Likums

Rīgā

30.04.2009. Nr.90/TA-737

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Par Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 5.protokolu". Likumprojektu izstrādāja Ārlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Jirgensone 67016156, Ieva.jirgensone@mfa.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, Protokola teksts angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā uz 23 lpp.

3. Likumprojekta anotācija uz 11 lpp.

4. Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa sēdes protokola Nr.27 3.§ izraksts uz 2 lp.

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Par Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 5.protokolu

1.pants. 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība (turpmāk – Konvencija), 2003.gada 28.novembra Protokols par sprādzienbīstamām kara paliekām (5.protokols) (turpmāk – Protokols) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Protokola 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 11.pantā paredzēto saistību izpildi koordinē Aizsardzības ministrija, pārējo Protokolā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.

3.pants. Protokols stājas spēkā Konvencijas 5.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Protokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Ārlietu ministra vietā –

satiksmes ministrs

K.Gerhards

KONVENCIJAS PAR TĀDU KONKRĒTU PARASTO IEROČU

VEIDU LIETOŠANAS AIZLIEGŠANU VAI IEROBEŽOŠANU, KURUS VAR

UZSKATĪT PAR IEROČIEM, KAS NODARA ĀRKĀRTĪGUS POSTĪJUMUS VAI

KAM IR NESELEKTĪVA DARBĪBA

PROTOKOLS PAR SPRĀDZIENBĪSTAMĀM KARA PALIEKĀM

(V PROTOKOLS)

Augstās Līgumslēdzējas Puses,

Atzīstot nopietnās humanitārās problēmas pēc militāriem konfliktiem, kuras radījušas sprādzienbīstamas kara paliekas,

Apzinoties vajadzību noslēgt Protokolu par vispārējas dabas pasākumiem pēckonflikta stāvokļa izlabošanai, lai mazinātu sprādzienbīstamu kara palieku radīto risku un ietekmi,

Un esot gatavas veikt vispārēja rakstura aizsargpasākumus, brīvprātīgi sekodamas Tehniskajā pielikumā minētajiem labās prakses paraugiem munīcijas drošuma uzlabošanai, tā mazinot sprādzienbīstamu kara palieku daudzumu,

Ir vienojušās par turpmāko:

1. pants

Vispārīgi noteikumi un piemērošanas joma

1. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un tādām starptautisko tiesību normām bruņotu konfliktu gadījumiem, kuras uz pusēm attiecas, Augstās Līgumslēdzējas Puses, gan katra atsevišķi, gan sadarbojoties ar citām Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm, uzņemas šajā protokolā noteiktās saistības, lai mazinātu sprādzienbīstamu kara palieku radīto risku un ietekmi pēckonflikta situācijās.

2. Šis Protokols attiecas uz sprādzienbīstamām kara paliekām Augsto Līgumslēdzēju Pušu zemes teritorijās, tostarp iekšējos ūdeņos.

3. Šis Protokols piemērojams situācijās, kas izriet no konfliktiem, kuri aprakstīti Konvencijas 1. panta no 1. līdz 6. punktam, ievērojot 2001. gada 21. decembrī veiktos grozījumus.

4. Šī Protokola 3., 4., 5., un 8. pants attiecas uz sprādzienbīstamām kara paliekām, kas nav pašreizējās sprādzienbīstamas kara paliekas, kas noteiktas šī Protokola 2. panta 5. punktā.

2. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

1. Sprādzienbīstama munīcija nozīmē parasto munīciju, kas satur sprāgstvielas, izņemot mīnas, lamatmīnas/maskētas mīnas un citas ierīces, kuras definētas šīs Konvencijas II Protokolā, kas grozīts 1996. gada 3. maijā.

2. Nesprāgusi munīcija nozīmē sprādzienbīstamu munīciju, kura ir pielādēta, kurai ir aktivizēts detonators, kurai ir uzvilkts aizslēga belzenis vai kura ir jebkādā citādā veidā sagatavota izmantošanai bruņotā konfliktā. Tā var būt tikusi izšauta, nomesta, palaista vai citādi raidīta un tai būtu vajadzējis sprāgt, taču tā nav sprāgusi.

3. Pamesta sprādzienbīstama munīcija nozīmē sprādzienbīstamu munīciju, kas nav tikusi izmantota bruņotā konfliktā, un ko kāda militārā konfliktā iesaistīta puse pametusi vai izmetusi izgāztuvē, un kas vairs neatrodas tās puses uzraudzībā, kura to pametusi vai izmetusi izgāztuvē. Pamesta sprādzienbīstama munīcija var un var nebūt pielādēta, tai var vai nevar būt aktivizēts detonators, uzvilkts aizslēga belzenis, vai tā citādā veidā sagatavota izmantošanai.

4. Sprādzienbīstamas kara paliekas nozīmē nesprāgušu munīciju un pamestu sprādzienbīstamu munīciju.

5. Pašreizējas sprādzienbīstamas kara paliekas nozīmē nesprāgušu munīciju un pamestu sprādzienbīstamu munīciju, kas pastāvējusi, pirms šis Protokols stājies spēkā attiecībā uz Augstajām Līgumslēdzējām pusēm, kuru teritorijā tā atrodas.

3. pants

Sprādzienbīstamu kara palieku neitralizācija, aizvākšana vai iznīcināšana

1. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse un bruņotā konfliktā iesaistīta puse uzņemas šajā pantā noteiktās saistības attiecībā uz visām sprādzienbīstamām kara paliekām tās kontrolētajās teritorijās. Gadījumos, kad sprāgstošas munīcijas kļuvusi par sprādzienbīstamām kara paliekām, taču tās lietotājs nekontrolē attiecīgo teritoriju, pēc karadarbības beigām lietotājs nodrošina cita starpā, kur tas iespējams, tehnisku, finansiālu, materiālu vai cilvēkresursu palīdzību divpusēji vai caur trešo pusi, par kuru panākta kopēja vienošanās, tostarp ar Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas vai ar citu attiecīgu organizāciju palīdzību, lai veicinātu šādu sprādzienbīstamu kara palieku iezīmēšanu un neitralizāciju, aizvākšanu vai iznīcināšanu.

2. Pēc karadarbības beigām un cik vien ātri iespējams, katra Augstā Līgumslēdzēja Puse un bruņotā konfliktā iesaistītā puse skartajās teritorijās iezīmē, neitralizē, aizvāc un iznīcina sprāgstošās kara paliekas, kas atrodas tās kontrolē. Sprādzienbīstamu kara palieku ietekmētām teritorijām, kas saskaņā ar šī panta 3. punktu atzītas par tādām, kura rada nopietnu humānu risku, piešķirams prioritārs statuss atmīnēšanai, palieku aizvākšanai un iznīcināšanai.

3. Pēc karadarbības beigām, un cik vien ātri iespējams, katra Augstā Līgumslēdzēja Puse un bruņotā konfliktā iesaistītā puse veic šādus pasākumus tās kontrolē esošās ietekmētās teritorijās, lai samazinātu sprāgstošu kara palieku radīto risku:

(a) inspicē un novērtē kara palieku radītos draudus;

(b) novērtē un prioritizē iezīmēšanas, neitralizēšanas, aizvākšanas un iznīcināšanas vajadzības un praktiskās iespējas;

(d) rīkojas, lai piesaistītu resursus šo darbību veikšanai.

4. Veicot iepriekšminētos pasākumus, Augstās Līgumslēdzējas Puses un bruņotā konfliktā iesaistītās puses ievēro starptautiskās normas, tostarp Starptautisko stratēģiju mīnu problēmas pārvarēšanai (International Mine Action Standards).

5. Vajadzības gadījumā Augstās Līgumslēdzējas Puses sadarbojas gan savā starpā, gan ar citām valstīm, atbilstošām reģionālām un starptautiskām organizācijām, un nevalstiskām organizācijām, lai cita starpā sniegtu tehnisku, finansiālu, materiālu palīdzību un cilvēkresursus, ieskaitot, kad vien apstākļi to ļauj, kopīgas operācijas, kas nepieciešamas šī panta nosacījumu izpildei.

