Likums

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Likumprojekts otrajam lasījumam“ Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”

(reģ.nr.1121/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr. p.k.	Priekšlikumi (13)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Bērnu tiesību aizsardzības likums	Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā				Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā
	Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 15.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 15.nr.) šādus grozījumus:
	1. Aizstāt likuma tekstā: vārdus “bērnu un ģimenes lietu ministrs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs” (attiecīgā locījumā); vārdus “Bērnu un ģimenes lietu ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija” (attiecīgā locījumā).			Redakcionāli precizēts	1. Aizstāt visā likumā vārdus “bērnu un ģimenes lietu ministrs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs” (attiecīgā locījumā) un vārdus “Bērnu un ģimenes lietu ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija” (attiecīgā locījumā).
1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 15) viesģimene - laulātie vai persona, kas uz laiku uzņem savā dzīvesvietā bērnu aprūpes iestādē ievietotu bērnu vai bērnu aprūpes iestādē kontaktējas ar tur ievietotu bērnu.	2. Papildināt 1.pantu ar 16.punktu šādā redakcijā: “16) daudzbērnu ģimene – ģimene ar trim un vairāk bērniem.”				2. Papildināt 1.pantu ar 16.punktu šādā redakcijā: “16) daudzbērnu ģimene – ģimene ar trim un vairāk bērniem.”
10.pants. Bērna tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem (1) Bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
(2) Bērnam ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem ir tiesības arī uz visu, kas nepieciešams viņa speciālo vajadzību apmierināšanai.
(3) Bērnam ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu. (4) (Izslēgta ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 23.11.2002).		1.	Deputāts V.Buhvalovs Papildināt 10.panta trešo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Ģimene ar nepilngadīgu bērnu nevar tikt izlikta no dzīvojamās telpas, neierādot tai citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.”	Neatbalstīts
26.pants. Valsts un pašvaldības palīdzība ģimenei (1) Ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide, un katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē. Valsts un pašvaldība atbalsta ģimeni un sniedz tai palīdzību.	3. 26.pantā: izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Valsts un pašvaldība atbalsta ģimeni, it īpaši daudzbērnu ģimeni, un sniedz tai palīdzību.”;				3. 26.pantā: izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Valsts un pašvaldība atbalsta ģimeni, it īpaši daudzbērnu ģimeni, un sniedz tai palīdzību.”;
	papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā: “(1¹) Kārtību, kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz daudzbērnu ģimenes statusu apliecinošu dokumentu, kā arī minētā dokumenta paraugu nosaka Ministru kabinets.”				papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā: “(1¹) Kārtību, kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz daudzbērnu ģimenes statusu apliecinošu dokumentu, kā arī minētā dokumenta paraugu nosaka Ministru kabinets.”
31.pants. Adopcija (3) Likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša kāda no starptautiskajām konvencijām, kas nosaka bērna tiesību aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijā, vai ja Latvija ar to ir noslēgusi divpusēju līgumu par tiesisko sadarbību adopcijas jomā. (4) Adoptējamo bērnu un to personu uzskaite, kuras vēlas adoptēt bērnu, nodrošināma adopcijas reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.	4. Izteikt 31.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar to ir noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā. Izņēmuma gadījumā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai nav saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos vai ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu, ja pirms adopcijas procesa uzsākšanas starp bērnu un adoptētāju ir izveidojušās patiesas bērnu un vecāku attiecības un bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, ir atzinusi, ka adopcija atbilst bērna interesēm.”	2.	Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma 31.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar attiecīgo valsti ir noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā. Izņēmuma gadījumā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai nav saistoša minētā konvencija vai ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā, ja pirms adopcijas procesa uzsākšanas starp bērnu un adoptētāju ir izveidojušās patiesas bērnu un vecāku attiecības un bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, ir atzinusi, ka adopcija atbilst bērna interesēm.”	Atbalstīts	4. Izteikt 31.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar attiecīgo valsti ir noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā. Izņēmuma gadījumā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai nav saistoša minētā konvencija vai ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā, ja pirms adopcijas procesa uzsākšanas starp bērnu un adoptētāju ir izveidojušās patiesas bērnu un vecāku attiecības un bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, ir atzinusi, ka adopcija atbilst bērna interesēm.”
33.pants. Ārpusģimenes aprūpē ņemta bērna saskarsme ar vecākiem		3.	Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis Papildināt 33.panta nosaukumu aiz vārdiem „saskarsme ar vecākiem” ar vārdiem „un citām personām”;	Atbalstīts, redakcionāli precizējot	5. 33.pantā: papildināt panta nosaukumu ar vārdiem „un citām personām”;
(1) Bērnam, kas nodots aizbildnībā vai audžuģimenē vai ievietots bērnu aprūpes iestādē, ir tiesības satikties ar vecākiem un tuviem radiniekiem, izņemot gadījumus, kad tikšanās: 1) kaitē bērna veselībai, attīstībai un drošībai; 2) rada draudus aizbildņiem, audžuģimenēm, bērnu aprūpes iestāžu darbiniekiem vai citiem bērniem.		4. 5.	Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis Aizstāt 33.panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus „un tuviem radiniekiem” ar vārdiem „un citām personām (brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī ar citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā)”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Aizstāt likuma 33. panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus „un tuviem radiniekiem” ar vārdiem „kā arī ar brāļiem, māsām, vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā”.	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.5 Atbalstīts	aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus „un tuviem radiniekiem” ar vārdiem „kā arī ar brāļiem, māsām, vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā”;
