2008. gada ___novembrī

Nr.________________

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 26.novembra sēdē skatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 927/Lp9; 2.lasījums; steidzams).

Komisija augstāk minēto likumprojektu atbalstīja un nolēma lūgt to iekļaut Saeimas kārtējās plenārsēdes darba kārtībā izskatīšanai 2.lasījumā.

Pielikumā:

Likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 927/Lp9) salīdzinošā tabula 2.lasījumam uz ____lpp.

J.Dalbiņš

Komisijas priekšsēdētājs

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija Likumprojekts 2.lasījumam; steidzams

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

(Nr. 927/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(8)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1	2	3	4	5	6
	Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:				Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:
	1. Svītrot visā tekstā vārdu "(pagasttiesa)" (attiecīgā skaitlī un locījumā).	1	Saeimas Juridiskais birojs: Izteikt likumprojekta 1. pantu šādā redakcijā: „Izslēgt visā likumā vārdu „(pagasttiesa)” (attiecīgajā locījumā).”	Atbalstīts	1. Izslēgt visā likumā vārdu “(pagasttiesa)” (attiecīgā locījumā).
48.pants. Iespēja ar brīvības atņemšanu notiesātajiem saņemt un sūtīt naudas pārvedumus Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem atļauts saņemt naudas pārvedumus bez ierobežojuma, kā arī sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem, bet ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju - arī citām personām. Naudu, kas notiesātajam atsūtīta pa pastu vai telegrāfu, viņam neizsniedz, bet ieskaita viņa personīgajā kontā; izņēmums ir notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos.	2. Papildināt 48.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Notiesātā naudu brīvības atņemšanas iestāde uzglabā, pārsūta un izmaksā notiesātajam latos. Citā valūtā saņemtas naudas pārvešana latos notiek atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam kursam naudas saņemšanas dienā brīvības atņemšanas iestādē."	2	Saeimas Juridiskais birojs: Izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā: „Notiesātā naudu brīvības atņemšanas iestāde uzglabā, pārsūta un izmaksā notiesātajam latos. Citā valūtā saņemto naudu pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad nauda saņemta brīvības atņemšanas iestādē.”	Atbalstīts	2. Papildināt 48.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Notiesātā naudu brīvības atņemšanas iestāde uzglabā, pārsūta un izmaksā notiesātajam latos. Citā valūtā saņemto naudu pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad nauda saņemta brīvības atņemšanas iestādē.”
50.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto priekšlikumi, iesniegumi un sūdzības Notiesātajiem ir tiesības rakstīt priekšlikumus, iesniegumus un sūdzības valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām. Notiesāto priekšlikumi, iesniegumi un sūdzības nosūtāmi pēc piederības un izlemjami likumā noteiktajā kārtībā. Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei. Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Valsts cilvēktiesību biroju, prokuratūru, tiesu, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem. Notiesātajiem ir tiesības griezties ar mutvārdu sūdzību vai priekšlikumu pie attiecīgām amatpersonām, kuras pieņem apmeklētājus brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais vēlas, pieņemšana notiek bez citu personu klātbūtnes.	3. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā: "50.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesniegumi Notiesātajiem ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām. Notiesātā iesniegumus par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem, Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesātā iesniegumus par brīvības atņemšanas iestādes administrācijas faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei. Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem. Notiesātā sarakste ar valsts pārvaldes iestādēm tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, ja notiesātā personiskās naudas kartē nav līdzekļu un notiesātais apstrīd šo iestāžu izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību vai nosūta iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam. Notiesātajiem ir tiesības griezties ar mutvārdu iesniegumu pie attiecīgām amatpersonām, kuras pieņem apmeklētājus brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais vēlas, pieņemšana notiek bez citu personu klātbūtnes."	