Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

03.03.2009.                   Nr.90/TA-1135

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Finanšu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Lapiņš 67326698, Artis.Lapins@iub.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 15 lpp.

2. Likumprojekta anotācija uz 17 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra sēdes protokola Nr.11   40.§ izraksts uz 2 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā

 

 

Izdarīt Publisko iepirkumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 10.nr. ) šādus grozījumus:

                  

1. 1.pantā:

papildināt pantu ar 4¹) punktu šādā redakcijā:

„4¹) iepirkuma identifikācijas numurs – apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā, kā arī nobeigumā iekļauts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros;”;

izslēgt 7.punktā vārdus „vai cenu aptaujā”;

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

„8) kandidāts – piegādātājs, kurš piedalās slēgtā konkursā, sarunu procedūrā vai konkursa dialogā līdz piedāvājuma iesniegšanai;”;

papildināt 13.punktu pēc vārda „piedāvājumu” ar vārdiem „vai informatīvo piedāvājumu;”.

 

2. 3.pantā:

papildināt panta pirmo daļu ar 4.¹punktu šādā redakcijā:

„4.¹) aizņēmumu no starptautiskām finanšu organizācijām, kuru dalībvalsts ir Latvija;”;

izteikt pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

„7) tādas institūcijas veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē un kura galvenokārt veic būvdarbus vai piegādes vai sniedz pakalpojumus pasūtītājam;”;

          papildināt pirmās daļas 8.punktu pēc vārdiem „saskaņā ar” ar vārdu „ārējiem”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Šo likumu nepiemēro:

          1) ja Ministru kabinets saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem informācijai par līgumu nosaka slepenības režīmu;

          2) ja līguma izpilde saistīta ar īpašiem valsts noslēpuma aizsardzības pasākumiem;

          3) ja tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets.”

 

3. 5.pantā:

aizstāt skaitli un vārdu „70 000 latu” ar skaitli un vārdu „90 000 latu”;

izslēgt ceturto punktu;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

„5) Latvijas Republikas diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienību, kuras piedalās starptautiskajās operācijās un starptautiskajās mācībās, iepirkumiem ārvalstīs.”

 

          4. 8.pantā:

          izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ir šādas iepirkuma procedūras:

          1) atklāts konkurss;

          2) slēgts konkurss;

          3) sarunu procedūra;

          4) konkursa dialogs;

          5) metu konkurss”;

          izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šo likumu attiecina uz iepirkuma procedūrām, ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar 30 000 latu vai lielāka un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 200 000 latu vai lielāka. Slēdzot piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumus, ja to paredzamā līgumcena ir mazāka par minētajām līgumcenu robežām, bet vienāda ar 1000 latu vai lielāka, pasūtītājs piemēro šā likuma 8.1 panta noteikumus.”;

izslēgt trešo, ceturto, piekto un sesto daļu;

          izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, pasūtītājs var nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, izņemot šā likuma 17., 27.pantā, 35.panta pirmajā daļā un 67.pantā paredzētās prasības. Pasūtītājs pirms iepirkuma veikšanas publicē paziņojumu par veicamo iepirkumu periodiskā izdevumā, kas iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vai savā mājaslapā internetā, norādot piedāvājumu iesniegšanas termiņu un vietu, kurā pieejamas tehniskās specifikācijas.”;

          papildināt pantu ar 7.¹daļu šādā redakcijā:

„(7.¹) Pasūtītājs ir tiesīgs nepublicēt šā panta septītajā daļā minēto paziņojumu par veicamo iepirkumu, ja tas nav objektīvi iespējams pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā vai ja tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var izpildīt tikai konkrēts piegādātājs.”;

          izslēgt devīto un desmito daļu.

 

5. Papildināt likumu ar 8.¹pantu šādā redakcijā:

          „8.¹pants. Pienākums publicēt informatīvus paziņojumus

          (1) Ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir mazāka par šā likuma 8.panta otrajā daļā minētajām līgumcenām, bet vienāda ar 1000 latu vai lielāka, pasūtītājs veic iepirkumu šajā pantā noteiktajā kārtībā.

          (2) Pasūtītājs publicē informatīvu paziņojumu par plānoto līgumu Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā un nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kurš nav īsāks par piecpadsmit dienām no dienas, kad informatīvs paziņojums par plānoto līgumu ir publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā. Ne vēlāk kā piecas dienas pēc tam, kad noslēgts līg ums, pasūtītājs publicē informatīvu paziņojumu par noslēgto līgumu Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

          (3) Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta noteikumus, ja tiek slēgti šā likuma 3., 4. un 5.pantā minētie līgumi.

(4) Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta otrās daļas noteikumus attiecībā uz informatīva paziņojuma par plānoto līgumu publicēšanu pirms iepirkuma veikšanas, ja līgums tiek slēgts par šā likuma 2.pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem vai iepirkums atbilst šā likuma 63.panta pirmās daļas 3.punkta, otrās daļas 3. vai 4.punkta, trešās daļas vai ceturtās daļas piemērošanas nosacījumiem.

(5) Informatīvu paziņojumu par plānoto līgumu un informatīvu paziņojumu par noslēgto līgumu pasūtītājs sagatavo un publicē, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamus elektroniskus līdzekļus minēto paziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai.

(6) Šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

         

          6. 9.pantā:

papildināt otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem „līguma papildinājumus” ar vārdiem „kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja pasūtītājs kandidātiem, pretendentiem, konkursa dialoga dalībniekiem vai metu konkursa dalībniekiem paredz izmaksāt godalgas vai maksājumus”;

izteikt sestās daļas trešo teikumu un septītās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

„Tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādus iepirkuma procedūru nosacījumus vai veikt iepirkumu, kas attiektos uz šo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma attiecīgi 8.pantam vai 8.1pantam, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.”

         

          7. Aizstāt 11.panta piektajā daļā vārdu „apliecināt” ar vārdu „pierādīt”.

 

          8. Izslēgt 12.panta trešo daļu.

 

          9. Aizstāt 25.panta ceturtajā daļā vārdu „nosūta” ar vārdu „iesniedz”.

 

          10. Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

          „(1) Ja pasūtītājs piemēro atklātu vai slēgtu konkursu, sarunu procedūru (izņemot šā likuma 63.pantu) vai konkursa dialogu, tas publicē paziņojumu par līgumu.”

 

          11. 27.pantā:

          aizstāt pirmajā daļā vārdus „nosūta publicēšanai” ar vārdu „publicē”;

aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdu „nosūta” ar vārdu „publicē”;

aizstāt otrās daļas trešajā teikumā vārdu „nosūtāmi” ar vārdu „publicējami”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

          „(3) Ja līguma priekšmets ir šā likuma 2.pielikuma B daļā minēto pakalpojumu sniegšana, pasūtītājs paziņojumā par iepirkuma procedūras rezultātiem norāda, vai tas piekrīt pilnīga šā paziņojuma publicēšanai. Ja pasūtītājs nepiekrīt pilnīga šā paziņojuma publicēšanai, Iepirkumu uzraudzības birojs publicē pasūtītāja nosaukumu, līguma priekšmetu un šā paziņojuma publicēšanas datumu.”

12. 28.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„Šā likuma 25.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 26.pantā, 27.panta pirmajā daļā, 75.pantā, 79.panta sestajā daļā minēto paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja šā likuma 25.panta pirmajā daļā minēto iepriekšējo informatīvo paziņojumu pasūtītājs publicē pircēja profilā, tā veidlapas paraugu nosaka Komisijas 2005.gada 7.septembra regula (EK) Nr.1564/2005, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai iepirkuma procedūru ietvaros, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK, ja minēto paziņojumu pasūtītājs publicē pircēja profilā.”;

aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdus „nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai” ar vārdiem „sagatavo un iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamus elektroniskus līdzekļus minēto paziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai.”

