Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

  19.02.2009.                   Nr.90/TA-117

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā". Likumprojektu izstrādāja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Venta-Kittele 67356477, Kristine.Venta-Kittele@bm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 15 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra sēdes protokola Nr.13  12.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidenta vietā –

vides ministrs                   R.Vējonis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

 

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 15.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt likuma tekstā:

vārdus "bērnu un ģimenes lietu ministrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs" (attiecīgā locījumā);

vārdus "Bērnu un ģimenes lietu ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija" (attiecīgā locījumā).

 

2. Papildināt 1.pantu ar 16.punktu šādā redakcijā:

 

"16) daudzbērnu ģimene – ģimene ar trim un vairāk bērniem."

 

3.  26.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Valsts un pašvaldība atbalsta ģimeni, it īpaši daudzbērnu ģimeni, un sniedz tai palīdzību.";

 

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(11) Kārtību, kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz daudzbērnu ģimenes statusu apliecinošu dokumentu, kā arī minētā dokumenta paraugu nosaka Ministru kabinets."

 

4. Izteikt 31.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar to ir noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā. Izņēmuma gadījumā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai nav saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos vai ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu, ja pirms adopcijas procesa uzsākšanas starp bērnu un adoptētāju ir izveidojušās patiesas bērnu un vecāku attiecības un bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, ir atzinusi, ka adopcija atbilst bērna interesēm."

 

5.  43.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdu "bērnam";

izslēgt pirmajā daļā vārdus "pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Tiesības uz neizmantotajām sociālajām garantijām personai saglabājas ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai."

 

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā:

 

"19. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 26.panta 1.1 daļā minētos noteikumus par kārtību, kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu dokumentu."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministra vietā –

finanšu ministrs

A.Slakteris

Likumprojekta

„Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Ministru kabineta 2008.gada 19.augusta rīkojuma Nr.493 Par koncepciju „Par valsts un pašvaldību muzeju apmeklējuma maksas apmēra samazināšanas iespējām pirmsskolas vecuma bērniem un skolēniem” 3.punktā noteikts, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrijai jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā tiesību akta projektu, kurā noteikta daudzbērnu ģimenes definīcija un kārtība, kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu dokumentu.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijas iedzīvotāju skaits arī 2008.gadā vēl aizvien turpina samazināties. 2008.gada jūlijā Latvijā dzīvoja 2 miljoni 266 tūkstoši iedzīvotāju – par 9 tūkstošiem cilvēku mazāk nekā pirms gada.

Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2007. gadā bija mazāks nekā iepriekšējā gadā: 0.46% salīdzinājumā ar 0.58% 2006. gadā.

 

Summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim) 2007.gadā salīdzinājumā ar 2006.gadu pieauga par 4% un bija 1,41. Pašlaik tas nedaudz pārsniedz pusi no lieluma (2,1-2,2), kas nepieciešams paaudžu nomaiņai.

Analizējot datus par bērnu skaitu ģimenē, secināms, ka 2007. gadā salīdzinājumā ar 2005. un 2006.gadu ievērojami pieaug pirmo bērnu skaits ģimenē - 12 136, kas ir par 636 vairāk nekā     2006.gadā (11 500) un par  1 138 vairāk nekā 2005.gadā (10 998), tāpat palielinājies arī bērnu skaits, kas ģimenē piedzimuši kā otrie bērni - 7 641, kas ir par  491 vairāk nekā 2006.gadā (7 150) un par 768 vairāk nekā 2005.gadā  (6 873).

Savukārt attiecībā uz trešā bērna ģimenē skaita pieaugumu 2007.gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu tas ir ļoti neliels - tikai par 27 bērniem vairāk, bet salīdzinājumā ar 2006. gadu ir vērojams pat neliels samazinājums (2005. gadā - 2 334 bērni, 2006. - 2 364, 2007. - 2 361). Savukārt 2007.gadā kā ceturtie bērni ģimenē piedzimuši 634 bērni, kas, salīdzinot ar 2006.gadu (730), ir par 96 bērniem mazāk, un par 86 bērniem mazāk nekā 2005. gadā (720). Turpina samazināties arī piekto un vairāk bērnu dzimšana ģimenē: 2007.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu (519) par 19 bērniem, bet salīdzinājumā ar 2005.gadu (570) jau par 70 bērniem.

