Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

23.10.2008.                   Nr.90/TA-3085

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Zeile 67162604, Olga.Zeile@tm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 3 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 9 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 14.oktobra sēdes protokola Nr.74  22.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

 

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

 

1. Svītrot visā tekstā vārdu "(pagasttiesa)" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

2. Papildināt 48.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

"Notiesātā naudu brīvības atņemšanas iestāde uzglabā, pārsūta un izmaksā notiesātajam latos. Citā valūtā saņemtas naudas pārvešana latos notiek atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam kursam naudas saņemšanas dienā brīvības atņemšanas iestādē."

 

3. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

 

"50.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesniegumi

Notiesātajiem ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām.

Notiesātā iesniegumus par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem, Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesātā iesniegumus par brīvības atņemšanas iestādes administrācijas faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei. Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem.

Notiesātā sarakste ar valsts pārvaldes iestādēm tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, ja notiesātā personiskās naudas kartē nav līdzekļu un notiesātais apstrīd šo iestāžu izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību vai nosūta iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam.

Notiesātajiem ir tiesības griezties ar mutvārdu iesniegumu pie attiecīgām amatpersonām, kuras pieņem apmeklētājus brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais vēlas, pieņemšana notiek bez citu personu klātbūtnes."

 

4. Izteikt 50.4 panta piekto daļu šādā redakcijā:

 

"Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā 10 gadu no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa – soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā."

 

5. Izteikt 50.5 panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"Sievietes, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņām šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātā pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietusi vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un notiesātajai nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā astoņi gadi no piespriestā soda viņai jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa – soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā."

 

6. Aizstāt 50.6 panta trešajā daļā vārdu "pagasta" ar vārdiem "novada vai republikas pilsētas".

 

7. Papildināt 70.panta pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem "pārtikas produktus" ar vārdiem "un tabakas izstrādājumus brīvības atņemšanas iestādes veikalā".

 

8. Izteikt 112.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas vai brīvdienas."

 

9. Aizstāt 119.panta otrajā daļā vārdus "pašvaldību domes (padomes)" ar vārdiem "novada vai republikas pilsētas dome".

 

Pārejas noteikums

 

Likuma 6. un 9.pants stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”

anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

  Latvijas Republikas Satversmes tiesa, pasludinot spriedumu 2008.gada 9. maijā lietā Nr. 2007-24-01 „Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50. panta otrās daļas otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”, nolēma atzīt Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50. panta otrās daļas otro teikumu, ciktāl tas neparedz apmaksāt no valsts līdzekļiem iesniegumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu tiem notiesātajiem, kuriem nav līdzekļu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam un spēkā neesošu no 2008. gada 1. novembra.

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

       Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – LSIK) 50.pantā noteiktas notiesāto tiesības iesniegt iesniegumus – notiesātajiem ir tiesības rakstīt priekšlikumus, iesniegumus un sūdzības valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām. Notiesāto priekšlikumi, iesniegumi un sūdzības nosūtāmi pēc piederības un izlemjami likumā noteiktajā kārtībā. Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei. Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Valsts cilvēktiesību biroju, prokuratūru, tiesu, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem. Notiesātajiem ir tiesības griezties ar mutvārdu sūdzību vai priekšlikumu pie attiecīgām amatpersonām, kuras pieņem apmeklētājus brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais vēlas, pieņemšana notiek bez citu personu klātbūtnes.

Bez tam, pēc Tiesībsarga iniciatīvas veidotā darba grupā (piedalījās, Tiesībsarga biroja, Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvji) 2007.gada rudenī tika analizēta notiesāto iesniegumu izskatīšanas prakse un tika secināts, ka ir nepieciešams precizēt LSIK, papildinot to ar normām, kas precīzi noteiktu ieslodzīto iesniegumu izskatīšanas kārtību. Esošā LSIK redakcija nesniedz pietiekami precīzas norādes uz to, ka notiesātajam problēmas ieslodzījuma vietā jārisina, vispirms vēršoties pie tās priekšnieka. Arī prakse liecina, ka notiesātie iesniegumus par ieslodzījuma vietu amatpersonu rīcību nosūta dažādām institūcijām (t.sk. Valsts prezidentam, Ministru prezidentam u.tml.), kas savukārt prasa šo institūciju resursu patēriņu, lai tās atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, nodrošinātu iesnieguma pārsūtīšanu, jo to kompetencē neietilpst šo iesniegumu izskatīšana. Tāpēc LSIK nepieciešams precizēt, lai precīzi noteiktu, ka notiesāto  problēmas sākotnēji jārisina, izmantojot iekšējo sūdzību izskatīšanas mehānismu ieslodzījuma vietā (un Ieslodzījuma vietu pārvaldē). Bez tam, LSIK normas jāprecizē atbilstoši Iesniegumu likumā lietotajiem jēdzieniem.

