Rīgā

08.05.2009. Nr.90/TA-391

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Likumprojektu izstrādāja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rieksta-Riekstiņa 67359141, laila.riekstina@bti.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 5.maija sēdes protokola Nr.29 38.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 172., 172.¹, 172.², 172.³, 172.⁴ un 173.pantu šādā redakcijā:

"172.pants. Nepilngadīgā iesaistīšana alkoholisko dzērienu lietošanā vai nepilngadīgā novešana līdz dzēruma stāvoklim

Par nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā –

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

Par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošanu nepilngadīgā rīcībā tā, ka šīs vielas kļuvušas nepilngadīgajam brīvi pieejamas lietošanai, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

172.¹pants. Nepilngadīgo iesaistīšana ubagošanā

Par nepilngadīgo (vecumā līdz sešpadsmit gadiem) iesaistīšanu vai izmantošanu ubagošanā, ja to izdarījusi pilngadīga persona, –

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau administratīvi sodīta par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, –

uzliek naudas sodu līdz piecsimt latiem.

172.² pants. Fiziska un emocionāla vardarbība pret bērnu

Par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai tās izdarījušas valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonas vai darbinieki, –

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem.

172.³ pants. Bērna nelikumīga iesaistīšana pasākumos

Par bērna iesaistīšanu skaistumkonkursā vai citā pasākumā, kurā tiek vērtēts vienīgi viņa ārējais izskats, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām un amatpersonām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem.

Par tādu normatīvo aktu pārkāpšanu, kuri nosaka bērnu iesaistīšanas kārtību aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

172.⁴ pants. Bērna atstāšana bez uzraudzības

Par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības, ja to izdarījuši vecāki vai personas, kuras viņus aizstāj, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.

173.pants. Bērna aprūpes pienākumu nepildīšana

Par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu –

vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par tādu pašu nodarījumu, ja tā rezultātā bērns vecumā līdz 16 gadiem izdarījis sīko huligānismu vai lietojis narkotiskās vai psihotropās vielas bez ārstniecības personas norādījuma, vai atradies dzērumā, vai nodarbojies ar ubagošanu, –

vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.

Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto nodarījumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem."

2. Izteikt 236.¹² pantu šādā redakcijā:

"236.¹² pants. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija izskata šā kodeksa 172.² (par pārkāpumiem, ko izdarījušas institūciju amatpersonas vai darbinieki) un 172.³pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītājs, vadītāja vietnieks – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz tūkstoš piecsimt latiem;

2) valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektori – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem."

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs

V.Dombrovskis

Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Nav attiecināms

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48. panta pirmo daļu bērns nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskos dzērienus, kā arī bērns ir aizsargājams no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes.

Pēc v/a “Sabiedrības veselības aģentūra” pasūtījuma 2007. gadā veiktā pētījuma “Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū” datiem vairāk nekā divas trešdaļas nepilngadīgo skolēnu uzskata, ka alus, sidrs vai alkoholiskie kokteiļi viņiem būtu ļoti viegli vai diezgan viegli pieejami. Nedaudz grūtāk būtu iegūt vīnu, tomēr lielākajai daļai skolēnu arī tas nesagādātu lielas grūtības. Gandrīz puse (49%) nepilngadīgo skolēnu atzīst, ka arī stiprie alkoholiskie dzērieni viņiem būtu viegli vai pat ļoti viegli pieejami. Vienlaikus arī attiecībā uz smēķēšanu 41% nepilngadīgo skolēnu uzskata, ka, ja vien būtu vajadzība, cigaretes viņiem iegūt būtu ļoti viegli, bet 34% skolēnu tas būtu diezgan viegli.

Lai mazinātu atkarību izraisošo vielu pieejamību nepilngadīgajiem, jāievieš stingrākas sankcijas par alkohola un tabakas izstrādājumu pieejamību nepilngadīgajiem.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. panta pirmajā daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.

Administratīvais sods par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu vai bērna nelikumīgu iesaistīšanu pasākumos, vai bērna atstāšanu bez uzraudzības ir noteikts 2004. gadā. 2004. gadā pēdējās izmaiņas tika ieviestas arī attiecībā uz bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu. Savukārt, administratīvais sods par bērna iesaistīšanu ubagošanā tika ieviests 1998. gadā un soda sankcija nav mainīta.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem administratīvais sods par 172.² panta pārkāpumu 2007. gadā piemērots 80 personām (71 persona sodīta pēc 172.² panta pirmās daļas, bet 9 personas pēc 172.² panta otrās daļas). Savukārt, 2008. gadā administratīvais sods par 172.² panta pārkāpumu piemērots 112 personām (101 persona sodīta pēc 172.² panta pirmās daļas, bet 11 personas pēc 172.² panta otrās daļas).