3 4 5	LR 9. Saeimas deputāts V.Agešins: Izteikt likumprojekta 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Notiesātajiem ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām. Nepieciešamības gadījumā brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina notiesātajam tulka palīdzību.” Saeimas Juridiskais birojs: Papildināt likumprojekta 3. pantā piedāvātā 15. panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem „brīvības atņemšanas iestādes administrācijas” ar vārdiem „izdoto administratīvo aktu un”. Saeimas Juridiskais birojs: Aizstāt likumprojekta 3. panta trešajā daļā piedāvāto vārdu „ANO” ar vārdiem „Apvienoto Nāciju organizācijas”.	Neatbalstīts Atbalstīts Atbalstīts	3. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā: “50.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesniegumi Notiesātajiem ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām. Notiesātā iesniegumus par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem, Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesātā iesniegumus par brīvības atņemšanas iestādes administrācijas izdotu administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Notiesāto sarakste ar Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei. Notiesāto sarakste ar Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem. Notiesātā sarakste ar valsts pārvaldes iestādēm tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, ja notiesātā personiskās naudas kartē nav līdzekļu un notiesātais apstrīd šo iestāžu izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību vai nosūta iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. Notiesātajiem ir tiesības vērsties ar mutvārdu iesniegumu pie attiecīgām amatpersonām, kuras pieņem apmeklētājus brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais vēlas, pieņemšana notiek bez citu personu klātbūtnes.”
50^.4 pants. Soda izpildes režīms slēgtajos cietumos Slēgtajā cietumā sodu izcieš ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī notiesātie, kas pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par rupjiem vai sistemātiskiem režīma pārkāpumiem. Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība. (Trešā daļa izslēgta ar 11.11.2004. likumu). Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa - soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot. Šā panta ceturtās daļas noteikumi neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu. Šīm personām slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, soda izciešanas režīma vidējā pakāpē - ne mazāk kā desmit gadi, bet pārējā soda daļa - soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, izvietojami atsevišķā cietuma blokā ar pastiprinātu apsardzi, nepieļaujot kontaktus ar pārējiem ieslodzītajiem. Notiesātos, kas izcieš sodu slēgtajos cietumos zemākajā režīma pakāpē, var izvietot vienieslodzījuma kamerās uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Turēšanas un uzraudzības kārtību notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, nosaka Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi. Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības: 1) …. 2) …..3) ….4) …5)…. 6) ….7) …. 8) ….9) …. 10)… Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, ir tiesības: 1) …… 2) …. 3) ….. 4) ….5) …. Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības: 1) ….. 2) …. 3) ….4) …5) …..6) …..7) …8) ….9) … Šajā pantā minētās tiesības valkāt personisko apģērbu, patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku, piedalīties pasākumos ārpus atsevišķā cietuma bloka neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.	4. Izteikt 50.⁴ panta piekto daļu šādā redakcijā: "Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā 10 gadu no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa – soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā."				4. Izteikt 50.⁴ panta piekto daļu šādā redakcijā: “Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā 10 gadu no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā.”
50.⁵ pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos Daļēji slēgtajā cietumā sodu izcieš: 1) ...2) ....3) ....4) .....5) .....6) .....7) ....8) ...... 9....10).... Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās. Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa - soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu piektdaļu no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis divas piektdaļas no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot. Sievietēm, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, soda izciešanas režīma vidējā pakāpē - ne mazāk kā astoņi gadi, bet pārējā soda daļa - soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības: 1) .....2) .....3) .....4) ......5) .....6) ..... Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, ir tiesības: 1) .....2) .....3) .....4) ...... Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības: 1) .....2) .....3) .....4) ...... Šajā pantā minētās tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.	5. Izteikt 50.⁵ panta ceturto daļu šādā redakcijā: "Sievietes, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņām šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātā pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietusi vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un notiesātajai nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā astoņi gadi no piespriestā soda viņai jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa – soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā."				5. Izteikt 50.⁵ panta ceturto daļu šādā redakcijā: “Sievietes, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņām šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātā pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietusi vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un notiesātajai nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā astoņi gadi no piespriestā soda viņai jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā.”
50.⁶pants. Soda izpildes režīms atklātajos cietumos Atklātajā cietumā sodu izcieš notiesātie: 1) .....2) .....3) .....4) ...... Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes. Atklātajos cietumos notiesātie uzturas kopmītņu tipa telpās. Dzīvojamās un saimnieciskās telpas var norobežot ar žogu bez ārējās apsardzes, taču notiesātie tiek uzraudzīti. Ar cietuma priekšnieka atļauju viņi var dzīvot personiskās mājās vai privātos (īrētos) dzīvokļos kopā ar ģimeni pagasta teritorijā, kurā izvietota brīvības atņemšanas iestāde; viņi nedrīkst patvaļīgi, bez administrācijas atļaujas atstāt noteikto teritoriju un izvairīties no reģistrācijas cietuma dežūrdaļā. Citas prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos, ietvertas Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos. Ja notiesātais nav disciplināri sodīts pēdējo 30 dienu laikā, ar cietuma priekšnieka atļauju reizi mēnesī viņš var izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku, kas nav ilgāks par divām diennaktīm, bet svētku dienās - līdz piecām diennaktīm. Notiesātajiem atklātajos cietumos soda izpildes režīma pakāpes nenosaka. Notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības: 1) .....2) .....3) .....4) ......	6 Aizstāt 50.⁶ panta trešajā daļā vārdu "pagasta" ar vārdiem "novada vai republikas pilsētas".				6. Aizstāt 50.⁶ panta trešajā daļā vārdu “pagasta” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas”.
70.pants. Sodi personām, kam atņemta brīvība Par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu notiesātajiem var uzlikt šādus sodus: 1) izteikt brīdinājumu; 2) izteikt rājienu; 3) aizliegt uz laiku līdz vienam mēnesim pirkt pārtikas produktus; 4) aizliegt kārtējo telefonsarunu; 5) aizliegt kārtējo satikšanos; 6) notiesātos, kas sodu izcieš cietumos, ievietot soda izolatorā līdz piecpadsmit diennaktīm; 7) notiesātos, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, ievietot disciplinārajā izolatorā līdz desmit diennaktīm. ...........	7. Papildināt 70.panta pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem "pārtikas produktus" ar vārdiem "un tabakas izstrādājumus brīvības atņemšanas ies tādes veikalā".				7. Papildināt 70.panta pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem “pārtikas produktus” ar vārdiem “un tabakas izstrādājumus brīvības atņemšanas iestādes veikalā”.
112.pants. Kārtība atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādēm No brīvības atņemšanas iestādēm pēc tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas atbrīvo pēdējās soda termiņa dienas pirmajā pusē. Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas. Ja soda laiku aprēķina mēnešos, termiņš notek pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja šim mēnesim nav attiecīga datuma, tad šī mēneša pēdējā dienā. Līdz darba dienas beigām saņemtos dokumentus par atbrīvošanu brīvības atņemšanas iestādes administrācija izpilda nekavējoties, bet pēc darba dienas beigām saņemtos - nākošās dienas rītā. Par katru atbrīvošanu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo prokuroram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizstāj, izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas, kā arī informē to par Valsts probācijas dienesta attiecīgās struktūrvienības atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu lūgt palīdzību pagaidu mājvietas atrašanai un saņemt konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos sabiedrībā. Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personiskajā kontā un atbrīvošanas fondā esošo naudu, viņam piederošās vērtslietas un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu. No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja vecāki miruši, nav zināmi vai viņiem atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē Valsts probācijas dienestu un bāriņtiesu (pagasttiesu) pēc atbrīvojamā iepriekšējās dzīvesvietas.	