Līdz ar to, lai sekmētu demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, kas nodrošinātu paaudžu atjaunošanos un nomaiņu, nepieciešami īpaši atbalsta pasākumi, kas veicinātu trešo, ceturto un vairāk bērnu ģimenē dzimstību.

Turklāt, kā norādīts „Ziņojumā par nacionālo sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas stratēģiju 2008.–2010.gadam”, daudzbērnu ģimenes ir viena no iedzīvotāju grupām, kura visvairāk pakļauta nabadzības riskam. Tāpat Latvijas Republikas un Eiropas Kopējā Komisijas sociālās iekļaušanas memorandā ir norādīts, ka ģimenes ar trim un vairāk bērniem (daudzbērnu ģimenes) ir viena no sociālās atstumtības riska grupām, kurai ir nepieciešami īpaši mērķēti papildus atbalsta pasākumi (4.4. apakšpunkts).

Daudzbērnu ģimenēm galvenais sociālās atstumtības iemesls ir materiālā atstumtība, kas veidojas gadījumos, kad vecāku ienākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu atbilstošu dzīves līmeni bērniem. Ja ģimenē ir vairāki bērni, tad ģimenes budžeta izdevumi uzturam, transportam, apģērbam un apaviem, mājoklim utt. proporcionāli pieaug, līdz ar to vecākiem bieži vien ir grūtības nodrošināt tādus dzīves apstākļus, kas sekmētu bērna pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2007.gadā nabadzības riska indekss mājsaimniecībās, kurās ir 2 pieaugušie un 3 un vairāk apgādībā esoši bērni, ir gandrīz četras reizes augstāks salīdzinājumā ar mājsaimniecībām, kurās ir 2 pieaugušie un 1 bērns (nabadzības riska indekss 2 pieaugušu personu mājsaimniecībā, ja tajā ir 1 bērns bija 12%, 2 bērni - 16%, 3 un vairāk bērni - 46%).

2008.gada vasarā pēc Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pasūtījuma Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica pētījumu „Demogrāfija un ģimenes stāvoklis Latvijā”. Pētījuma ietvaros intervētie valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju pārstāvji atzina, ka daudzbērnu ģimenes ir viena no grupām, kurai būtu jāpievērš īpaša uzmanība, veidojot ģimenes valsts politiku. Vienlaikus eksperti norādīja, ka galvenās daudzbērnu ģimeņu vajadzības lielā mērā sakrīt ar mazturīgo ģimeņu vajadzībām, jo daudzbērnu ģimenēs strauji krītas ienākumu līmenis uz vienu ģimenes locekli. Tomēr ir arī daži specifiski aspekti- eksperti izteica aicinājumu, piemēram, piešķirt atvieglojumus transporta iegādē (jo nepieciešama jau noteiktas kategorijas automašīna), novērst situāciju, kad „ģimenes” jēdziens tiek attiecināts tikai uz diviem vecākiem un diviem bērniem, piemēram, iegādājoties „ģimenes biļeti”. Tika uzsvērta arī nepieciešamība pēc īpaša atbalsta izglītībā, veselības aprūpē u.c.

