Rīgā

14.11.2008. Nr.90/TA-1495

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Vītoliņš 67219533, vilnis.vitolins@iem.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 11.novembra sēdes protokola Nr.80  17.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1., 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 382.¹ pantu šādā redakcijā:

"382.¹ pants. Informācijas izplatīšana ar Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas palīdzību

(1) Ja kriminālprocesā nepieciešams noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu un sakarā ar to nav uzdots veikt operatīvās darbības pasākumus, procesa virzītājs var lemt par ziņu iekļaušanu Integrētās iekšlietu informācijas sistēmā personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai.

(2) Ja kriminālprocesā zudusi nepieciešamība vai pamats noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, procesa virzītājs lemj par ziņu dzēšanu no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas, bet ja sakarā ar to ir uzdots veikt operatīvās darbības pasākumus – informē operatīvās darbības subjektu.

(3) Integrētās iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas pamatu un mērķi, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve iekļautajām ziņām, kā arī rīcību, konstatējot personu, mantu vai dokumentu, par kuru ziņas ir iekļautas informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets."

2. Aizstāt 409.panta otrajā daļā vārdus "Valsts policijai" ar vārdiem "operatīvās darbības subjektam atbilstoši tā kompetencei".

3. Izteikt 480.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lēmumu par apsūdzētā meklēšanu nodod izpildei operatīvās darbības subjektam atbilstoši tā kompetencei."

4. Papildināt 634.pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja notiesātais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta, tiesa, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesa, kas lemj par soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu, pieņem lēmumu par notiesātā meklēšanu.

(8) Lēmumu par notiesātā meklēšanu nodod izpildei operatīvās darbības subjektam atbilstoši tā kompetencei."