Administratīvais sods par 172.⁴ panta pārkāpumu 2007. gadā piemērots 103 personām (100 personas sodītas pēc 172.⁴ panta pirmās daļas, bet 3 personas – pēc 172.⁴ panta otrās daļas). Savukārt, 2008. gadā administratīvais sods par 172.⁴ panta pārkāpumu piemērots 80 personām (76 personas sodītas pēc 172.⁴ panta pirmās daļas, bet 4 personas – pēc 172.⁴ panta otrās daļas).

Administratīvais sods par 173. panta pārkāpumu piemērots 3766 personām (2379 personas sodītas pēc 173. panta pirmās daļas, 887 personas – pēc 173. panta otrās daļas, bet 500 personas – pēc 173. panta trešās daļas.

Ņemot vērā statistikas datus un to, ka soda apmēri par minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem nav grozīti un ir salīdzinoši mazi, tie vairs nesasniedz administratīvā soda mērķi audzināt likumu ievērošanu, kā arī, lai citas personas neizdarītu pārkāpumus.

Līdz 2008. gada 29. jūnija grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā attiecībā uz bērnu iesaistīšanu skaistumkonkursos, modeļu aģentūru darbā, modeļu atlasē un citos pasākumos, kas saistīti ar bērna ārējā izskata demonstrēšanu, normatīvais regulējums bijis nepietiekams un pretrunīgi interpretējams.

2008. gada 29. jūnijā pieņemtie Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā precizē un papildina līdzšinējo regulējumu, 50.¹ pantā paredzot vispārīgu regulējumu par to, kādos gadījumos bērnu var iesaistīt pasākumos.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.¹ ceturtā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā bērnus var iesaistīt šā panta trešajā daļā minētajos pasākumos, t.i., aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu (modeļu skolas, tērpu demonstrēšana, preču reklamēšana u.c. tamlīdzīgi pasākumi).

Balstoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.¹ ceturtā daļā noteikto deleģējumu ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts „Kārtība, kādā bērnus var iesaistīt aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu”, kas paredz noteikt konkrētas prasības fiziskām vai juridiskām personām, kas vēlas nodarboties ar bērnu iesaistīšanu dažādās ar ārējā izskata demonstrēšanu saistītās darbībās (modeļu skolas, modeļu aģentūras, reklāmas aģentūras u.tml.). Tāpat noteikumu projekts paredz ierobežojumus bērna iesaistīšanai aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.¹ panta piektā daļa paredz, ka par šajā pantā minēto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpumiem personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Šobrīd atbildība par 50.¹ panta pārkāpumiem noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.³ pantā. Lai mazinātu apdraudējumu bērnu tiesībām un likumiskām interesēm, kā arī motivētu personu ievērot Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktās prasības, ir nepieciešams palielināt naudas sodu apmēru par bērna iesaistīšanu pasākumā, kurā tiek vērtēts vienīgi viņa ārējais izskats.

Vienlaikus, tā kā 2008. gada 29. jūnija grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā precizē un papildina līdzšinējo Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.¹ panta regulējumu un uz tajā noteiktā deleģējuma pamata ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts „Kārtība, kādā bērnus var iesaistīt aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu” (VSS-1991), ir nepieciešams precizēt arī atbildību regulējošo normatīvo aktu, lai motivētu fizisku un juridisku personu, kas iesaista bērnu aktivitātēs (pasākumos), kas saistīti ar ārējā izskata demonstrēšanu, ievērot minētajā noteikumu projektā noteiktās prasības. Tādējādi arī mazinot apdraudējumu bērna tiesībām un likumiskajām interesēm, tai skaitā papildus risku, ka bērns var kļūt par cilvēktirdzniecības upuri.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvais akts paredz :

1) palielināt soda apmēru par nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā vai nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim;

2) palielināt soda apmēru par nepilngadīgo iesaistīšanu ubagošanā;

3) palielināt soda apmēru par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu;

4) atbildību par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.¹ panta otrās daļas pārkāpumu, t.i., bērna iesaistīšanu skaistumkonkursā;

5) ; atbildību par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.¹ panta trešās un ceturtās daļas pārkāpumu, t.sk., par Ministru kabineta noteikumu „Kārtība, kādā bērnus var iesaistīt aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu” pārkāpumu;

6) palielināt soda apmēru par bērna atstāšanu bez uzraudzības;

7) palielināt soda apmēru par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu.