Materiālo grūtību dēļ daudzbērnu ģimenēm ir ierobežotas iespējas, piemēram, apmeklēt izglītojošus un kultūras pasākumus, kas arī ir būtiski nepieciešams, lai pilnvērtīgi funkcionētu un iekļautos sabiedrībā. Līdz ar to, lai veicinātu sociālo iekļaušanu, viens no atbalsta veidiem varētu būt, piemēram, – sekmēt dažādu kultūras, atpūtas, sporta pasākumu pieejamību, paredzot iespēju daudzbērnu ģimenēm šos publiskos pasākumus apmeklēt par samazinātu maksu vai bez maksas. Atbilstoši koncepcijai „Par valsts un pašvaldību muzeju apmeklējuma maksas apmēra samazināšanas iespējām pirmsskolas vecuma bērniem un skolēniem” ir noteikts, ņemot vērā katra valsts muzeja budžeta iespējas un specifiku, paredzēt iespēju noteikt bezmaksas apmeklējumu skolēniem no daudzbērnu ģimenēm.

Vienlaikus ir nepieciešams arī statusu apliecinošs dokuments, kas ļautu identificēt, ka persona ir no daudzbērnu ģimenes. Lai gan, piemēram, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi lieto jēdzienu „daudzbērnu ģimene”, tomēr pašlaik Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav definēts jēdziens ”daudzbērnu ģimene”, kā arī nav noteikta kārtība kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu dokumentu.

Izvērtējot esošo atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem, Bērnu un ģimenes lietu ministrija secinājusi, ka atbalsta sistēmu ir nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to Ministrija plāno izstrādāt ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentu- Pamatnostādnes „Ģimenes valsts politika 2010.-2020.gadam.”. Pamatnostādnes būs pamats konkrētu veicamo pasākumu plānošanai turpmākajos desmit gados, kas vērsti uz atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem pilnveidošanu valstī. Vienlaikus arī paredzot darbības virzienus daudzbērnu ģimeņu stāvokļa uzlabošanai. Patlaban tiesību aktos nav noteiktas konkrētas sociālās garantijas, īpaši valsts un pašvaldību atbalsta pasākumi, atvieglojumi. Līdz ar to, veidojot ģimenes valsts politiku, lai varētu paredzēt īpašus valsts un pašvaldības atbalsta pasākumus arī daudzbērnu ģimenēm, ir nepieciešams definēt daudzbērnu ģimenes jēdzienu. Tāpat ir nepieciešams paredzēt deleģējumu, kurā ir noteikts uzdevums Ministru kabinetam noteikt kārtība kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu dokumentu.

Patlaban 43.panta pirmā daļa paredz, ka pašvaldība pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" nodrošina bāreni vai bērnu, kurš bija atstāts bez vecāku gādības, ar dzīvojamo platību un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz citu palīdzību arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Ņemot vērā to, ka likums „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kā arī Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumi Nr.857 „Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” nosaka, kura pašvaldība nodrošina sociālās garantijas, nepieciešams precizēt attiecīgo normu.

Patlaban atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumiem Nr.857 „Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” personai sasniedzot pilngadību tiek sniegts šāds atbalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai:

·       palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā;

·       vienreizējs pabalsts  patstāvīgas dzīves uzsākšanai, kas nav mazāks par divu sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēru;

·       vienreizējs pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei, kas nedrīkst būt mazāks par 175 latiem;

·        ikmēneša pabalsts ikmēneša izdevumiem, kas nav mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, ja persona turpina mācības vispārējā vai profesionālā izglītības iestādē, kā arī studijas augstskolā vai koledžā.

 

Tomēr mēdz būt gadījumi, kad persona pēc ārpusģimenes aprūpes beigām patstāvīgu dzīvi vēl neuzsāk, jo atrodas pilnā valsts apgādībā brīvības atņemšanas iestādē,  atrodas ārstniecības iestādē, turpina mācības izglītības iestādē u.c. gadījumos. Tādējādi uz brīdi, kamēr persona patstāvīgu dzīvi vēl neuzsāk, atbalsts būtībā nav nepieciešams. Bērnu tiesību aizsardzības likuma  43.panta otrā daļa paredz, ka neizmantotās garantijas tiek saglabātas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai tikai, ja persona turpina mācīties. Ievērojot minēto, lai novērstu likuma 43.panta otrās daļas dažādu interpretāciju, nepieciešams minēto normu izteikt jaunā redakcijā, paredzot to, ja personai, sasniedzot pilngadību, kādu apstākļu dēļ nav nepieciešamības uz sociālo garantiju nodrošināšanu, tiesības uz neizmantoto sociālo garantiju nodrošināšanu saglabājas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.  Šāds vecuma ierobežojums pamatots ar to, ka arī saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 19.panta ceturto daļu un Valsts sociālo pabalstu likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalstu ir personai, kas nav vecāka par 24 gadiem.