Iekšlietu ministrs

M.Segliņš

Likumprojekta

“Grozījumi Kriminālprocesa likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējā situācija	Kriminālprocesa likums paredz iespēju procesa virzītājam izsaukt uz pirmstiesas izmeklēšanas, prokuratūras un tiesu iestādi jebkuru personu liecību sniegšanai konkrētajā kriminālprocesā, veikt personu aplūkošanu un mantu apskati, kā arī paredz iespēju izņemt mantas, kuras var būt par lietiskajiem pierādījumiem kriminālprocesā vai pakļautas konfiskācijai. Tomēr attiecīgo procesuālo darbību veikšana nav iespējama, nezinot attiecīgās personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu. Kriminālprocesa likums, kā arī citi normatīvie akti neparedz mehānismu, kas ļautu noskaidrot attiecīgo personu uzturēšanās vietu, kā arī attiecīgo mantu vai dokumentu atrašanās vietu. Arī operatīvās darbības pasākumu veikšanas uzdošana, kriminālprocesa izmeklēšanas atbalstam, ne visos gadījumos ir iespējama un pieļaujama. Līdz ar to Kriminālprocesa likums būtu pilnveidojams, nosakot iespēju izplatīt informāciju par attiecīgajām personām, mantām un priekšmetiem ar informācijas sistēmas palīdzību starp tām amatpersonām, kurām būtu piešķirta piekļuve informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Kriminālprocesa likuma 409.panta otrā daļa nosaka, ka prokurora pieņemtā lēmuma par apsūdzētā meklēšanu izpildi nodod Valsts policijai. Savukārt Kriminālprocesa likuma 480.panta otrā daļa nosaka, ka tiesas pieņemto lēmumu par apsūdzētā meklēšanu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde. Atbilstoši Operatīvās darbības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētajam operatīvās darbības uzdevumam, kā arī 22.panta pirmajā daļā noteiktajam operatīvās izstrādes procesa uzsākšanas nosacījumam, gan aizdomās turēto, gan apsūdzēto un notiesāto meklēšana kā pasākumu komplekss ir realizējama operatīvā procesa ietvaros. Atbilstoši Operatīvās darbības likuma 26.panta pirmās daļas nosacījumiem, operatīvās darbības subjekti ir tiesīgi veikt operatīvās darbības pasākumus tikai likumā noteiktās kompetences ietvaros. Savukārt Operatīvās darbības likuma 26.panta trešā daļa nosaka, ka operatīvās darbības subjektu amatpersona var veikt operatīvās darbības pasākumus tikai noteiktās kompetences apjomā. Ievērojot to, ka pienākums veikt aizdomās turēto un apsūdzēto personu meklēšanu kā vienu no operatīvās darbības uzdevumiem ir noteikts ne tikai Valsts policijai, bet arī citiem operatīvās darbības subjektiem Kriminālprocesa likuma 409.panta otrā daļa ir atbilstoši precizējama. Savukārt, ievērojot to, ka operatīvās darbības subjekta amatpersonas kompetencei jābūt noteiktai normatīvajos aktos, nav pamata apsūdzētā meklēšanu uzdod jebkurai policijas iestādei. Tādējādi arī Kriminālprocesa likuma 480.panta otrā daļa ir atbilstoši precizējama. Kriminālprocesa likuma normas nosaka kompetenci un pienākumu lēmumu pieņemšanā par personu meklēšanu tikai izmeklēšanas un iztiesāšanas stadijā, t.i., tikai par aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām. Līdz ar to, netiek paredzēts lēmuma pieņemšanas pienākums un kompetence par notiesāto personu meklēšanu, gadījumos, kad tās izvairās no soda izciešanas. Tādējādi rodas situācijas, kad persona, kas izvairās no tai noteiktā soda, netiek meklēta, jo attiecīgajam operatīvās darbības subjektam nav dots uzdevums uzsākt notiesātās personas meklēšanu jeb tā rīcībā nav informācijas par nepieciešamību veikt meklēšanu. Savukārt tiesai, kurai Kriminālprocesa likuma 634.panta sestā daļa nosaka pienākumu kontrolēt sprieduma un lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesai, kura aizstāj ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu, nav noteikta kompetence dot uzdevumu meklēt personu attiecīgajam operatīvās darbības subjektam.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Normatīvā akta projekts paredz noteikt gadījumus, kad būtu pieļaujama informācijas iekļaušana par personām, mantām un dokumentiem informācijas sistēmā, ar kuras palīdzību būtu iespējams izplatīt informāciju starp tām amatpersonām, kurām tiks piešķirtas tiesības piekļūt informācijas sistēmā iekļautajām ziņām. Savukārt, amatpersonas, kurām tiks piešķirtas tiesības piekļūt informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, pildot savus pienākumus, varēs pārbaudīt to redzeslokā nonākušās personas, mantas vai dokumentus. Amatpersona, kura konstatēs ziņas par attiecīgo personu, mantu vai dokumentu informācijas sistēmā, varēs sniegt palīdzību kriminālprocesā izvirzītā mērķa sasniegšanā, ievērojot normatīvo aktu prasības. Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam pieņemt noteikumus, kuri noteiktu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas pamatu un mērķi, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve iekļautajām ziņām, kā arī rīcību, konstatējot personu, mantu vai dokumentu, par kuru ziņas ir iekļautas informācijas sistēmā. Likumprojekts precizē normas, kuras nosaka lēmuma par apsūdzētā meklēšanu izpildes iestādi Normatīvā akta projekts paredz noteikt kompetenci tiesai, kas kontrolē tiesas sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesai, kas lemj par soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu, pieņemt lēmumu par notiesātās personas meklēšanu gadījumos, kad tā izvairās no piespriestā soda izciešanas un tās atrašanās vieta nav zināma. Tādējādi, likumprojekts novērš situācijas, kas rodas gadījumos, kad notiesātā persona, izvairoties no soda, bēguļo, bet tās meklēšanas uzsākšana nav iespējama, jo nav noteikta notiesāto personu meklēšanas iniciēšanas kārtība.
3. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums				Pilnveidojot informācijas apmaiņu starp tiesību aizsargājošām iestādēm ar informācijas tehnoloģiju palīdzību, tiks nodrošināta labāka sadarbība, kas, savukārt, no vienas puses uzlabos tiesību aizsargājošo iestāžu uzdevumu izpildi, veicot kriminālprocesu, no otras puses, veicinās likumpārkāpumu novēršanu. Tādējādi perspektīvā samazināsies noziedzības ietekme uz sociālo vidi.
4. Ietekme uz vidi				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžeta un pašvaldības budžetiem
			(tūkst.latu)
Rādītāji			Kārtējais gads				Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1			2				3		4	5	6
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansu ietekme			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija			Informācijas sistēmas izveidošana, informācijas par meklējamām personām, mantām un dokumentiem uzkrāšanai, tiks finansēta no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 02.02.00. „Informācijas sistēmu uzturēšana un vadība” 2008.gadam apstiprinātajiem valsts budžeta līdzekļiem.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt					Papildus ir nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus, kuri regulētu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas pamatu un mērķi, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve iekļautajām ziņām, kā arī rīcību, konstatējot personu, mantu vai dokumentu, par kuru ziņas ir iekļautas informācijas sistēmā. Ministru kabineta noteikumu projekta izstrāde paredzēta vispārējā termiņā.
2. Cita informācija					Normatīvā akta projekts ir virzāms vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un „Grozījumi Operatīvās darbības likumā”.
V. Kādam Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības Pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
5. Cita informācija						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, Sagatavojot normatīvā akta projektu
1.Ar kurām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas						__
2. Kādi ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)						__
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis						__
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem						__
5. Cita informācija						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas						Normatīvā akta izpildi nodrošinās procesa virzītāji savas kompetences ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu						Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī tiks ievietots portālā www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo						Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības Kriminālprocesa likumā, kā arī Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs M. Segliņš

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Straume	M.Rāzna	T.Stragova	V.Vītoliņš

14.04.2008 16:25

1312

V.Vītoliņš 67219533

vilnis.vitolins@iem.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.80

2008.gada 11.novembrī

17.§

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā"

     TA-1495

___________________________________________________________

(M.Segliņš, I.Godmanis)

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir iekšlietu ministrs.

Ministru prezidents	I.Godmanis
Valsts kancelejas direktore	G.Veismane

2008-MK-PROT-80-1111-#17.doc

1