Rīgā
|
09.10.2008. |
Nr.90/ |
TA-2633, TA-2157, TA-2695, TA-2675, TA-2761, TA-2762, TA-2763, TA-2764, TA-2765, TA-2766, TA-2767, TA-2777, TA-212, TA-2851, TA-2554, TA-2890, TA-2829, TA-2915, TA-2916, TA-2917, TA-2918, TA-2919, TA-2920, TA-2927, TA-2856, TA-2913, TA-2921, TA-2914, TA-2968, TA-2969, TA-2999, TA-2955, TA-2911 |
Saeimas Prezidijam
Nosūtām izskatīšanai Ministru
kabineta š.g. 2.septembra, 16.septembra, 23.septembra, 30.septembra un
7.oktobra sēdē atbalstīto likumprojektu paketi
likumprojektu "Par valsts budžetu
2009.gadam", tā paskaidrojumus un vidēja termiņa makroekonomiskās
attīstības un fiskālās politikas ietvaru
2009.2011.gadam;
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"";
likumprojektu "Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā";
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"";
likumprojektu "Grozījumi Valsts civildienesta likumā";
likumprojektu
"Grozījumi likumā "Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības
likums"";
likumprojektu "Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā";
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"";
likumprojektu "Grozījumi Publisko aģentūru likumā";
likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā";
likumprojektu "Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā";
likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā";
likumprojektu "Grozījums Meža likumā";
likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"";
likumprojektu "Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums";
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"";
likumprojektu "Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā";
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"";
likumprojektu "Grozījums likumā "Par mērījumu vienotību"";
likumprojektu "Grozījums likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"";
likumprojektu "Grozījums Vides aizsardzības likumā";
likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā";
likumprojektu "Grozījums likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu"";
likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību";
likumprojektu "Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā";
likumprojektu "Grozījumi Reklāmas likumā";
likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā";
likumprojektu "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā";
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"";
likumprojektu "Grozījumi
likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"";
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"";
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"",
kā arī Ministru kabineta
un Latvijas Pašvaldību savienības 2009.gada domstarpību un vienošanās protokolu
un Vienošanos
starp Ministru kabinetu, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo
arodbiedrību savienību par 2009.gada valsts budžeta izstrādes principiem.
|
Pielikumā: |
1. Likumprojekts "Par valsts budžetu 2009.gadam" (elektroniskajā datu nesējā) uz 353 lp. |
|
|
2. Likumprojekta "Par valsts budžetu 2009.gadam" anotācija (elektroniskajā datu nesējā) uz 11 lp. |
|
|
3. Likumprojekta "Par valsts budžetu 2009.gadam" paskaidrojumi (elektroniskajā datu nesējā) uz 708 lp. |
|
|
4 Vidēja termiņa makroekonomiskās attīst ības un fiskālās politikas ietvars 2009.2011.gadam (elektroniskajā datu nesējā) uz 65 lp. |
|
|
5. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" uz 1 lp. |
|
|
6. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" anotācija uz 9 lp. |
|
|
7. Likumprojekts "Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā" uz 1 lp. |
|
|
8. Likumprojekta "Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā" anotācija uz 6 lp. |
|
|
9. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"" uz 2 lp. |
|
|
10. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"" anotācija uz 9 lp. |
|
|
11. Likumprojekts
"Grozījumi Valsts
civildienesta likumā" uz 3 lp. |
|
|
12. Likumprojekta "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" anotācija uz 11 lp. |
|
|
13. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums"" uz 2 lp. |
|
|
14. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums"" anotācija uz 9 lp. |
|
|
15. Likumprojekts "Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā" uz 1 lp. |
|
|
16. Likumprojekta "Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā" anotācija uz 6 lp. |
|
|
17. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" uz 1 lp. |
|
18. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" anotācija uz 6 lp. |
|
|
|
19. Likumprojekts "Grozījumi Publisko aģentūru likumā" uz 1 lp. |
|
|
20. Likumprojekta "Grozījumi Publisko aģentūru likumā" anotācija uz 6 lp. |
|
|
21. Likumprojekts "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" uz 1 lp. |
|
|
22. Likumprojekta "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" anotācija uz 6 lp. |
|
|
23. Likumprojekts "Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā" uz 1 lp. |
|
|
24. Likumprojekta "Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā" anotācija uz 6 lp. |
|
|
25. Likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" uz 7 lp. |
|
|
26. Likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" anotācija uz 17 lp. |
|
|
27. Likumprojekts "Grozījums Meža likumā" uz 1 lp. |
|
|
28. Likumprojekta "Grozījums Meža likumā" anotācija uz 6 lp. |
|
|
29. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"" uz 1 lp. |
|
|
30. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"" anotācija uz 8 lp. |
|
|
31. Likumprojekts "Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums" uz 5 lp. |
|
|
32. Likumprojekta "Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums" anotācija uz 5 lp. |
|
|
33. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" uz 5 lp. |
|
|
34. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" anotācija uz 13 lp. |
|
|
35. Likumprojekts "Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā" uz 1 lp. |
|
|
36. Likumprojekta "Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā" anotācija uz 13 lp. |
|
|
37. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" uz 1 lp. |
|
|
38. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" anotācija uz 5 lp. |
|
|
39. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par mērījumu vienotību"" uz 1 lp. |
|
|
40. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par mērījumu vienotību"" anotācija uz 4 lp. |
|
|
41. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"" uz 1 lp. |