4. pants

Informācijas reģistrēšana, uzglabāšana un pārsūtīšana/sniegšana

1. Augstās Līgumslēdzējas Puses un bruņotā konfliktā iesaistītās puses, cik plaši vien iespējams un ciktāl piepildāms, reģistrē un uzglabā informāciju par sprādzienbīstamas munīcijas lietošanu vai pamešanu, lai veicinātu sprādzienbīstamu kara palieku ātru iezīmēšanu, neitralizēšanu, aizvākšanu un iznīcināšanu, izglītošanu riska mazināšanai un attiecīgas informācijas sniegšanu tai pusei, kura kontrolē teritoriju, un šīs teritorijas civiliedzīvotājiem.

2. Augstās Līgumslēdzējas Puses un bruņotā konfliktā iesaistītās puses, kuras izmantojušas pamestu sprādzienbīstamu munīciju, kas varētu būt kļuvusi par sprādzienbīstamām kara paliekām, karadarbībai beidzoties, nekavējoties un ciktāl izpildāms, saskaņā ar šo pušu likumīgajām drošības interesēm, sniedz šādu informāciju divpusēji vai ar tādas trešās puses palīdzību, par kuru panākta kopēja vienošanās, tostarp ar Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzību pusei vai pusēm, kas kontrolē skarto teritoriju vai, pēc lūguma, citām attiecīgām organizācijām, kuras, kā pārliecinājusies informācijas sniedzēja puse, veic vai veiks izglītošanu par risku un sprādzienbīstamu kara palieku iezīmēšanu, neitralizēšanu, aizvākšanu vai iznīcināšanu ietekmētajās teritorijās.

3. Reģistrējot, uzglabājot un pārsūtot/sniedzot šādu informāciju, Augstās Līgumslēdzējas Puses ievēro Tehniskā pielikuma 1. daļu.

5. pants

Citi piesardzības pasākumi civilās sabiedrības, atsevišķu civiliedzīvotāju un civilo objektu aizsardzībai no sprādzienbīstamu kara palieku izraisītā riska un sekām

1. Augstās Līgumslēdzējas Puses un bruņotā konfliktā iesaistītās puses savā kontrolē esošās un sprādzienbīstamu kara atlieku skartās teritorijās veic visus iespējamos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu civilo sabiedrību atsevišķus civiliedzīvotājus un civilos objektus no sprādzienbīstamu kara palieku izraisītā riska un sekām.

Iespējamie piesardzības pasākumi ir tādi aizsargpasākumi, kurus iespējams praktiski realizēt un piemērot, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ieskaitot humānus un militārus apsvērumus. Šie piesardzības pasākumi var ietvert brīdinājumus, civiliedzīvotāju izglītošanu par riskiem, sprādzienbīstamu kara palieku skartu teritoriju iezīmēšanu, nožogošanu un pārraudzību, kā noteikts Tehniskā pielikuma 2. daļā.

6. pants

Nosacījumi humāno misiju un organizāciju aizsardzībai no sprādzienbīstamu kara palieku radītām sekām

1. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse un bruņotajā konfliktā iesaistītā puse:

(a) ciktāl iespējams, no sprādzienbīstamu kara palieku radītām sekām pasargā humānās misijas un organizācijas, kas ar Augstās Līgumslēdzējas Puses vai bruņotā konfliktā iesaistītās puses piekrišanu darbojas vai darbosies šīs puses kontrolētā teritorijā;

(b) pēc šādu humāno misiju un organizāciju pieprasījuma un ciktāl iespējams, sniedz informāciju par visu tai zināmu sprādzienbīstamu kara palieku atrašanās vietu teritorijā, kur darbosies vai darbojas humanitārā misija vai organizācija, kas pieprasījusi informāciju.

2. Šī panta nosacījumi neskar pastāvošās starptautiskās humānās tiesības vai citus šo jomu reglamentējošus starptautiskos dokumentus, vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes lēmumus, kuri paredz lielāku aizsardzību.

7. pants

Palīdzība attiecībā uz pastāvošajām sprāgstošām kara paliekām

1. Katrai Augstajai Līgumslēdzējai Pusei ir tiesības vajadzības gadījumā lūgt un saņemt palīdzību no citas Augstās Līgumslēdzējas Puses, no valstīm, kuras nav šīs Konvencijas dalībvalstis, un no attiecīgām starptautiskām organizācijām un iestādēm, lai risinātu sprādzienbīstamu kara palieku radītās problēmas.

2. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse, ja vien tas iespējams, sniedz palīdzību, lai risinātu sprādzienbīstamu kara palieku radītās problēmas kā nepieciešams un iespējams. To darot, Augstās Līgumslēdzējas Puses ņem vērā arī šī Protokola humānos mērķus, kā arī starptautiskās normas, tostarp Starptautisko stratēģiju mīnu problēmas pārvarēšanai.

8. pants

Sadarbība un palīdzība

1. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse, ja vien tas iespējams, sniedz palīdzību sprādzienbīstamu kara palieku iezīmēšanai un neitralizēšanai, to aizvākšanai vai iznīcināšanai, civiliedzīvotāju izglītošanai par risku un citās saistītās darbībās, cita starpā, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas, attiecīgu starptautisku, reģionālu vai nacionālu organizāciju vai institūciju starpniecību, kā arī caur Sarkanā Krusta starptautisko komiteju, nacionālajām Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrībām un to starptautisko federāciju, nevalstiskām organizācijām, vai pamatojoties uz divpusēju vienošanos.

2. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse, ja vien tas iespējams, sprādzienbīstamu kara palieku upuriem nodrošina ārstēšanu, rehabilitāciju un sociālu un ekonomisku reintegrāciju. Šādu palīdzību, cita starpā, var sniegt ar Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas, starptautisku, reģionālu vai nacionālu organizāciju vai institūciju starpniecību, kā arī caur Sarkanā Krusta starptautisko komiteju, nacionālajām Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrībām un to starptautisko federāciju, nevalstiskajām organizācijām, vai pamatojoties uz divpusēju vienošanos.

3. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse, ja vien tas iespējams, līdzdarbojas trasta fondos Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas ietvaros, kā arī citos atbilstošos trasta fondos, lai veicinātu palīdzības sniegšanu, kā paredz šis Protokols.

4. Katrai Augstajai Līgumslēdzējai Pusei ir tiesības piedalīties pēc iespējas plašākā apmaiņā ar aprīkojumu, ar materiālo, zinātnisko un tehnoloģisko informāciju, kas nepieciešama šī Protokola izpildei, izņemot ar ieročiem saistītu tehnoloģiju. Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas veicināt šādu apmaiņu saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem un neievieš pārmērīgus ierobežojumus atmīnēšanas aprīkojuma un ar to saistītās tehnoloģiskās informācijas sniegšanai, ja tā vajadzīga humāniem nolūkiem.

5. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse apņemas sniegt informāciju attiecīgām Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotām datubāzēm par pretmmīnu pasākumiem, it īpaši informāciju par dažādiem līdzekļiem un tehnoloģijām sprādzienbīstamu kara palieku neitralizēšanai, speciālistu reģistriem, profesionālajām organizācijām un valstu kontaktpunktiem sprādzienbīstamu kara palieku neitralizēšanai, un brīvprātīgi – tehnisko informāciju par attiecīgiem sprādzienbīstamas munīcijas veidiem.

6. Augstās Līgumslēdzējas Puses var iesniegt ar attiecīgu informāciju pamatotus palīdzības lūgumus Apvienoto Nāciju Organizācijas, citām attiecīgām iestādēm vai citām valstīm. Šos lūgumus var iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš tos pāradresē visām Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm un attiecīgām starptautiskām organizācijām un nevalstiskām organizācijām.

