Rīgā

27.02.2009. Nr.90/TA-140

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Lukjanska 67095513, diana.lukjanska@fm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 9 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra sēdes protokola Nr.14  9.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"

Izdarīt likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7., 24.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 2., 15., 24.nr.; 2004, 2., 6., 8., 10., 23.nr.; 2005, 2., 14., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 5.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2008, 186., 200.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 39.punktu šādā redakcijā:

"39) apbūves zeme – zemesgabals, kura apbūvēšanai, inženierkomunikāciju izbūvei vai ceļu vai inženierkomunikāciju piebūvei šim zemesgabalam ir izsniegta atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā."

2. Izteikt 6.panta pirmās daļas 23.punktu šādā redakcijā:

"23) nekustamā īpašuma pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu un apbūves zemes pārdošanu;".

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 58.punktu šādā redakcijā:

"58. Šā likuma 1.panta 39.punkts un grozījumi šā likuma 6.panta pirmās daļas 23.punktā ir attiecināmi uz zemesgabalu, ja atļauja tā apbūvēšanai, inženierkomunikāciju izbūvei vai ceļu vai inženierkomunikāciju piebūvei ir izsniegta pēc 2010.gada 31.decembra."

Finanšu ministrs

A.Slakteris

Likumprojekta

„Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu				Ministru   kabineta 2007.gada 11.decembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.69, 55.§) „Latvijas nostājas projekts par Eiropas Komisijas 2007.gada 17.oktobra formālo paziņojumu pārkāpuma lietā Nr.2007/2264” 7.punkts nosaka sagatavot un līdz 2008.gada 31.decembrim iesniegt Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas paredzētu aplikt ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apbūves zemes pārdošanu.
2. Pašreizējās situācijas raksturojums				Pašlaik likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 6.panta pirmās daļas 23.punkts nosaka, ka no PVN tiek atbrīvota nekustamā īpašuma pārdošana, tajā skaitā zemes pārdošana. Savukārt Padomes 2006.gada 28.novembra direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – direktīva) neparedz PVN atbrīvojumu apbūves zemes pārdošanai. 2007.gada 17.oktobrī Latvija saņēma Eiropas Komisijas formālo paziņojumu pārkāpuma lietā Nr. 2007/2264, kurā tika norādīts, ka Latvijas Republika likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” nav pienācīgi ieviesusi direktīva prasības attiecībā uz apbūves zemi un ka saskaņā ar direktīvu apbūves zemes pārdošana jāapliek ar PVN. Atbildot uz Eiropas Komisijas formālo paziņojumu tika sagatavota Latvijas nostāja, saskaņā ar kuru Latvijas Republika ir atzinusi pārkāpumu un apņēmusies līdz 2008.gada 31.decembrim sagatavot un iesniegt valdībā atbilstošus grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, nosakot, ka apbūves zemes pārdošana ir ar PVN apliekams darījums. Latvijas Republika ir arī informējusi, ka nepiekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka attiecībā uz Kopienas pašu resursiem būtu nepieciešams veikt jebkādus papildu aprēķinus vai maksāt procentus par kavējumu, jo tika aprēķinātas kompensācijas par apbūves zemes piegādēm. Sagatavojot un iesniedzot Eiropas Komisijai ikgadējos pārskatus par PVN pašu resursa bāzi un ņemot vērā nepieciešamību kompensēt pretrunu st arp ES tiesību aktiem un Latvijas nacionālo tiesību aktu normām, katru gadu tiek aprēķināta kompensācija saistībā ar apbūves zemes piegādēm. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, lai apbūves zemes pārdošana tiktu aplikta ar PVN.
3.  Normatīvā akta projekta būtība				Likumprojekta mērķis ir grozīt likumu „Par pievienotās vērtības nodokli” attiecībā uz apbūves zemes pārdošanas aplikšanu ar PVN, lai tas atbilstu direktīvas normām. Direktīvas 12.panta 3.punkts ļauj dalībvalstīm pašām definēt apbūves zemes jēdzienu PVN regulējošajos normatīvajos aktos. Arī Eiropas Kopienu tiesa savā 1996.gada 28.marta spriedumā lietā C-468/93 apstiprināja, ka apbūves zemes definīciju nosaka pašas ES dalībvalstis. Lai veiktie likuma grozījumi atbilstu ES tiesību normu prasībām un vienlaicīgi nodrošinātu vismazāko ietekmi uz valsts ekonomiku tiesību normas ieviešanas brīdī un piemērošanā, optimālākais variants ir likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” izpratnē par apbūves zemi noteikt tikai tos zemes gabalus, kuriem ir izsniegta būvatļauja vai veikta inženierkomunikāciju izbūve, jo šajā gadījumā tiks sašaurināts ar PVN apliekamo objektu loks. Šajā gadījumā par apbūves zemi tiek noteikti tikai