|
|
42. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"" anotācija uz 4 lp. |
|
|
43. Likumprojekts "Grozījums Vides aizsardzības likumā" uz 1 lp. |
|
|
44. Likumprojekta "Grozījums Vides aizsardzības likumā" anotācija uz 4 lp. |
|
|
45. Likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" uz 1 lp. |
|
|
46. Likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" anotācija uz 5 lp. |
|
|
47. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu"" uz 1 lp. |
|
|
48. Likumprojekta "Grozījums likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu"" anotācija uz 5 lp. |
|
|
49. Likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" uz 10 lp. |
|
|
50. Likumprojekta "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" anotācija uz 8 lp. |
|
|
51. Likumprojekts "Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā" uz 1 lp. |
|
|
52. Likumprojekta "Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā" anotācija uz 5 lp. |
|
|
53. Likumprojekts "Grozījumi Reklāmas likumā" uz 1 lp. |
|
|
54. Likumprojekta "Grozījumi Reklāmas likumā" anotācija uz 11 lp. |
|
|
55. Likumprojekts "Grozījumi Konkurences likumā" uz 1 lp. |
|
|
56. Likumprojekta "Grozījumi Konkurences likumā" anotācija uz 11 lp. |
|
|
57. Likumprojekts "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" uz 1 lp. |
|
|
58. Likumprojekta "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" anotācija uz 10 lp. |
|
|
59. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" uz 5 lp. |
|
|
60. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" anotācija uz 10 lp. |
|
|
61. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" uz 4 lp. |
|
|
62. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" anotācija uz 14 lp. |
|
|
63. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli"" uz 5 lp. |
|
|
64. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" anotācija uz 13 lp. |
|
|
65. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" uz 2 lp. |
|
|
66. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" anotācija uz 24 lp. |
|
|
67. Ministru
kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2009.gada domstarpību un
vienošanās protokols uz 13 lp. |
|
|
68. Vienošanās starp
Ministru kabinetu, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo
arodbiedrību savienību par 2009.gada valsts budžeta izstrādes principiem uz 1
lp. |
|
|
69. Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra sēdes protokola Nr.61 1.§ izraksts uz 1 lp. |
|
|
70. Ministru kabineta 2008.gada 16.septembra sēdes protokola Nr.66 11.§, 12.§, 13.§, 14.§, 15.§, 16.§, 17.§, 18.§ un 19.§ izraksts uz 9 lp. |
|
|
71. Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra sēdes protokola Nr.68 1.§, 2.§, 3.§, 4.§, 5.§, 6.§, 7.§, 14.§, 15.§ un 17.§ izraksts uz 10 lp. |
|
|
72. Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra sēdes protokola Nr.70 9.§, 10.§, 11.§, 12.§, 13.§, 14.§, 15.§, 16.§, 17.§, 21.§ un 45.§ izraksts uz 11 lp. |
|
|
73. Ministru kabineta 2008.gada 7.oktobra sēdes protokola Nr.72 1.§, 2.§, 3.§, 4.§, 5.§, 6.§, 12.§ un 13.§
izraksts uz |
Ministru prezidents I.Godmanis
Stafecka 67082931
Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 2., 24.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.) šādus grozījumus:
1.
Aizstāt 1.panta
astotajā daļā vārdus kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru
patentu, firmas zīmi ar vārdiem filmas, fonogrammas, patentus, preču zīmes.
2. 3.pantā:
aizstāt panta ceturtās daļas 4.punkta a
apakšpunktā vārdus kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus ar vārdiem
filmas un fonogrammas;
papildināt pantu ar 4.6daļu šādā redakcijā:
(46)
Šā panta ceturtās daļas 4.punkta b apakšpunktu un 5.punktu nepiemēro
maksājumiem par starptautiskajā satiksmē izmantoto gaisa kuģu nomu. .
papildināt
pantu ar vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:
(11) Šā
panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa ieturēšanas ir
piemērojams, ja dividenžu izmaksātāja rīcībā ir sabiedrības dividenžu
saņēmējas rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegta izziņa, kas
apstiprina, ka sabiedrība atbilst šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas 2. un
3.punktā noteiktajām prasībām. Minētā izziņa ir derīga piecus gadus no tās
izsniegšanas brīža, ja šajā periodā sabiedrība atbilst šā likuma 1.panta
deviņpadsmitās daļas 2. un 3.punktā noteiktajām prasībām.
(12) Šā
panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā un šā likuma pārejas noteikumu 46. un
47.punktā minētie nosacījumi nodokļa ieturēšanai no procentu maksājuma vai
samaksas par intelektuālo īpašumu ir
piemērojami, ja atlīdzības izmaksātāja rīcībā ir atlīdzības saņēmēja rezidences
valsts nodokļu administrācijas izsniegta izziņa, kas apstiprina, ka saņēmējs
atbilst šā likuma 1.panta 19.1 daļā
noteiktajām prasībām. Minētā izziņa ir derīga piecus gadus no tās
izsniegšanas brīža, ja šajā periodā ienākuma saņēmējs atbilst šā likuma 1.panta
19.1 daļā noteiktajām
prasībām.
3.
Papildināt
5.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
4. 6.pantā:
papildināt ceturto daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:
12) par taksācijas periodā veiktajām izmaksām,
lai nodrošinātu specializētu jaunu darba vietu darbiniekam ar fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu
(ar invaliditātes grupu), ja jauno darba vietu darbiniekam
ar fizisko vai
psihisko spēju ierobežojumu saglabā vismaz divus gadus.;
papildināt pantu ar septiņpadsmito daļu šādā
redakcijā:
(17) Nosakot apliekamo ienākumu,
nodokļa maksātājs peļņu samazina par Latvijas Bankas pirmstaksācijas periodam
noteikto iekšzemes uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmes un
pirmstaksācijas periodu, kas sākās pēc 2008.gada 31.decembra, nesadalītās
peļņas reizinājumu..
5. Papildināt likumu ar 10. 1pantu šādā
redakcijā:
10. 1pants.
Pamatlīdzekļu nomaiņas gadījumā gūtais ienākums
(1) Apliekamo ienākumu var samazināt par ienākumu
no pamatlīdzekļa atsavināšanas, ja 12 mēnešu laikā pirms vai pēc atsavināšanas
dienas tiek iegādāts funkcionāli līdzīgi izmantojams pamatlīdzeklis.
(2)
Šā panta izpratnē funkcionāli līdzīgi izmantojami pamatlīdzekļi ir vienas
kategorijas pamatlīdzekļi, kuri nodrošina līdzīga veida lietderību. Ja iegādātā
pamatlīdzekļa lietderība ir līdzīga veida, bet tā nodrošina kvalitatīvi labāku rezultātu nekā nomainītais
pamatlīdzeklis, pamatlīdzekļus šā panta izpratnē uzskata par funkcionāli
līdzīgi izmantojamiem.
