Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

12.03.2009.                Nr.90/TA-188

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Zaličenko 67774856, julija.zalicenko@fktk.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 7 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 10.marta sēdes protokola Nr.17  15.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā

 

Izdarīt Valsts fondēto pensiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 7.nr.; 2002, 24.nr.; 2004, 2., 9.nr.; 2005, 12.nr.; 2006, 21.nr.; 2007, 12.nr.; 2008, 21.nr.; 2009, 1.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  11.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs veic fondēto pensiju shēmā izdarīto iemaksu, turpmāko augļu (procentu) un citu aktīvu (turpmāk – līdzekļi) pārvaldīšanu. Fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst pārvaldīt Latvijā reģistrēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk – dalībvalsts) reģistrētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības filiāle Latvijā, kas ir tiesīga sniegt ieguldījumu pārvaldes pakalpojumus (turpmāk – dalībvalsts filiāle). Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs drīkst sākt fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu tikai pēc reģistrēšanās fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā, kuru uztur un aktualizē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija).

(2) Norēķinus par darījumiem ar fondēto pensiju shēmas līdzekļiem fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs veic ar līdzekļu turētāja starpniecību, noslēdzot ar to turētājbankas līgumu. Fondēto pensiju shēmas līdzekļus var turēt Latvijā reģistrēta banka, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanu, tai skaitā finanšu instrumentu turēšanu, vai dalībvalstī reģistrētas bankas filiāle Latvijā, ja attiecīgā banka ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un blakuspakalpojumus, tai skaitā turēt finanšu instrumentus. Līdzekļu turētāja izvēli, tā pienākumus un atbildību, kā arī turētājbankas līguma noslēgšanas un izpildes kārtību nosaka šis likums un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums.";

 

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(51) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nodrošina, lai maksimālie maksājumi par ieguldījumu plāna pārvaldi, ietverot līdzekļu pārvaldītājam un līdzekļu turētājam izmaksājamās atlīdzības, kā arī maksājumus trešajām personām, kurus veic no ieguldījumu plāna līdzekļiem, nepārsniedz divus procentus no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā. Šajos maksājumos neietilpst izdevumi, kas saistīti ar ieguldījumu plāna aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu darījumiem.";

 

izteikt sestās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) Komisija ir anulējusi ierakstu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā;";

 

izslēgt sestās daļas 2.punktu;

papildināt sestās daļas 4.punktu aiz vārdiem "(ieguldījumu plāna prospekta jaunu redakciju)" ar vārdiem "vai izraudzīto ieguldījumu plānu pievieno citam tā paša fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pārvaldītajam ieguldījumu plānam";

izslēgt septīto daļu;

izslēgt devītās daļas pirmajā teikumā vārdus "ja tas ne mazāk kā gadu ir pārvaldījis valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus".

 

2. Aizstāt 11.1 panta pirmajā daļā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus ko­misijā" ar vārdu "Komisijā".

 

3. Papildināt likumu ar 11.3 pantu šādā redakcijā:

 

"11.3 pants. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrācija

(1) Lai reģistrētos fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai tās dalībvalsts filiāle vienlaikus ar pilnvarotas personas parakstītu iesniegumu iesniedz Komisijai šādus dokumentus, kas nosaka ieguldījumu pārvaldes sabiedrības darbību fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā:

1) darbības plānu turpmākajiem trim gadiem, kurā aprakstīts, kā tiek plānots nodrošināt fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu, un kurā ietverta vismaz šāda informācija:

a) ieviešamie ieguldījumu plāni,

b) izdevumu prognoze un to segšanas avoti;

2) iekšējās kontroles sistēmas aprakstu, kas ietver:

a) organizatorisko struktūru ar skaidri noteiktiem un sadalītiem amatpersonu uzdevumiem un pienākumiem,

b) grāmatvedības politiku un uzskaites organizācijas galvenos principus,

c) finanšu risku pārvaldīšanas politiku,

d) vadības informācijas sistēmas aprakstu,

e) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus.