 

          13. 29.pantā:

          papildināt ceturto daļu pēc vārdiem „slēgtā konkursā” ar vārdiem „un konkursa dialogā”;

          papildināt devīto daļu pēc vārdiem „ja šāds iepriekšējais informatīvais paziņojums” ar vārdiem un skaitli „vai paziņojums par pircēja profilu, kas iesniegts saskaņā ar šā likuma 25.panta ceturto daļu”;

          aizstāt 10.daļā vārdus „un sarunu procedūrai” ar vārdiem „sarunu procedūrai un konkursa dialogam”.

 

          14. 30.pantā:

          izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„30.pants. Iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšana un papildu informācijas sniegšana”;

          papildināt pirmo daļu pēc vārda „izsūta” ar vārdiem „vai izsniedz”;

          papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja pasūtītājs sniedz papildu informāciju, tas nosūta šo informāciju, norādot arī uzdoto jautājumu, vienlaicīgi visiem piegādātājiem, kas saņēmuši iepirkuma procedūras dokumentus. Ja pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem, tas vienlaicīgi ar papildu informācijas nosūtīšanu piegādātājam, kas ir uzdevis jautājumu, ievieto šo informāciju, norādot arī uzdoto jautājumu, mājaslapā internetā, kurā ir pieejami iepirkuma procedūras dokumenti.”;

          papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja pasūtītājs izdarījis grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, tas nosūta informāciju par grozījumiem visiem piegādātājiem, kas saņēmuši iepirkuma procedūras dokumentus. Ja pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem, tas ievieto šo informāciju mājaslapā internetā, kurā ir pieejami šie dokumenti. Pasūtītājs nosūta šo informāciju piegādātājiem vai attiecīgi ievieto to mājaslapā internetā ne vēlāk par paziņojuma par līgumu nosūtīšanu Iepirkumu uzraudzības birojam.”

 

          15. 31.pantā:

          izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„31.pants. Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, piedalīties konkursa dialogā vai sarunās”;

          izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Sarunu procedūras gadījumā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, kā arī slēgta konkursa un konkursa dialoga gadījumā pasūtītājs rakstveidā vienlaikus uzaicina visus atlasītos kandidātus iesniegt piedāvājumus, piedalīties konkursa dialogā vai sarunās.”;

          aizstāt trešajā daļā vārdus „vai piedalīties sarunās” ar vārdiem „piedalīties konkursa dialogā vai sarunās”;

          papildināt trešo daļu ar 3.¹punktu šādā redakcijā:

„3¹) konkursa dialoga gadījumā – informāciju par konkursa dialoga uzsākšanas laiku un vietu, kā arī valodu vai valodām, kuras paredzēts lietot;”;

          izteikt trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) ja nepieciešams, norāde uz jebkādiem papildu dokumentiem, kas iesniedzami, lai pārbaudītu iesniegtos apliecinājumus saskaņā ar šā likuma 37.pantu vai papildinātu minētajā pantā norādīto informāciju saturošus dokumentus. Minētos papildu dokumentus pieprasa, ievērojot šā likuma 41. un 42.panta noteikumus;”;

          papildināt trešās daļas 6.punktu pēc vārda „secībā” ar vārdiem „ja tas nav noteikts paziņojumā par līgumu”;

          papildināt trešās daļas 7.punktu pēc vārda „līguma” ar vārdiem „vai vispārīgās vienošanās”;

          papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja tiek piemērots konkursa dialogs, šā panta trešās daļas 2., 4 un 7.punktā minētā informācija par piedāvājumu jāiekļauj nevis uzaicinājumā piedalīties konkursa dialogā, bet gan uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, kuru nosūta 64.²panta astotajā daļā minētajā gadījumā.”

 

          16. 35.pantā:

          papildināt pirmo daļu pēc vārda „dokumentēšanu” ar vārdiem un skaitļiem „šā likuma 8.panta septītajā un 7.¹ daļā minētā iepirkuma dokumentēšanu”;

          papildināt ceturtās daļas 1.punktu pēc vārda „numurs” ar vārdiem „iepirkuma procedūras veids”;

          izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) datums, kad paziņojums par līgumu un iepriekšējais informatīvais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā;”;

          papildināt ceturtās daļas 5.punktu pēc vārda „termiņš” ar vārdiem un skaitļiem „kā arī pamatojums termiņa saīsinājumam, ja pasūtītājs saīsina termiņu atbilstoši šā likuma 29.panta astotajai, 10., 11. un 13.daļai.”;

          izteikt ceturtās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

          „6) to piegādātāju nosaukumi, kuri ir pieteikušies uz kandidātu atlasi, to pretendentu nosaukumi, kuri ir iesnieguši piedāvājumus, kā arī piedāvātās cenas;”;

          papildināt ceturto daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

„15) ja piemēro konkursa dialogu – procedūras piemērošanas pamatojums saskaņā ar šā likuma 64.¹panta otro daļu”.

 

          17. 37.pantā:

          izteikt sestās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

          „Ja tiek piemērota sarunu procedūra, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, slēgts konkurss vai konkursa dialogs, pasūtītājs var iepriekš paredzēt kandidātu skaitu, kas tiks uzaicināti piedalīties sarunās, iesniegt piedāvājumus vai piedalīties konkursa dialogā, ja vien pietiekams atbilstošu kandidātu skaits ir pieejams.”;

          papildināt septītās daļas otro teikumu aiz vārdiem „par līgumu” ar vārdiem „vai konkursa dialogs”.

 

          18. Papildināt 38.panta pirmo daļu pēc vārdiem „izbeigt iepirkuma procedūru” ar vārdiem un skaitli „un publicē paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem saskaņā ar šā likuma 28.pantu, kā arī paziņo par procedūras izbeigšanu visiem kandidātiem vai pretendentiem.”

 

          19. 39.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

          „3) kandidāts vai pretendents nav izpildījis saistības attiecībā uz nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem vai tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā tas reģistrēts;”;

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

          „4) pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu vai citas kompetentas institūcijas sniegtu atzinumu par būtisku attiecīgo nozari regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, kā arī vides aizsardzības, konkurences un darba tiesību būtisku pārkāpumu, tajā skaitā personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma noslēgšanas, ir konstatējis kandidāta vai pretendenta profesionālās darbības pārkāpumus pēdējo 12 mēnešu laikā no piedāvājuma vai pieteikuma iesniegšanas dienas;”;

          papildināt ceturtās daļas 2.punktu pēc vārdiem „valstī, kur” ar vārdiem „kandidāts vai” un pēc vārdiem „apliecina, ka” ar vārdiem „kandidātam vai”.

 

          20. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

„40.pants. Atbilstība profesionālās darbības veikšanai

          (1) Pasūtītājs var pieprasīt pierādījumus tam, ka attiecīgais piegādātājs ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām.

          (2) Publisku pakalpojumu līgumu gadījumā, ciktāl piegādātājiem jābūt īpaši pilnvarotiem vai jābūt kādas īpašas organizācijas biedriem, lai tie attiecīgajā valstī varētu sniegt konkrēto pakalpojumu, pasūtītājs var prasīt pierādījumus par šādu pilnvarojumu vai dalību.”

 

          21. Izslēgt 41.panta otro daļu.

 

          22. Aizstāt 42.panta ceturtajā daļā vārdu „pretendentam” ar vārdu „piegādātājam”.

 

          23. Aizstāt 44.pantā vārdu „pretendents” ar vārdu „piegādātājs”.

 

 

          24. 46.pantā:

          aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus „kā arī vidējo sociālo iemaksu apmērs uz vienu nodarbināto” ar vārdiem „kuriem jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem”;

          izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja pasūtītājs izvēlas saimnieciski vis­izdevīgāko piedāvājumu, tas paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos norāda visus vērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju īpatsvarus un to skaitliskās vērtības, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos norāda piedāvājumu izvēles algoritmu saskaņā ar minētajiem kritērijiem un aprakstu, kā tiks vērtēts katrs no norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Kritērijiem piešķirtās skaitliskās vērtības var norādīt noteiktā diapazonā.”

