|
Spēkā esošā likuma
redakcija
|
Pirmā lasījuma redakcija
|
Nr.
|
Iesniegtie priekšlikumi (0)
|
Komisijas atzinums
|
Komisijas atbalstītā
redakcija
|
|
Dzelzceļa likums
|
Grozījumi Dzelzceļa likumā
|
|
|
|
Grozījumi
Dzelzceļa likumā
|
|
|
Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 9.nr.; 1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003,
6., 10., 23.nr.; 2004, 8.nr.; 2005, 21.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 13., 15.nr.;
2008, 15., 16.nr.) šādus grozījumus:
|
|
|
|
Izdarīt Dzelzceļa likumā
(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 9.nr.;
1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 6., 10., 23.nr.; 2004, 8.nr.; 2005,
21.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 13., 15.nr.; 2008, 15., 16.nr.) šādus grozījumus:
|
|
27.pants. Publiskās lietošanas
dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana
(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir
atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem
tā pārvaldījumā esošajā infrastruktūrā.
|
|
|
|
|
|
|
(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda sadalāma tā,
lai attiecībā uz pārvadātājiem tiktu ievērots vienlīdzības princips, kā arī
nodrošināta optimāla dzelzceļa infrastruktūras izmantošana.
|
|
|
|
|
|
|
(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā
prioritāte ir tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kuri tiek sniegti uz
valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, tajā
skaitā ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, un
pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem
nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai
būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa infrastruktūras
pārvaldītājs var prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot
noteiktās pārvadājumu prioritātes.
|
|
|
|
|
|
|
(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek
sadalīta, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem
iesniegumiem par pārvadājumu veikšanu, izmantojot attiecīgo dzelzceļa
infrastruktūru. Iesniegumus infrastruktūras pārvaldītājam iesniedz
pārvadātāji.
|
|
|
|
|
|
|
(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu
nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī dzelzceļa
pārvadājumu pakalpojumus vai ietilpst vienā koncernā ar dzelzceļa pārvadājumu
pakalpojumu sniedzēju. Šajā gadījumā publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras jaudu sadala Valsts dzelzceļa administrācija.
|
1. Izteikt 27.panta piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu
nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī dzelzceļa
pārvadājumu pakalpojumus vai lēmumu pieņemšanā ir atkarīga no pārvadājumu
pakalpojumu sniedzēja. Šajā gadījumā publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras jaudu sadala Valsts dzelzceļa administrācija. Ja publiskās
lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs lēmumu pieņemšanā nav
atkarīgs no pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja, bet atrodas ar to vienā
koncernā, pārvaldītāja izstrādāto jaudas sadales plānu apstiprina Valsts
dzelzceļa administrācija."
|
|
|
|
1. Izteikt 27.panta piekto daļu šādā
redakcijā:
(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas
sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus vai lēmumu pieņemšanā ir
atkarīga no pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja. Šajā gadījumā publiskās
lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadala Valsts dzelzceļa
administrācija. Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras
pārvaldītājs lēmumu pieņemšanā nav atkarīgs no pārvadājumu pakalpojumu
sniedzēja, bet atrodas ar to vienā koncernā, pārvaldītāja izstrādāto jaudas
sadales plānu apstiprina Valsts dzelzceļa administrācija.
|
|
(6) Iesniegumus izskata, ievērojot šā panta divpadsmitajā daļā minēto
Ministru kabineta noteikto kārtību, kā arī pieejamo un atbilstoši likumā
noteiktajām prioritātēm jau sadalīto publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras jaudu.
|
|
|
|
|
|
|
(7) Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu
atbilstoši sadalītajai jaudai attiecīgās infrastruktūras pārvaldītājs un
pārvadātājs noslēdz līgumu, kurā reglamentēti administratīvie un finanšu
jautājumi. Ja līguma darbības termiņš pārsniedz viena kustības grafika spēkā
esamības laiku, tiek slēgta vienošanās par dzelzceļa infrastruktūras
ilgtermiņa izmantošanu, ievērojot pārvadātāja komerciālās vajadzības.
|
|
|
|
|
|
|
(8) Pārvadātājam, kuram piešķirta noteikta jauda, nav tiesību šo
jaudu nodot vai pārdot citam pārvadātājam. Ja pārvadātājs šo aizliegumu
pārkāpj, tam var tikt liegtas turpmākas publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras izmantošanas tiesības.
|
|
|
|
|
|
|
(9) Lai veicinātu optimālu publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras izmantošanu, šīs infrastruktūras pārvaldītājam, ja tas
paredzēts ar pārvadātāju noslēgtajā līgumā par publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras izmantošanu, ir tiesības pieprasīt un saņemt maksu par
dzelzceļa infrastruktūras jaudu, ja tā piešķirta, bet netiek izmantota.