8. Izteikt 112.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas vai brīvdienas."	6	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks: Papildināt l12. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: “Par personām, kuras atbrīvojas no ieslodzījuma vietas un izcietušas sodu par Krimināllikuma 116., 117., 118., 119., 124., 125., 126., 130., 132., 136., 152., 153., 159., 160., 161., 162., vai 174. pantā paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, ieslodzījuma vietas administrācija informē personas dzīvesvietas bāriņtiesu.”	Neatbalstīts	8. Izteikt 112.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas vai brīvdienas.”
119.pants. No brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu iekārtošana darbā un nodrošināšana ar dzīvojamo platību Personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā reģistrēties Nodarbinātības valsts dienestā bezdarbnieka statusa iegūšanai. Ja nepieciešams, personas, kas atbrīvotas no soda izciešanas, pašvaldību domes (padomes) nodrošina ar dzīvojamo platību. Invalīdus un pensijas vecuma personas pēc viņu lūguma ievieto sociālās aprūpes iestādēs. Nepilngadīgajiem, kuru vecāki miruši vai nav zināmi vai kuru vecākiem atņemta vecāku vara, iepriekšējās dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) ieceļ aizbildni vai pieņem lēmumu par viņu ievietošanu bērnu bāreņu audzināšanas iestādē vai audžuģimenē.	9. Aizstāt 119.panta otrajā daļā vārdus "pašvaldību domes (padomes)" ar vārdiem "novada vai republikas pilsētas dome".				9. Aizstāt 119.panta otrajā daļā vārdus “pašvaldību domes (padomes)” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas dome”.
Pārejas noteikumi 1. Ministru kabinets nodrošina, lai: 1) līdz 2002.gada 1.aprīlim tiek izveidots un darbu uzsāk probācijas dienests Tieslietu ministrijas pārraudzībā, kas nodrošina palīdzības sniegšanu personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm; 2) līdz 2010.gada 1.martam tiek izveidoti un darbu uzsāk attiecīgi dienesti Valsts policijas iestādēs, kas nodrošina soda veida - aresta - izpildi. 2. Līdz 2010.gada 1.martam apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbu vai naudas sodu — aizstāj ar arestu, pielīdzina to notiesāto turēšanas apstākļiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. 3. Līdz 2005.gada 31.decembrim Valsts probācijas dienesta funkcijas piespiedu darba izpildē veic pašvaldības, izņemot Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Rēzeknes, Saldus, Tukuma un Valmieras rajonu, kur piespiedu darba izpildes institūcija spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā no 2005.gada 1.janvāra, ir Valsts probācijas dienests. 4. Valsts budžeta līdzekļus piespiedu darba izpildei pašvaldībām 2005.gadā administrē Valsts probācijas dienests. 5. Ministru kabinets nodrošina šā likuma 50.9 panta trešajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.martam. 6. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 51.panta astotajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.jūlijam. 7. Tiesas nolēmumi par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas un nosacītu notiesāšanu, kas stājušies spēkā pirms 2007.gada 1.jūnija, izpildāmi pēc šā kodeksa 115.1 panta un 30.nodaļas nosacījumiem tiktāl, ciktāl šie nosacījumi nav pretrunā ar tiesas nolēmumā noteikto. 8. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 118.pantā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2008.gada 1.jūnijam.	Pārejas noteikums Likuma 6. un 9.pants stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.	7 8	Saeimas Juridiskais birojs: Izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu. Saeimas Juridiskais birojs: Papildināt likumprojektu ar 10. pantu šādā redakcijā: “10. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 9. punktu šādā redakcijā: „9. Grozījumi šā likuma 50.⁶ panta trešajā daļā, kas paredz aizstāt vārdu „pagasta” ar vārdiem „novada vai republikas pilsētas”, un 119. panta otrajā daļā, kas paredz aizstāt vārdus „pašvaldības dome (padome)” ar vārdiem „novada vai republikas pilsētas dome”, stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā.””	Atbalstīts Atbalstīts	10. Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā: “9. Grozījumi šā likuma 50.⁶ panta trešajā daļā, kas paredz aizstāt vārdu “pagasta” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas”, un 119.panta otrajā daļā, kas paredz aizstāt vārdus “pašvaldības dome (padome)” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas dome”, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.”

