Latvijas Republikas

9.Saeimas Prezidijam

 

2009.gada 14.maijā

Nr.______________

 

 

 

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu „Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””

 

Pielikumā:

1. Likumprojekts

2. Anotācija (4 lapas)

3. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins ( 1 lapa)

 

 

9. Saeimas deputāti:

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”

 

Izdarīt likumā “Par valsts pensijām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23.nr.; 2002, 2.nr.; 2004, 6.nr.; 2005, 13., 24.nr.; 2006, 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 7., 10., 14.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Pārejas noteikumu 1.punkta ievaddaļā:

- papildināt pirmo teikumu pēc vārda „pilsoņiem” ar vārdiem „un Latvijas nepilsoņiem”;

- aizstāt otrajā teikumā vārdus „bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem” ar vārdiem „un bezvalstniekiem”.

 

 

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 57. un 58.punktu šādā redakcijā:

“57. Latvijas valsts pensijas saņēmējiem, kuri laikā no 1997.gada 27.jūnija līdz 2009.gada 1.jūlijam bija Latvijas nepilsoņi un kuru apdrošināšanas stāžā netika iekļauti bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, Ministru kabineta noteiktajā kartībā un ievērojot patēriņa cenu indeksa izmaiņas ne vēlāk kā līdz 2011.gada 31.decembrim izmaksā nesaņemto pensijas daļu, ieskaitot to personas norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā. 

 

58. Labklājības ministrija nodrošina to personu apzināšanu un informēšanu, kurām saskaņā ar grozījumiem šajā likumā ir tiesības uz pensijas pārrēķināšanu un neizmaksātās pensijas daļas saņemšanu”.

 

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 

 

9. Saeimas deputāti:

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2009.gada 18.februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) Lielā palāta pasludināja spriedumu lietā Nr. 55707/00, kurā atzina, ka attiecībā pret pieteicēju Nataļju Andrejevu ir pārkāpts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 1.protokola 1.pants, kas nosaka tiesības uz īpašumu, saistībā ar Konvencijas 14.pantu, kas aizliedz diskrimināciju.

Augstākminētajam ECT spriedumam ir ne tikai privāta, bet arī sabiedriska nozīme. Tajā sprieduma daļā, kas ir saistīta ar Konvencijas 14. panta pārkāpšanu (sprieduma 81-92 punkti), ECT nekādā veidā neatsaucas uz pieteicējas gadījuma individuālajām pazīmēm (piemēram, datums, kad pieteicēja vērsās pēc pensijas, faktiskais darbs Latvijā strīdīgajos periodos (sprieduma 85. punkts), viņas uzņēmuma galvenās mītnes atrašanās vieta PSRS teritorijā, pieteicējas darba raksturs, strīdīgo periodu garums salīdzinājumā ar aprēķinātajiem periodiem u.t.t.)

ECT uzskata (sprieduma 87. punkts), ka „Šajā lietā netika apstrīdēts tas, ka Latvijas pilsonim esot tādā pašā stāvoklī kā pieteicēja, strādājot tādā pašā uzņēmumā un tajā pašā periodā, būtu nodrošināta strīdīgās pensijas stāža daļas ieskaitīšana. Bez tam, puses piekrita, ka ja pieteicēja naturalizācijas kārtībā kļūtu par Latvijas pilsoni, viņa automātiski saņemtu pensiju par visu dzīves laikā uzkrāto darba stāžu. Tāpēc pilsonība šeit kalpo kā vienīgais apstrīdētās atšķirīgās attieksmes kritērijs. Lai kā, bet Tiesa ir uzskatījusi, ka ir jābūt ļoti svarīgiem cēloņiem, lai atzītu uz pilsonību balstītu atšķirīgu attieksmi, par savienojamu ar Konvencijas prasībām.”

Tālāk ECT atzīmē (sprieduma 88.punkts), ka ”pirmkārt, nav noteikts, vai pat apgalvots, ka pieteicēja neatbilst citu normatīvo aktu prasībām, kas viņai dot tiesības uz pensiju attiecībā uz visu viņas darba stāžu. Tādēļ viņa objektīvi bija līdzīgā situācijā ar personām, kurām bija tāda pati vai līdzīga profesija, bet kuras pēc 1991. gada tika atzītas par Latvijas pilsoņiem. Otrkārt, šeit nav pierādījumu par to, ka padomju laikā pastāvēja atšķirīga attieksme pensiju jautājumā pret bijušās PSRS pilsoņiem; patiesībā, valdība nekādā veidā nepastrīdēja pieteicējas apgalvojumu, ka padomju sociālais nodoklis tika maksāts un administrēts visiem strādājošajiem vienādi, neskatoties uz izcelsmes valsti vai dzimšanas vietu…Treškārt, Tiesa ņēma vērā, ka pašreiz pieteicēja nav nevienas valsts pilsone. Viņai ir Latvijas „pastāvīgā iedzīvotāja nepilsoņa” statuss un Latvija ir vienīgā valsts, ar kuru viņai ir jebkādas pastāvīgas tiesiskas saiknes un tādējādi objektīvi arī vienīgā valsts, kura var uzņemties atbildību par viņu attiecībā uz sociālās drošības jautājumiem.”