(3) Ja izpilda šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu, jauniegādātā pamatlīdzekļa iegādes vērtību nodokļa aprēķināšanai nosaka, no jauniegādātā pamatlīdzekļa iegādes vērtības atņemot gūto ienākumu no aizstātā pamatlīdzekļa atsavināšanas.
(4)
Šā panta pirmo daļu nepiemēro:
1) mākslas darbiem, antīkiem priekšmetiem, juvelierizstrādājumiem;
2) ieguldījuma īpašumiem, pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem;
3) motocikliem, jūras un upes transporta līdzekļiem un gaisa transporta līdzekļiem un automobiļiem.
6.
13.pantā:
aizstāt 1.2daļas
4.punktā skaitli 1,2 ar skaitli 1,5;
aizstāt 1.2daļas
5.punktā skaitli 1,1 ar skaitli 1,5;
papildināt 1.2daļu
ar 6., 7. un 8. punktu šādā redakcijā:
6)
pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas
2011.gadā, 1,5;
7) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai
izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2012.gadā, 1,5;
8) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai
izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2013.gadā, 1,5.;
papildināt
pantu ar 1.5daļu šādā redakcijā:
(15) Ja nodokļa maksātājs
pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas gadījumā var piemērot gan šā panta
pirmās daļas 9.punktā noteikto pamatlīdzekļu vērtību palielinošo koeficientu,
gan šā panta 1.2daļā noteikto koeficientu, tad nodokļa maksātājam ir
tiesības izvēlēties, kuru no normām piemērot. Nodokļu maksātājam nav atļauts
vienlaikus vienam pamatlīdzeklim piemērot šā panta pirmās daļas 9.punktā
noteikto pamatlīdzekļu vērtību palielinošo koeficientu un šā panta 1.2 daļā
noteikto koeficientu.;
papildināt pantu
ar 4. 1 daļu šādā redakcijā:
(4 1) Pirms nemateriālo aktīvu (ieguldījumu) izveidošanas vai
iegādes izmaksu norakstīšanas,
kuru rezultātā pēc 2009.gada 1.janvāra reģistrēta preču zīme vai patents, to izveidošanas vai iegādes vērtību palielina, reizinot ar koeficientu 1,5. Ja iegādāta preču
zīme vai patents ir ticis izmantots komercdarbībā un tā vērtības norakstīšanai piemērots
palielinošais koeficients, tad attiecībā uz šo patentu vai precu zīmi atkārtoti
iegādes vērtību palielinošo koeficientu nepiemēro.
7.
Aizstāt 14.pantā
pirmajā, 1.2 , 1.3 , astotajā un 8.1 daļā
vārdu pieci (attiecīgā locījumā) ar vārdu astoņi (attiecīgā locījumā).
8. Papildināt pārejas noteikumus ar 78. un 79.punktu
šādā redakcijā:
78. Šā likuma 3.panta 4.6 daļu, 6.panta ceturtās daļas 12.punktu un septiņpadsmito daļu, 10.1 pantu un 13.panta 4.1 daļu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2009.gadā.
79. Grozījumus šā likuma 14.pantā pirmajā, 1.2 , 1.3 , astotajā un 8.1 daļā piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2010.gadā. Taksācijas periodā, kas sākas 2008.gadā, nodokļu maksātājs var segt iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, kurus nodokļa maksātājs bija tiesīgs segt taksācijas periodā, kas sākās 2007.gadā, bet tos nevarēja segt taksācijas perioda apliekamā ienākuma apmēra dēļ. Taksācijas periodā, kas sākas 2009.gadā, nodokļu maksātājs var segt iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, kurus nodokļa maksātājs bija tiesīgs segt taksācijas periodā, kas sākās 2007.gadā vai 2008.gadā , bet tos nevarēja segt taksācijas perioda apliekamā ienākuma apmēra dēļ.
|
Finanšu ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā dienesta vadītāja |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
A.Slakteris |
M.Bičevskis |
E.Strazdiņa |
M.Radeiko |
A.Kaļāne
|
2008.09.25. 10:33
924
A.Kaļāne, 67095491
Likumprojekta
Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākumu nodokli
anotācija
|
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
||
|
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību,
politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums
izstrādāt normatīvā akta projektu |
Likumprojekts
Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli ir izstrādāts, izpildot: - Deklarācijas par Ivara
Godmaņa vadītā Ministru kabineta
iecerēto
darbību 5.72.apakšpunktu: 5.72.
Atsevišķās tautsaimniecības nozarēs izstrādāsim uzņēmumu ienākuma nodokļa
atvieglojumus komercsabiedrībām, kuras reinvestē peļņu uzņēmumu attīstībā. - Valdības rīcības
plāna Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerētās
darbības īstenošanai 5.72.1. un 5.72.2.apakšpunktā doto uzdevumu; 5.72.1.
Izstrādāt grozījumu projektu likumā "Par uzņēmumu
ienākuma nodokli" un sagatavoto projektu iesniegt valsts atbalsta
pasākuma pieteikšanai Eiropas Komisijā, lai saņemtu lēmumu par plānoto
atlaižu atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87.pantam; 5.72.2. Izstrādāt
grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", lai ieviestu
reinvestīciju stimulu. - ar Ministru
kabineta 2008.gada 19.maija rīkojumu Nr.263 Par uzņēmējdarbības vides
uzlabošanas pasākumu plānu 2008.gadam apstiprinātā Uzņēmējdarbības vides
uzlabošanas pasākumu plāna 2008.gadam veicamo 1., 2., 5. un 11.pasākumu. 1.pasākums: sagatavot
informatīvo ziņojumu par iespējām pārskatīt ar UIN apliekamo bāzi, paredzot,
ka ienākumi no reinvestētās peļņas, t.sk. no pamatlīdzekļa
atsavināšanas, netiek aplikti ar UIN. 1) EM izveidot
darba grupu ar FM un sociālajiem partneriem, lai sagatavotu priekšlikumus par
reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN un iesniegt informatīvo ziņojumu par
izvērtējuma rezultātiem FM un MK; 2) izstrādāt un
iesniegt MK grozījumu projektu likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli. 2.pasākums: 1.
noteikt UIN
atlaidi ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. 2.