tie zemes gabali, kurus reāli plānots apbūvēt. Lai varētu noteikt ar PVN apliekamo objektu, likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.pants papildināts ar 39.punktu, kas nosaka apbūves zemes definīciju. Likumprojektā grozīts likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 6.pants, precizējot, ka apbūves zemes pārdošanai netiek piemērots atbrīvojums no PVN. Lai nodokļa maksātājiem dotu iespēju iepazīties ar likumprojektu, kā arī ievērotu kalendāra gada cikliskumu, likumprojekts paredz pārejas noteikumu punktu, kas nosaka, ka zemes gabals kļūst par apbūves zemi, ja atļauja šī zemes gabala apbūvēšanai, inženierkomunikāciju izbūvei vai ceļu, vai inženierkomunikāciju piebūvei ir izsniegta pēc 2010.gada 31.decembra.
4. Cita informācija				Nav attiecināms
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām				Ir grūti prognozēt ietekmi uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām. Likumprojekta normas varētu ietekmēt apbūves zemes cenu, taču vienlaicīgi arī veicināt tautsaimniecības, tai skaitā uzņēmējdarbības vides attīstību.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte				Nosakot par apbūves zemi tikai tos zemes gabalus, kam ir izsniegta atļauja šo zemes gabalu apbūvēšanai, inženierkomunikāciju izbūvei vai ceļu piebūvei, apliekamajai personai, veicot kādus mērķtiecīgus darbus apbūves uzsākšanai (piemēram, inženierkomunikāciju izbūve, ceļu piebūve), var rasties arī tiesības atskaitīt priekšnodokli par veiktajiem ieguldījumiem, kas savukārt ļautu samazināt PVN ietekmi uz zemes gabala pārdošanas gala cenu. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka nekustamā īpašuma tirgū nav vērojamas lielas aktivitātes, nevajadzētu rasties būtiskam apbūves zemes cenu pieaugumam, jo zemes galīgo pārdošanas cenu nosaka nevis zemes aplikšana ar PVN, bet gan piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars tirgū.
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām				Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu galvenokārt varētu būt attiecībā uz komersantiem, kas nodarbojas ar apbūves zemes pārdošanu un nav ar PVN apliekamās personas. Minētajiem komersantiem, sasniedzot noteikto ar PVN apliekamo darījumu apjomu, būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu reģistrā un attiecīgi jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ikmēneša PVN deklarācijas un jāpilda citi normatīvajos aktos noteiktie pienākumi. Savukārt, ja komersants, kas nodarbojās ar apbūves zemes pārdošanu, ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu reģistrā, ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu ir nemainīga. Iespēja atskaitīt priekšnodokli par veiktajiem ieguldījumiem apbūves zemes gabalā veicinās uzņēmējdarbības vides uzlabošanos. Valsts ieņēmumu dienests, veicot PVN administrēšanu, izmantos līdz šim pieejamās informācijas sistēmas, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, kā arī nepieciešamības gadījumā pieprasīs pašvaldībām informāciju par izsniegtajām būvatļaujām. Nākotnē PVN administrēšanai attiecībā uz apbūves zemi ir paredzēts izmantot Būvniecības informācijas sistēmas datubāzi, kur būs pieejama apkopotā informācija par pašvaldību izsniegtajām būvatļaujām.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām				Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu galvenokārt varētu būt attiecībā uz fiziskām personām, kas nodarbojas ar apbūves zemes pārdošanu un nav apliekamās personas. Minētām fiziskajām personām, sasniedzot noteikto ar PVN apliekamo darījumu apjomu, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu reģistrā un attiecīgi jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ikmēneša PVN deklarācijas un jāveic normatīvajos aktos noteiktie ar PVN apliekamās personas pienākumi.
5. Sociālā ietekme:   5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība				Nav attiecināms
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē				Nav attiecināms
7. Cita ietekme				Nav attiecināms
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	2009				Turpmākie trīs gadi
					2010	2011		2012
1	2				3	4		5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms				Nav attiecināms	Nav attiecināms		Nav attiecināms
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms				Nav attiecināms	Nav attiecināms		Nav attiecināms
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms				Nav attiecināms	Nav attiecināms		Nav attiecināms
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav attiecināms				Nav attiecināms	Nav attiecināms		Nav attiecināms
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)	Nav attiecināms
