Likumprojekts otrajam lasījumam

Rīgā, 2009. gada      maijā

Nr. 9/3 –

 

                                                                             Saeimas Prezidijam

 

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā″ (Nr.1004/Lp9) izskatīšanai trešajā lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekts uz       lpp.

 

 

Ar cieņu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja                          Vineta Muižniece

 

 

 


Juridiskā komisija                                                                                                                                                                   Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Likumprojekts „Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” (Nr. 1004/Lp9)

 

1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Otrā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (4)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Civilstāvokļa aktu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 8.nr.; 2006, 12.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Civilstāvokļa aktu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 8.nr.; 2006, 12.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Civilstāvokļa aktu reģistrācija un dzimtsarakstu nodaļas

(1) Civilstāvokļa aktu reģistrācija ir valsts deleģēta funkcija pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām.

(2) Karjeras konsulārās amatpersonas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, ņemot vērā šā likuma noteikumus, veic ārvalstīs dzīvojošu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu civilstāvokļa aktu reģistrāciju, ja šie pilsoņi vai nepilsoņi ir uzrādījuši Latvijas Republikā izsniegtu personu apliecinošu dokumentu. Laulību reģistrācija ar civiltiesiskām sekām saskaņā ar Civillikuma 51. un 53.pantu piekrīt arī Civillikumā noteikto konfesiju garīdzniekiem. Minētajiem garīdzniekiem jāievēro visi šā likuma noteikumi par laulību reģistrāciju un valsts nodevu, ja likumā nav noteikts citādi.

(3) Dzimtsarakstu nodaļas izveidošana ir katra novada, pagasta un pilsētas pašvaldības kompetencē. Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis sakrīt ar attiecīgā novada, pagasta vai pilsētas administratīvās teritorijas robežām. Pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru vairāki pagasti var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu vai vienā pilsētā vai novadā izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas.

(4) Informāciju par dzimtsarakstu nodaļas izveidošanu vai tās darbības iecirkņa grozīšanu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(5) Katrai dzimtsarakstu nodaļai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un dzimtsarakstu nodaļas pilnu nosaukumu. Šā panta trešās daļas pēdējā teikumā paredzētajā gadījumā nosaukums attiecīgi grozāms.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Izteikt 2.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Dzimtsarakstu nodaļu izveido republikas pilsētas vai novada pašvaldība. Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis sakrīt ar attiecīgās republikas pilsētas vai novada administratīvās teritorijas robežām. Pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru pašvaldība vienā republikas pilsētā vai novadā var izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas vai vairākas pašvaldības – kopīgu dzimtsarakstu nodaļu."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 2. panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis ir attiecīgās republikas pilsētas vai novada administratīvā teritorija, izņemot šā panta 3.1 daļā minētos gadījumos.”

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 2. panta trešajā daļas trešo teikumu.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt likuma 2. pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

„(31) Pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru pašvaldība vienā republikas pilsētā vai novadā var izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas vai vairākas pašvaldības – kopīgu dzimtsarakstu nodaļu. Šādos gadījumos nosakāma katras dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. 2.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Dzimtsarakstu nodaļu izveido republikas pilsētas vai novada pašvaldība. Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis ir attiecīgās republikas pilsētas vai novada administratīvā teritorija, izņemot šā panta 3.1 daļā minētos gadījumos.”;

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

„(31) Pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru pašvaldība vienā republikas pilsētā vai novadā var izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas vai vairākas pašvaldības – kopīgu dzimtsarakstu nodaļu. Šādos gadījumos nosakāms katras dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis.”

3.pants. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs un darbinieki

(1) Katras dzimtsarakstu nodaļas darbinieku skaitu un viņu atalgojumu nosaka attiecīgā pašvaldība. Nodaļas darbiniekus pieņem darbā attiecīgā pašvaldība. Nodaļas vadītāju ieceļ amatā pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentu.

(2) Par dzimtsarakstu nodaļas vadītāju var būt tikai Latvijas pilsonis, kuram ir augstākā izglītība un kura personiskās un profesionālās īpašības atbilst šim amatam. Par dzimtsarakstu nodaļas darbinieku var būt tikai Latvijas pilsonis, kura personiskās un profesionālās īpašības atbilst šim amatam.

(3) Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs ir atbildīgs par nodaļas darbību.

(4) Saskaņā ar pašvaldības lēmumu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja pienākumus pilda cits dzimtsarakstu nodaļas darbinieks šādos gadījumos:

1) vadītājs slimības vai cita pamatota iemesla dēļ nav ieradies darbā;

2) civilstāvokļa akta reģistrācija vai laulības noslēgšana attiecas uz pašu vadītāju, viņa laulāto, radiniekiem līdz ceturtajai pakāpei un svaiņiem līdz trešajai pakāpei, viņa adoptētājiem vai adoptētajiem, uz vadītāja vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām;

3) vadītājs ir reģistrējamā fakta paziņotājs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Papildināt 3. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Republikas pilsētas vai novada pašvaldība var uzdot dzimtsarakstu nodaļas vadītāja pienākumus veikt kādam no pašvaldības darbiniekiem, kurš atbilst šā panta otrās daļas prasībām.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Papildināt 3. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Republikas pilsētas vai novada pašvaldība var uzdot dzimtsarakstu nodaļas vadītāja pienākumus veikt kādam no pašvaldības darbiniekiem, kurš atbilst šā panta otrās daļas prasībām.”

