Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

27.02.2009.                   Nr.90/TA-2101

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā". Likumprojektu izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Lauska 67027264, Dace.Lauska@zm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 9 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 17 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra sēdes protokola Nr.3  46.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā

 

Izdarīt Dzīvnieku aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 2.nr.; 2002, 2.nr.; 2003, 6., 16.nr.; 2005, 10.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 3.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

 

"1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atrakciju dzīvnieks – dzīvnieks, kuru tur publiskai izrādīšanai izklaides vai izglītošanas nolūkā, izņemot dzīvnieku, kuru tur zooloģiskajā dārzā;

2) dzīvnieka īpašnieks – juridiska vai fiziska persona, kurai pieder dzīvnieks;

3) dzīvnieku patversme – speciāli aprīkota vieta, kur izmitina izķertos, atsavinātos un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušos dzīvniekus;

4) dzīvnieka turētājs – persona, kuras rīcībā un aprūpē atrodas dzīvnieks;

5) dzīvnieku viesnīca – speciāli aprīkota vieta, kur mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks uz noteiktu laiku var atstāt aprūpē savu dzīvnieku;

6) eitanāzija – dzīvnieka dzīvības funkciju pārtraukšana nesāpīgā veidā;

7) eksperimentos un citos zinātniskos nolūkos izmantojams dzīvnieks – dzīvnieks, izņemot augļa un embrija formu, vai brīvi dzīvojoša kāpura, vai vairojoša kāpurveidīga forma, kuru izmanto vai kuru audzē izmantošanai izmēģinājumos, pētījumos vai izglītības un apmācības nolūkos;

8) labturība – dzīvnieka fizioloģisko un etoloģisko vajadzību nodrošinā­šanas pasākumu kopums;

9) lauksaimniecības dzīvnieks – dzīvnieks, kuru audzē un tur dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai vai citos lauksaimnieciskos nolūkos, ieskaitot ierobežotās platībās turētu savvaļas sugas dzīvnieku un dzīvnieku, kuru iegūst, izmantojot ģenētiskas modifikācijas metodes;

10) mājas (istabas) dzīvnieks – dzīvnieks, kuru cilvēks tur savam priekam;

11) mājas (istabas) dzīvnieku audzētava – vieta, kur mājas (istabas) dzīvnieku tur sugas pavairošanai komerciālos vai nekomerciālos nolūkos;

12) savvaļas sugas dzīvnieks – dzīvnieks, kura evolūciju nav apzināti ietekmējis cilvēks, lai apmierinātu savas vajadzības;

13) savvaļas sugas dzīvnieku kolekcija – dzīvnieki, kurus tur dzīvnieku parkā, akvārijā, terārijā vai citā vietā zinātniskos, izglītojošos un sugas saglabāšanas nolūkos vai savam priekam;

14) sporta un darba dzīvnieks – dzīvnieks, kurš ir apguvis specifiskas iemaņas un veic cilvēka noteiktu darbību;

15) zooloģiskais dārzs – vieta, kur savvaļas sugas dzīvnieku tur tā bioloģiskajām vajadzībām atbilstošos apstākļos sugas saglabāšanas, pavairošanas vai reintrodukcijas, pētniecības darba vai sabiedrības izglītošanas nolūkā."

 

2. Papildināt 2.pantu pēc vārda "aizsardzības" ar vārdiem "un labturības".

 

3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

 

"3.pants. (1) Dzīvniekus iedala pēc to faktiskā stāvokļa:

1) savvaļas dzīvnieki;

2) nebrīvē audzēti dzīvnieki.

(2) Savvaļas dzīvniekus iedala pēc to izmantošanas veida:

1) medījamie dzīvnieki;

2) nemedījamie dzīvnieki.

(3) Nebrīvē audzētus dzīvniekus iedala pēc to izmantošanas veida:

1) lauksaimniecības dzīvnieki;

2) mājas (istabas) dzīvnieki;

3) sporta, darba un atrakciju dzīvnieki;

4) eksperimentos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamie dzīvnieki;

5) zooloģiskā dārza dzīvnieki;

6) savvaļas sugas dzīvnieku kolekcijas dzīvnieki."

 

4. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

 

"3.1 pants. (1) Aizliegts iegādāties, turēt nebrīvē, atsavināt vai turēt pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāt tirdzniecībā šādus dzīvniekus:

1) plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvnieku;

2) primātu;

3) jūras zīdītāju;

4) krokodilu kārtas dzīvnieku;

5) kobru (Elapidae), odžu un klaburčūsku (Viperidae) dzimtas dzīvnieku.

(2) Dzīvnieku aizliegts barot ar dzīviem siltasiņu dzīvniekiem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie aizliegumi neattiecas uz zooloģiskā dārza dzīvniekiem un savvaļas sugas dzīvnieku kolekcijām."

 

5.  4.pantā:

izteikt pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

 

"7) dzīvnieka izmantošana publiskos pasākumos, kas nav specializēti pasākumi ar dzīvnieka piedalīšanos, bez saskaņošanas ar Pārtikas un veterināro dienestu vai dzīvnieka dāvināšana publiskā pasākumā bez apdāvināmās personas piekrišanas un bez saskaņošanas ar Pārtikas un veterināro dienestu;";

 

izteikt pirmās daļas 11.punktu šādā redakcijā:

 

"11) savvaļas sugas dzīvnieka demonstrēšana ceļojošā zooloģiskā dārzā;";

 

papildināt pirmo daļu ar 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

 

"16) dzīvnieka pakļaušana izskatu pārveidojošām vai citām neārstnie­ciskām operācijām, ja to nepieciešamību nav noteicis un veicis praktizējošs veterinārārsts. Operāciju var veikt cita persona saskaņā ar lauksaimniecības dzīvnieku labturības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

17) dzīvnieka izmantošana reliģiskos rituālos un izlozēs."

 

6. Papildināt likumu ar 4.1 pantu šādā redakcijā:

 

"4.1 pants. Aizliegts piedalīties sacensībās, izsolēs un tirgos, kā arī demonstrēt publiskā izstādē mājas (istabas) dzīvnieku, kam veikta izskatu pārveidojoša operācija, izņemot gadījumu, ja šīs operācijas nepieciešamību apliecina praktizējošs veterinārārsts, veicot ierakstu dzīvnieka pasē vai vakcinācijas apliecībā."