 

          25. Izslēgt 49.pantu.

 

          26. 50.pantā:

          izslēgt pirmās daļas otro teikumu „Ja pasūtītājs izvēlas dinamisko iepirkumu sistēmu, tas piemēro šā likuma 66.pantu.”;

          papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja pasūtītājs izvēlas piemērot atklātu konkursu, izveidojot dinamisko iepirkumu sistēmu, tas nepiemēro šīs nodaļas noteikumus, bet piemēro 66.panta regulējumu.”

 

          27. 51.pantā:

          izslēgt pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktā vārdus „kurā iekļauts pasūtītāja pilns nosaukums vai nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un kārtas numurs pieaugošā secībā”;

          papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārda ”līguma” ar vārdiem „vai vispārīgās vienošanās”.

 

          28. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

          „VII nodaļa. Sarunu procedūras un konkursa dialoga piemērošana”

 

          29. Izslēgt 57., 58., 59. un 60.pantu.

 

 

          30. 62.pantā:

          aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus „cenu aptaujā” ar vārdiem „konkursa dialogā”;

          izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus „kā arī cenu aptaujā”;

          aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdu „pretendents” ar vārdu „kandidāts”.

 

          31. 63.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punkta pirmajā un otrajā teikumā vārdus „vai cenu aptaujai”;

izslēgt pirmās daļas 3. punktā vārdus „vai cenu aptauju”;

aizstāt 63.panta otrās daļas 4.punktā vārdu „kreditoriem” ar vārdu „administratoriem”.

 

          32. Papildināt likumu ar 64.¹pantu šādā redakcijā:

          „64.¹pants.Konkursa dialoga piemērošana

          (1) Konkursa dialogs ir iepirkuma procedūra, kuru pasūtītājs ir tiesīgs piemērot, ja iepirkuma līgums tiek slēgts publiskās un privātās partnerības ietvaros un tas ir uzskatāms par sevišķi sarežģītu, un atklāta vai slēgta konkursa rezultātā nebūtu iespējams noteikt uzvarētāju. Par konkursa dialoga piemērošanu katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets.

          (2) Konkursa dialogā var pieprasīt tiesības piedalīties visi ieinteresētie piegādātāji. Pasūtītājs apspriežas ar atlasītajiem kandidātiem ar mērķi izstrādāt vienu vai vairākus pasūtītāja prasībām atbilstošus alternatīvus risinājumus, uz kuru pamata atlasītos kandidātus uzaicina iesniegt piedāvājumus.

          (3) Līgumu uzskata par sevišķi sarežģītu šā panta pirmās daļas izpratnē, ja izpildās vismaz viens no šādiem kritērijiem:

          1) pasūtītājam nav objektīvi iespējams sagatavot tā prasībām atbilstošas tehniskās specifikācijas saskaņā ar šā likuma 17.panta ceturtās daļas 2., 3. un 4.punktu un tas nevar izvēlēties atbilstošāko piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā;

          2) pasūtītājam nav objektīvi iespējams noteikt projekta juridisko vai finansiālo risinājumu.”

 

          33. Papildināt likumu ar 64.²pantu šādā redakcijā:

          „64.²pants.Konkursa dialoga norise

          (1) Ja pasūtītājs piemēro konkursa dialogu, par piedāvājuma izvēles kritēriju tas nosaka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

          (2) Pasūtītājs publicē paziņojumu par līgumu saskaņā ar šā likuma 28.pantu. Pasūtītājs norāda savas vajadzības un prasības paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos.

          (3) Pasūtītājs pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām atlasa kandidātus saskaņā ar šā likuma 37. – 45.pantu. Pasūtītājs ar atlasītajiem kandidātiem, kurus uzaicina piedalīties konkursa dialogā atbilstoši šā likuma 31.pantam, dialoga laikā ir tiesīgs apspriest visus ar līgumu saistītos aspektus.

          (4) Dialoga laikā pasūtītājs nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem. Pasūtītājs nevienam kandidātam nerada labvēlīgākus apstākļus.

          (5) Pasūtītājs bez kandidātu piekrišanas neatklāj citiem kandidātiem to piedāvātos risinājumus un citu informāciju, kas ir komercnoslēpums vai cita ierobežotas pieejamības informācija.

          (6) Pasūtītājs ir tiesīgs paredzēt, ka dialogs noritēs vairākos secīgos posmos ar nolūku samazināt dialogā apspriežamo risinājumu skaitu, piemērojot paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktos vērtēšanas kritērijus. Ja pasūtītājs izvēlas procedūras norisi posmos, informāciju par to norāda paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos.

          (7) Pasūtītājs turpina dialogu līdz brīdim, kamēr tiek izstrādāts tāds risinājums vai risinājumi, ja nepieciešams, tos salīdzinot, kas atbilst pasūtītāja noteiktajām vajadzībām.

          (8) Pasūtītājs slēdz dialogu un informē par to kandidātus, nosūtot tiem uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, pamatojoties uz risinājumu vai risinājumiem, kas tika izstrādāti un precizēti dialoga laikā. Pasūtītājs norāda uzaicinājumā, ka piedāvājumam jāsatur visi projekta izpildei nepieciešamie elementi, kas iekļauti izstrādātajā risinājumā.

          (9) Pasūtītājs vienojas ar visiem kandidātiem par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ko nosaka uzaicinājumā, bet, ja nevar vienoties, šo termiņu nosaka ne īsāku par 30 dienām.

          (10) Pretendents ir tiesīgs piedāvājumu paskaidrot, precizēt un galēji saskaņot pēc pasūtītāja pieprasījuma. Tomēr šāda paskaidrošana, precizēšana, saskaņošana un papildu informācijas sniegšana nedrīkst radīt izmaiņas galvenajos piedāvājuma vai uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu elementos, tādējādi ierobežojot konkurenci un veicinot diskrimināciju.

          (11) Pasūtītājs izvērtē saņemtos piedāvājumus, pamatojoties uz paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, un izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

          (12) Pasūtītājs ir tiesīgs noteikt konkursa dialoga dalībniekiem godalgas un maksājumus par dalību konkursa dialogā.”

          34. Izteikt 65.panta otro daļu šādā redakcijā:

          „(2) Vispārīgās vienošanās ietvaros līgumus slēdz saskaņā ar šā panta piektās, sestās un septītās daļas noteikumiem. Šīs procedūras attiecas vienīgi uz tiem pasūtītājiem un piegādātājiem, kuri kā dalībnieki noteikti vispārīgās vienošanās noteikumos tās noslēgšanas dienā. Par vispārīgās vienošanās dalībniekiem nosaka vienīgi tos pasūtītājus, kas norādīti paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos.”

 

          35. Izslēgt 66.panta devīto daļu.

 

          36. 67.pantā:

          izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

          „(3) Publisku pakalpojumu līgumu un publisku piegāžu līgumu slēdz uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem. Minētais ierobežojums neattiecas uz iepirkuma līgumiem publiskās un privātās partnerības gadījumos.”;

           papildināt ceturto daļu pēc vārda „līgumu” ar vārdiem „vai vispārīgo vienošanos” un izslēgt ceturtajā daļā skaitli „2”.

 

          37. Aizstāt 71.panta pirmajā daļā skaitli un vārdus „10 000 latu vai lielāka” ar skaitli un vārdiem „30 000 latu vai lielāka”.

                  

          38. 74.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punkta „c” apakšpunktu pēc vārda „kārtību” ar vārdiem un skaitļiem „ievērojot šā likuma 76. un 77.panta regulējumu”;

izslēgt otrās daļas 1.punkta „a” apakšpunktā vārdus „kurā iekļauts pasūtītāja pilns nosaukums vai nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un kārtas numurs pieaugošā secībā”.

 

          39. 77.pantā:

          izslēgt trešās daļas otrajā teikumā vārdus „un devīzi”;

          papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja uz iesniegtajām slēgtajām aploksnēm ir konstatējami šādi marķējumi, tās neatvērtas atdod atpakaļ iesniedzējam.”