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

1. Svītrot visā tekstā vārdu "(pagasttiesa)" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 1. pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt visā likumā vārdu „(pagasttiesa)” (attiecīgajā locījumā).”

Atbalstīts

1. Izslēgt visā likumā vārdu “(pagasttiesa)” (attiecīgā locījumā).

48.pants. Iespēja ar brīvības atņemšanu notiesātajiem saņemt un sūtīt naudas pārvedumus

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem atļauts saņemt naudas pārvedumus bez ierobežojuma, kā arī sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem, bet ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju - arī citām personām. Naudu, kas notiesātajam atsūtīta pa pastu vai telegrāfu, viņam neizsniedz, bet ieskaita viņa personīgajā kontā; izņēmums ir notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos.

2. Papildināt 48.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Notiesātā naudu brīvības atņemšanas iestāde uzglabā, pārsūta un izmaksā notiesātajam latos. Citā valūtā saņemtas naudas pārvešana latos notiek atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam kursam naudas saņemšanas dienā brīvības atņemšanas iestādē."

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā:

„Notiesātā naudu brīvības atņemšanas iestāde uzglabā, pārsūta un izmaksā notiesātajam latos. Citā valūtā saņemto naudu pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad nauda saņemta brīvības atņemšanas iestādē.”

Atbalstīts

2. Papildināt 48.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Notiesātā naudu brīvības atņemšanas iestāde uzglabā, pārsūta un izmaksā notiesātajam latos. Citā valūtā saņemto naudu pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad nauda saņemta brīvības atņemšanas iestādē.”

50.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto priekšlikumi, iesniegumi un sūdzības

Notiesātajiem ir tiesības rakstīt priekšlikumus, iesniegumus un sūdzības valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām. Notiesāto priekšlikumi, iesniegumi un sūdzības nosūtāmi pēc piederības un izlemjami likumā noteiktajā kārtībā.

Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei. Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Valsts cilvēktiesību biroju, prokuratūru, tiesu, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem.

Notiesātajiem ir tiesības griezties ar mutvārdu sūdzību vai priekšlikumu pie attiecīgām amatpersonām, kuras pieņem apmeklētājus brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais vēlas, pieņemšana notiek bez citu personu klātbūtnes.

3. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

"50.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesniegumi

Notiesātajiem ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām.

Notiesātā iesniegumus par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem, Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesātā iesniegumus par brīvības atņemšanas iestādes administrācijas faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei. Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem.

Notiesātā sarakste ar valsts pārvaldes iestādēm tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, ja notiesātā personiskās naudas kartē nav līdzekļu un notiesātais apstrīd šo iestāžu izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību vai nosūta iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam.

Notiesātajiem ir tiesības griezties ar mutvārdu iesniegumu pie attiecīgām amatpersonām, kuras pieņem apmeklētājus brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais vēlas, pieņemšana notiek bez citu personu klātbūtnes."

LR 9. Saeimas deputāts V.Agešins:

Izteikt likumprojekta 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Notiesātajiem ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām. Nepieciešamības gadījumā brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina notiesātajam tulka palīdzību.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 3. pantā piedāvātā 15. panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem „brīvības atņemšanas iestādes administrācijas” ar vārdiem „izdoto administratīvo aktu un”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 3. panta trešajā daļā piedāvāto vārdu „ANO” ar vārdiem „Apvienoto Nāciju organizācijas”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

3. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

“50.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesniegumi

Notiesātajiem ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām.

Notiesātā iesniegumus par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem, Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesātā iesniegumus par brīvības atņemšanas iestādes administrācijas izdotu administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Notiesāto sarakste ar Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei. Notiesāto sarakste ar Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem.

Notiesātajiem ir tiesības vērsties ar mutvārdu iesniegumu pie attiecīgām amatpersonām, kuras pieņem apmeklētājus brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais vēlas, pieņemšana notiek bez citu personu klātbūtnes.”

50^.4 pants. Soda izpildes režīms slēgtajos cietumos

Slēgtajā cietumā sodu izcieš ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī notiesātie, kas pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par rupjiem vai sistemātiskiem režīma pārkāpumiem.

Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība.

(Trešā daļa izslēgta ar 11.11.2004. likumu).

Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa - soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot.

Šā panta ceturtās daļas noteikumi neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu. Šīm personām slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, soda izciešanas režīma vidējā pakāpē - ne mazāk kā desmit gadi, bet pārējā soda daļa - soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, izvietojami atsevišķā cietuma blokā ar pastiprinātu apsardzi, nepieļaujot kontaktus ar pārējiem ieslodzītajiem. Notiesātos, kas izcieš sodu slēgtajos cietumos zemākajā režīma pakāpē, var izvietot vienieslodzījuma kamerās uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Turēšanas un uzraudzības kārtību notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, nosaka Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) …. 2) …..3) ….4) …5)…. 6) ….7) …. 8) ….9) …. 10)…

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, ir tiesības:

1) …… 2) …. 3) ….. 4) ….5) ….

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) ….. 2) …. 3) ….4) …5) …..6) …..7) …8) ….9) …

Šajā pantā minētās tiesības valkāt personisko apģērbu, patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku, piedalīties pasākumos ārpus atsevišķā cietuma bloka neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.

4. Izteikt 50.⁴ panta piekto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā 10 gadu no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa – soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā."

4. Izteikt 50.⁴ panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā 10 gadu no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā.”

50.⁵ pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos

Daļēji slēgtajā cietumā sodu izcieš:

1) ...2) ....3) ....4) .....5) .....6) .....7) ....8) ...... 9....10)....

Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.

Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa - soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu piektdaļu no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis divas piektdaļas no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot.

Sievietēm, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, soda izciešanas režīma vidējā pakāpē - ne mazāk kā astoņi gadi, bet pārējā soda daļa - soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) .....2) .....3) .....4) ......5) .....6) .....

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, ir tiesības:

1) .....2) .....3) .....4) ......

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) .....2) .....3) .....4) ......

Šajā pantā minētās tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.

5. Izteikt 50.⁵ panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"Sievietes, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņām šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātā pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietusi vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un notiesātajai nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā astoņi gadi no piespriestā soda viņai jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa – soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā."

5. Izteikt 50.⁵ panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Sievietes, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņām šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātā pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietusi vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un notiesātajai nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā astoņi gadi no piespriestā soda viņai jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā.”

50.⁶pants. Soda izpildes režīms atklātajos cietumos

Atklātajā cietumā sodu izcieš notiesātie:

1) .....2) .....3) .....4) ......

Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes.

Atklātajos cietumos notiesātie uzturas kopmītņu tipa telpās. Dzīvojamās un saimnieciskās telpas var norobežot ar žogu bez ārējās apsardzes, taču notiesātie tiek uzraudzīti. Ar cietuma priekšnieka atļauju viņi var dzīvot personiskās mājās vai privātos (īrētos) dzīvokļos kopā ar ģimeni pagasta teritorijā, kurā izvietota brīvības atņemšanas iestāde; viņi nedrīkst patvaļīgi, bez administrācijas atļaujas atstāt noteikto teritoriju un izvairīties no reģistrācijas cietuma dežūrdaļā. Citas prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos, ietvertas Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos.

Ja notiesātais nav disciplināri sodīts pēdējo 30 dienu laikā, ar cietuma priekšnieka atļauju reizi mēnesī viņš var izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku, kas nav ilgāks par divām diennaktīm, bet svētku dienās - līdz piecām diennaktīm.

Notiesātajiem atklātajos cietumos soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

Notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības:

1) .....2) .....3) .....4) ......

6 Aizstāt 50.⁶ panta trešajā daļā vārdu "pagasta" ar vārdiem "novada vai republikas pilsētas".

6. Aizstāt 50.⁶ panta trešajā daļā vārdu “pagasta” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas”.

70.pants. Sodi personām, kam atņemta brīvība

Par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu notiesātajiem var uzlikt šādus sodus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) izteikt rājienu;

3) aizliegt uz laiku līdz vienam mēnesim pirkt pārtikas produktus;

4) aizliegt kārtējo telefonsarunu;

5) aizliegt kārtējo satikšanos;

6) notiesātos, kas sodu izcieš cietumos, ievietot soda izolatorā līdz piecpadsmit diennaktīm;

7) notiesātos, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, ievietot disciplinārajā izolatorā līdz desmit diennaktīm.

...........

7. Papildināt 70.panta pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem "pārtikas produktus" ar vārdiem "un tabakas izstrādājumus brīvības atņemšanas ies tādes veikalā".

7. Papildināt 70.panta pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem “pārtikas produktus” ar vārdiem “un tabakas izstrādājumus brīvības atņemšanas iestādes veikalā”.

112.pants. Kārtība atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādēm

No brīvības atņemšanas iestādēm pēc tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas atbrīvo pēdējās soda termiņa dienas pirmajā pusē. Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas. Ja soda laiku aprēķina mēnešos, termiņš notek pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja šim mēnesim nav attiecīga datuma, tad šī mēneša pēdējā dienā.

Līdz darba dienas beigām saņemtos dokumentus par atbrīvošanu brīvības atņemšanas iestādes administrācija izpilda nekavējoties, bet pēc darba dienas beigām saņemtos - nākošās dienas rītā.

Par katru atbrīvošanu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo prokuroram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizstāj, izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas, kā arī informē to par Valsts probācijas dienesta attiecīgās struktūrvienības atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu lūgt palīdzību pagaidu mājvietas atrašanai un saņemt konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos sabiedrībā.

Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personiskajā kontā un atbrīvošanas fondā esošo naudu, viņam piederošās vērtslietas un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu.