 

7. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

 

"5.pants. (1) Dzīvnieka īpašniekam ir Civillikumā noteiktā vara pār dzīvnieku, izņemot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

(2) Dzīvnieka īpašniekam ir šādi pienākumi:

1) rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai;

2) rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku;

3) nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus;

4) nepieļaut nekontrolētu dzīvnieka vairošanos;

5) nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā tā sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi;

6) nepakļaut dzīvnieku sāpēm un ciešanām, kā arī novērst tā savainošanās iespējas;

7) ņemot vērā dzīvnieka fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības, nodrošināt dzīvniekam fizisko aktivitāti, bet dzīvniekam, kura pārvietošanās ir ierobežota, – pietiekamu turēšanas platību;

8) nekavējoties pēc šā likuma 9.pantā minēto iestāžu amatpersonu pieprasījuma atbilstoši to kompetencei uzrādīt dzīvnieku, tā turēšanas vietu, kā arī ar dzīvnieku saistītos dokumentus;

9) nodrošināt sterilizēta kaķa apzīmēšanu, ja kaķis uzturas pilsētā un lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā.

(3) Ja dzīvnieka īpašnieks nespēj pildīt šā panta otrajā daļā minētos pienākumus, dzīvnieku atsavina personai, kas spēj pildīt šos pienākumus, nodod dzīvnieku patversmei vai nogalina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Šā panta otrajā daļā minētie pienākumi ir arī dzīvnieka turētājam, kam īpašnieks uzticējis dzīvnieku vai kura valdījumā dzīvnieks nokļuvis citādā veidā.

(5) Tikai dzīvnieka īpašniekam ir tiesības demonstrēt dzīvnieku publiskā izstādē, dot atļauju tā izmantošanai par donoru un – šajā likumā noteiktajos gadījumos – dzīvnieka nogalināšanai vai izmantošanai eksperimentos un citos zinātniskos nolūkos.

(6) Pārtikas un veterinārais dienests pēc tās tiesībaizsardzības iestādes pieprasījuma, kurā ir uzsākta lietvedība par suņa uzbrukumu un nodarīto kaitējumu, izveido komisiju suņa uzvedības izvērtēšanai (turpmāk – komisija).

(7) Komisija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suns atzīstams par bīstamu un nosakāma turpmākā rīcība ar to, izvērtē suņa uzvedību, pieņem lēmumu un mēneša laikā informē tiesībaizsardzības iestādi par pieņemto lēmumu.

(8) Komisijas lēmumu suņa īpašnieks vai turētājs var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(9) Ja uzsākts process suņa bīstamības izvērtēšanai, suņa īpašnieks vai turētājs ievēro normatīvajos aktos par bīstama suņa turēšanu noteiktās prasības, nodrošinot, lai suns neradītu turpmākus draudus cilvēkiem un dzīvniekiem.

(10) Bīstamu suni tā īpašnieka prombūtnes laikā aizliegts uzticēt citām personām, izņemot dzīvnieku patversmju apmācītu personālu.

(11) Bīstamu suni aizliegts turēt personai:

1) ja tā sodīta par uzbrukumu cilvēkam vai dzīvniekam, kurā ir bijusi apdraudēta cilvēka vai dzīvnieka veselība vai dzīvība;

2) kura pārkāpusi normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas reglamentē ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu izmantošanu;

3) par kuru saņemts narkologa vai psihiatra atzinums, ka šai personai ir psihiski traucējumi vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;

4) kura nevar norādīt pastāvīgu dzīvesvietu."

 

8. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

 

"8.pants. (1) Bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot savvaļas dzīvnieku) uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku. Par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētās un lauku apdzīvotās vietās dzīvojamo māju tuvumā.

(2) Jebkura persona par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā situācijā nonākušu dzīvnieku nekavējoties paziņo vietējās pašvaldības institūcijai.

(3) Vietējā pašvaldība organizē klaiņojoša un bezpalīdzīgā situācijā nonākuša dzīvnieka noķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību.

(4) Vietējā pašvaldība saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var atļaut pilsētā un lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā turēt sterilizētu bezsaimnieka kaķi, ja tiek nodrošināta tā labturība un apzīmēšana."

 

9. Izteikt 9.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

 

"1) Zemkopības ministrijas padotībā esošās iestādes:

a) Pārtikas un veterinārais dienests – attiecībā uz lauksaimniecības, mājas (istabas), sporta, darba un atrakciju un eksperimentos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku aizsardzību un labturību un attiecībā uz dzīvnieku importa, eksporta un tranzītpārvadājumu kontroli uz valsts robežas atbilstoši kompetencei;

b) Valsts meža dienests – attiecībā uz medījamo savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību;

2) Vides ministrijas padotībā esošās iestādes – attiecībā uz nemedījamo savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību, kā arī uz zooloģiskā dārza un savvaļas sugas dzīvnieku kolekciju dzīvnieku aizsardzību un labturību."

 

10.  10.pantā:

papildināt 4.punktu aiz vārda "metodes" ar vārdiem "kā arī prasības personālam";

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) labturības prasības savvaļas sugas dzīvnieka turēšanai savvaļas sugas dzīvnieku kolekcijā un prasības savvaļas sugas dzīvnieku kolekcijas izveidošanai un reģistrācijai, kā arī kārtību, kādā notiek dzīvnieku populācijas atjaunošana (reintrodukcija) dabā un Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešana (introdukcija);";

 

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

 

"10) labturības prasības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai zooloģiskajā dārzā un prasības zooloģiskā dārza izveidošanai un reģistrācijai;";

 

papildināt pantu ar 19.punktu šādā redakcijā:

 

"19) valsts nodevas apmēru par atļaujas izsniegšanu vai pagarināšanu komersantam tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem, kā arī valsts nodevas samaksas kārtību."

 

11. Izteikt 11.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Tās sastāvā ir valsts pārvaldes iestāžu un zinātnisko iestāžu, biedrību, nodibinājumu un citu institūciju pārstāvji, kas darbojas dzīvnieku aizsardzības jomā."