 

 

 

          40. Papildināt 78.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

          „Ja žūrijas komisija konstatē uz meta vai tam pievienotajiem materiāliem marķējumus, kas jebkādā veidā varētu identificēt dalībnieku, tā izslēdz metu no turpmākās vērtēšanas, norādot par to žūrijas komisijas atzinumā.”

 

          41. Aizstāt 79.panta sestajā daļā vārdus „triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas” ar vārdiem un skaitli „48 dienu laikā pēc devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmes”.

 

          42. Aizstāt 82.panta pirmās daļas trešajā teikumā vārdu „pieaicina” ar vārdiem „var pieaicināt”.

 

          43. 83.pantā:

          izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem iespējamiem pārkāpumiem var iesniegt līdz iepirkuma līguma noslēgšanai, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus. Pēc iepirkuma līguma noslēgšanas iesnieguma iesniedzējs pasūtītāja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegumu par metu konkursa norisi un par iepirkuma procedūras pārtraukšanu vai izbeigšanu var iesniegt 10 dienu laikā pēc paziņojuma par metu konkursa rezultātiem vai pēc paziņojuma par iepirkuma procedūras rezultātiem publicēšanas.”;

          izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Iesniegumu par atklāta konkursa nolikumā un paziņojumā par līgumu un slēgta konkursa uzaicinājumā iekļautajām prasībām iesniedz pasūtītājam ne vēlāk kā četras darbdienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Iesniegumu par slēgta konkursa kandidātu atlases nolikumā un paziņojumā par līgumu, kā arī sarunu procedūras, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, un konkursa dialoga iepirkuma procedūras dokumentos un paziņojumā par līgumu iekļautajām prasībām iesniedz pasūtītājam ne vēlāk kā četras darbdienas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja pasūtītājs divu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nav novērsis iesniegumā norādītos pārkāpumus vai nav sniedzis rakstveida atbildi iesnieguma iesniedzējam, iesnieguma iesniedzējs attiecīgi līdz piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām var iesniegt iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam.”

 

44. Papildināt likumu ar 83.¹pantu šādā redakcijā:

          „83.¹pants.Iesnieguma nodrošinājums

(1) Par iesnieguma iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojā iesnieguma iesniedzējs maksā iesnieguma nodrošinājumu. Iesnieguma nodrošinājumu nemaksā, ja iesniegums Iepirkumu uzraudzības birojā iesniegts par iepirkuma procedūras pārtraukšanas pamatotību vai šā likuma 83.panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Iesnieguma nodrošinājuma samaksas pilnā apmērā apliecinošs dokuments iesniedzams Iepirkumu uzraudzības birojā vienlaicīgi ar iesniegumu.

          (3) Iesnieguma nodrošinājums tiek atmaksāts iesnieguma iesniedzējam, ja:

a) iesnieguma iesniedzējs atbilstoši šā likuma 83.panta astotajai daļai ir rakstveidā atsaucis savu iesniegumu;

b) pasūtītājs līdz iesnieguma saņemšanai ir noslēdzis iepirkuma līgumu;

c)     Iepirkumu uzraudzības birojs nav pieņēmis iesniegumu izskatīšanai;

d) Iesniegumu izskatīšanas komisija ir atzinusi iesniegumu par pamatotu vai daļēji pamatotu.

(4) Iesnieguma nodrošinājuma apmēru, kas izteikts kā fiksēta naudas summa atkarībā no iepirkuma līgumcenas attiecīgajā iepirkuma daļā un piemērojamās iepirkuma procedūras, kā arī tā samaksas un atmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

          45. 84.pantā:

          izteikt sestās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

          „Komisija pieņem lēmumu un triju darbdienu laikā nosūta to iesnieguma iesniedzējam, pasūtītājam, kā arī citiem dalībniekiem, kas ir piedalījušies iesnieguma izskatīšanas sēdē.”; 

          izslēgt septītajā daļā vārdus „papildus administratīvā akta sastāvdaļām”;

          izslēgt devīto daļu.

 

          46. Izslēgt 86.pantā vārdus „par veiktajām iepirkuma procedūrām”.

 

          47. 87.pantā:

          izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

          „1) saskaņā ar šo likumu noslēgto līgumu skaitu un summu, par kādu līgumi noslēgti, ja paredzamā līgumcena:

a) publiskiem būvdarbu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām,

b) publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;”;

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) to noslēgto publisko būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu kopējo summu, kuru līgumcenu robežas vienādas ar šā likuma 8.1pantā minētajām vai zemākas;”;

izslēgt pirmās daļas 4.punktu;

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem „septīto daļu” ar vārdiem un skaitli „un 7.¹daļu”.

 

          48. Pārejas noteikumos:

          izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

          „3. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 8.1panta sestajā daļā, 10.pantā, 28.panta pirmās daļas pirmajā teikumā un 83.1panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.”;

izslēgt 4.punktā skaitli un vārdus „un 66.panta devītajā daļā”;

          papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

„9. Grozījumi šā likuma 67.panta trešajā daļā attiecībā uz tās izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā pēc likuma, kas regulē publisko un privāto partnerību, spēkā stāšanās.”

 

          Likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.jūniju.

 

 

Finanšu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

A.Slakteris

M.Bičevskis

M.Brencis

M.Radeiko

A.Tiknuss

 

 

19.02.2009 14:49

3563

A.Lapiņš

67326698, Artis.Lapins@iub.gov.lv

Likumprojekta

“Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”

anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Nav attiecināms

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

   Publisko iepirkumu jomu Latvijā regulē Publisko iepirkumu likums, kas pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (turpmāk – Direktīva 2004/18/EK). Publisko iepirkumu likums ir spēkā ar 2006.gada 1.maiju. Šajā periodā ir konstatētas dažāda veida nepilnības regulējumā, kuras nepieciešams novērst ar likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāšanu. Atsevišķus grozījumus paredzēts izdarīt, pamatojoties un Eiropas Kopienu tiesas spriedumos noteikto, kā rezultātā tika konstatētas Publisko iepirkumu likumā pretrunas ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu.

   Publisko iepirkumu likums, pārņemot Direktīvu 2004/18/EK, ir ieviesis visas obligātās iepirkuma procedūras – atklātu, slēgtu konkursu, sarunu procedūru un metu konkursu, izņemot konkursa dialogu, kas ir paredzēta kā alternatīva procedūra ieviešanai nacionālajos normatīvajos aktos.

   Publisko iepirkumu likums ir piemērojams, ja paredzamā līgumcena ir sākot no 10 000 latu, turklāt tiek paredzēts regulējums arī iepirkumiem, kuru vērtība sasniedz 1000 latus.

 

 

3. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

   Likumprojekta galvenais uzdevums ir ieviest nacionālajos normatīvajos aktos vienu no iepirkuma procedūras veidiem – konkursa dialogu. Direktīva 2004/18/EK paredz Eiropas Savienības dalībvalstīm izvēles iespēju attiecībā uz konkursa dialoga ieviešanu. Konkursa dialogs ir iepirkuma procedūra, kuras mērķis ir izstrādāt vienu vai vairākus prasībām atbilstošus alternatīvus risinājumus (ar pašu piegādātāju palīdzību, kas ir galvenā atšķirība no pārējiem iepirkuma procedūru veidiem), uz kuru pamata atlasītos kandidātus uzaicina iesniegt piedāvājumus. Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot konkursa dialogu vienīgi noteiktos izņēmuma gadījumos. Nosacījumi konkursa dialoga piemērošanai interpretējami atbilstoši Eiropas Komisijas 2005.gada 5.oktobra skaidrojuma par konkursa dialogu CC/2005/04_rev 1 EN 2.punktā sniegtajām norādēm. Tā kā konkursa dialoga piemērošanas nosacījumi ir pārņemti no Direktīvas 2004/18/EK un tos nav iespējams normatīvā akta ietvaros detalizēt, nesašaurinot vai nepaplašinot to saturu, likumprojektā konkursa dialoga piemērošanas kontroles nodrošināšanas nolūkā ir paredzēts, ka par konkursa dialoga piemērošanu katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets. Tā kā konkursa dialogs būs piemērojams tādu līgumu gadījumā, ar kuriem izveido publisko un privāto partnerību, bet ar publiskās un privātās partnerības izveidošanu saistītos jautājumus paredzēts regulēt Publiskās un privātās partnerības likumā, kuru šobrīd izstrādā ar Ministru prezidenta 2008.gada 22.februāra rīkojumu Nr.90 „Par darba grupu” izveidota darba grupa, jautājumus par konkursa dialoga piemērošanas uzraudzību ir paredzēts regulēt minētajā likumā. Iemesli, kāpēc Latvijā sākotnēji ar Publisko iepirkumu likumu netika ieviests konkursa dialogs, galvenokārt tika pamatoti ar šīs procedūras iespējami nepareizu piemērošanu un attiecīgi korupcijas risku. Taču aktuāls kļuva jautājums par iespējām bez šādas procedūras esamības noslēgt tādus iepirkuma līgumus, ar kuriem tiek izveidota publiskā un privātā partnerība, jo pārējie iepirkuma procedūru veidi nav pietiekami elastīgi. Attiecīgi likumprojektā tiek ieviests konkursa dialogs atbilstoši Direktīvas 2004/18/EK prasībām.

