Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

06.02.2009.                   Nr.90/TA-3165

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Melnace 67046102, Inga.Melnace@tm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 8 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 10 lp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra sēdes protokola Nr.9 27.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

 

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1., 15.nr.) šādus grozījumus:

 

1. 683.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "procesa virzītājs" ar vārdiem "vai tiesa, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesa, kas lemj par soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Ierosinājumu izskata 10 dienu laikā, bet neatliekamos gadījumos – nekavējoties pēc tā saņemšanas Ģenerālprokuratūrā un par rezultātiem informē procesa virzītāju vai tiesu, kas vērsās ar ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu. Izskatīšanas termiņu var pagarināt ģenerālprokurors, un par to tiek informēts procesa virzītājs vai tiesa, kas vērsās ar ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu."

 

2. Papildināt 685.panta pirmo daļu aiz vārdiem "procesa virzītājs" ar vārdiem "vai tiesa, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesa, kas lemj par soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu".

 

3. Papildināt 692.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Pēc nolēmuma stāšanās spēkā Eiropas apcietinājuma lēmumu pieņem tiesa, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesa, kas lemj par soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu."

 

4. 694.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Ja pieprasītās personas atrašanās vieta nav zināma, Ģenerālproku­ratūra Eiropas apcietinājuma lēmuma kopiju nosūta Valsts policijai personas starptautiskās meklēšanas nodrošināšanai.";

 

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(31) Ja dalībvalsts lūdz garantēt, ka tās izdotais valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs pēc notiesāšanas Latvijā tiktu nodots atpakaļ brīvības atņemšanas soda izciešanai, šādu garantiju sniedz Ģenerālprokuratūra."

 

5. Papildināt 695.panta otro daļu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:

 

"21) persona Eiropas Savienības dalībvalstī, dodot piekrišanu izdošanai, atteicās no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota;".

 

6. Papildināt 704.panta trešo daļu aiz vārda "laikā" ar vārdiem "bet, ja persona piekrīt izdošanai, 10 dienu laikā".

 

7. Aizstāt 706.panta pirmajā daļā vārdus "Augstākā tiesa" ar vārdiem "Augtākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta".

 

8. Papildināt 715.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja Latvijas pilsonis neatsakās no šādām tiesībām, Ģenerālprokuratūra lūdz minēto garantiju Eiropas apcietinājuma lēmumu pieņēmušajai valstij."

 

9. Papildināt 717.panta trešās daļas pirmo teikumu aiz vārda "dienas" ar vārdiem "ievērojot šā likuma 702.panta ceturtās daļas noteikumus".

 

10. 720.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "Augstākajā tiesā" ar vārdiem "Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā";

aizstāt trešajā daļā vārdus "Augstākā tiesa" ar vārdiem "Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta".

 

11. Papildināt likumu ar 720.1 pantu šādā redakcijā:

 

"720.1 pants. Latvijas kompetentās iestādes piekrišana tālākai izdošanai un personas kriminālvajāšanai un tiesāšanai

Kompetentā iestāde 20 dienu laikā pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma saņemšanas lemj par piekrišanu izdotās personas izdošanai tālāk citai Eiropas Savienības dalībvalstij un personas kriminālvajāšanai un tiesāšanai par citiem pirms izdošanas izdarītiem nodarījumiem."

 

12. Izteikt 770.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Ja ir saņemts notiesātās personas lūgums vai piekrišana tās pārstāvja iesniegtajam lūgumam par šīs personas nodošanu soda izciešanai ārvalstī, kompetentā iestāde pēc šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas nekavējoties par šo lūgumu informē ārvalsti."

 

13. Papildināt 777.panta trešo daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

 

"11) ārvalsts ir lūgusi personas izdošanu, uz kuru attiecas ārvalstī piespriestais sods, bet tā tika atteikta, ievērojot šā likuma 714.panta piektās daļas 4.punkta noteikumus;".