1) EM izveidot
darba grupu ar FM un sociālajiem partneriem, lai sagatavotu priekšlikumus par
investīciju inovācijās, pētniecībā un attīstībā veicināšanu, piemērojot UIN
atlaides un iesniegt tos FM un MK; 2) FM izstrādāt grozījumu projektu likumā Par uzņēmumu ienākuma
nodokli un nepieciešamības gadījumā iesniegt plānoto pasākumu kopuma
aprakstu Eiropas Komisijai. 5.pasākums: nodrošināt, ka
papildus izdevumi komersantiem (transporta izdevumi, kas nav
personificējami), kas saistīti ar darbaspēka piesaistīšanu, tiek pielīdzināti
ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem un netiek aplikti ar
iedzīvotāju ienākuma nodokli. Sagatavot un
iesniegt MK attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, paredzot IIN
neattiecināšanu uz komersanta izdevumiem, kas saistīti ar darbaspēka
piesaistīšanu. 11.pasākums: 1) noteikt nodokļu
atvieglojumus un citus stimulus uzņēmumiem, kas nodarbina personas ar
funkcionālajiem traucējumiem, pensionārus,
pirmspensijas vecuma personas, personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma; 2) paredzēt
atbalsta sniegšanu darba devējiem saprātīgu pielāgojumu veikšanai darba
vietās, nodarbinot personas ar funkcionālajiem traucējumiem. Izstrādāt un
iesniegt MK attiecīgus grozījumus likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli un
citos normatīvajos aktos, paredzot nodokļu atvieglojumus komersantiem, kas
nodarbina personas ar funkcionālajiem traucējumiem, pensionārus, pirmspensijas vecuma personas, personas pēc bērna
kopšanas atvaļinājuma. |
|
|
2. Pašreizējās
situācijas raksturojums |
Grozījumu nepieciešamības sākotnējais pamatojums ir
Ministru kabinetā š.g. 29.jūlijā (prot.Nr.54 13.§)
izskatītais Ekonomikas ministrijas sagatavotais
informatīvais ziņojums Par nozaru attīstības perspektīvām un nodokļu
sistēmas izmaiņām (TA-2277). Informatīvais ziņojums sagatavots atbilstoši
valdības rīcības plāna Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru
kabineta iecerētās darbības īstenošanai uzdevumam 1.1. Uz Tautsaimniecības
padomes bāzes (ieskaitot LDDK, LRTK) izveidotas komisijas ietvaros izvērtēt
nozaru attīstības perspektīvas un nodokļu sistēmas izmaiņas un iesniegt MK
informatīvo ziņojumu un, izpildot Ministru prezidenta 2008.gada 4.jūlija rezolūciju
Nr.90/SAN-2358. 2008.gada 7.aprīlī starp Latvijas Darba devēju
konfederāciju (turpmāk LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru
(turpmāk LTRK) un Ekonomikas ministriju (turpmāk EM) tika noslēgts
sadarbības memorands, kura mērķis ir sadarbība ekonomisko attīstību veicinošu
priekšlikumu uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk UIN) un nekustamā īpašuma
nodokļa (turpmāk NĪN) pilnveidošanai izstrāde, lai sekmētu komersantu
konkurētspēju, vienlaikus veicinot efektīva sadarbības dialoga veidošanu
starp valsts institūcijām un komersantiem. Lai īstenotu memorandā izvirzīto
mērķu sasniegšanu, EM izveidoja darba grupu (turpmāk darba grupa), kuras
sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Finanšu ministrijas, EM, LDDK, LTRK un
Tautsaimniecības padomes, kuras uzdevums bija, balstoties uz veiktajiem
aprēķiniem par UIN un NĪN uz reālu komersantu bāzes, kā arī, ņemot vērā citu
valstu pieredzi, līdz 2008. gada 30.jūnijam izstrādāt priekšlikumus izmaiņām
UIN un NĪN likumos. Ziņojums sastāv no trim daļām. Pirmajā daļā ir
raksturota esošā situācija, otrajā aprakstīti priekšlikumi nepieciešamajiem
nodokļu stimuliem, trešajā secinājumi un priekšlikumi. Ziņojuma pielikumos
pievienota informācija par citu valstu pieredzi UIN piemērošanā, citu valstu
nodokļu stimuliem pētniecībai un attīstībai un informācija par citu valstu
nekustamā īpašuma nodokļu režīmu. Ņemot vērā š.g.26.jūnijā darba grupas un LDDK, LTRK
sēdē un 27.jūnija Tautsaimniecības padomes sēdē nolemto, kā arī atbilstoši
2008.gada 7.aprīļa LDDK, LTRK un EM sadarbības memorandam, EM iesniedz šādus
priekšlikumus UIN pilnveidošanai: 1) apliekamā ienākuma samazināšana par visu
investīciju lielumu tehnoloģiskajās iekārtās, kas komersanta rīcībā
esošos līdzekļus palielina par 3,8% pirmajā gadā, dodot apstrādes
rūpniecības izlaides un eksporta apjomu pieaugumu par aptuveni 4-6% gadā vai 2) jauno tehnoloģisko iekārtu norakstīšanas
kārtība, piemērojot amortizācijas koeficientu 1,5, kas komersanta rīcībā
esošos līdzekļus palielina par 1,3% pirmajā gadā, dodot apstrādes rūpniecības
izlaides un eksporta apjomu pieaugumu par aptuveni 2-3% gadā. Ja 1.gadījumā, samazinot apliekamo ienākumu par visu
investīciju lielumu jaunās tehnoloģiskās iekārtās, vidēji 5 gadu laikā
samazinās apstrādes rūpniecības komersantu UIN maksājumi par 40,9% jeb 11,4
milj.Ls gadā, pēc ekspertu aplēsēm prognozētais apstrādes rūpniecības apjomu
pieaugums 2007.gada cenās vērtējams 4-6% gadā, jeb 217,7-326,6 milj.Ls. Ņemot vērā, ka eksporta īpatsvars vidēji apstrādes
rūpniecības kopējā realizācijā 2007.gadā veido 48,7%, tad eksporta apjomu
pieaugums gadā lēšams ap 106-159
milj.Ls 2007.gada cenās. Ja 2.gadījumā, piemērojot amortizācijas koeficientu
1,5 jaunām tehnoloģiskām iekārtām,
vidēji 5 gadu laikā samazinās apstrādes rūpniecības komersantu UIN
maksājumi par 10,8%, jeb 3,0 milj. Ls gadā, pēc ekspertu aplēsēm prognozētais
apstrādes rūpniecības apjomu pieaugums 2007.gada cenās vērtējams 2-3 % gadā,
jeb 108,9-163 milj.Ls. Ņemot vērā, ka eksporta īpatsvars vidēji apstrādes
rūpniecības kopējā realizācijā 2007.gadā veido 48,7%, tad eksporta apjomu
pieaugums gadā lēšams ap 53-79,4
milj.Ls 2007.gada cenās. Papildus
priekšlikumi UIN pilnveidošanai: 1) atbrīvot no UIN peļņu, kas gūta no nolietotu
tehnoloģisko iekārtu realizācijas, ja to vietā tiek iegādātas jaunas
tehnoloģiskās iekārtas; 2) UIN atvieglojumi nemateriālo ieguldījumu
vērtības norakstīšanai, piemērojot amortizācijas koeficientu 1,5 komersantu
pētniecības un attīstības izmaksām, jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādei
un ieviešanai, patentu un preču zīmju reģistrācijai; 3) Likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli 13.panta 1.³ punkta jaunu ražošanas
tehnoloģisko iekārtu definīciju papildināt, iekļaujot tajā iekārtas
pakalpojuma nodrošināšanai, kas attiecas uz elektronisko sakaru tīklu
iekārtām elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, kā arī datorprogrammu
izstrādei; 4) Likuma Par uzņēmumu ienākumu nodokli 14.