 

12. Izteikt 13. un 14.pantu šādā redakcijā:

 

"13.pants. Savvaļas nemedījamo sugas dzīvnieku turēt ierobežotās platībās dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai citos lauksaimnieciskos nolūkos drīkst, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, izņemot gadījumus, ja dzīvnieks ir dzimis attiecīgajā savvaļas sugas dzīvnieku novietnē. Savvaļas medījamo sugas dzīvnieku turēt ierobežotās platībās dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai citos lauksaimnieciskos nolūkos drīkst, ja ir saņemta Valsts meža dienesta atļauja, izņemot gadījumus, ja dzīvnieks ir dzimis attiecīgajā savvaļas sugas dzīvnieku novietnē.

 

14.pants. Ja lauksaimniecības dzīvnieks ir slims vai guvis traumu, dzīvnieka īpašnieks nekavējoties nodrošina nepieciešamo aprūpi un pieaicina praktizējošu veterinārārstu ārstnieciskās palīdzības sniegšanai."

 

13. Izslēgt 15. un 16.pantu.

 

14. Izteikt IV nodaļas nosaukumu un 19.pantu šādā redakcijā:

 

"IV nodaļa

Sporta, darba un atrakciju dzīvnieku aizsardzība un labturība

 

19.pants. Dzīvnieku sacensību organizētājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos, informē Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību par sacensību norises vietu un laiku."

 

15. Izslēgt 20.pantu.

 

16. Izteikt 21., 22. un 23.pantu šādā redakcijā:

 

"21.pants. Dzīvniekam aizliegts ievadīt zāļu līdzekļus (dopingu), kas ietekmē tā dabiskās spējas.

 

22.pants. Sporta, darba un atrakciju dzīvnieku izvēlas atbilstoši izmantošanas veidam, izmantošanas apstākļiem un paredzēto funkciju veikšanai.

 

23.pants. Persona drīkst izmantot sporta, darba vai atrakciju dzīvnieku, ja tā pārzina attiecīgās dzīvnieku sugas turēšanu un izmantošanu atbilstoši normatīvajos aktos par labturības prasībām sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās noteiktajām prasībām."

 

17. Izteikt 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Eksperimentos un citos zinātniskos nolūkos izmanto šim mērķim audzētus dzīvniekus (laboratorijas dzīvniekus) vai citus dzīvniekus saskaņā ar šā likuma 25.pantā minētajām prasībām, izņemot klaiņojošus dzīvniekus vai dzīvniekus no dzīvnieku patversmēm."

 

18. Izteikt 31. un 32.pantu šādā redakcijā:

 

"31.pants. Zooloģiskajam dārzam ir pienākums vismaz septiņas dienas gadā nodrošināt tam piederošo savvaļas sugu dzīvnieku publisku apskati, kā arī uzturēt attiecīgi reģistrēto sugu dokumentāciju.

 

32.pants. (1) Dabas aizsardzības pārvalde izsniedz zooloģiskā dārza izveidošanas atļauju.

(2) Dabas aizsardzības pārvalde izsniedz savvaļas sugas dzīvnieku kolekcijas izveidošanas atļauju. Kolekcijas izveidošanas atļaujas pieprasītājam jāpierāda dzīvnieku legāla izcelsme un spēja nodrošināt nepieciešamās labturības prasības."

 

19. Izslēgt 36.panta trešo un ceturto daļu.

 

20. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

 

"39.pants. Vietējās pašvaldības izveido un uztur dzīvnieku patversmes, izķer, izmitina un aprūpē izķertos un atsavinātos mājas (istabas) dzīvniekus, kā arī izmitina un aprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus vai slēdz līgumu ar fizisko vai juridisko personu par šādu dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi."

 

21. Izteikt 41.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Patversme nodrošina dzīvnieka sterilizāciju, ja 14 dienu laikā nav izdevies atrast tā īpašnieku vai turētāju."

 

22. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

 

"45.pants. Dzīvnieku atļauts nogalināt tikai ar dzīvnieka īpašnieka atļauju (eitanāzijas gadījumā –, pamatojoties uz rakstveida atļauju), izņemot šā likuma 5.panta trešajā un septītajā daļā un 44.panta 5., 6. un 7.punktā noteiktos gadījumus."

 

23. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

 

"50.pants. Dzīvnieka eitanāziju atļauts veikt, ja:

1) dzīvnieks ir neārstējami slims vai tam novecošanas procesā radušās neatgriezeniskas izmaiņas, kas dzīvniekam sagādā ciešanas;

2) dzīvnieks savas agresivitātes dēļ kļuvis bīstams cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem;

3) īpašnieks nespēj pildīt šā likuma 5.panta otrajā daļā minētos pienākumus un saskaņā ar šā likuma 5.panta trešo daļu nav spējis atsavināt dzīvnieku citai personai;

4) tas paredzēts infekcijas slimību apkarošanas programmā;

5) klaiņojošam dzīvniekam 14 dienu laikā nav izdevies atrast tā iepriekšējo īpašnieku vai jaunu turētāju;

6) klaiņojošs dzīvnieks ir atrasts smagā traumatiskā stāvoklī;

7)  30 dienu laikā pēc lēmuma par dzīvnieka konfiskāciju spēkā stāšanās neizdodas atrast jaunu īpašnieku;

8) spēkā stājies lēmums par dzīvnieka eitanāziju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suns atzīstams par bīstamu un nosakāma rīcība ar to."

 

24. Papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

 

"5. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.jūlijam izdod noteikumus, kas reglamentē:

1) labturības prasības savvaļas sugas dzīvnieka turēšanai savvaļas sugas dzīvnieku kolekcijā un prasības savvaļas sugas dzīvnieku kolekcijas izveidošanai un reģistrācijai;

2) labturības prasības savvaļas sugas dzīvnieku turēšanai zooloģiskajā dārzā un prasības zooloģiskā dārza izveidošanai un reģistrācijai;

3) dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijai izmantojamo savvaļas sugas dzīvnieku turēšanas kārtību iežogotajās platībās;

4) kārtību, kādā izsniedz atļauju nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanai (introdukcijai), kā arī dzīvnieku populācijas atjaunošanai dabā (reintrodukcijai).

