LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba ielā 10/12, Rīgā, LV-1811 tālr. 7087318 fax 7087317

Rīgā

2008.gada 12.novembris

Nr.9/2–2–

Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 13.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā - iekļaujot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” sadaļā „Prezidija ziņojumi - 1. Par iesniegtajiem likumprojektiem” kā pirmo darba kārtības punktu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā 13.novembra Saeimas sēdē sadaļā “IV. Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” uz 1 lp;

2. Likumprojekta anotācija uz 2 lp.

Godbijībā, 

komisijas priekšsēdētājs K.Leiškalns

Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts

Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā”

Izdarīt likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2006, 2., 20.nr.; 2007, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 7.panta piekto daļu ar 3.² punktu šādā redakcijā:

„3²) amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;”

2. Papildināt 9.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Valsts amatpersonai, kura saskaņā ar šā likuma 7.panta piektās daļas 3.² punktu ieņem amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks, aizliegts gūt ienākumus no tās kapitālsabiedrības, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks un kurā valsts amatpersona ieņem attiecīgo amatu.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Likumprojekta

„Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonas darbībā””

anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs	Pašlaik likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” (turpmāk – Likums) 7.panta piektās daļas 3^1.punkts nosaka, ka pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kā arī tādu kapitālsabiedrību valžu locekļiem, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrību padomju locekļiem, kuri pārstāv Latvijas valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā. Tas nozīmē, ka Likums: 1. Neparedz iespēju valsts amatpersonām ieņemt amatus kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību ir dalībnieks. 2. Neparedz valsts amatpersonas amata apvienošanas kārtību. 3. Neparedz amatu savienošanai nepieciešamo atļaujas saņemšanas kārtību. Likumprojekts paredz veikt grozījumus, papildinot Likuma 7.panta piekto daļu ar 3^2.punktu, kas paredz, ka pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kā arī tādu kapitālsabiedrību valžu locekļiem, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrību padomju locekļiem, kuri pārstāv Latvijas valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā. Likuma grozījumi nepieciešami, lai noteiktu valsts amatpersonu amata savienošanas noteikumus tādās valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas vai akcijas pieder citai valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībai. Likumprojektā noteikti arī ieņēmumu gūšanas ierobežojumi valsts amatpersonai, kas ieņem attiecīgo amatu valsts kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks. Proti, valsts amatpersonai aizliegts gūt ienākumus no kapitālsabiedrības, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā ir dalībnieks, bet tas neaizliedz par valsts amatpersonas darbu šajā kapitālsabiedrībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksāt atlīdzību no valsts budžeta līdzekļiem vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļiem (piemēram, tiek noteikta piemaksa, slēgts vadības līgums vai pieļaujamajās robežās paaugstināts atalgojums), jo šāda amatu savienošana izriet vienīgi no nepieciešamības pārstāvēt valsts vai pašvaldības intereses (tās saprotot visplašākajā nozīmē, proti, valsts kapitālsabiedrības pārstāvība citā kapitālsabiedrībā, kurā tai pieder daļas, arī uzskatāma par valsts interešu pārstāvību). Līdz ar to tiek novērsta situāciju, ka valsts amatpersonai, savienojot amatus, saskaņā ar Komerclikumu tiktu noteikts neierobežoti liels un nelimitēts atalgojums. Likumprojekta aktualitāte saistīta ar valsts pastarpinātu dalību kapitālsabiedrībās, konkrēti – valsts akciju sabiedrībai „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pieder 51% akciju sabiedrības „Pareksa banka”. Līdz ar to nepieciešams atrisināt jautājumu par valsts amatpersonu amata savienošanas noteikumiem tādā kapitālsabiedrībā, kurā dalībnieks ir valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību	Nav attiecināms.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem	Nav attiecināms.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu	Jaunus normatīvos aktus papildus šim likumprojektam nav nepieciešams izdot.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts	Nav attiecināms.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu	Konsultācijas notikušas ar Saeimas Juridisko biroju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Minētās iestādes atbalsta likumprojektu.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde	Normatīvā akta izpilde tiks veikta esošās valsts pārvaldes iekārtas struktūras ietvaros. Pieņemtais likumprojekts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Komisijas priekšsēdētājs K.Leiškalns