Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides

28.04.2009.

9/8-

 

Saeimas Prezidijam

 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” (Nr.1081/Lp9) .

Pielikumā: apkopoto priekðlikumu tabula likumprojekta treðajam lasījumam uz 12 lpp.

Ar cieņu,

 

 

 

Vents Armands Krauklis

komisijas priekšsēdētāja biedrs

 

 

 

 

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides

un reģionālās politikas komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

 

 

Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”

(Reģ. nr. 1081/Lp9)

Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

( 4 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

 

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"

     

Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”

 

Izdarīt likumā "Par piesārņojumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 5.nr.; 2006, 9.nr.; 2007, 21., 23.nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt likumā “Par piesārņojumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 5.nr.; 2006, 9.nr.; 2007, 21., 23.nr.) šādus grozījumus:

11.pants. Piesārņojošas darbības veikšanas nosacījumi

(1) Veicot piesārņojošu darbību, operators ievēro:

1) aizliegumu attiecībā uz noteiktu piesārņojošu vielu emisiju vidē;

2) noteiktu piesārņojuma veidu emisijas robežvērtības un limitus;

3) emisijas samazināšanas, novēršanas vai kontroles kārtību noteiktās saimnieciskās darbības jomās vai attiecībā uz noteikta veida iekārtām vai vielām;

4) ar noteiktu piesārņojuma emisiju saistītu iekārtu vai iekārtu grupu atbilstības novērtēšanas kārtību.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu ievērošanu, Ministru kabinets reglamentē:

1) kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;

2) notekūdeņu emisijas robežvērtības un aizliegumus attiecībā uz piesārņojošu vielu emisiju ūdenī;

3) noteikumus par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem;

4) noteikumus par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām;

5) noteikumus par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošu vielu emisiju gaisā;

6) noteikumus par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu;

7) noteikumus par atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai izvirzāmajām prasībām;

8) kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanās, un šo smaku noteikšanas metodes;

         

9) vides aizsardzības prasības degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām;

10) noteikumus par atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā;

11) noteikumus par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli;

12) kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošo vielu emisija no noteiktiem produktiem;

13) atsevišķas bīstamas ķīmiskās vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasības un videi kaitīgo preču sarakstu;

14) šķidrās degvielas veidus ar paaugstinātu sēra saturu, kurus aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt;

15) vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida kuģošanas līdzekļiem, kuri izmanto sēru saturošu šķidro degvielu;

16) izmēģinājumu un inovatīvo emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmantošanu kuģošanas līdzekļos.

(3) Ministru kabinets nosaka kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā konkrētā laikposmā un konkrētiem piesārņojuma veidiem.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā biedrība "Latvijas Antīko automobiļu klubs" izsniedz apliecinājumu par to, ka transportlīdzeklis atbilst antīkā transportlīdzekļa statusam, lai iegādātos produktus ar paaugstinātu gaistošo organisko savienojumu saturu.

         

(5) Ministru kabinets nosaka bioeļļas kvalitātes prasības, izmantošanas un kontroles kārtību.

1. Izteikt 11.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ministru kabinets nosaka bioeļļas kvalitātes prasības un mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai lietojamās bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtību."

     

1. Izteikt 11.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ministru kabinets nosaka bioeļļas kvalitātes prasības un mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai lietojamās bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtību.”

12.pants. Vides kvalitāte un vides kvalitātes normatīvu noteikšana

(1) Vides kvalitāti nosaka salīdzinājumā ar vēlamo gaisa, virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu, augsnes un zemes dzīļu vai citu vides komponentu kvalitāti, kuras nodrošināšanai tiek reglamentēti kvantitatīvos rādītājos izteikti vides kvalitātes normatīvi.

(2) Lai novērstu kaitējumu cilvēku veselībai vai videi un nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ilgākā laikposmā, ņemot vērā nepieciešamo drošības rezervi, Ministru kabinets nosaka kvalitātes normatīvus gaisam, virszemes ūdeņiem, pazemes ūdeņiem un augsnei, norādot:

1) šo normatīvu sasniegšanas termiņus un teritoriju, uz kuru tie attiecas;

2) augstāko un zemāko pieļaujamo līmeni vai raksturlielumus vielu, trokšņu, organismu vai citu vidi ietekmējošu faktoru klātbūtnei vidē;

3) parametrus, monitoringa metodes un metodes, pēc kurām nosaka attiecīgo normatīvu pārsniegšanu;

4) pasākumus, kas veicami gadījumos, kad normatīvi tiek pārsniegti.