panta pirmajā daļā izslēgt terminēto nosacījumu piecus taksācijas periodus
zaudējumu koriģēšanai. Ministru
kabinets š.g. 29.jūlijā (prot.Nr.54 13.§)
izskatīja un pieņēma zināšanai Ekonomikas
ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nozaru attīstības
perspektīvām un nodokļu sistēmas izmaiņām (TA-2277) un deva uzdevumu Finanšu
ministrijai izvērtēt iesniegtos priekšlikumus uzņēmumu ienākuma nodokļa
pilnveidošanai un, ja nepieciešams, sagatavot grozījumus likumā "Par
uzņēmumu ienākuma nodokli", kas nodrošinātu ieguldījumu palielinājumu
komersantu attīstībā un to konkurētspējas paaugstināšanā, jaunu produktu un tehnoloģiju
attīstībā, ņemot vērā fiskālās iespējas un ietekmi uz valsts budžeta
ieņēmumiem, un likumprojektu iesniegt Ministru kabinetā 2009.gada valsts budžeta likumprojektu
paketē. Maksājumi nerezidentiem par starptautiskā
gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu izmantošanu Likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli
normas paredz, ka, izmaksājot nerezidentam samaksu par intelektuālo īpašumu
(likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli 1.panta astotās daļas izpratnē) vai
nomu, ir jāietur nodoklis no izmaksātās atlīdzības 5% apmērā. Lai veicinātu
starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu izmantošanu, ir
nepieciešams veikt precizējumus likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli,
paredzot, ka, atlīdzība par starptautiskā gaisa satiksmē izmantotiem gaisa
kuģiem nav samaksa par intelektuālo īpašumu (likuma Par uzņēmumu ienākuma
nodokli 1.panta astotās daļas izpratnē) vai noma, no kuras ir jāietur
nodoklis no izmaksātās atlīdzības nerezidentam 5% apmērā. Dividenžu un procentu maksājumi
nerezidentiem Vispārīgā gadījumā no dividenžu un procentu
maksājumiem nerezidentiem ietur uzņēmumu ienākuma nodokli. Ja nerezidents
ienākuma guvējs ir rezidents tādā valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu
par nodokļu dubulto neaplikšanu (turpmāk konvencija), tad, izmaksājot
atlīdzību nodokli ietur atbilstoši konvencijā noteiktajām likmēm. Lai
piemērotu konvencijas noteikumus, nodokļu maksātājam ir jāievēro Ministru
kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.178 Kārtība, kādā piemērojami
starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu
nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi noteiktā kārtība un
Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē jāiesniedz rezidenta
apliecības iesnieguma nodokļu atvieglojumu piemērošanai eksemplārs.
Tādējādi tiek nodrošināts ka nodokļu administrācija var pārliecināties par
nodokļu ieturēšanas pareizību. Savukārt veicot maksājumus tādu ES vai EEZ
valstu rezidentiem, ar kuru rezidences valstīm konvencijas nav noslēgtas, vai
tās nav spēkā, pārliecināšanās par to, vai ienākuma saņēmējs atbilst likumā
noteiktajām prasībām ir atstāta ienākuma izmaksātāja ziņā, nav vienotas
prasības par pierādījumu nodrošināšanu. Ir nepieciešams radīt skaidrību
ienākuma izmaksātājiem, kādi pierādījumi par ienākuma saņēmēja atbilstību
likumā noteiktajām prasībām ir pietiekoši, lai piemērotu likumā noteikto
vislielākās labvēlības režīmu attiecībā uz ES vai EEZ valstu rezidentiem. Sociālā
iekļaušanās Pašreiz likums
paredz, ka izmaksas, lai nodrošinātu darba vietu darba aprīkojumu darbiniekam
ar invaliditātes grupu, tiek atzītas par saimnieciskās darbības izmaksām un
tās noraksta izdevumos atbilstoši ieguldījumu veidam. Lai veicinātu jaunu
sabiedrības sociāli atstumto grupu iekļaušanos darba tirgū un veicinātu darba
devējus pielāgot darba vietas, nepieciešams nodokļu stimuls, kas veicinātu
darba devējus radīt un saglabāt specializētas darba vietas sociāli atstumto
grupu iedzīvotājiem. Pašu kapitāla
palielināšana Pašreiz likums
paredz, ka, aizņemoties līdzekļus no kredītiestādes, aizdevumu procentus var
atzīt par saimnieciskās darbības izdevumiem, bet iegūstot līdzekļus,
nesadalot pirmstaksācijas gada peļņu (palielinot pašu kapitālu), apliekamā
ienākuma samazināšana nav veicama.