No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja vecāki miruši, nav zināmi vai viņiem atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē Valsts probācijas dienestu un bāriņtiesu (pagasttiesu) pēc atbrīvojamā iepriekšējās dzīvesvietas.

8. Izteikt 112.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas vai brīvdienas."

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks:

Papildināt l12. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Par personām, kuras atbrīvojas no ieslodzījuma vietas un izcietušas sodu par Krimināllikuma 116., 117., 118., 119., 124., 125., 126., 130., 132., 136., 152., 153., 159., 160., 161., 162., vai 174. pantā paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, ieslodzījuma vietas administrācija informē personas dzīvesvietas bāriņtiesu.”

Neatbalstīts

8. Izteikt 112.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas vai brīvdienas.”

119.pants. No brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu iekārtošana darbā un nodrošināšana ar dzīvojamo platību

Personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā reģistrēties Nodarbinātības valsts dienestā bezdarbnieka statusa iegūšanai.

Ja nepieciešams, personas, kas atbrīvotas no soda izciešanas, pašvaldību domes (padomes) nodrošina ar dzīvojamo platību.

Invalīdus un pensijas vecuma personas pēc viņu lūguma ievieto sociālās aprūpes iestādēs.

Nepilngadīgajiem, kuru vecāki miruši vai nav zināmi vai kuru vecākiem atņemta vecāku vara, iepriekšējās dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) ieceļ aizbildni vai pieņem lēmumu par viņu ievietošanu bērnu bāreņu audzināšanas iestādē vai audžuģimenē.

9. Aizstāt 119.panta otrajā daļā vārdus "pašvaldību domes (padomes)" ar vārdiem "novada vai republikas pilsētas dome".

9. Aizstāt 119.panta otrajā daļā vārdus “pašvaldību domes (padomes)” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas dome”.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets nodrošina, lai:

1) līdz 2002.gada 1.aprīlim tiek izveidots un darbu uzsāk probācijas dienests Tieslietu ministrijas pārraudzībā, kas nodrošina palīdzības sniegšanu personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

2) līdz 2010.gada 1.martam tiek izveidoti un darbu uzsāk attiecīgi dienesti Valsts policijas iestādēs, kas nodrošina soda veida - aresta - izpildi.

2. Līdz 2010.gada 1.martam apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbu vai naudas sodu — aizstāj ar arestu, pielīdzina to notiesāto turēšanas apstākļiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē.

3. Līdz 2005.gada 31.decembrim Valsts probācijas dienesta funkcijas piespiedu darba izpildē veic pašvaldības, izņemot Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Rēzeknes, Saldus, Tukuma un Valmieras rajonu, kur piespiedu darba izpildes institūcija spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā no 2005.gada 1.janvāra, ir Valsts probācijas dienests.

4. Valsts budžeta līdzekļus piespiedu darba izpildei pašvaldībām 2005.gadā administrē Valsts probācijas dienests.

5. Ministru kabinets nodrošina šā likuma 50.9 panta trešajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.martam.

6. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 51.panta astotajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.jūlijam.

7. Tiesas nolēmumi par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas un nosacītu notiesāšanu, kas stājušies spēkā pirms 2007.gada 1.jūnija, izpildāmi pēc šā kodeksa 115.1 panta un 30.nodaļas nosacījumiem tiktāl, ciktāl šie nosacījumi nav pretrunā ar tiesas nolēmumā noteikto.

8. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 118.pantā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2008.gada 1.jūnijam.

Pārejas noteikums

Likuma 6. un 9.pants stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu.

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojektu ar 10. pantu šādā redakcijā:

“10. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 9. punktu šādā redakcijā:

„9. Grozījumi šā likuma 50.⁶ panta trešajā daļā, kas paredz aizstāt vārdu „pagasta” ar vārdiem „novada vai republikas pilsētas”, un 119. panta otrajā daļā, kas paredz aizstāt vārdus „pašvaldības dome (padome)” ar vārdiem „novada vai republikas pilsētas dome”, stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā.””

Atbalstīts

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Grozījumi šā likuma 50.⁶ panta trešajā daļā, kas paredz aizstāt vārdu “pagasta” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas”, un 119.panta otrajā daļā, kas paredz aizstāt vārdus “pašvaldības dome (padome)” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas dome”, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.”