(21) Ministru kabinets, ņemot vērā šā panta otrās daļas nosacījumus, nosaka kvalitātes normatīvus gruntij.

         

(3) Normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus var sasniegt pakāpeniski, vairākos konkrētos starpposmos.

         

17.pants. Vides kvalitātes normatīvu ieviešanas programmas un rīcības programmas piesārņojuma samazināšanai

(1) Ja tiek vai var tikt pārsniegti konkrēta veida piesārņojumam noteiktie vides kvalitātes normatīvu robežlielumi, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos Vides ministrija vai citas institūcijas, kurām šāds pienākums noteikts normatīvajos aktos, izstrādā vides kvalitātes normatīvu ieviešanas programmas vai rīcības programmas piesārņojuma samazināšanai atsevišķā teritorijā vai valstī kopumā. Programmā norāda:

1) piesārņojuma samazināšanas mērķi;

2) noteiktu vielu emisijas robežvērtību un aizliegumu emitēt atsevišķas piesārņojošas vielas;

3) pasākumus, kas veicami, lai samazinātu emisiju dažādās tautsaimniecības nozarēs, īpaši satiksmes jomā, enerģētikā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā;

4) pasākumus, kas stimulē operatorus noslēgt un īstenot šā likuma 16.pantā minētās savstarpējās vienošanās;

5) programmas finansēšanas avotus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt 17. panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Programmā, izņemot šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā, norāda:”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. 17.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Programmā, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu, norāda:”;

(2) Vides kvalitātes normatīvu ieviešanas programmas vai rīcības programmas piesārņojuma samazināšanai apstiprina Ministru kabinets vai — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — attiecīgās pašvaldības.

 

2

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Vides kvalitātes normatīvu ieviešanas programmas vai rīcības programmas piesārņojuma samazināšanai apstiprina Ministru kabinets vai – normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pēc saskaņošanas ar Vides ministriju attiecīgā pašvaldība vai vairākas pašvaldības, ja tām ir kopīga programma.

atbalstīt

 

 

Redakc.

preciz.

 

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Vides kvalitātes normatīvu ieviešanas programmas vai rīcības programmas piesārņojuma samazināšanai apstiprina Ministru kabinets vai — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pēc saskaņošanas ar Vides ministriju — attiecīgā pašvaldība vai vairākas pašvaldības, ja tām ir kopīga programma.

 

2. Papildināt 17.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai pēc saskaņošanas ar Vides ministriju apstiprina attiecīgā pašvaldība vai vairākas pašvaldības, ja tām ir kopīga programma gaisa piesārņojuma samazināšanai. Programmas saturu, izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

3

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Rīcības programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai saturu, izstrādāšanas un atskaitīšanās kārtību nosaka Ministru kabinets.”

atbalstīt

(3) Rīcības programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai saturu, izstrādāšanas un atskaitīšanās kārtību nosaka Ministru kabinets.”

27.pants. Sabiedrības līdzdalība

(1) Iesniegums A kategorijas atļaujas, bet Ministru kabineta noteiktajos gadījumos — arī B kategorijas atļaujas saņemšanai ir pieejams sabiedrībai, lai tā varētu iesniegt priekšlikumus ar atļaujas izsniegšanu saistītajos jautājumos.

(11) Sabiedrības viedokļu uzklausīšanu, ja tiek uzsākts lēmuma pieņemšanas process, nodrošina vismaz tad, ja šis lēmums attiecas uz:

1) šā panta pirmajā daļā minēto atļauju saņemšanu;

2) būtisku izmaiņu A kategorijas un noteiktos gadījumos arī B kategorijas piesārņojošā darbībā;

3) atļaujas nosacījumu pārskatīšanu saskaņā ar šā likuma 32.panta trešās daļas 8.punktu.

         
 

3. Papildināt 27.panta 1.1 daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) B kategorijas piesārņojošu darbību pēc reģionālās vides pārvaldes vai attiecīgās pašvaldības lēmuma.”

4

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

“3 Papildināt 27.panta 1.1daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) B kategorijas piesārņojošu darbību, kad reģionālā vides pārvalde vai attiecīgā pašvaldība papildus šajā pantā noteiktajiem gadījumiem ir pieņēmusi lēmumu par sabiedrības viedokļa uzklausīšanu.””

atbalstīt

3. Papildināt 27.panta 1.daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) B kategorijas piesārņojošu darbību, kad reģionālā vides pārvalde vai attiecīgā pašvaldība papildus šajā pantā noteiktajiem gadījumiem ir pieņēmusi lēmumu par sabiedrības viedokļa uzklausīšanu.”