Turklāt ECT (sprieduma 90.punkts) atzīmē, ka „Tiesa pilnībā apzinās šādu [starpv alstu] vienošanos nozīmi risinot tāda veida problēmas, kas izriet no šīs lietas. Tomēr, tā atkārto, ka ratificējot Konvenciju, atbildētājvalsts uzņēmās nodrošināt atbilstošas tiesības un brīvības „ikvienai tās jurisdikcijā esošai personai”. Saskaņā ar to, šajā konkrētajā lietā Latvijas valsts nevar tikt atbrīvota no atbildības par Konvencijas 14.panta izpildi, pamatojoties uz to, ka tā ir vai tā nav saistīta ar atbilstošām starpvalstu vienošanām sociālās drošības jomā.” un noraida (sprieduma 91. punktā) valdības argumentus par naturalizācijas nepieciešamību pilnas pensijas saņemšanai.

Šie argumenti, bez jebkāda izņēmuma ir piemērojami jebkuram Latvijas nepilsonim, kura darba vai tam pielīdzināmie periodi, saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 1.punktu, netiek ieskaitīti aprēķinot pensiju, gadījumā, ja analoģiski periodi tiek ieskaitīti Latvijas pilsonim. Vēl vairāk, ikviens nepilsonis, kuru ir skāruši šie ierobežojumi, ir Konvencijas pārkāpšanas upuris no brīža, kad viņš ir vērsies pēc pensijas, ja šis brīdis ir iestājies pēc tam, kad Konvencija ir stājusies spēkā Latvijas teritorijā (27.06.1997)

ECT spriedums ir pieņemts tādā plašā formulējumā mērķtiecīgi, pilnīgi apzinoties to nepilsoņu skaitu, attiecībā pret kuriem ir pārkāpta Konvencija un to slogu budžetam, kas radīsies kompensējot Konvencijas pārkāpuma sekas.

No augstākminētā izriet, ka lai novērstu Konvencijas pārkāpumus ir nekavējoties jāīsteno šādi pasākumi:

1) izdarīt nepieciešamos grozījumus likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 1.punktā un izdarīt visu to nepilsoņu, kas jau ir kļuvuši par Konvencijas pārkāpuma upuriem, pensiju pārrēķinu, speciāli viņiem par to paziņojot:

2) noteikt kārtību, kādā izmaksājamas kompensācijas par periodu no Konvencijas spēkā stāšanās brīža līdz brīdim, kad tika izdarīts pārrēķins, ņemot vērā LR Satversmes tiesas 06.04.2005. sprieduma, kuram tika piešķirts atpakaļejošs spēks, izpildes praksi.

2009. gada 24. februārī Godmaņa vadītais Ministru kabinets slēgtā sēdē pieņēma lēmumu risināt jautājumu par ECT sprieduma lietā „Andrejeva pret Latviju” izpildi savādāk.

Šis Ministru kabineta lēmums ir realizēts šī gada 16.aprīlī Valsts sekretāru sapulcē apstiprinātajā likumprojektā „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””(VSS-619) un tas paredz atņemt Latvijas pilsoņiem tās tiesības attiecībā uz pensiju pārrēķinu, kuras pašreiz nebauda nepilsoņi

Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka Andrejevas lieta Latvijai ir pirmā lieta, kurā tika konstatēts Konvencijas 14. panta (Diskriminācijas aizliegums) pārkāpums. Latvijai nav pieredzes šādu tiesas lēmumu izpildē. Tajā pat laikā ECT statistika parāda, ka laika posmā no 1999. gada līdz 2008. gadam no 8172 ECT spriedumiem - 104 spriedumos ( attiecībā uz 22 valstīm) ir konstatēts Konvencijas 14. panta pārkāpums.

Neviens no mums zināmajiem precedentiem nav novedis pie tā, ka diskriminācijas fakta konstatācija būtu pamudinājusi valsti kādam tās iedzīvotājam atņemt tās tiesības, kuras nebaudīja diskriminējamie. 

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz pielīdzināt tiesībās Latvijas pilsoņus un Latvijas nepilsoņus attiecībā uz līdz 1990. gada 31. decembrim uzkrātā darba un tam pielīdzināto periodu iekļaušanu apdrošināšanas stāžā.