19.pants. Laulību reģistrā ierakstāmās ziņas

Laulību reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) laulības noslēgšanas vieta (novads, pagasts, pilsēta);

2) laulības noslēgšanas gads, mēnesis un diena;

3) laulāto vārds, uzvārds, personas kods, ģimenes stāvoklis, dzīvesvieta, dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena, pilsonība (pavalstniecība) un tautība (ja laulātie vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā);

4) kurā laulībā (pēc skaita) stājas katrs laulātais;

5) ja laulātais vēlas, — viņa piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības;

6) laulības izsludināšanas vieta, gads, mēnesis un diena;

7) laulātā uzvārds pēc laulības noslēgšanas;

8) liecinieku vārds, uzvārds, personas kods un dzimšanas gads, mēnesis un diena.

 

 

 

 

 

3. Izslēgt 19.panta 1.punktā vārdus "(novads, pagasts, pilsēta)".

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Izslēgt 19.panta 1.punktā vārdus "(novads, pagasts, pilsēta)".

22.pants. Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu

(1) Par bērna piedzimšanu paziņo mēneša laikā dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī bērns piedzimis, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc viena vai abu vecāku dzīvesvietas.

(2) Par bērna dzimšanas vietu atzīstama administratīvā teritorija, kurā bērns piedzimis.

(3) Paziņojot par bērna piedzimšanu, iesniedzama ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegta medicīnas apliecība, kas apliecina dzimšanas faktu.

(4) Dzimtsarakstu nodaļa nodrošina svinīgu bērna dzimšanas reģistrāciju, ja vecāki to vēlas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Papildināt 22. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5)  Dzimtsarakstu nodaļa var reģistrēt bērna dzimšanu arī ārstniecības iestādē, kas nodrošina dzemdību palīdzību.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Papildināt 22. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5)  Dzimtsarakstu nodaļa var reģistrēt bērna dzimšanu arī ārstniecības iestādē, kas nodrošina dzemdību palīdzību.”


 

31.pants. Dzimšanas reģistra papildināšana pēc paternitātes atzīšanas, noteikšanas vai paternitātes fakta konstatēšanas

(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina ar ziņām par bērna tēvu, ja bērnam paternitāte ir atzīta, noteikta vai paternitātes fakts konstatēts Civillikumā paredzētajā kārtībā (154., 155., 157. un 158.pants).

(2) Abu vecāku parakstītu paternitātes atzīšanas iesniegumu vai tā tiesas sprieduma norakstu, ar kuru noteikta paternitāte, iesniedz dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēts bērna dzimšanas fakts.

(3) Parakstu īstumu paternitātes atzīšanas iesniegumā, kā arī dokumentos par bērna un citu Civillikumā paredzēto personu piekrišanu paternitātes atzīšanai var apliecināt notārs vai dzimtsarakstu nodaļas darbinieks.

(4) Dzimšanas reģistra ieraksts papildināms ar ziņām par tēvu arī tad, ja paternitāte tiesas ceļā noteikta saskaņā ar citas valsts likumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Aizstāt 31.panta otrajā daļā vārdus "reģistrēts bērna dzimšanas fakts" ar vārdiem "glabājas bērna dzimšanas reģistrs".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Aizstāt 31.panta otrajā daļā vārdus "reģistrēts bērna dzimšanas fakts" ar vārdiem "glabājas bērna dzimšanas reģistrs".

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par civilstāvokļa aktiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 32.nr.; 1996, 15.nr.; 1998, 3.nr.; 2001, 10.nr.; 2002, 22.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumi Nr.72 “Noteikumi par valsts nodevu par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, grozīšanu un papildināšanu”;

2) Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumi Nr.454 “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība”;

3) Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.142 “Laulību noslēgšanas kārtība brīvības atņemšanas iestādēs”.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā tieslietu ministra 1998.gada 2.septembra instrukcija Nr.1-1/92 “Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju Latvijas Republikā”, ciktāl tā nav pretrunā ar šo likumu.

4. Novadu, pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām atļauts dzimtsarakstu nodaļas vadītāja pienākumus uzdot veikt kādam no pašvaldības darbiniekiem, kurš atbilst šā likuma 3.panta prasībām. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju un ar to saistītos pienākumus novada, pagasta un rajona pilsētas pašvaldības darbinieki veic kā dzimtsarakstu nodaļas vadītāji, nevis kā pašvaldības darbinieki.

5. Novadu un pilsētu dzimtsarakstu nodaļas bērna dzimšanu var reģistrēt arī dzemdību namos (dzemdību nodaļās), kas atrodas attiecīgā novada vai pilsētas administratīvajā teritorijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Pārejas noteikumos:

izslēgt 4. punktu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt 5. punktu;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Līdz novada dzimtsarakstu nodaļas izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 30.decembrim darbu turpina novada pagastu un pagasta pilsētu dzimtsarakstu nodaļas."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā pārejas noteikumu 6. punktā vārdus „novada pagastu un pagasta pilsētu” ar vārdiem „pagastu un pilsētu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Pārejas noteikumos:

izslēgt 4.  un 5.punktu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Līdz novada dzimtsarakstu nodaļas izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 30.decembrim darbu turpina pagastu un pilsētu dzimtsarakstu nodaļas."

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

 

 

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.