   Likumprojektu bija nepieciešams izstrādāt arī tādēļ, lai izslēgtu normas, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesību regulējumu un galvenokārt ar Eiropas Kopienu tiesas spriedumos pausto tiesību normu interpretāciju. Tā, piemēram, tiek izslēgtas normas, kas kā vienu no vērtēšanas kritērijiem nosaka vidējās darba devēja sociālās iemaksas apmēru. Direktīva 2004/18/EK skaidri norāda, ka vērtēšanas kritēriji var būt vienīgi tie, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu, savukārt Eiropas Kopienu tiesas spriedumi (Concordia Bus (C – 513/99); Wienstrom (C – 448/01)) sniedz sīkāku skaidrojumu par saistību ar līguma priekšmetu. No minētā regulējuma ir nepārprotami secināms, ka pašlaik Publisko iepirkumu likumā ietvertais regulējums neatbilst Eiropas Savienības tiesībām, jo, pirmkārt, vidējo sociālo iemaksu apmērs uz vienu nodarbināto nav saistīts ar iepirkuma priekšmetu, bet piegādātāju, otrkārt, piedāvājumu izvēles kritērijiem ir jābūt noteiktiem tā, lai piedāvājumi būtu objektīvi izvērtējami. Ar iepriekš minēto ir saistīta piedāvājuma izvēle līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā, proti, vērtējot piedāvājumus, nav pamata izvērtēt pretendenta veikto vidējo darba devēja sociālo iemaksu apmēru uz vienu nodarbināto, jo minētais faktors nav saistīts ar pretendenta piedāvājumu. Līdz ar to Publisko iepirkumu likuma 49.pants ir svītrojams, tādējādi imperatīvi nenosakot izvērtējamos faktorus, bet dodot pasūtītājam iespēju pieņemt lēmumu (satura izvēles administratīvais akts) par piedāvājuma izvēli, ņemot vērā būtiskus piedāvājuma nosacījumus, kas katrā konkrētajā gadījumā var būt atšķirīgi.

   Atbilstoši Eiropas Kopienu tiesas spriedumam lietā Carbotermo and Consorzio Alisei (C-340/04) tiek precizēts regulējums attiecībā uz pasūtītāju tiesībām noteiktos gadījumos, nerīkojot iepirkuma procedūras, noslēgt līgumus ar tādām institūcijām, kas izveidotas pasūtītāja funkciju nodrošināšanai, atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē vai pakļautībā un galvenokārt veic būvdarbus vai piegādes vai sniedz pakalpojumus pasūtītājam. Esošais regulējums nav atbilstošs, jo Eiropas Kopienu tiesa ir norādījusi, ka izvērtējot, vai būvdarbi un piegādes tiek veiktas vai pakalpojumi galvenokārt tiek sniegti pasūtītājam, ir jāņem vērā visi apstākļi – gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie, nevis tikai to apjoms naudas izteiksmē.

   Ņemot vērā, ka nav samērīgi liegt personai piedalīties iepirkuma procedūrās brīdī, kad tā vairs nav uzskatāma par administratīvi sodītu (ir pagājuši 12 mēneši no administratīvā soda piemērošanas brīža), ir grozāms Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 4.punkts, no trīs gadiem uz 12 mēnešiem saīsinot termiņu, kura laikā kandidāts vai pretendents ir izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā dēļ pieļautajiem profesionālās darbības pārkāpumiem. Bez tam atšķirībā no gadījuma, kad nav samaksāti nodokļi vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāts iemaksas, kā rezultātā piegādātājs tiek izslēgts no dalības konkrētajā iepirkuma procedūrā, neliedzot piedalīties nākamajās iepirkuma procedūrās, ja parāds tiek samaksāts, šajā gadījumā, ja netiktu veiktas izmaiņas, pretendents tiktu izslēgts no iepirkumiem trīs gadus, kas komercdarbībā ir salīdzinoši ilgs laika periods. Izslēgšanas nosacījumu mērķis var būt sodīt komersantu par pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, tomēr šiem nosacījumiem nevar būt mērķis komersantam vispār liegt iespēju gūt ienākumus no publiskā sektora, tādējādi panākot komersanta darbības izbeigšanu un mazinot konkurenci tirgū.