Ekonomikas stabilizācijas nolūkos nepieciešams veicināt
kapitālsabiedrību pašu kapitāla palielināšanu. Pamatlīdzekļu
aizstāšana Nepilnīga
pamatlīdzekļu nolietojuma gadījumā, veicot pamatlīdzekļu nomaiņu
(aizstāšanu), atsavinot veco pamatlīdzekli, var veidoties ar nodokli
apliekams ienākums. Likums (neatkarīgi no tā vai šos līdzekļus iegulda jaunā
pamatlīdzeklī vai nē) paredz, ka šādu ienākumu apliek ar nodokli taksācijas
periodā, kurā tas rodas. Pamatlīdzekļu
vērtības palielināšana nolietojuma norakstīšanas vajadzībām Likuma Par
uzņēmumu ienākuma nodokli 13.panta 1.2 daļā ir noteikta īpaša
pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtība jaunām ražošanas tehnoloģijām, to vērtību
reizinot ar vērtību palielinošu koeficientu. 2008.gadā šis koeficients ir
1,3, bet 2009.gadā šis koeficients, neveicot grozījumus likumā, būtu 1,2. Lai
saglabātu nodokļu sistēmas līdz šim izmantotās priekšrocības tieši ekonomikas
lejupslīdes periodā, ir nepieciešams radīt papildu stimulu investīcijām
ražošanā. Nemateriālo
ieguldījumu norakstīšanas kārtība Ieguldījumus nemateriālajos aktīvos, kuru rezultātā ir iegūts patents
vai preču zīme, uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām noraksta
izdevumos 5 gados. Reģistrēto patentu un preču zīmju apmērs Latvijā,
salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir ļoti mazs. Latvijā
kopējais finansējums 2006.gadā pētniecībai un attīstībai bija 0,7% no
iekšzemes kopprodukta (turpmāk IKP), t.sk. valsts sektora investīcijas
0,33%, privātā sektora investīcijas 0,37%, savukārt Eiropas Savienībā
vidēji tas ir 1,93%. Eiropas Komisijas noteiktais mērķis ir līdz 2013.gadam
panākt ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā līdz 3% no IKP, t.sk.
privātā sektora investīcijas 2% no IKP. Zaudējumu
pārnešanas kārtība Likuma Par
uzņēmumu ienākuma nodokli 14.panta pirmā daļa paredz, ka zaudējumus, kas
radušies nodokļa maksātāja taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu
koriģēšanas rezultātā, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu
taksācijas periodu peļņas. Ņemot vērā citu valstu pieredzi un uzkrāto
zaudējumu apmēru ir nepieciešams pārskatīt zaudējumu pārnešanas termiņu.
|
|
|
3.
Normatīvā akta projekta būtība |
Maksājumi nerezidentiem par starptautiskā
gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu izmantošanu Mērķis nepieciešams stimulēt
aviosabiedrības atjaunot un paplašināt starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu
gaisa kuģu nomu, lai aviosabiedrību iespējamā reģistrācijas vietas maiņa
(ņemot vērā aviosabiedrību nodokļu maksātāju mobilitāti) uz citu valsti
neradītu nodokļu maksātājam būtiskas nodokļu priekšrocības salīdzinot ar
Latviju. Tādējādi saglabājot būtiskāko aviosabiedrību maksāto nodokļu apmēru
Latvijā. Grozījumi likuma 3.pantā paredz, ka
atlīdzība nerezidentam par starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu
izmantošanu nav uzskatāma par samaksu par intelektuālo īpašumu (likuma Par
uzņēmumu ienākuma nodokli 1.panta astotās daļas izpratnē) vai nomu, un no
tās nav jāietur nodoklis 5% apmērā. Dividenžu un procentu maksājumi
nerezidentiem Mērķis radīt skaidrību ienākuma
izmaksātājiem, kādi pierādījumi par ienākuma saņēmēja atbilstību likumā
noteiktajām prasībām ir pietiekoši, lai piemērotu likumā noteikto vislielākās
labvēlības režīmu attiecībā uz ES vai EEZ valstu rezidentiem izmaksātajām
dividendēm un procentu maksājumiem. Likumprojekts paredz, ka nodokli no nerezidentam (tādas ES vai EEZ
valsts rezidentam, ar kuru nav spēkā konvencija) izmaksātajām summām neietur
(vai ietur samazinātā apmērā), ja ienākuma izmaksātāja rīcība ir nerezidenta
rezidences valsts iestādes izdots dokuments vai tā noraksts, kas apstiprina
nerezidenta rezidenci konkrētajā valstī un to, ka nerezidenta gūtie ienākumi
ir pakļauti aplikšanai ar konkrētās valsts nodokli, kas līdzīgs Latvijas
uzņēmumu ienākuma nodoklim. Sociālā
iekļaušanās Mērķis darba
devējiem no jauna radīt un vismaz uz 2 gadiem saglabāt darba vietas darba
spējīgiem invalīdiem. Likumprojekts
nosaka, ka par izmaksām, kas taksācijas gadā rodas, lai radītu speciālu jaunu
darba vietu darbiniekam ar invaliditātes grupu, tiek koriģēts apliekamais
ienākums. Pašu kapitāla
palielināšana Mērķis radīt
stimulu kapitālsabiedrības īpašniekiem nesadalīt nopelnīto dividendēs, bet
ieguldīt kapitālsabiedrības attīstībā, palielinot pašu kapitālu. Likumprojekts
paredz apliekamā ienākuma samazināšanu par nosacītu kredītprocentu summu,
kāda nodokļa maksātājam būtu jāmaksā par līdzīga apmēra aizņēmumu (pašu
kapitāla palielinājuma daļas apmērā). Pamatlīdzekļu
aizstāšana Mērķis radīt
stimulu nodokļu maksātājiem neefektīvas un nemodernas tehnoloģiskās iekārtas
aizstāt ar jaunām un efektīvām iekārtām, aizstāšanas brīdī atliekot nodokļa
nomaksu par atsavināto pamatlīdzekli. Veicināt ražošanas kompleksu pārcelšanu
no teritorijām ar augstu zemes kadastrālo vērtību un nekustamā īpašuma
nodokļa slogu uz nodokļu ziņā izdevīgākām teritorijām Latvijas lauku apvidos.