 

14. Papildināt 71.nodaļu ar 801.8, 801.9, 801.10, 801.11, 801.12, 801.13, 801.14, 801.15 un 801.16 pantu šādā redakcijā:

 

"801.8 pants. Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas pamats

Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma par mantas, noziedzīga nodarī­juma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju (turpmāk – nolēmums par mantas konfiskāciju) izpildīšanas pamats Latvijā ir:

1) nolēmums par mantas konfiskāciju vai tā apliecināta kopija un aizpildīts īpašas formas apliecinājums;

2) fakts, ka personai, uz kuru attiecas nolēmums par mantas konfiskāciju, Latvijā ir dzīvesvieta (juridiskai personai – reģistrēta juridiskā adrese) vai tai pieder īpašums, vai ir citi ienākumi;

3) Latvijas tiesas lēmums par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju un izpildraksts par šā lēmuma nodošanu izpildei.

 

801.9 pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas atteikuma iemesli

(1) Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi atsaka, ja:

1) nav atsūtīts īpašas formas apliecinājums vai tas ir nepilnīgs, vai neatbilst nolēmuma saturam, kuram tas pievienots;

2) nodarījums, uz kuru attiecas nolēmums, nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs pēc Latvijas likuma;

3) izpildot nolēmumu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;

4) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

5) nolēmuma izpilde Latvijā nav iespējama;

6) soda izpildei ir iestājies noilgums un nolēmums attiecas uz nodarījumu, kas ir Latvijas jurisdikcijā;

7) persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;

8) nolēmums pieņemts personas prombūtnē, izņemot gadījumus, kad persona ir informēta par procesu vai persona informējusi, ka nolēmumu neapstrīd;

9) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas dzimuma, rases, reliģijas, etniskās izcelsmes, valstiskās piederības, valodas vai politisko uzskatu dēļ;

10) nolēmuma izpilde būtu pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem.

(2) Ja nolēmums par mantas konfiskāciju pieņemts par šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

 

801.10 pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildes atlikšana

(1) Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi tiesa var atlikt, ja:

1) kopējā vērtība, kas tiks iegūta no nolēmuma izpildes, var pārsniegt nolēmumā noteikto summu tādēļ, ka nolēmumu izpilda vienlaikus vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs;

2) tā izpilde var kaitēt kriminālprocesam Latvijā;

3) persona Latvijā ir vērsusies tiesā, apstrīdot izpildes kārtību;

4) Latvijā uzsākta mantas konfiskācijas izpilde.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs, konstatējot šā panta pirmajā daļā minētos iemeslus, atliek nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi un veic pasākumus konfiskācijas izpildes nodrošināšanai. Zvērināts tiesu izpildītājs par nolēmuma izpildes atlikšanu paziņo tiesai un Tieslietu ministrijai.

(3) Tieslietu ministrija informē nolēmuma pieņemšanas dalībvalsti par nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildes atlikšanu.

 

801.11 pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju pārbaudes kārtība

(1) Tieslietu ministrija, saņemot nolēmumu par mantas konfiskāciju, 10 dienu, bet, ja materiālu apjoms ir sevišķi liels, 30 dienu laikā noskaidro, vai nepastāv šā likuma 801.9 panta pirmās daļas 1. vai 7.punktā minētie atteikuma iemesli, un izvērtētos materiālus nosūta tiesai.

(2) Ja nepieciešama dokumentu tulkošana, nolēmuma par mantas konfis­kāciju pārbaude notiek šā panta pirmajā daļā minētajos termiņos pēc tulkojuma saņemšanas.

(3) Dokumentu tulkojumu nodrošina ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā pēc nolēmuma saņemšanas.

(4) Ja Tieslietu ministrija uzskata, ka sniegtā informācija nav pietiekama, tā pieprasa papildu informāciju no Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes. Pēc papildu informācijas saņemšanas jautājumu izlemj šā panta pirmajā daļā minētajos termiņos.

 

801.12 pants. Lēmums par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis nolēmumu par mantas konfiskāciju izskata rakstveida procesā pēc personas dzīvesvietas (juridiskai personai – pēc reģistrētās juridiskās adreses) vai īpašuma atrašanās vietas.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis, saņemot nolēmumu par mantas konfiskāciju un materiālus, pārbauda nolēmuma izpildīšanas pamatu, noskaidro, vai nepastāv 801.9 pantā minētie atteikuma iemesli, un pieņem lēmumu par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju vai par atteikšanos izpildīt minēto nolēmumu.