(2) Komisija pēc dalībvalsts filiāles iesnieguma saņemšanas nosūta pieprasījumu attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai, kurā tiek lūgts apstiprināt, ka:

1) dalībvalstī licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība izpilda attiecībā uz kapitālu noteiktās prasības un gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas nav konstatēti šo prasību pārkāpumi;

2) dalībvalstī licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ievēro iekšējās kontroles prasības un gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas nav konstatēti šo prasību pārkāpumi, par kuriem piemērotas soda sankcijas;

3) dalībvalsts uzraudzības institūcija neiebilst, ka dalībvalsts filiāle sāk pārvaldīt fondēto pensiju shēmas līdzekļus;

4) dalībvalsts uzraudzības institūcija nekavējoties informēs Komisiju par faktiem, kas apdraud vai var apdraudēt dalībvalsts filiāles darbību Latvijā.

(3) Komisija iesniegumu izskata un lēmumu par ieraksta izdarīšanu vai atteikumu izdarīt ierakstu pieņem 60 dienu laikā pēc tam, kad saņemti šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie dokumenti, kas noformēti atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri regulē dokumentu noformēšanas kārtību.

(4) Komisija pieņem lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā, ja:

1) iesnieguma iesniedzējs neatbilst šā likuma 11.panta pirmās daļas prasībām;

2) iesnieguma iesniedzējs nav iesniedzis visus šā panta pirmajā daļā norādītos dokumentus vai iesniegtajos dokumentos ir norādījis nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

3) iesniegtie dokumenti nav izstrādāti atbilstoši šā likuma un to normatīvo aktu prasībām, kas regulē fondēto pensiju shēmas darbību, personu datu aizsardzību un dokumentu noformēšanas kārtību;

4) gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir pārkāpusi kapitāla prasības;

5) gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir pārkāpusi iekšējās kontroles noteikumus un tai par minētajiem pārkāpumiem piemērotas soda sankcijas;

6) dalībvalsts uzraudzības institūcija iebilst pret to, ka dalībvalsts filiāle sāk pārvaldīt fondēto pensiju shēmas līdzekļus;

7) dalībvalsts uzraudzības institūcija nav piekritusi informēt Komisiju par faktiem, kas apdraud vai var apdraudēt dalībvalsts filiāles darbību Latvijā;

8) Komisija nav saņēmusi šā panta otrajā daļā minēto uzraudzības institūcijas apliecinājumu.

(5) Komisija var anulēt ierakstu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā, ja:

1) konstatēts kāds no šā panta ceturtajā daļā minētajiem gadījumiem;

2) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs pārkāpj fondēto pensiju shēmas darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā rezultātā var tikt negatīvi ietekmēta pārvaldītāja turpmākā darbība vai fondēto pensiju shēmas dalībnieku intereses;

3) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs pārkāpj ieguldījumu plāna noteikumus, saskaņā ar kuriem ir apņēmies ieguldīt un pārvaldīt fondēto pensiju shēmas līdzekļus;

4) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam tiek anulēta licence ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai;

5) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs gada laikā no dienas, kad Komisija to reģistrējusi fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā, nav noslēdzis līgumu ar Aģentūru par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu;

6) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs tiek reorganizēts vai likvidēts;

7) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs atsakās no shēmas līdzekļu pārvaldīšanas;

8) to pieprasa dalībvalsts filiāles uzraudzības institūcija;

9) dalībvalsts filiāles uzraudzības institūcija informē Komisiju par faktiem, kas apdraud vai var apdraudēt dalībvalsts filiāles darbību Latvijā.

(6) Ja Komisija ir konstatējusi šā panta piektajā daļā noteiktos apstākļus, kas ļauj lemt par ieraksta anulēšanu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā, tā var pieņemt lēmumu par brīdinājuma izteikšanu vai šā likuma 13.panta 5.1 daļā noteiktās soda naudas uzlikšanu, nosakot pārkāpumu novēršanas termiņu. Ja pēc šā termiņa notecējuma fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nav novērsis pārkāpumus, Komisija anulē ierakstu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā.

(7) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par ieraksta anulēšanu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā tiek pārsūdzēts, tas neaptur šā akta izpildi."