   Līdz šim Publisko iepirkumu likums paredzēja stingri regulētu iepirkuma procedūru piemērošanu, ja iepirkuma paredzamā līgumcena bija 10 000 latu vai lielāka, kā arī daļēji deklaratīvi noteica pasūtītāja rīcību gadījumos, kad paredzamā līgumcena bija mazāka par 10 000 latu, bet lielāka par 1000 latu. Izvērtējot iespējamos risinājumus attiecībā uz stingri regulēto iepirkuma procedūru līgumcenu robežvērtību izmaiņām, notika diskusijas ar sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Minētās organizācijas konceptuāli atbalstīja priekšlikumu paaugstināt esošos līgumcenu sliekšņus. Uz līgumcenu sliekšņu paaugstināšanu arī uzstāja Latvijas Pašvaldību savienība. Likumprojekta izstrādē ir ņemta vērā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu prakse, nosakot publisko iepirkumu līgumcenu sliekšņus. Piemēram, Igaunijā nacionālais slieksnis, no kura piemērojamas detalizēti regulētās iepirkuma procedūras piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā ir aptuveni 28 000 latu, bet būvdarbu līguma gadījumā tas ir aptuveni 175 700 latu. Lietuvā attiecībā uz iepirkumiem, kuru vērtība ir mazāka par Eiropas Savienības noteiktajām iepirkumu līgumcenu robežvērtībām, galvenokārt ir noteikti principi, kuru ievērošana ir jānodrošina pasūtītājiem. Ja piegādes un pakalpojumu līgumu vērtība ir aptuveni 20 000 latu, bet būvdarbu līgumu vērtība ir aptuveni 100 000 latu, iepirkumi ir veicami atbilstoši pašu pasūtītāju iekšējā tiesību aktā noteiktajām procedūrām. Ņemot vērā šī brīža ekonomisko situāciju valstī un nepieciešamību uzlabot valsts pārvaldes darbības efektivitāti, samazinot administratīvos izdevumus, tajā pašā laikā nodrošinot atklātību un saprātīgu finansējuma izlietojumu, tika secināts, ka nepieciešams pārskatīt nacionālos publisko iepirkumu līgumcenu sliekšņus (robežvērtības, no kurām piemērojamas likumā stingri regulētās iepirkuma procedūras), kā arī iepirkumu veikšanas kārtību gadījumos, kad iepirkuma līgumcena ir mazāka par iepriekš minētajiem sliekšņiem. Lai sabalansētu atklātības un vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu pret piegādātājiem ar administratīvajām izmaksām, kas rodas, organizējot iepirkuma procedūras, ir paredzēts Direktīvā regulētās vai tām pielīdzinātas (ar saīsinātu piedāvājumu iesniegšanas termiņu) iepirkuma procedūras attiecināt uz piegādes un pakalpojumu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir 30 000 latu vai lielāka un būvdarbu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar 200 000 latu vai lielāka. Par šādām publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām 2009.gada 14.janvārī notikušās tikšanās laikā ir panākta vienošanās starp Finanšu ministriju un Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī Būvindustrijas sabiedrisko organizāciju koordinācijas centra pārstāvjiem. Šādas izmaiņas nav pretrunā Direktīvas 2004/18/EK prasībām, kura ir obligāti piemērojama no noteiktām līgumcenu robežvērtībām (piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā – 92 755 lati, bet būvdarbu līgumu gadījumā – 3 591 633 lati), bet zem minētajām līgumcenu robežvērtībām Eiropas Savienības dalībvalstis ir tiesīgas izlemt, vai minētajā direktīvā stingri regulētās iepirkuma procedūras ir obligāti piemērojamas. Direktīvā 2004/18/EK regulēto iepirkuma procedūru mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības kopējā tirgus darbību (starpvalstu tirdzniecību), kā arī sasniegt ekonomisko efektivitāti, tomēr attiecībā uz iepirkumiem ar zemāku vērtību minētās direktīvas prasību piemērošana var būt mazāk efektīva, ņemot vērā tajā paredzēto administratīvo procedūru izmaksas. Eiropas Savienības dalībvalstīs ir vērojama tendence paaugstināt minētos nacionālā līmeņa sliekšņus. Vienlaikus, lai nodrošinātu samērīgu atklātības līmeni un pārskatāmību attiecībā uz iepirkumiem, kuru līgumcena ir mazāka par minētajām līgumcenu robežvērtībām, bet lielāka par 1000 latu, likumprojektā paredzēta vienkāršota iepirkumu veikšanas kārtība, kura ietver obligātu informatīvu paziņojumu publicēšanu Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pirms iepirkuma veikšanas un pēc iepirkuma līguma noslēgšanas. Informatīvu paziņojumu publicēšana nodrošinās iespēju kontrolējošajām institūcijām un sabiedrībai sekot līdzi tam, kādā veidā pasūtītāji izlieto tiem piešķirtos līdzekļus. Ar plānotajiem grozījumiem tiks paaugstināta atklātība iepirkumos, kuru līgumcena ir mazāka par 10 000 latu, bet vienāda ar 1000 latu vai lielāka, jo tiks nodrošināta centralizēta šo iepirkumu izziņošana, izslēdzot iespēju, ka tiek falsificēta informācija par paziņojumu publicēšanas faktu un laiku, kā arī ikvienam nodrošinot iespēju centralizēti iegūt informāciju par šādu iepirkumu rezultātiem. Šāda kārtība piegādātājiem atvieglos informācijas iegūšanu par izsludinātajiem iepirkumiem, jo vairs nebūs nepieciešams pārlūkot neskaitāmas pasūtītāju mājaslapas internetā, kas ievērojami samazinās informācijas par iepirkumiem meklēšanas laiku un līdz ar to arī izdevumus. Paredzētās izmaiņas iepirkumu veikšanas kārtībā paaugstinās katra pasūtītāja atbildību nelietderīga piešķirtā finansējuma izmantošanas gadījumā, jo pasūtītājam nebūs iespēju atsaukties uz formālas procedūras ievērošanu piedāvājumu izvēlē un vērtēšanā.

   Ņemot vērā, ka likumprojektā paredzētās līgumcenu robežvērtības, no kurām piemērojamas stingri regulētās iepirkuma procedūras (piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā – 30 000 lati, bet būvdarbu līgumu gadījumā – 200 000 lati) būvdarbu līguma gadījumā izslēdz spēkā esošajā Publisko iepirkumu likuma redakcijā paredzētās iepirkuma procedūras - cenu aptaujas piemērošanu, bet piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā cenu aptauja būtu piemērojama tikai nelielā līgumcenu amplitūdā (no 30 000 latu līdz 50 000 latu), likumprojektā paredzēts no Publisko iepirkumu likuma izslēgt cenu aptauju kā vienu no iepirkuma procedūrām, vienlaikus atklātu konkursu piemērojot, ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir vienāda ar 30 000 latu vai lielāka. Cenu aptauju paredzēts izslēgt no Publisko iepirkumu likuma arī tādēļ, ka tā ir paredzēta vienkāršiem iepirkumiem ar zemu vērtību un neparedz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles iespēju, turklāt likuma tekstā nav detalizēti regulēta.

   Likumprojektā ir paredzēts mainīt iepirkumu paziņojumu nosūtīšanas Iepirkumu uzraudzības birojam un to publicēšanas kārtību. Ja līdz šim Iepirkumu uzraudzības birojs pieņēma publicēšanai un publicēja drukātā veidā iesniegtus paziņojumus, tad likumprojektā paredzēts, ka minētie paziņojumi Iepirkumu uzraudzības birojā būs iesniedzami tikai elektroniski, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā ievietotus elektroniskus līdzekļus šo paziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai. Šāda kārtība attieksies gan uz iepirkumiem, kuru līgumcena ir vienāda ar 1000 latu, bet mazāka par 30 000 latu piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā un 200 000 latu būvdarbu līgumu gadījumā, gan arī uz iepirkumiem, kuru līgumcena ir lielāka par minētajām līgumcenu robežvērtībām. Šāda iepirkumu sludinājumu iesniegšanas kārtība ļaus samazināt administratīvos izdevumus, kas rodas gan pasūtītājiem, gan Iepirkumu uzraudzības birojam drukātā veidā aizpildot iepirkumu paziņojumus, tos nosūtot pa pastu un pēc tam ievadot informācijas sistēmā un publicējot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Tiesiskā regulējuma izmaiņu rezultātā vairs nebūs nepieciešams apstiprināt publisko iepirkumu sludinājumu veidlapu paraugus, bet Ministru kabinetam tiks deleģēts izdot noteikumus, kas noteiks minētajos paziņojumos ietveramās ziņas, t.i., paziņojumu saturu. Līdz ar to nepieciešamības gadījumā Ministru Kabinets varēs noteikt arī plašāku apkopojamās informācijas apjomu attiecībā uz visiem iepirkumiem, nekā to šobrīd paredz Komisijas 2005.gada 7.septembra regula (EK) Nr.1564/2005, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai iepirkuma procedūru ietvaros, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK.

    Publisko iepirkumu likums paredz, ka iesniegumus par iespējamajiem pārkāpumiem iepirkuma dokumentācijā vai iepirkuma procedūru norisē Iepirkumu uzraudzības birojs izskata bez maksas. Izskatot Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par iespējām pilnveidot normatīvos aktus, lai mazinātu iespējas nepamatoti kavēt valsts iepirkumu procedūras (reģistrācijas Nr. TA-926), Ministru prezidents deva uzdevumu Finanšu ministrijai iesniegt Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu depozīta maksājuma noteikšanu par iesniegumu izskatīšanu (Ministru kabineta2008.gada 6.maija sēdes protokols Nr.29, 26.§ 2.p.). Atbilstoši dotajam uzdevumam ir paredzēta iesnieguma nodrošinājuma iemaksa gadījumos, kad iesnieguma iesniegšana izskatīšanai Iepirkumu uzraudzības birojā var kavēt iepirkuma procedūras norisi.

   Publisko iepirkumu likums imperatīvi paredz Iepirkumu uzraudzības biroja pienākumu iesniegumu izskatīšanas komisijas darbā pieaicināt ekspertu vai iepirkuma lietpratēju (turpmāk – eksperts). Prakse ir apliecinājusi, ka Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijās risināmie jautājumi pārsvarā nav tieši saistīti ar konkrēto jomu, kurā tiek veikts iepirkums, bet gan ir saistīti ar tiesību normu interpretāciju un piemērošanu, turklāt nereti ir neiespējams atrast izskatāmajā jautājumā neieinteresētu, bet kompetentu ekspertu. Minētajiem ekspertiem tiek izmaksāta atlīdzība, jo pretējā gadījumā eksperti nevēlas piedalīties iesniegumu izskatīšanā. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka ekspertu piesaistīšana iesniegumu izskatīšanā bieži nav efektīva, turklāt eksperts tikai izsaka savu viedokli, bet nepiedalās lēmuma pieņemšanā, likumprojektā izslēgts pienākums šādus ekspertus piesaistīt, vienlaikus neizslēdzot ekspertu piesaistīšanas iespēju, ja tas nepieciešams katrā konkrētajā gadījumā.

   Publisko iepirkumu likums paredz Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas pienākumu iesniegumu izskatīšanas gaitu dokumentēt rakstveida protokolā. Tomēr rakstveida protokolu sagatavošana prasa ievērojamus darbinieku resursus un, tā kā pieaug Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijās izskatīto lietu skaits, rodas nepieciešamība pēc arvien lielākiem darbinieku resursiem protokolu sagatavošanai, kuri praksē salīdzinoši reti tiek pieprasīti un izmantoti. Administratīvā procesa likums neparedz pienākumu sagatavot rakstveida protokolus, turklāt pušu viedokļi jebkurā gadījumā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu tiek atspoguļoti iesniegumu izskatīšanas komisiju lēmumos (administratīvajos aktos). Līdz ar to rakstveida protokolu sagatavošana nav nepieciešama un ir nelietderīga. Vienlaikus Iepirkumu uzraudzības birojs ir paredzējis iesniegumu izskatīšanas komisiju darba norisi fiksēt ar tehniskiem līdzekļiem audio ieraksta veidā.

    Pārējais likumprojekta regulējums galvenokārt saistīts ar redakcionāliem un juridiski tehniskiem precizējumiem un tā mērķis ir atvieglot likuma piemērošanu.

 

 

4. Cita informācija

 

    Lai nodrošinātu pasūtītāju un piegādātāju apmācību saistībā ar likumprojekta izmaiņām un to pielietošanu praksē, tiks sagatavoti un Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā publicēti skaidrojoši materiāli, rīkoti semināri, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegtas individuālas mutiskas un rakstveida konsultācijas.

 

 

 

 

 


 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

 

1. 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Likumprojekts precizē un papildina publiskā iepirkuma norises regulējumu, kas vērsts uz godīgas konkurences tirgus dalībnieku starpā un iepirkumu efektivitātes uzlabošanos, padarot efektīvāku administratīvo procedūru veikšanu.

Likumprojektam nav tiešas ekonomiskās ietekmes, tiešas ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu, kā arī sociālās ietekmes un ietekmes uz vidi. Likumprojektam var būt netieša ietekme, ņemot vērā, ka, pirmkārt, pasūtītājiem var rasties iespēja pārstrukturēt un lietderīgāk izmantot pieejamos darbinieku resursus, kā arī samazināt administratīvos izdevumus stingri regulēto iepirkuma procedūru organizēšanai, otrkārt, lielākas atklātības nodrošināšana iepirkumos, kuru līgumcena ir vienāda ar 1000 latu vai lielāka, bet mazāka par 10 000 latu, piegādātājiem atvieglos informācijas par līgumiem iegūšanu, līdz ar to samazinot patērētos resursus līgumu noslēgšanas iespēju meklēšanai.

 

 

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 

Nav attiecināms

 

3.  3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms

 

4.  4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

 

5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

Nav attiecināms

 

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

Nav attiecināms

 

4. 7. Cita ietekme

 

Nav attiecināms

 

 

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

(tūkst. latu)

 

Rādītāji

2009. gads

Turpmākie trīs gadi

 

2010

2011

2012

 

1

2

3

4

5

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

 

Nav attiecināms

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

Nav

attiecināms

9.5

9.5

9.5

 

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

-9.5

-9.5

-9.5

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Sk. 6.1. punktu

 

 

Sk. 6.2. punktu

Sk. 6.2. punktu

Sk. 6.2. punktu

6. Cita informācija

6.1.Izdevumi 2009.gadā (nepieciešami, lai varētu nodrošināt likumprojekta stāšanos spēkā)

EKK

Koda nosaukums

Paskaidrojums

Cena ar PVN, LVL

%

221

Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi

Datu centra pakalpojumi un rezerves pieslēgums globālajam tīmeklim

4,2

3

223

Iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi

Paziņojumu sistēmas drošības audits

29,5

23

512

Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un līdzīgas tiesības

Aplikācijas izstrāde.
Galvenās izmaiņas: personificētās vides izveide pasūtītāja lietotājiem; e-paraksta alternatīvais risinājums gadījumā, ja nav Latvijas pasta paraksta ar iespēju izmantot trešās puses ieviesto autentifikācija mehānismu (piemērām, IVIS), paziņojumu publikācija bez IUB darbinieku iejaukšanās, automātiskā paziņojumu pārbaudes mehānisma pilnveidošana, OJ paziņojumu ģenerācijas rīka pārstrāde atbilstoši DTD 2.0.6, paziņojumu saņemšanas fakta reģistrācija IUB lietvedības sistēmā

50

39

523

Pārējie pamatlīdzekļi

Iekārtas izvietošanai datu centrā:
ugunsmūris,
serveris;
divas datu glabāšanas iekartas ar sinhronu datu "spoguļošanu".

44,2

35

Kopā: 

127,9

100

 

6.2. Izdevumi katrā turpmākajā gadā

EKK

Koda nosaukums

Paskaidrojums

Cena ar PVN, LVL

%

221

Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi

Datu centra pakalpojumi un rezerves pieslēgums globālajam tīmeklim

3,9

41

224

Remontdarbi un iestažu uzturēšanas pakalpojumi

1.pielikumā iekļauto iekārtu apkalpošana

3,1

33

225

Informacijas tehnoloģiju pakalpojumi

1.pielikumā iekļautās aplikācijas uzturēšana

2,5

26

Kopā: 

9,5

100

 

    Anotācijas III sadaļā ietvertie aprēķini ir saistīti ar Iepirkumu uzraudzības biroja informācijas sistēmu pārveidi, lai atbilstoši likumprojekta 5.pantā un 14.pantā noteiktajam pasūtītājiem nodrošinātu iepirkumu paziņojumu sagatavošanu, iesniegšanu un publicēšanu tiešsaistes režīmā.

 

 

 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Jāizstrādā šādi Ministru kabineta noteikumi:

 

1. Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par publisko iepirkumu paziņojumu saturu un to sagatavošanas kārtību”.

Paredzēts noteikt informācijas apjomu, kāds ietverams paziņojumos par publiskajiem iepirkumiem, kas tiek iesniegti Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai tā mājaslapā internetā, piemēram, uzsākot veikt iepirkumu vai izsludinot iepirkuma procedūru, kā arī pēc iepirkuma līguma noslēgšanas vai paziņojot par iepirkuma procedūras rezultātiem.

 

2. Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežām”.

Paredzēts noteikt publisko iepirkumu līgumcenu sliekšņus atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām.

 

3. Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par iesnieguma nodrošinājuma apmēru un samaksas un atmaksas kārtību”.

Paredzēts noteikt Iepirkumu uzraudzības birojā iesniedzamo iesniegumu nodrošinājuma apmēru, kārtību, kādā nodrošinājums iemaksājams un atmaksājams.

 

1. un 2.punktā minētie Ministru kabineta noteikumi jāizstrādā, jo līdz ar likumprojekta spēkā stāšanos spēku zaudēs attiecīgi Ministru kabineta 2008.gada 11.augusta noteikumi Nr.653 „Noteikumi par publisko iepirkumu paziņojumu veidlapu paraugiem” un Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumi Nr.364 „Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežām”. Minētie noteikumi zaudēs spēku, jo tiks grozītas tiesību normas, uz kuru pamata tie ir izdoti, mainot attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos ietveramā tiesiskā regulējuma saturu un apjomu.

2. Cita informācija

 

 

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

1. 2003.gada 16.aprīļa Pievienošanās Eiropas Savienībai līgums.