7. Gadījumā, kad lūgta Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzība, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs savu un Apvienoto Nāciju Organizācijas iespēju robežās var veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērtētu situāciju un sadarbībā ar lūgumu iesniegušo Augsto Līgumslēdzēju Pusi un citām Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm, kuru atbildība noteikta 3. pantā, ieteiktu sniegt atbilstošu palīdzību. Ģenerālsekretārs var arī ziņot Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm par jebkuru šādu novērtējumu, kā arī par lūgtās palīdzības veidu un apjomu, tostarp iespējamo palīdzību no Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotiem trasta fondiem.

9. pants

Vispārēji aizsargpasākumi

1. Ņemot vērā dažādus apstākļus un iespējas, katra Augstā Līgumslēdzēja Puse tiek rosināta veikt vispārēja rakstura aizsargpasākumus, lai mazinātu sprādzienbīstamu kara palieku daudzumu, tostarp, bet ne tikai pasākumus, kuri minēti Tehniskā pielikuma 3. daļā.

2. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse var brīvprātīgi apmainīties ar informāciju attiecībā uz tās veiktajiem pasākumiem, lai sekmētu labāko paraugu iedibināšanu attiecībā uz šī panta 1. daļu.

10. pants

Augsto Līgumslēdzēju Pušu konsultācijas

1. Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas sniegt konsultācijas un sadarboties cita ar citu visos jautājumos, kas attiecas uz šī Protokola darbību. Šajā nolūkā Augstās Līgumslēdzējas Puses rīko konferenci, par to vienojoties vairākumam, taču ne mazāk, kā astoņpadsmit Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm.

2. Augsto Līgumslēdzēju Pušu konferenču darbā ietilpst:

(a) šī Protokola statusa un darbības pārskatīšana;

(b) tādu jautājumu apspriešana, kuri attiecas uz šī protokola ieviešanu dalībvalstīs, tostarp uz valstu ikgadējiem pārskatiem un informācijas aktualizēšanu;

3. Augsto Līgumslēdzēju Pušu konferences izmaksas sedz Augstās Līgumslēdzējas Puses un dalībvalstis, kuras nepiedalās konferencē atbilstoši attiecīgi pielāgotai Apvienoto Nāciju Organizācijas vērtēšanas skalai.

11. pants

Atbilstība

1. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse pieprasa, lai tās bruņotie spēki un atbilstošas iestādes vai departamenti izstrādā attiecīgas instrukcijas un operatīvās procedūras un lai tās personālsastāvs tiktu sagatavots atbilstīgi šī Protokola noteikumiem.

2. Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas sniegt cita citai konsultācijas un abpusēji sadarboties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra un citu piemērotu starptautisku procedūru starpniecību, lai atrisinātu

jebkādas problēmas, kas varētu rasties attiecībā uz šā Protokola noteikumu skaidrošanu un

piemērošanu.

Tehniskais pielikums

Šajā Tehniskajā pielikumā iekļauti labākie paraugi rīcībai, kas vērsta uz šī Protokola 4., 5. un 9. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Augstās Līgumslēdzējas Puses šo Tehnisko pielikumu ievieš brīvprātīgi.

1. Ar nesprāgušu munīciju (NM) un pamestu sprādzienbīstamu munīciju (PSM) saistītas informācijas reģistrēšana, uzglabāšana un sniegšana:

(a) Informācijas reģistrēšana: Dalībvalstij jācenšas pēc iespējas precīzāk reģistrēt šādu informāciju par sprādzienbīstamu munīciju, kas var būt kļuvusi par PSM:

(i) tādu teritoriju atrašanās vieta, kuras bijušas kā mērķzonas sprādzienbīstamas munīcijas lietošanai;

(ii) aptuvens sprādzienbīstamas munīcijas vienību skaits, kas pielietots (i) daļā minētajās teritorijās;

(iii) (i) apakšpunktā minētajās teritorijās lietotās sprādzienbīstamas munīcijas veids un raksturs;

(iv) zināmās un iespējamās NM vispārējā atrašanās vieta;

Ja dalībvalsts militāru operāciju gaitā bijusi spiesta pamest sprādzienbīstamu munīciju, tai jācenšas PSM atstāt, paveicot vajadzīgos drošības pasākumus, un par šo munīciju reģistrēt šādu informāciju:

(v) PSM atrašanās vieta;

(vi) aptuvens PSM daudzums katrā noteiktā objektā:

(vii) PSM veidi katrā noteiktā objektā.

(b) Informācijas uzglabāšana: Ja dalībvalsts reģistrējusi informāciju saskaņā ar (a) apakšpunktu, šī informācija uzglabājama tā, lai to pēc tam varētu iegūt un sniegt saskaņā ar (c) apakšpunkta nosacījumiem;

(c) Informācijas sniegšana: Informācija, kas reģistrēta un uzglabāta, kā paredzēts (a) un (b) apakšpunktos, sniedzama saskaņā ar šādiem nosacījumiem un ņemot vērā informācijas sniedzējas dalībvalsts drošības intereses un citas saistības:

(i) Saturs:

Sniegtajā informācijā par NM jāiekļauj sīkas ziņas par:

(1) Zināmās un iespējamās NM vispārējo atrašanās vietu;

(2) mērķzonās pielietotās sprādzienbīstamas munīcijas veidiem un aptuvenu vienību skaitu;

(3) sprādzienbīstamās munīcijas atpazīšanas paņēmieniem, tostarp krāsu, lielumu un formu, un citām attiecīgām pazīmēm;

(4) paņēmieni sprādzienbīstamās munīcijas drošai likvidēšanai.

Sniegtajā informācijā par PSM jāiekļauj sīkas ziņas par:

(5) PSM atrašanās vietu;

(6) aptuvenu PSM vienību skaitu katrā noteiktā objektā:

(7) PSM veidiem katrā noteiktā objektā.

(8) PSM atpazīšanas paņēmieniem, tostarp krāsu, lielumu un formu;

(9) PSM iepakojuma veidu un paņēmienus;

(10)gatavības pakāpi;

(11) visu PSM zonā zināmo lamatmīnu/maskētu mīnu atrašanās vietu un raksturu;

ii) Saņēmējs: informācija sniedzama pusei vai pusēm, kuras kontrolē skarto teritoriju, un personām vai iestādēm, kuras, kā par to pārliecinājusies informācijas sniedzēja dalībvalsts, skartajā teritorijā ir iesaistījusies vai iesaistīsies NM vai PSM neitralizācijā un civiliedzīvotāju izglītošanā par NM vai PSM radītiem draudiem;

iii) Mehānisms: Dalībvalstij iespēju robežās jāizmanto informācijas sniegšanas mehānismi, kas izveidoti starptautiskā vai vietējā mērogā, tādi kā UNMAS (Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretmīnu pasākumu dienests), IMSMA - (Informācijas pārvaldības sistēma pretmīnu pasākumiem), vai citas profesionālas organizācijas, kuras informācijas sniedzēja dalībvalsts uzskata par atbilstošām;

iv) Piemērota laika izvēle: Informācija sniedzama pēc iespējas ātrāk, ievērojot tādus faktorus, kā notiekošas militāras vai humānas operācijas skartajās teritorijās, informācijas pieejamība un ticamība un attiecīgi drošības jautājumi;

2. Brīdinājumi, izglītošana par risku, iezīmēšana, nožogošana un pārraudzība;

Galvenie jēdzieni

(a) Brīdinājumi ir precīza brīdinošas informācijas sniegšana civiliedzīvotājiem, lai mazinātu draudus, ko skartajās teritorijās rada sprādzienbīstamas kara paliekas;

(b) Civiliedzīvotāju izglītošanā par risku iekļaujamas izglītojošas programmas par risku, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp skartajām kopienām, valdības iestādēm un humānās palīdzības organizācijām, informējot skartās kopienas par sprādzienbīstamu kara palieku radītajiem draudiem. Izglītojošām programmām par risku parasti ir ilgtermiņa raksturs;

Labākie rīcības paraugi brīdinājumu došanai un izglītošanai par risku

(c) Visām brīdinājumu programmām un izglītošanas programmām, kur tas iespējams, jāņem vērā noteicošās nacionālās un starptautiskās normas, tostarp Starptautiskā stratēģija mīnu problēmas pārvarēšanai.