Likumprojekts
paredz atbrīvot no aplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli peļņu, kas gūta no
pamatlīdzekļu (t.sk. tehnoloģisko iekārtu) realizācijas, ja to vietā 12
mēnešu laikā tiek iegādāts jauns līdzīgs pamatlīdzeklis. Pamatlīdzekļu
vērtības palielināšana nolietojuma norakstīšanas vajadzībām Mērķis veicināt
apstrādes rūpniecību, kas ir galvenā uz eksportu orientētā nozare. Turpināt
piemērot būtisku nodokļa stimulu nodokļu maksātājiem, kas veic ražošanu un
laika posmā līdz 2013.gadam iegādājas jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas.
Grozījumi likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli 13.panta 1.2 daļā
paredz pagarināt īpašo pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtību jaunām ražošanas
tehnoloģijām uz pieciem gadiem (no 2009.gada līdz 2013.gadam), palielinot
šajā periodā pamatlīdzekļu vērtību palielinošo koeficientu līdz 1,5. Nemateriālo
ieguldījumu norakstīšanas kārtība Mērķis veicināt
patentu un preču zīmju reģistrāciju Latvijā, tādējādi palielinot privātā
sektora ieguldījumu pētniecībā un attīstībā. Virzība uz Eiropas Savienības
valstu vidējo rādītāju pētniecības un attīstības izmaksu īpatsvarā IKP. Likumprojekts
paredz grozījumus likuma 13.pantā, kas tādiem nemateriālajiem ieguldījumiem,
kuru rezultātā tiek reģistrēts patents un preču zīmes, ieviesīs nolietojuma
vērtību palielinošo koeficientu 1,5. Zaudējumu
pārnešanas kārtība Mērķis veicināt
nodokļu režīma konkurētspēju attiecībā uz nodokļu maksātājiem, kas veic
nozīmīgus ieguldījumus ražošanā,
kurus piecu gadu laikā nav
iespējams atpelnīt. Grozījumi likuma
14.pantā paredz pagarināt zaudējumu pārnešanas laiku no 5 uz 8 gadiem. |
|
|
4.
Cita informācija |
Nav
attiecināms. |
|
|
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
|
1. Vispārēja
ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām |
Nav attiecināms. |
|
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas
apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7.
augstāka resursu izmantošanas efektivitāte |
2.1.grozījumiem
kopumā (investīcijas apstrādājošajā rūpniecībā vecinošs pasākumu komplekss)
būs pozitīva ietekme uz makroekonomisko vidi, jo ekonomikas izaugsmes tempu
samazināšanās komersantiem tiks daļēji kompensēta ar jauniem nodokļa
stimuliem. Palielināsies Latvijas ražojumu konkurētspēja uz nodokļa sloga
samazināšanās rēķina; 2.2.veicinās
modernas inovatīvas ražošanas pieaugumu (t.sk. arī eksporta pieaugumu), jo
tiek radīts stimuls patentu un preču zīmju reģistrācijai, pamatlīdzekļu
nomaiņai un pagarināta labvēlīgā pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas
kārtība jaunām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām. Rezultātā pieaugs ražoto
izstrādājumu kvalitāte un eksportēto preču kvantitāte; 2.3. nav attiecināms; 2.5. nodokļa sloga
samazinājums veicina Latvijā ražotu produktu un pakalpojumu konkurētspēju; 2.6. nodokļu
stimuls patentu un preču zīmju reģistrācijai veicinās fundamentālus pētījumus
un sasniegto rezultātu reģistrāciju, jo ļaus izmaksās atzīt 1,5 reizes
lielāku izdevumu summu nekā izmaksas uzkrātās (veiktas). 2.7. pamatlīdzekļu
nomaiņa un jaunu ražošanas tehnoloģiju iegāde veicinās nelietderīgu izmaksu
samazināšanos un darba efektivitātes paaugstināšanos. |
|
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām
procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām,
zemnieku un zvejnieku saimniecībām |
Likumprojekts rada
nodokļa sloga samazinājumu nodokļa maksātājiem, līdz ar to ir sagaidāms
pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, jo uzņēmēju rīcībā no samazinātā
nodokļa sloga paliks vairāk finanšu līdzekļu. Sagaidāmā tiešā normatīvā akta
projekta ietekme uz uzņēmējdarbību 2009.gadā
ir 5,8 milj. latu, 2010.gadā -
29,4 milj. latu, 2011.gadā - 35,0
milj.latu. Normatīvā akta
grozījumi nepalielina (nemaina) administratīvo slogu. Likumprojekts neparedz
informācijas sniegšanas pienākumus. |
|
4.
Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām
personām |
Nav attiecināms. |
|
5. Sociālā
ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2.
nodarbinātība |
5.1.veicinās
invalīdu iekļaušanos sabiedrībā, jo tiks nodrošināts stimuls darba devējiem
radīt un vismaz divus gadus saglabāt darba vietas invalīdiem; 5.2. nav plānotas
izmaiņas, kas tieši skartu nodarbinātību, bet var tikt uzlaboti darba
apstākļi invalīdiem. |
|
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu
emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām
sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām
teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija
vidē |
6.1. nav
attiecināms. 6.2. nav
attiecināms. 6.3. nav
attiecināms. 6.4. nav
attiecināms. 6.5. nav
attiecināms. 6.6. nav
attiecināms. 6.7. nav
attiecināms. |
|
7. Cita ietekme |
Nav attiecināms. |
|
III.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||||
|
|
(tūkst. latu) |
||||
|
Rādītāji |
2008 |
Turpmākie trīs gadi |
|||
|
2009 |
2010 |
2011 |
|||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
|
1. Izmaiņas
budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas
pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets |
0 0 0 0 |
-5849,0 -5849,0 0 0 |
-29450,0 -29450,0 0 0 |
-34963,0 -34963,0 0 0 |
|
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu
ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets |
0 0 0 0 |
0 0 0 0 |
0 0 0 0 |
0 0 0 0 |
|
|
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu
ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets |
0 0 0 0 |
-5849,0 -5489,0 0 0 |
-29450,0 -29450,0 0 0 |
-34963,0 -34963,0 0 0 |
|
|
4. Prognozējamie
kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
|
|
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu
aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var
pievienot anotācijas pielikumā) |
1. Mainot nodokļu režīmu maksājumiem
nerezidentiem par starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu
izmantošanu, ietekmes uz budžetu aprēķinā tiek pieņemts, ka nodokļa izmaiņas
ir proporcionālas nodokļu maksātāja plānotajam nomas maksu pieaugumam.