6. Līdz šā likuma 10.panta 5. un 10.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumi Nr.185 "Noteikumi par prasībām savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē un savvaļas dzīvnieku kolekciju izveidošanai", Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.34 "Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas, Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanas (introdukcijas), kā arī dzīvnieku populācijas atjaunošanas dabā (reintrodukcijas) atļauju izsniegšanas kārtība", Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.180 "Dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijai izmantojamo savvaļas dzīvnieku turēšanas kārtība iežogotās platībās", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

7. Likuma 4.1 pants neattiecas uz mājas (istabas) dzīvniekiem, kas dzimuši pirms 2010.gada 1.janvāra."

 

25. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3., 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

 

"3) Padomes 1986.gada 24.novembra Direktīvas 86/609/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem;

4) Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīvas 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību;

5) Padomes 1999.gada 29.marta Direktīvas 1999/22/EK attiecībā uz savvaļas dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Zemkopības ministra

pienākumu izpildītājs –

vides ministrs

R.Vējonis

 

 

 

 

 

  Likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija sēdes protokols nr.33 41§ Par Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu.

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā ir veikti, lai saskaņotu normatīvo aktu normas ar Padomes 2004.gada 22.decembra regulu (EK) Nr.1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr.1255/97, 1986.gada 10.marta Eiropas konvenciju par mugurkaulnieku aizsardzību, kas tiek izmantoti eksperimentiem un citiem zinātniskiem mērķiem (Latvija nav ratificējusi, bet Latvijai ir pienākums pievienoties saskaņā ar Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, 6.panta 2.punktu), 1973.gada 3.marta Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (likums „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”) un 1976.gada 10.marta Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un 1992.gada 6.februāra Eiropas konvencijas par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību grozījumu protokolu un 2007.gada 19.aprīļa likumu „Par Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu.”

3.  Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” saskaņo dzīvnieku aizsardzības un labturības normas. Likumprojektā ir iekļautas lauksaimniecības dzīvnieku, sporta un darba dzīvnieku, eksperimentālo un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku, atrakciju dzīvnieku, mājas (istabas) dzīvnieku, savvaļas sugas dzīvnieku, savvaļas sugas dzīvnieku kolekcijas, zooloģisko dārzu un dzīvnieku patversmes definīcijas.

Saistībā ar 1986.gada 10.marta Eiropas konvencijas par mugurkaulnieku aizsardzību, kas tiek izmantoti eksperimentiem un citiem zinātniskiem mērķiem prasībām veikti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likuma 1.panta 9.punktā, 3.panta 4.punkta, 9.panta pirmās daļas a)apakšpunktā, 10.panta 4.punktā, 11.pantā un 24.pantā, nosakot eksperimentālo un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku definīciju un attiecīgi veidojot vienādu terminoloģiju visā likumprojektā.

 Saistībā ar Padomes 2004.gada 22.decembra Regulas (EK) Nr.1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr.1255/97 stāšanos spēkā veikti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, svītrojot likuma 36.panta trešo un ceturto daļu.

Tiek svītrots Dzīvnieku aizsardzības likuma 20.pants, kas nosaka aizliegumu izmantot aizsargājamo un apdraudēto sugu dzīvnieku sportam, darbam vai atrakcijās, jo šo prasību nosaka 1999.gada 9.decembra Padomes Regula Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību.

Saistībā ar 1976.gada 10.marta Eiropas konvencijas par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un 1992.gada 6.februāra Eiropas konvencijas par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību grozījumu protokola (likums „Par Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu”) prasībām veikti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likuma 14.pantā, nosakot, ka slimam vai traumu guvušam dzīvniekam nekavējoties nodrošina aprūpi un pieaicina praktizējošu veterinārārstu palīdzības sniegšanai.

Saistībā ar 1987.gada 13.novembra Eiropas konvencijas par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību veikti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likuma 1.panta 13.punktā, 4.panta pirmās daļas 16.punktā un likums papildināts ar 4¹.pantu, nosakot mājas (istabas) dzīvnieku definīciju, aizliegumu veikt izskatu pārveidojošas operācijas un aizliegumu piedalīties izstādēs dzīvniekiem, kuriem veiktas šādas operācijas. Mājas (istabas) dzīvnieka izskatu pārveidojošo operāciju aizliegums Latvijas likumdošanā ir spēkā no 2000.gada 1.janvāra. Praksē pierādās, ka šādas normas ievērošana Latvijā ir grūti kontrolējama un faktiski netiek ievērota. Tādējādi nosakot normu, ka dzīvniekiem, kuriem ir veiktas izskatu pārveidojošas operācijas ir aizliegts piedalīties sacensībās, izsolēs un tirgos, kā arī aizliegts demonstrēt tos publiskās izstādēs, izņemot gadījumus, kad šīs operācijas nepieciešamību rakstiski apliecina praktizējošs veterinārārsts, tiktu radīti pamatnosacījumi, lai Latvija ne tikai juridiski būtu noteikusi aizliegumu mainīt dzīvnieku izskatu cilvēka iegribu dēļ, bet arī nodrošinātu šī aizlieguma ievērošanu.

Precizēta izpratne par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, klaiņojošu dzīvnieku un atļautajiem dzīvnieku izmantošanas veidiem.

Precizētas institūciju kompetences sfēras.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra sēdes protokollēmuma Nr.70 50§ 2.3. punktu, likuma 10.pants papildināts ar deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par atļaujas izsniegšanu komersantam tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem.