(2) Ja ir šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, bāriņtiesa vai cita institūcija, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, var atteikties paziņot bērna vecākiem un tuviem radiniekiem viņa atrašanās vietu vai pieņemt lēmumu par satikšanās aizliegšanu.		6. 7.	Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis Aizstāt 33.panta otrajā daļā vārdus „un tuviem radiniekiem” ar vārdiem „un citām personām”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Aizstāt likuma 33. panta otrajā daļā vārdus „tuviem radiniekiem” ar vārdiem „citām šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētajām personām”.	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.7 Atbalstīts	aizstāt otrajā daļā vārdus „tuviem radiniekiem” ar vārdiem „citām šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētajām personām”;
(4) Ja vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības, bērnu aprūpes iestādes vadītājs var atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem svētku dienās un brīvdienās, ja bāriņtiesa pieņēmusi par to lēmumu.		8. 9.	Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis Izteikt 33.panta ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Bērnu aprūpes iestādes vadītājs var atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem, kuriem ir atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, vai citām personām, ja bāriņtiesa pieņēmusi par to lēmumu.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likuma 33. panta ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Bērnu aprūpes iestādes vadītājs var atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem, kuriem ir atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, vai citām šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētajām personām, ja bāriņtiesa pieņēmusi par to lēmumu.”	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.9 Atbalstīts	izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Bērnu aprūpes iestādes vadītājs var atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem, kuriem ir atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, vai citām šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētajām personām, ja bāriņtiesa pieņēmusi par to lēmumu.”
40.pants. Sankcijas un ierobežojumi (2) Ja ir pamatotas aizdomas, ka bērnam adresētajā korespondencē vai citā sūtījumā ir alkohols, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces, pornogrāfiski materiāli vai kaut kas cits, kas bērnam var būt kaitīgs vai bīstams, aprūpes iestādes vadītājs, aizbildnis vai audžuģimene drīkst pārbaudīt bērnam adresēto korespondenci vai sūtījumu.		10.	Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis Papildināt 40.panta otro daļu aiz vārdiem „aprūpes iestādes vadītājs” ar vārdiem „sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājs”.	Atbalstīts, redakcionāli precizējot	6. Papildināt 40.panta otro daļu pēc vārdiem „aprūpes iestādes vadītājs” ar vārdiem „sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājs”.
43.pants. Palīdzības sniegšana bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas	5. 43.pantā: izslēgt panta nosaukumā vārdu “bērnam”;				7. 43.pantā: izslēgt panta nosaukumā vārdu “bērnam”;
(1) Izbeidzoties aizbildnībai, beidzoties bērna aprūpei audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, pašvaldība pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" nodrošina bāreni vai bērnu, kurš bija atstāts bez vecāku gādības, ar dzīvojamo platību un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz citu palīdzību arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.	izslēgt pirmajā daļā vārdus “pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas”;				izslēgt pirmajā daļā vārdus “pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas”;
(2) Ja bērns turpina mācīties, šā panta pirmajā daļā minētās un neizmantotās garantijas tiek saglabātas visu mācību laiku, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.	izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Tiesības uz neizmantotajām sociālajām garantijām personai saglabājas ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.”				izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Tiesības uz neizmantotajām sociālajām garantijām personai saglabājas ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.”
67.pants. Pašvaldību kompetences norobežošana (1) Par bērna tiesību aizsardzību atbild rajona un vietējā pašvaldība pēc bērna dzīvesvietas. Pagasta (pilsētas) pašvaldība ņem uzskaitē katru tās teritorijā dzīvojošo bērnu. (2) Par bērna dzīvesvietu šā likuma izpratnē uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo.		11.	Deputāts S.Mirskis Izteikt likuma 67.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Par bērna tiesību aizsardzību atbild novada pašvaldība un republikas pilsētas pašvaldība pēc bērna dzīvesvietas. Novada (republikas pilsētas) pašvaldība ņem uzskaitē katru tās teritorijā dzīvojošo bērnu. Novada (republikas pilsētas) pašvaldība nodrošina, lai bērns nepaliktu bez piemērotas dzīvesvietas un obligāti piedalās visos tiesas procesos par ģimeņu ar bērniem izlikšanu no dzīvojamās telpas, garantējot bērnu dzīvokļu tiesību ievērošanu”.	Neatbalstīts
Pārejas noteikumi 18. Šā likuma grozījumi par 66.panta pirmās daļas un 67.panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī par 66.panta ceturtās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. (29.06.2008. likuma redakcijā)
	6. Papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā: “19. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 26.panta 1.1 daļā minētos noteikumus par kārtību, kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu dokumentu.”	12. 13.	Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvātajā pārejas noteikumu 19. punktā vārdus „par kārtību, kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu dokumentu”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā: „19. Šā likuma 1.panta 16.punkts, 26.panta pirmās daļas otrā teikuma jaunā redakcija un 26.panta 1.¹ daļa stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.13 Atbalstīts	8. Papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā: „19. Šā likuma 1.panta 16.punkts, 26.panta pirmās daļas otrā teikuma jaunā redakcija un 26.panta 1.¹ daļa stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.”

Saeimas Prezidijam

Priekšlikumi

Komisijas atbalstītā redakcija

Deputāts V.Buhvalovs

Deputāts S.Mirskis

Saeimas Juridiskais birojs

Komisijas atbalstītā redakcija

otrajam lasījumam