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs neizmantoto
jaudu, no kuras atteicies pārvadātājs, iedala citiem pārvadātājiem, ievērojot
šā panta divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību.
|
|
|
|
|
|
|
(10) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir
tiesības paaugstināt maksu par pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras
izmantošanu. Maksu drīkst paaugstināt tikai pēc tam, kad izstrādāts un ar
pārslogotās dzelzceļa infrastruktūras izmantotājiem apspriests jaudas palielināšanas
plāns.
|
|
|
|
|
|
|
(11) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra uzskatāma par
pārslogotu, ja ritošā sastāva caurlaišanas jauda tajā tiek izmantota vismaz
75 procentu apmērā.
|
|
|
|
|
|
|
(12) Kārtību, kādā tiek sadalīta publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras jauda (kā arī šīs infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja
infrastruktūra ir pārslogota), pārvadājumu veikšanas iesnieguma saturu, tam
pievienojamos dokumentus, finansiālās un citas garantijas, iesniegumu
izskatīšanas kārtību, kā arī rīcību pēc jaudas piešķiršanas nosaka Ministru
kabinets.
(06.10.2005. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 24.11.2005. likumu)
|
|
|
|
|
|
|
31.pants. Valsts dzelzceļa
administrācijas funkcijas
(1) Valsts dzelzceļa administrācija pilda šādas funkcijas:
|
|
|
|
|
|
|
1) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);
|
<
/td>
|
|
|
|
|
|
2) saskaņo dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu projektus;
|
|
|
|
|
|
|
3) pēc dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu noslēgšanas
reģistrē tos un kontrolē šo līgumu izpildi;
|
|
|
|
|
|
|
4) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);
|
|
|
|
|
|
|
5) sniedz satiksmes ministram tā pieprasīto informāciju par
administrācijas darbību un pieņemtajiem lēmumiem;
|
|
|
|
|
|
|
6) savas kompetences ietvaros veicina pārvadātāju efektīvu un
racionālu darbību;
|
|
|
|
|
|
|
7) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);
|
|
|
|
|
|
|
8) informējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, izskata
publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju
domstarpības par infrastruktūras jaudas sadali un piekļuvi publiskās
lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus;
|
2. 31.pantā:
izteikt pirmās daļas 8. un 9.punktu šādā redakcijā:
"8) informējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju,
izskata publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un
pārvadātāju domstarpības par infrastruktūras jaudas sadali un piekļuvi
publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, par tīkla pārskatu un
tajā ietvertajiem kritērijiem, kā arī par diskriminējošiem nosacījumiem
infrastruktūras lietošanā un
pieņem abām pusēm saistošus lēmumus;
|
|
|
|
2. 31.pantā:
izteikt pirmās daļas 8. un 9.punktu šādā
redakcijā:
8) informējot Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisiju, izskata publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras
pārvaldītāja un pārvadātāju domstarpības par infrastruktūras jaudas sadali un
piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, par tīkla pārskatu un
tajā ietvertajiem kritērijiem, kā arī par diskriminējošiem nosacījumiem
infrastruktūras lietošanā un
pieņem abām pusēm saistošus lēmumus;
|
|
9) savas kompetences ietvaros sekmē konkurenci dzelzceļa pārvadājumu
jomā;
|
9) veic dzelzceļa kravu
pārvadājumu tirgus uzraudzību un atbilstoši kompetencei sekmē
konkurenci dzelzceļa pārvadājumu jomā;";
|
|
|
Redakcionāli
precizēts
|
9) uzrauga
dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgu un atbilstoši savai kompetencei
sekmē konkurenci dzelzceļa pārvadājumu jomā;;
|
|
10) izstrādā dzelzceļa vides aizsardzības politiku, ko apstiprina
satiksmes ministrs, izstrādā un apstiprina rīcības programmu un uztur vides
aizsardzības paškontroles sistēmu;
|
|
|
|
|
|
|
11) izvērtē apdraudējumu, ko dzelzceļa infrastruktūra rada cilvēku
veselībai un videi, un veic nepieciešamos šā apdraudējuma samazināšanas
pasākumus;
|
|
|
|
|
|
|
12) veic infrastruktūras reģistrāciju;
|
|
|
|
|
|
|
13) veic ritošā sastāva reģistrāciju Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā;
|
|
|
|
|
|
|
14) izsniedz pārvadātāja licences dzelzceļa kravu pārvadājumu
veikšanai;
|
|
|
|
|
|
|
15) sniedz atzinumu par atsevišķu publiskās lietošanas sliežu ceļa
posmu vai sliežu ceļa slēgšanu saskaņā ar šā likuma 14.panta ceturto daļu.