Ietekme uz budžetu 2009.gadā ir 1225,0 tūkst. latu (2010.g 1400,0 tūkst.
latu, 2011.g - 1650,0 tūkst. latu). 2. Grozījumi, kas saistīti ar sociālo grupu
iekļaušanu darba tirgū, radīs nebūtisku nodokļa samazinājumu. 3. Grozījumu, kas
paredz apliekamā ienākuma samazināšanu par nosacītu kredītprocentu summu,
kāda nodokļa maksātājam būtu jāmaksā par līdzvērtīgu aizņēmumu, ietekme uz
budžetu rēķināta, pamatojoties uz uzņēmumu gada pārskata datiem par
nesadalītās peļņas apmēriem, piesardzīgi prognozējot to dinamiku. Ietekme uz
budžetu 2009.gadā nebūs (2010.g 14625,0 tūkst. latu, 2011.g 16200,0
tūkst. latu). 4. Ietekmi uz
budžetu nevar aprēķināt pamatlīdzekļu aizstāšanas kārtības maiņai, jo nav
prognozējams cik liela ir potenciāli aizstājamo pamatlīdzekļu atlikusī
vērtība un kāda būs to tirgus cena pārdošanas brīdī, bet iespējamais budžeta
ieņēmumu samazinājums tiks kompensēts ar efektivitātes paaugstināšanos un
ieguvumu arī ilgtermiņā no uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības, neradot nodokļa
sekas un likviditātes problēmas ražotņu pārvietošanas gadījumā. 5. Pamatlīdzekļu
vērtības palielināšana nolietojuma norakstīšanas vajadzībām, reizinot
pamatlīdzekļu vērtību ar koeficientu 1,5, 2009.gadā neradīs ietekmi uz
budžetu, bet nākamajos gados budžeta ieņēmumus samazinās (2010.g ietekme būs -7880,0 tūkst. latu,
2011.g 10701,0 tūkst. latu). 6
. Nemateriālo ieguldījumu norakstīšanas
kārtības maiņa 2009.gadā budžeta ieņēmumus neietekmēs, 2010.gadā radīs
negatīvu ietekmi uz budžetu 20,0 tūkstošu latu apmērā (2011.g 24,0 tūkstošu
latu apmērā). 7. Zaudējumu
pārnešanas kārtības maiņa 2009.gadā budžeta ieņēmumus samazinās 4624,0 tūkst. latu apmērā (2010.g
5525,0 tūkst. latu, 2011.g
6388,0 tūkst. latu). |
||||
|
6.
Cita informācija |
Nav
attiecināms. |
||||
|
IV. Kāda var būt
normatīvā akta ietekme uz |
|
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta
noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā
arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta
noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā)
norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā
paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Nav
attiecināms. |
|
2. Cita informācija |
Nav
attiecināms. |
|
V.
Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|
|
1.
Saistības pret Eiropas Savienību |
Nav
attiecināms. |
|
2. Saistības pret citām valstīm un
starptautiskajām institūcijām un organizācijām |
Nav attiecināms. |
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai
saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Nav attiecināms. |
|
4.
Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
||
|
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību
aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula,
lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru
prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu |
Nav
attiecināms. |
|
|
2.tabula |
||
|
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta
Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību pantu, daļu, punktu,
apakšpunktu) |
Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem
katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu
normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Nav attiecināms. |
|
5. Saistības sniegt paziņojumu
Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē
informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un
finanšu noteikumu projektiem |
Nav attiecināms. |
|
|
6.
Cita informācija |
Nav attiecināms. |
|
|
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
|
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru
organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas |
Grozījumi likumā
izstrādāti, izvērtējot un nedaudz modificējot Ekonomikas ministrijā izveidotās dažādu nozaru uzņēmumu pārstāvju
darba grupas priekšlikumus uzņēmumu ienākuma nodokļa likumdošanas izmaiņu
sagatavošanā. Ekonomikas
ministrijā izveidotajā dažādu nozaru uzņēmumu pārstāvju darba grupā
piedalījās pārstāvji no Latvijas
Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras,
Tautsaimniecības padomes un četru kapitālsabiedrību pārstāvji. |
|
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo
partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta,
iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs,
neatbalsta) |
Nav attiecināms. |
|
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas
pasākumi ir izmantoti |
Konsultācijas un
sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši. |
|
4.
Konsultācijas ar ekspertiem |
Konsultācijas nav
notikušas. |
|
5. Cita informācija |
Nav
attiecināms. |
|
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts
un pašvaldību puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai
paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Lai īstenotu paredzētos
grozījumus likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli, nav nepieciešams radīt
jaunas valsts institūcijas. Esošo valsts institūciju funkcijas netiks
paplašinātas. |
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta
ieviešanu |
Normatīvais akts
tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis un būs pieejams normatīvo aktu
informācijas sistēmā (NAIS). |
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja
normatīvais akts viņu ierobežo |
Likumprojekts neierobežo
indivīda tiesības. |
|
4. Cita informācija |
Nav
attiecināms. |
Finanšu ministrs
A.Slakteris
|
Valsts sekretārs |
Juridiskā dienesta vadītāja |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
M.Bičevskis |
E.Strazdiņa |
M.Radeiko |
A.Kaļāne |
2008.09.25. 12:10
3577
Nodokļu politikas
departamenta
Tiešo nodokļu nodaļas
vadītājas vietniece
A.Kaļāne 67095491,
fakss 67095497, Astra.Kalane@fm.gov.lv
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
|
Rīgā |
Nr.72 |
2008.gada 7.oktobrī |
6.§
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli""
TA-2969
___________________________________________________________
(A.Slakteris, I.Godmanis)
1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.
Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu
iesniegšanai Saeimā valsts budžeta 2009.gadam likumprojektu paketē.
2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta
turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.
|
Ministru prezidents |
|
I.Godmanis |
|
|
||
|
Valsts kancelejas direktore |
|
G.Veismane |
|
|
||
2008-MK-PROT-72-0710-#06.doc
1