(2) Sabiedrībai ir pieejama līdzdalībai lēmuma pieņemšanā nepieciešamā informācija, tai skaitā varbūtējo lēmumu būtība vai, ja iespējams tikai viens lēmums, - lēmuma projekts, kā arī visi lēmumi, kas attiecas uz A vai B kategorijas vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju izsniegšanu, izsniegto atļauju nosacījumi un informācija par monitoringa un kontroles rezultātiem.

(21) Sabiedrībai ir pieejami būtiskākie atzinumi, kurus kompetentā institūcija ir saņēmusi pirms sabiedrības informēšanas.

(3) Ja iesniegums vai atļauja ietver informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz operatora iesniegumu, pieņem lēmumu par atsevišķu iesnieguma vai atļaujas sadaļu ierobežotu pieejamību. Šis noteikums neattiecas uz informāciju par piesārņojuma emisiju, kā arī par avāriju risku.

   

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

   

32.pants. A un B kategorijas atļauju pārskatīšana un atjaunošana

4. Izteikt 32. panta nosaukumu šādā redakcijā:

„32.pants. A un B kategorijas atļauju pārskatīšana, atjaunošana un pagarināšana”.

   

Redakc.

preciz.

4. 32.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“32.pants. A un B kategorijas atļauju pārskatīšana, atjaunošana un pagarināšana”;

(1) A un B kategorijas atļaujas izsniedz uz pieciem gadiem. Ja piesārņojošas darbības ietekme uz cilvēku veselību vai vidi nav pietiekami noskaidrota, atļauju izsniedz uz īsāku termiņu. Iekārtām, kuras atrodas vides pārvaldības un audita sistēmas (EMAS) reģistrētajās organizācijās, atļauju izsniedz uz astoņiem gadiem.

(2) Reģionālā vides pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārskata atļaujas nosacījumus un, ja nepieciešams, tos atjauno vai papildina.

(3) Jautājumu par atļaujas izsniegšanu vai atļaujas nosacījumus pārskata šādos gadījumos:

1) ir saņemta informācija par piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi, ir pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi vai izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka vides kvalitātes normatīvus;

         

2) sakarā ar jauniem labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem ir iespējams būtiski samazināt emisiju, veicot A kategorijas darbību;

3) saskaņā ar valsts institūciju atzinumu procesa drošības garantēšanai ir nepieciešams lietot citu tehnoloģiju;

4) to nosaka citi normatīvie akti;

5) pirms piesārņojošas darbības izmaiņas;

6) ja tas paredzēts atļaujas nosacījumos;

7) šā likuma 50. un 51.pantā noteiktajos gadījumos;

8) ja iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajā noteiktos emisijas limitus nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunus emisijas limitus.

(31) Atļaujas nosacījumus šā panta trešās daļas 1. — 6. un 8.punktā un šā likuma 50.panta trešajā daļā minētajos gadījumos var pārskatīt, atjaunot vai papildināt visā atļaujas darbības laikā.

         

(4) Operators iesniegumu jaunas atļaujas saņemšanai vai būtiskas izmaiņas ieviešanai piesārņojošā darbībā iesniedz attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē tādos termiņos un kārtībā, kādi paredzēti normatīvajos aktos, kuri nosaka atļauju izsniegšanu piesārņojošas darbības veikšanai, vai mēneša laikā pēc šā panta trešās daļas 1. — 4. vai 8.punktā minēto apstākļu atklāšanas.

         
 

5. Papildināt 32.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz operatora iesniegumu, pagarina A vai B kategorijas atļaujas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja atļaujas pagarinājuma termiņā ir plānots pilnīgi pārtraukt iekārtas darbību. Šāds izsniegtās atļaujas termiņa pagarinājums pieļaujams tikai vienu reizi.”

     

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz operatora iesniegumu, pagarina A vai B kategorijas atļaujas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja atļaujas pagarinājuma termiņā ir plānots pilnīgi pārtraukt iekārtas darbību. Šāds izsniegtās atļaujas termiņa pagarinājums pieļaujams tikai vienu reizi.”

           
 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.augustā.

     

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.augustā.