Pieļauta iespēja vietējām pašvaldībām ar saviem saistošajiem noteikumiem regulēt sterilizētu bezsaimnieka kaķu turēšanu dzīvojamo māju tuvumā, jo pašvaldība izvērtējot sava budžeta apjomu, var pieļaut, ka tās teritorijā tiek praktizēta šādu kaķu turēšana. Dažās Latvijas lielākajās pilsētās sadarbībā ar dzīvnieku aizsardzības organizācijām darbojas kaķu sterilizācijas programma „noķer-sterilizē-atlaid”, kuras ietvaros klaiņojošie kaķi tiek noķerti, sterilizēti un izdzīvot spējīgie tiek atlaisti atpakaļ noķeršanas vietā. Kaķu sterilizācija tiek veikta ar nolūku pārtraukt to vairošanos, lai mazinātu klaiņojošo kaķu populāciju. Sterilizētie kaķi tiek iezīmēti, nogriežot tiem kreisās auss galiņu, tādējādi saīsinātais auss galiņš kalpo kā atpazīstamības zīme, lai sterilizētos kaķus var atšķirt no klaiņojošajiem kaķiem, kam šī sterilizācija nav veikta. Kā viena no dzīvnieka atpazīšanas zīmēm varētu būt arī kakla siksniņa. Šāda atpazīstamība ļauj izvairīties no dzīvnieka pakļaušanas stresam un ciešanām, kas varētu rasties atkārtoti noķerot šādu klaiņojošu dzīvnieku, vienlaikus ietaupot finansu līdzekļus, laiku un cilvēkresursus.

Likumprojekta 7. pantā paredzēts grozījums, kas uzliek pienākumu dzīvnieka īpašniekam nodrošināt sterilizēta kaķa apzīmēšanu, ja kaķis uzturas pilsētās un lauku apdzīvotās vietās dzīvojamo māju tuvumā. Par klaiņojošiem dzīvniekiem nav uzskatāmi sterilizēti kaķi, kas uzturas pilsētās un lauku apdzīvotās vietās dzīvojamo māju tuvumā. Arī dzīvnieku īpašniekiem ir jāapzīmē savs sterilizētais kaķis, lai dzīvnieku ķērāji nesagūstītu kaķi kā klaiņojošu un tas neradītu pārpratumus. Šī norma attiecināma tikai uz kaķiem, jo tikai šie mājas (istabas) dzīvnieki attiecīgajās teritorijās drīkst atrasties bez īpašnieka pastāvīgas uzraudzības.

Definīcija „dzīvnieku patversme” tiek precizēta un izteikta citā redakcijā, bet saglabā savu statusu kā patvēruma vieta dzīvniekiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība.

Likumprojekta 5. pants tiek izteikts citā redakcijā, jo kārtību kādā dzīvnieki piedalās publiskos pasākumos nosaka Ministru Kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumi Nr.895 “Kārtība, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos”. Minētajos noteikumos tiks veikti grozījumi nosakot detalizētākas prasības dažādu veidu pasākumiem ar dzīvnieku piedalīšanos.

Likumprojekta 5. pantā paredzētajā grozījumā noteikts aizliegums savvaļas dzīvnieku, kuru skaitā ietilpst arī zooloģiskā dārza dzīvnieki, demonstrēšanai ceļojošā zooloģiskajā dārzā, jo mainot dzīvniekam ierasto vidi, kā arī pakļaujot dzīvnieku transportēšanai, rodas stress, kas ietekmē dzīvnieku veselību un labturību.

Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumu Nr. 34 “Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas, Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanas (introdukcijas), kā arī dzīvnieku populācijas atjaunošanas dabā (reintrodukcijas) atļauju izsniegšanas kārtība” 2. punkts nosaka, ka persona, kas vēlas iegūt nemedījamo sugu indivīdu, ieviest Latvijas dabai neraksturīgos savvaļas dzīvniekus vai atjaunot dzīvnieku populāciju (turpmāk – atļaujas pieprasītājs), iesniedz Vides ministrijā pieteikumu. Notiek normu dublēšana vairākos normatīvajos aktos, tāpēc Dzīvnieku aizsardzības likuma 31.pants, kas noteica, ka izzudušo dzīvnieku populācijas atjaunošanai (reintrodukcija) dabā un Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanai (introdukcija) nepieciešama Vides ministrijas atļauja, tiek izteikts citā redakcijā.

 Tiek mainīts Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes sastāvs, tajā iekļaujot zinātnisko iestādes, lai nodrošinātu padomes darbību atbilstoši Padomes 1986.gada 24.novembra Direktīvas 86/609/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem, prasībām.

Likumprojektā tiek noteikts, ka Pārtikas un veterinārais dienests izveido komisiju suņa uzvedības izvērtēšanai pēc tiesībaizsardzības iestādes pieprasījuma. Viena mēneša laikā Pārtikas un veterinārā dienesta izveidotā komisija izvērtē suņa uzvedību un pieņem lēmumu par suņa bīstamību, kā arī tiesībaizsardzības iestādei sniedz informāciju par pieņemto lēmumu. Tiesībaizsardzības iestādē tiek savākti lietiskie pierādījumi, kas ļauj uzsākt dzīvnieka uzvedības izvērtēšanu tikai pēc reāla fakta konstatēšanas (iesniegums par personas sakošanu), kas savukārt mazinātu laika un cilvēkresursu patēriņu, kad cilvēki, rakstot nepamatotas sūdzības, izmanto dzīvnieka klātbūtni kā līdzekli sociālu konfliktu risināšanā, kā arī savāktie materiāli sekmētu ātrāku procesa virzību, jo balstoties uz šiem iesniegtajiem materiāliem, PVD komisija varētu nekavējoties uzsākt izvērtēt dzīvnieka uzvedības izvērtēšanu un iespējami ātri sniegt par to atzinumu. Bez tam savāktie materiāli (notikuma vietas apskates protokoli, fotogrāfijas) varētu palīdzēt identificēt konkrēto dzīvnieku, kas radījis apdraudējumu, gadījumos, kad īpašniekam pieder vairāki pēc izskata līdzīgi suņi, kas ir grūti identificējami pēc ārējām pazīmēm.

4. Cita informācija

 

Pamatojoties uz 2007.gada 1.oktobra starpinstitūciju sanāksmē starp Zemkopības ministriju un Tieslietu ministriju panākto vienošanos, likumprojekts ir papildināts ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām, jo Dzīvnieku aizsardzības likumā tiek pārņemts Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvas 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību 2.panta 1.punkts.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

 

2. Ekonomiskā ietekme:

 

 Nav attiecināms.

 

2.1. makroekonomiskā vide;

Nav attiecināms.

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

 

Nav attiecināms.