 

4.  12.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

 

"(1) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs, ieguldot fondēto pensiju shēmas līdzekļus, rīkojas kā gādīgs un rūpīgs saimnieks un vienīgi ieguldījumu plāna dalībnieku interesēs, kā arī ievēro piesardzības principus, kas nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un likviditāti atbilstoši ieguldījumu plāna noteikumiem, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas vērsta uz ieguldījumu plāna dalībnieku fondēto pensiju shēmas līdzekļu pieaugumu. Fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst ieguldīt šādos finanšu instrumentos:";

 

aizstāt pirmās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā vārdus "cita Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts" ar vārdiem "vai cita dalībvalsts";

aizstāt pirmās daļas 1.punkta "d" apakšpunktā vārdus "Eiropas Savienības dalībvalstis vai Eiropas Ekonomikas zonas valstis" ar vārdu "dalībvalstis";

aizstāt pirmās daļas 1.1 apakšpunktā vārdus "citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī" ar vārdiem "vai citā dalībvalstī";

aizstāt pirmās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā vārdus "Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts" ar vārdu "dalībvalsts";

aizstāt pirmās daļas 3.punkta "a" apakšpunktā vārdus "citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī" ar vārdiem "vai citā dalībvalstī";

izteikt pirmās daļas 3.punkta "c" apakšpunkta otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja minētie vērtspapīri gada laikā no dienas, kad sākta parakstīšanās to saņemšanai, netiek iekļauti "a" vai "b" apakšpunktā minētajā regulētajā tirgū, fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pienākums ir atpirkt šos vērtspapīrus par cenu, kas atbilst ieguldījumu iegādes vērtībai;";

 

aizstāt pirmās daļas 4. un 5.punktā un 6.punkta "a" un "b" apakšpunktā vārdus "citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī" ar vārdiem "vai citā dalībvalstī";

aizstāt otrās daļas 8.punktā skaitli "2" ar skaitli "5";

izteikt otrās daļas 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

 

"13) ieguldījumu kopējais apmērs riska kapitāla tirgū nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Ieguldījumi tādas kapitālsabiedrības kapitālā, kura ir attīstības stadijā, nedrīkst pārsniegt 5 procentus no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai, veicot ieguldījumus tādas komercsabiedrības kapitālā vai ieguldījumu (kapitāla) daļā, kas dibināta ar mērķi finansēt komercsabiedrības, kuras ir attīstības stadijā, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no attiecīgās komercsabiedrības kapitāla vai ieguldījumu (kapitāla) kopsummas;

14) ieguldījumu kopsumma Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētos ieguldījumu fondos, kas nav atvērtie ieguldījumu fondi vai tiem pielīdzināmi kopējo ieguldījumu uzņēmumi (Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē), nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;";

 

papildināt otro daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

 

"15) izmantojot ieguldījumu plāna aktīvus darījumos ar aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, saistības, kas izriet no šādiem darījumiem, nedrīkst pārsniegt
50 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Šos darījumus drīkst veikt vienīgi ieguldījumu plāna īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem.";

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, kas attiecas uz ieguldījumiem viena emitenta emitētos parāda vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kā arī viena atvērtā ieguldījumu fonda (Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē) ieguldījumu apliecībās, ir pieļaujams pārsniegt, ja tie radušies ieguldījumu plāna ieguldījumu vērtības svārstību dēļ vai ja ieguldījumu veikšanas brīdī nav iespējams noteikt vai aprēķināt emitēto parāda vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu daudzumu vai vērtību, kā arī emitēto vai apgrozībā esošo ieguldījumu apliecību daļu vērtību vai skaitu.";

 

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Šajā likumā noteikto ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana neatceļ attiecīgā darījuma spēkā esību, bet fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam ir pienākums atlīdzināt visus zaudējumus, kas radušies ieguldījumu plāna dalībniekiem un trešajām personām šādas darbības dēļ, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus.

(7) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā rakstveidā informē Komisiju par ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšanu, kā arī par pasākumiem šo pārkāpumu novēršanai, norādot pārkāpumu novēršanas termiņus."

 

5.  13.pantā:

izteikt nosaukumu un pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

 

"13.pants. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju darbības uzraudzība

(1) Komisija uzrauga fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju darbības atbilstību šā likuma un citu fondēto pensiju shēmas darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

(2) Komisijai ir pienākums:

1) uzraudzīt, lai fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji, pārvaldot fondēto pensiju shēmas līdzekļus, ievēro normatīvo aktu prasības;

2) uzraudzīt, lai fondēto pensiju shēmas līdzekļu turētāji, veicot fondēto pensiju shēmas līdzekļu turēšanu, ievēro normatīvo aktu prasības;

3) reģistrēt likumu prasībām atbilstošo ieguldījumu plāna prospektu.