Tiesībsarga birojs Tieslietu ministrijai ir vairākkārt norādījis uz diskriminējošu attieksmi pret personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz mūžu un personām, kam nāves sods aizstāts ar mūža ieslodzījumu, jo spēkā esošā LSIK norma ir dažādi interpretējama attiecībā uz to, ka apcietinājumā pavadītais laiks tiek ieskaitīts soda termiņā. Soda ieskaitīšanas nepieciešamību nosaka Krimināllikums, kur nav paredzēts, ka šis princips neattiektos uz minēto notiesāto kategoriju, tāpēc nepieciešams precizēt LSIK normas.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

  Likumprojektā ietvertas normas, kas nepieciešamas, lai novērstu Satversmes tiesas spriedumā norādīto neatbilstību LR Satversmei, kā arī ietverti citi grozījumi, kas nepieciešami steidzamai problēmas risināšanai.

1.     Likumprojektā paredzēts svītrot visā LSIK tekstā vārdu „(pagasttiesa)”, lai to precizētu atbilstoši spēkā esošajos normatīvajos aktos lietotajiem terminiem.

2.    Likumprojektā ietverts grozījums LSIK 48.pantā, papildinot to ar jaunu otro daļu, kurā  noteikts, ka notiesātā naudu brīvības atņemšanas iestāde uzglabā, pārsūta un izmaksā notiesātajam latos un citā valūtā saņemtas naudas konvertēšana latos notiek atbilstoši Latvijas bankas noteiktajam kursam naudas saņemšanas dienā brīvības atņemšanas iestādē. Minētais grozījums nepieciešams, jo notiesātie var saņemt naudas pārvedumus arī citu valstu valūtās, tāpēc nepieciešams noteikt brīvības atņemšanas iestādes konkrētu rīcību ar šādu valūtu. 

3.    LSIK 50.pants tiek izteikts jaunā redakcijā, kurā, salīdzinot ar spēkā esošo redakciju, paredzēts:

3.1.    veikt redakcionālus precizējumus, lai nodrošinātu LSIK atbilstību Iesniegumu likumā lietotajiem jēdzieniem, kā arī precizētu Tiesībsarga biroja nosaukumu;

3.2.    papildināt ar jaunu regulējumu, kurā noteikta notiesātā iesniegumu par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem, izskatīšanas kārtība un amatpersona, kurai šāds iesniegums iesniedzams. Papildus paredzēts noteikt, ka notiesātā iesniegumu par brīvības atņemšanas iestādes administrācijas faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks;

3.3.   papildināt ar jaunu regulējumu, kas izstrādāts, lai novērstu Satversmes tiesas norādīto neatbilstību Satversmei, nosakot, ka notiesātā sarakste ar citām valsts un pašvaldību iestādēm tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem gadījumā, ja notiesātā personiskās naudas kartē nav līdzekļu un notiesātais apstrīd šo iestāžu izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību, vai nosūta iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam. Tādējādi notiesātajiem, kam nav līdzekļu vēstules nosūtīšanai, tiks radīta iespēja izmantot likumā noteiktās iespējas apstrīdēt institūcijas lēmumu vai faktisko rīcību, vai pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

4.   Likumprojektā ietverts grozījums LSIK 50.4panta piektajā daļā, izsakot to jaunā redakcijā. Precizējums tiek veikts, lai nodrošinātu Krimināllikuma (turpmāk – KL) 52. panta ceturtajā un piektajā daļā minēto normu, ka apcietinājums tiek ieskaitīts soda termiņā, piemērošanu attiecībā uz mūžu notiesātajiem. Tā kā  KL nemin atsevišķus nosacījumus, ka minētais princips netiek attiecināts uz mūžu notiesātajiem, tad nepieciešams precizēt LSIK normas, lai nebūtu iespējama to neprecīza interpretācija. Līdzīgs grozījums paredzēts arī LSIK 50.5panta ceturtajā daļā, lai nodrošinātu apcietinājuma ieskaitīšanu soda termiņā arī uz mūžu notiesātajām sievietēm. Tādējādi tiks nodrošināta vienāda attieksme pret visiem notiesātajiem.