(d) Brīdinājumi un izglītošanas programmas nodrošināmas skartajiem civiliedzīvotājiem, kuru skaitā ietilpst civiliedzīvotāji zonās un apkārt zonām, kur atrodas sprādzienbīstamas kara paliekas, un civiliedzīvotāji, kas pārvietojas cauri šādām zonām.

(e) Brīdinājumi dodami pēc iespējas ātrāk atkarībā no apstākļiem un pieejamās informācijas. Brīdinājumi un izglītošana par risku vienmēr jānodrošina skartajām kopienām cik drīz vien iespējams.

(f) Konfliktā iesaistītajām pusēm, ja tām trūkst resursu un prasmju, lai efektīvi veiktu izglītošanu par risku, jāizmanto trešās puses, tādas kā starptautiskas organizācijas un nevalstiskas organizācijas.

(g) Konfliktā iesaistītajām pusēm, ja iespējams, jānodrošina papildu resursi brīdinājumiem un izglītošanai par risku. Šāds nodrošinājums varētu iekļaut loģistikas atbalstu, mācību materiālu izstrādi izglītošanai par risku, finanšu atbalstu un vispārēju kartogrāfisku informāciju.

Sprādzienbīstamu kara palieku skartas teritorijas iezīmēšana, nožogošana un pārraudzība

(h) Vietās, kur atrodas sprādzienbīstamas kara paliekas, konfliktā iesaistītajām pusēm konflikta gaitā un pēc tā cik drīz un cik plaši vien iespējams jāpanāk, ka sprādzienbīstamu kara palieku skartās zonas tiek iezīmētas, nožogotas un uzraudzītas saskaņā ar zemāk minētiem nosacījumiem, tā liedzot piekļuvi civiliedzīvotājiem:

(i) Iespējami bīstamo zonu iezīmēšanai lietojamas brīdinājuma zīmes, kas marķētas ar paņēmieniem, kuri attiecīgās zonas iedzīvotājiem viegli atpazīstami. Zīmēm un citam bīstamās zonas marķējumam jābūt pēc iespējas labāk saredzamam, izlasāmam, izturīgam un noturīgam pret vides ietekmi, un tam skaidri jānorāda, kura puse aiz iezīmētās robežlīnijas uzskatāma par nesprāgušu kara palieku skartu zonu un kura puse uzskatāma par drošu.

(j) Izveidojama attiecīga iestāde, kuras pienākums ir pārraudzīt un uzturēt pastāvīgās un pagaidu marķējuma sistēmas, kas saskaņotas ar nacionālajām un vietējām riska izglītošanas programmām.

3. Vispārēji aizsargpasākumi

Ciktāl iespējams un ja vajadzīgs dalībvalstīm, kas ražo vai iegādājas sprādzienbīstamu munīciju, jācenšas panākt, ka sprāgstoša munīcijas ekspluatācijas laikā tiek ieviesti un ievēroti šādi pasākumi:

(a) Munīcijas ražošanas vadība

(i) Ražošanas process izveidojams tā, lai sasniegtu pēc iespējas augstāku munīcijas uzticamību.

(ii) Ražošanas procesiem veicami sertificēti kvalitātes kontroles pasākumi.

(iii) Sprādzienbīstamas munīcijas ražošanas gaitā piemērojama kvalitātes nodrošinājuma sistēma, kas sertificēti saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem.

(iv) Pieņemšanas izmēģinājumi veicami kā izmēģinājumi ar kaujas šaušanu noteiktos apstākļos vai piemērojot citas apstiprinātas metodes.

(v) Sprādzienbīstamas munīcijas pārsūtīšanas/pārvietošanas un nodošanas laikā jāievēro augstas drošības normas.

(b) Munīcijas apsaimniekošana

Lai sprādzienbīstamai munīcijai nodrošinātu pēc iespējas lielāku ilgtermiņa uzticamību, dalībvalstis tiek rosinātas piemērot labās prakses paraugus un operatīvās procedūras attiecībā uz šādas munīcijas uzglabāšanu, transportēšanu, uzglabāšanu lauka apstākļos un rīkošanos ar to saskaņā ar šādiem norādījumiem.

(i) Ja vajadzīgs, sprādzienbīstama munīcija uzglabājama drošās telpās vai atbilstošos konteineros, kas nepieciešamības gadījumā aizsargā sprāgstošu munīciju un tās sastāvdaļas mākslīgas atmosfēras apstākļos.

(ii) Dalībvalstij jātransportē sprāgstoša munīcija uz un no ražotnēm, noliktavām un lauka tādā veidā, lai pēc iespējas mazinātu sprādzienbīstamās munīcijas bojājumus.

(iii) Ja vajadzīgs, uzkrājot un transportējot sprādzienbīstamu munīciju, dalībvalstij jāizmanto atbilstoši konteineri un mākslīgas atmosfēras apstākļi.

(iv) Sprādzienu draudi uzkrājumu glabātuvēs samazināmi, tās atbilstoši iekārtojot.

(v) Dalībvalstīm jāpiemēro atbilstoša sprādzienbīstamās munīcijas uzskaites, izsekošanas un izmēģināšanas kārtība, kas iekļauj ziņas par katras sprādzienbīstamās munīcijas vienības numuru, partiju, sēriju, un informāciju par to, kur sprāgstošā munīcija atradusies, kādos apstākļos glabāta un kādai vides ietekmei tikusi pakļauta.

(vi) Ja vajadzīgs, regulāri jāveic uzkrātās sprādzienbīstamās munīciju izmēģinājumi, šaujot kaujas apstākļos, lai nodrošinātu vēlamo munīcijas funkcionēšanu.

(vii) Uzkrātās sprādzienbīstamās munīcijas mezglu daļām, ja vajadzīgs, veicami laboratorijas izmeklējumi, lai nodrošinātu vēlamo munīcijas funkcionēšanu.

(viii) Lai uzturētu sprādzienbīstamās munīcijas uzkrājumu uzticamību, reaģējot uz iegūto informāciju par uzskaiti, izsekošanu un izmēģinājumu kārtību, vajadzības gadījumā jāveic atbilstoši pasākumi, tostarp korekcijas aplēsēs par prognozējamo munīcijas glabāšanas laiku.

Lai nodrošinātu sprādzienbīstamās munīcijas uzticamu darbību atbilstoši tās nolūkam, svarīgs faktors ir pienācīga apmācība personālam, kas rīkojas ar sprādzienbīstamo munīciju un ir iesaistīts tās transportēšanā un lietošanā. Tādēļ dalībvalstīm jāapstiprina un jāuztur atbilstošas mācību programmas, tā panākot, ka personāls tiek pienācīgi apmācīts par munīciju, ar kuru tam būs nepieciešams saskarties.

(d) Nodošana

Dalībvalstij, kas paredzējusi nodot sprāgstošu munīciju citai dalībvalstij, kurai līdz šim nav piederējusi tāda veida sprādzienbīstama munīcija, jācenšas panākt, lai saņēmējai dalībvalstij būtu iespēja pareizi uzglabāt, uzturēt un lietot šo sprādzienbīstamo munīciju.

(e) Turpmākā ražošana

Lai sasniegtu visaugstāko iespējamo munīcijas uzticamību, dalībvalstij jāapzina paņēmieni un līdzekļi, lai paaugstinātu tādas sprādzienbīstamas munīcijas uzticamību, kuru tā paredzējusi ražot vai iegādāties.

Ārlietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Riekstiņš

A.Teikmanis

I. Mangule

E.Vijupe

I.Jirgensone

13.01.09. 11:05

3035

I.Jirgensone

67016156;Ieva.jirgensone@mfa.gov.lv

PROTOCOL ON EXPLOSIVE REMNANTS OF WAR (PROTOCOL V)

The High Contracting Parties,

Recognising the serious post-conflict humanitarian problems caused by explosive remnants of war,

Conscious of the need to conclude a Protocol on post-conflict remedial measures of a generic nature in order to minimise the risks and effects of explosive remnants of war,

And willing to address generic preventive measures, through voluntary best practices specified in a Technical Annex for improving the reliability of munitions, and therefore minimising the occurrence of explosive remnants of war,

Have agreed as follows:

Article 1

General provision and scope of application

1. In conformity with the Charter of the United Nations and of the rules of the international law of armed conflict applicable to them, High Contracting Parties agree to comply with the obligations specified in this Protocol, both individually and in co-operation with other High Contracting Parties, to minimize the risks and effects of explosive remnants of war in post-conflict situations.

2. This Protocol shall apply to explosive remnants of war on the land territory including internal waters of High Contracting Parties.

3. This Protocol shall apply to situations resulting from conflicts referred to in Article 1, paragraphs 1 to 6, of the Convention, as amended on 21 December 2001.

4. Articles 3, 4, 5 and 8 of th is Protocol apply to explosive remnants of war other than existing explosive remnants of war as defined in Article 2, paragraph 5 of this Protocol.

Article 2

Definitions For the purpose of this Protocol,

1. Explosive ordnance means conventional munitions containing explosives, with the exception of mines, booby traps and other devices as defined in Protocol II of this Convention as amended on 3 May 1996.

2. Unexploded ordnance means explosive ordnance that has been primed, fused, armed, or otherwise prepared for use and used in an armed conflict It may have been fired, dropped, launched or projected and should have exploded but failed to do so.

3. Abandoned explosive ordnance means explosive ordnance that has not been used during an armed conflict, that has been left behind or dumped by a party to an armed conflict, and which is no longer under control of the party that left it behind or dumped it. Abandoned explosive ordnance may or may not have been primed, fused, armed or otherwise prepared for use.

4. Explosive remnants of war means unexploded ordnance and abandoned explosive ordnance.

5. Existing explosive remnants of war means unexploded ordnance and abandoned explosive ordnance that existed prior to the entry into force of this Protocol for the High Contracting Party on whose territory it exists.

Article 3

Clearance, removal or destruction of explosive remnants of war

1. Each High Contracting Party and party to an armed conflict shall bear the responsibilities set out in this Article with respect to all explosive remnants of war in territory under its control. In cases where a user of explosive ordnance which has become explosive remnants of war, does not exercise control of the territory, the user shall, after the cessation of active hostilities, provide where feasible, inter alia technical, financial, material or human resources assistance, bilaterally or through a mutually agreed third party, including inter alia through the United Nations system or other relevant organizations, to facilitate the marking and clearance, removal or destruction of such explosive remnants of war.

2. After the cessation of active hostilities and as soon as feasible, each High Contracting Party and party to an armed conflict shall mark and clear, remove or destroy explosive remnants of war in affected territories under its control. Areas affected by explosive remnants of war which are assessed pursuant to paragraph 3 of this Article as posing a serious humanitarian risk shall be accorded priority status for clearance, removal or destruction.

3. After the cessation of active hostilities and as soon as feasible, each High
Contracting Party and party to an armed conflict shall take the following measures in
affected territories under its control, to reduce the risks posed by explosive remnants
of war:

(a) survey and assess the threat posed by explosive remnants of war;

(b) assess and prioritize needs and practicability in terms of marking and clearance, removal or destruction;

(d) take steps to mobilize resources to carry out these activities.

4. In conducting the above activities High Contracting Parties and parties to an armed conflict shall take into account international standards, including the International Mine Action Standards.

5. High Contracting Parties shall co-operate, where appropriate, both among themselves and with other states, relevant regional and international organizations and non-governmental organizations on the provision of inter alia technical, financial, material and human resources assistance including, in appropriate circumstances, the undertaking of joint operations necessary to fulfil the provisions of this Article.

Article 4

Recording, retaining and transmission of information

1. High Contracting Parties and parties to an armed conflict shall to the maximum extent possible and as far as practicable record and retain information on the use of explosive ordnance or abandonment of explosive ordnance, to facilitate the rapid marking and clearance, removal or destruction of explosive remnants of war, risk education and the provision of relevant information to the party in control of the territory and to civilian populations in that territory.

2. High Contracting Parties and parties to an armed conflict which have used or abandoned explosive ordnance which may have become explosive remnants of war shall, without delay after the cessation of active hostilities and as far as practicable, subject to these parties’ legitimate security interests, make available such information to the party or parties in control of the affected area, bilaterally or through a mutually agreed third party including inter alia the United Nations or, upon request, to other relevant organizations which the party providing the information is satisfied are or will be undertaking risk education and the marking and clearance, removal or destruction of explosive remnants of war in the affected area.

3. In recording, retaining and transmitting such information, the High Contracting Parties should have regard to Part 1 of the Technical Annex.

Article 5

Other precautions for the protection of the civilian population, individual civilians and civilian objects from the risks and effects of explosive remnants of war

1. High Contracting Parties and parties to an armed conflict shall take all feasible precautions in the territory under their control affected by explosive remnants of war to protect the civilian population, individual civilians and civilian objects from the risks and effects of explosive remnants of war. Feasible precautions are those precautions which are practicable or practicably possible, taking into account all circumstances ruling at the time, including humanitarian and military considerations. These precautions may include warnings, risk education to the civilian population, marking, fencing and monitoring of territory affected by explosive remnants of war, as set out in Part 2 of the Technical Annex.

Article 6

Provisions for the protection of humanitarian missions and organizations from the effects of explosive remnants of war

1. Each High Contracting Party and party to an armed conflict shall:

(a) Protect, as far as feasible, from the effects of explosive remnants of war, humanitarian missions and organizations that are or will be operating in the area under the control of the High Contracting Party or party to an armed conflict and with that party’s consent.

(b) Upon request by such a humanitarian mission or organization, provide, as far as feasible, information on the location of all explosive remnants of war that it is aware of in territory where the requesting humanitarian mission or organization will operate or is operating.

2. The provisions of this Article are without prejudice to existing International
Humanitarian Law or other international instruments as applicable or decisions by the
Security Council of the United Nations which provide for a higher level of protection.

Article 7

Assistance with respect to existing explosive remnants of war

1. Each High Contracting Party has the right to seek and receive assistance, where appropriate, from other High Contracting Parties, from states non-party and relevant international organizations and institutions in dealing with the problems posed by existing explosive remnants of war.

2. Each High Contracting Party in a position to do so shall provide assistance in dealing with the problems posed by existing explosive remnants of war, as necessary and feasible. In so doing, High Contracting Parties shall also take into account the humanitarian objectives of this Protocol, as well as international standards including the International Mine Action Standards.

Article 8

Co-operation and assistance

1. Each High Contracting Party in a position to do so shall provide assistance for the marking and clearance, removal or destruction of explosive remnants of war, and for risk education to civilian populations and related activities inter alia through the United Nations system, other relevant international, regional or national organizations or institutions, the International Committee of the Red Cross, national Red Cross and Red Crescent societies and their International Federation, non-governmental organizations, or on a bilateral basis.

2. Each High Contracting Party in a position to do so shall provide assistance for the care and rehabilitation and social and economic reintegration of victims of explosive remnants of war. Such assistance may be provided inter alia through the United Nations system, relevant international, regional or national organizations or institutions, the International Committee of the Red Cross, national Red Cross and Red Crescent societies and their International Federation, non-governmental organizations, or on a bilateral basis.

3. Each High Contracting Party in a position to do so shall contribute to trust funds within the United Nations system, as well as other relevant trust funds, to facilitate the provision of assistance under this Protocol.