(3) Komisija ziņo Aģentūrai par ieraksta izdarīšanu vai anulēšanu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā.";

 

aizstāt 5.1 daļā vārdus "ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai" ar vārdiem "līdzekļu pārvaldītājam, līdzekļu turētājam";

aizstāt sestās daļas pirmajā teikumā vārdus "lemj par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam izsniegtās licences anulēšanu" ar vārdiem "anulē ierakstu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā";

izslēgt septītajā daļā vārdus un skaitļus "šā likuma 11.panta sestās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā".

 

6.  14.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus "sagatavo pārskatu" ar vārdiem "sagatavo gada pārskatu";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Lai nodrošinātu uzraudzību, Komisija ir tiesīga pieprasīt fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam sagatavot citus pārskatus, nosakot to sagatavošanas un iesniegšanas kārtību."

 

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

 

"12. Komisija mēneša laikā pēc attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kas ir saņēmušas licenci valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai, reģistrē fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā bez papildu dokumentu iesniegšanas.

13. Grozījumi šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punkta "c" apakšpunktā un otrās daļas 13.punktā neattiecas uz ieguldījumiem, kuri veikti pirms minēto grozījumu spēkā stāšanās, un šādi darījumi turpināmi kārtībā, kādu noteica likums līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai, izņemot gadījumu, ja tiek palielināts šo ieguldījumu apmērs vai mainās citi darījuma nosacījumi."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministra vietā –

iekšlietu ministrs

M.Segliņš

 

 

Likumprojekta

"Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā"

anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6. panta 8. punktā noteiktajai funkcijai sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai un 6. panta 4. punktā noteiktajai funkcijai noteikt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku licencēšanas un reģistrēšanas kārtību.

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums 

Valsts fondēto pensiju likumā (turpmāk – likums) ir noteikts, ka valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus var pārvaldīt ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk arī – Komisija) ir izsniegusi speciālo atļauju (licenci) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai. Savukārt turēt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus var juridiskas personas, kuras Komisija licencējusi kredītiestādes darbībai. Līdz ar to atbilstoši spēkā esošajam regulējumam valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus ir tiesīgas pārvaldīt tikai Latvijā reģistrētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un līdzekļus turēt – Latvijā reģistrētas kredītiestādes, kas ir pretrunā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikto kapitāla aprites ierobežošanas aizliegumu, kas dalībvalstīm aizliedz noteikt jebkādus kapitāla aprites ierobežojumus dalībvalstu starpā.

 

Pirms fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas uzsākšanas ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām Komisijā ir jāsaņem speciālā atļauja (licence) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai. Lai tiktu mazināts administratīvais slogs uzņēmējiem, likumprojektā tiek paredzēts atcelt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju licencēšanu, ieviešot fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju elektronisko reģistru, ko uzturēs Komisija.

 

Šobrīd likums nosaka maksimālo limitu kopējiem ieguldījumiem riska kapitāla tirgū, nenosakot limitus ieguldījumiem vienā emitentā (piemēram, veicot ieguldījumus riska kapitāla fondos, kas tiek dibināti kā komandītsabiedrības) vai limitus līdzdalības iegūšanai, kādi ir noteikti ieguldījumiem citos finanšu instrumentos (limiti ieguldījumiem vienā emitentā un limiti pret emitenta aktīviem vai pamatkapitālu un balsstiesībām).

 

Likumā netiek regulēts jautājums par pieļaujamo ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšanu. Līdzīgs regulējums ir noteikts Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā.

 

Likumā nav paredzēti ierobežojumi ieguldījumu plāna izdevumiem, ko līdzekļu pārvaldītāji un līdzekļu turētāji ir tiesīgi ieturēt no ieguldījumu plāna līdzekļiem.

 

 3.  Normatīvā akta projekta būtība 

Lai netiktu ierobežots to subjektu loks, kas ir tiesīgi pārvaldīt un turēt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, likumprojekts papildina likumu ar normu, kas paplašina valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju loku, nosakot, ka turpmāk valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus būs tiesīgas pārvaldīt ne tikai Latvijā reģistrētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, bet arī Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētu ieguldījumu pārvaldes sabiedrību filiāles Latvijā. Vienlaikus tiek paplašināts arī valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu turētāju loks, nosakot, ka valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus būs tiesīgas turēt Latvijā reģistrētas bankas un Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētu banku filiāles Latvijā.