|
|
|
|
|
|
|
|
papildināt pirmo daļu ar 16. un 17.punktu
šādā redakcijā:
"16) publicē visus pieņemtos lēmumus,
kas attiecas uz tirgus regulēšanu;
|
|
|
|
papildināt pirmo
daļu ar 16. un 17.punktu šādā redakcijā:
16) publicē
visus pieņemtos lēmumus, kas attiecas uz tirgus regulēšanu;
|
|
|
17) apmainās ar informāciju par savu darbu
un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi ar citu Eiropas Savienības
dalībvalstu attiecīgajām institūcijām.";
|
|
|
|
17) apmainās ar
informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi ar citu
Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām institūcijām.;
|
|
(2) Valsts dzelzceļa administrācija, pildot ar šo likumu un citiem
likumiem noteiktās funkcijas, ievēro valsts politiku dzelzceļa transporta
nozarē un transporta attīstības nacionālo programmu.
|
|
|
|
|
|
|
(3) Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā
likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu,
10.04.2003. likumu, 04.03.2004. likumu un 06.10.2005. likumu)
|
papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Pārsūdzēšana neaptur šādu Valsts dzelzceļa administrācijas
lēmumu darbību: par licences izsniegšanu dzelzceļa kravu pārvadājumu
veikšanai, par dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) reģistrācijas
apliecību izsniegšanu, par dzelzceļa ritošā sastāva reģistrācijas apliecību
izsniegšanu un par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas
sadalīšanu, kā arī par strīdu izskatīšanu un diskriminācijas novēršanu
(lēmumi, kas pieņemti, veicot konkurences uzraudzību)."
|
|
|
|
papildināt trešo daļu ar teikumu šādā
redakcijā:
Pārsūdzēšana neaptur šādu Valsts dzelzceļa
administrācijas lēmumu darbību: par licences izsniegšanu dzelzceļa kravu
pārvadājumu veikšanai, par dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu)
reģistrācijas apliecību izsniegšanu, par dzelzceļa ritošā sastāva
reģistrācijas apliecību izsniegšanu un par publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras jaudas sadalīšanu, kā arī par strīdu izskatīšanu un
diskriminācijas novēršanu (lēmumi, kas pieņemti, veicot konkurences
uzraudzību).
|
|
33.pants. Dzelzceļa tehniskās
ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcija
(1) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroli un uzraudzību Latvijā
veic Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.
|
|
|
|
|
|
|
(2) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atrodas Satiksmes
ministrijas padotībā, kura tiek īstenota pārraudzības formā.
|
|
|
|
|
|
|
(3) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas galvenās funkcijas ir:
|
|
|
|
|
|
|
1) kontrolēt dzelzceļa ekspluatācijas un tās drošības jautājumos
pieņemtajos likumos un citos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi;
|
|
|
|
|
|
|
2) kontrolēt civilās aizsardzības pasākumu (to skaitā preventīvo,
reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu) veikšanu dzelzceļa ekspluatācijā;
|
|
|
|
|
|
|
3) izmeklēt dzelzceļa satiksmes negadījumus;
|
|
|
|
|
|
|
4) kontrolēt ritošā sastāva avāriju seku novēršanas darbu
organizēšanu un veikšanu;
|
|
|
|
|
|
|
5) izskatīt dzelzceļa infrastruktūras būvprojektus un pieņemt lēmumus
par tiem, izsniegt būvatļaujas un kontrolēt, kā dzelzceļa infrastruktūras
būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo
normatīvo aktu prasības;
|
|
|
|
|
|
|
6) saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniegt pārvadātājiem drošības
sertifikātus;
|
|
|
|
|
|
|
7) noteiktā kārtībā izsniegt drošības apliecības;
|
|
|
|
|
|
|
8) saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniegt profesionālās kompetences
sertifikātus reglamentētajās sfērās.
