07.04.2009. 9/7-2-

Saeimas Prezidijam

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 79.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas š.g. 8.aprīļa sēdes darba kārtībā un nodot to tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izskatīt minēto likumprojektu Saeimas š.g. 8.aprīļa sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Pielikumā: likumprojekts un anotācija uz 4 lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

Izdarīt likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 23., 24.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 7.nr.; 2006, 2., 13.nr.; 2007,11.nr.; 2008, 8.nr., Latvijas Vēstnesis, 2009, 31.nr.) šādus grozījumus:

1. 50.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) pilnvarot pārvaldnieku (dzīvokļu īpašnieku biedrību vai citu Civillikumā noteiktajā kārtībā pilnvarotu personu);”;

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu „pārvaldītāju un apsaimniekotāju” ar vārdu „pārvaldnieku”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „pārvaldītājs un apsaimniekotājs” ar vārdu „pārvaldnieks”;

2. Aizstāt 50.panta trešajā daļā un septītajā daļā, 51.panta trešajā daļā un ceturtajā daļā vārdus „dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „pārvaldnieks” (attiecīgā locījumā).

3. 51.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” ar vārdiem „pilnvarotu pārvaldnieku”;

papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

„(2¹)Lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu dzīvokļu īpašnieki var pieņemt aptaujas veidā, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. Aptaujas ierosinātājs nosūta dzīvokļa īpašniekam rakstveida lēmuma projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, un norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks rakstveidā var balsot "par" vai "pret" attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, pieņem, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, ja pārvaldnieks ir iesniedzis iesniegumu par dzīvojamās mājas pārņemšanu un:

1) ar dzīvokļu īpašnieku biedrību vai citu fizisko vai juridisko personu noslēgtu pilnvarojuma līgumu (kopiju) par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ko parakstījusi vismaz puse no dzīvokļu īpašniekiem;

2) dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola kopiju par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas pienākumu nodošanu pārvaldniekam;

3) statūtu un reģistrācijas apliecības kopiju, ja pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku biedrība.”

Likumprojekta

Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību paredz, ka viens no steidzami veicamajiem uzdevumiem ir paātrināta un vienkāršota Eiropas Savienības fondu apguve.

Saskaņā ar Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras sniegto informāciju, Latvijā ir 13871 dzīvojamo māju, kas atbilst darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.prioritātes „Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” kritērijiem.

No tām 2147 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ir nodotas dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un var pretendēt uz Eiropas Savienības atbalsta saņemšanu dzīvojamo māju siltumnoturības pasākumiem, jo ir pārņemtas dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā. Tātad 11724 dzīvojamās mājas būtu jāpārņem dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā.

Turklāt pienākums dzīvokļu īpašniekiem piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus ir noteikts likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 2.punktā.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51.panta piektās daļas 4.punktā ir noteikts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, ja dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita, vai arī savstarpēju līgumu noslēguši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita. Šis noteikums neattiecas uz šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu. Tātad atkarībā no pārvaldnieka veida – dzīvokļu īpašnieku biedrība vai cita pilnvarota persona (piemēram, kapitālsabiedrība, kas specializējas māju pārvaldīšanā), ir atkarīgs dzīvokļu īpašnieku skaits, kuriem jāpiekrīt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai attiecīgam pārvaldniekam. Likumprojekts paredz, ka turpmāk neatkarīgi no pārvaldnieka veida tā pilnvarošanai būs nepieciešama vismaz puses dzīvokļu īpašnieku piekrišana.

Vienlaikus ir precizēta likumā lietotā terminoloģija, jēdzienus „izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība” un „Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgts savstarpējs līgums par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, aizstājot ar jēdzienu „pārvaldnieka pilnvarošana”.

Bez tam, lai veicinātu dzīvojamo māju pārņemšanas procesu, paredzēts, ka lēmuma pieņemšanai dzīvokļa īpašnieki varēs nesasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, bet lēmumu pieņemt aptaujas veidā.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžeta un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Normatīvie akti papildus nav jāizdod.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Likumprojekts sagatavots, konsultējoties ar Ekonomikas ministriju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.