 

Likumprojekts paredz izslēgt no likuma normu par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju licencēšanu, nosakot elektronisku reģistrāciju. Vienlaikus likums tiek papildināts ar jaunu nodaļu, kas nosaka fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrācijas kārtību.

 

Likumprojektā paredzēts precizēt likuma punktu par ieguldījumiem ieguldījumu fondos, nosakot, ka to kopsumma Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētos ieguldījumu fondos, kas nav atvērtie ieguldījumu fondi vai tiem pielīdzināmi kopējo ieguldījumu uzņēmumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē, nedrīkst pārsniegt 10% no ieguldījumu plāna aktīviem.

 

Tā kā likums nosaka tikai maksimālo limitu kopējiem ieguldījumiem riska kapitāla tirgū, nenosakot limitus ieguldījumiem riska kapitāla tirgū, kas tiek veikti vienā komercsabiedrībā vai ieguldījumu fondā, kuri var veikt ieguldījumus riska kapitāla tirgū, likumprojekts paredz precizēt šo likuma pantu, nosakot, ka kopējais ieguldījumu apmērs riska kapitāla tirgū paliek nemainīgs, t.i., 5% no ieguldījumu plāna aktīviem, vienlaikus nosakot ierobežojumus ieguldījumiem, kas veikti, izmantojot komercsabiedrības starpniekus (piemēram, komandītsabiedrības), kā arī ierobežojumus tiešiem ieguldījumiem komercsabiedrības, kas atbilst riska kapitāla tirgus definīcijai, kapitālā.

 

Ieviestas stingrākas prasības attiecībā uz ieguldījumiem neregulētajā tirgū tirgotajos vērtspapīros, kurus atbilstoši prospektam tika paredzēts iekļaut regulētajā tirgū gada laikā no parakstīšanās dienas, bet tas nav noticis. Minētie grozījumi nosaka līdzekļu pārvaldītājam pienākumu atpirkt šos vērtspapīrus par cenu, kas atbilst ieguldījuma iegādes vērtībai.

 

Līdzīgi, kā noteikts privātajiem pensiju fondiem, likumu paredzēts papildināt ar normu, kas nosaka darījumu ar aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo darījumi) veikšanas kārtību.

 

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar regulējumu attiecībā uz pieļaujamo ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšanu, nosakot, ka likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, kas attiecas uz ieguldījumiem viena emitenta emitētos parāda vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kā arī viena atvērtā ieguldījumu fonda Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē ieguldījumu apliecībās, ir pieļaujams pārkāpt, ja tie radušies ieguldījumu plāna ieguldījumu vērtības svārstību rezultātā vai ja ieguldījumu veikšanas brīdī nav iespējams noteikt vai aprēķināt emitēto parāda vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu daudzumu vai vērtību, kā arī emitēto vai apgrozībā esošo ieguldījumu apliecību daļu vērtību vai skaitu.

 

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar normu, kas paredz, ka līdzekļu pārvaldītājam ir jānodrošina, ka maksimālie maksājumi par ieguldījumu plāna pārvaldi, ietverot līdzekļu pārvaldītājam un līdzekļu turētājam izmaksājamās atlīdzības, kā arī maksājumus trešajām personām, kurus veic no ieguldījumu plāna līdzekļiem, nepārsniedz 2% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā. Šajos maksājumos neietilpst izdevumi, kas saistīti ar ieguldījumu plāna aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu darījumiem. Fiksējot likumā šo maksimāli pieļaujamo izdevumu procentu likmi, ieguldījumu plānu dalībniekiem tiek noteikti nepārprotami un skaidri fondēto pensiju shēmas darbības nosacījumi, kā arī tiek garantēts, ka izdevumu apmērs nepārsniegs šo  likmi.

 

Atbilstoši grozījumiem, kas tika veikti Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, tiek izslēgta norma, kas noteica līdzekļu pārvaldītājam pienākumu ievērot ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteiktās kapitāla prasības.

