Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

22.01.2009.                   Nr.90/TA-3789

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums likumā "Par piesārņojumu"". Likumprojektu izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Stūris 67026414, Oskars.Sturis@vidm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra sēdes protokola Nr.6  10.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidenta vietā –

satiksmes ministrs                   A.Šlesers

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931


Likumprojekts

 

Grozījums likumā "Par piesārņojumu"

 

Izdarīt likumā "Par piesārņojumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 5.nr.; 2006, 9.nr.; 2007, 21., 23.nr.) šādu grozījumu:

 

Izteikt 11.panta piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Ministru kabinets nosaka bioeļļas kvalitātes prasības un mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai lietojamās bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtību."

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.augustā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vides ministrs

R.Vējonis


Likumprojekta “Grozījums likumā „Par piesārņojumu””

anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.244 „Vides ministrijas nolikums” 4.1.apakšpunkts, kurā noteiktas Vides ministrijas funkcijas izstrādāt vides aizsardzības politiku un 6.1.apakšpunkts, kas nosaka, ka Vides ministrija  izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likuma „Par piesārņojumu” 11.panta piektā daļa pašlaik paredz, ka Ministru kabinets nosaka bioeļļas kvalitātes prasības, izmantošanas un kontroles kārtību. Vienlaikus attiecībā uz minerāleļļām, kuru toksiskums ir ievērojami augstāks, speciālas prasības netiek izvirzītas.

Vides ministrija saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 11.panta piekto daļu izstrādāja un 2008.gada 20.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Ministru kabineta noteikumu projektu „Bioeļļas izmantošanas un kvalitātes noteikumi” (prot. Nr.12 45.§, VSS-528). Tā saskaņošanas gaitā institūcijas savos atzinumos nav iebildušas pret prasību izmantot bioeļļu mežizstrādes darbos, tomēr norādījušas, ka likumā dotais deleģējums ir plašāks. Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 67.punktā noteiktajā kārtībā 2008.gada 9.oktobra Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr.40 49. §) noteikumu projekts tika atsaukts.

Grozījumi likuma „Par piesārņojumu” 11.panta piektajā daļā ir nepieciešami, lai precizētu Ministru kabinetam doto deleģējumu, nosakot, ka mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu ķēžu eļļošanai lietojama bioeļļa. Šādas prasības mērķis ir mazināt meža darbos radīto augsnes, virszemes un gruntsūdeņu piesārņojumu, kā arī meža floras un faunas degradāciju, kas rodas no minerāleļļu lietošanas mežizstrādē. Ņemot vērā 2006.gadā veikto pētījumu „Motorzāģu ķēžu eļļu ietekme uz vidi Latvijas mežos” par mežistrādē izmantojamo ķēzu instrumentu eļļošanas līdzekļu ietekmi uz vidi, ir nepieciešams noteikt bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtību mežistrādē, bet citās jomās to darīt nav lietderīgi.

Katru gadu izcērtot apmēram 10 miljonus m3 koksnes, Latvijas mežos patērē ap 2 milj. litru motorzāģu ķēžu eļļas, radot vides piesārņojumu ar minerāleļļu vai pat atstrādātajām eļļām, kuras ir īpaši videi bīstamas. 2006.gadā veiktais pētījums “Motorzāģu ķēžu eļļu ietekme uz vidi Latvijas mežos” parādīja, ka zāģu ķēžu minerāleļļām ir būtiska negatīva ietekme uz vidi un dzīvajiem organismiem. Ar dafniju testu noteiktā motorzāģu ķēžu minerāleļļas toksicitāte ir 300-1000 reizes lielāka nekā bioeļļai, bet atstrādātās motoreļļas toksicitāte ir 12 000 reizes lielāka. Pētījumā ar iekrāsošanas metodi ir noskaidrots, ka lielākā daļa ķēžu eļļas nonāk meža zemsedzē un uz skaidām, turpretī uz iegūtās koksnes palikušais eļļas daudzums ir visai neliels.

Pasaulē plaši tiek lietotas bioeļļas, t. sk. motorzāģu ķēžu eļļošanai. Vācija, Austrija un Šveice ir noteikusi, ka ziežvielas uz minerāleļļas bāzes nedrīkst lietot iekšzemes ūdensceļos un mežos. Zviedrijā un Vācijā ir izstrādāti ekomarķējuma kritēriji bioloģiski noārdošām ziežvielām.

2006.gadā veiktajā pētījumā “Motorzāģu ķēžu eļļu ietekme uz vidi Latvijas mežos” ir aprēķināts, ka zāģējot ar iespējami nākotnē Latvijā ražoto bioeļļu sadārdzinājums salīdzinājumā ar minerāleļļu būtu niecīgs - motorzāģiem aptuveni līdz 3%, bet harvesteriem līdz 1%. Mežizstrādes procesu tas ietekmētu nebūtiski. Kopējo sadārdzinājumu nav iespējams adekvāti aprēķināt, jo to ietekmē daudzi faktori.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Sagatavotais likumprojekts „Grozījums likumā „Par piesārņojumu”” (turpmāk – likumprojekts) paredz izteikt jaunā redakcijā likuma „Par piesārņojumu” 11. panta piekto daļu, nosakot bioeļļas kvalitātes prasības un mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai lietojamās bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtību. Turklāt paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009.gada 1.augustā. 