 

2. Eiropas Savienības direktīvas:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīva 2004/18/EK, kas koordinē būvdarbu līgumu, piegāžu līgumu un pakalpojumu līgumu piešķiršanas procedūras; publicēta izdevumā “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 134, 30.04.2004.

 

2) Padomes 1989.gada 21.decembra Direktīva 89/665/EK par to normatīvo un administratīvo aktu koordināciju, kas attiecas uz pārskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegāžu un būvdarbu valsts līgumus; publicēta izdevumā “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 395, 30.12.1989.

 

3) Komisijas 2005.gada 7.septembra Direktīva 2005/51/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2004/17/EK XX pielikumu un direktīvas 2004/18/EK VIII pielikumu par iepirkumu; publicēta izdevumā “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 257, 01.10.2005.

 

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 16.novembra Direktīva 2005/75/EK par labojumiem Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru; publicēta izdevumā “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 323, 09.12.2005.

 

3. Tiesību akta projekts atbilst Eiropas Kopienu tiesas judikatūrai.

 

Normatīvā akta projekts pilnībā atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem publisko iepirkumu jomā. Publisko iepirkumu likums kopumā  paredz augstākas prasības, nekā norādīts Eiropas Savienības tiesību aktos, jo publisko iepirkumu līgumcenu slieksnis, no kura tas ir piemērojams, ir zemāks kā Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktais.

 

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

 

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

   1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīva 2004/18/EK, kas koordinē būvdarbu līgumu, piegāžu līgumu un pakalpojumu līgumu piešķiršanas procedūras;

   2) Padomes 1989.gada 21.decembra Direktīva 89/665/EK par to normatīvo un administratīvo aktu koordināciju, kas attiecas uz pārskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegāžu un būvdarbu valsts līgumus;

   3) Komisijas skaidrojošais paziņojums par Kopienas tiesību aktiem, ko piemēro līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā, uz ko neattiecas vai tikai daļēji attiecas publiskā iepirkuma direktīvu noteikumi (2006/C 179/02);

   4) Eiropas Komisijas skaidrojošais paziņojums par vispārīgajām vienošanām (CC/2005/03_rev1);

   5) Eiropas Kopienu tiesas lieta (11.05.2006.) Carbotermo SpA, Consorzio Alisei pret Comune di Busto Arsizio, AGESP SpA (C-340/04);

   6) Eiropas Kopienu tiesas lieta (18.03.2004) Siemens AG Österreich, ARGE Telekom & Partner  (C - 314/01);

   7) Eiropas Kopienu tiesas lieta (17.09.2002) Concordia Bus  (C – 513/99);

   8) Eiropas Kopienu tiesas lieta (04.12.2003) Wienstrom (C – 448/01);

   9) Eiropas Kopienu tiesas lieta (12.02.2004) Grossmann Air Service un Austrijas Republika (C – 230/02).

 

 

 

 

2.tabula

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Komentāri

Direktīva 2004/18/EK

 

 

 

 

 

1.pants

1.pants

 

14.pants;

EKT lieta C-340/04

2.pants

 

1., 21.pants;

EK skaidrojums

4.pants

Komisijas skaidrojošais paziņojums

par Kopienas tiesību aktiem, ko piemēro līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā, uz ko neattiecas vai

tikai daļēji attiecas publiskā iepirkuma direktīvu noteikumi

(2006/C 179/02)

9.pants

5.pants

 

EKT lieta C-314/01

9.pants

 

35.pants

11.pants

 

35.pants

12.pants

 

38.pants

14.pants

 

39.pants

15.pants

 

40.pants

16.pants

 

43.pants

17.pants

 

44.pants

18.pants

 

45.pants

20.pants

 

46.pants

21.pants

 

47.pants

22.pants

 

53.pants;

EKT lieta C-513/99;

EKT lieta C-448/01

25.pants

 

30.pants

32.pants

 

31.pants

33.pants

 

1.pants;

29.pants

34.pants

 

29.pants

35.pants

 

32.pants

EK skaidrojums

36.pants

Eiropas Komisijas skaidrojošais paziņojums par vispārīgajām vienošanām (CC/2005/03_rev 1)

 

 

75.pants

45.pants

 

76.pants

46.pants

 

Direktīva 89/665/EK

 

 

1.pants;

2.pants

EKT lieta C-230/02

43.pants

 

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

 

 

 

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Pašvaldību savienību un Būvindustrijas sabiedrisko organizāciju koordinācijas centru attiecībā uz Publisko iepirkumu likumā nosakāmajiem līgumcenu sliekšņiem, no kuriem būtu piemērojamas publisko iepirkumu procedūras. Tika izvēlētas tās organizācijas, kas kopumā pārstāv darba devēju un darba ņēmēju intereses.

 

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība un Būvindustrijas sabiedrisko organizāciju koordinācijas centrs konceptuāli atbalstīja priekšlikumu paaugstināt esošos līgumcenu sliekšņus (1000 Ls, 10 000Ls), no kuriem piemērojams iepirkuma procedūru regulējums. Latvijas Darba devēju konfederācija iesniedza konkrētus priekšlikumus attiecībā uz līgumcenu sliekšņu lielumu. Likumprojektā ir ņemts vērā minētais priekšlikums – ir paaugstināti stingri regulēto iepirkuma procedūru līgumcenu sliekšņi. Daļa iesaistīto institūciju gan sākotnēji, gan vēlāk ir izteikušas iebildumus pret līgumcenu sliekšņu paaugstināšanu. 2009.gada 14.janvārī Finanšu ministrijā notika Finanšu ministrijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī Būvindustrijas sabiedrisko organizāciju koordinācijas centra pārstāvju tikšanās, kurā tika panākta vienošanās par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtību lielumu, kuras iestrādātas likumprojektā (30 000 latu piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā un 200 000 latu būvdarbu līgumu gadījumā).

 

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

 

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas ar ekspertiem (ārpus Finanšu ministrijas struktūras) un starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

 

5. Cita informācija

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

  Jaunas institūcijas un darba vietas institūcijās netiek veidotas.

  Likumprojekta izpilde ir iespējama uzreiz pēc tā spēkā stāšanās. Vienlaikus ar likumprojekta spēkā stāšanos spēkā ir jāstājas likumprojektā paredzētajiem Ministru kabineta noteikumiem.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un internetā Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā. Pasūtītājiem un piegādātājiem tiks organizētas apmācības un semināri, kā arī tiks sagatavoti un Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā ievietoti skaidrojoši materiāli un vadlīnijas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

Pasūtītāju pieņemtos lēmumus iepirkuma procedūrās indivīds likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā, bet Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumus indivīds normatīvajos aktos noteiktā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

4. Cita informācija

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs                                                                              A.Slakteris

 

 

 

Valsts

 sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

M.Bičevskis

 

M.Brencis

M.Radeiko

A.Tiknuss

 

 

 

19.02.2009 14:50

4145

A.Lapiņš, 67326698

Artis.Lapins@iub.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.11

2009.gada 10.februārī

 

 

40.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā"

     TA-1135

___________________________________________________________

(A.Tiknuss, M.Bičevskis, M.Riekstiņš, V.Veldre, A.Šlesers, V.Puriņš, R.Vējonis, E.Zalāns, J.Endziņš, E.Egle, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Finanšu ministrijai precizēt likumprojektu, ņemot vērā izteiktos priekšlikumus, to skaitā: precizēt likumprojekta 3.pantu kontekstā ar 4.pantu, svītrot 10.pantu, attiecīgi precizēt anotāciju un iesniegt likumprojektu un anotāciju Valsts kancelejā.

     2. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.

     4. Ņemot vērā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra, satiksmes ministra un aizsardzības ministra izteiktos priekšlikumus par Publisko iepirkumu likumu, viņiem un, ja nepieciešams, arī citiem ministriem rakstiski noformētus konkrētus priekšlikumus mēneša laikā iesniegt Finanšu ministrijā.

     5. Finanšu ministrijai izvērtēt un apkopot priekšlikumus un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā turpmākajai iesniegšanai Saeimā likumprojekta otrajam lasījumam.

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-11-1002-#40.doc

1