2000

 

 

 

 

 

 

 

R ī g ā

 

2008.gada 17.decembrī Nr. 9/10-

 

Saeimas Prezidijam

 

 

         

 

  Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2008.gada 18.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Ārstniecības likumā”.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai.

 

 

Pielikumā:

1)    likumprojekts uz 1 lapas;

2)    anotācija likumprojektam uz 1 lapas.

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētāja                                            A.Barča

 

 

 

 

 

 

 


 

 

 

Likumprojekts

 

Grozījums  Ārstniecības likumā

 

Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 8., 21., 24.nr.) šādu grozījumu:

 

          Papildināt likumu  ar  31.1  pantu šādā redakcijā:

 

““31.1 pants. (1) Ārstniecības pieejamības nodrošināšanai ārstniecības personām izņēmuma gadījumos ir atļauts veikt papildu darbu virs normālā darba laika specialitātes un amata ietvaros pie viena un tā paša darba devēja.

          (2) Pirmajā daļā noteiktā iespēja ir pieļaujama pēc darbinieka iniciatīvas, ja darba devējs un darbinieks par to ir noslēguši rakstveida vienošanos.

          (3) Šā panta pirmajā daļā minētais papildu darbs virs normālā darba laika nedrīkst pārsniegt 20 stundas nedēļā un 240 stundas trīs mēnešu periodā.

          (4)Darbs, kuru darbinieks veicis virs šā panta trešajā daļā noteiktā laika, uzskatāms par virsstundu darbu.”


Likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā"

a n o t ā c i j a

 

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

 

          Likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā" izstrādāts ar mērķi uzlabot ārstniecības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem un veselības aprūpes nozares nodrošinājumu ar cilvēkresursiem nepieciešamā izvietojumā un pieprasījumam atbilstošā kvalifikācijā. Minētais atbilst pamatnostādnēs "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2005.gada 18.maija rīkojumu Nr.326) noteiktajam politikas mērķim – nodrošināt cilvēkresursus veselības aprūpes nozarē ilgtermiņa posmā.

         

 Šobrīd likuma normas neparedz iespēju nepiemērot ārstniecības personām likumā noteikto maksimālo nedēļas darba laiku. Ņemot vērā to, ka veselības aprūpē ir nepieciešami īpaši darba laika organizēšanas nosacījumi tajā trūkst cilvēkresursu, minēto iespēju nepiemērot maksimālo nedēļas darba laiku ir nepieciešams paredzēt likumā.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

          Likumprojektā ietverto normu ieviešana uzlabos ārstniecības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem un veselības aprūpes nozares nodrošinājumu ar cilvēkresursiem nepieciešamā izvietojumā un pieprasījumam atbilstošā kvalifikācijā.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

          Likumprojektam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem. Papildu valsts budžeta līdzekļi likumprojekta īstenošanai nav nepieciešami.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

 

          Likumprojektam nav ietekmes uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

 

          Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 4.novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem pieļauj iespēju dalībvalstīm noteikt nacionālajā likumdošanā iespēju nepiemērot nedēļas maksimālo darba laiku, ja darbinieks tam piekrīt.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

 

          Konsultācijas ir notikušas ar Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas atbildīgajām amatpersonām un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

 

          Lai īstenotu likuma izpildi, nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas.