(3)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 29.panta 2.daļa, 28.panta 3.daļa.

28.panta 3.daļā paredzētajos MK noteikumos tiks noteikti datu kopu izveides un pieejamības izpildes termiņi atbilstoši Direktīvā 2007/2/EK noteiktajam.

 

7(4)

Nav attiecināms.

Nosaka darbību Eiropas Savienības līmenī nevis Latvijas Republikas valsts pārvaldē.

 

7(5)

Nav attiecināms

 

 

8(1)

Nav attiecināms.

Nosaka darbību Eiropas Savienības līmenī nevis Latvijas Republikas valsts pārvaldē.

 

8(2)

 

 

 

8(2)(a)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 19.panta 5.daļa.

 

 

8(2)(b)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 16.panta 2.daļa

 

 

8(2)(c)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 16.panta 2.daļa

 

 

8(2)(d)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 16.panta 2.daļa

 

 

8(2)(e)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 16.panta 2.daļa

 

 

8(3)

Ministru kabineta noteikumi Nr 363 (26.05.2008) „Kārtība par vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas ieviešanu un lietošanu”

Vienota objektu klasifikāciju neatkarīgi no mēroga.

 

8(4)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 16.panta 2.daļa

 

 

9

Nav attiecināms

 

 

10(1)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 29.panta 1.daļa, 4.‑6.pants.

 

 

10(2)

Nav attiecināms

 

 

IV NODAĻA  TĪKLA PAKALPOJUMI

 

 

 

11(1)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 2.daļa.

 

 

11(1)(a)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 2.daļa.

 

 

11(1)(b)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 2.daļa.

 

 

11(1)(c)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 2.daļa.

 

 

11(1)(d)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 2.daļa.

 

 

11(1)(e)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 2.daļa.

 

 

11(1)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 4.daļa.

 

 

11(2)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 3.daļa.

28.panta 3.daļā paredzētajos MK noteikumos tiks noteikti ģeotelpiskās informācijas meklēšanas minimālie kritēriji atbilstoši Direktīvā 2007/2/EK noteiktajam.

 

11(2)(a)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 3.daļa.

 

 

11(2)(b)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 3.daļa.

 

 

11(2)(c)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 3.daļa.

 

 

11(2)(d)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 3.daļa.

 

 

11(2)(e)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 3.daļa.

 

 

11(2)(f)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 3.daļa.

 

 

11(2)(g)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 3.daļa.

 

 

11(3)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 1. un 2.daļa.

 

 

12

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 3.daļa.

 

 

13(1)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 27.panta 3.daļa.

 

 

13(1)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 27.panta 3. un 4.daļa.

 

 

13(1)(a)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 27.panta 4.daļa.

 

 

13(1)(b)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 27.panta 3.daļa.

 

 

13(1)(c)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 27.panta 4.daļa.

 

 

13(1)(d)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 27.panta 4.daļa.

 

 

13(1)(e)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 27.panta 4.daļa.

 

 

13(1)(f)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 27.panta 4.daļa.

 

 

13(1)(g)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 27.panta 4.daļa.

 

 

13(1)(h)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 27.panta 4.daļa.

 

 

13(2)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 27.panta 5.daļa un 6.daļa.

 

 

13(3)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 27.panta 7.daļa un Fizisko personu datu aizsardzības likums.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti

 

14(1)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 26.panta 1.daļa un 28.panta 4.daļa.

 

 

14(2)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 26.panta 3.daļa.

 

 

14(3)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 26.panta 4.daļa.

 

 

14(4)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 26.panta 3.daļa.

28.panta 3.daļā paredzētajos MK noteikumos tiks iekļauta norma iekasēt samaksu par ģeotelpisko datu izmantošanu ar elektroniskās komercijas starpniecību.

 

15(1)

Nav attiecināms.

Nosaka darbību Eiropas Savienības līmenī nevis Latvijas Republikas valsts pārvaldē.

 

15(2)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 29.panta 1.daļa.

 

 

16

Nav attiecināms.

Nosaka darbību Eiropas Savienības līmenī nevis Latvijas Republikas valsts pārvaldē.

 

V NODAĻA  DATU KOPĪGA IZMANTOŠANA

 

 

 

17(1)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 28.panta 1.daļa.

 

 

17(2)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 27.panta 4., 5. , 6.un 7.daļa .

 

 

17(3)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 25.panta 3., 4., 5. un 6.daļa; 26.panta 5.daļa.