4. Each High Contracting Party shall have the right to participate in the fullest possible exchange of equipment, material and scientific and technological information other than weapons related technology, necessary for the implementation of this Protocol. High Contracting Parties undertake to facilitate such exchanges in accordance with national legislation and shall not impose undue restrictions on the provision of clearance equipment and related technological information for humanitarian purposes.

5. Each High Contracting Party undertakes to provide information to the relevant databases on mine action established within the United Nations system, especially information concerning various means and technologies of clearance of explosive remnants of war, lists of experts, expert agencies or national points of contact on clearance of explosive remnants of war and, on a voluntary basis, technical information on relevant types of explosive ordnance.

6. High Contracting Parties may submit requests for assistance substantiated by relevant information to the United Nations, to other appropriate bodies or to other states. These requests may be submitted to the Secretary-General of the United Nations, who shall transmit them to all High Contracting Parties and to relevant international organizations and non-governmental organizations.

7. In the case of requests to the United Nations, the Secretary-General of the United Nations, within the resources available to the Secretary-General of the United Nations, may take appropriate steps to assess the situation and in co-operation with the requesting High Contracting Party and other High Contracting Parties with responsibility as set out in Article 3 above, recommend the appropriate provision of assistance. The Secretary-General may also report to High Contracting Parties on any such assessment as well as on the type and scope of assistance required, including possible contributions from the trust funds established within the United Nations system.

Article 9

Generic preventive measures

1. Bearing in mind the different situations and capacities, each High Contracting Party is encouraged to take generic preventive measures aimed at minimizing the occurrence of explosive remnants of war, including, but not limited to, those referred to in part 3 of the Technical Annex.

2. Each High Contracting Party may, on a voluntary basis, exchange information related to efforts to promote and establish best practices in respect of paragraph 1 of this Article.

Article 10

Consultations of High Contracting Parties

1. The High Contracting Parties undertake to consult and co-operate with each other on all issues related to the operation of this Protocol. For this purpose, a Conference of High Contracting Parties shall be held as agreed to by a majority, but no less than eighteen High Contracting Parties.

2. The work of the conferences of High Contracting Parties shall include:

(a) review of the status and operation of this Protocol;

(b) consideration of matters pertaining to national implementation of this Protocol, including national reporting or updating on an annual basis.

3. The costs of the Conference of High Contracting Parties shall be borne by the
High Contracting Parties and States not parties participating in the Conference, in
accordance with the United Nations scale of assessment adjusted appropriately.

Article 11 Compliance

1. Each High Contracting Party shall require that its armed forces and relevant agencies or departments issue appropriate instructions and operating procedures and that its personnel receive training consistent with the relevant provisions of this Protocol.

2. The High Contracting Parties undertake to consult each other and to co-operate with each other bilaterally, through the Secretary-General of the United Nations or through other appropriate international procedures, to resolve any problems that may arise with regard to the interpretation and application of the provisions of this Protocol.

Technical Annex

This Technical Annex contains suggested best practice for achieving the objectives contained in Articles 4, 5 and 9 of this Protocol. This Technical Annex will be implemented by High Contracting Parties on a voluntary basis.

1. Recording, storage and release of information for Unexploded Ordnance (UXO) and Abandoned Explosive Ordnance (AXO)

(a) Recording of information: Regarding explosive ordnance which may have
become UXO a State should endeavour to record the following information as
accurately as possible:

(i) the location of areas targeted using explosive ordnance;

(ii) the approximate number of explosive ordnance used in the areas under (i);

(iii) the type and nature of explosive ordnance used in areas under (i);

(iv) the general location of known and probable UXO;

Where a State has been obliged to abandon explosive ordnance in the course of operations, it should endeavour to leave AXO in a safe and secure manner and record information on this ordnance as follows:

(v) the location of AXO;

(vi) the approximate amount of AXO at each specific site;

(vii) the types of AXO at each specific site.

(b) Storage of information: Where a State has recorded information in accordance with paragraph (a), it should be stored in such a manner as to allow for its retrieval and subsequent release in accordance with paragraph (c).

(c) Release of information: Information recorded and stored by a State in accordance with paragraphs (a) and (b) should, taking into account the security interests and other obligations of the State providing the information, be released in accordance with the following provisions:

(i) Content:

On UXO the released information should contain details on:

(1) the general location of known and probable UXO;

(2) the types and approximate number of explosive ordnance used in the targeted areas;

(3) the method of identifying the explosive ordnance including colour, size and shape and other relevant markings;

(4) the method for safe disposal of the explosive ordnance.

On AXO the released information should contain details on:

(5) the location of the AXO;

(6) the approximate number of AXO at each specific site;

(7) the types of AXO at each specific site;

(8) the method of identifying the AXO, including colour, size and shape;

(9) information on type and methods of packing for AXO;

(10) state of readiness;

(11) the location and nature of any booby traps known to be present in
the area of AXO.

ii) Recipient: The information should be released to the party or parties in control of the affected territory and to those persons or institutions that the releasing State is satisfied are, or will be, involved in UXO or AXO clearance in the affected area, in the education of the civilian population on the risks of UXO or AXO.

iii) Mechanism: A State should, where feasible, make use of those mechanisms established internationally or locally for the release of information, such as through UNMAS, IMSMA, and other expert agencies, as considered appropriate by the releasing State.

iv) Timing: The information should be released as soon as possible, taking into account such matters as any ongoing military and humanitarian operations in the affected areas, the availability and reliability of information and relevant security issues.

2. Warnings, risk education, marking, fencing and monitoring

Key terms

(a) Warnings are the punctual provision of cautionary information to the civilian population, intended to minimise risks caused by explosive remnants of war in affected territories.

(b) Risk education to the civilian population should consist of risk education programmes to facilitate information exchange between affected communities, government authorities and humanitarian organisations so that affected communities are informed about the threat from explosive remnants of war. Risk education programmes are usually a long term activity.

Best practice elements of warnings and risk education

(c) All programmes of warnings and risk education should, where possible, take
into account prevailing national and international standards, including the
International Mine Action Standards.

(d) Warnings and risk education should be provided to the affected civilian population which comprises civilians living in or around areas containing explosive remnants of war and civilians who transit such areas.

(e) Warnings should be given, as soon as possible, depending on the context and the information available. A risk education programme should replace a warnings programme as soon as possible. Warnings and risk education always should be provided to the affected communities at the earliest possible time.

(f) Parties to a conflict should employ third parties such as international organisations and non-governmental organisations when they do not have the resources and skills to deliver efficient risk education.

(g) Parties to a conflict should, if possible, provide additional resources for warnings and risk education. Such items might include: provision of logistical support, production of risk education materials, financial support and general cartographic information.

Marking, fencing, and monitoring of an explosive remnants of war affected area

(h) When possible, at any time during the course of a conflict and thereafter, where explosive remnants of war exist the parties to a conflict should, at the earliest possible time and to the maximum extent possible, ensure that areas containing explosive remnants of war are marked, fenced and monitored so as to ensure the effective exclusion of civilians, in accordance with the following provisions.

(i) Warning signs based on methods of marking recognised by the affected community should be utilised in the marking of suspected hazardous areas. Signs and other hazardous area boundary markers should as far as possible be visible, legible, durable and resistant to environmental effects and should clearly identify which side of the marked boundary is considered to be within the explosive remnants of war affected area and which side is considered to be safe.

(j) An appropriate structure should be put in place with responsibility for the monitoring and maintenance of permanent and temporary marking systems, integrated with national and local risk education programmes.

3. Generic preventive measures

States producing or procuring explosive ordnance should to the extent possible and as appropriate endeavour to ensure that the following measures are implemented and respected during the life-cycle of explosive ordnance.

(a) Munitions manufacturing management

(i) Production processes should be designed to achieve the greatest reliability of munitions.

(ii) Production processes should be subject to certified quality control measures.