Administratīvo pārkāpumu lietas par bērna nelikumīgu iesaistīšanu pasākumos izskatīs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, tāpēc attiecīgi precizēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 236.¹² pants.

4. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības

un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

Normatīvā akta mērķis ir samazināt apdraudējumu bērnu tiesībām un tiesiskām interesēm skaitu.

Vienlaikus normatīvā akta mērķis ir būtiski samazināt cilvēku tirdzniecības risku, īpaši attiecībā uz nepilngadīgām personām. Tāpat būtiski tiks ierobežoti riska faktori, kas saistīti ar bērnu prostitūciju un pornogrāfiju, pornogrāfisku materiālu izgatavošanu un izplatīšanu. Normatīvais akts vienlaikus ietekmēs arī interneta vidi, ievērojami samazinot iespējamus bērnu tiesību un interešu apdraudējumu riskus.

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

7. Cita ietekme

Nav attiecināms

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

2009

Turpmākie trīs gadi

2010

2011

2012

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

Prognozējams valsts budžeta ieņēmumu pieaugums. Normatīvā akta ietekmi uz valsts budžetu pašreiz nav iespējams prognozēt, jo tas atkarīgs no kompetentās iestādes konstatētajiem pārkāpumiem.

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

Nav attiecināms

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

6. Cita informācija

Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Normatīvais akts virzāms vienlaikus ar Ministru kabineta noteikumu projektu „Kārtība, kādā bērnus var iesaistīt aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu”;

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām

atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums

1. tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvajiem aktiem, veida (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas) nosaukums, datums un numurs

Nav attiecināms

2. tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Nav attiecināms

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

Nav attiecināms

VI. Kādas konsultācijas notikušas,

sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu „Kārtība, kādā bērnus var iesaistīt aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu”, kurā noteiktas prasības, par kuru pārkāpumu paredzēta atbildība šajā normatīvajā aktā, konsultācijas notika ar Latvijas modeļu aģentu asociāciju, Latvijas vecāku apvienību „VISI”, Latvijas reklāmas asociāciju, Valsts darba inspekciju, Valsts jaunatnes iniciatīvu centru, Zandas Krancmanes modeļu skolu.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu „Kārtība, kādā bērnus var iesaistīt aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu”, kurā noteiktas prasības, par kuru pārkāpumu paredzēta atbildība šajā normatīvajā aktā, ir iestrādāti darba grupas kopīgi apspriestie priekšlikumi.

3. Kāds konsultāciju veids ir izmantots un kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti

Izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu „Kārtība, kādā bērnus var iesaistīt aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu”, kurā noteiktas prasības, par kuru pārkāpumu paredzēta atbildība šajā normatīvajā aktā, tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji gan no valsts, gan nevalstiskajām institūcijām.

Atsevišķi sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti, taču notikušas dažādas diskusijas plašsaziņas līdzekļos. Pēc Ministru kabineta noteikumu projekta „Kārtība, kādā bērnus var iesaistīt aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu”, kurā noteiktas prasības, par kuru pārkāpumu paredzēta atbildība šajā normatīvajā aktā, izstrādāšanas par to informēti plašsaziņas līdzekļi, tai skaitā „Diena”, „LETA”, kā arī to teksts ievietots Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājas lapā, dodot iespēju, jebkuram interesentam izteikt savus priekšlikumus vai ierosinājumus.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Nav attiecināms

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Informācija par normatīvā akta ieviešanu tiks publicēta arī izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietota informācijas sistēmā NAIS un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ja normatīvais akts ierobežo indivīda tiesības, indivīds var Satversmes tiesas likuma noteiktajā kārtībā iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par lietas ierosināšanu par normatīvā akta atbilstību Satversmei (Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā). Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav

Bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Valsts sekretāre

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

I.Zalpētere

S.Rāgs

S.Atvara

L.Rieksta-Riekstiņa

20.03.2009. 15:00

2111

A.Reinfelde

67359143; Andra.Reinfelde@bti.gov.lv;

I.Celmiņa

67356494; Inese.Celmina@bm.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.29

2009.gada 5.maijā

38.§

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"

TA-391

___________________________________________________________

(I.Celmiņa, V.Dombrovskis)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs.

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs		V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs		A.Kampars

Valsts kancelejas direktore		G.Veismane

2009-MK-PROT-29-0505-#38.doc