 

25.panta 7.daļa (datu izmantošanas noteikumi jeb licences līgumi)

25.panta 7.daļā paredzēti MK noteikumi paredzēs standartizētu licenci visiem ģeotelpisko datu turētājiem. Šādu prasību paredz Direktīva 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu.

 

17(4)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 3.panta 1.daļa.

 

 

17(5)

Nav attiecināms

 

 

17(6)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 3.panta 1.daļa.

 

 

17(7)

Nav attiecināms

 

 

17(8)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 26.panta 5.daļa.

 

 

VI NODAĻA

KOORDINĒŠANA UN PAPILDU PASĀKUMI

 

 

 

18

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 4.-6.pants.

 

 

19(1)

Nav attiecināms.

 

 

19(2)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 8.panta 2. un 3.daļa.

 

 

20

Nav attiecināms

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, sfērā

 

VII NODAĻA  NOBEIGUMA NOTEIKUMI

 

 

 

21(1)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 8.panta 2.daļa.

 

 

21(2)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 8.panta 2.daļa.

 

 

21(3)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 8.panta 2.daļa.

 

 

21(4)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta 8.panta 1.daļa

 

 

22(1)

Nav attiecināms.

 

 

22(2)

Nav attiecināms.

Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildu pilnvaru īstenošanas kārtību.

 

22(3)

Nav attiecināms.

Lēmumā 1999/468/EK grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK

 

23

Nav attiecināms.

 

 

24(1)

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekta Pārejas noteikumu 1.punkts.

 

 

24(2)

Nav attiecināms.

 

 

25

Nav attiecināms.

 

 

26

Nav attiecināms.

 

 

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

 Nav attiecināms

6. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

 Latvijas Mērnieku biedrība

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 Sarunu rezultātā ar Latvijas Mērnieku biedrības pārstāvjiem likumprojektā tika precizētas nodaļas par ģeodēzisko darbu kontroli un ekspertīzi, kā arī tika iestrādāti priekšlikumi par sertificēšanu ģeodēzijas jomā.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 Sabiedrības informēšanas pasākumi netika veikti.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Latvijas Mērnieku biedrība

5. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Pašvaldībās, kurās ir projektus kontrolējošas struktūrvienības būs jāizveido ģeodēziskie centri vai jāpieņem papildus darbinieki.

Aizsardzības ministrija izveidos Ģeotelpiskās informācijas ekspertu padomi un nodrošinās tās darbību.

Ministrijās būs jānosaka atbildīgie speciālisti, lai nodrošinātu ģeotelpisko datu kopu izveides plānošanu un šo plānu izpildes kontroli, kā arī, lai nodrošinātu ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras uzraudzības un ziņošanas kārtību.

Ģeotelpisko datu kopu turētājiem (jau esošās Ministriju padotības vai pārraudzības institūcijas) būs jānodrošina attiecīgo datu kopu un to metadatu savlaicīga izveide un nepieciešamo pakalpojumu pieejamība vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam) jānodrošina vienota ģeotelpiskās informācijas portāla izstrādes un uzturēšanas pārvaldību un sadarbspēju ar Eiropas Kopienas ģeotelpiskās informācijas portālu.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

  Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Normatīvais akts neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

Aizsardzības ministrs

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs

Juridiskā

dienesta

vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

I.Lieģis

J.Sārts

R.Raudzeps

I.Kalna

D.Giluce

 

 

 

18.05.2009 15:08

5241

Giluce,

67335184, fakss: 67212307

Dina.Giluce@mod.gov.lv

Kreilis,

67335095, fakss: 67212307

Oskars.Kreilis@mod.gov.lv

Baranovs,

 67064204, fakss: 67064209

Harijs.Baranovs@lgia.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.27

2009.gada 28.aprīlī

 

 

1.§

 

Likumprojekts "Ģeotelpiskās informācijas likums"

     TA-239

___________________________________________________________

(I.V.Lieģis, D.Giluce, E.Zalāns, L.Straujuma, J.Sārts, M.Lazdovskis, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju steidzami precizēt likumprojekta anotāciju attiecībā uz ģeoportālu un tā finansējumu, likumprojektu attiecībā uz ģeodēzisko darbību veicējiem un iesniegt Valsts kancelejā.

     3. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     4. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir aizsardzības ministrs.

     5. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-27-2804-#01.doc

1