(iii) During the production of explosive ordnance, certified quality assurance standards that are internationally recognised should be applied.

(iv) Acceptance testing should be conducted through live-fire testing over a range of conditions or through other validated procedures.

(v) High reliability standards should be required in the course of explosive ordnance transactions and transfers.

(b) Munitions management

In order to ensure the best possible long-term reliability of explosive ordnance, States are encouraged to apply best practice norms and operating procedures with respect to its storage, transport, field storage, and handling in accordance with the following guidance.

(i) Explosive ordnance, where necessary, should be stored in secure

facilities or appropriate containers that protect the explosive ordnance and its components in a controlled atmosphere, if necessary.

(ii) A State should transport explosive ordnance to and from production facilities, storage facilities and the field in a manner that minimises damage to the explosive ordnance.

(iii) Appropriate containers and controlled environments, where necessary, should be used by a State when stockpiling and transporting explosive ordnance.

(iv) The risk of explosions in stockpiles should be minimised by the use of appropriate stockpile arrangements.

(v) States should apply appropriate explosive ordnance logging, tracking

and testing procedures, which should include information on the date of manufacture of each number, lot or batch of explosive ordnance, and information on where the explosive ordnance has been, under what conditions it has been stored, and to what environmental factors it has been exposed.

(vi) Periodically, stockpiled explosive ordnance should undergo, where appropriate, live-firing testing to ensure that munitions function as desired.

(vii) Sub-assemblies of stockpiled explosive ordnance should, where

appropriate, undergo laboratory testing to ensure that munitions function as desired.

(viii) Where necessary, appropriate action, including adjustment to the expected shelf-life of ordnance, should be taken as a result of

information acquired by logging, tracking and testing procedures, in order to maintain the reliability of stockpiled explosive ordnance.

The proper training of all personnel involved in the handling, transporting and use of explosive ordnance is an important factor in seeking to ensure its reliable operation as intended. States should therefore adopt and maintain suitable training programmes to ensure that personnel are properly trained with regard to the munitions with which they will be required to deal.

(d) Transfer

A State planning to transfer explosive ordnance to another State that did not previously possess that type of explosive ordnance should endeavour to ensure that the receiving State has the capability to store, maintain and use that explosive ordnance correctly.

(e) Future production

A State should examine ways and means of improving the reliability of explosive ordnance that it intends to produce or procure, with a view to achieving the highest possible reliability.

Ārlietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Riekstiņš

A.Teikmanis

I. Mangule

E.Vijupe

I.Jirgensone

13.01.09. 11:05

3723

I.Jirgensone

67016156; Ieva.jirgensone@mfa.gov.lv

Likumprojekta „Par Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 5.protokolu” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu		2006. gada Ārlietu ministrijas apstiprinātajās ārpolitikas pamatnostādnēs 2006.-2010.gadam tiek norādīts, ka arvien pieaugošajā pasaules globalizācijā un integrācijā katras valsts un sabiedrības attīstība un labklājība ir tieši atkarīgas no to spējas efektīvi darboties starptautiskajā laukā. Viens no Latvijas drošības politikas svarīgākajiem elementiem ir atbildīga rīcība un starptautisko saistību un normu ievērošana bruņojuma kontroles un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomā. Līdz ar to Latvijas pievienošanās starptautiskam humanitāro tiesību instrumentam ir solis pretim šo principu īstenošanai.
2. Pašreizējās situācijas raksturojums		Latvija kā ANO dalībvalsts 1993.gada 4. jūlijā kļuva par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība (Latvijas Vēstnesis, 24.12.1997, nr. 341), kā arī tās protokolu: I protokols – Par neatklājamām šķembām; II grozītais protokols – Par mīnu, lamatu mīnu un citu ierīču lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu; III protokols – Par aizdedzinošu ieroču lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu; IV protokols – Par redzi afektējošiem lāzerieročiem, dalībvalsti. (Konvencijas grozījumi publicēti laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 01.04.2003. Nr.50) V protokols (turpmāk tekstā – Protokols) par sprādzienbīstamām kara paliekām ir jaunākais Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība (turpmāk – Konvencija), protokols. Protokols stājās spēkā 2006.gada 12.novembrī Konvencijas 3. Pārskata konferences laikā. Protokola mērķis ir novērst risku, ko civiliedzīvotājiem rada valstu rīcībā esoša, kā arī konfliktu rezultātā paliekoša nesprāgusī munīcija. Eiropas Savienība kopīgajos paziņojumos vairākkārt aicinājusi visas Konvencijas dalībvalstis bez kavēšanās pievienoties minētajam Protokolam. Konvencijas 3. Pārskata konferencē 2006.gadā apstiprinātais Konvencijas visaptverošais rīcības plāns paredz, ka līdz 2011.gadam Konvencijas dalībvalstis pieliks visas pūles, lai pievienotos visiem tās protokoliem. Latvija līdz šim brīdim ir pievienojusies četriem no Konvencijas protokoliem.
3. Normatīvā akta projekta būtība		Likumprojekts „Par Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 5.protokolu” paredz šī protokola pieņemšanu un apstiprināšanu. Protokols uzliek bruņotā konfliktā iesaistītām valstīm par pienākumu: - uzņemties saistības attiecībā uz visām sprādzienbīstamām kara paliekām tās kontrolētajās teritorijās. Gadījumos, kad sprāgstoša munīcija kļuvusi par sprāgstošām kara paliekām, taču tās lietotājs nekontrolē attiecīgo teritoriju, pēc karadarbības beigām lietotājs nodrošina cita starpā, kur tas iespējams, tehnisku, finansiālu, materiālu vai cilvēkresursu palīdzību divpusēji vai caur trešo pusi, par kuru panākta kopēja vienošanās, tostarp ar ANO sistēmas vai ar citu attiecīgu organizāciju palīdzību, lai veicinātu šādu sprāgstošu kara palieku iezīmēšanu un neitralizāciju, aizvākšanu vai iznīcināšanu. - veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu civiliedzīvotājus no nesprāgušās munīcijas, tostarp veikt sprādzienbīstamu kara palieku skarto teritoriju iežogošanu un novērošanu, veikt izglītošanu par risku un sprādzienbīstamu kara palieku iezīmēšanu, neitralizēšanu, aizvākšanu vai iznīcināšanu skartajās teritorijās; - iespēju robežās reģistrēt un uzglabāt informāciju par sprādzienbīstamas munīcijas lietošanu vai pamešanu, lai veicinātu sprādzienbīstamu kara palieku ātru iezīmēšanu, neitralizēšanu, aizvākšanu un iznīcināšanu, izglītošanu riska mazināšanai un sniegt attiecīgu informāciju tai pusei, kura kontrolē teritoriju, un šīs teritorijas civiliedzīvotājiem. No Protokola neizriet retroaktīvas saistības, tas neattiecas uz konfliktiem, kas notikuši pirms tā stāšanās spēkā, līdz ar to no Pirmā un Otrā pasaules kara Latvijas teritorijā palikušās sprādzienbīstamās kara paliekas un problēmas ar to likvidēšanu nav saistāmas ar Protokola izpildi. Tomēr Protokola 7.pants paredz, ka līgumslēdzēj- valstis ir tiesīgas lūgt palīdzību trešajām valstīm, lai risinātu ar nesprāgušo munīciju, kas jau atrodas to teritorijā, likvidāciju saistītās problēmas.
4. Cita informācija		Šobrīd 51 valsts, tai skaitā 20 Eiropas Savienības dalībvalstis, ir ratificējušas Protokolu. Jāņem vērā, ka gan Igaunija, gan Lietuva, kuras atrodas līdzīgā situācijā ar sprādzienbīstamām kara paliekām, ir ratificējušas Protokolu. Arī ASV ir paziņojusi, ka ASV Senāts ir devis piekrišanu Protokola ratifikācijai. Ik gadu notiek Protokola dalībvalstu konferences, lai pārskatītu tā izpildes gaitu. Šis Protokols attiecas uz sprādzienbīstamām kara paliekām Augsto Līgumslēdzēju Pušu zemes teritorijās, tostarp iekšējos ūdeņos. Tas ir attiecināms tieši uz Latvijas Republikas teritoriju un tās iekšējiem ūdeņiem.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārējā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām						Nav attiecināms
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstākā resursu izmantošanas efektivitāte						Nav attiecināms
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām						Nav attiecināms
4. ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām						Nav attiecināms
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība						Nav attiecināms
6. Ietekme uz vidi: 6.1.dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņošanu vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē						Nav attiecināms
7. Cita ietekme						Ar Latvijas pievienošanos Konvencijas V Protokolam saistību izpildei tiktu mazināts sprādzienbīstamu kara palieku radītais risks un ietekme pēc konflikta situācijās. Līdz ar to tiktu veicināta valsts civiliedzīvotāju drošība un aizsardzība no karadarbības radītām sekām. Protokola izpildei netiek plānotas papildus darbības, jo Protokola darbība attiecināma uz laiku, ja bruņots konflikts tiktu veikts pēc šī Protokola stāšanās spēkā. Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija veiks izpēti normatīvo aktu bāzē, kas jau regulē Konvencijas izpildi, papildinot to ar Protokolā noteiktajām saistībām. Latvija kā ANO dalībvalsts saskaņā ar tās Statūtiem vienmēr izskata iespēju sniegt palīdzību valstīm, kas to pieprasījušas. Palīdzības sniegšana tiek vērtēta individuāli pēc pieprasījuma specifikācijas un finansējuma pieejamības Latvijā. Protokola 4., 5. un 9. pantā noteikto mērķu sasniegšanai ir izstrādāts Protokola Tehniskais pielikums, kuru valstis ievieš brīvprātīgi. Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija izvērtēs šo vadlīniju ieviešanas lietderību.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji			(tūkst. latu)
			2009. gads					Turpmākie trīs gadi
								2010.		2011.	2012.
1			2					3		4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets			Nav attiecināms					Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets			Nav attiecināms					Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets			Nav attiecināms					Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Nav attiecināms					Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)			Nav attiecināms
6. Cita informācija			Protokols attiecināms uz sprādzienbīstamām kara paliekām, kas nav pašreizējās sprādzienbīstamās kara paliekas. Līdz ar to iepriekš nav iespējams aprēķināt bruņota konflikta seku likvidācijas izmaksas. Protokola 10.panta 3.daļā noteiktie izdevumi tiek segti Ārlietu ministrijai piešķirtā valsts budžeta ietvaros un neprasa papildus finansējuma pieprasījumu. Praksē Ārlietu ministrija īsteno līdzīgu konvenciju noteikto izmaksu veikšanu. Latvijas iemaksu daļa pēc ANO noteiktās skalas sastāda 0.018%, kas īstenojot šo Konvenciju tiktu dalīta proporcionāli uz visām Konvencijas dalībvalstīm.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Saskaņā ar Protokola 11.pantu dalībvalsts bruņotajiem spēkiem un atbilstošajām iestādēm vai departamentiem jāizstrādā attiecīgas instrukcijas un operatīvās procedūras, lai tās personālsastāvs tiktu sagatavots atbilstīgi šī Protokola noteikumiem. Ņemot vērā augstāk minēto, Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija 6 mēnešu laikā pēc Protokola stāšanās spēkā veiks grozījumus vai papildinājumus esošajā normatīvo aktu bāzē, kas nosaka Konvencijas izpildi.
2. Cita informācija				Nav attiecināms
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību							Nav attiecināms
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām							Latvija kā ANO dalībvalsts ir pievienojusies ANO Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība un tās pirmajiem četriem papildprotokoliem. Dalībvalstis iesniedz ANO ģenerālsekretāram ikgadējos ziņojumus par Protokola izpildi. Pirmais ziņojums jāiesniedz 180 dienas pēc protokola spēkā stāšanās dalībvalstī.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem							Nav attiecināms
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu						Ratifikācija atbilstu arī Eiropas Savienības nostādnei, kas mudina uz protokola visaptverošu ieviešanu. 2007. gada 23. jūlijā Eiropas Savienības Padome pieņēma Vienoto rīcību 2007/528/KĀDP, lai saistībā ar Eiropas Drošības stratēģiju atbalstītu Konvenciju. Vienotās rīcības galvenais mērķis ir atbalstīt vispārēju Konvencijas pieņemšanu, veicinot to, lai Konvencijai pievienotos valstis, kas nav tās dalībvalstis, un panākt pilnīgu Konvencijas izpildi.
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)								Komentāri