|
|
|
|
|
|
|
|
3. Papildināt 33.panta trešo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:
"9) apmainīties ar informāciju par savu darbu un lēmumu
pieņemšanas principiem un praksi ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu
attiecīgajām institūcijām."
|
|
|
|
3. Papildināt 33.panta trešo daļu ar
9.punktu šādā redakcijā:
9) apmainīties ar informāciju par savu
darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi ar citu Eiropas Savienības
dalībvalstu attiecīgajām institūcijām.
|
|
(4) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savas kompetences ietvaros
ir tiesīga:
|
|
|
|
|
|
|
1) pārbaudīt Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu
neatkarīgi no tā, kam pieder pārbaudāmais objekts;
|
|
|
|
|
|
|
2) uz laiku pārtraukt vilcienu satiksmi, samazināt kustības ātrumu un
aizliegt tehnisko līdzekļu ekspluatāciju, ja ir apdraudēta cilvēku dzīvība
vai veselība, satiksmes drošība vai vide;
|
|
|
|
|
|
|
3) līdz pilnīgai trūkumu novēršanai aizliegt lietot ritošo sastāvu un
sliežu ceļu, ja to lietošana var apdraudēt vai apdraud cilvēku dzīvību vai
veselību, satiksmes drošību vai vidi;
|
|
|
|
|
|
|
4) dot saistošus norādījumus par Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas
noteikumu ievērošanu visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas
dzelzceļa sistēmā;
|
|
|
|
|
|
|
5) pārbaudīt komersanta komisijas locekļu un tādu atbildīgo personu,
kas veic komersanta dzelzceļa speciālistu zināšanu pārbaudi, atbilstību
kvalifikācijas prasībām.
|
|
|
|
|
|
|
(5) Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju finansē no valsts
pamatbudžeta. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas funkciju izpildes
nodrošināšanai finanšu līdzekļus no Dzelzceļa infrastruktūras fonda ieskaita
valsts pamatbudžeta ieņēmumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.99. likumu,
04.03.2004. likumu, 06.10.2005. likumu, 24.05.2007. likumu un 14.06.2007.
likumu)
|
|
|
|
|
|
|
35.pants. Drošības sertifikāts
(1) Lai iegūtu tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūrai un garantētu drošu pakalpojumu sniegšanu attiecīgajos
infrastruktūras posmos, pārvadātājam pirms pārvadājumu uzsākšanas jāsaņem
drošības sertifikāts, kurš sastāv no A daļas un B daļas.
|
|
|
|
|
|
|
(2) Drošības sertifikāta A daļu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija
vai Eiropas Savienības dalībvalsts attiecīgā iestāde izsniedz pārvadātājam,
kas ir izveidojis un uztur drošības pārvaldījuma sistēmu.
|
|
|
|
|
|
|
(3) Drošības sertifikāta B daļu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija
izsniedz pārvadātājiem, kas atbilst Latvijā noteiktajām prasībām tehniskās
ekspluatācijas jomā un drošības prasībām attiecībā uz personālu, ritošo
sastāvu un komercsabiedrības iekšējo struktūru.
|
4. Izteikt 35.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Drošības sertifikāta B daļu Valsts dzelzceļa tehniskā
inspekcija izsniedz pārvadātājam, kas atbilst Latvijā noteiktajām prasībām
tehniskās ekspluatācijas jomā un drošības prasībām attiecībā uz personālu,
ritošo sastāvu un komercsabiedrības iekšējo struktūru un kam ir spēkā esoša
drošības sertifikāta A daļa."
|
|
|
|
4. Izteikt 35.panta trešo daļu šādā redakcijā:
(3) Drošības sertifikāta B daļu Valsts
dzelzceļa tehniskā inspekcija izsniedz pārvadātājam, kas atbilst Latvijā
noteiktajām prasībām tehniskās ekspluatācijas jomā un drošības prasībām
attiecībā uz personālu, ritošo sastāvu un komercsabiedrības iekšējo struktūru
un kam ir spēkā esoša drošības sertifikāta A daļa.
|
|
(4) Kārtību, kādā izsniedz, aptur vai anulē drošības sertifikāta A
daļu un B daļu, kā arī izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kritērijus
nosaka Ministru kabinets.
(2007.gada 24.maija likuma redakcijā /par spēkā stāšanos sk. Pārejas noteikumu
19.punktu/)
|
|
|
|
|
|