Saeimas Prezidijam

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un atbalstīja komisijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" un lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Komisija lūdz izskatīt minēto likumprojektu 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisija lūdz šo likumprojektu iekļaut kārtējās 4.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā un atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:

1) likumprojekts uz 2 lapām;

2) anotācija likumprojektam uz 10 lapām.

Patiesā cieņā,

Komisijas priekšsēdētāja A.Barča

Likumprojekts

Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”

Izdarīt likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2006, 1., 14.nr.; 2007, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. 7.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Bezdarbniekam, par kuru tieši pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veikusi valsts, bet par pārējo iemaksu perioda daļu gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts, piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto.”;

papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas nav bijis darba ņēmējs un par kuru iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka:

1) saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ja iemaksas veiktas no slimības pabalsta vai no maternitātes pabalsta;

2) 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra, ja iemaksas veiktas no vecāku pabalsta 50 latiem.”

2. Izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja 12 mēnešu periodā personai bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts atkārtoti, to piešķir, ņemot vērā šajā periodā iepriekš piešķirto bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu dienās un ar bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu saistīto pabalsta apmēra procentuālo sadalījumu.”

3. Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) saņem slimības pabalstu saskaņā ar likumu „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu.”

4. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

„16.pants. Ieturējumi un nepamatoti izmaksāto bezdarbnieka pabalsta summu atgūšana

(1) Ieturējumus no bezdarbnieka pabalsta var izdarīt, pamatojoties uz:

1) tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu, lai piedzītu tās bezdarbnieka pabalsta summas, kas personai pārmaksātas tās vainas dēļ, ja šī persona sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu.

(2) Ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra konstatē, ka personai bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā ir bijis vai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss un līdz ar to šī persona nepamatoti saņēmusi bezdarbnieka pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņem lēmumu par šajā periodā pārmaksātās bezdarbnieka pabalsta summas atgūšanu no personas, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par periodiem, kuros persona ir reģistrēta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā un otrajā daļā minētajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā bezdarbnieka pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas nodarbinātības speciālajā budžetā.

(4) Ieturējumus no apbedīšanas pabalsta neizdara.”

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 10. punktu šādā redakcijā:

„10. Šā likuma 8.panta piektajā daļā paredzētais kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas ierobežojums, kas noteikts saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālo apmēru, netiek piemērots apdrošināšanas iemaksu algai, kas gūta laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.”

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

„11. Grozījumi šā likuma 7.pantā, 9.panta trešajā daļā, 16.pantā un pārejas noteikumu 10.punkts stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

12. Šā likuma 10.panta pirmās daļas grozījums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Likumprojekta

„Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu	Likumprojekts „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts” sakarā ar Latvijas Republikas Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 10.10.2008. revīzijas ziņojumu Nr.5.1-2-7/2008 „Bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām”.
2. Pašreizējās situācijas raksturojums	Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 7.panta trešās daļas 2.punktu, bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam sākotnējā periodā ir veicis darba devējs vai pats bezdarbnieks, bet iemaksu perioda beigās – valsts, piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka 60% apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra. Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 7.panta otro daļu, bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts pamatbudžeta, un šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem pabalstu nosaka 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra. Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 19.pantu, no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu tikai par personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu un saņem bērna kopšanas pabalstu, personām, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, un personām, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātā statusā. Savukārt, par personām, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu, un personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu, obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu tiek veiktas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta. Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 9.panta trešo daļu, ja 12 mēnešu periodā personai bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts atkārtoti, to piešķir, ņemot vērā iepriekšējo šajā periodā piešķirto bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgumu. Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 9.panta trešajā daļā, kas nosaka, ka, ja 12 mēnešu periodā personai bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts atkārtoti, to piešķir, ņemot vērā iepriekšējo šajā periodā piešķirto bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgumu, nav precīzi noteikts, kā nosakāms pabalsta saņemšanas ilgums (mēnešos vai dienās). Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 16.pantu, ieturējumus no bezdarbnieka pabalsta var izdarīt, pamatojoties uz: 1) tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora vai viņa pilnvarotas amatpersonas lēmumu, lai piedzītu tās bezdarbnieka pabalsta summas, kas bezdarbniekam pārmaksātas viņa vainas dēļ, ja viņš sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojis par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10% no izmaksājamā pabalsta apmēra, un ieturētās summas ieskaitāmas nodarbinātības speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā. Saskaņā ar 2008.gada 19.jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, iemaksu objekta gada maksimālais apmērs nav piemērojams laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.
3. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz: 1) grozīt likuma 7.pantu, nosakot panta trešajā daļā, ka bezdarbniekam, par kuru tieši pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veikusi valsts, bet par pārējo iemaksu perioda daļu gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts, piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka saskaņā ar šā panta pirmo daļu (t.i. proporcionāli apdrošināšanas stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam). Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto (t.i. 60 % no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esoša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra); 2) papildināt likuma 7.pantu ar piekto daļu, nosakot, ka bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas nav bijis darba ņēmējs un par kuru iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka: 1) saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ja iemaksas veiktas no slimības pabalsta vai no maternitātes pabalsta; 2) 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esoša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra, ja iemaksas veiktas no bērna kopšanas pabalsta - 50 latiem; 3) grozīt likuma 9.panta trešo daļu, nosakot, ka, ja 12 mēnešu periodā personai bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts atkārtoti, to piešķir, ņemot vērā šajā periodā iepriekš piešķirtā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgumu dienās un ar bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgumu saistīto pabalsta apmēra procentuālo sadalījumu; 4) papildināt likuma 10.panta pirmo daļu ar 3.punktu, nosakot, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja bezdarbnieks saņem slimības pabalstu saskaņā ar likumu „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”; 5) grozīt likuma 16.pantu, precizējot ieturējumu no bezdarbnieka pabalsta veikšanas un nepamatoti izmaksāto bezdarbnieka pabalsta summu atgūšanas kārtību, t.sk. paredzot, ka gadījumā, ja VSAA konstatē, ka personai bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā ir bijis vai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss un līdz ar to šī persona nepamatoti saņēmusi bezdarbnieka pabalstu, VSAA pieņem lēmumu par šajā periodā pārmaksātās bezdarbnieka pabalsta summas atgūšanu no personas, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par periodiem, kuros persona ir reģistrēta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais; 6) papildināt likuma pārejas noteikumus ar 10.punktu, nosakot, ka likuma 8.panta piektajā daļā paredzētais kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas ierobežojums, kas noteikts saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālo apmēru, netiek piemērots apdrošināšanas iemaksu algai, kas gūta laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim. Tādējādi līdz ar likumprojektā paredzēto normu spēkā stāšanos tiks realizēta Valsts kontroles ieteikumu izpilde, t.i.: · tiks nodrošināts, ka personas saņemtais bezdarbnieka pabalsts atbilst veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām gadījumā, ja par personu gandrīz visu vai lielāko daļu no nepieciešamā iemaksu perioda iemaksas bezdarba gadījumam ir veicis darba devējs vai pats pabalsta pieprasītājs un tikai pašās perioda beigās iemaksas ir veikusi valsts; · vienlaikus nebūs iespējams saņemt bezdarbnieka un slimības pabalstu, kā arī netiks pārkāpts sociālās apdrošināšanas princips attiecībā uz veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām bezdarba apdrošināšanai un slimības apdrošināšanai; · tiks nodrošināta likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 9.panta trešās daļas normas mērķa sasniegšana, precizējot, ka, piešķirot bezdarbnieka pabalstu atkārtoti gada laikā, ir jāņem vērā ne tikai pabalsta saņemšanas ilgums, bet arī ar pabalsta saņemšanas ilgumu saistītā pabalsta apmēra procentuālā diferenciācija atbilstoši iepriekš saņemtajam. Vienlaikus tiks noteikts: · normatīvais regulējums attiecībā uz pabalsta apmēra noteikšanu bezdarbniekiem, par kuriem pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta, jo pašreiz likums „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” nosaka pabalsta apmēra noteikšanu tikai attiecībā uz personām, par kurām pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts pamatbudžeta; · precizēta pārmaksāto bezdarbnieka pabalsta summu atgūšanas kārtība; · regulējums kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas ierobežojuma nepiemērošanai apdrošināšanas iemaksu algai, kas gūta laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.
4. Cita informācija	Nav attiecināms.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Nav attiecināms.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte	Nav attiecināms.
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām	Nav attiecināms.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Līdz ar precīza regulējuma noteikšanu bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilguma aprēķināšanai, tiks vienkāršota iepriekš saņemtā pabalsta izmaksas ilguma aprēķināšanas procedūra un novērstas bezdarbnieka pabalsta pārmaksas vai nepilnīgas izmaksas.
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Līdz ar likumprojektā paredzēto normu spēkā stāšanos, personai, par kuru tieši pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veikusi valsts, bet par pārējo iemaksu perioda daļu viņa pati un viņas darba devējs, gan valsts, piešķirtais bezdarbnieka pabalsts tiks aprēķināts proporcionāli personas apdrošināšanas stāžam un atbilstoši veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tādējādi minētā persona bezdarba gadījumā saņems saviem iepriekšējiem ienākumiem atbilstošu bezdarbnieka pabalstu. Šajā gadījumā minētajām personām tiks uzlabota sociālā situācija bezdarba gadījumā, tiks nodrošināta sociālās apdrošināšanas pamatprincipa ievērošana, ka saņemamajam sociālās apdrošināšanas pakalpojumam ir jāatbilst veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā arī vienāda attieksme pret personām, par kurām gandrīz visu vai lielāko daļu no nepieciešamā iemaksu perioda iemaksas bezdarba gadījumam ir veicis darba devējs vai pats pabalsta pieprasītājs un tikai pašās perioda beigās iemaksas ir veikusi valsts.
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Nav attiecināms.
7. Cita ietekme	Nav attiecināms.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	2008	Turpmākie trīs gadi
Rādītāji	2008	2009	2010	2011
1	2	3	4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	1.2. Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2008.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi ir 1 466 762 515 Ls.	0	0	0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	2.2. Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2008.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi ir 1 220 798 433 Ls	0	0	0
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	3.2. Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2008.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta finansiālā bilance ir 245 964 082 Ls	0	0	0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav attiecināms.
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)	Nav attiecināms.
6. Cita informācija	Likumprojekta īstenošana katru gadu tiks nodrošināta piešķirto valsts speciālā budžeta līdzekļu ietvaros.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Nav attiecināms.
2. Cita informācija	Nav attiecināms.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Nav attiecināms.
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Nav attiecināms.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu			Nav attiecināms.
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)	Komentāri
Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem		Nav attiecināms.
6. Cita informācija		Nav attiecināms.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Likumprojekts saskaņots ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti
4. Konsultācijas ar ekspertiem	Konsultācijas ar Labklājības ministrijas ekspertiem.
5. Cita informācija	Nav attiecināms.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta pieņemšana nepaplašinās līdzšinējās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Laikraksts „Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), sagatavojot informāciju plašsaziņas līdzekļiem.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā un likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav attiecināms.