2.3. cenas;

Nav attiecināms.

2.4. eksporta u n importa apjoms;

Nav attiecināms.

2.5. konkurences apstākļi;

Nav attiecināms.

2.6. jauninājumi un pētījumi;

Nav attiecināms.

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Likumprojekts nerada sociālās sekas, tomēr normatīvā akta ieviešana ir nepieciešama, lai uzlabotu dzīves vidi un nodrošinātu sabiedrības atbildību par pieradinātiem dzīvniekiem.

6. Ietekme uz vidi:

 Likumprojekta ieviešana sakārtos pienākumu un tiesību izpratni par dzīvnieku aizsardzību un labturību. Tā rezultātā būtiski uzlabosies vides kvalitāte.

6.1. dabas resursu lietošana;

Nav attiecināms.

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

Nav attiecināms.

6.3. darbības radītie atkritumi;

Nav attiecināms.

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

Nav attiecināms.

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

Nav attiecināms.

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

Nav attiecināms.

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

 Nav

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

(tūkst. latu)

 

Rādītāji

2009. gads

Turpmākie trīs gadi

 

2010

2011

2012

 

1

2

3

4

5

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

0

 

0

 

0

 

0

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

0

 

162,2

 

154,6

 

154,7

 

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

0

-162,2

-154,6

-154,7

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

0

0

0

0

 

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

 

Izmaksas kopā

0

162,2

154,6

154,7

 

Atlīdzība, t.sk.

0

84,6

84,8

84,9

 

Atalgojums 5 veterinārajiem inspektoriem = 950Ls*12mēn.*5cilv.+950Ls*20%*5cilv.+950Ls*100%*5cilv. (mēnešalga 950,-Ls mēnesī*, 1x gadā paaugstināta intensitāte 20% apmērā no mēnešalgas, 1x gadā novērtēšanas prēmija 100% apmērā)

*Mēnešalga noteikta saskaņā ar MK 20.12.2005 noteikumiem Nr.995, inspektoriem tiek piemērota 11.mēnešalgu grupa, 85% no 4.kvalifikācijas pakāpes

0

62,7

62,7

62,7

 

Atvaļinājuma pabalsts = 950Ls*1mēn.*5cilv.

0

4,8

4,8

4,8

 

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas =67450Ls*24,09%

0

16,3

16,3

16,3

 

Veselības apdrošināšana = 165Ls*5cilv.(vienai personai 2010.g.-165,-Ls; 2011.g.-190,-Ls)

0

0,8

1,0

1,1

 

Preces un pakalpojumi

0

70,6

69,8

69,8

 

Apmācība (3 dienu kursi (1 modulis) Londonas Kembridžas universitātē, dalības maksa 750,- Lielbritānijas mārciņas (GBP) par 1 moduli = 670,-Ls *5cilv.+ dienas nauda 55,-Ls/dienā*5cilv.+aviobiļete 200,-Ls turp/atpakaļ*5cilv.+ viesnīcas izdevumi 280,- GBP par nakti = 250,-Ls*2naktis*5cilv.=7675Ls

Tiek plānots nodrošināt piecu inspektoru ikgadēju apmācību Kembridžas universitātes kursos dzīvnieku labturības jomā. Dzīvnieku labturības vispārējās prasības ir attiecināmas uz jebkuru dzīvnieku. Specifiskās prasības ir noteiktas dzīvnieku grupām atkarībā no to izmantošanas veida (piemēram, mājas (istabas) dzīvnieki, eksperimentos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamie dzīvnieki, lauksaimniecības dzīvnieki, kas ietver dažādas sugas, piem. liellopi, cūkas, vistas, kažokzvēri, skrējējputni utt.). Ar dzīvniekiem saistītas darbības skar apzīmēšanu, reģistrēšanu, turēšanu, tirdzniecību, transportēšanu, kaušanu un citus jautājumus. Labturības kontroles saistītas ar plašu darbības lauku, tāpēc inspektoriem ir nepieciešama apmācība dažādās jomās.

0

7,7

7,7

7,7

 

Pasta, telefona un citu sakaru pakalpojumu apmaksa (40,-Ls mēnesī *5 cilv.*12 mēn.)

0

2,4

2,4

2,4

 

Transportlīdzekļu noma (350,-Ls mēn. * 5a/m*12mēn.)

0

21,0

21,0

21,0

 

Degviela

 (50000km gadā*10litri/100km*0,73Ls/l *5a/m)

0

18,3

18,3

18,3

 

Transportlīdzekļu uzturēšana (700,-Ls *5 a/m)

0

3,5

3,5

3,5

 

Veidlapas (3000 gab.*0,27Ls/gab.)

0

0,8

0,8

0,8

 

Kancelejas preces, materiāli, inventārs un spectērpi, mikročipu lasītāji (kanc.preces 20Ls*12*5Ls+ kārtridži printeriem 50Ls*3gab.*5cilv.+ mikročipu nolasītāji 165 Ls*5gab.=2775Ls)

0

2,8

2,0

2,0

 

Administratīvie izdevumi (10% no augstāk minētajiem izdevumiem)

0

14,1

14,1

14,1

 

Kapitālie izdevumi

0

7,0

0

0

 

Datori un skaitļošanas tehnika

(Datorkomplekts un printeris, 900,-Ls*5gab.)

0

4,5

0

0

 

Kancelejas mēbeles un telpu iekārtas (500,-Ls *5gab.)

0

2,5

0

0

 

6. Cita informācija 

 

Pārtikas un Veterinārā dienesta inspektori veic šādas funkcijas: dzīvnieku novietņu apsekošana, novietņu reģistrācijas dokumentu pārbaude, dzīvnieku labturības pārbaude, dzīvnieku identifikācijas pārbaude, dzīvnieku barības un barības piedevu aprites kontrole, dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzība, veterināro zāļu aprites kontrole, dzīvnieku izcelsmes produktu aprites kontrole, izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprites kontrole un citas ar veterināro objektu uzraudzību saistītās funkcijas. Šī brīža situācija ir sekojoša - inspektori, dodoties uz uzraudzības objektu, inspekcijas laikā veic arī dzīvnieku labturības prasību kontroli. Nodalīt, kuri inspektori veic tieši dzīvnieku labturības uzraudzību, nav iespējams. Tomēr saskaņā ar plānotajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā tiks būtiski pastiprināta dzīvnieku labturības un aizsardzības uzraudzība, ja tiks piešķirts nepieciešamais finansējums. Kopš likuma spēkā stāšanās dienests ir prasījis līdzekļus šīs funkcijas nodrošināšanai, bet finansējums nav saņemts. Pieprasījums bija iekļauts arī iestādes darbības stratēģijā 2007.-2010.gadam.