                Likumprojekts paredz novērst kaitējumu, kas tika nodarīts Latvijas valsts pensijas saņēmējiem, kas, būdams LR nepilsoni, saņēma valsts pensiju laika posmā no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas spēkā stāšanās brīža Latvijā (27.06.1997) līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim (01.07. 2009), sakarā ar to, ka personu apdrošināšanas stāžā netika iekļauti bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi. Kaitējums tiek piedāvāts novērst izmaksājot augstākminētajai pensionāru grupai kompensācijas par nesaņemto pensijas daļu, ievērojot patēriņa cenu indeksa izmaiņas

Kompensāciju izmaksas tiek plānots veikt laika posmā no 2009. gada 1.jūlija līdz 2011. gada 31.decembrim, ieskaitot tās personas norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā Ministru kabineta noteiktajā kartībā.

Likumprojekts uzliek par pienākumu Labklājības ministrijai nodrošināt to personu apzināšanu un informēšanu, kurām saskaņā ar šo likumu ir tiesības uz pensijas pārrēķināšanu un neizmaksātās pensijas daļas saņemšanu.

 

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts veicinās pensionāru dzīves kvalitāti.

4. Ietekme uz vidi

Nav ietekmes

5. Cita informācija

-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

-

 

-

 

-

 

-

 

-

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

29 818

45 432

44 633 

12 427

12 195 

3. Finansiālā ietekme

-

-

-

-

-

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Pielikumā

6. Cita informācija

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

Līdz 2009.g. 1.jūlijam jāizdod attiecīgie Ministru kabineta noteikumi

2. Cita informācija

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Ar normatīvo akta īstenošanu tiks novērsta masveida Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpšana

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Ar Latvijas cilvēktiesību komiteju

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas cilvēktiesību komiteja ir izstrādājusi  normatīvo aktu

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informācija par normatīvo aktu tiek plaši izplatīta un guva sabiedrības atbalstu

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Normatīvais akts tieši izriet no Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajās palātas sprieduma lietā Nr. 55707/00

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

-

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

1. Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

2. Labklājības ministrijai uzdots veikt papildus pasākumus iedzīvotāju informēšanai. 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija

-

 

 

 

 

 

 

Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Par pamatu aprēķinam tiek ņemti Labklājības ministrijas dati no likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā" anotācijas.

Jaunpiešķirto vecuma pensiju skaits 2006.gadā bija 11 725. Tiek aprēķināts nepilsoņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Tiek pieņemts, ka 70% no tiem ir bijis darba stāžs ārpus Latvijas. Tiek pieņemts, ka vidējais darba stāžs nepilsoņiem ārpus Latvijas ir bijis vismaz 10 gadi.

Vidējais vecuma pensijas apmērs tiek aprēķināts, izmantojot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju (VSAA), t.i., apmērs tiek noteikts proporcionāli 10 gadu darba stāžam. 2009.gadā vidējais vecuma pensijas apmērs par ārpus Latvijas nostrādāto 10 gadu darba stāžu ir 47,55Ls, 2010.gadā – 51,05Ls, 2011.gadā – 53,60Ls, 2012.gadā – 56,28Ls.

Aprēķinos tiek ņemti vērā tikai tie nepilsoņi, kuri ir uzkrājuši darba stāžu tajās PSRS republikās ar kurām nav noslēgtas atbilstošas vienošanās. Pašreiz spēkā ir vienošanās ar Lietuvu, Igauniju un Ukrainu. Vienošanās ar Baltkrieviju un Krieviju vēl nav spēkā, taču līdzekli šo vienošanos izpildei jau ir iekļauti 2009. gada budžetā.

 Saskaņā ar Labklājības ministrijas metodiku, to personu skaits, kuras ir uzkrājušas stāžu atbilstošās teritorijās tiek vērtēts balstoties uz nepilsoņu etnisko sastāvu. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem uz 2009.gada 1.janvāri Latvijā dzīvoja 357811 nepilsoņi, starp kuriem ir 48104 baltkrievi, 9666 lietuvieši, 540 igauņi, 235908 krievi, 34016 ukraiņi, tāpēc to nepilsoņu skaits, kuri ir uzkrājuši darba stāžu valstīs ar kurām Latvijai nav noslēgtas atbilstošas vienošanās sastāda tikai 8,27%

 

Aprēķina rezultāti tiek apkopoti tabulā

 

Gads

Nepilsoņu

daļa iedzīvotāju sastāvā

 

To personu skaits, kas saņem  vecuma pensiju saskaņa ar 1995.g. 2.novembra likumu

to nepilsoņu skats, kas saņem pensiju saskaņa ar 1995.g. 2.novembra likumu

Vidējais vecuma pensijas apmērs par ārpus Latvijā nostrādāto 10 darba gadu  stāžu

Kompensācijas izmaksas (tūkst. Ls)

2009

0,167

213348

24900

47,55

590

2010

0,147

225073

23200

51,05

1180

2011

0,126

236798

20900

53,6

1116

2012

0,106

248523

18400

56,28

1031

2013

0,086

260248

15700

58,96

922

2014

 

 

 

 

812