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem					Nav attiecināms
6. Cita informācija					Nav attiecināms
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas					Nav attiecināms
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					Nav attiecināms
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti					Nav attiecināms
4. Konsultācijas ar ekspertiem					Konsultācijas ir notikušas ar Aizsardzības ministriju. Aizsardzības ministrijas eksperti nav iebilduši pret Latvijas pievienošanos Konvencijas Protokolam, jo gan Konvencija, gan Protokoli izstrādāti Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros. Latvija ir pievienojusies jau četriem šīs Konvencijas protokoliem, kas regulē tādu ieroču ierobežošanu, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība.
5. Cita informācija					Nav attiecināms
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Nodrošinot likuma izpildi, nav nepieciešama jaunu institūciju izveide vai esošo institūciju funkciju paplašināšana, jo gan Aizsardzības ministrijas, gan Ārlietu ministrijas funkcijās jau ietilpst esošās Konvencijas un tās papildus protokolu izpilde, kā arī virkne citu starptautisku drošības un aizsardzības konvenciju izpilde. Protokola saistību izpilde Aizsardzības ministrijas funkciju ietvaros prasīs tā vadlīniju īstenošanu, savukārt, Ārlietu ministrijai - kārtējā ikgadējā ziņojuma sagatavošanu un iesniegšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretariātam.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Sabiedrība par normatīvā akta ieviešanu tiks informēta ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietojot to informācijas sistēmā “NAIS” un bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē – www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Indivīdam ir tiesības apstrīdēt augstāk stāvošā institūcijā vai pārsūdzēt tiesā amatpersonu lēmumus, kas pieņemti Konvencijas regulētajā sfērā.
4. Cita informācija					Nav attiecināms

Ārlietu ministrs M. Riekstiņš

Ārlietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Riekstiņš

A.Teikmanis

I. Mangule

E.Vijupe

I.Jirgensone

03.03.09. 10:50

1901

I.Jirgensone

67016156; Ieva.jirgensone@mfa.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.27

2009.gada 28.aprīlī

3.§

Likumprojekts "Par Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 5.protokolu"

TA-737

___________________________________________________________

(V.Dombrovskis)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

2. Valsts kancelejai sagatavot Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 5.protokolu (turpmāk – Protokols) un likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir ārlietu ministrs.

4. Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai piecu mēnešu laikā pēc Protokola stāšanās spēkā izstrādāt iekšējos normatīvos aktus, kas nepieciešami Protokola izpildei.

5. Ārlietu ministrijai 180 dienu laikā pēc Protokola stāšanās spēkā sagatavot un iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretariātā ikgadējo ziņojumu par Protokola izpildi.

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs		V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore		G.Veismane

2009-MK-PROT-27-2804-#03.doc

Par Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 5.protokolu

Protokols stājās spēkā 2006.gada 12.novembrī Konvencijas 3. Pārskata konferences laikā.

Protokola mērķis ir novērst risku, ko civiliedzīvotājiem rada valstu rīcībā esoša, kā arī konfliktu rezultātā paliekoša nesprāgusī munīcija.

Latvija līdz šim brīdim ir pievienojusies četriem no Konvencijas protokoliem.

Likumprojekts „Par Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 5.protokolu” paredz šī protokola pieņemšanu un apstiprināšanu.