 

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar normu, kas nosaka, ka, ja Komisijas izdotais administratīvais akts par ieraksta anulēšanu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā tiek pārsūdzēts, tas neaptur šā akta izpildi. Minētā norma rada izņēmuma gadījumu ar mērķi nodrošināt Komisijai iespēju operatīvi un efektīvi veikt tirgus dalībnieku uzraudzības funkcijas, kā arī nodrošināt shēmas dalībnieku interešu aizsardzību, novēršot gadījumus, kad, pārsūdzot Komisijas pieņemto lēmumu par ieraksta fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā anulēšanu, tiek radīta situācija, kas ļauj turpināt pārkāpt normatīvo aktu prasības vai ieguldījumu plāna noteikumus, tādējādi radot attiecīgajā plānā iesaistīto indivīdu interešu aizskārumu.

 

 4. Cita informācija 

Citas informācijas nav.

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Likumprojekts paplašina subjektu loku, kas ir tiesīgi pārvaldīt un turēt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, līdz ar to radot iespēju paplašināt arī finanšu tirgus dalībnieku loku.

 

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

 

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Likumprojekts paredz noteiktu maksimālo maksājumu apmēru, ko līdzekļu pārvaldītāji un līdzekļu turētāji ir tiesīgi ieturēt no ieguldījumu plāna līdzekļiem, kas ir shēmas dalībnieku papildu aizsardzības mehānisms.

Likumprojekts paplašina valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju un turētāju loku, tādējādi veicinot konkurenci šajā sfērā.

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem nebūs jāsaņem licence valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai, bet tiks veikta elektroniska reģistrācija fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā, ko uzturēs un aktualizēs Komisija. Reģistrācijas procedūra nemainās un paliek tāda pati kā licences izsniegšanas procedūra, izņemot to, ka licence netiek izsniegta. Reģistrācijas procesā tiek ievadīti dati par reģistrāciju Komisijas uzturētajā reģistrā.

Minētā norma attiecas uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kas jau ir saņēmušas licenci valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai (10 ieguldījumu pārvaldes sabiedrības), kā arī uz pārējām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kas ir potenciālie fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji (četras ieguldījumu pārvaldes sabiedrības).

 

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība 

 Nav attiecināms.

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē 

 Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

 Nav.

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

Rādītāji

 n-tais gads

 Turpmākie trīs gadi

n+1

 n+2

 n+3

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets  

  Nav attiecināms

    Nav attiecināms

   Nav attiecināms

   Nav attiecināms

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai  

   Nav attiecināms

  Nav attiecināms

   Nav attiecināms

   Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav attiecināms.

 6. Cita informācija 

Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistra izveidi un turpmāku uzturēšanu finansēs Komisija no sava budžeta. Minētie izdevumi neattiecas uz valsts vai pašvaldību budžetu.

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Grozījumi Ministru kabineta 27.05.2003. noteikumos Nr. 272 "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību".

Spēku zaudēs ar Komisijas padomes 15.02.2002. lēmumu Nr. 31 apstiprinātie noteikumi "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju licencēšanas noteikumi".

 2. Cita informācija

  Nav.

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Nav attiecināms.

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 Nav attiecināms.

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Nav attiecināms.

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms.

  

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

   Nav attiecināms

    Nav attiecināms

  Nav.

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  Nav attiecināms.

 6. Cita informācija

  Nav.

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Komercbanku asociācija.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta. Likumprojektā iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi attiecībā uz likuma esošās redakcijas aktualizāciju un pilnveidošanu.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi notikuši, ievietojot likumprojektu Komisijas mājas lapā www.fktk.lv.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas nav notikušas.

 5. Cita informācija

Nav.

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Komisija.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Pēc normatīvā akta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī likuma teksts ar visiem grozījumiem tiks ievietots Komisijas interneta mājas lapā www.fktk.lv.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 4. Cita informācija

Nav.

 

 

Finanšu ministrs

A. Slakteris

 

 

 

Finanšu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

A. Slakteris

M. Bičevskis

M. Brencis

M. Radeiko

J. Zaličenko

 

 

 

 

16/03/2009 9:03

1935

J. Zaličenko

67774856; julija.zalicenko@fktk.lv

 

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.17

2009.gada 10.martā

 

 

15.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā"

     TA-188

___________________________________________________________

(M.Brencis, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-17-1003-#15.doc

1