(3) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pieņemto lēmumu par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju var pārsūdzēt apelācijas instances tiesai 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas, sūdzību iesniedzot rajona (pilsētas) tiesā. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi par Latvijā izpildāmās mantas konfiskāciju. Apelācijas instances tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā, un lēmums nav pārsūdzams.

(4) Ja nolēmums par mantas konfiskāciju pieņemts par konkrētu naudas summu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis lēmumā norāda konfiscējamo naudas summu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma pasludināšanas dienā.

(5) Ja persona, uz kuru attiecībā pieņemts nolēmums par mantas konfiskāciju, iesniedz pierādījumu par nolēmuma par mantas konfiskāciju pilnīgu vai daļēju izpildi, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis ar Tieslietu ministrijas starpniecību sazinās ar nolēmuma pieņemšanas Eiropas Savienības dalībvalsti, lai saņemtu tās apstiprinājumu. Saņemot apstiprinājumu par nolēmuma par mantas konfiskāciju pilnīgu izpildi, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis atceļ lēmumu par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju. Ja saņemts apstiprinājums par nolēmuma par mantas konfiskāciju daļēju izpildi, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis groza lēmumu atbilstoši saņemtajam apstiprinājumam.

 

801.13 pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas kārtība

(1) Ja vienlaikus saņemti vairāki nolēmumi par mantas konfiskāciju, kas pieņemti attiecībā uz vienu personu, un attiecīgajai personai nav pietiekamu līdzekļu Latvijā, lai varētu izpildīt visus nolēmumus vai vairākus nolēmumus par mantas konfiskāciju attiecībā uz vienu īpašumu, lēmumu par to, kurš vai kuri nolēmumi par mantas konfiskāciju tiks izpildīti, pieņem tiesa, ņemot vērā:

1) noziedzīgā nodarījuma smagumu;

2) mantai uzlikto arestu;

3) nolēmumu par mantas konfiskāciju pieņemšanas un saņemšanas datumus Latvijā.

(2) Attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestijas vai apžēlošanas akta izdošanu ir saistoši Latvijai.

(3) Lēmuma par mantas konfiskāciju izpildi izbeidz, ja Eiropas Savienības dalībvalstī atcelts nolēmums par mantas konfiskāciju.

(4) No Eiropas Savienības dalībvalsts saņemto paziņojumu par šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem Tieslietu ministrija nosūta tiesai, kas nodeva lēmumu izpildei, un informē par to zvērinātu tiesu izpildītāju.

 

801.14 pants. Sūdzību iesniegšana par nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi

(1) Persona, pret kuru vai pret kuras mantu vērsts lēmums par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju, zvērināta tiesu izpildītāja darbības var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzība par nolēmuma par mantas konfiskāciju pieņemšanas iemesliem iesniedzama nolēmuma pieņemšanas dalībvalsts tiesā.

(3) Ja tiek saņemta sūdzība par nolēmuma par mantas konfiskāciju pieņemšanas iemesliem, pēc informācijas saņemšanas no tiesas Tieslietu ministrija informē par to Eiropas Savienības dalībvalsti.

 

801.15 pants. Tieslietu ministrijas paziņojumi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei

(1) Tieslietu ministrija informē Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi par nolēmuma par mantas konfiskāciju nosūtīšanu tiesai Latvijā mantas konfiskācijas noteikšanai.

(2) Pēc informācijas saņemšanas no tiesas Tieslietu ministrija informē Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi par:

1) lēmumu par atteikšanos izpildīt nolēmumu par mantas konfiskāciju;

2) lēmumu par atteikumu, jo mantas konfiskāciju nav iespējams izpildīt;

3) nolēmuma par mantas konfiskāciju pilnīgu vai daļēju neizpildi;

4) nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi.

 

801.16 pants. Mantas konfiskācijas rezultātā iegūtu naudas līdzekļu vai mantas sadales nosacījumi

(1) Pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma Tieslietu ministrija var pieņemt lēmumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali ar Eiropas Savienības dalībvalsti.