 

Patlaban Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31.panta trešā daļa paredz, ka likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša kāda no starptautiskajām konvencijām, kas nosaka bērna tiesību aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijā, vai ja Latvija ar to ir noslēgusi divpusēju līgumu par tiesisko sadarbību adopcijas jomā. Vienlaikus Latvija ir pievienojusies Hāgas 1993.gada 29.maija konvencijai par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos. Konvencija Latvijā stājās spēkā 2002.gada 1.decembrī.      Līdz šim Latvijā adopcijas pieteikumus ir iesnieguši adoptētāji tikai no tām valstīm, kam šī konvencija ir saistoša. Minētā konvencija ir vienīgā, kas nosaka adopcijas procesā iesaistītajām dalībvalstīm stingras prasības, kas garantē starpvalstu adopcijas procesa caurspīdīgumu, kā arī aizsargā adoptējamā bērna tiesības.

Bez tam, ņemot vērā to, ka Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts no 2009.gada 1.janvāra ir pievienots Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, kā rezultātā mainās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas nosaukums, nepieciešams redakcionāli precizēt Bērnu un ģimenes lietu ministrijas nosaukumu un bērnu un ģimenes lietu ministra amata nosaukumu.

3. Normatīvā akta projekta būtība

 

 Likumprojekts paredz ieviest jaunu jēdzienu „daudzbērnu ģimene” - ģimene ar trīs un vairāk bērniem.  Gadījumos, kad ģimenē ir trīs un vairāk bērni, un starp šiem bērniem ir audžubērns vai aizbildnībā esošs bērns, tad šajā laikā ģimenei tiek piešķirts daudzbērnu ģimenes statuss.  Daudzbērnu ģimenes statuss tiek piešķirts arī gadījumos, kad ģimenē ir trīs un vairāk bērni, un starp šiem bērniem ir bērns no iepriekšējās laulības vai iepriekšējām partnerattiecībām.

Tāpat ir paredzēts deleģējums, kurā ir noteikts uzdevums Ministru kabinetam noteikt kārtību,  kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu dokumentu.

Tiks noteikts, ka valsts un pašvaldība īpaši atbalsta daudzbērnu ģimenes.

Pēc šo grozījumu stāšanās spēkā pašvaldība, ievērojot sava budžeta iespējas, varēs noteikt konkrētus atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm  savos saistošajos noteikumos.

Likumprojekts kopumā vērsts uz daudzbērnu ģimeņu atbalsta sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus, lai novērstu likuma 43.panta dažādu interpretāciju, likumprojekts paredz precizēt 43.pantu, izslēdzot pirmajā daļu vārdus „pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas”, kā arī paredzot otrajā daļā, ka tiesības uz neizmantoto sociālo garantiju nodrošināšanu bērnam saglabājas ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšana.

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31.panta trešajā daļā paredz precizēt pašreiz spēkā esošo normu, nosakot, ka bērna adopcija ir iespējama tikai uz tādu ārvalsti, kurai tāpat kā Latvijai ir saistoša Hāgas 1993.gada 29.maija konvencijai par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, nevis saistoša jebkura konvencija, kas nosaka bērna tiesību aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijā. Vienlaikus tiek atrunāti arī izņēmuma gadījumi (divpusējs līgums vai adopcija uz ārvalsti, kas nav pievienojusies konvencijai vai ar kuru nav noslēgts divpusējs līgums, ja pirms adopcijas procesa uzsākšanas starp bērnu un adoptētāju ir izveidojušās patiesas bērnu un vecāku attiecības un bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, ir atzinusi, ka adopcija atbilst bērna interesēm (visbiežāk šādas situācijas var rasties, ja bērnu vēlas adoptēt aizbildnis).