Sagatavojot anotāciju, tika plānots budžets papildus 5 veterināro inspektoru štata vietām labturības jomā sākot ar 2009.gadu. Ieteikums izvērtēts valsts budžeta izdevumu samaz ināšanas kontekstā, ņemot vērā Ministru kabineta 2008.gada 1.jūlija sēdes protokollēmumā (prot.Nr.45 31§) „Par grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam” 16.punktā ministrijām, īpašu uzdevumu sekretariātiem, kā arī citām valsts pārvaldes iestādēm doto uzdevumu, izvērtējot funkcijas un tām nepieciešamos resursus, sagatavot priekšlikumus par valsts pārvaldē strādājošo skaita samazināšanu 2008.-2009. gadā ne mazāk kā par 5 % no resorā kopējā valsts pārvaldē strādājošo skaita. Jautājums par papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu likumprojekta paredzēto funkciju izpildei 2010. un turpmākajos gados lemjams Ministru kabinetā, sagatavojot vidēja termiņa valsts budžeta projektu kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.jūlijam apstiprina:

1) labturības prasības savvaļas dzīvnieku turēšanai savvaļas dzīvnieku kolekcijā un prasības savvaļas dzīvnieku kolekcijas izveidošanai un reģistrācijai (deleģējums noteikts likuma 10.panta 5.punktā);

2) labturības prasības savvaļas dzīvnieku turēšanai zooloģiskajā dārzā un prasības zooloģiskā dārza izveidošanai un reģistrācijai (deleģējums noteikts likuma 10.panta 10.punktā);

3) dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijai izmantojamo savvaļas sugas dzīvnieku turēšanas kārtība iežogotās platībās(deleģējums noteikts likuma 10.panta 1.punktā);

4) nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas, Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanas (introdukcijas), kā arī dzīvnieku populācijas atjaunošanas dabā (reintrodukcijas) atļauju izsniegšanas kārtība (deleģējums noteikts likuma 10.panta 5.punktā).

Saistībā ar grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā nepieciešams veikt grozījumus:

1) Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumos Nr.450 “Eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku turēšanas, izmantošanas, tirdzniecības un nogalināšanas kārtība”;

2) Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”;

3) Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumos Nr.109 „Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai”.

Grozījumi minētajos Ministru kabineta noteikumos tiks izstrādāti līdz 2009.gada 1.jūlijam.

Saistībā ar grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā līdz 2009.gada 1.janvārim izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu „Valsts nodevas apmērs un samaksas kārtība par atļaujas izsniegšanu komersantam tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem”.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

1. Padomes 1986.gada 24.novembra Direktīvas 86/609/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem, prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumos Nr.450 „Eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku turēšanas, izmantošanas, tirdzniecības un nogalināšanas kārtība”;

2. Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīvas 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2007.gada 2.janvāra noteikumos Nr.5 „Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”;

3. Padomes 1999.gada 29.marta Direktīvas 1999/22EK attiecībā uz savvaļas dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumos Nr.185 „Noteikumi par prasībām savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē un savvaļas dzīvnieku kolekciju izveidošanai”.

Latvija, veicot grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, būs pārņēmusi iepriekšminētos tiesību aktus pilnībā, jo līdz grozījumu izdarīšanai Latvijas normatīvajos aktos nav pārņemtas Eiropas Savienības un Eiropas Padomes noteiktās dzīvnieku izmantošanas veidu definīcijas.

4. Padomes 2004.gada 22.decembra Regula (EK) Nr.1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr.1255/97.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

1. 1976.gada 10.marta Eiropas konvencija par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un 1992.gada 6.februāra Eiropas konvencijas grozījumu protokols par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību.

Papildus Eiropas Savienības prasībām konvencijā ir noteikts, kādas brīvības dzīvniekam ir jānodrošina, ņemot vērā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi, kā arī prasība, lai ventilācija un trokšņu intensitāte vietā, kurā dzīvnieks tiek izmitināts, nekaitē tā veselībai.

2. 1986.gada 18.marta Eiropas konvencija par eksperimentiem un citiem zinātniskiem mērķiem izmantoto mugurkaulnieku aizsardzību.

Papildus Eiropas Savienības prasībām Eiropas konvencijas par eksperimentiem un citiem zinātniskiem mērķiem izmantoto mugurkaulnieku aizsardzību A un B pielikumā ir noteiktas labturības prasības dzīvnieku sugām, kuras nav minētas Eiropas Savienības atbilstošajos normatīvajos aktos.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību 2.panta 1.punkts.

Likumprojekta 1.pants (attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem)

Atbilst.

Definīcija ir paplašināta atbilstoši Eiropas konvencijas par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību 1.pantam un tās 1992.gada 6.februāra protokola 1.pantam.

Padomes 1986.gada 24.novembra Direktīva 86/609/EEK par to dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kas attiecas uz izmēģinājumos un citiem zinātniskiem nolūkiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību 2.panta a un b punkts.

Likumprojekta 1.pants (attiecībā uz eksperimentos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamiem dzīvniekiem)

Atbilst Eiropas konvencijas par eksperimentiem un citiem zinātniskiem mērķiem izmantoto mugurkaulnieku aizsardzību 1.pantam

Padomes 1999.gada 29.marta Direktīvas 1999/22 EK attiecībā uz savvaļas dzīvnieku turēšanu zvēru dārzos 2.pants

Likumprojekta 1.pants (attiecībā uz zooloģiskais dārzs)

Atbilst.

Latvija iestādēm nepiešķir no direktīvas prasībām izņēmuma tiesības.