(2) Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir lielāki par 10 000 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot Latvijas latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija informācijas saņemšanas dienā), Ties­lietu ministrija pieņem lēmumu par puses no naudas līdzekļiem pārskaitīšanu Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(3) Pastāvot citiem nosacījumiem, kas nav minēti šā panta otrajā daļā, Tieslietu ministrija var vienoties ar Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi par vairāk nekā puses no naudas līdzekļiem pārskaitīšanu. Konsultācijās ņem vērā ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu un cietušo atrašanās vietu.

(4) Pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma Tieslietu ministrija var pieņemt lēmumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūtās mantas atdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij.

(5) Tieslietu ministrija var atteikt Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali, ja lūgums saņemts pēc viena gada no dienas, kad Eiropas Savienības dalībvalsts ir saņēmusi paziņojumu par nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi.

(6)  Mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadales kārtību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un naudas līdzekļu pārskaitī­šanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

15. Papildināt 72.nodaļu ar 810.4, 810.5, 810.6 un 810.7 pantu šādā redakcijā:

 

"810.4 pants. Latvijā pieņemta nolēmuma par mantas konfiskāciju nosūtīšana izpildei Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Ja nav iespējams izpildīt Latvijā pieņemto nolēmumu par mantas konfiskāciju, jo notiesātās personas dzīvesvieta (juridiskai personai – reģistrētā juridiskā adrese) vai tai piederošs īpašums, vai tās ienākumi ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tiesa Latvijā pieņemto nolēmumu par mantas konfiskā­ciju kopā ar aizpildītu īpašas formas apliecinājumu nosūta Tieslietu ministrijai.

(2) Tieslietu ministrija nodrošina apliecinājuma tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru apliecinājuma saņemšanai attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, kā arī sagatavo informāciju par Krimināllikumā noteikto noilguma termiņa tecējumu un nosūta minētos dokumentus Eiropas Savienības dalībvalstij.

(3) Latvijā pieņemto nolēmumu par mantas konfiskāciju vienlaikus var nosūtīt vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja īpašumi atrodas dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai konfiskācija ir saistīta ar darbībām vairākās dalībvalstīs.

(4) Ja mantai, uz kuru attiecas nolēmums par mantas konfiskāciju, ir vēsturiska, mākslinieciska vai zinātniska vērtība vai tās realizācija nav vēlama, apliecinājumā izdara attiecīgu norādi.

 

810.5 pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju nosūtīšanas sekas

Nosūtot Latvijā pieņemto nolēmumu par mantas konfiskāciju vienlaikus vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvija nav ierobežota pati izpildīt nolēmumu par mantas konfiskāciju.

 

810.6 pants. Latvijā pieņemtā nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildes izbeigšana

(1) Ja tiesa atceļ Latvijā pieņemto nolēmumu par mantas konfiskāciju, tā informē Tieslietu ministriju, kas nekavējoties informē Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi par Latvijā pieņemtā tiesas nolēmuma par mantas konfiskāciju atcelšanu.

(2) Tieslietu ministrija nekavējoties informē Eiropas Savienības dalīb­valsts kompetento iestādi par Latvijā pieņemtajiem amnestijas un apžēlošanas aktiem.

 

810.7 pants. Lūgums par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali

(1) Saņemot informāciju no Eiropas Savienības dalībvalsts par nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, Tieslietu ministrija 30 dienu laikā lūdz Eiropas Savienības dalībvalsti lemt par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali.

(2) Saņemot informāciju no Eiropas Savienības dalībvalsts par nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir lielāk i par 10 000 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot Latvijas latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā informācijas saņemšanas dienā), Tieslietu ministrija lūdz Eiropas Savienības dalībvalsti par puses no naudas līdzekļiem pārskaitīšanu Latvijas valsts budžeta kontā.

(3) Ievērojot noziedzīgā nodarījuma radīto kaitējumu, cietušo skaitu vai izmeklēšanas vai tiesvedības izmaksas Latvijā, Tieslietu ministrija var lūgt atdot vairāk nekā pusi no mantas konfiskācijas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem.