Šīs sadaļas 2.punktā minētās problēmas ar likumprojektu tiks atrisinātas pilnībā.

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

 


II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Pēc Lursoft IT datiem, Latvijā ar mežistrādi nodarbojas 630 uzņēmumi, bet ar mežsaimniecību un mežistrādi 4357 uzņēmumi, kuriem ir reģistrēts šāds darbības veids. 2007.gadā mežistrādes apjomi sasniedza 10 124.7 tūkst./m3. Koksnes un tās izstrādājuma eksporta apjoms faktiskajās cenās sastādīja 874020,7 tūkst./Ls.

2006.gadā veiktajā pētījumā “Motorzāģu ķēžu eļļu ietekme uz vidi Latvijas mežos” ir aprēķināts, ka zāģējot ar iespējami nākotnē Latvijā ražoto bioeļļu sadārdzinājums salīdzinājumā ar minerāleļļu būtu niecīgs - motorzāģiem aptuveni līdz 3%, bet harvesteriem līdz 1%. Mežizstrādes procesu tas ietekmētu nebūtiski. Kopējo sadārdzinājumu nav iespējams adekvāti aprēķināt, jo to ietekmē daudzi faktori.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

2006.gada pētījuma „Motorzāģu ķēžu eļļu ietekme uz vidi Latvijas mežos” rezultātā noskaidrots, ka zāģu ķēžu minerāleļļām ir būtiska negatīva ietekme uz vidi un dzīvajiem organismiem. Šo faktu apliecina veiktās toksicitātes analīzes, kas uzrāda ievērojamu mirušo īpatņu skaitu pēc dzīvo organismu saskarsmes ar eļļām. Četras testētās eļļas pēc LC50 uzrādīja būtiski augstāku toksicitāti salīdzinājumā ar bioeļļu, pēc 24 stundu iedarbības 300 – 1000 reizes pārsniedzot bioeļļas toksiskumu, bet pēc 48 stundu iedarbības 1000 – 12000 reizes pārsniedzot tās toksiskumu.

 

7. Cita ietekme

 

Nav attiecināms.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

 

Nav attiecināms.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) - norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Vides ministrija saskaņā ar likumprojektā paredzēto grozījumu izstrādās Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā tiks noteiktas bioeļļas kvalitātes prasības un mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai lietojamās bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtība, paredzot, ka tas stāsies spēkā pēc likumprojekta pieņemšanas, t.i., 2009.gada 1.augustā.

Minētais Ministru kabineta noteikumu projekts tiks izstrādāts līdz 2009.gada 1.maijam.   

 

 

 

2. Cita informācija

 

Nav attiecināms.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

 

2.tabula

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Komentāri

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

 

Nav attiecināms.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas veiktas, sagatavojot Ministru kabineta noteikumu projektu „Bioeļļas izmantošanas kārtība meža tehnikā”. Sociālo partneru organizācijas tika izvēlētās pēc to saistības ar mežistrādi un to kompetences saistībā ar izstrādātajā likumprojektā iekļautajiem jautājumiem.

Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija sniegušas viedokli, konsultācijas notikušas ar AS Latvijas valsts meži.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija un AS Latvijas valsts meži neiebilst pret bioeļļas obligātu lietošanu meža darbos. Latvijas Darba devēju konfederācija aicināja atlikt normas ieviešanu, kamēr nav noskaidrota vides un finansiālā ietekme. Šāds pētījums veikts 2006.gadā „Motorzāģu ķēžu eļļu ietekme uz vidi Latvijas mežos”.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Likumprojekts ievietots Vides ministrijas mājas lapā internetā www.vidm.gov.lv.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

 

Nav attiecināms.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Pēc likumprojekta spēkā stāšanās, tā īstenošanu veiks Vides ministrija esošo funkciju ietvaros. Likumprojekta izpilde iespējama uzreiz pēc tam, kad tas stāsies spēkā 2009.gada 1.augustā.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Sabiedrība par likumprojekta pieņemšanu tiks informēta vispārējā kārtībā, proti, pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”. Likums tiks ievietots Vides ministrijas mājas lapā internetā www.vidm.gov.lv, kā arī būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Nav attiecināms.

4. Cita informācija

 

Lēmuma, kas skar indivīda tiesības, pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība tiks noteikta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks bioeļļas kvalitātes prasības un mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai lietojamās bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtību.

 


 

 

Vides ministrs                                                                  R.Vējonis

 

 

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

G.Puķītis

A. Stašāne

J.Pētersons

O.Stūris

 

 

05.12.2008. 10:10

1645

O.Stūris

67026414, Oskars.Sturis@vidm.gov.lv


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.6

2009.gada 20.janvārī

 

 

10.§

 

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par piesārņojumu""

     TA-3789

___________________________________________________________

(A.Šlesers)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir vides ministrs.

     

 

 

Ministru prezidenta vietā - satiksmes ministrs

  

A.Šlesers

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-06-2001-#10.doc

1