Padomes 2004.gada 22.decembra regulas (EK) Nr.1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr.1255/97 1.pants un 10.pants

Likumprojekta 17.pants

Atbilst

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Cita informācija

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ir notikušas ar nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas dzīvnieku aizsardzības jomā un kuras ir izteikušas vēlmi iesaistīties dzīvnieku labturības normu izstrādē. Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Veterinārārstu biedrības, Latvijas Mednieku asociācijas, Latvijas Kinoloģiskās federācijas, Latvijas Kinoloģiskās Dzīvnieku aizsardzības grupas, Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes, SIA „AB Grupa”, Dzīvnieku aizsardzības biedrības „Dzīvnieku SOS” pārstāvjiem.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome atbalsta aizliegumu veikt dzīvnieku izskatu pārveidojošas vai citas neārstnieciskas operācijas, paredzot specifiskus izņēmumus, kā arī norāda, ka šīs operācijas atļauts veikt tikai veterinārārstam, izdarot ierakstus dzīvnieka pasē vai vakcinācijas apliecībā. Latvijas Kinoloģiskās federācijas Dzīvnieku aizsardzības grupa grib uzsvērt aizliegumu attiecībā uz ķirurģisku iejaukšanos, ko veic estētisku apsvērumu vai dzīvnieka īpašnieka ērtību dēļ, bet ne dzīvnieka vajadzībām. Latvijas Kinoloģiskā federācija uzskata, ka šķirnes suņiem ausu un astes griešana ir jānosaka atļautajos izņēmumos (likumprojektā tiek noteikts aizliegums izskatu pārveidojošām operācijām, ja to nepieciešamību nav noteicis un veicis praktizējošs veterinārārsts). Lūdz definēt neārstnieciskās operācijas (nav iekļauts likumprojektā) un iebilst, ka šādas operācijas lauksaimniecības dzīvniekiem atļauts izdarīt jebkurai personai (nav ņemts vērā, jo lauksaimniecības dzīvnieku jomu regulējošajos normatīvajos aktos ir noteikts, ka noteiktas operācijas var veikt apmācīts personāls).

Zemkopības ministrijas Meža resursu departaments ierosina atļautajos izņēmumos iekļaut noteiktas medību suņu šķirnes.

Latvijas Veterinārārstu biedrība, Latvijas Kinoloģiskā federācija, Latvijas Kinoloģiskās federācijas Dzīvnieku aizsardzības grupa, Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, SIA „AB Grupa” iesaka noteikt sterilizēto bezsaimnieka kaķu tiesisko statusu. Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, SIA „AB Grupa” iesaka izstrādāt normatīvos aktus par sterilizētu kaķu koloniju izveidošanas un uzturēšanas kārtību. Likumprojektā tiek noteikts, ka pašvaldības ar saviem saistošajiem noteikumiem var regulēt bezsaimnieka kaķu turēšanu savā teritorijā.

Latvijas Veterinārārstu biedrība, SIA „AB Grupa” un Pārtikas un veterinārais dienests iebilst pret likuma 41.panta otrās daļas redakciju, pamatojoties uz nepietiekamo pašvaldību finansējumu, bet Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome un Latvijas Kinoloģiskās federācijas Dzīvnieku aizsardzības grupa atbalsta šo normu.

Latvijas Pašvaldību savienība ir sniegusi atzinumu, kurā nesaskaņo projektu, jo nav paredzēti finanšu līdzekļi 39.panta realizēšanai (t.i. dzīvnieku patversmju izveidošanai un uzturēšanai).

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Nav veikti

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

 Nav

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta ieviešanai netiks radītas jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas. Pārtikas un veterinārais dienests veiks uzraudzības un kontroles funkcijas, kuras tas veic jau šobrīd. Likumprojekta anotācijā tiek paredzēts finansējums Pārtikas un veterinārajam dienestam papildu 5 veterināro inspektoru darba vietu izveidošanai un uzturēšanai to rajonu pārvaldēs, kuru teritorijās ir vislielākais ar dzīvnieku labturību saistīto uzraudzības objektu un saņemto sūdzību skaits. Likums tiek papildināts ar punktu, kas nosaka, ka pašvaldība saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var atļaut pilsētās un lauku apdzīvotās vietās dzīvojamo māju tuvumā turēt sterilizētu bezsaimnieka kaķi, ja tiek nodrošināta tā labturība un tā iezīmēšana. Jau vairākus gadus dažās Latvijas lielākajās pilsētās sadarbībā ar dzīvnieku aizsardzības organizācijām darbojas kaķu sterilizācijas programma „noķer-sterilizē-atlaid”, kuras ietvaros klaiņojošie kaķi tiek noķerti, sterilizēti un izdzīvot spējīgie tiek atlaisti atpakaļ noķeršanas vietā. Dzīvnieku aizsardzības organizācijas vēlas popularizēt šo programmu, bet tam ir nepieciešami finansiālie līdzekļi Ja kāda pašvaldība, izvērtējot savas finansiālas iespējas, piekrīt īstenot šādu kaķu sterilizācijas programmu savā teritorijā, tad tā var iesaistīties šādā programmā, nosakot to ar saviem saistošajiem noteikumiem.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”. Ar normatīvo aktu varēs iepazīties bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 Nav

Zemkopības ministra p.i. –

vides ministrs                                                        R. Vējonis

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā persona

Atbildīgā amatpersona

 

 

D.Lucaua

 

 

S.Dumbrovska

 

 

M.Salenieks

 

 

D.Lauska

24.02.2009. 16:14

3750

D.Lauska

67027264, Dace.Lauska@zm.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.3

2009.gada 13.janvārī

 

 

46.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā"

     TA-2101

___________________________________________________________

(M.Roze, V.Veldre, E.Zalāns, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Zemkopības ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju precizēt likumprojektā, ka lēmumu par dzīvnieka bīstamību pieņem Pārtikas un veterinārā dienesta izveidota komisija, bet šo lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā, precizēt likumprojekta anotāciju, ņemot vērā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikumu, un Zemkopības ministrijai iesniegt likumprojektu un tā anotāciju Valsts kancelejā.

     3. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     4. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir zemkopības ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-03-1301-#46.doc

1