(4) Saņemot informāciju no Eiropas Savienības dalībvalsts par mantu, kura tika konfiscēta kā vēsturiska, mākslinieciska vai zinātniska vērtība vai kuras realizācija nebija vēlama, Tieslietu ministrija vienojas ar Eiropas Savienības dalībvalsti par šādas mantas pārņemšanu."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta

„Grozījumi Kriminālprocesa likumā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Ņemot vērā ikgadējā Eiropas Komisijas ziņojumā par Padomes Ietvarlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm ieviešanas problēmām norādīto, kā arī nepieciešamību ieviest Padomes Ietvarlēmuma  2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem, ir izstrādāts likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

2007.gada 12.jūlijā pieņemts ikgadējais Eiropas Komisijas ziņojums par Padomes Ietvarlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm ieviešanas problēmām. Ziņojumā atspoguļoti tie problēmjautājumi, kuri radušies, jo Eiropas Savienības dalībvalstis nav korekti ieviesušas Ietvarlēmumu.

Padomes Ietvarlēmums 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm paredz vienkāršot personu izdošanu un pārņemšanu Eiropas Savienības dalībvalstu starpā.

Padomes Ietvarlēmums  2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem stājās spēkā 2006.gada 6.oktobrī. Tā 22.pants paredz, ka dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Ietvarlēmuma prasības līdz 2008.gada 24.novembrim. Padomes Ietvarlēmuma  2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem mērķis atvieglot sadarbību dalībvalstu starpā attiecībā uz īpašuma konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu un izpildi, lai uzliktu par pienākumu dalībvalstīm savā teritorijā atzīt un izpildīt citas dalībvalsts krimināltiesas izdotus konfiskācijas rīkojumus.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekta 1. – 13.pants paredz precizējumus Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) C.daļā „Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā” attiecībā uz personas izdošanas kārtību un kriminālspriedumu izpildi Latvijā un kriminālspriedumu nosūtīšanu izpildei Eiropas Savienības dalībvalstij.

Ņemot vērā to, ka KPL 682.pants paredz, ka personas izdošanu var lūgt, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī atrodas persona, kas Latvijā notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu, likumprojekta 1.pants paredz papildināt 683.pantu ar iespēju tiesai, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi vai tiesu, kas lemj par soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu, vērsties Ģenerālprokuratūrā ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu.  Papildus likumprojekta 2.pants paredz papildināt 685.pantu ar iespēju tiesai, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesai, kas lemj par soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu, lūgt Ģenerālprokuratūru pieņemt lēmumu par personas starptautisko meklēšanu nolūkā pieprasīt tās izdošanu. Vienlaikus, lai precīzi noregulētu jautājumu attiecībā uz Eiropas  apcietinājuma lēmuma pieņemšanu pēc sprieduma stāšanās spēkā, ir izstrādāts likumprojekta 3.pants. Tas paredz precizēt 692.pantu, ka pēc nolēmuma stāšanās spēkā Eiropas apcietinājuma lēmumu (turpmāk – EAL) pieņem tiesa, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesa, kas lemj par soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu.

 

Ir izstrādāts likumprojekta 4.pants, kas paredz precizēt 694.panta trešo daļu, nepieciešamību Ģenerālprokuratūrai paziņot starptautiskās sadarbības informācijas sistēmās par meklējamo personu  aizstājot ar nepieciešamību Ģenerālprokuratūrai nosūtīt  EAL Valsts policijai personas starptautiskās meklēšanas nodrošināšanai. Praksē terminoloģija „starptautiskās sadarbības informācijas sistēma” radīja neskaidrības.

 

Likumprojekta 4. un 9.pants ir izstrādāts, pamatojoties uz ikgadējā Eiropas Komisijas ziņojumā par Padomes Ietvarlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm ieviešanas problēmām norādīto. Grozījumi attiecas uz gadījumiem, kad Latvija lūdz izdot personu no Eiropas Savienības dalībvalsts, kura ir EAL izpildes valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, un šī dalībvalsts lūdz Latviju sniegt garantiju, ka persona tiks nodota atpakaļ soda izciešanai pēc notiesāšanas. Grozījums paredz, ka šādu garantiju dod Ģenerālprokuratūra. Likumprojekta 9.pants attiecas uz gadījumu, kad Latvija izdod savu pilsoni un pieprasa, lai viņš tiktu atgriezts soda izciešanai Latvijā pēc notiesāšanas Eiropas Savienības dalībvalstī.  

 

Likumprojekta 5.pants izstrādāts, pamatojoties uz ikgadējā Eiropas Komisijas ziņojumā par Padomes Ietvarlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm ieviešanas problēmām norādīto.