6. Cita informācija	Apliekot apbūves zemes pārdošanu ar PVN, ietekme uz budžeta ieņēmumiem nav nosakāma. Šobrīd nav statistiskās informācijas par zemes darījumiem, ko veic ar PVN apliekamās vai neapliekamās personas. Valstī nav arī vienotā reģistra par uzņēmumiem izsniegtajām atļaujām zemes gabala apbūvei, inženierkomunikāciju izbūvei vai ceļu piebūvei. Turklāt, ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju valstī, nav iespējams prognozēt apjomu darījumiem ar apbūves zemi 2011 un 2012.gadā. Var prognozēt, ka valsts budžetā pēc likuma normu ieviešanas radīsies finanšu līdzekļu ekonomija attiecībā uz PVN pašu resursa iemaksām saistībā ar apbūves zemi. Latvijas PVN pašu resursa iemaksas ES budžetā attiecībā uz apbūves zemi 2006.gadā bija 677.9 tūkst. latu un 2007.gadā - 441.4 tūkst. latu. Tā kā šo iemaksu apmērs ir atkarīgs no aktivitātēm nekustamo īpašumu tirgū, turpmākos iemaksu apmērus šobrīd nevar prognozēt.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Lai nodrošinātu likumprojekta normu darbību, Finanšu ministrija izstrādās grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumos Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība”.
2. Cita informācija				Nav attiecināms
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Ar likumprojektu tiek ieviestas Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 12. un 135.pantā minētās normas.
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām				Nav attiecināms
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Nav attiecināms
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu		Padomes 2006.gada 28.novembra direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (publikācija – OJ L 347, 11.12.2006., lpp. 1-118).
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)		Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)					Komentāri
Padomes 2006.gada 28.novembra direktīva (2006/112/EK) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
12.pants		Likumprojekta 1.pants (likuma 1.panta 39.punkts)
135.pants		Likumprojekta 2.pants (likuma 6.panta pirmās daļas 23.punkts)
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem		Nav attiecināms
6. Cita informācija		Nav attiecināms
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas			Konsultācijas ir notikušas ar biedrību „Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju asociācija”, SIA „Deloitte Latvia”, SIA „Latio”, SIA „Capitolia Group”, SIA „Jaunrīgas attīstības uzņēmums”.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Pamatā tika ņemti vērā sociālo partneru priekšlikumi un ieteikumi.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti			Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar ekspertiem			Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija			Nav attiecināms
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Netiek radīta jauna institūcija un netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas, lai administrētu PVN. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests noteiktās kompetences ietvaros. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, kad novērojama nekustamā īpašuma tirgus apjoma samazināšanās, likumprojekts paredz pārejas periodu apbūves zemes aplikšanas uzsākšanai ar 2011.gadu, tas ir, nosakot, ka zemes gabals kļūst par apbūves zemi, ja atļauja šī zemes gabala apbūvēšanai, inženierkomunikāciju izbūvei vai ceļu un inženierkomunikāciju piebūvei ir izsniegta pēc 2010.gada 31.decembra.Vienkāršākai PVN administrēšanai attiecībā uz apbūves zemes pārdošanu nepieciešama Būvniecības informācijas sistēmas datubāze ar apkopoto informāciju par pašvaldību izsniegtajām būvatļaujām, kura pašlaik vēl ir tikai izstrādes stadijā.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā internetā www.vid.gov.lv. Tiks veikta informatīva kampaņa masu saziņas līdzekļos, kā arī attiecīgā informācija tiks izvietota Valsts ieņēmumu dienesta telpās apmeklētājiem redzamās vietās. Likumprojekts būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo			Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus indivīds var apstrīdēt un pārsūdzēt likumā "Par nodokļiem un nodevām" un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija			Nav attiecināms

Finanšu ministrs A.Slakteris

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Bičevskis	M.Brencis	M.Radeiko	D.Lukjanska

27.02.2009. 16:39

1961

D.Lukjanska

67095513, diana.lukjanska@fm.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.14

2009.gada 24.februārī

9.§

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli""

     TA-140

___________________________________________________________

(A.Slakteris, I.Godmanis)

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.

Ministru prezidents	I.Godmanis
Valsts kancelejas direktore	G.Veismane

2009-MK-PROT-14-2402-#09.doc

1