5.      Likumprojektā ietverts grozījums, ar kuru LSIK 70.panta pirmās daļas 3.punkts aiz esošā teksta tiek papildināts ar vārdiem „un tabakas izstrādājumus brīvības atņemšanas iestādes veikalā”. Tādējādi, tiks novērsta līdz šim pastāvošā situācija, ka apcietinātajiem noteiktais disciplinārsods  (aizliegums cietuma veikalā pirkt pārtikas preces un tabakas izstrādājumus) ir plašāks nekā notiesātajiem (aizliegums pirkt pārtikas preces). Bez tam, aizlieguma paplašināšana papildus motivēs notiesātos neizdarīt pārkāpumus. 

6.      Likumprojektā ietverts grozījums, ar kuru LSIK 112.panta pirmās daļas otrais teikums tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka, ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas vai brīvdienas. Minētais precizējums nepieciešams, lai normu izteiktu atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1.panta trešajā daļā noteiktajam.

7.      Likumprojektā ietverti grozījumi, lai nodrošinātu LSIK lietoto terminu atbilstību Administratīvi teritoriālās reformas likumā lietotajiem terminiem.

Minēto likumprojektu nepieciešams virzīt steidzamības kārtā ņemot vērā Satversmes tiesas 2008.gada 9. maija spriedumā lietā Nr. 2007-24-01 noteikto termiņu – 2008.gada 1.novembris.

 4. Cita informācija

 

 

Likumprojekts tika izskatīts TM izveidotajā darba grupā LSIK pilnveidošanai, kurā tas tika atbalstīts. Darba grupā piedalās pārstāvji no iesaistītājām institūcijām – Tieslietu ministrijas, Valsts probācijas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Ģenerālprokuratūras, tiesu sektora, sabiedriskās politikas centra „Providus”, Latvijas Policijas akadēmijas, Tiesībsarga biroja, Valsts prezidenta apžēlošanas dienesta, Iekšlietu ministrijas.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes publiskajā pārskatā par 2006.gadu minēts, ka centrālais aparāts saņēma un izskatīja 5912 sūdzības un iesniegumus, kuri ietver sevī jautājumus:

· par vardarbīgu izturēšanos pret ieslodzīto – 193;

· par neapmierinošiem turēšanas apstākļiem un režīma nosacījumu izpildi – 2172;

· ar lūgumu ieslodzītos pārcelt no viena cietuma uz citu – 1239;

· par ieslodzīto veselības aprūpi – 717;

· par personāla darba apstākļiem un sociālo garantiju nodrošināšanu - 47;

· citi jautājumi –1544.

423 iesniegumi bija pārsūtīti no Tieslietu ministrijas, bet 831 iesniegums – no Specializētās vairāku nozaru prokuratūras.

IeVP publiskajā pārskatā par 2007.gadu norādīts, ka centrālais aparāts saņēma un izskatīja 5882 sūdzības un iesniegumus par šādiem jautājumiem:

·     ar lūgumu ieslodzītos pārcelt no viena cietuma uz citu – 1969;

·     par neapmierinošiem turēšanas apstākļiem un režīma nosacījumu izpildi – 1717;

·     par disciplinārsodu piemērošanu – 565;

·     par ieslodzīto veselības aprūpi – 366;

·     par vardarbīgu izturēšanos pret ieslodzīto – 51;

·     par personāla darba apstākļiem un sociālo garantiju nodrošināšanu – 35;

·     par nodarbinātības problēmām – 2;

·     citi jautājumi – 1177.

 

Tieslietu ministrijas lietvedības sistēmā atrodama informācija, ka 2006.gadā tika saņemti 920 ieslodzīto iesniegumi un 2007.gadā – 676 iesniegumi.

 

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

  Nav attiecināms  

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

  Nav attiecināms  

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

  Nav attiecināms  

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

  Nav attiecināms  

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

  Nav attiecināms  

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

   Nav attiecināms  

 7. Cita ietekme

  Nav attiecināms  

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

    2008

Turpmākie trīs gadi

 

2009

    2010

2011

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

0

 

 0

0

0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

0

 

 

0

 

 

0

 

56,3

 

 

56,3

 

56,3

 

 

56,3

 

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

-56,3

 

 

-56,3

 

-56,3

 

 

-56,3

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins

 

Latvijas Republikas Satversmes tiesa, pasludinot spriedumu lietā 2008.gada 9. maijā lietā Nr. 2007-24-01 „Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50. panta otrās daļas otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam” nolēma atzīt Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50. panta otrās daļas otro teikumu, ciktāl tas neparedz apmaksāt no valsts līdzekļiem iesniegumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu tiem notiesātajiem, kuriem nav līdzekļu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam un spēkā neesošu no 2008. gada 1. novembra.