Minētajā Ietvarlēmumā ietvertais princips paredz, ka, ja persona piekrīt, ka viņu var tiesāt par citiem nodarījumiem, par kuriem tā netika izdota, tad EAL pieņemšanas valsts var to darīt. Ir divas vietas, kur persona var izteikt piekrišanu –persona jau ir Latvijā vai viņa vēl ir EAL izpildes valstī. Ņemot vērā to, ka pirmā situācija ir šobrīd jau noregulēta KPL, ir nepieciešams paredzēt regulējumu par situāciju, kad persona vēl atrodas EAL izpildes valstī.

 

KPL 704.panta trešā daļa paredz, ka ārvalsts lūguma pārbaude jāpabeidz 20 dienu laikā no izdošanas lūguma saņemšanas dienas. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar 713.pantu personu var izdot ārvalstij vienkāršotā kārtībā, ja persona piekrīt izdošanai, lūguma pārbaudei ne vienmēr nepieciešamas 20 dienas. Līdz ar to likumprojekta 6.pants paredz, ka ārvalsts lūguma pārbaude, ja persona piekrīt izdošanai, jāpabeidz 10 dienu laikā.

 

Likumprojekta 7. un 10.pants paredz konkretizēt, tieši kurai tiesai jānosūta sūdzība par izdošanas pieļaujamību, kā arī kurai tiesai var pārsūdzēt Ģenerālprokuratūras lēmumu par izdošanu, proti, aizstājot Augstāko tiesu ar Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu.   

 

Likumprojekta 9.pants paredz precizēt, kādus noteikumus jāievēro, piemērojot personai izdošanas apcietinājumu, pamatojoties uz EAL, proti, ja izdodamā persona Latvijā ir apcietināta vai izcieš tai piespriesto sodu par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izdošanas apcietinājuma termiņu skaita no personas atbrīvošanas brīža.

 

Likumprojekta 11.pants paredz papildināt KPL ar 720.1 pantu ar kārtību, kādā Latvijas kompetentās iestādes dod piekrišanu tālākai izdošanai un personas kriminālvajāšanai un tiesāšanai. Šis grozījums izstrādāts atbilstoši Padomes Ietvarlēmuma 2002/584/TI ar Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm 27.panta 4.punktam un 28.panta 3.punktam.

Tā kā Latvijai, izpildot EAL, var tikt lūgta piekrišana personas, ko Latvija izdevusi, tālākai izdošanai citai dalībvalstij, ir nepieciešams regulējums šāda lūguma izpildei. Grozījums paredz, ka kompetentā iestāde 20 dienu laikā pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma lemj par piekrišanu izdotās personas izdošanai tālāk citai Eiropas Savienības dalībvalstij un personas kriminālvajāšanai un tiesāšanai par citiem pirms izdošanas izdarītiem nodarījumiem.

 

Likumprojekta 12.pants paredz precizēt 770.panta pirmo daļu, izslēdzot termiņu 10 dienas, lai nosūtītu notiesātās personas lūgumu tikt nodotai soda izciešanai ārvalstī. Ņemot vērā to, ka persona jau izcieš sodu Latvijā un labākās resociālizācijas nolūkā viņa var tikt nodota ārvalstij soda izciešanai, ierobežojošs termiņš, kurā jānosūta šī informācija, nav nepieciešams.

 

Likumprojekta 13.pants paredz papildināt 777.panta trešo daļu ar 1.1punktu, ka ārvalstī piespriesto sodu izpilda, ja ārvalsts ir lūgusi personas, uz kuru attiecas ārvalstī piespriestais sods, izdošanu, bet tā tika atteikta, ievērojot KPL 714.panta piektās daļas 4.punkta noteikumus. Starptautiskā sadarbībā krimināllietās ir nodibināts princips, ka, ja persona netika izdota, valstij ir jāuzņemas soda izpilde attiecībā uz šo personu (aut dedere aut judicare – „izdod vai tiesā”). Šis princips ir nodibināts, lai persona, kas izdara noziedzīgu nodarījumu vienā valstī tomēr netiktu atbrīvota no kriminālatbildības. Ir jāņem vērā, ka ārvalstī piespriesta soda izpildīšana ir pakļauta vairākiem nosacījumiem un tā nav automātiska. Līdz ar to grozījumus paredz, ka, ja personas izdošana tika atteikta, ja tika pieprasīta Latvijas pilsoņa izdošana Eiropas Savienības dalībvalsts piespriestā soda izpildei, ir iespējams ārvalstī piespriesto sodu izpildīt Latvijā. 