Likumprojektā atbilstoši situācijai pēc 2009.gada 1.janvāra precizēts bērnu un ģimenes lietu ministra amata nosaukums un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas nosaukums, attiecīgi tos aizstājot ar vārdiem „bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs” un „Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija”.

4. Cita informācija

Likumprojekts tika izskatīts Demogrāfisko un ģimenes lietu padomes 2008.gada 30.oktobra sēdē. Demogrāfisko un ģimenes lietu padome atbalsta grozījumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā veikšanu.

Demogrāfisko un ģimenes lietu padome ir konsultatīva un koordinējoša valsts institūcija, kas izveidota, lai veicinātu valsts demogrāfiskās un ģimenes atbalsta politikas, kā arī tās īstenošanas vienotību visos valsts pārvaldes līmeņos.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Tiks samazināts nabadzības un sociālās atstumtības risks daudzbērnu ģimenēs. Vienlaikus normatīvajam aktam varētu būt zināma pozitīva ietekme uz demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, kas savukārt ilgtermiņā ietekmē arī tautsaimniecību, jo cilvēkresursu pieaugumam ir ļoti būtiska loma tautsaimniecības attīstībā.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Bērnu tiesību aizsardzības likumā nosakot, ka valsts un pašvaldība īpaši atbalsta daudzbērnu ģimeni un sniedz tai palīdzību, tiks samazināts nabadzības un sociālās atstumtības risks šajās ģimenēs un sekmētas bērna tiesību uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem ievērošanu. Vienlaikus normatīvajam aktam varētu būt zināma pozitīva ietekme uz demogrāfiskās situācijas uzlabošanos.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

Nav attiecināms.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

 

Rādītāji

2009.

 gads

Turpmākie trīs gadi

 

2010.

 gads

2011. 

gads

2012. 

gads

 

1

2

3

4

5

 

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins

 Nav attiecināms.

 

6. Cita informācija

Ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem saistībā ar daudzbērnu ģimenes statusa ieviešanu nav iespējams noteikt, jo patlaban nav iespējams prognozēt, kādus tieši atbalsta pasākumus daudzbērnu ģimenēm valsts vai pašvaldība ieviesīs.

Savukārt grozījumi 43.panta otrajā daļā nerada papildus slogu pašvaldības budžetam, jo minētais grozījums padara jau esošas tiesību normas skaidrāku un līdz ar to vienveidīgāku piemērošanu.

Likumprojekts 2009. gadā un turpmākajos gados tiks īstenots gadskārtējā valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijai ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu  projekts, kurā noteikta kārtība, kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu dokumentu.

Pēc grozījumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā stāšanās spēkā būs paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu dokumentu. Ministru kabineta noteikumu projektu plānots izstrādāt līdz 2009.gada 1.jūnijam.

2. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms.

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums

1. tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

2. tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

Nav attiecināms.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas.

Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienību.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība atbalsta grozījumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā veikšanu.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Nav attiecināms.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Nav attiecināms.

5. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Informācija tiks publicēta laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

Sabiedrība tiks informēta plašsaziņas līdzekļos, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas interneta mājas lapā (www.bm.gov.lv).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

 

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

 

 

 

Ministrs

Valsts

sekretāre

Juridiskā dienesta

vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

A.Baštiks

I.Zalpētere

S.Rāgs

M.Pīrants

K.Venta-Kittele

 

 

12.01.2009. 15:40

2837

K.Venta-Kittele

67356477, Kristine.Venta-Kittele@bm.gov.lv

Liepiņa

67356488, Livija.Liepina@bm.gov.lv

Celmiņa

67356494, Inese.Celmina@bm.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

______________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.13

2009.gada 17.februārī

 

 

12.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā"

     TA-117

___________________________________________________________

(A.Slakteris, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-13-1702-#12.doc

1