Lai novērstu Satversmes tiesas spriedumā norādīto neatbilstību un īstenotu likumprojektā ietverto grozījumu par notiesāto sarakstes apmaksāšanu atsevišķos gadījumos, nepieciešami papildu līdzekļi. 

5.1.Papildus nepieciešamais finansējums,

lai apmaksātu notiesāto sarakstu ar citām valsts

un pašvaldību iestādēm.

Nav attiecināms

0

 

 

 

56,3

 

 

56,3

Aprēķins:

2010.gadā un turpmāk ik gadus:

5 214 x Ls 0,30 x 12 mēn. x 3 vēstules = Ls 56 311,

kur: 5 214 – plānotais notiesāto skaits 2010.gadā;

        Ls 0,30 – vidējā cena par aploksni ar pastmarku (Ls 0,25 – vidējie izdevumi vienas pastmarkas iegādei, Ls 0,05 – vidējā aploksnes cena);

        12 – mēnešu skaits gadā;

         3 – vidējais vēstuļu skaits mēnesī vienam notiesātajam.

Notiesāto skaits plānots pamatojoties uz datiem aprēķina sagatavošanas brīdī.

6. Cita informācija 

 

Likumprojekta īstenošanu 2009.gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2010. gadā un turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

  Likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”.

 2. Cita informācija

  Nav attiecināms

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Nav attiecināms  

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 Eiropas Padome un tās institūcijas, t.sk. arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācija un tās komitejas.

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Izstrādātais likumprojekts tieši skar Latvijas Republikas saistības attiecībā pret Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un ANO 1966.gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.

 

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

  Nav attiecināms  

  

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

 Nav attiecināms  

  Nav attiecināms    

   Nav attiecināms   

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  

 6. Cita informācija

   Nav attiecināms  

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

  Konsultācijas nav notikušas, jo plānotās izmaiņas neietekmē  to darbību.

Likumprojekts tika izskatīts Tieslietu ministrijas darba grupā, kas tika izveidota Latvijas Sodu izpildes kodeksa pilnveidošanai, kur tas tika atbalstīts. Minētajā darba grupā  piedalās sabiedriskās politikas centra „Providus” pārstāve, kā arī Tiesībsarga biroja pārstāvji.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

  Atsevišķas konsultācijas nav notikušas.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 2007.gada rudenī pēc Tiesībsarga iniciatīvas tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Tiesībsarga biroja, Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvji. Grupas dalībnieki  analizēja notiesāto iesniegumu izskatīšanas praksi un secināja, ka ir nepieciešams precizēt Latvijas Sodu izpildes kodeksa normas. Darba grupas izstrādātos priekšlikumus atbalstīja Tiesībsargs, ģenerālprokurors, tieslietu ministrs un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks tiekoties un diskutējot par nepieciešamajiem uzlabojumiem 2007.gada 29.novembrī. Daļa no šajā grupā izstrādātajiem priekšlikumiem iekļauti likumprojektā.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

  Atsevišķas konsultācijas nav notikušas, attiecīgās jomas eksperti ir ietverti darba grupā Latvijas Sodu izpildes kodeksa pilnveidošanai.

 5. Cita informācija

  Nav attiecināms

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

  Jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.

Likumprojekta izpilde būs iespējama uzreiz pēc tā spēkā stāšanās,

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

   Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS”, kā arī normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

  Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

 4. Cita informācija

  Nav attiecināms

 

Tieslietu ministrs                                                                         G.Bērziņš

 

Tieslietu ministrs

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

G.Bērziņš

J.Bērziņš

I.Bergmane

L.Popova

O.Zeile

 

 

14.10.2008. 14:00

2369

K.Ķipēna

67162616, Kristine.Kipena@tm.gov.lv

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.74

2008.gada 14.oktobrī

 

 

22.§

 

(atbalstīts MKK) Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā"

     TA-3085

___________________________________________________________

(G.Bērziņš, L.Medina, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Tieslietu ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju steidzami sagatavot saskaņotu priekšlikumu par finanšu avotu likumprojektā ietverto normu īstenošanai, Tieslietu ministrijai attiecīgi precizēt anotāciju un iesniegt Valsts kancelejā.

     3. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     4. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2008-MK-PROT-74-1410-#22.doc

1