 

Likumprojekta 14. un 15.pants paredz ievest Padomes Ietvarlēmuma  2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem. Ietvarlēmuma mērķis ir atvieglot sadarbību dalībvalstu starpā attiecībā uz īpašuma konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu un izpildi, lai uzliktu par pienākumu dalībvalstīm savā teritorijā atzīt un izpildīt citas dalībvalsts krimināltiesas izdotus konfiskācijas rīkojumus. 

Ietvarlēmuma  normas ir saistītas ar Padomes Ietvarlēmumu 2003/577/TI par Eiropas Savienības īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumu izpildi, kas tika ieviests ar likumu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Minētais likums stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Ietvarlēmums paredz, ka konfiskācijas rīkojums ir galīgs sods vai tiesas noteikts pasākums saistībā ar krimināllietu par noziedzīgu nodarījumu/nodarījumiem, ar kuru paredz mantas galīgu atsavināšanu.

Grozījumi paredz kārtību, kādā Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmums par mantas konfiskāciju tiek izpildīts Latvijā, kā arī kārtību, kādā Latvijā pieņemtais nolēmums par mantas konfiskāciju tiek nosūtīts izpildei Eiropas Savienības dalībvalstij.

Papildus grozījumi paredz kārtību, kādā mantas konfiskācijas rezultātā iegūti naudas līdzekļi vai manta tiek sadalīta ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti.

Šis ir jauns institūts Latvijas tiesību sistēmā, kas paredz iespēju valstīm sadalīt mantas konfiskācijas rezultātā iegūtus naudas līdzekļus vai mantu. Jau saskaņā ar 1970.gada Eiropas Padomes Konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību, ko Latvija apstiprināja 2003.gadā, valstis izpilda citas valsts pieņemto spriedumu arī daļā par mantas konfiskāciju. Savukārt minētā konvencijā netika paredzēts mehānisms, kādā viena valsts var lūgt atgriezt visu vai daļu no mantas konfiskācijas rezultātā iegūtiem  naudas līdzekļiem vai mantas. Šāda sadale ir nepieciešama īpaši tajos gadījumos, ja otrā valstī ir radīts kaitējums vai atrodas cietušie.

 

 4. Cita informācija

 

 

Grozījumi izstrādāti Tieslietu ministrijā speciāli izveidotajā darba grupā (ar Tieslietu ministra 2007.gada 21.septembra rīkojumu Nr.1-1/419), kurā piedalījās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Valsts policijas, Tiesu administrācijas, Finanšu ministrijas, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvji, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta.

Vienlaikus visi grozījumi ir izskatīti un atbalstīti Tieslietu ministrijas izveidotajā pastāvīgajā Kriminālprocesa likuma darba grupā (ar Tieslietu ministra 2007.gada 3.augusta rīkojumu Nr.1-1/357), kur piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Valsts policijas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes, Iekšlietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja un Tiesībsarga.

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

  Nav attiecināms.

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms.

 

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 Nav attiecināms.

 

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

 Nav attiecināms.

 

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms.

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 Nav attiecināms.

 

 7. Cita ietekme

  Nav.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 2009.gads

 Turpmākie trīs gadi

2010

2011

2012

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 Nav attiecināms

 

      Nav attiecināms

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

    Nav attiecināms

 

Nav attiecināms

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā).

6.Cita informācija. 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

1.                  Ir jāizstrādā grozījumi 2008.gada 17.marta Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par īpaša dokumenta formu un saturu krimināltiesiskajā sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm” Nr.176, papildinot tās ar veidlapu. Atbildīgā ministrija ir Tieslietu ministrija. Grozījumi jāizstrādā 6 mēnešu laikā no likumprojekta stāšanās spēkā.

2.                  Saskaņā ar KPL 801.16panta sesto daļu ir  jāizstrādā Ministru kabineta noteikumus par mantas konfiskācijas rezultātā iegūtu naudas līdzekļu vai mantas sadales kārtību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un naudas līdzekļu pārskaitīšanas kārtību. Atbildīgā ministrija ir Tieslietu ministrija. Grozījumi ir jāizstrādā 6 mēnešu laikā no likumprojekta stāšanās spēkā.

 2. Cita informācija

   Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts atbilst Padomes Ietvarlēmumam 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm un Padomes Ietvarlēmumam  2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem.

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

   Nav attiecināms.

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

   Nav attiecināms.

  4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Padomes Ietvarlēmums 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām  starp dalībvalstīm

 

Padomes Ietvarlēmums  2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem

  2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

Padomes Ietvarlēmums 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām  starp dalībvalstīm

 

 

1.pants

 Likumprojekta 3.pants

Atbilst

1.        un 9.pants

 Likumprojekta 4.pants

Atbilst

5.panta 3.punkts

 Likumprojekta 5.pants

Atbilst

13.pants

 Likumprojekta 6.pants

Atbilst

5.panta 3.punkts

 Likumprojekta 9.pants

Atbilst

12.pants

 Likumprojekta 10.pants

Atbilst

14. un 17.pants

 Likumprojekta 11.pants

Atbilst

27.panta 4.punkts; 28.panta 3.punkts

 Likumprojekta 12.pants

Atbilst

4.panta 6.punkts

 Likumprojekta 13.pants

Atbilst

Padomes Ietvarlēmums  2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem

 

 

1., 2. un 4.pants; 7.panta 1.punkts

  (likumprojekta 14.pants) 801.8pants

 Atbilst

8. un 6.pants pants

  801.9pants

Atbilst

10.pants

  801.10pants

Atbilst

12. un 8.pants

  801.11 pants

Atbilst

12. un 8.pants; 7.panta 4.punkts

  801.12pants

Atbilst

11., 13. un 15.pants

  801.13pants

Atbilst

9.pants

  801.14pants

Atbilst

 17. un 8.panta 5.punkts

  801.15pants

Atbilst

16.pants

  801.16 pants

Atbilst

4., 5.pants un 14.panta 1.punkts

(likumprojekta 15.pants) 810.4pants

Atbilst

14.pants

810.5pants

Atbilst

15.pants

810.6pants

Atbilst

16.pants

810.7pants

Atbilst

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

   Nav.

 6. Cita informācija

   Nav.

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

 Visi grozījumi ir izskatīti un atbalstīti Tieslietu ministrijās izveidotajā pastāvīgajā Kriminālprocesa likuma darba grupā, kur piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Valsts policijas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes, Iekšlietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja un Tiesībsarga.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 Kriminālprocesa likuma darba grupas dalībnieki atbalsta grozījumus.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 Konsultācijas ar ekspertiem notika darba grupas ietvaros.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas notikušas pastāvīgās Kriminālprocesa likuma darba grupas ietvaros.

 5. Cita informācija

   Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

  Jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, esošo institūciju funkcijas tiks paplašinātas. Tiks paplašinātas Tieslietu ministrijas funkcijas, proti, Tieslietu ministrija var pieņemt lēmumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūtu naudas līdzekļu vai mantas sadali ar Eiropas Savienības dalībvalsti. Kā arī Tieslietu ministrija var lūgt Eiropas Savienības dalībvalsti lemt par mantas konfiskācijas rezultāta iegūtu naudas līdzekļu vai mantas sadali. Šādu funkciju veikšanai tiks izmantoti esošie resursi.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS”, kā arī normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Indivīda savas tiesības varēs aizstāvēt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 24. un 58.nodaļu, 801.12pantu, 801.14pantu.

 4. Cita informācija

   Nav.

 

 

Tieslietu ministrs                                                                                     G. Bērziņš

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

M.Lazdovskis

I.Bergmane

L.Popova

I.Melnace

 

 

 

08.01.09. 10:30

2481

Melnace, 67046102

Inga.Melnace@tm.gov.lv

                               

                               


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.9

2009.gada 3.februārī

 

 

27.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā"

     TA-3165

___________________________________________________________

(G.Bērziņš, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-09-0302-#27.doc

1